Skip to content

LĀB ziņas

Latvijas ārstniecības personu profesionālās organizācijas aicina pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām

Latvijas Ārstu biedrība, kopā ar virkni nozares profesionālām organizācijām – Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas Ārstniecības Personu Profesionālo Organizāciju Savienību, Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociāciju, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un LR VM Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, ir nosūtījuši vēstuli Iekšlietu ministram R.Kozlovskim, Tieslietu ministrei I.Lībiņai-Egnerei un Veselības ministram H. Abu Meri, aicinot būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un aicina rosināt grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildības piedraudējumu par uzbrukumu ārstniecības personai.

Latvijas ārstniecības personu profesionālās organizācijas vēstulē pauž bažas par pieaugošo agresiju pret mediķiem. Bieži pacienti un viņu pavadošās personas savu neizpratni par ārstniecības iestādē notiekošo risina agresīvā veidā, kā rezultātā ārstniecības personas, pildot savus darba pienākumus un rūpējoties par ikviena pacienta veselību, saskaras ar vardarbību ikdienas darbā.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, kas apvieno lielāko daļu Latvijas ģimenes ārstu, ir aptaujājusi savus biedrus un veiktās aptaujas dati ir graujoši – 80 % no aptaujātajiem ģimenes ārstiem ir atzinuši, ka savā praksē ir piedzīvojuši draudus, vajāšanu, emocionālu vai fizisku vardarbību no pacientiem vai viņu tuviniekiem. No tiem 85% ir saņēmuši mutiskus draudus, 23 % rakstiskus draudus, fizisku vardarbību ir piedzīvojuši 6% aptaujāto, bet lielākais skaits – 63% ir piedzīvojuši emocionālo vardarbību. Un tikai 24% no šiem vardarbības gadījumiem pacientiem ir bijušas organiskas vai psihiskas saslimšanas, kuras varētu izskaidrot šādu rīcību.

Tikai 12% no aptaujātajiem ģimenes ārstiem, kas savā praksē ir piedzīvojuši jebkāda veida draudus un vardarbību no pacientiem un viņu tuviniekiem, ir atzinuši, ka vērsušies pēc palīdzības, bet 36% atzinuši, ka nekur pēc palīdzības nav vērsušies (atlikušie 52% cietušo uz šo jautājumu nav atbildējuši). Tikai deviņos gadījumos ģimenes ārsts ar iesniegumu ir vērsies tiesībsargājošās iestādēs.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas veiktajā aptaujā, kurā aptaujāti 268 respondenti, 15.3% no jaunajiem kolēģiem norādīja, ka ir saskārušies ar fizisku vardarbību savās darba vietās no pacientu vai pacientu radinieku puses. 

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir aktualizējis jautājumu saistībā ar darba drošības jautājumiem, kas saitīti ar uzbrukumiem un draudiem neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, kuras sastāvā ir ārstniecības persona, medicīnas asistents un operatīvā medicīniskās transportlīdzekļa vadītājs.

Dienesta kā darba devēja ieskatā ir būtiski risināt jautājumu par darbinieku aizsardzības pasākumu stiprināšanu, jo gadījumi, kad NMP brigāžu darbinieki izsaukumu izpildes laikā nonāk apdraudējuma situācijās pacientu vai klātesošo agresīvās uzvedības dēļ, kļūst arvien biežāki un ar nopietnākām sekām. Šo uzbrukumu negatīvā un būtiskā ietekme izpaužas gan darbinieku veselības un dzīvības interešu apdraudējumā, gan apgrūtina Dienesta funkciju izpildi, gan rada finanšu zaudējumus valstij.

Dienests arī norāda, ka vidēji dienā ir trīs izsaukumi, kad brigādes darbinieki sastopas ar agresīviem pacientiem vai apdraudējuma situāciju.

Latvijas ārstniecību profesionālās organizācijas, izprotot nepieciešamību veikt skaidrojošo darbu, informēt ne tikai savus biedrus, bet visas nozares pārstāvjus, organizēs diskusijas un apmācības veidos par dažādām iespējām, kā aizsargāt savas tiesības, kur jāvēršas vardarbības gadījumā. Tomēr nepārprotami ir secināms, ka esošais tiesiskais regulējums ir nepietiekams ārstniecības personu aizsardzībai.

