Skip to content

Author: lab

Latvijas Ārstu biedrība aicina pārskatīt veselības aprūpes finansējumu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru Kabinetam, tai skaitā Veselības ministrijai, kurā lūdz vēlreiz izskatīt jautājumu par veselības aprūpes finansējumu šajā un nākošajos gados. Vēstulē LĀB vērš uzmanību, ka kaimiņvalstīs un citās Eiropas valstīs veselības aprūpei un pacientu ārstēšanai tiek novirzīti daudz lielāki līdzekļi, un arī piemaksas par darbu COVID-19 apstākļos ir ievērojami lielākas nekā Latvijā.  

“Lietuvā piemaksas slimnīcās strādājošajiem mediķiem ir pat līdz 100%, bet Latvijā tās nav lielākas par 20% jeb vidēji tie ir pārdesmit līdz 100 eiro vienam cilvēkam. Latvijas mediķi pašlaik strādā uz spēku izsīkuma un izdegšanas robežas, tāpēc niecīgais atlīdzības palielinājums nav pieņemams un vēlreiz parāda politiķu attieksmi pret veselības nozari un tajā strādājošajiem,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Vienlaikus LĀB prezidente norāda, ka veselības aprūpes savlaicīga nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem ir valsts drošības un attīstības jautājums. ”Vienlaicīgi un nekavējoties ir jārisina jautājums par nepietiekamo finansējumu visa veida pacientu izmeklējumiem, ārstēšanai un rehabilitācijai. Pašlaik nevis politiķi, bet iedzīvotāji un darba devēji paši meklē tam risinājumu, iegādājoties privātās veselības apdrošināšanas polises, bet tas nav stratēģiski pareizi! Ir jādomā par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu visiem iedzīvotājiem, ne tikai tiem, kuru darba devējiem vai pašiem ir šāda iespēja,” smago situāciju nozarē skaidro I. Aizsilniece.

Jau rīt norisināsies pacientu datu digitalizācijai veltītais tiešsaistes samits “Toward Data-Driven Health: Sharing is Caring”

Rīt, 26. novembrī, tiešsaistē norisināsies samits “Toward Data-Driven Health: Sharing is Caring”. Samita ietvaros veselības nozares eksperti, tostarp veselības ministre Ilze Viņķele, BKUS valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, Stenfordas universitātes profesors Dr. Ābrahams Vergēze un citi, dalīsies pieredzē un diskutēs par nepieciešamību pēc efektīvas, uz pacientu orientētas veselības aprūpes datu stratēģijas. Samita mērķis ir apzināt viedokļus un iegūt praksē balstītus ieteikumus no dažādām veselības aprūpē iesaistītājām pusēm, kas palīdzētu uzlabot pacientu datu pārvaldi Latvijā. Samitu rīt, no plkst. 10.00 – 16.00 tiešsaistē būs iespējams vērot arī portālā www.arsts.lv.

PROGRAMMA

Veselīga uztura ieteikumi cilvēkiem ar gremošanas sistēmas darbības traucējumiem

Lai informētu iedzīvotājus par veselīgu un piemērotu uzturu cilvēkiem ar gremošanas sistēmas darbības traucējumiem, Veselības ministrija apstiprinājusi 15 uztura ieteikumus “Veselīga uztura ieteikumi cilvēkiem ar gremošanas sistēmas darbības traucējumiem”.

  1. Uztura ieteikumi pacientiem ar divertikulozi un divertikulītu
  2. Uztura ieteikumi pacientiem ar gastroezeofagālā refluksa (atviļņa) slimību
  3. Uztura ieteikumi pacientiem ar hroniskām aknu slimībām
  4. Uztura ieteikumi pacientiem ar hronisku pankreatītu
  5. Uztura ieteikumi pacientiem ar iekaisīgām zarnu slimībām
  6. Uztura ieteikumi pacientiem ar stomu
  7. Uztura ieteikumi pacientiem ar gremošanas sistēmas darbības traucējumiem
  8. Uztura ieteikumi pēc gastrektomijas (kuņģa izņemšanas)
  9. Uztura ieteikumi pēc aizkuņģa dziedzera operācijas
  10. Uztura ieteikumi pēc akūta pankreatīta
  11. Uztura ieteikumi pēc bariatriskajām operācijām
  12. Uztura ieteikumi pēc resnās zarnas operācijām
  13. Uztura ieteikumi pēc taisnās zarnas operācijām
  14. Uztura ieteikumi pēc tievās zarnas operācijas
  15. Uztura ieteikumi pēc žultspūšļa izņemšanas (holecistektomijas)
  16. Uztura ieteikumi saaugumu slimības gadījumā

