Skip to content

LĀB ziņas

Mūžībā devusies LĀB goda biedre, torakālā ķirurģe Natālija Bāliņa

Foto no personīgā N.Bāliņas arhīva.

2021. gada 18. jūlijā, tikai nedēļu pirms savas 96. dzimšanas dienas, no mums šķīrusies Latvijas Ārstu biedrības goda biedre Natālija Bāliņa (1925. gada 26. jūlijā Krustpilī – 2021. gada 18. jūlijā Rīgā).

Ārste N. Bāliņa beigusi RMI 1952. gadā. Darba gaitas uzsākusi Krustpils slimnīcā kā ķirurģe un rentgenoloģe. Kopš 1955. gada Paula Stradiņa slimnīcas ķirurģe. No 1957. gada jaundibinātās pirmās torakālās ķirurģijas nodaļas Latvijā ārste un vēlāk vadītāja (1960-80). Torakālās ķirurģijas attīstība ir nesaraujami saistīta ar bronholoģijas dienesta attīstību.

1963. gadā ausu kakla un deguna ārsts Arnis Bute (1924-2014), un N. Bāliņa Paula Stradiņa slimnīcā izdarīja pirmās 17 bronhoskopijas vispārējā anestēzijā. 1970. gadā N. Bāliņa sāka veikt saudzējošu torakotomiju bez muskulatūras šķelšanas un ribu rezekcijas. 1970. gadā N. Bāliņa aizstāvēja promocijas darbu „Videnes jaunveidojumu klīnika un operatīvā ārstēšana“. Gandrīz viss Natālijas Bāliņas darba mūžs aizritējis Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Natālijas Bāliņas darbs savā laikā guvis augstu novērtējumu – viņai piešķirta LPSR valsts prēmija un nopelniem bagātās ārstes goda nosaukums.

Sit tibi terra levis!
Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!

Aicinām Latvijas sabiedrību sekot ārstu piemēram un vakcinēties pret Covid-19

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību sekot ārstu piemēram un vakcinēties pret Covid-19, lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus. LĀB apkopotie dati par Latvijas lielākajām slimnīcām liecina, ka pašlaik ārstu vakcinācijas aptvere ir vairāk nekā 90%. 

Latvijas Ārstu biedrība aicina izvēlēties vakcināciju kā pašlaik drošāko, efektīvāko un zinātniskajos pētījumos balstītu veidu Covid-19 pandēmijas ierobežošanai. Vienlaikus LĀB aicina ar izpratni un atbalstu izturēties pret tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai izlemtu par labu vakcinācijai.  

Latvijas Ārstu biedrības valde uzsver, ka mazināt nākamo potenciālo Covid-19 pandēmijas viļņu postošās sekas sabiedrības veselībai un valsts eknonomikai var tikai visaptveroša vakcinācija. Uzticība ārstam un viņa sniegtajiem ieteikumiem vienmēr ir bijis viens no veselības aprūpes stūrakmeņiem.

“Valstij ir jāuzticas veselības aprūpē strādājošajiem, kuru augstākais mērķis nemainīgi ir sabiedrības drošība un veselība. Mediķi, nevis reklāmas kampaņas un loterijas, ir tie, kas vislabāk spēj sniegt zinātniski pamatotu informāciju un pārliecināt par vakcinācijas nepieciešamību. Tāpēc valsts atbalsts un finansējums ir novirzāms veselības aprūpē strādājošajiem,” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes veikto aptauju, gandrīz 77% medicīnas darbinieku atbalsta pret Covid-19 vakcināciju.

Mūžībā devies profesors Viktors Kalnbērzs

19. jūnijā, Viktoru dienā aizsaulē aizgājis izcils latviešu ortopēds, viens no pasaulē pazīstamākajiem latviešu ārstiem un zinātniekiem, LZA akadēmiķis VIKTORS KALNBBĒRZS.

Profesors Kalnbērzs dzimis 1928. gada 2. jūlijā Maskavā ārsta, vēlākā profesora Konstantīna Kalnbērza ģimenē. 1940. gadā kopā ar vecākiem ieradās Rīgā, kur viņa tēvs kļuva par Latvijas PSR Veselības tautas komisāra vietnieku, bet kara gadus pavadīja Baškortostānā kur Konstantīns Kalnbērzs vadīja Latviešu medicīnas māsu skolu. 1945. gadā kara pēdējās dienās bojā gāja viņa brālis. Pēc kara Viktors Kalnbērzs sāka studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, bet 1951. gadā beidza jau Rīgas Medicīnas institūtu – un kā pirmais saņēma (sarkano) diplomu augstskolā, ko šodien pazīstam kā Rīgas Stradiņā universitāti. Šajā augstskolā viņš uzreiz kļuva Hospitālās ķirurģijas katedras asistentu, un piedalījās pirmajās sirds operācijās Latvijā.

