Skip to content

LĀB ziņas

Par prioritātēm – drošība, veselība, izglītība

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība (LIZDA), Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) un citas organizācijas politiķiem nosūtījuši vēstuli, aicinot darbā pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes neaizmirst par veselības un izglītības jomu.

Valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam
Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai

Frakcijai JAUNĀ VIENOTĪBA
Zaļo un Zemnieku savienības frakcijai
Frakcijai “APVIENOTAIS SARAKSTS – Latvijas Zaļā partija, Latvijas Reģionu Apvienība, Liepājas partija”
Frakcijai “Nacionālā apvienība”
Frakcijai “Stabilitātei!”
Frakcijai “PROGRESĪVIE”
Frakcijai LATVIJA PIRMAJĀ VIETĀ
Pie frakcijām nepiederošam deputātam Oļegam Burovam
Pie frakcijām nepiederošam deputātam Andrejam Ceļapīteram
Pie frakcijām nepiederošam deputātam Aleksandram Kiršteinam
Pie frakcijām nepiederošai deputātei Viktorijai Pleškānei
Pie frakcijām nepiederošam deputātam Igoram Rajevam
Pie frakcijām nepiederošam deputātam Edgaram Zelderim

Ministru prezidentei Evikai Siliņai
Izglītības un zinātnes ministrei Andai Čakšai
Veselības ministram Hosamam Abu Meri
Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
Nacionālajai trīspusējās sadarbības padomei

Par prioritātēm – drošība, veselība, izglītība

2024.gada un vidēja termiņa budžets tika sagatavots un pieņemts, izvirzot trīs ļoti būtiskas prioritātes – drošība, veselība, izglītība. Izsakām pateicību, ka tieši šīm nozarēm tika piešķirts papildu finansējums.

Pašlaik notiek aktīvs darbs pie 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādes, taču  politiķi vienojušies par vienu prioritāti – drošība, iekšējā un ārējā drošība. Uzskatām, ka Latvijas drošība jāstiprina, ņemot vērā ģeopolitisko situāciju, kā arī jāatbalsta iekšējā drošība, jo tā daudzus gadus nav saņēmusi atbilstošu finansējumu, taču iekšlietu sistēmā strādājošie ir profesionāli un pašaizliedzīgi rūpējušies par Latvijas valsts iedzīvotāju drošību ikdienā.

Uzskatām, ka 2025.gada un vidēja termiņa budžeta projekta izstrādē jāsaglabā iepriekš noteiktos prioritāros virzienus, jo tie būtiski ietekmē Latvijas iedzīvotāju ne tikai fizisko drošību, bet arī veselības un izglītības drošību, kas ilgtermiņā ietekmē veselīgas un izglītotas tautas, tās ataudzes pastāvēšanu.

Ikviens cilvēks sabiedrībā var justies drošāk, ja saņem savlaicīgu un kvalitatīvu veselības aprūpi, kā arī zina, ka būs pieejama un kvalitatīva izglītība sākot no pirmsskolas līdz augstākajai izglītībai.

Bez stipras veselības aprūpes sistēmas, kas ir gatava darboties arī ārkārtas situācijās, valsts aizsardzība nav iespējama. Veselības aprūpes sistēma ir būtisks valsts drošības elements, jo ārkārtas gadījumos — vai tie būtu dabas katastrofas, pandēmijas vai militārie konflikti — efektīva un operatīva medicīniskā aprūpe ir svarīga ne tikai civiliedzīvotāju, bet arī valsts aizstāvju dzīvību glābšanai. Veselības aprūpes sistēmas sagatavotība nodrošina, ka valsts spēj reaģēt uz draudiem ātri, efektīvi un stabilizēt situāciju, tādējādi stiprinot nacionālo drošību kopumā.

Mēs izjūtam sekas, ja nav savlaicīgi pieejams, ārsts, māsa, citi veselības nozares darbinieki, kāds izmeklējums vai medikaments, jo tam nav pietiekama finansējuma. Ja veselība nebūs prioritāte, tad katru gadu būs mazāks skaits potenciāli derīgu speciālistu valsts aizsardzības jomā. Veselības drošība ir daudzu cilvēku dzīvības, veselīgāk nodzīvotu un nostrādātu gadu jautājums. Ekonomikas ministrija savos ziņojumos norāda par akūti trūkstošo darba spēku daudzās tautsaimniecības nozarēs, arī prognozes liecina, ka trūks vairāki desmiti tūkstoši darba roku. Latvijas sabiedrība noveco, demogrāfiskā situācija pasliktinās, tāpēc vēl jo vairāk svarīgi nodrošināt ilgtermiņā veselīgu nāciju.