Rekomendācijas ģimenes ārstiem

Biedrība “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” ir sagatavojusi materiālu:

Rekomendācijas ģimenes ārstiem COVID-19 pacienta novērošanai un nosūtīšanai uz stacionāru” ar pielikumiem:

Biedrība “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”
Adrese: Blaumaņa iela 5A-43, Rīga, LV-1011
Mob. tālr. ­+371 29421426
birojs@lgaa.lv, www.lgaa.lv

Prestižo Ilmāra Lazovska balvu saņems infektoloģe Ludmila Vīksna

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ikgadējā balsojumā ir noskaidrojusi 2020. gada Profesora Ilmāra Lazovska balvas laureātu. Šogad prestižo medicīnas apbalvojumu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā saņems infektoloģe profesore Ludmila Vīksna.

Ludmila Vīksna

“Balsošana par balvas pretendentiem notika četrās Latvijas Ārstu biedrības starpdisciplinārajās konferencēs. Biedrības valde balsojumam bija izvirzījusi sabiedrībā un ārstu vidē pazīstamus un visu cienītus kolēģus – Ugu Dumpi, Juriju Perevoščikovu, Ludmilu Vīksnu un Daci Zavadsku. Spraigā balsojumā par šī gada balvas laureāti ir kļuvusi profesore Ludmila Vīksna –  personība – izcila ārste, aizrautīga zinātniece, prasmīga un principiāla studentu un ārstu izglītotāja,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Profesore Ludmila Vīksna ir absolūti uzticīga profesijai un savu skolotāju, tai skaitā profesora I.Lazovska, ideāliem. Pateicoties viņas zināšanām un prasmei saprotami izskaidrot sarežģīto, mūsu valsts iedzīvotāji uzzina svarīgāko par infekcijām. Koleģialitāte, milzīgas darba spējas, nesavtīgums, plašs redzes loks un absolūta humora izjūta ir īpašības, kas raksturo profesores personību. L. Vīksnas uzrakstītās grāmatas atrodamas gan ārstiem uz galda, gan arī Latvijas iedzīvotāju bibliotēkās. Profesora Ilmāra Lazovska balvu Latvijas Ārstu biedrība iedibināja 2011. gadā, godinot izcilā iekšķīgo slimību ārsta, nefrologa, sabiedrības veselības speciālista un medicīnas filozofa piemiņu. Līdz šim Ilmāra Lazovska balvu par fundamentālu ieguldījumu medicīnā vai ārstu izglītībā saņēmuši: kardiologs profesors Andrejs Kalvelis, gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns, torakālais ķirurgs Jāzeps Baško, internists asoc. profesors Jānis Raibarts, oftalmoloģe profesore Guna Laganovska, kardiologs profesors Gustavs Latkovskis, ķirurgs, onkologs ķīmijterapeits, onkoloģijas ķirurgs asoc. profesors Jānis Eglītis, nefrologs profesors Harijs Čerņevskis un bērnu ķirurgs, veselības aprūpes vadības speciālists Edvīns Platkājis.

Rekomendācijas mediķiem cīņā ar SARS-COV-2

Iespējamais inkubācijas periods Sars- COV-2 ir 5-6 dienas, bet var būt arī no 2  līdz 14 dienām! Tas nozīmē, ka no inficēšanās līdz brīdim, kad parādās pirmie slimības simptomi parasti paiet 5-6 dienas.

Dažiem cilvēkiem slimības simptomi parādās jau trešajā dienā, bet citiem tikai pēc 14 dienām. Analīzes var būt pozitīvas 1-2 dienas pirms simptomu parādīšanās, kad cilvēkam nekādu simptomu vēl nav.

Svarīgi saprast, ka daļai cilvēku simptomi vispār neparādās, bet var būt pozitīva analīze (asimptomātiska slimības forma). Šādi cilvēki var inficēt citus!

