Skip to content

JAUNUMI

Latvijas Ārstu biedrība un zāļu ražotāji ir pilnveidojuši ārstu un industrijas sadarbības ētiskos aspektus

Latvijas Ārstu biedrība un zāļu ražotāji ir pilnveidojuši ārstu un industrijas sadarbības ētiskos aspektus

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar zāļu ražotāju organizāciju pārstāvjiem ir pilnveidojuši ārstu un zāļu ražotāju savstarpējās sadarbības ētiskos aspektus, kas jau ilgu gadu garumā Eiropā balstās Eiropas Farmācijas industriju un asociāciju federācijas (EFPIA) ētikas un atklātības kodeksos un Latvijā ir atjaunoti kopš 2020. gada decembra. Kopš 2016. gada visa informācija par veselības aprūpes profesionāļu sadarbību ar zāļu ražotāju pārstāvjiem Latvijā tiek publiskota un pieejama ikvienam iedzīvotājam Veselības inspekcijas interneta mājaslapā www.vi.gov.lv.

kopš šī gada pavasara aktualizēja arī LĀB eksperti sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociāciju (LPMA). Arī ārstu un pētnieku sadarbība ar zāļu industriju balstās EFPIA Prakses kodeksa principos, uz kuru pamata veidoti valstu nacionālie kodeksi, tostarp atjauninātais SIFFA un LPMA Labas prakses un ētikas kodekss Latvijā. Kodeksu atbalsta arī Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) biedri, bet ētikas ievērošana ir saistoša ikvienam EFPIA biedram Latvijā.  

Kodekss attiecas uz zāļu reklamēšanu, datu atklātību un sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem, kā arī sadarbību ar veselības aprūpes organizācijām un pacientu organizācijām, par kuru SIFFA un LPMA biedri ir vienojušies, lai nodrošinātu minēto darbību atbilstību visstingrākajām ētikas, profesionālisma un atbildības prasībām.

Kodeksa atjaunināšanas pamatā ir iepriekšējo trīs kodeksu – ētikas kodeksa, atklātības kodeksa un sadarbības ar pacientu organizācijām kodeksa konsolidācija vienā dokumentā ar mērķi vienkāršot koncepciju un tās izpratni (vienotas definīcijas, nedublēšanās, noteikumu atjaunināšana) un nodrošināt atbilstību jaunajai IFPMA Ētikas hartai.

Izmantojot e4ethics platformu, EFPIA veic veselības aprūpes profesionāļiem paredzēto Eiropas starptautisko konferenču uzraudzību un šo pasākumu ētikas u.c. kritēriju atbilstību EFPIA Prakses kodeksam.

LĀB regulāri informē savus biedrus par galvenajiem Kodeksa principiem. Arī 9. Latvijas Ārstu kongresā, kas norisināsies šoruden no 21. līdz 24. septembrim, notiks  diskusija par ārstu un zāļu ražotāju sadarbības ētiskajiem principiem kā pamatu pacientu uzticēšanās vairošanai Latvijas veselības aprūpei.

Svarīgākie Kodeksa un sadarbības principi ir:

VISSVARĪGĀKIE IR PACIENTI. Industrija tiecas panākt, lai viss veiktais būtu pacientu interesēs un nāktu viņiem par labu. Galvenais ieguldījums sabiedrības labā ir kvalitatīvu zāļu ražošana un šo zāļu pareizas un racionālas lietošanas veicināšana veselības aprūpē.

GODPRĀTĪGA RĪCĪBA. Sadarbojoties ar iesaistītajām personām un pusēm, industrija rīkojas atbildīgi un veic visu iespējamo, lai saziņa ar tām būtu precīza, pārdomāta un pamatota. Industrija uzņemas atbildību par saviem lēmumiem, rīcību un sadarbību ar citām pusēm un mudina citus ievērot tikpat stingras ētikas normas.

CIEŅA. Būt atklātiem un atsaucīgiem pret iesaistītajām pusēm un saglabāt konstruktīvu attieksmi, savstarpēju cieņu un vēlmi mācīties.

ATKLĀTĪBAS PRINCIPS. Industrija publisko informāciju par savu darbību un sadarbību ar citām pusēm un mudina iesaistītās puses rīkoties tikpat atklāti.

Kopš 2016. gada visa informācija par veselības aprūpes profesionāļu sadarbību ar zāļu industrijas pārstāvjiem Latvijā tiek publiskota un pieejama ikvienam iedzīvotājam, bet kopš 2020. gada – tā ir atrodama vienīgi Veselības inspekcijas interneta mājaslapā www.vi.gov.lv. Datu publiskošana Latvijas normatīvajos aktos ir harmonizēta ar jaunā EFPIA Prakses kodeksa prasībām un ir saistoša visiem zāļu ražotājiem.

LMF atbalsts Ukrainas bēgļiem

Latvijas Medicīnas fonds (LMF), kuru 1990. gadā izveidoja latviešu izcelsmes ārsti prof. Bertrams un Kristaps Zariņi, lai atbalstītu Latvijas medicīnu, šajā pavasarī pieņēma lēmumu finansiāli atbalstīt Ukrainas kara bēgļus, kas atraduši sev patvērumu Latvijā un strādā veselības aprūpes iestādēs, izmaksājot 1000 USD. Brāļiem Zariņiem bēgļa statuss nav svešs, jo arī viņi kopā ar vecākiem Otrā pasaules kara laikā devās trimdā, bēgot no Krievijas represijām.