Esošajā tiesiskajā regulējumā ārstam nav iespēju atteikties no turpmākās vardarbīga pacienta ārstēšanas. Ārstniecības likuma 42.pantā tiesības atteikties no pacienta turpmākas ārstēšanas ir noteiktas tikai gadījumos, kad pacients neievēro noteikto režīmu, nepilda ārstniecības personu norādījumus vai apzināti kaitē savai veselībai un šādā veidā tieši ietekmē konkrētās slimības ārstēšanu. Un arī šāda atteikšanās ir ierobežota ar nosacījumu, ka pacienta dzīvība nav apdraudēta.

Ārstniecības likuma 47.pants nosaka ārstniecības personas tiesības atteikt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību tikai pie nosacījuma, ka tiek apdraudēta ārstniecības personas pašas dzīvība, vai arī, ja ārstniecības persona to nespēj veselības stāvokļa dēļ.

Ir būtiski pārskatīt minēto regulējumu, nolūkā aizsargāt ārstniecības personas no agresīviem un vardarbīgiem pacientiem.

Latvijas ārstniecību profesionālo organizāciju ieskatā nepieciešams būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas (neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes medicīnas asistents vai operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs), kad tās pilda savus profesionālos pienākumus. Iespējams, kriminālatbildības noteikšana par šāda veida rīcību, kaut daļēji atrisinātu situāciju ar pieaugošo agresivitāti. Apzināšanās par neizbēgamu sodu lielāko daļu agresīvo pacientu noteikti atturētu no nepārdomātas un agresīvas rīcības.

Veselības aprūpe ir svarīga valsts drošības sastāvdaļa. Nav pieļaujams ka jau tā sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, kad veselības aprūpei netiek piešķirts pietiekami daudz valsts budžeta līdzekļu, ārstniecības personām jāuztraucas par savu drošību, pildot profesionālos pienākumus.

Kā vienu no risinājumiem organizācijas vēstulē min iespēju noteikt par krimināli sodāmu uzbrukumu ārstniecības personai un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekam, kurš nav ārstniecības persona (pēc analoģijas ar Krimināllikuma 269. pantu – Uzbrukums varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai).

Vienlaicīgi organizācijas lūdz uzsākt diskusiju par citām iespējām aizsargāt ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekus no pacientu agresijas, tai skaitā, informējot un izglītojot ārstniecības personas par viņu tiesībām un iespējamiem rīcības modeļiem agresijas gadījumā.

2024. gada 29. februārī

In memoriam: 91 gadu vecumā mūžībā devies izcilais bērnu ķirurgs un emeritētais RSU profesors, LĀB godabiedrs Jānis Gaujēns (1932.20.07. – 2024.22.02.).

Profesors dzimis skolotāja un zobārstes ģimenē, audzis Madonā, 1951. gadā ar sudraba medaļu beidzis Madonas 1. vidusskolu.  Jaunais madonietis, bruņojies ar teicamām ķīmijas, fizikas un valodu zināšanām, 1951. gadā uzsāka studijas jaundibinātajā Rīgas Medicīnas institūtā.


Pēc augstskolas ārsts un ķirurgs Alojā (1957-58), tad  Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs, nodaļas  un klīnikas vadītājs (1959-2012) . RMI un LMA docētājs (1969-97),  Dr. hab. med, (1969), profesors (1972), Operatīvās ķirurģijas un topogrāfiskās anatomijas katedras vadītājs (1972-73), Bērnu ķirurģijas katedras vadītājs (1973-97).

Jāsaka, ka profesors bija ļoti iemīļots un cienīts bērnu ārsts, ķirurgs ar zelta rokām. Viņš pildījis arī svarīgus sabiedriskus pienākumus: Latvija Bērnu ķirurģijas asociācijas priekšsēdētājs (1990-95), Baltijas Bērnu ķirurģijas asociācijas priekšsēdētājs (1990-93).  Profesors guvis arī daudzas atzinības: Aleksandra Bieziņa balvu (1989), Paula Stradiņa  balvu (2009), LĀB mūža ieguldījuma atzinību (2015), ir valsts emeritēts zinātnieks (1998).

Izsakām līdzjūtību profesora ģimenei, draugiem un kolēģiem.
Sit tibi terra levis!

Slava Ukrainai! Varoņiem slava!

