Skip to content

LĀB ziņas

Mūžībā devies godabiedrs Rudziņš Ainārs

Beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1964. gadā. Inčukalna Goda Novadnieks (2005), LĀB godabiedrs (2010), Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris. Viens no Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas dibinātājiem. Apglabāts Inčukalna Jaunajos kapos blakus savai sievai Birutai.  

Ainārs Rudziņš nāca pasaulē 1937.gada oktobrī Skrundā. Tēvs bija uzņēmīgs cilvēks – veikalnieks, maiznieks un viens no kažokādu lapsu audzēšanas biznesa aizsācējiem Latvijā. Bērnībā piedzīvoti un pārdzīvoti kara notikumi: dzīve “Kurzemes katlā”, tranšeju rakšana 7 gadu vecumā un dzemdību pieņemšana krievu gūsteknei ierakumos, konflikts ar uzraugu, kas lika ģimenei izdarīt izvēli un ar trīs bērniem doties bēgļu gaitās uz Vāciju un liktenīga atgriešanās Latvijā Inčukalnā, lai dibinātu zvērsaimniecību “Gauja”. Skolas gadi aizritējuši vietējā Sarkanajā skoliņā, kam sekoja mācības Rīgas 2.vidusskolā ( kur toreiz bija ar profesionālo medicīnas novirzienu) un likumsakarīga profesijas izvēle – dakteris. Ar riteni mērots ceļš no Gaujas uz studijām Medicīnas institūtā.

Aināra Rudziņa dzīves 50 gadi veltīti ārstējot Inčukalna iedzīvotājus vairākās paaudzēs. Nevienam netika atteikta palīdzība. Rudziņš bija īsts ģimenes ārsta paraugs. Viņam bija talants uzmundrināt savus pacientus ar pareiziem vārdiem un stāstiem.

Ainārs Rudziņš prata uzrunāt un iedvesmot cilvēkus labiem darbiem.

Sit tibi terra levis!

2016. gada videofilmas “Inčukalna rakstu raksti” fragments ar dakteri Aināru Rudziņu

61% ārstniecības personu ir saskārušās ar vardarbību no pacientu vai to tuvinieku puses

Kā liecina Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) veiktā aptauja, 61% ārstniecības personu ir saskārušās ar vardarbību no pacientu vai to tuvinieku puses un 72% ir cietuši no vardarbības pat trīs un vairāk reizes.  Aptauja izgaismo satraucošus faktus par ārstniecības personu drošību un parāda, ka ārstniecības personas nezina, kā pareizi rīkoties vardarbības gadījumos, kā arī nav stingri normatīvie regulējumi, kas novērstu šādas situācijas. 

Šā gada aprīļa mēnesī LĀB aptauja tika veikta pēc Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupas lūguma, lai iegūtu papildus informāciju par vardarbību pret ārstniecības personām un šīs problēmsituācijas iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem.

Apkopotās aptaujas atbildes liecina, ka:

– 61% no visiem respondentiem ir saskārušies ar vardarbību no pacientu vai viņu tuvinieku puses,

– 24% gadījumu šī vardarbība nav bijusi saistīta ar pacienta vai viņa tuvinieku veselības stāvokli – organiskas vai psihiskas saslimšanas dēļ, kura varētu izskaidrot šādu rīcību,

– 30% ir piedzīvojuši vardarbību, kas gan ir saistīta ar pacienta veselības stāvokli, gan arī ir nesaistīta ar veselības stāvokli.

– 72% respondentu ir saskārušies ar vardarbību vairāk kā trīs reizes,

– 63% nevienam neziņo par vardarbības epizodēm.

Kopumā no aptaujātajiem 90 gadījumos ārstniecības personas bija vērsušās tiesībsargājošās iestādēs un 61 gadījumā lieta netika ierosināta.  No aptaujas rezultātiem secināms, ka ārstniecības personām trūkst informācijas kā rīkoties, saskaroties ar vardarbību no pacienta vai viņu tuvinieku puses. 69% respondenti norāda, ka viņiem nav zināšanu un informācijas kā sevi tiesiski aizstāvēt.

“ Aptaujas dati nepārprotami parāda, ka situācija ar vardarbību pret ārstniecības personām ir satraucoša. Mums ir jādomā par to, kā mazināt šādu attieksmi sabiedrībā kopumā.  Medicīnas nozare ir spilgts spogulis sabiedrības attieksmes un uzvedības normām. Ārstniecības personām, pildot savus pienākumus, ir jājūtas droši un pasargātām, “ norāda Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente. 