Nataliia Sharova, SIA “Zemgales veselības centrs

Kopš 29. aprīļa, kad atbalstu saņēma pirmā pieteikuma iesniedzēja – zobārsta asistente Ludmila, kuras jaunā darba vieta nu ir SIA “Zemgales veselības centrs”, nu jau vairāk nekā 50 Ukrainas bēgļi ir saņēmuši LMF finansiālo atbalstu. “SIA “Zemgales veselības centrs” šobrīd strādā divas ukraiņu mediķes –  Nataliia Sharova un Liudmyla Markovska, kuras ir ļoti labas un vērtīgas darbinieces, kas ne tikai teicami veic savu darbu, bet arī lieliski iekļaujas kolektīvā, kā arī centīgi apgūst latviešu valodu. Vēlamies izteikt LMF pateicību par materiālo atbalstu, kas bija ļoti nozīmīgs mediķēm ar bērniem ierodoties Latvijā,” saka Indra Klova, centra sabiedrisko attiecību speciāliste.

Oksana Pogorielova, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

“Paldies par atbalstu šajā grūtajā laikā un jūsu rūpēm par ukraiņu ārstiem. Esmu ļoti aizkustināta!”, saka docente M.D., Ph.D Oksana Pogorielova. Ukrainā Dr. Pogorielova strādāja Sumi Valsts universitātes klīnikā par konsultējošo kardiologu, bija Sumi Valsts universitāte Internās medicīnas katedras docente. Ir stažējusies kardioloģijā Vīnes klīnikās. Tagad viņas darba vieta ir Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. Ineta Caune, kura pārzina slimnīcas saimniecisko darbu, ļoti pozitīvi vērtē to, ka atbalstu var saņemt visi Ukrainas kara bēgļi, ne tikai ārsti. Atbalsts ir tas, kas šiem cilvēkiem šobrīd visvairāk vajadzīgs, neatkarīgi no profesijas, kurā viņi strādā.

Larisu Husakova, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca

SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” arī ir darba vieta vairākiem Ukrainas bēgļiem. Aina Maskalāne, Centra poliklīnikas galvenā ārste, informāciju par atbalsta iespēju Ukrainas kolēģiem, izlasīja žurnālā Latvijas Ārsts un kopā ar kolēģi no Ukrainas – ginekoloģi, dzemdību speciālisti Larisu Husakova, kura darbu uzsāka 1. jūnijā, iesniedza pieteikumu LMF atbalstam. Liels esot bijis Ukrainas kolēģes pārsteigums par šādu negaidītu nesavtīgu atbalstu.

Anna Podgornova Tukuma slimnīcas rehabilitācijas nodaļā veica masiera pienākumus, tomēr maija beigās devās atpakaļ uz Ukrainu, lai gūtu sirdsmieru par tur palikušo ģimeni.

Katra ceļš cauri bēgļu gaitām ir atšķirīgs, bet nevienam tas nav rozēm kaisīts. Tāpēc tik svarīgi, lai mēs katrs savu iespēju robežās palīdzētu tiem, kas šobrīd palikuši bez pajumtes, drošības un darba svešas, agresīvas varas dēļ.

Palīdzības lūgumi turpina nākt uz LMF pasta kasti, un LMF savu spēju robežās sniegs atbalstu visiem, kam tas šobrīd tik vajadzīgs.

Paldies vārdi gan no atbalsta saņēmējiem, gan jaunajām darba vietām ir labākā dāvana prof. Bertramam Zariņam viņa dzīves jubilejā, kas ir vienlaikus ar vasara Saulgriežiem!

Latvijas Medicīnas fonds (LMF) ir ASV dibināta bezpeļņas organizācija un jau kopš 1990. gada sniedz atbalstu Latvijas veselības aprūpei.

Saziņai: Kamena Kaidaka M.D.
LMF un LĀZA administratore Latvijā
+371 29121922
www.latvianmedicalfoundation.org
lmf.latvia@gmail.com

Cilvēku veselībai veltīts mūžs

2022.gada 30.jūlijā ar cieņu un mīlestību atcerēsimies izcilo 20.gs. medicīnas pārstāvi  – Rūdolfu Skaidro (1882-1954). Ikvienas apdzīvotās vietas vislielākā vērtība ir aktīvi, enerģiski, ideju un radošuma apveltīti cilvēki. Tieši tāds medicīnas vēsturē un cilvēku atmiņās ir palicis Rūdolfs Skaidrais – ārsts, aktīvs sabiedriskais un kultūras darbinieks, kora diriģents, kas Raunai ir veltījis 40 darba gadus.

Rūdolfs Skaidraisir dzimis Vecpiebalgas novadā “Lejas Jēkuļos”, izglītību ieguvis Vecpiebalgas draudzes un pagasta skolā (1891-1896), Rīgas 1.ģimnāzijā (1896-1903), Tērbatas Universitātē (1903-1909). No 1909. līdz 1914. gadam strādājis Alūksnes (1909-1912) un Alsviķu pagastā (1912-1914). 1910. gadā apprecējies ar Vecpiebalgas ārsta, sava skolotāja un iedvesmotāja Jāņa Kundziņa meitu Adu.

1914. gada 3. janvārī Raunas baznīcas konvents par Raunas draudzes ārstu ievēlēja Rūdolfu Skaidro. Pirmā pasaules kara laikā R.Skaidrais tika mobilizēts Krievijas impērijas armijā, vēlāk piedalījās Krievijas pilsoņu karā.Ap 1919.-1920. gadu R.Skaidrais atsāka darbu Raunas doktorātā un aktīvi darbojās Raunas pagasta sabiedriskajā dzīvē.

Viens no galvenajiem ārsta mūža darbiem bija Raunas slimnīcas projekta izstrāde un celtniecība, kas savas durvis vēra 1932. gadā. Ārsta radinieks un draugs – slavenais arhitekts Pauls Kundziņš (1888-1983) bija vairāku R.Skaidrā iecerēto darbu līdzgaitnieks. Pēc P.Kundziņas projekta tika uzcelta Skaidro ģimenes māja Raunā, Cēsu ielā 8, kur  ir ierīkota pastāvīga ekspozīcija “ME EUM ESSE – TAS ESMU ES”, kas veltīta R.Skaidrā piemiņai. Pati māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

1991. gadā Raunā dzimušais, Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienības vadītājs Ansis Muižnieks nodibināja R.Skaidrā prēmiju jaunajiem Latvijas lauku ārstiem. Šo prēmiju saņēmuši daudzi jaunie ārsti, kas šodien pazīstami arī plašākai publikai, kā, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktors, Veselības centra 4 valdes loceklis Māris Rēvalds.