Solidarizējoties ar Ukrainas tautu, 2024. gada 24. februārī plkst. 9.00 vienojamies klusuma brīdī, pieminot un godinot Ukrainas tautas upurus.

🕊 Paldies Ukrainas, Latvijas un visai starptautiskajai mediķu saimei par drosmīgo un nesavtīgo darbu! 🕊

🇺🇦 Slava Ukrainai! Varoņiem slava! 🇺🇦

Sveicam jubilejā Goda biedri Dr. h. c. Veltu Volksoni!

Latvijas Ārstu biedrības Goda biedre Dr. h. c. Velta Volksone, izcila valsts galvenā tiesu medicīnas eksperte, ilggadēja Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktore, š.g. 19. februārī atzīmēja savu 93. jubileju! Ārstes V. Volksones nopelni un sasniegumi Latvijā un ārzemēs novērtēti vairākkārt.

Latvijas 79. proklamēšanas gadskārtas priekšvakarā 1997. gada 17. novembrī Rīgas pilī bijušais prezidents Guntis Ulmanis viņai pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī 2009. gadā piešķirta 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. Kā lielu dārgumu viņa mājās vēl šodien glabā Latvijas Tautas frontes biedra karti.

Ir arī apbalvota ar Kitasato universitātes (Japāna) Sociālās medicīnas zinātņu komitejas medaļu un goda rakstu. Godpilnais apbalvojums V. Volksonei piešķirts par tiesu medicīnas speciālistu sadarbības attīstīšanu, veicināšanu un kontaktu uzturēšanu starp Latviju un Japānu.Tā ir atzinība ne tikai par ārstes sabiedrisko darbību, bet galvenokārt par panākumiem profesijā un zinātnē.

V. Volksone aktīvi iesaistījās Latvijas Ārstu biedrības darbībā un viņas augstā medicīniskā kompetence daudzus gadus lieti noderējusi kā Ētikas komisijas loceklei.

Sirsnīgi sveicam jubilejā!

2024. gada 22. martā biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru pilnsapulce

Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru pilnsapulce notiks 2024. gada 22. martā plkst. 15.00 LĀB ēkā Skolas ielā 3, Rīgā. Biedriem tiks nodrošināta iespēja piedalīties arī tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu. Pieslēgšanās iespēja no plkst. 14.15.

Darba kārtībā:

  1. Sapulces atklāšana, ziņojums par pieslēgušos un ieradušos biedru skaitu
  2. Sapulces vadītāja un protokolētāja, Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana
  3. Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par komisijas priekšsēdētāju
  4. Prezidentes ziņojums par LĀB aktualitātēm
  5. Revīzijas komisijas ziņojums par 2023. gada pārskatu
  6. 2023. gada pārskata apstiprināšana
  7. Grozījumi Latvijas Ārstu Ētikas kodeksā
  8. Grozījumi Latvijas Ārstu biedrības Izglītības komisijas nolikumā
  9. Biedru naudas apmēra noteikšana

Biedriem, kuri piedalīsies sapulcē tiešsaistē, pieslēgšanās biedru sapulcei notiks, izmantojot autentifikāciju www.latvija.lv un LĀB informatīvo sistēmu https://is.arstubiedriba.lv/biedriem, kurā tikai biedriem būs pieejama ZOOM pieslēguma saite biedru sapulcei. Biedriem uz reģistrētajām e-pasta adresēm tiks izsūtīts skaidrojums par pieslēgšanos un attālinātu dalību biedru sapulcē.

Biedriem, kuri piedalīsies klātienē, reģistrācija sāksies plkst. 14.00.

Lūdzam biedrus iepriekš, līdz 2024. gada 19. martam, informēt LĀB par biedra vai pārstāvja plānotu ierašanos klātienē: https://is.arstubiedriba.lv/events/konferences/list

Ja biedru pilnsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtota biedru pilnsapulce notiks 2024. gada 25. aprīlī plkst. 15.00 gan klātienē, gan tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.