1958. un 1968. gadā aizstāvēja divas disertācijas, 1969. gadā Viktoru Kalnbērzu ievēlēja par RMI Traumatoloģijas un ortopēdijas katedras vadītāju un profesoru, kā arī PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

Profesora mūža darbs bija Traumatoloģijas un ortoipēdijas zinātniski pētnieciskais institūts, ko profesors vadīja no 1959. līdz 1994. gada, izveidoja šo medciīnas iestādi par nozīmīgāko savas jomas zinātniski pētniecisko – ārstniecisko iestādi PSRS. Viņa vadībā tika izstrādātas simtiem distertācijas un zinātniski pētījumi, inovācijas un atklājumi. Vēsturē paliks profesora izstrādātais ārējās fiksācijas aparāts, kas bija īpaši piemērots kara apstākļiem. Afganistānas kara laikā profesors kā galvenais ārsts veica simtiem operāciju Kabulas kara hospitālī.

Profesoram bija zelta rokas un zelta sirds. Viņš varēja veikt operācijas, kuras neviens pirms tam nebija veicis, viņš viegli noorganizēt globālas konferences un kongresus. Bez profesora iniciatīvas un atbalsta nebūtu ne Pirmā pasaules latviešu ārstu kongresa 1989. gadā, ne žurnāla „Latvijas Ārsts”. Profesoram kopā ar Kristapu Kegi izdevās ieviest modernu endoprotezēšanu ne tikai Latvijā, bet visā PSRS.

Es pateicos savam profesoram par mūsu ilgajām sarunām un viedo padomu. Es pateicos par mūsu kopdarbu – grāmatu „Operējošs ķirurgs”

Nav jēgas uzskaitīt apbalvojumus un goda nosaukumus. Profesors Viktors Kalnbērzs vienkārši bija dižs cilvēks.

Autors: P. Apinis

Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!

In Memoriam Aivars Stengrevics

Plašais pasaules procesu redzējums un ārsta daudzpusīgās intereses bija saistītas ar onkoloģijas jomu.

Aivars Stengrevics bijis viens no prof. Veltas Brambergas skolniekiem, ilgus gadus vadījis LEKMI laboratoriju, kuras darbība bija saistīta ar onkoloģijas jomas zinātniskajiem pētījumiem. Aizstāvējis Dr.med. disertācijas darbu par limfogrāfijas diagnostisko izmantošanu onkoloģijā, kanilējot un kontrastējot sīkos limfvadus un limfmezglus. Faktiski limfogrāfiju var uzskatīt par mūsdienās plaši izmantotās sargmezglu kontrastēšanas un diagnostikas priekšteci, bez kuras nav iedomājama lielākā daļa krūts vēža un melanomas pacientu ķirurģiskā ārstēšana.

Daudzus jaunības gadus veltījis basketbolam gan Liepājā, gan vēlāk Rīgas Medicīnas institūta un citās mediķu komandās.

Ārsts vairāk kā 30 gadus ir konsultējis un operējis onkoloģiskos pacientus Latvijas Onkoloģijas centrā un dzimtajā Liepājā, bijis Latvijas Onkoloģijas centra galvenā ārsta vietnieks, ilgus gadus bijis viens no Latvijas Onkologu asociācijas vadītājiem un praktiskā darba darītājiem.

Aivars Stengrevics ir bijis modernā/mūsdienu vēža reģistra pamatlicējs Latvijā, to izveidojot līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu un vadot līdz 2008. gadam, pēc kura tas nonāca SPKC pārvaldībā.

Ir daudzu publikāciju un zinātnisku pētījumu autors, kā arī grāmatas „Onkoloģija ģimenes ārstam” autors, kur grāmatas priekšvārdā ir teikts: „Onkoloģiskā slimnieka liktenis un dzīvība pirmām kārtām atkarīga no ārsta, pie kura slimnieks vērsies vispirms un visbiežāk tas ir primārās aprūpes ārsts. Tā kā onkoloģisko slimnieku skaits joprojām ir liels un nākotnē nebūt nemazināsies, ārstiem jābūt gataviem sniegt šiem cilvēkiem iespējami optimālu palīdzību.„

Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!