Balstoties uz šiem datiem par SARS-COV-2  ieteicams:

  1. Pēc neaizsargāta kontakta ar SARS-Cov-2 inficētu personu uzsākt pašizolāciju;
  2. Analīzes vislabāk veikt 5.-6. dienā pēc kontakta. Ja simptomi parādās agrāk, COVID-19 testu var veikt 3.dienā pēc  kontakta ar inficētu personu, bet labāk turpināt pašizolāciju un testu veikt 5.-6.dienā;
  3. COVID-19 pacienti pēc 14 dienām no simptomu pirmās dienas var pārtraukt karantīnu, kontroles testu COVID-19 pacientiem vai asimptomātiskām personām nav jāveic, ja nav kādas speciālas indikācijas, piemēram, sagatavošana operācijai;
  4. Ja SPKC personu ir atzinis par COVID-19 kontaktpersonu, personai nosaka mājas karantīnu 14 dienas pēc pēdējā kontakta ar personu, kam apstiprināta Covid-19 infekcija. Mājas karantīnas laikā persona:
  5. uzturas dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā un ir pieejama saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām;
  6. nepakļauj citas personas inficēšanās riskam, neveido tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņem viesus, nedodas privātās vizītēs, uz darbu, sabiedriskām un publiskām vietām un telpām, kur uzturas daudz cilvēku);
  7. ievēro centra epidemiologa un ārsta norādījumus;
  8. mājas karantīnu pārtrauc tikai ar ārstējošā ārsta atļauju.
  • Mājas karantīnu var pārtraukt agrāk, ja, veicot COVID-19 laboratorisko diagnostiku ne agrāk kā mājas karantīnas 10. dienā, ir saņemts negatīvs testa rezultāts (attiecināms uz personām, kuras pēc kontakta ar COVID-19 inficētu pacientu nav inficējušās).
  • COVID-19 pacientiem darba vieta nevar pieprasīt kontroles testu. Ģimenes ārsts sagatavo izziņu ar šādu tekstu:

“Apliecinu, ka PACIENTS ( vārds, uzvārds) var izbeigt karantīnu  saistībā ar COVID-19  saslimšanu atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr.360 (09.06.2020)”

Skaidrojumi:

  1. Izolācija – obligāta inficētas personas nošķiršana no veselām personām dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai ārstniecības iestādē ārstniecības personas uzraudzībā ārstēšanai, nodrošinot atbilstošus apstākļus, lai nepieļautu veselu personu inficēšanos. Par izolācijas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa;
  2. Mājas karantīna – ciešā kontaktā ar inficēto personu bijušas personas nošķiršana no citām personām Covid-19 infekcijas inkubācijas periodā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā ārstniecības personas uzraudzībā, lai veiktu personas medicīnisko novērošanu un novērstu inficēšanās riskus citām personām. Par mājas karantīnas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa;
  3. Pašizolācija – personas nošķiršanās no citām personām dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā, lai novērstu inficēšanās riskus citām personām, ja ir epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka šī persona ir atradusies paaugstināta inficēšanās riska apstākļos. Par pašizolācijas laiku darbnespējas lapa netiek izsniegta;

https://likumi.lv/ta/id/315304-epidemiologiskas-drosibas-pasakumi-covid-19-infekcijas-izplatibas-ierobezosanai

Noderīga informācija:

https://www.spkc.gov.lv/lv/jautajumi-un-atbildes-par-covid-19-infekcijas-uzliesmojumu

https://www.spkc.gov.lv/lv/valsts-apmaksatas-covid-19-analizes-kam-tas-veic-un-ka-jarikojas

https://www.who.int/docs/default-source/coronaviruse/situation-reports/20200402-sitrep-73-covid-19.pdf?sfvrsn=5ae25bc7_6

Turpina uzrunāt mediķus, kuri nepieciešamības gadījumā būtu gatavi papildus iesaistīties Covid-19 pacientu aprūpē

Lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības iestādes varētu piesaistīt papildu mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, Veselības ministrija kopā ar Veselības inspekciju šā gada aprīlī uzsāka mediķu aptauju par viņu gatavību iesaistīties. Šobrīd aicinām pieteikties vēl citus, kuri būtu gatavi palīdzēt. 

No sirds pateicamies visiem vairāk kā 250 mediķiem, kas līdz šim ir atsaukušies. Tomēr, prognozējot lielāku skaitu Covid-19 pacientu ar smagu veselības stāvokli, ir nepieciešama papildu iesaiste darbam slimnīcās. Tāpēc savlaicīgi aktualizējam aicinājumu ārstniecības personām un medicīnā studējošajiem brīvprātīgi pieteikties, ja esiet gatavi iesaistīties Covid – 19 pacientu aprūpē ārstniecības iestādēs, kur tas būs nepieciešams visvairāk.