Ar biedru sapulcē izskatāmo jautājumu lēmumu projektiem klātienē iespējams iepazīties LĀB Skolas ielā 3, Rīgā, ierašanās laiku iepriekš saskaņojot e-pastā lab@arstubiedriba.lv

Rīgā, 2024. gada 21. februārī

Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” valdes vārdā
prezidente Ilze Aizsilniece

In memoriam: Dr. Ansis Muižnieks (1928.7.10.- 2024.12.02)

„Kā paskrējis laiks” – tik bieži sakām, kad ir kāds pieturas punkts, kas liek apstāties un pamest skatu atpakaļ. “Kā paskrējis laiks”, var teikt šobrīd, kad pieturas punkts ir 2024. gada 12. februāris Rīgā – diena, kad mūžības ceļos devies ārsts, viens no aktīvākajiem LĀZA biedriem, ASV sabiedrisks darbinieks, īstens Latvijas patriots – Ansis Muižnieks. Ja piestāj un velta laiku tam, lai ieraudzītu Anša Muižnieka dzīves gājumu, tad redzams, ka viņa ceļš vijies cieši blakus Latvijas liktenim. Nekad, pat trimdā esot, saikne ar Latviju nav pārtrūkusi. Un nu Ansis Muižnieks ir atkal atgriezies Latvijā, zemē, no kuras viņa dzīves ceļš sācies. 

Ansis Muižnieks dzimis 1928. gada 7. oktobrī Raunā. Muižnieku ģimenē Ansis bija trešais bērns – viņu sagaidīja brālis Jānis un māsa Rita. Pēc pieciem gadiem – jaunākais brālis Vilis. Otrais pasaules karš aizdzina Muižnieku ģimeni bēgļu gaitās uz Vācijā, kur Ansis 15 gadu vecumā strādāja smagu darbu kādā tanku fabrikā pie Štutgartes. Vācijā Ansis Muižnieks pabeidza vidusskolu, bet Eiropā nepalika. Tālāk trimdas ceļš veda pāri okeānam, un 1949. gadā Ansis Muižnieks ieradās ASV. Pēc dienesta ASV armijā Korejas kara laikā, 1955. gadā viņš beidza Kolumbijas universitāti Ņujorkā, iegūstot bakalaura grādu bioloģijā, bet 1959. gadā Kolumbijas medicīnas koledžā (College of Physicians and Surgeons) ieguva medicīnas doktora (doctor of medicine) grādu. Sekoja internatūra un rezidentūra iekšķīgajās slimībās Dienvidkalifornijas universitātē Losandželosā. Pēc sertifikātu un licenču iegūšanas Dr. A. Muižnieks 1964. gadā uzsāka privātpraksi iekšķīgajās slimībās Klērmontā (Losandželosas priekšpilsētā), ko līdz 1975. gadam apvienoja ar klīniskā docētāja (assistant professor) darbu universitātes slimnīcā.

Savu aktīvo praksi Klērmontā Dr. A. Muižnieks beidza 1996. gadā, taču vēl joprojām palika vairāku profesionālo organizāciju (L.A. County, California and American Medical Society, LĀZA, LMF un LMRF) loceklis. Viņa aktīvā darbība Latviešu ārstu un zobārstu apvienībā (LĀZA) ļāva Ansim Muižniekam būt klātesošam sadarbībā ar Latviju. Saraksti ar radiem Latvijā Dr. A. Muižnieks aizsāka 70. gados, turklāt viņš ļoti interesējās par medicīnas stāvokli dzimtenē. Kolēģu stāsti par Latvijā redzēto un “LĀZA Apkārtrakstā” lasītais deva stimulu vairāk piedalīties palīdzības darbā gan individuāli, gan kā LĀZA valdes loceklim. Muižnieku ģimene sāka atbalstīt un uzņemt savās mājās daudzus Latvijas mediķus, sabiedriskos darbiniekus un māksliniekus, organizēt viņiem uzstāšanās Losandželosā, palīdzēja viesiem iepazīt un ceļot pa toreiz vēl svešo ASV. 1991. gadā Dr. Ansis Muižnieks par godu savam bērnības ārstam Rūdolfam Skaidrajam Raunā iedibināja balvu “Muižnieku ģimenes gadskārtējā prēmija labākajam Latvijas lauku ārstam” 500 ASV dolāru apmērā. Muižnieku prēmijas pirmais laureāts bija Dr. Māris Rēvalds Zaubē. Fonds gan savu darbību dažādu apstākļu dēļ uz laiku pārtrauca.