Mediķi aicina prezidentu iestāties par finansējuma palielināšanu veselības nozarei

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMa) pārstāvji šodien, 5. maijā, neklātienē tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai vērstu uzmanību uz valdības plāniem nākamajos gados samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu. Vienlaikus veselības nozares profesionālās organizācijas aicināja prezidentu uzsākt publisku diskusiju par nulles budžeta veidošanu valsts prioritāšu un visu izmaksu pozīciju atklātu pārskatīšanu.

“Veselības nozare vēršas pie Valsts prezidenta, jo līdzšinējā nesaprātīgā politiķu attieksme draud jau šogad un nākamajos gados radīt, iespējami, smagāko un visaptverošāko krīzi veselības aprūpes nozarē kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ja šovasar netiks pieņemti kardināli un veselības nozarei labvēlīgi lēmumi, tad mums neatliks nekas cits, kā lemt par premjera un valdības demisijas pieprasīšanu, kā  arī jau rudenī atkal gatavoties mediķu protestiem,” tiekoties ar Valsts prezidentu sacīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

LĀB, LJĀA un LMa tikšanās laikā vērsa uzmanību, ka jau gadu Latvijas iedzīvotāji praktiski nesaņem plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, bet mediķi, kuru vidējais vecums ir vairāk nekā 50 gadi, ir izdeguši. Tāpat organizāciju pārstāvji brīdināja Valsts prezidentu, ka turpinot sistēmas badināšanu, ir gaidāms mediķu emigrācijas vilnis, īpaši – māsu un jauno ārstu.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece: “Jau 2019. gadā mediķi rosināja Saeimu un valdību sākt darbu pie nulles budžeta, jo nav jābūt finansistam, lai būtu skaidrs, ka šajā valstī jau gadu desmitiem nauda tiek apzināti šķērdēta pilnīgi absurdām lietām, tā vietā, lai to novirzītu, piemēram, Latvijas iedzīvotāju veselībai.  Šķiet mēs dzīvojam paralēlās realitātēs. No vienas puses mums ir vairāk naudas nekā jebkad, bet no otras puses – Saeimas Sociālo un darba lietu komisija spriež, ka nevaram atrast 400 tūkstošu eiro onkoloģijas pacientiem…”

Sarunas laikā tika uzsvērts, ka veselības aprūpes nozarē strādā gudri cilvēki ar plašu redzesloku un zināšanām par to, kas notiek citās valstīs. Tepat kaimiņos ir Igaunija, kuras valsts budžets ir līdzīgs Latvijas, bet situācija veselības aprūpē ir kā diena pret nakti. Turklāt visās jomās – gan kopējā naudas apjomā, kas tiek novirzīts veselības nozarei, gan vienam pacientam atvēlētais finansējums, gan mediķu algas. Daudz labāka situācija ir arī Lietuvā un arī citās Austrumeiropas valstīs. Piemēram, tāda nelielas valstis kā Slovākija ne tikai no Eiropas Atveseļošanās un noturības plānā panākušas daudz lielāku kopējo finansējumu – 7,6 miljardi eiro, bet arī jau definējušas, ka būtiska tā daļa tiks novirzīta tieši veselības aprūpes sistēmas pilnveidei.

“Tā vietā, lai šajā smagajā cīņā ar pandēmiju no valsts saņemtu lojalitāti, politisku, tiesisku un finansiālu atbalstu, veselības aprūpē strādājošajiem ir bijis nemitīgi jācīnās par savām tiesībām un katru papildu eiro. Tā tas bija 2019. un 2020. gadā, gan ar atalgojuma palielināšanu, gan Covid-19 piemaksām. Un tā tas ir arī ar jauno veselības aprūpē strādājošo atalgojuma modeli, kura izstrādē mediķi starp dežūrām pavadīja gadu, lai valdība to noraidītu 20 minūtēs… Vēlamies atgādināt, ka tieši mediķi Covid-19 pandēmiju ir iznesuši un turpina iznest uz saviem pleciem, vienlaikus mēģinot sakārtot arī veselības aprūpes nozari un, patiesību sakot – darot politiķu darbu!” sarunas laikā uzsvēra Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.