2022. gada 30. jūlijā būsim kopā ar R.Skaidro, popularizēsim viņa nopelnus Raunas attīstībā, organizējot īpašu pasākumu “Raunas ārsta Rūdolfa Skaidrā godināšana 140. dzimšanas dienā”, kas norisināsies Raunā, Cēsu ielā 8 – te ārsts pavadīja savu mūžu. Uz pasākumu tiek aicināti R.Skaidrā dzimtas pārstāvji, Raunas pagasta un Smiltenes novada iedzīvotāji, R.Skaidrā prēmijas laureāti, Latvijas ārsti u.c. interesenti, pasākuma norisē tiek iesaistīti arī vietējās kopienas un pagasta kultūras iestāžu pārstāvji. Pasākums plānots trīs daļās: 1) Pasākuma atklāšana un lekcija par R.Skaidrā dzīvesgājumu un sasniegumiem; 2) Muzikāls sveiciens no Raunas jauktā kora (jo R.Skaidrais bija ilggadīgs Raunas kora vadītājs); 3) Kafijas pauze un ekskursijas pa R.Skaidrā piemiņai veltīto ekspozīciju, iepazīšanās ar ēku Cēsu ielā 8, Raunā,dalīšanās ar atmiņām par R.Skaidro, Raunas slimnīcu.

Pacientu un mediķu organizācijas ar partijām izstrādās veselības nozares memorandu

Lai līdz 14. Saeimas vēlēšanām izstrādātu un parakstīt kopīgu memorandu par nākamajos četros gados darāmo Latvijas veselības aprūpes nozares sakārtošanā un attīstībā, šodien, 15. jūnijā, pacientu un mediķu profesionālās organizācijas tikās ar politisko partiju pārstāvjiem. Diskusijā  visas puses izklāstīja savu redzējumu par aktuālo situāciju veselības aprūpes nozarē un nepieciešamajiem soļiem situācijas uzlabošanai.

“Memoranda mērķis ir panākt politiķu attieksmes maiņu pret veselības nozari, kuras loma 21. gadsimtā tikai ir pieaugusi un turpina palielināties. Tā ir valsts un tautas pastāvēšanas un labklājības pamats, tāpēc visas attīstītās valstis šai nozarei atvēl arvien lielākus valsts budžeta līdzekļus. Lai jau 2035. gadā Latviju mēs nevarētu uzskatīt par izmirstošu valsti, politiķiem beidzot ir jāieklausās pacientos un mediķos, mums kopīgi ir  jādomā par veselības ekonomiku un investīcijām cilvēku veselībā,” norādīja I. Aizsilniece.

Pasākumā pacientu vārdā uzstājās Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore Baiba Ziemele, kā arī AGIHAS biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks. Savukārt veselības aprūpē strādājošos pārstāvēja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente Sarmīte Villere, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Jānis Vētra un Latvijas ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālā biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Raudovs.

Pasākumā tika aicinātas piedalīties visas partijas un to apvienības, kas līdz šim pieteikušas savu gatavību startēt 14. Saeimas vēlēšanās, bet uz tikšanos ieradās Ilze Ortveina (Latvijas Reģionu apvienība), Vladislava Marāne (“Attīstībai/Par!”), Edgars Labsvīrs (“Progresīvie”),Jānis Krišāns (“Saskaņa”), Vladimirs Keidāns (“Latvija pirmajā vietā”),  Andris Skride(“Izaugsme”) un Sandis Ģirģens(“Republika”).

Diskusiju ievadīja LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa prezentācija par Latvijas veselības aprūpes nozares finansējumu, pacientu līdzmaksājumu apjomu, kā arī cilvēkresursu un dzīvildzes jautājumiem, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Jaunākie “Eurostat” dati parāda, ka neraugoties uz to, ka Latvijā veselības aprūpes finansējums ir palielinājies vairākus gadus pēc kārtas, tas joprojām ir zemākais starp ES valstīm. Valdības tēriņi veselībai (% īpatsvars no visiem izdevumiem) dažu gadu laikā palielinājies no ~9% līdz 11%. Tomēr arī šis rādītājs ir zemākais starp ES valstīm. ES27 vidējais rādītājs ir ~15%. Savukārt pacientu līdzmaksājumu daļa ir 35,6%, kas joprojām ir otrs augstākais rādītājs starp ES valstīm.

Saskaņā ar «Latvia: Country Health Profile 2021», European Observatory on Health Systems and Policies Latvijā trūkst gan ārstu, gan māsu, kas norāda uz lielo mediķu pārslodzi salīdzinājumā ar citām valstīm.

“Nozarē ir izveidojusies nopietna cilvēkresursu problēma, kas saistīta arī ar personāla novecošanos un apgrūtinātu paaudžu nomaiņu. Liela daļa ārstu ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, kurus būs grūtības aizvietot, jo jaunās paaudzes ārstu ir salīdzinoši maz. Tas ietekmē arī starpvalstu konkurenci par ārstiem, kurā priekšrocības būs valstīm, kas spēj piedāvāt labākus darba un dzīves apstākļus,” uzvēra J. Hermanis.