Dr. Ansis Muižnieks ir piedalījies daudzās palīdzības akcijās, ko LĀZA rīkoja Latvijas medicīnas labā. Visās šajās akcijās viņš uzņēmies aktīvu lomu gan kā iniciators, gan arī finansiāls atbalstītājs, ziedojot savus personiskos līdzekļus. Piemēram, Raunas ambulancei sagādāja EKG, hemoglobinometrus, ambulances materiālus, finansiāli atbalstīja rentgenaparāta iegādi. Kad Ansis Muižnieks no ASV, kas bija un palika viņa pastāvīgā dzīves vieta, varēja atkal vismaz uz laiku ierasties Dzimtenē, tad viņa acis redzēja daudzas lietas un vietas, kur vajadzīga palīdzība.  Raunas skolai savākti datori, sniegta palīdzība Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcai, Bērnu slimnīcai “Gaiļezers”, Bērnu kardioloģijas centram, klīniskajai slimnīcai “Gaiļezers” (oftalmoloģijas instrumentu ziedojumi), atbalstīta sonogrāfa iegāde Lielvārdei, sniegts atbalsts Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejam, Pestīšanas Armijas Bērnu veselības aprūpes centram, Latvijas Ģimenes centram, Nacionālajam rehabilitācijas centram „Vaivari”. Ar aktīvu Anša Muižnieka līdzdalību tika uzsākta Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas elektroniskā medicīnas centra izveide un slimnīcas iekšējā datorizācijas programma jau 1999. gadā. A. Muižnieks kā Latvijas Medicīnas fonda (LMF) valdes loceklis palīdzējis savākt ziedojumus, lai varētu iegādāties angiogrāfu P. Stradiņa klīniskajai slimnīcai. Visa Muižnieku ģimene iesaistījās ziedojumu vākšanā Latvijas slimniekiem (īpaši bērniem), kuriem bija nepieciešama palīdzība, kādu tolaik Latvijā nevarēja sniegt. Pateicoties Muižnieku ģimenes ierosmei, Latvijā ieviesta moderna Rietumu oftalmoloģikā aprūpe, ko A. Muižnieka kolēģis Dr. Džons Makdermots uzsāka klīniskajā slimnīcā “Gaiļezers”, vēlāk nodibinot Latvijas-Amerikas Acu centru Rīgā.

Kopš Pasaules latviešu ārstu 2. kongresa 1993. gadā Dr. Ansis Muižnieks bijis vairākkārt kongresa rīcības komitejā kā LĀZA pārstāvis, piedalījās kongresos, kad vien iespējams bija klāt arī Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju pasniegšanā Latvijas medicīnas studentiem. Dr. Ansis Muižnieks bija aktīvs LĀZA valdes loceklis, tai skaitā sekretārs un kasieris, Ziemeļamerikas biroja vadītājs. Viņš ir arī vairākus gadus vadījis LĀZA Dienvidkalifornijas kopu. Dr. Muižnieks organizēja 1999. gadā LĀZA konferenci Kalifornijā (turienes dziesmu svētku laikā), piedalījās LĀZA konferences “Par mātes un bērna veselību Latvijā” rīkošanā Rīgā 2000. gadā, kā arī LĀZA konferences organizēšanā 2002. gada 20. jūlijā Čikāgā (ASV latviešu dziesmu svētku laikā). No 2001. līdz 2004. gadam Ansis Muižnieks kopā ar Maiju Pozemkovsku uzņēmās arī “LĀZA Apkārtraksta” redaktora pienākumus.

Kopā ar sievu Ingrīdu Dr. Ansis Muižnieks izaudzinājis trīs latviskus bērnus – Pēteri, Nilu un Daci. Mazu ieskatu ģimenes bagātajā vēsturē sniedz Ingrīdas un meitas Daces kopdarbs – grāmata “Sievietes džungļos” (1996)

2002. gada 12. aprīlī Ansim Muižniekam par nopelniem Latvijas labā tika piešķirts 5. šķiras Triju Zvaigžņu ordenis, 2008. gadā – Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukums, 2017. gadā – LĀZA Pateicības raksts “Par ieguldīto darbu, laiku un mīlestību Latvijas ārstu, māsu un citu veselības jomas speciālistu izglītošanā, par atbalstu viņu profesionālajai izaugsmei”.

Atvadoties sakām Ansim Muižniekam, paldies, par viņa stipro garu un labajiem darbiem sabiedrības labā! Gūt var dodot… Un šo vārdu patiesuma apliecinājums ir Dr. Anša Muižnieka mūžs.