Nozares pārstāvji prezidentam sacīja, ka mediķi vēlas redzēt skaidru vismaz piecu gadu plānu, kurā precīzi iezīmēts finansējums veselības aprūpes nozarei un tajā strādājošo atalgojumam. Lai to panāktu, Saeimai, ministrijām un valsts iestādēm ir jāsāk sadarboties un koordinēti strādāt vienota mērķa labā.

Latvijas Ārstu biedrība piešķīrusi Goda zīmi “Tempus Hominis” ārstam Oļegam Šubam

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) piešķīrusi otrās pakāpes Goda zīmi  “Tempus Hominis” („Cilvēka laiks”) Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājam un Triju Zvaigžņu ordeņa virsniekam, dr. Oļegam Šubam par izciliem sasniegumiem medicīnā, kā arī nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju veselības aprūpē un cilvēku dzīvību glābšanā Covid-19 pandēmijas laikā.

RAKUS Toksikoloģijas un sepses klīnikas vadītājs Oļegs Šuba.

“Dakteris Oļegs Šuba vēl pirms Covid-19 pandēmijas sevi pierādījis kā talantīgu ārstu un klīnikas vadītāju, kas arī ierobežota finansējuma apstākļos spējis Latvijas veselības aprūpē un pacientu ārstēšanā ieviest mūsdienīgus un efektīvus risinājumus. Viņa spēja pandēmijas laikā pārvarēt vissmagākos profesionālos un cilvēciskos izaicinājumus tikai vēlreiz apliecina, ka viņš ir pelnījis  saņemt šo goda zīmi, kā savu kolēģu, pacientu un visas sabiedrības dziļākās cieņas apliecinājumu,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.   

O. Šuba ir viens no Latvijas vadošajiem reanimatologiem anesteziologiem, kura vadītā klīnika Latvijas lielākajā slimnīcā RAKUS uz pandēmijas laiku pārtapusi nāvējošā vīrusa smagāko pacientu ārstēšanas vietā. Viņš ir viens no ekspertiem, kuri strādāja arī pie Covid-19 ārstēšanas vadlīnijām, jeb rekomendācijām Latvijā. Tāpēc viņa kā eksperta padomu lūdz, gaida un novērtē ne tikai kolēģi visās Austrumu slimnīcas Covid-19 nodaļās, bet arī Stradiņa slimnīcā, Daugavpils, Liepājas, Vidzemes un citās reģionālajās slimnīcās.

“Mēs slimnīcā esam pieredzējuši, ka veselas ģimenes aiziet bojā — divi cilvēki vai pat vairāk. Traģiski. Šī slimība ir krievu rulete — neviens nezina, vai viņu skars viegli vai smagi un kādas būs komplikācijas. Tāpēc nepieciešama kolektīvā atbildība, apzinīga attieksme…” intervijā žurnālam “Ir” šogad februārī sacīja pats dr. Oļegs Šuba.

Savukārt viņa kolēģi RAKUS atzīst, ka situācija darba vidē, kur strādā Oļegs Šuba ir ļoti saspringta – pazudusi robeža starp dienu un nakti, robeža starp darbadienu un brīvdienu. RAKUS kolēģi: “Mediķis, kuram ir trīs bērni, divi skolas vecuma un sešgadnieks, un arī sieva ir ārste, arī pats pagājušā gadā saskārās ar izdegšanu. Taču, tikko tas bija iespējams, atgriezās savā klīnika, lai visus spēkus, pieredzi un zināšanas atkal veltītu Covid-19 virusinfekcijas skarto cilvēku dzīvību glābšanai.”

LĀB Goda zīmes nodibinātas 2009. gadā kā oficiāls atzinības un pateicības izteikums par sasniegumiem pasaules vai Latvijas medicīnas attīstībā, kā arī par izcilu ieguldījumu Latvijas medicīnā un tās attīstībā. Goda zīme var tikt pasniegta arī medicīnas darbiniekiem par sevišķiem nopelniem klīniskajā darbā, kā arī citu darbības jomu pārstāvjiem par ievērojamu atbalstu medicīnas nozarei Latvijā.

Par LĀB

LĀB dibināta 1988. gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs. LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Tāpat biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministrijas pakļautībā esošajām iestādēm – Veselības inspekciju, Veselības ekonomikas centru u.c. Latvijas Ārstu biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju un Latvijas Farmaceitu biedrību.