Mēs izjūtam sekas, ja nav pieejama pirmsskola, kas veido pamatu tālākām izglītības gaitām. Mēs izjūtas sekas, ja nav pieejami pedagogi mācību priekšmetos skolās un studiju kursos augstskolās, mēs izjūtam sekas, ja nav pieejams atbalsta personāls un tehniskais personāls nozarē, jo izglītības un studiju process ir komandas kopdarbs. Un arvien aktuālāks kļūst jautājums ne tikai par izglītības kvalitātes paaugstināšanu, bet pat par tās pieejamību.  Ja nebūs izglītotu personu, kuras spēs nodrošināt nepieciešamā personālsastāva daudzumu drošības jomā, tad attiecīgi var tikt apdraudēts drošības virziens. Mēs nevaram arī atļauties samazināt stipendijas vai budžeta vietas mūsu jaunajai paaudzei, jo Eiropas valstu sabiedrības noveco, un katra valsts cīnās par jauniem, gudriem, aktīviem, reproduktīva vecuma cilvēkiem.

Investīcijas izglītībā, intelektuālajā kapitālā šodien ir ieguldījums valsts drošībā nākotnē, jo valsts drošība vispirms ir izglītota nācija.

Valsts iekšējo drošību veido arī iedzīvotāju piederības sajūta Latvijas valstij. Tieši profesionāls, motivēts un novērtēts izglītības nozares darbinieks veido piederības sajūtu savai valstij ikvienā bērnā, jaunietī, studentā, kas ir iekšējās drošības pamats!

Mēs lepojamies ar uzņēmējiem, kuri sekmīgi darbojas Latvijā un iekarojuši ārvalstu tirgus, mēs lepojamies ar mūsu kultūras un sporta nozares pārstāvju sasniegumiem, mēs lepojamies ar mūsu skolēnu sasniegumiem, mēs lepojamies ar unikālajām un veiksmīgajām operācijām, ar mūsu zinātnieku atklājumiem. Viņi visi ir devuši Latvijai labāko, ko spējuši dot un nesuši Latvijas vārdu pasaulē. Mēs lepojamies, jo to visu ir sasnieguši mūsu cilvēki, Latvijas valsts iedzīvotāji! Un šo visu var paveikt, ja cilvēki jūtas droši, veselīgi, zinoši par savu rītdienu!

Mums Latvijā nav ne zelta, ne naftas atradņu, taču mūsu lielākā vērtība ir Latviju mīloši, izglītoti, radoši, veseli cilvēki, no kuriem daļa dod savu pienesumu zinātnes attīstībā, inovāciju veicināšanā, un katrs dod savu iespēju robežās pienesumu valsts kopējā attīstībā, valsts vērtību uzturēšanā, valsts nākotnē!

Aicinām turpināt ieguldīt Latvijas cilvēku fiziskajā, emocionālajā, intelektuālajā drošībā, jo tās visas ir vienlīdz svarīgas!

Gods būt aizsargātam, gods būt veselam, gods būt izglītotam!

Aicina Latvijā dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu

Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) kopā ar “OPEN Radošais Centrs” vēršas pie atbildīgām institūcijām un aicina dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai novērstu nāves gadījumus pusaudžu un jauniešu vidē. 

LĀB un “ OPEN Radošais centrs” ir vērsušies pie Latvijas Valsts prezidenta Edgara Rinkēviča, Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas, Ministru prezidentes Evikas Siliņas, iekšlietu ministra Riharda Kozlovska, tieslietu ministres Ineses Lībiņas-Egneres un veselības ministra Hosama Abu Meri, aicinot dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu Latvijā, tādā veidā sekojot to valstu piemēram, kas ir pievienojušās ANO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības biroja aicinājumam to darīt.  Šāds solis pavērtu lielākas iespējas prevencijas pasākumiem pret narkotiku lietošanu, jo atkarīgās personas varētu drošāk runāt par savām problēmām , kā arī samazinātu sabiedrībā esošo stigmu pret šo iedzīvotāju grupu, jo narkotiku atkarība ir slimība.