Diskusijā tika meklētas atbildes uz sekojošiem valstij un sabiedrībai svarīgiem jautājumiem: kāpēc veselības aprūpe Latvijā joprojām nav pietiekami finansēta; kāpēc Latvijas politiķi neatzīst veselības aprūpes svarīgo lomu valsts ekonomikas stiprināšanā un valsts drošības veicināšanā; kā kopīgi risināt samilzušās problēmas veselības aprūpē; kādi būtu pirmie trīs pasākumi, ko katra politiskā partija/apvienība apņemas paveikt, ja tiks ievēlēta nākamajā Saeimā un nonāks valdībā.

Pielikumā arī Jāņa Hermaņa prezentācija

Papildu informācija:
Evija Ansonska,  
LĀB sabiedrisko attiecību vadītāja
Mob. tālr.: 26011887
e-pasts: evija@arstubiedriba.lv

Latviešu valodas kursi Ukrainas iedzīvotājiem

Latvijas Ārstu biedrība aicina!

120 stundas

Pieaugušo neformālās izglītības A1 (pamata līmenis) mācību programma iesācējiem

Tiek komplektētas šādas latviešu valodas kursu grupas:

  • 20.06.-15.08.2022. pl.13.00-15.00/16.00 (pirmdiena, otrdiena, trešdiena, ceturtdiena, piektdiena) klātienē Skolas ielā 3, Rīgā
  • 04.07.-03.10.2022. pl.9.00-11.15 (pirmdiena, trešdiena, piektdiena) attālināti
  • 12.07.-20.10.2022. pl.17.30-19.45 (pirmdiena, trešdiena, ceturtdiena) attālināti

Mācību satura temati: personas dati; mūsdienu dzīves ritms; iepirkšanās un pakalpojumi; poliklīnikā; cilvēka ķermenis un iekšējie orgāni; ārsta pakalpojumi; ārsta ikdiena; cilvēks; izglītība un karjera; kultūras identitāte un valstiskā piederība.

Mācību forma: mācību dialogs, darbs ar tekstu, vingrināšanās, demonstrēšana, intervija, situāciju simulācijas uzdevumi. Frontālie jautājumi, darbs pārī, darbs grupā.

Programma šajā pakāpē paredz valodas lietojumu īsu teikumu vai iegaumētu frāžu veidā. Izglītojamie, kuri apguvuši izglītības programmu un ieguvuši nepieciešamo zināšanu un prasmju vērtējumu, var kārtot noslēguma pārbaudījumu četrās valodas prasmēs (klausīšanās, runāšana, lasīšana un rakstīšana). Ja nodarbības tiek organizētas attālināti, dalībniekam pašam jānodrošina ierīce (dators, planšete vai telefona), i-neta pieslēgums, mikrofons un iespēja lietot kameru.

Aicinām pieteikties un aizpildīt pieteikumu līgumu!

Aicinām pieteikumus atsūtīt līdz 15.jūnijam!!! uz e-pastu anda@arstubiedriba.lv vai ienest LĀB birojā Rīgā, Skolas ielā 3

Kursi notiek Latvijas valsts budžeta finansēta programmas ietvaros (Identifikācijas Nr.2022.LV/LVUKR)

Papildu informācija anda@arstubiedriba.lv ; 29363469 –Anda

Ar Rietumu Bankas un tās labdarības fonda atbalstu notiks Imantam Ziedonim veltīti koncerti

Ar Rietumu Bankas un tās labdarības fonda Nākotnes Atbalsta fondsatbalstu jūnijā Rīgā notiks koncerti, kuri veltīti izcilam latviešu dzejniekam un rakstniekam Imantam Ziedonim. 

Koncertos «Ziedonis. Lācis. Vīrieši.» piedalīsies pazīstamie Latvijas solisti, aktieri un mūziķi, tajā skaita Intars Busulis, Jānis Šipkēvics, Andris Keišs, Artūrs Skrastiņš, Kaspars Znotiņš un citi. Viņi izpildīs komponista Kārļa Lāča dziesmas, kuras ir speciāli rakstītas katram izpildītājam.

«Tie, kas ir strādājuši ar Ziedoni, ir ieviesuši tādu jēdzienu kā “Ziedoņa faktors”. To apmēram var izstāstīt tā, ka Tu pats kaut ko komponē, ņemies, bet beigās tas nostājas kaut kā nedaudz savādāk, bet labāk. Tas tad arī ir tas brīnums, ka pieskaroties Ziedoņa darbiem, viņš tos piekārto pa savam, pat tagad, jau aizsaulē esot», tā Kārlis Lācis.

«Esmu starp šarmantākajiem Latvijas puišiem, kuri izpildīs dziesmas par svarīgāko – par MĪLESTĪBU. Ziedoņa dzeja un Kārļa Lāča mūzika tik ļoti saplūst nu jau kopīgā, daudz spēcīgākā stāstā», Intars Busulis.

Koncerti «Ziedonis. Lācis. Vīriešinotiks 18. un 19. jūnijā Dailes teātrī.

Kā teica Nākotnes Atbalsta fonda valdes priekšsēdētāja Inga Šīna: «Man liels prieks par to, ka atbalstām šo lielisku radošu projektu. Tas ir ļoti savlaicīgs, kaut gan pēc savas būtības tas nav un nevar būt piesaistīts kādam konkrētam laikam, jo Imanta Ziedoņa darbi, kā viss patiesi izcils, ir mūžīgi un būs aktuāli vienmēr. Bet it īpaši šodien mums visiem ir tik nepieciešami gudrība, mīlestība un spēks, kuri ir viņa darbos. Vēlu visiem – gan pašiem mūziķiem un aktieriem, gan klausītajiem – iejusties šajā harmoniskajā pasaulē, kļūt par tās daļiņu un smelties tajā spēkus sava dzīvei un nākotnei!».

Sadarbībā ar Nākotnes Atbalsta fondu daļa ielūgumu uz koncertiem ar Latvijas Ārstu biedrības atbalstu ir uzdāvināti Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārstiem un citiem darbiniekiem, kuri visa Covid-19 pandēmijas periodā pašaizliedzīgi strādāja, palīdzot tās apkarošanā, un turpina šo darbu arī tagad.