Latvijas Ārstu biedrība turpina uzturēt viedokli par  normatīvā regulējuma nepietiekamību, lai nodrošinātu ārstniecības personu aizsardzību pret vardarbību amata pienākumu izpildes laikā.

49% aptaujāto ārstniecības personu uzskata, ka situāciju varētu risināt stigrāki sodi un kriminālatbildības noteikšana par uzbrukumu ārstniecības personai.  Savukārt 70% aptaujāto uzskata, ka normatīvajos aktos ir jāiekļauj punkts, ka ārstam ir tiesības atteikties no pacienta. 

LĀB aicina Veselības ministriju izstrādāt vadlīnijas ,darbības algoritmu, pēc kura vadīties ārstniecības personām konkrētas vardarbības gadījumā – kur griezties, lai informētu attiecīgo iestādi, kur meklēt psiholoģisko palīdzību un atbalstu.

Tāpat ir jāizstrādā arī informatīva kampaņa pacientiem, lai arī pacienti ir informēti, kāda rīcība nav pieņemama un kādas ir sekas, ja tomēr īsteno emocionālo un fizisko vardarbību pret ārstniecības personu.

LĀB uzskata, ka ir jāsniedz vairāk informācijas, jāizglīto ārstniecības personas arī par sociālo tīklu lietošanu. Nav pieņemams, kā ārstniecības personai ir jāslēpj sava identitāte sociālajos tīklos, lai izvairītos no agresīviem pacientiem. Ir jālīdzsvaro pacienta un ārsta tiesības un pienākumi gan emocionālas, gan fiziskas vardarbības gadījumos.

LĀB ir aicinājusi atbildīgās ministrijas būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un rosināt grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildības piedraudējumu par uzbrukumu ārstniecības personai. Šobrīd šo jautājumu ir solīts skatīt Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupā.

LĀB izsūtīja aptauju saviem biedriem un profesionālajām organizācijām un aptaujai bija ļoti liela atsaucība, tika saņemtas vairāk kā 1700 respondentu sniegtās atbildes.

Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite-Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante

In memoriam: Dr. Inga Dirveika (16.07.69.-29.04.2024.)

Mūžībā devusies interniste, homeopāte, pneimonoloģe, eksperte Inga Dirveika, kas zaudēja cīņā ar onkoloģisku saslimšanu.

Uzaugusi Saldū muzikālā ģimenē. Lai arī vecāki neesot bijuši profesionāli mūziķi, mājās ar prieku spēlēts un dziedāts. Ingas tētis, būdams diplomēts agronoms, brīvos brīžos komponējis melodijas, mudinot meitu sacerēt tām vārdus. Tāpēc jau kopš bērnības rakstīja dzeju. Uzskatīja, ka būt dzejniekam – tas ir stāvoklis, nevis profesija.



zīmējums smiltīs
zīmējums plaukstā
zarojas
pakāpjas augstāk un augstāk
jūra var kāpas pārcelt un dzēst
Dievs manu sirdi apturēt
dzīve ir drebošā diedziņā sieta
gluži kā balons ko aizraut var vējš
vārdus ko rakstījām irdenās smiltīs
mirklī aprija vilnis spējš

Politiķu centieni noslāpēt pesticīdu ierobežojumus apdraud iedzīvotāju veselību un vidi

Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija iebilst pret Saeimas deputātu kavēšanos lauku iedzīvotājiem nodrošināt reālu aizsardzību no ķīmisko pesticīdu ietekmes.

Organizāciju ieskatā iedzīvotāju aizsardzības pasākumu ieviešana tiek apzināti novilcināta pesticīdu lietotāju interesēs. Lauksaimniecības pesticīdu lietošana lielākā vai mazākā attālumā no mājokļa ietekmē vismaz 225 tūkstošus mājsaimniecību lauku teritorijās.

Pēdējos mēnešos Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas dienaskārtībā atgriezies Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums «Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā», par ko līdzdalības platformā «Mana balss» parakstījušies vairāk nekā 11 tūkstoši pilsoņu.

Tomēr vairākums diskusijā iesaistīto deputātu apzināti cenšas aizkavēt jau tā novilcinātās iniciatīvas virzību. Tā tika iesniegta Saeimā 2020. gada oktobrī, sākotnēji prasot aizliegt lietot pesticīdus kilometra attālumā no apdzīvotām lauku mājām. Pēcāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā risinājumu projektā pesticīdu lietošanas aizlieguma rādiuss saruka līdz 25 metriem.