“Mēs aicinām uz šo soli, lai ātrāk un efektīvāk būtu iespēja identificēt problēmu, lai jaunieši nebaidās par to runāt un vēršas pēc palīdzības.  Dati par nelegālo narkotiku lietošanu Latvijā ir satraucoši.  Statistika rāda, ka ar katru gadu arvien jaunāki cilvēki lieto nelegālās narkotikas un mirst no narkotiku pārdozēšanas.  Tāpat pēdējos gados parādās tendence, ka arvien vairāk sievietes lieto nelegālās narkotikas.  Statistika ir biedējoša, tāpēc ir pēdējais brīdis sekot citu valstu piemēram un dekriminalizēt nelegālo narkotiku lietošanu, lai cilvēki nebaidās lūgt palīdzību”, norāda Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente. 

Latvijā esošās likumdošanas ietvaros saglabājas kriminālatbildība par narkotiku lietošanu, kas rada ļoti lielas problēmas, lai atklāti varētu veikt prevencijas darbu narkotiku lietošanas samazināšanai. Īpaši apgrūtinoši ir sniegt nepieciešamo neatliekamo palīdzību un ārstēšanu narkotiku pārdozēšanas gadījumā. Baidoties par kriminālatbildību, netiek savlaicīgi ziņots neatliekamajam medicīnas palīdzības dienestam. Dažkārt pēc veiksmīgas reanimācijas, cietušie cenšas aizbēgt no ārstniecības personām, tādējādi gūstot papildus traumas.

LĀB un “ OPEN Radošais cents” vēstulē norāda, ka aptuveni 300 miljoni cilvēku visā pasaulē lieto nelegālās narkotikas, kas atbilst 5,5% pasaules iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Neskatoties uz gadu desmitiem ilgajiem ieguldījumiem, piedāvājuma un pieprasījuma samazināšanas politika ir izrādījusies ierobežota. Aizliedzošai un sodošai narkotiku politikai ir bijusi neproduktīva ietekme, veicinot HIV un C hepatīta pārnešanu, letālu pārdozēšanu, masveida ieslodzījumus un citus cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbību narkotiku tirgū. Jau 2019. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas izpilddirektoru padome apstiprināja narkotiku lietošanas un glabāšanas dekriminalizēšanu (https://www.unodc.org/unodc/en/data-and-analysis/world-drug-report-2024.html), kuru izstrādāja Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības birojs (UNODC). Sekojot šim aicinājumam, jau 2017. gadā aptuveni 23 valstis bija ieviesušas de iure dekriminalizāciju vai juridisku regulējumu attiecībā uz vienu vai vairākām iepriekš nelegālām narkotikām. Pēdējo septiņu gadu laikā vēl daudzas valstis ir pievienojušās šim ANO un Apvienoto Nāciju Organizācijas Narkotiku un noziedzības biroja aicinājumam.

Vēstule: https://www.arstubiedriba.lv/wp-content/uploads/2024/07/narkotikas_LĀB-1.docx

Plašākai informācijai:

Dagnija Dižbite-Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
29295837

In memoriam LĀB godabiedram Ariānam Lūkinam

In memoriam LĀB godabiedram Ariānam Lūkinam.

1936.25.09. Rīgā – 2024. 06.07. Rīgā

87. raženā mūža vasaras plaukumā 6. jūlija pašā dienas vidū no mums šķīries izcilais plaušu ārsts un internists Ariāns Lūkins. Viņš ir  ārsts trešajā paaudzē. Vectēvs Fēlikss Lūkins (1875- 1934) cēlies no Mālpils pagasta  Lukiņu dzimtas. Mācoties Pēterburgas Kara Medicīnas akadēmijā, uzvārds krieviskots un beigšanas diplomā pārvērties par Lūkinu, brīžam rakstos un dokumentos arī garumzīme no uzvārda pazudusi.  Fēlikss savā laikā bija slavens Rīgas acu ārsts un homeopāts, arī Latvijas Rēriha biedrības dibinātājs. Viņa un dzīvesbiedres Antonijas Lūkinas  (vairāk gan sabiedrībā pazīstama kā rakstniece Ivande Kaija) ģimenē piedzima trīs bērni Silvija, Haralds un Ivars. Haralds Lūkins (1906-1991)  1931. gadā beidzis LU MF un pēc tēva pāragrās nāves pārņēma viņa praksi, pats kļūstot par Latvijā slavenu homeopātu. Ariāna māte Magdalēna Lūkina bija ginekoloģe – dzemdību speciāliste, profesora Ernesta Putniņa (1867-1962) klīnikā toreizējā Rīgas pilsētas 2. slimnīcā. 1936. gadā piedzima Ariāns, 1938. gadā Indars, vēlāk pazīstams bērnu neiroķirurgs un 1939. gadā Ilārija, izmācījās par psihiatri.