Savukārt sadarbībā ar Latvijas Sarkano krustu ielūgumi uz koncertiem uzdāvināti brīvprātīgajiem, kuri sniedz palīdzību Ukrainas bēgļiem Latvijā.

Pērtiķu baku epidemioloģiskās kontroles pasākumi

Ieteikumi ārstniecības personām

Ievads

Patlaban vairākās pasaules valstīs ir vērojams pērtiķu baku (turpmāk – PB) uzliesmojums, kura mērogs un ietekme uz sabiedrības veselību joprojām nav skaidrs [aktuālāko informāciju skatīt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē[1]]. Lielākā daļa gadījumu ir jaunu vīriešu vidū, kuri sevi identificē kā vīrieši, kam ir dzimumattiecības ar vīriešiem. Nāves gadījumi nav bijuši paziņoti. Klīniskā aina parasti tiek raksturota kā viegla, vairumā gadījumu tā izpaužas ar bojājumiem uz dzimumorgāniem vai ģenitālijām, kas norāda, ka transmisija, iespējams, notikusi cieša fiziska kontakta rezultātā seksuālo aktivitāšu laikā. Vairākas valstis ir ziņojušas par gadījumiem, kas, iespējams, ir saistīti ar piedalīšanos pasākumos Spānijā (Madridē un Kanāriju salās) un Beļģijā (Antverpenē). Tomēr daudzas valstis ziņo arī par gadījumiem, kuriem nav zināmas epidemioloģiskās saiknes ar ceļošanu uz ārzemēm, saskarsmi ar citiem gadījumiem, dzīvniekiem vai konkrētu pasākumu apmeklēšanu.

Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) veikto riska novērtējumu[2], PB izplatīšanās iespējamība personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs tiek uzskatīta par augstu. Lai gan vairumā gadījumu personām ir bijuši viegli slimības simptomi, PB vīruss var izraisīt smagu slimības klīnisko norisi šādās iedzīvotāju grupās: zīdaiņi un mazi bērni, grūtnieces, personas ar nomāktu imūnsistēmu. ECDC vērtē PB risku kā vidēju personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem (tostarp dažām grupām vīriešu, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem) un zemu plašākai sabiedrībai.

PB ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. PB gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem. Pērtiķu baku inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz simptomiem) ir no 5 līdz 21 dienai, visbiežāk 6-16 dienas.

PB vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku ir reta, taču ir ziņots par dažādu posmu infekcijas pārnešanas ķēdēm cilvēku vidū. Līdzīgi kā baku gadījumā, PB vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lieliem elpceļu pilieniem tieša un ilgstoša kontakta laikā. Turklāt ar PB var inficēties tiešā saskarē ar inficētas personas ķermeņa šķidrumiem vai piesārņotiem priekšmetiem, piemēram, gultas veļu vai apģērbu. Ir dokumentēti citi pārnešanas ceļi, piemēram, vertikālā (no mātes bērnam) un nozokomiālā transmisija. Lai gan nekad nav ziņots par transmisiju ar cilvēka izcelsmes bioloģiskajām vielām, visticamāk šis pārnešanas veids arī ir iespējams.

Vispārējais PB epidemioloģiskās uzraudzības, gadījumu izmeklēšanas un kontaktpersonu izsekošanas mērķis ir pārraut inficēšanās ķēdes un apturēt PB uzliesmojumu. Minētajā kontekstā izšķiroši svarīgi ātri identificēt PB gadījumus un klasterus, nodrošināt optimālu pacientu veselības aprūpi un izolāciju, lai novērstu turpmāku vīrusa pārnešanu, identificēt, informēt un medicīniski uzraudzīt kontaktpersonas, pasargāt veselības aprūpes darbiniekus un pielāgot efektīvus kontroles un profilakses pasākumus PB infekcijai.

Indikācijas PĶR testēšanai uz PB

ECDC aktualizēja Pasaules Veselības organizācijas PB gadījuma definīciju un iesaka testēt[3] [2] ar PĶR testu diagnozes apstiprināšanai vai izslēgšanai pacientus, kuri atbilst varbūtēja gadījuma kritērijiem:

(1) Persona ar neskaidras etioloģijas izsitumiem* jebkurā ķermeņa daļā

UN

viens vai vairāki citi PB infekcijas simptomi**, kas parādījušies pēc 2022. gada 1. marta

UN

viens no šādiem apstākļiem vai faktoriem:

– ir saņemts pozitīvs ortopoksvīrusa infekcijas laboratorijas testa rezultāts (piemēram, ortopoksvīrusam specifiska pozitīva PĶR bez sekvencēšanas, vīrusa konstatācija elektroniskajā mikroskopijā, pozitīvs seroloģiskais tests);

– ir epidemioloģiska saikne (kontakts) ar apstiprinātu vai varbūtēju PB baku gadījumu 21 dienu pirms simptomu parādīšanās;

– ir informācija par ceļošanu uz PB endēmisku valsti 21 dienu pirms simptomu parādīšanās;

– pacients ir jebkuras seksuālās orientācijas persona, kurai 21 dienu pirms simptomu paradīšanās bijuši vairāki vai anonīmi seksuālie partneri;

– pacients ir vīrietis, kuram ir sekss ar vīriešiem.

VAI

(2) Persona ar neskaidras etioloģijas ģeneralizētiem vai lokalizētiem makulopapulāriem vai vezikulopustulāriem izsitumiem, kad jauni ādas bojājumu elementi parādās centrifugāli (virzībā prom no sākotnējās vietas) un tiem ir raksturīga umbilikācija (iedobumu rašanās vezikulu vai pustulu centrā) vai kreveles, pacientam ir limfadenopātija un viens vai vairāki citi ar PB saderīgi simptomi**.