Dziļā līdzjūtībā ģimenei un visiem, kam bijusi iespēja būt kopā ar Dr. Ansi Muižnieku,

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība

Sagatavoja Dr. Kamena Kaidaka
LĀZA administratore Latvijā
14.02.2024, Rīga

In memoriam: LĀB goda biedre un ilggadīgā Paula Stradiņa klīniskās universitātes ārste un Konsultatīvās poliklīnikas vadītāja

Frickausa (dz. Graudiņa) Ingrīda (1940.21.11. Madonā-2024.07.02. Rīgā) ģenētiķe, arodpatoloģe, veselības aprūpes vadītāja.

1966. gadā beigusi RMI. P. Stradiņa KUS ārste (1970-2007), Latvijā pirmās ģenētiskās konsultācijas vadītāja, Konsultatīvās poliklīnikas vadītāja (1986-2007). LĀB goda biedre (2016). Literātu Eglīšu ģimenes: Viktora (1877-1945), Anšlava (1906-1993), Vidvuda (1913-2003) un Hilda Vīkas (1897-1963) tuviniece. Mākslas darbu glabātāja un mecenāte: ģimenes mēbeles un H. Vīkas gleznas nodevusi Dobeles un citiem muzejiem. 2018. gadā līdzējusi izdot H. Vīkas grāmatu „Dobeles karalis”.

Dr. Frickausa bija prasmīga un iejūtīga ārste un ilggadīga liela kolektīva vadītāja. Viņai ir lieli nopelni  Černobiļas avārijas seku likvidētāju palīdzības sniegšanā un organizācijā. Lit.: Slimnīcas Ziņas, 2007, Nr.19, 24-25.

Par kolēģes Ingrīdas Frickausas nāvi skumst kursa un darba biedri un draugi.
Izsakām līdzjūtību bērniem un tuviniekiem!

Sit tibi terra levis! 

Akcija “Saprast un atbalstīt”

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) no šodienas, 1.februāra, sāk akciju “Saprast un atbalstīt”, kuras laikā vērsīs sabiedrības uzmanību uz to, cik svarīga ir savstarpējā sapratne, uzticēšanās un atbalsts mediķu un pacientu saskarsmē veiksmīgam veselības aprūpes procesam. 

Akcijas mērķis ir apkopot informāciju un pieredzes stāstus par tieši tām situācijām, kad sapratne un atbalsts ir devusi pozitīvu rezultātu pacientu un medicīnas personāla komunikācijā un tālākajā veselības aprūpes procesā. “Saprast un atbalstīt” laikā LĀB aicinās iedzīvotājus un medicīnas darbiniekus speciāli izveidotā interneta vietnē dalīties ar savu pieredzi veselības aprūpes procesā. Iegūtā informācija tiks apkopota un analizēta, lai vēlāk izdarītu secinājumus par šīm pieredzēm, tādā veidā iegūstot precīzākas vadlīnijas nepieciešamiem uzlabojumiem abu pušu komunikācijā. Informāciju arī novirzīs tālāk uz konkrētām ārstniecības iestādēm.

Veselības aprūpes jomā arvien biežāk saskaramies ar dažāda veida domstarpībām un sapratnes trūkumu. Bieži vien ārsti nemeklē veselības stāvokļa pasliktināšanās cēloni, bet cenšas ārstēt sekas. Tāpat bieži pacientiem nav pietiekamas zināšanās anatomijā, veselības pratībā, lai varētu izprast savu ķermeni, sajūtas un jēgpilni sagatavoties ārsta vizītei un izskaidrot problēmu. Pacienti bieži līdz galam neuzticas mediķiem un nereti neievēro ārsta norādījumus, lai uzlabotu savu veselības stāvokli.

Medicīnas personāla pārslodze, laika trūkums no vienas puses un pacientu neizpratne un iztrūkstošās zināšanas par veselības pratību, un  neuzticēšanās ārsta viedoklim,  neveicina pozitīvus apstākļus veselības aprūpes procesā.

“Mēs redzam, ka abām pusēm nepieciešams atbalsts, kā arī skaidrojošais darbs un informācija, lai sadarbība uzlabotos, lai nerastos konflikta, šaubu un neizpratnes situācijas, kas īpaši spilgtas ir smago saslimšanu un reanimācijas nodaļās. Izglītojošais un skaidrojošais darbs par veselības pratību būtu jānodrošina jau skolās. Jo labāk pacienti būs izglītoti veselībpratībā, jo saprotošāka būs saruna ar ārstu un labāka sadarbība veselības uzlabošanā,“ skaidro Ilze Aizsilniece, LĀB prezidente.