Lai pieteiktos, ir izstrādāta speciāla anketa, kuru lūdzam aizpildīt praktizēt tiesīgiem ārstiem, māsām, ārsta palīgiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, biomedicīnas laborantiem, māsu palīgiem, laboratorijas speciālistiem, kā arī rezidentiem, medicīnas asistentiem vai medicīnā studējošajiem, kuri ir gatavi nepieciešamības gadījumā palīdzēt un uzņemties apmaksātu papildu darbu.

Anketa pieejama šeit: https://arka.vide.gov.lv/

Lai to aizpildītu, nepieciešams autentificēties caur www.latvija.lv portālu.  

Šāds risinājums ieviests, balstoties uz citu valsti pieredzi. Anketā medicīnas darbinieks vai topošais mediķis norāda gan savu specializāciju, gan praktisko darba pieredzi. Īpaši svarīgi ir saprast, kuras no mediķa prasmēm būtu pielietojamas Covid-19 pacientu aprūpē. Tāpat ir iespēja norādīt, cik lielā mērā un kādā veidā konkrētais cilvēks ir gatavs iesaistīties, tostarp, sniedzot psiholoģisko un tehnisko atbalstu.

Apkopotie dati ir pieejami Veselības inspekcijai, kura pēc ārstniecības iestāžu pieprasījuma koordinēs sazināšanos ar mediķiem, kuri būs pieteikušies.

Papildu informācija par pieteikšanos:
Veselības inspekcija, tālr. 67081600;,e-pasts: vi@vi.gov.lv;
Veselības inspekcijas Reģistru nodaļas vadītāja Sindija Adama, tālr. 67081659

Palīdzesim Ritai Lugovskai

Palīdzēsim!

Rita Lugovska ir Bērnu klīniskā universitātes slimnīca ārste ģenētiķe, asociēta profesore, Latvijas ārstu biedrības goda biedre, vairāk nekā 40 darba gadus veltījusi bērnu veselības aprūpei, medicīniski ģenētiskai konsultēšanai un pacientu ar iedzimtām vielmaiņas slimībām ārstēšanai. Daktere savu darba mūžu veltījusi, nesavtīgi palīdzot Latvijas bērniem, šobrīd palīdzība vajadzīga viņai

https://www.ziedot.lv/palidziba-ritai-lugovskai-3778

“Gada balva medicīnā 2019” – sabiedrības un valsts pateicība mediķiem

17. septembrī kinoteātrī “Splendid Palace” norisinājās nozīmīgākais gada notikums veselības nozarē – „Gada balvas medicīnā 2019” svinīgā ceremonija, ko desmito gadu rīko Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). Balvas tika pasniegtas 14 nominācijās. Ar balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad tika godināts ārsts anesteziologs un reanimatologs Pēteris Ošs, bet titulu “Gada cilvēks medicīnā” ieguva Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina. Savukārt par “Gada notikumu medicīnā” tika atzīta Latvijas jauno ārstu iesaistīšanās un līderības uzņemšanās veselības aprūpes sistēmas pilnveidē.

Pasākuma viesus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi ginekoloģi Andru Leviti, veselības ministre Ilze Viņķele un labklājības ministre Ramona Petraviča, kā Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs, ārsts Andris Skride. Svinīgajā pasākumā uzstājās pasaules slavenais pianists Andrejs Osokins, projekts “Nepāriet” un grupa “The Sound Poets”, dziedātāja Elza Rozentāle un grupa “Bur mani”, kā arī ansamblis “Undertango”.

Balvas tika pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts 2019”, “Gada ārsts speciālists 2019”, “Gada zobārsts 2019”, “Gada ārsta palīgs 2019”, “Gada farmaceits 2019”, “Gada māsa 2019”, “Gada vecmāte 2019”, “Gada funkcionālais speciālists 2019” un “Gada slimnīca 2019”. Par šīm nominācijām LĀB portālā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis.

Par “Gada ģimenes ārsti” sabiedrības balsojumā tika atzīta pediatre un ģimenes ārste no Kokneses –Daina Eglīte. Pacienti par savu ārsti saka, ka viņa ir ļoti atsaucīga, pašaizliedzīga un iejūtīga, allaž nopietni ieklausās pacientos un nekad neatsaka savu padomu. Pati ārste atzīst, ka pediatrija ir viņas sirdslieta, tāpēc arī grūtos brīžus dzīvē pārvar ar smaidu.

Savukārt balvu “Gada ārsts speciālists” saņēma Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas un Klīnikas “Diamed” neirologs Jānis Mednieks, ko kolēģi un pacienti raksturo kā ļoti apdāvinātu un gudru, kā arī mūsdienīgu un inovatīvu ārstu. Pats neirologs saka, ka cilvēks un dzīve ir trausla, tāpēc ir jānovērtē katra diena, kas mums ir dota. 