* Lokalizēti vai ģeneralizēti makulopapulāri vai vezikulopustulāri izsitumi, kad jauni ādas bojājumu elementi parādās centrifugāli (virzībā prom no sākotnējās vietas) un tiem ir raksturīga umbilikācija (iedobumu rašanās vezikulu vai pustulu centrā) vai kreveles.

** Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās (parasti >38,5°C), galvassāpes, muguras sāpes, nogurums, limfadenopātija (lokalizēta vai ģeneralizēta).

 

Ziņošana

Ārstniecības personām nekavējoties diennakts laikā telefoniski [tālr.67271738] un rakstiski jāziņo par katru varbūtēju un laboratoriski apstiprinātu PB gadījumu Slimību profilakses un kontroles centram[4], kas veic gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, organizē pretepidēmijas pasākumus un ziņo Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram un Pasaules Veselības organizācijai atbilstoši Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem, kā arī apkopo un analizē iegūto epidemioloģisko informāciju.

Standarta piesardzības pasākumi

Standarta piesardzības pasākumi ietver pacienta izolāciju, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, rūpīgu roku higiēnu, piesardzīgu darbu ar piesārņotu medicīnisko aprīkojumu, veļu, atkritumiem, vides virsmu un priekšmetu tīrīšanu un dezinfekciju.

Izolācija un stacionēšana

Pacientus ar PB vai aizdomām par to stacionē slimības smaguma un veselības riska faktoru (piem., grūtnieces, zīdaiņi, personas ar novājinātu imūnsistēmu) dēļ. Citiem pacientiem izolācija arī tiek piedāvāta prioritāri slimnīcā, lai pasargātu no inficēšanās citus cilvēkus dzīves vai uzturēšanas vietā un ātrāk veiktu diagnozes precizēšanu. Pacienta izolācija stacionārā ir svarīga, ja apstākļi dzīves vai uzturēšanās vietā nevar novērst citu cilvēku inficēšanās risku, sevišķi tām personām, kuras pieder veselības riska grupai: zīdaiņi un mazi bērni, grūtnieces, personas ar novājinātu imūnsistēmu. Pacientus, kuriem nav minēto risku, var izolēt dzīves vai uzturēšanās vietā, ievērojot nepieciešamos piesardzības pasākumus: ir iespēja piešķirt atsevišķu istabu, kopšanas un aprūpes priekšmetus, veikt tekošo/kārtējo dezinfekciju, it sevišķi tualetes telpā un vannas istabā. Jāņem vērā arī pacienta gatavību sadarbībai un ieteikumu izpildei. 

Pacienta izolācijas laikā stingri jāievēro izolācijas režīmu gaisa pilienu ceļā izplatāmas infekcijas slimības gadījumā[5] [4]. Kopumā var secināt, ka Covid-19 kontroles pasākumu protokola ievērošana PB gadījumā ir pietiekama infekcijas izplatīšanās novēršanai.

Izolācijas un piesardzības pasākumi jāturpina, līdz simptomi izzūd, kā arī ir atdalījušās kreveles un sadzijuši visi izsitumi (2-4 nedēļas).

Veicot pacienta aprūpi, ir svarīgi samazināt iespējamo saskari ar pacienta ādas bojājumiem un kontaminēto vidi. IAL ir jāsavāc, pirms tiek atstāta pacienta izolācijas zona.

  • Pacientam nepieciešams piešķirt individuālus kopšanas līdzekļus. Ieteicams izmantot vienreizējās lietošanas tīrīšanas aprīkojumu (piemēram, vienreizējās lietošanas dvieļus). 

Individuālie aizsardzības līdzekļi

Lai novērstu veselības aprūpē strādājošo darbinieku inficēšanās risku, visiem veselības aprūpes speciālistiem atbilstoši situācijai jāizmanto individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL), apskatot un aprūpējot pacientus ar aizdomām par PB, apstrādājot piesārņotus priekšmetus un  materiālus (drēbes, gultas veļu utt.), kā arī saskarē ar bioloģiskajiem materiāliem, t. sk. paraugiem laboratoriskajai pārbaudei:

  • vienreizējās lietošanas halātus (ja nepieciešams ūdensnecaurlaidīgus halātus vai priekšautus);
  • vienreizējās lietošanas cimdus;
  • vienreizējās lietošanas apavus vai zābaku pārvalkus;
  • elpceļu aizsarglīdzekļus (FFP2 respiratorus);
  • acu aizsarglīdzekļus pret šļakatām (aizsargbrilles vai sejas aizsargs/vizieris).

Pacientiem arī nepieciešams lietot medicīnisko masku, kad viņi nonāk ciešā saskarē (līdz 1 m) ar veselības aprūpes darbiniekiem vai citiem pacientiem, kā arī nepieciešams nosegt ādas bojājumus ar apģērbu vai vieglu pārsēju.

Vides drošības un dezinfekcijas pasākumi

Baku vīrusi ir ārkārtēji izturīgi pret izžūšanu, paaugstinātu temperatūru, tiem ir arī raksturīga pH tolerance. Šīs īpašības ievērojami ietekmē to noturību apkārtējā vidē, tādēļ pacientu bioloģiskie materiāli, piemēram, ādas daļiņas/kreveles, vai kontaminētie priekšmeti, piem., gultas veļa paliek infekciozi mēnešiem līdz gadiem ilgi. Tomēr, baku vīrusi ir jutīgi pret parastajiem dezinfekcijas līdzekļiem, lai gan tie var būt mazāk jutīgi pret organiskajiem dezinfekcijas līdzekļiem salīdzinājumā ar citiem apvalkotiem vīrusiem.