Ariāns Lūkins  beidzis RMI 1960. gadā. Pēc augstskolas ārsts un terapijas nodaļas vadītājs   Jēkabpilī (1960-70). 1971.  gadā, ejot plaušu tuberkulozei  mazumā, Ariāns Lūkins kļūst par jaunizveidotās pulmonoloģijas nodaļas  vadītāju Rīgas pilsētas 8. slimnīcā Šmerlī (1971). Jau gada beigās nāk vilinošs piedāvājums vadīt Paula Stradiņa klīniskās slimnīcas 13. pulmonoloģijas nodaļu, kuras vadītājs viņš bija līdz 1999. gadam, bet turpināja strādāt Paula Stradiņa KUS līdz 2014. gadam. Līdz pat 2023 . gada nogalei arvien turpināja ārsta darbu SIA MS „Gaiļezers”  Centra filiāles dienas stacionārā LZA augstceltnē. Dakteris Lūkins bija izcils speciālists plaušu slimībās, ārsts ar harismu, kas iedvesmoja pacientus un kolēģus, nesavtīgi kalpodams saviem pacientiem un mūsu ārsta profesijas prestižam. Arians Lūkins bija slavens ar savu mūzikas mīlestību, kaislīgs simfoniskās mūzikas un operas cienītājs un lietpratīgs klausītājs ar milzīgu  ierakstu kolekciju. Ariāns var lepoties ar savām meitām Indru un Zani, un dēlu Inesi un prāvu mazbērnu pulciņu.

Sit tibi terra levis!

Izvadīšana  sestdien, 13. jūlijā plkst. 14.00 no Torņkalna ev. lut. baznīcas.

23.08.2024., starpdisciplinārā konference “SPORTS. MEDICĪNA. DOPINGS”

Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Antidopinga birojs aicina
2024. gada 23. augustā plkst. 13.30-18.00 piedalīties starpdisciplinārajā konferencē
“SPORTS. MEDICĪNA. DOPINGS”
Konference būs skatāma tiešsaistē, kā arī dalībnieki ir laipni gaidīti klātienē
Medicīnas Vēstures muzejā Ukrainas Neatkarības ielā 1, Rīgā

Konferences mērķis – vairot sabiedrības, it sevišķi dažādu specialitāšu ārstu un sporta jomas dalībnieku zināšanas par dopingu kā sabiedrības veselību problēmu.

Konferenci sāksim ar īsfilmu “DOPINGA SKARTIE”, kuras režisors ir sporta žurnālists un producents Dāvids Ernštreits. Tālāk runāsim par:
– uztura bagātinātājiem un to lomu sasniegumu gūšanā,
– psihoemocionālo pārslodzi ceļā uz panākumiem,
– terapijas izvēli pacientam sportistam otolaringologa ārsta praksē,
– neatliekamām situācijām un pēkšņu nāvi sportā.
Noslēgumā “Ghetto Games” izveidotājs Raimonds Elbakjans dalīsies pieredzē, kāpēc nepieciešama fizkultūra nevis sports.

Pieteikšanās no 10. jūlija Latvijas Ārstu biedrības informatīvajā sistēmā https://is.arstubiedriba.lv/events/konferences/list

2024.gada 21.jūnija stājās spēkā Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumi Nr. 391 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”

LĀB informē, ka no 2024.gada 21.jūnija stājās spēkā Ministru kabineta 2024. gada 18. jūnija noteikumi Nr. 391 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”,  https://likumi.lv/ta/id/352922 un ar 21.06.20024. zaudē spēku Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumi Nr. 943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”. Lūgums pievērst uzmanību, ka MK 18.06.2024. Noteikumos Nr.391 salīdzinot ar MK 18.12.2012. Noteikumiem Nr.943 ir mainīta punktu numerācija, kā arī ir mainīta pielikumu numerācija un redakcionāli precizēts pielikumu saturs.