Satversmes 111. pants nosaka – valsts aizsargā cilvēku veselību. Savukārt saskaņā ar 115. pantu valsts uzdevums ir gādāt par iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Vēlamies uzsvērt, ka ekonomiskās intereses ar sabiedrības interesēm un vides aizsardzību jālīdzsvaro ne tikai mežu apsaimniekošanā, kā to izgaismoja nesenais Satversmes tiesas spriedums par mazāka caurmēra koku ciršanas normas atcelšanu, bet arī lauksaimniecībā.

Tas nozīmē, ka lauksaimniecības sistēmas modelis ir jāmaina, lai piesārņotāji uzņemtos lielāku atbildību par savu ietekmi uz vidi un tuvumā dzīvojošo dzīves kvalitāti. Vienlaikus jāatzīmē, ka sabiedrības veselības un vides aizsardzība nedrīkst būt brīvprātīgs pasākums, ko ievērotu tikai daļa lauksaimnieku, bet tai jāattiecas uz visiem pesticīdu lietotājiem. Lauksaimniecība tiek subsidēta no sabiedrības maka, taču iedzīvotāju iespējas uzstāt uz savām tiesībām jautājumos, kas saistīti ar riskiem no pesticīdu  izplatības, līdz šim ir bijušas ļoti ierobežotas.

Aicinām ne tikai apturēt sintētisko pesticīdu patēriņa pieaugumu Latvijā, bet arī izstrādāt pesticīdu lietošanas kontroles mehānismu, kas ietvertu tuvumā dzīvojošo fizisku aizsardzību no piesārņojuma ietekmes (nosakot buferzonu), iedzīvotāju savlaicīgu apziņošanu par ķīmisko pesticīdu lietošanu, kompensāciju fonda izveidi (piemēram, gadījumiem, kad pesticīdi nonāk citu pārtikas ražotāju produkcijā, tādējādi radot zaudējumus), kā arī pastiprināta vides monitoringa sistēmas ieviešanu.

Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente:

– Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz veselību. Šīm tiesībām ir jābūt par pamatu, virzot visus turpmākos lēmumus. Pesticīdi ir toksiskas vielas visām bioloģiskām būtnēm, tajā skaitā cilvēkam. Pesticīdu pārmērīgu devu uzņemšana (ieelpošana, ādas kontakts, apēšana) izraisa smagus akūtas saindēšanās gadījumus, bet arī relatīvi nelielās devās, bet regulāra pesticīdu uzņemšana atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā, izraisot ne tikai elpošanas, endokrīnās, reproduktīvās, nervu un imūnās sistēmas bojājumus, bet kaitē arī citām sistēmām mūsu organismā. Pesticīdu ekspozīcija grūtniecības laikā rada nopietnus veselības draudus auglim. Tādu slimību kā onkoloģisko, autoimūno, neirodeģeneratīvo slimību un pāru neauglības globālais “uzplaukums” saistāms ar intensīvo pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā.       

Guntars Melnis, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs:

– Biškopjiem pesticīdu nepareiza lietošana ir ļoti sāpīgs jautājums, jo tas ietekmē ne tikai biškopības nozari un produktus, bet arī saimniecībā esošo medus bišu veselību. Medus bites ir ļoti nozīmīgas mūsu ekosistēmā, jo kopā ar citiem kukaiņiem piedalās augu apputeksnēšanā. Tāpēc politiķiem un ierēdņiem beidzot ir jāsakārto pesticīdu izplatīšanas un lietošanas tiesību akti, lai to lietošana ir godīga un caurskatāma. Tā, lai Latvijā arī biškopjiem un bioloģisko lauksaimniecības produktu ražotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas saimniekot līdzās citiem lauksaimniekiem. Politiķiem šajā jautājumā ir jāspēj uzņemties atbildība un jānodrošina efektīvi aizsardzības pasākumi pret pesticīdu radīto piesārņojumu, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju veselību un vides saglabāšanu.

Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs:

– Esam nonākuši situācijā, kad jāsecina – sabiedrības balsij kā griezei pļavā politiski tiek pārbraukts ar buldozeru. Vienlaikus apzināti tiek kultivēts bīstams mīts, ka pesticīdi ir pielīdzināmi vitamīniem un ka tos lietojam maz. Tomēr Eurostat statistika rāda, ka Latvija ir ne tikai līdervalsts visā ES pesticīdu lietošanas pieauguma tempu ziņā aizvadītajā desmitgadē, bet arī lietojums uz aramzemes hektāru Latvijā ir lielāks, nekā citviet Baltijā un tuvākajās Ziemeļvalstīs. Laikā, kad piedzīvojam reģionu iztukšošanos, dzīves kvalitātes uzlabošanai lauku reģionos vajadzētu būt starp valsts prioritātēm, taču notiek pretējais – šauru ekonomisko interešu vārdā turpinām apdraudēt laukos dzīvojošos. Tāpat paredzams, ka arvien biežāk saskarsimies ar gadījumiem, kad migrējošais pesticīdu piesārņojums no blakus lauka ietekmēs bioloģisko produktu ražotājus, radot lielus zaudējumus, kas valstij būs jākompensē.

Plašāka informācija:

Ieva Liepniece, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija

Tālrunis 28340441, e-pasts info@ekoprodukti.lv

Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā

Latvijas Ārstu biedrība ir nosūtījusi vēstuli Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijai, Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Veselības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kurā vērš uzmanību uz pēdējiem pētījumiem saistībā ar pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā un to ietekmi uz cilvēku veselību.

Latvijas Ārstu biedrība iestājas par pesticīdu lietošanas aizliegumu vismaz 25 metru attālumā no cilvēku mītnēm. Lauksaimniekiem, kuri plāno izmantot pesticīdus, herbicīdus, insekticīdus un fungicīdus, šādā lauksaimniecības zemju tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji rakstiski, kā arī izmantojot attiecīgās pašvaldības oficiālās informācijas vietnes jāinformē vismaz vienu nedēļu pirms plānotā līdzekļa lietošanas. Paziņojamajai informācijai jāietver ziņas par dienu, laiku un kādu augu aizsardzības līdzekli plānots izmantot. Pesticīdu lietošana apdzīvotās teritorijās, piemēram, pilsētās un ciemos, nav pieļaujama.

Viennozīmīgi nedrīkstētu pieļaut situāciju, kurā lauksaimniecībā iesaistītie uzņēmēji var izmantot pesticīdu iegādei subsīdijas. Pēc būtības Latvijas iedzīvotāju nodokļu nauda tiek izmantota viņu veselības pasliktināšanai. Ne mazāk svarīgi ir informēt un izglītot Latvijas iedzīvotājus par pesticīdu ietekmi uz vidi un viņu veselību.

Pesticīdu lietošanas ierobežošana ir būtisks priekšnoteikums ikviena Latvijas iedzīvotāja veselības saglabāšanā un nākamo paaudžu veselības nodrošināšanā.

Ar vēstules saturu variet iepazīties šeit –

In memoriam: ķirurgam, ilggadīgam RMI un LMA docentam, LĀB godabiedram Izidoram Sjakstem

99. dzīves gadā mūžībā aizsaukts viens no visvecākajiem Latvijss ārstiem Izidors Sjakste (1925.18.01. Nirzā-2024.27. 03. Rīgā).  1954. gadā beidzis RMI. Dr. med. (1963). RMI aspirants, docētājs (1954-94), docents (1965), mācību prorektors (1963-1976). LĀB godabiedrs (2014). Viņa ķirurga praktiskais darbs saistīts ar Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcas ķirurģijas klīniku. Prasmīgs ķirurgs, mīlēts un nosvērts pasniedzējs, atbildīgs un cienīts prodekāns – tāds kolēģu, viņa studentu un darba biedru atmiņā palicis Izidors Sjakste.

Izsakām līdzjūtību tuviniekiem un draugiem.
Sit tibi terra levis!

25.04.2024., atkārtota biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru pilnsapulce

Augsti godātie kolēģi!

Tā kā 22. martā notikusī biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” (turpmāk – LĀB) biedru pilnsapulce nebija lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtota biedru pilnsapulce notiks 2024. gada 25. aprīlī plkst. 15.00 gan klātienē, gan tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.