Telpā, kurā atradās PB pacients, tīrīšana jāveic, neizraisot putekļu vai aerosolu veidošanos, un jāizmanto parastie tīrīšanas līdzekļi un IAL:

  • piesārņotās virsmas jātīra un jādezinficē, izmantojot 0,1% nātrija hipohlorītu (mājsaimniecībās var izmantot balinātāju, parasti sākotnējā koncentrācijā 5 %);
  • veļu (piemēram, gultas veļu, dvieļus, apģērbu) nepurinot var mazgāt standarta veļas mašīnā ar 60oC siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekli; 
  • inficētajai personai nav nepieciešams izmantot atsevišķus traukus, ja tie ir pareizi mazgāti. Netīros traukus un ēšanas piederumus vajadzētu mazgāt trauku mazgājamajā mašīnā vai ar rokām ar siltu ūdeni un ziepēm;
  • mīkstās mēbeles, piemēram, paklāji, dīvāni, aizkari, matrači un automašīnu sēdekļi un saloni jāapstrādā ar tvaiku, izmantojot atbilstošo aprīkojumu (piem., izmantojot gludekli ar tvaika režīmu un ieslēdzot maksimālu temperatūru);
  • priekšmetus, kas bijuši tiešā saskarē ar inficētas personas ādu un nav viegli mazgājami mājas veļas mašīnā, piemēram, spilvenus vai segas, var rūpīgi apstrādāt ar tvaiku (piem., izmantojot gludekli ar tvaika režīmu un ieslēdzot maksimālu temperatūru) vai var aizzīmogot, ielikt maisos vai konteineros un iznīcināt kā bīstamos infekciozos atkritumus;
  • marles vai citus materiālus, kas bija saskarē ar ādas bojājumu šķidrumu vai satur ādas daļiņas/kreveles no PB pacienta, ieteicams savākt un apstrādāt kā bīstamos infekciozos atkritumus vai pirms izmešanas (piem., mājas apstākļos) apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekli vai veļas balinātāja šķīdumu (izturot vismaz 10 minūtes).

Kontaktpersonu apzināšana un medicīniskā novērošana

Tiklīdz tiek identificēts aizdomīgs PB gadījums, nepieciešams uzsākt apzināt kontaktpersonas, negaidot pacienta izmeklēšanu un testēšanas rezultātus.

SPKC epidemiologs, saņemot ārstniecības personas steidzamo paziņojumu par varbūtēju vai apstiprināto PB gadījumu:

  • apzina kontaktpersonas, veicot pacienta un citu personu aptauju;
  • sazinās ar kontaktpersonām, precizē informāciju par kontaktu ar PB gadījumu, noskaidro riska faktorus (darbs ar augsta veselības riska klientiem vai pacientiem)  un informē par piesardzības pasākumiem;
  • nodod informāciju par kontaktpersonām ģimenes ārstiem medicīniskās novērošanas nodrošināšanai;
  • reizi nedēļā sazinās ar kontaktpersonām medicīniskās novērošanas nodrošināšanas nolūkā (pirmie 10 perēkļi).

Kritēriji kontaktpersonas statusa noteikšanai 

Nosakot kontaktpersonas, jāņem vērā kontaktus, kas ir bijuši 24 stundu laikā pirms simptomu parādīšanās un visu periodu, kamēr persona ir bijuši infekcioza.  

 Kontakta veidsSkaidrojumsPasākumi (īsumā)
Tuvs kontakts.• Seksuālais partneris. • Persona(-as), kas dzīvo vienā mājsaimniecībā vai līdzīgā vidē (piemēram, kempingā, nakšņošanā utt.). • Persona(-as), kas koplieto apģērbu, gultas un citus piederumus utt., kamēr pacientam ir ādas bojājumi. • Persona(-as), kas ilgu laiku ( ≥ 8 stundas) koplieto vienu slēgtu darba telpu/biroju. • PB pacientu aprūpētāji, kamēr ir simptomātiski, ja nav lietoti piemērotie IAL. • Ārstniecības iestādes darbinieks, kuram ir bijusi saskare ar PB pacientu (bojājumi vai ilgstošs kontakts aci pret aci) bez piemērotiem IAL • Ārstniecības iestādes darbinieks vai cita persona, kas guvusi asu traumu vai bijusi kontaktā ar PB pacienta ķermeņa šķidrumiem vai pakļauta inficēšanās riskam aerosola ģenerēšanas procedūras laikā, strādājot bez IAL. • Laboratorijas personāls, ja ir noticis incidents darbā ar vīrusu saturošu paraugu (šļakatu, vai aerosola iedarbība utt.), strādājot bez IAL. • Pasažieris, kurš sēdēja (≥ 8 stundas) vienas sēdvietas attālumā no PB gadījuma, kamēr viņš ir bijis infekciozs vai dienu pirms simptomu parādīšanās, lidmašīnā, autobusā, automašīnā vai vilcienā. *Katrā neskaidrā gadījumā ir individuāla pieeja  • Riska novērtējums, lai noskaidrotu nepieciešamību veikt pretbaku vakcināciju pēc ekspozīcijas (ja ir pieejama vakcīna). • Pašnovērošana 21 dienu pēc pēdējā kontakta. Simptomu parādīšanās gadījumā – pašizolēties līdz tiek izslēgts PB, sazināties ar ģimenes ārstu. • Rūpīga roku higiēna, kā arī klepus higiēna. • Atturieties no seksuāliem kontaktiem un izvairieties no cieša fiziska kontakta. • Izvairieties no saskares ar mājdzīvniekiem zīdītājiem.
Cits kontakts.• Īss (gadījuma) kontakts sabiedrībā. • Darba kolēģi no viena kolektīva. • Personas, kuras izmanto fitnesa aprīkojumu, saunu, bez seksuāla kontakta. • Sabiedriskās tikšanās. • Kontakts ārstniecības iestādē, ja tika izmantoti atbilstoši IAL.• Atkarībā no kontakta veida un riska apsvērumiem, kontaktpersonai var tikt lūgts pašam novērot PB simptomus.