Latvijas Ārstu biedrība piešķīrusi otrās pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” Haraldam Jansonam

Latvijas Ārstu biedrība piešķīrusi otrās pakāpes Goda zīmi  “Tempus Hominis” („Cilvēka laiks”)  Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta direktora vietniekam un  1. Vispasaules latviešu ārstu kongresa (1989. g.) vienam no organizatoriem, profesoram, Dr. hab. med. Haraldam Jansonam par ieguldījumu ortopēdiskās biomehānikas virziena iedibināšanā un attīstībā Latvijā.

Profesors, Dr. hab. med. Haralds Jansons un LĀB prezidente Ilze Aizsilniece

LĀB Goda zīmes nodibinātas 2009. gadā kā oficiāls atzinības un pateicības izteikums par sasniegumiem pasaules vai Latvijas medicīnas attīstībā, kā arī par izcilu ieguldījumu Latvijas medicīnā un tās attīstībā. Goda zīme var tikt pasniegta arī medicīnas darbiniekiem par sevišķiem nopelniem klīniskajā darbā, kā arī citu darbības jomu pārstāvjiem par ievērojamu atbalstu medicīnas nozarei Latvijā.

LĀB goda biedra nosaukuma piešķiršana ir cieņas un atzinības apliecinājums izciliem ārstiem, kas ievērojami sekmējuši medicīnas un veselības aprūpes virzību. Šo nosaukumu piešķir tikai nozares profesionāļiem ar lielu darba stāžu.

Aicina rast finansējumu bezmaksas kontracepcijas pieejamībai jauniešiem

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), kopā ar partneriem Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas pacientu organizāciju tīkls, biedrību “Papardes zieds”, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un  biedrību “Centrs Marta”, aicina rast finansējumu nākamā gada budžetā lai paplašinātu kontracepcijas pasākumus, kas novērtu nevēlamas grūtniecības pārtraukšanu jauniešiem riska grupās.  Norādītie pasākumi nepārsniegtu 300 000 eiro papildus izdevumus budžetā, bet ietaupītu miljonus veselības aprūpes un sociālajā budžetā. 

Vēstulē Veselības ministrijai, Nacionālā veselības dienestam un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, LĀB ar partneriem norāda, nepieciešamību kontracepcijas nodrošināšanai riska grupas sievietēm un aicina rast finansējumu un risinājumus kontracepcijas metožu paplašināšanai, vecuma grupas palielināšanai, kā arī izstrādāt mehānisku kontracepcijas metožu apmaksai, norādot uz problēmām un aicinot skatīt šos jautājumus ilgtermiņa perspektīvā.

LĀB ar partneriem norāda, ka ārkārtīgi būtiski būtu nodrošināt pieeju valsts apmaksātiem prezervatīviem, kas ir vienīgā kontracepcijas metode, kas pasargā arī no seksuāli transmisīvām slimībām.  Saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā šobrīd ir 37 012 jaunieši vecumā no 16 – 17 gadu (ieskaitot) vecumam. Zināms, ka apmēram 50% jaunieši ir uzsākuši dzimumdzīvi šajā vecumā, tātad tie būtu 18,5 tūkstoši jauniešu. Saskaņā ar pētījuma par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem datiem, prezervatīvus lieto apmēram 70% jauniešu, tie varētu būt līdz 13 tūkstošiem jauniešu. Pat pieņemot, ka katram no viņiem būtu nepieciešami 10 prezervatīvi mēnesī, gadā šīs izmaksas sastādītu līdz 65 tūkstošiem eiro. Ņemot vērā to, cik valstij izmaksā vēlāka neauglības ārstēšana, seksuāli transmisīvu infekciju ārstēšana (t.sk. HIV, Hepatītu ārstēšana), tas būtu ekonomiski pamatots solis.

Būtu nepieciešams arī izveidot nākamo gadu plānus kontracepcijas aptveres palielināšanai jaunietēm vecumā līdz 25 gadiem un jau tagad riska grupā iekļaut pacientes ar psihiskās veselības saslimšanām līdz 25 gadu vecumam.