KLĀTIENĒ aicinām ierasties LĀB biedru pilnvarotās personas, LĀB juridiskos biedrus un LĀB biedrus, kas dod priekšroku dalībai klātienē. Reģistrācija LĀB ēkā Skolas ielā 3, Rīgā, sāksies plkst. 14.00. Līdzi jāņem personu apliecinošu dokumentu.
Lūgums iepriekš Latvijas Ārstu biedrības informatīvajā sistēmā pieteikt savu dalību klātienē: https://is.arstubiedriba.lv/events/konferences/list

Jūsu ērtībai esam sagatavojuši iespēju pilnvarot savu pārstāvi Latvijas Ārstu biedrības informatīvajā sistēmā: https://is.arstubiedriba.lv/memberdelegation

Biedriem, kuri piedalīsies sapulcē TIEŠSAISTĒ, pieslēgšanās biedru sapulcei notiks Latvijas Ārstu biedrības informatīvajā sistēmā https://is.arstubiedriba.lv/biedriem, autentifikācijai izmantojot www.latvija.lv. Pieslēgšanās no plkst. 14.15.

DARBA KĀRTĪBA:

  1. Sapulces atklāšana, ziņojums par pieslēgušos un ieradušos biedru skaitu
  2. Sapulces vadītāja un protokolētāja, Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana
  3. Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par komisijas priekšsēdētāju
  4. Prezidentes ziņojums par LĀB aktualitātēm
  5. Revīzijas komisijas ziņojums par 2023. gada pārskatu
  6. 2023. gada pārskata apstiprināšana
  7. Grozījumi Latvijas Ārstu Ētikas kodeksā
  8. Grozījumi Latvijas Ārstu biedrības Izglītības komisijas nolikumā
  9. Biedru naudas apmēra noteikšana 

Uz tikšanos pilnsapulcē!
Gens una sumus!

Sveicam “Gada balva medicīnā 2023” laureātus un speciālbalvu saņēmējus

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotā “Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija šogad notika jau 14. reizi.  Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņēma divas izcilas personības – kardiologs, zinātnieks, profesors Ivars Siliņš un traumatologs, ortopēds un veselības aprūpes vadības ārsts Jānis Petronis. Savukārt “Gada cilvēks medicīnā 2023” balva tika piešķirta  pacientu interešu aizstāvei Latvijā un starptautiskā vidē, Latvijas Hemofilijas biedrības un Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītājai  Baibai Ziemelei.  Par “Gada notikumu medicīnā 2023” tika atzīta Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā veiktā sarežģītā onkoloģiskā operācija.

Savā uzrunā pasākumā dalībniekiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs teica: “ Šodien jūs esat šeit, lai atskatītos uz aizvadīto gadu, lai godinātu labākos no labākajiem. Šodien mēs visi esam šeit, lai teiktu paldies mūsu mediķiem par pašaizliedzīgo darbu, ko jūs ikdienā darāt, lai palīdzētu līdzcilvēkiem. Man jāsaka jums arī paldies gan par jūsu iejūtību pret pacientiem, gan par to, ka pie ārstā vai zobārsta vairs nav tik bailīgi iet kā kādreiz. 

Mums vēl visiem ir daudz kopā darāms, lai veselības aprūpes sistēma mūsu valstī būtu labāka un pieejamāka. Bet jau šobrīd, kad mēs runājam par mūsu veselības aprūpi, kad mēs runājam par mūsu medicīnu, mums ir tiesības runāt par to, lai vide, kurā jūs strādājat, būtu drošāka, lai jūs justos droši sarunājoties un ārstējot pacientus un lai pacientiem būtu iespēja saņemt maksimāli plašu informāciju par to, kāda veida ārstniecība ir nepieciešama.”

Ceremonijā tika pasniegta 21 balva, tostarp AS “Grindeks” augstākais apbalvojums D.H. Grindeļa balva, kā arī AS “Olainfarm” specbalva “Iedvesma”, žurnāla Ārsts.lv un “Ievas veselība” speciālbalvas.

“ Saprast pacienta sāpes , slimību un pārdzīvojumu, atbalstīt cilvēku veselības atgūšanas ceļā vai atvieglot  ciešanas neārstējamas slimības gadījumā ir  ārsta, māsas, ārsta palīga , ikviena mediķa svarīgākais uzdevums. Izvēloties medicīnu kā savu profesionālo ceļu, mēs izvēlamies arī dzīves ceļu, kurā  itin bieži savas personīgās vēlmes  ir jāpakārto mediķa darbam. Gada balva medicīnā ir iespēja pateikti paldies visiem mediķiem , kas katru dienu veic lielākos vai mazākus varoņdarbus, glābjot cilvēku veselību un dzīvību, “ saka Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.