“Gada zobārsts” tituls – Mārupes zobārstniecības, veselības centru apvienības “VCA Dent” un Medicīnas centra “PP” zobārstei Jekaterinai Keļsinai. Pacienti uzsver, ka jaunā zobārste ir apveltīta ar “vieglu roku” un savā darbā lieliski saprotas gan ar bērniem, gan pieaugušajiem. Pati ārste uzskata, ka dzīve ir lielākais skolotājs, tāpēc galvenais ir nekad nepadoties un turpināt censties.

Balvu “Gada ārsta palīgs” šogad saņēma I. Laizānes  ārstu prakses ārsta palīdze no Vangažiem Kristīne Rosicka. Pacienti un kolēģi izceļ viņas empātiju un degsmi, pienākuma apziņu un mīlestību pret savu darbu. Daudzi atzīts, ka bez Kristīnes nebūtu atguvuši veselību un dzīvesprieku. Pati ārsta palīdze saka, ka viņas dzīves moto ir “lai kur tu būtu, esi tur viss”.

Par balvas “Gada māsa” ieguvēju sabiedrības balsojumā šogad kļuvusi Cēsu slimnīcas NMP māsa Inga Medne, kuras dzīves moto ir “nedari citiem to, ko negribi, lai kāds dara tev”. Viņas atsaucību un profesionalitāti novērtē, gan pacienti, gan kolēģi, lielā vienprātībā daudzkārt apgalvojot, ka viņa ir māsa ar lielo burtu!

“Gada farmaceits” tituls – Kārļa Ulmaņa gatves “Euroaptieka” vadītājai Līvai Feldmanei no Rīgas. Balsotāji norāda, ka Feldmanes kundze ir ļoti enerģiska un daudz pūļu pielikusi jauno farmaceitu izglītošanā. Klienti pateicas par gudriem padomiem un novērtē laipnību un pozitīvo skatījumu uz dzīvi. Arī pati farmaceite saka, ka “laimes atslēga nav neviens cits, tikai tu pats”.  

Savukārt balvu kā “Gada vecmāte” ieguva Daugavpils reģionālās slimnīcas vecmāte Raminta Kiseļova.  Pacientu atsauksmēs vecmāte tiek raksturota kā ļoti jauka un zinoša, sakot sirsnīgu paldies par katru ar mīlestību pieņemto bērnu. Pati vecmāte atzīst, ka viņai visi pacienti ir vienlīdzīgi, neraugoties uz sociālo statusu vai amatu, tāpēc viņa dzīvo un strādā ar moto – “Kāpēc vairot sāpes? Lai vairojas prieks!”.

Tituls “Gada funkcionālais speciālists” šogad Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļas vecākajai fizioterapeitei Danai Paičai (ex Voitko), kuru raksturojot kāds pacients minējis vārdu – sirdsspēja. Viņas darbu raksturo ne vien profesionālisms, bet arī spēja just līdzi un motivēt pacientus. Pati fizioterapeite par nozīmīgāko savu darbu uzskata Kuldīgas slimnīcas rehabilitācijas nodaļas komandas izveidi, bet cilvēkiem novēl mīlēt vienam otru.

Sabiedrības balsojumā noskaidroti ne tikai aizvadītā gada labākie mediķi, bet arī veselības aprūpes iestāde. Balvu “Gada slimnīca” saņēma Bērnu klīniskās universitātes slimnīca, kas ir lielākā specializētā bērnu ārstniecības iestāde Latvijā. Balsotāji atzīts, ka bērnu slimnīcā mazos pacientus ne tikai ārstē un aprūpē, slimnīcas misija ir arī mācīt un iedvesmot, lai bērniem būtu veselīgāka un iespējami pilnvērtīgāka dzīve.

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tika pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2019”, “Gada cilvēks medicīnā 2019”, “Gada notikums medicīnā 2019” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteica Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2019” par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

Par “Gada docētāju” kļuvis Latvijas Universitātes profesors, ķirurgs Arnolds Jezupovs. Viņš ir sinonīms vārdam disciplīna un kārtība. Kā teic Latvijas Universitātes studenti – kvalitāte ir profesora otrais vārds! Viņa lekcijas vienmēr ir precīzas, patiesas, kodolīgas un saprotamas, turklāt, profesors tās izcili māk vadīt, izstāstot gan spilgtus piemērus, gan precīzi paskaidrot teoriju un definīcijas. Savukārt Rīgas Stradiņa universitātes studenti “Gada docētājas” titulu piešķīruši asociētajai profesorei Rudītei Kokai, ko studenti raksturo kā lielisku sarunu biedru. Viņa studentus ne tikai māca, bet arī mudina augt, neapstāties un izzināt tādus apvāršņus, kurus šķiet izzināt nekad nebija lemts.