Šobrīd BKUS ieteikums ir apmaksāt kontracepciju pacientēm ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, tomēr LĀB un partneri stingri rekomendētu palielināt šo slieksni līdz 25 gadu vecumam pacientēm ar 1. un 2. grupas invaliditāti.

Tāpat vēstulē organizācijas aicina nodrošināt izvēles iespējas pacientēm, paplašinot apmaksājamo metožu klāstu, iekļaujot arī kombinēto hormonālo kontracepciju, primāri, vaginālo riņķi (kas jālieto tikai reizi trīs nedeļās) un transdermālo plāksteri (kas jālieto reizi nedēļā). Ne visas pacientes ir gatavas lietot dzemdes spirāli vai zemādas kontracepcijas implantu, kā arī atsevišķām pacientēm citas metodes var būt piemērotākas. Vienlaikus organizācijas vēstulē uzsver, ka šobrīd nav mehānismu šo kontracepcijas metožu apmaksai. Manipulācijas tarifa apmaksas kārtība nebūtu piemērojama šajā gadījumā, jo pacientes kontracepciju iegādājas reizi mēnesī gada garumā. Šobrīd iekļaušana kompensējamo medikamentu sarakstā ir ārkārtīgi komplicēta un bez farmācijas kompāniju iesaistes vispār nav iespējama. Tā ietver nepieciešamību iesniegt, piemēram, detalizētu izmaksu efektivitātes aprēķinu, salīdzinājumu ar citu valstu noteikto cenu līmeni, apliecinājumus par medikamentu pieejamības nodrošināšanu u.c. dokumentus. Tādējādi sen pieejamas kombinētās hormonālās kontracepcijas tabletes (piemēram, Levonorgestrelum/Ethinylestradiolum saturošas tabletes, kuru izmaksas ir līdz 5 eur mēnesī), kas ir arī ar labu drošības un blakusparādību profilu nemaz nevar tikt izvirzītas iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā.

Organizācijas lūdz arī kopīgi meklēt risinājumus, lai kontracepcijas metožu klāsts, ko apmaksā valsts, varētu tikt paplašināts arī ar metodēm, ko nav iespējams nodrošināt vienas vizītes laikā un kurām nav piemērojams manipulācijas apmaksas tarifs.

Vēstule:

Plašākai informācijai:

Dagnija Dižbite-Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
29295837

Mūžībā devies godabiedrs Rudziņš Ainārs

Beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1964. gadā. Inčukalna Goda Novadnieks (2005), LĀB godabiedrs (2010), Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris. Viens no Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas dibinātājiem. Apglabāts Inčukalna Jaunajos kapos blakus savai sievai Birutai.  

Ainārs Rudziņš nāca pasaulē 1937.gada oktobrī Skrundā. Tēvs bija uzņēmīgs cilvēks – veikalnieks, maiznieks un viens no kažokādu lapsu audzēšanas biznesa aizsācējiem Latvijā. Bērnībā piedzīvoti un pārdzīvoti kara notikumi: dzīve “Kurzemes katlā”, tranšeju rakšana 7 gadu vecumā un dzemdību pieņemšana krievu gūsteknei ierakumos, konflikts ar uzraugu, kas lika ģimenei izdarīt izvēli un ar trīs bērniem doties bēgļu gaitās uz Vāciju un liktenīga atgriešanās Latvijā Inčukalnā, lai dibinātu zvērsaimniecību “Gauja”. Skolas gadi aizritējuši vietējā Sarkanajā skoliņā, kam sekoja mācības Rīgas 2.vidusskolā ( kur toreiz bija ar profesionālo medicīnas novirzienu) un likumsakarīga profesijas izvēle – dakteris. Ar riteni mērots ceļš no Gaujas uz studijām Medicīnas institūtā.

Aināra Rudziņa dzīves 50 gadi veltīti ārstējot Inčukalna iedzīvotājus vairākās paaudzēs. Nevienam netika atteikta palīdzība. Rudziņš bija īsts ģimenes ārsta paraugs. Viņam bija talants uzmundrināt savus pacientus ar pareiziem vārdiem un stāstiem.

Ainārs Rudziņš prata uzrunāt un iedvesmot cilvēkus labiem darbiem.

Sit tibi terra levis!

2016. gada videofilmas “Inčukalna rakstu raksti” fragments ar dakteri Aināru Rudziņu