“Gada vecmāte 2023” ir Daugavpils reģionālās slimnīcas vecmāte Jana Priedīte, kas ir arī Daugavpils reģionālās slimnīcas “Sieviešu klīnikas māmiņu skolas” vecmāte.  Kā Janu Priedīti raksturo pacienti – viņa ir īsts pierādījums, ka būt par vecmāti ir sirdsdarbs. Savukārt kolēģi saka, ka labprāt no viņas mācās un ka viņas attieksme pret darbu un pacientiem ir apbrīnojama.

Par “Gada ģimenes ārsts 2023” sabiedrības balsojumā kļuvusi Janīna Žubule no Rīgas, par kuru pacienti saka tā – ārsts ar lielo burtu! Balsojot pacienti ir norādījuši, ka Janīna Žubule nepalaiž nevienu sīkumu garām, jo viņai ir svarīgi, lai pacients izveseļotos. Viņu raksturo, kā ļoti atsaucīgu un kompetentu ģimenes ārsti, kuras cilvēcība, optimisms un smaids ir neatņemama sastāvdaļa no pacienta atveseļošanās procesa.

“Gada ārsts speciālists 2023” šogad ir Dace Lietuviete oftalmoloģe, “Veselības centru apvienības” galvenā oftalmoloģe un AIWA Clinic Oftalmoloģijas dienesta vadītāja. Pacienti, novērtējot Daces Lietuvietes darbu, saka, ka viņa ir sirdsgudra, pašaizliedzīga, zinoša un izcila sava darba profesionāle, ārsts, kurš ikvienam pacientam velta vislielāko uzmanību, spēj atrast risinājumu vissarežģītākajām situācijām.

Titula “Gada jaunais ārsts 2023″ ieguvējs ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Patoloģijas centra ārsts-patologs Miķelis Pūķis. Patoloģijas centra vadītāja Aija Balode par viņu raksta tā: “Daudzi jaunieši sāk mācīties medicīnu, lai palīdzētu cilvēkiem uzveikt slimības un dzīvot veselīgāk, bet diemžēl tikai nedaudzi pēc garajām studijām un rezidentūras spēj saglabāt ļoti skaidru šo mērķi. Dr. Pūķis ir lielisks piemērs, ka šo mērķi var saglabāt un ar katru gadu pacelt vēl augstāk. Strādājot patoloģijas jomā un nesatiekot pacientu, tas, iespējams, ir vēl grūtāk, bet atbildība un vēlēšanās katram pacientam palīdzēt visprofesionālākā veidā ir Dr. Pūķa aicinājums. Dakteris nesamierinās tikai ar savas profesionalitātes pilnveidošanu, bet no kolēģiem visaktīvāk darbojas laboratorijas darba kvalitātes uzlabošanā, iesaistās izglītojošu pasākumu vadīšanā gan centrā, gan klīnikās, atrod laiku, lai virzītu un uzlabotu laboratorijas informācijas sistēmu un tās funkcionalitāti saistībā ar pārējām datu bāzēm.”

“Gada slimnīca 2023” ir Kuldīgas slimnīca, kas šogad atzīmē 21.gadu kopš jaunā Kuldīgas slimnīca nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus, tomēr slimnīcas pirmsākumi Kuldīgā ir jau kopš 1827.gada. 370 darbinieku kolektīva vārdā balvu saņēma Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Andris Aniņš. Klīnika aizvadītajos gados ir piedzīvojusi lielas, pozitīvas pārmaiņas, un tādā vidē ir patīkami strādāt un būt pacientam. Balsojot cilvēki norāda, ka slimnīcā ir draudzīga vide un profesionāļi, kuri pilnveido savas zināšanas.

“Gada zobārsts 2023” ir zobārste Laura Čerāne, kura saņēmusi balsojumā augstu novērtējumu tieši par dabu ar mazajiem pacientiem. Viņu sauc par vismīļāko bērnu zobārsti, kas prot panākt, ka bērnam nav bail no zobārsta! Perfekta sava darba darītāja, iejūtīga un laipna. Savukārt “Gada funkcionālais speciālists 2023” ir Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze, kas vienlīdz labi strādā ar zīdaiņiem, bērniem ar īpašām vajadzībām, insulta pacientiem un senioriem. Viņas ikdienas darbība ir vērsta uz pacientu centrētu pieeju, individuālu risinājumu meklēšanu un zināšanu sniegšanu rehabilitācijas komandas ietvaros. Māras Krūzes stiprā puse ir empātija, kompleksas domāšanas un spriešanas spēja, kā arī neizmērāma aizrautība pret to ko dara, ko novērtē gan pacienti, gan kolēģi.