No šā gada 1. februāra gan iedzīvotāji, gan medicīnas darbinieki ir aicināti anonīmi dalīties ar saviem stāstiem par pozitīvo un iespējams ne tik pozitīvo pieredzi veselības aprūpes procesa komunikācijā interneta vietnē www.saprastunatbalstit.lv.

Paralēli pieredzes apkopošanai, LĀB informēs par dažādām vadlīnijām un padomiem, kā abām pusēm pareizāk sagatavoties vizītei un plašāk skaidros speciālistu ieteikumus komunikācijas uzlabošanai gan ikdienas vizītēs pie ārsta, gan dažādās situācijās ar smagiem saslimšanas gadījumiem. 

Balva par mūža ieguldījumu medicīnā piešķirta Jānim Petronim un Ivaram Siliņam

Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākuma “Gada balva medicīnā 2023” svinīgā ceremonija būs skatāma 23.martā plkst. 22.00. kanālā ReTV. Pasākumā balvas tiks pasniegta 15 nominācijās, būs arī vairākas speciālbalvas. Latvijas Ārstu biedrība balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad pasniegs diviem izciliem ārstiem – traumatologam, ortopēdam un veselības aprūpes vadības ārstam Jānim Petronim un internistam, kardiologam profesoram Ivaram Siliņam.

“Gada balva medicīnā ir iespēja ikvienam Latvijas iedzīvotājam atcerēties un izteikt savu atbalstošo viedokli mediķiem, kuri ir palīdzējuši būt veseliem vai izārstēties no slimībām. Apzinoties esošās problēmas nozarē, mēs aicinām šoreiz padomāt par labajām pieredzēm, jo tas rāda pozitīvu piemēru un spēju pilnveidoties visiem nozarē strādājošajiem. Arī šogad pateiksimies ārstiem, kuri savu mūžu veltījuši medicīnai un saviem pacientiem, ārstu izglītošanai un nozares izaugsmes veicināšanai”, stāsta Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.

Ivars Siliņš ir Rīgas Medicīnas institūta (tagad – RSU) pirmā izlaiduma (1956) absolvents, ārsts, kardiologs, zinātnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2004), profesors. Viena no Latvijas medicīnas leģendām gan praktizējošu ārstu vidū, gan akadēmiskajās aprindās. Strādājis slimnīcā “Gaiļezers”, kopš tās atvēršanas 1979. gadā un ilgus gadus bijis Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs. Profesors aktīvi darbojies gan zinātniskajā darbā, gan jaunās mediķu paaudzes skološanā. Atmiņu grāmatas “Mans gājiens” (2016) autors. LĀB Goda biedrs kopš 2001. gada. Apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2011).

Jānis Petronis darba gaitas uzsācis Gulbenes slimnīcā (1970), ilggadējs Rīgas 2. slimnīcas vadītājs un valdes priekšsēdētājs (2019). Ieviesa ceļa locītavas endoprotezēšanas operāciju ar kinemātiskās datornavigācijas sistēmu “Orthopilot (2003). Vairāku publikāciju autors. LĀB Goda biedrs kopš 2014. gada. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, IV šķira (2000). Saņēmis Rīgas Gada balva sociālajā nozarē (2016), Rīgas domes Atzinības raksts un piemiņas balvu par inovatīvu metožu pielietošanu medicīnā, sabiedrības veselības veicināšanu un Rīgas medicīnas nozares popularizēšanu pasaulē (2019).

“Gada balva medicīnā 2023” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu desmit nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2023”, “Gada ārsts speciālists 2023”, “Gada zobārsts 2023”, “Gada ārsta palīgs 2023”, “Gada farmaceits 2023”, “Gada māsa 2023”, “Gada māsas palīgs 2023”, “Gada vecmāte 2023”, “Gada funkcionālais speciālists 2023” un “Gada slimnīca 2023”. Balsot var līdz 11. februārim www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina  

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2023”, “Gada cilvēks medicīnā 2023”, “Gada notikums medicīnā 2023” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2023” par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS „Grindeks” un AS „Olainfarm”.