“Gada jaunais ārsts” balvu saņēmusi bērnu neiroloģe Signe Šetlere, kas savā darbā īpašu uzmanību velta bērniem ar retām slimībām, īpaši neiromuskulāro pacientu grupā. Kopā ar pacientu vecākiem panākusi, lai Latvijā būtu pieejama pirmā ģenētiskā terapija pārmantotām slimībām. Ikdienā jaunā daktere ir sirsnīga un zinoša kolēģe, kas neatsaka padomu citiem un nebaidās to vaicāt pati.

Nozīmīgo balvu “Gada cilvēks medicīnā” saņēma Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina, kas ir ne tikai lieliska profesionāle – māsa, bet arī aktīva medicīnas māsu un visu veselības aprūpes profesionāļu tiesību aizstāve. Viņa spēj argumentēt un precīzi izklāstīt medicīnas problēmu būtību kā televīzijas kameru priekšā, tā arī Ministru Kabineta sēdes laikā. Ilzes sacītais kalpo kā iedvesma citiem nesēdēt, bet celties un pastāvēt par taisnību un godīgumu.

Savukārt balvu “Gada notikums medicīnā” saņēma Latvijas Jauno ārstu biedrības pārstāvji Kārļa Rāceņa vadībā par Latvijas jauno ārstu iesaistīšanos un līderības uzņemšanos veselības aprūpes sistēmas pilnveidē, apliecinot, ka Latvijas medicīnas nākotne ir drošās rokās.

Ar nozīmīgāko no balvām – “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā” tika godināts ārsts anesteziologs un reanimatologs Pēteris Ošs, kas neraugoties uz cienījamo vecumu joprojām turpina strādāt. Kopš 1967. gada viņš ir uzticīgs Paula Stradiņa klīniskajai universitātes slimnīcai, kurā bija viens no pirmajiem anesteziologiem, kas sāka sirds vārstuļu un vainagartēriju operācijas mākslīgajā asinsritē. Atmodas barikāžu laikā Pēteris Ošs organizēja papildus personāla dežūras reanimācijas nodaļā un pats tajās piedalījās, personīgi organizēja medicīnisko posteni Latvijas Augstākās Padomes deputātiem. Izcils ārstu skolotājs un lektors, mācību grāmatu un zinātnisko publikāciju autors.

Ceremonijas ietvaros tika pasniegtas arī četras Veselības ministrijas speciālbalvas – Latvijas Radio un Latvijas Televīzijai par būtisku veselības aprūpes tēmu aktualizēšanu sabiedrībā, bet Slimību profilakses un kontroles centram, kā arī Veselības ministrijas galvenajam infektologam Ugam Dumpim par pašaizliedzīgu darbu COVID-19 pandēmijas laikā. Savukārt Labklājības ministrija speciālbalvu pasniedza Bērnu paliatīvas aprūpes biedrībai kā labākajam integrētā pakalpojuma sniedzējam, kas ar savu darbu ir pierādījusi starpdisciplinārās pieejas efektivitāti bērnu paliatīvas aprūpes procesā.

Pasākumā ietvaros tika pasniegts arī AS „Grindeks” augstākais profesionālais apbalvojums – Dāvida Hieronīma Grindeļa balva. To saņēma Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta direktore Liene Cipule par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības veselībā un sniegumu Covid-19 vīrusa izplatīšanas ierobežošanā.

LĀB izdotā žurnāla Ārsts.lv specbalvu saņēma gastroenteroloģe Ilona Vilkoite, kas aizvadītajā gadā žurnālam sagatavojusi visvairāk lasītājiem vērtīgu rakstu. Savukārt žurnāls “Ievas veselība” piešķīra specbalvu onkologam Jānim Eglītim.

„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm” un AS „Grindeks”, to atbalsta SIA “Veselības centrs 4”, SIA MFD Veselības grupa, SIA “Centrālā laboratorija”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA “Prike Latvija”, SIA “Rāmkalni”, SIA “Orkla Confectionery & Snacks Latvija” (“Laima”) un SIA “ADE”.