“Gada docētājs 2023” nominācijā par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) ārstniecības studenti. “Gada docētājs” LU ir Medicīnas fakultātes Pediatrijas katedras vadītāja Ingrīda Rumba – Rozenfelde, kura, kā studenti raksturo, ir ne tikai inteliģenta un profesionāla, bet arī ieinteresēta un atsaucīga pret savu studentu viedokli un jautājumiem. Viņa ir ne tikai zinoša medicīnas jomā, bet arī spējīga padziļināti izskaidrot sarežģītus jautājumus, izmantojot saprotamu valodu, lai nodrošinātu labāku izpratni. Savukārt “Gada docētājs” RSU ir  Pataloģijas katedras vadītāja, docētāja Ilze Štrumfa, kas iegulda lielu darbu un vēlmi, lai motivētu studentus saprast tik svarīgu studiju kursu kā pataloģija un vienmēr ar lielu entuziasmu un izpratni ir gatava sadarboties ar studentiem. 

“Gada farmaceits 2023” ir  “Euroaptieka farmācija” aptiekas vadītāja un farmaceite Marina Leščika. Nīcgales ielas aptiekas Rīgā apmeklētāji raksta, ka Marina Leščika ir zinoša un atsaucīga farmaceite, profesionāla un kompetenta, kā arī saprotoša un empātiska komunikācijā ar klientiem.

“Gada ārsta palīgs 2023” ir Grundzāles ambulances ārsta palīgs Māra Ziemiņa, kas ir ilggadīga darbiniece un visu mūžu strādā šeit. Kā balsojumā raksta viņas pacienti – gadu gaitā uzkrājusi milzīgas zināšanas un plašu pieredzi, vēl aizvien interesējas par novitātēm medicīnā. Lielisks speciālists, kas visu savu mūžu veltījis Grundzāles iedzīvotāju uzmanīšanai un ārstēšanai.

“Gada māsa 2023” ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas onkoloģijas centra vispārējās aprūpes māsa Ira Runce. Pacienti raksturo viņu kā zinošu, saprotošu, ļoti izpalīdzīgu, vienmēr zina kā pareizi sniegt palīdzošu roku.  Savukārt “Gada māsas palīgs 2023” ir Balvu un Gulbenes slimnīcas māsu palīgs Olga Pomare . Pacienti par viņu saka- ļoti sirsnīgs un iejūtīgs cilvēks, kas ar lielu atbildības sajūtu dara savu darbu.  

D.H. Grindeļa balvu par izciliem sasniegumiem Latvijas medicīnā un ieguldījumu sabiedrības veselībā saņēma Rīgas Stradiņa universitātes profesore, medicīnas zinātņu doktore un praktizējoša ārste ar specializāciju infekciju un aknu slimībās prof. Angelika Krūmiņa. 

Savukārt AS “Olainfarm” speciālbalva piešķirta neiroloģei Viktorijai Ķēniņai.  Viņas pienesums reto neiroloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē ir ļoti nozīmīgs. Kopš 2022. gada Viktorija Ķēniņa ir Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto Neiroloģisko slimību centra virsrārste, bet pirms tam vadīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes Reto slimību koordinācijas centra atbalsta vienību. Reto neiroloģisko saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā vēl ir daudz nezināma, tādēļ Viktorija Ķēniņa un viņas komanda ir kā ledlauži, kas paver ceļu daudziem Latvijas pacientiem saņemt atbilstošāko terapiju.

Žurnāls “Ārsts.lv” speciālbalvu par teicamu sadarbību sabiedrības informēšanā un izglītošanā saņēma Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste – pediatre un Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes priekšsēdētāja Marta Celmiņa

Jau piekto reizi žurnāls IEVAS Veselība pasniedza arī savu specbalvu atsaucīgākajam konsultantam, ko šogad saņēma oftalmologs Kristīne Baumane, RAKUS Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja. 

“Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” saņem:

Ivars Siliņš – Rīgas Medicīnas institūta (tagad – RSU) pirmā izlaiduma (1956) absolvents, ārsts, kardiologs, zinātnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2004), profesors. Viena no Latvijas medicīnas leģendām gan praktizējošu ārstu vidū, gan akadēmiskajās aprindās. Strādājis slimnīcā “Gaiļezers”, kopš tās atvēršanas 1979. gadā un ilgus gadus bijis Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs. Profesors aktīvi darbojies gan zinātniskajā darbā, gan jaunās mediķu paaudzes skološanā. Atmiņu grāmatas “Mans gājiens” (2016) autors. LĀB Goda biedrs kopš 2001. gada. Apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2011)
 
Jānis Petronis darba gaitas uzsācis Gulbenes slimnīcā (1970), bijis ilggadējs Rīgas 2. slimnīcas vadītājs un valdes priekšsēdētājs (1980 – 2019). Ieviesa ceļa locītavas endoprotezēšanas operāciju ar kinemātiskās datornavigācijas sistēmu “Orthopilot” (2003). Vairāku publikāciju autors. LĀB Goda biedrs kopš 2014. gada. Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000). Saņēmis Rīgas Gada balvu sociālajā nozarē (2016), Rīgas domes Atzinības rakstu un piemiņas balvu par inovatīvu metožu pielietošanu medicīnā, sabiedrības veselības veicināšanu un Rīgas medicīnas nozares popularizēšanu pasaulē (2019).

Par “Gada cilvēku medicīnā 2023” šogad kļūst Baiba Ziemele , reto slimību eksperte. Latvijas Hemofilijas biedrības (LHB) vadītāja. Aizrautīgi mācoties un krājot pieredzi, no parasta pacienta kļuvusi par pacientu interešu aizstāvi Latvijā un starptautiskā vidē. Risina dažādus ar veselības aprūpes un zāļu pieejamību saistītus jautājumus cilvēkiem ar iedzimtiem asins recēšanas traucējumiem (hemofiliju, Villebranda slimību, retiem faktoru deficītiem), cilvēkiem ar retām slimībām un pacientiem kopumā. Veido reto slimību politiku Eiropā kā RARE2030 eksperts, popularizē Villebranda slimību Eiropas Hemofilijas konsorcija un Pasaules Hemofilijas federācijas komiteju vārdā, aicina pievērst vairāk uzmanības sieviešu ar asins recēšanas traucējumiem ārstēšanai pasaulē.

Par “Gada notikumu medicīnā 2023” šogad atzītaTraumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā veikta sarežģīta operācija.  Veiktajos izmeklējumos pacientam tika konstatēts kaulu gigantšūnu audzējs – agresīvs kaulu audzējs, kas ļoti strauji progresē, bojājot kaulu un mīkstos audus, taču metastāzes veido reti. Šajā gadījumā vienīgā ārstēšanas iespēja bija ķirurģiska pilnīga audzēja rezekcija un kaula aizvietošana. Operācija ilga 6,5 stundas. Lai operācija noritētu ātrāk un samazinātu kļūdu iespējamību, to veica 2 ķirurgu brigādes – viena operēja roku, otra kāju. Jaunam cilvēkam būtiski ir saglabāt funkcionālu plaukstas locītavu, tāpēc tika pieņemts lēmums veikt audzēja rezekciju un izņemto kaulu rekonstruēt ar paša pacienta kaulu no apakšstilba. Operācijā piedalījās ārsti traumatologi, ortopēdi – Lauris Repša, Mārtiņš Malzubris, Mārcis Jēgers, ārsta palīgs Kintija Krūmiņa, ārsts anesteziologs Iveta Golubovska, ārsts rezidents anestezioloģijā Matīss Briuks, operāciju māsas Līga Savicka un Irina Krajeva, māsa anestēziste Marija Verhoustinska.

“Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija būs skatāma 23. martā ReTV plkst. 22.00, bet atkārtojumā 24. un 30. martā (24.03. plkst. 11:00 un 30.03. plkst.12:00).

“Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS “Olainfarm”, AS “Grindeks”, “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija”, Nākotnes Atbalsta fonds un AS “Veselības centru apvienība”.

Svinīgajā pasākumā uzstājās pazīstamā grupa  “DAGAMBA”, dziedātājas Kristīne Prauliņa un Anta Eņģele, pianisti Agense Egliņa un Matīss Žilinskis, bet pasākumu vadīja aktieris Lauris Subatnieks un Marta Lovisa Jančevska.

Par “Gada balvu medicīnā”

Pirmo reizi “Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008. gadā. Ar katru gada šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. „Gada balvas medicīnā” balsojumā 2023. gadā piedalījās 10 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un balva tika pasniegta 15 nominācijās. “Gada balvas medicīnā” statuetes “Dzīvības asns” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.