Vietas, kur visbiežāk ir iespējams riska kontakts: mājsaimniecība, darba vieta, skola/bērnudārzs, seksuāls kontakts, veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestāde, lūgšanu nams, transports, kontakta sporta veidi, saviesīgās pulcēšanās (dejas).  

Kontaktpersonu uzraudzība  

  • Kontaktpersonu medicīniskā novērošana turpinās 21 dienu no pēdējā kontakta ar varbūtējo vai apstiprināto PB gadījumu.
  • Kontaktpersona tiek informēta par PB simptomiem un nepieciešamību mērīt ķermeņa temperatūru katru dienu 2 reizes dienā.
  • Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai citu PB simptomu parādīšanās gadījumā, kontaktpersona nekavējoties nodrošina pašizolāciju, ja nepieciešamas lieto sejas masku un sazinās ar ģimenes ārstu.
  • Kontaktpersonas nedrīkst ziedot asinis, šūnas, audus, orgānus, mātes pienu vai spermu 21 dienu pēc pēdējā kontakta ar infekcijas avotu.
  • Kontaktpersonām nepieciešams atturēties no seksuāliem kontaktiem un izvairīties no cieša fiziska kontakta.
  • Kontaktpersonas var turpināt ierastās ikdienas darbības un aktivitātes, piemēram, doties uz darbu un apmeklēt izglītības iestādi (t.i., mājas karantīna nav nepieciešama).
  • Kontaktpersonām nepieciešams izvairīties no kontakta ar zīdaiņiem, maziem bērniem, grūtniecēm un personām ar novājinātu imūnsistēmu.
  • Ja kontaktpersonas darba pienākumi ietilpst kontaktu ar zīdaiņiem, maziem bērniem grūtniecēm vai personām ar novājinātu imūnsistēmu, tad darba devējs var piedāvāt kontaktpersonai citus darba pienākumus, ja tas nav iespējams, tad kontaktpersona noformē darbnespējas lapu.
  • Ja kontaktpersona ir pirmsskolas vecuma bērns, viņam ieteicams neapmeklēt pirmskolas izglītības iestādi vai citus mazu bērnu kolektīvus. 
  • Kontaktpersonām nepieciešams izvairieties no saskares ar mājdzīvniekiem zīdītājiem.

            Vakcinācija un ārstēšana

Pretbaku vakcīnu var izmantot pēcekspozīcijas profilaksei tuvajiem kontaktiem, kuriem ir paaugstināts risks nopietnai slimības gaitai. Vislabākais efekts vakcinācijai tiek sasniegts, ja to veic līdz 4 dienām pēc ekspozīcijas. Iepriekš veiktā vakcinācija pret bakām nodrošina aizsardzību līdz 85% (informācija no iepriekšējiem uzliesmojumiem).

Ja vakcīna būs pieejama valstī, SPKC nodrošinās gatavību pieņemt un apstrādāt ārstniecības iestāžu pasūtījumus operatīvai ārpuskārtas vakcīnas piegādei (arī ārpus darba laika, brīvdienās un svētku dienās), lai ārstniecības persona varētu ātri veikt kontaktpersonu vakcināciju. SPKC epidemiologi E-veselības vidē noformēs arī nosūtījumu kontaktpersonām uz vakcināciju.

Ārstēšana PB gadījumā galvenokārt ir simptomātiska (drudža, niezes un citu simptomu mazināšana), kā arī var būt nepieciešama sekundāru bakteriālu infekciju profilakse un ārstēšana. Pēc ārsta lēmuma var tikt izmantoti pretvīrusu līdzekļi.

Mājdzīvnieku uzraudzība

SPKC epidemiologs, veicot PB gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidro zīdītāju dzīvnieku sugas, kas bijušas vai atrodas kontaktā ar inficēto personu, un informē Pārtikas un veterināro dienestu (PVD). 

PVD piedalās katra atsevišķa PB gadījuma epidemioloģiskajā izmeklēšanā un par dzīvnieku, kurš bijis tiešā kontaktā ar cilvēku, kuram laboratoriski apstiprinātas PB (vīrusa klātbūtne), lemj to pakļaut karantīnai un novērot uz vietas mājsaimniecībā vai citā karantīnas vietā, vai lemj par citiem slimības ierobežošanas pasākumiem.  

PVD organizē un uzrauga dzīvnieku karantīnas pasākumus. Karantīnas laikā dzīvnieku izolē būrī, telpā vai teritorijā, ievērojot biodrošību, novērojot dzīvnieka veselības stāvokli un informējot PVD par jebkādām izmaiņām dzīvnieka veselībā, nodrošinot dzīvnieka sugai atbilstošus turēšanas un labturības apstākļus, novēršot dzīvnieka izbēgšanas iespēju, pārvietošanu, pārdošanu vai atdāvināšanu, dezinficējot dzīvnieka tualetes atkritumus un citus atkritumus, kuri veidojas dzīvnieka turēšanas laikā, un tos likvidējot vietās, kur netiek piesārņota vide un nav infekcijas izplatīšanās draudi cilvēkiem vai dzīvniekiem.

Pēc dzīvnieka karantīnas dezinficē dzīvnieka karantīnas vietu, aprīkojumu un inventāru.  SPKC un PVD pēc nepieciešamības apmainās ar informāciju par pretepidēmijas (infekcijas slimības ierobežošanas) pasākumiem PB perēklī (skartajā punktā).


[1] https://www.ecdc.europa.eu/en/monkeypox-outbreak

[2] https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/Monkeypox-multi-country-outbreak.pdf

[3] Rekomendācijas  PB diagnostikai, t. sk. paraugu ņemšanai un transportēšanai ir pieejamas SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” tīmekļvietnē: https://aslimnica.lv/laboratorijas/izmeklejumu-un-pieprasijumu-formas/  

[4] Informācija par infekcijas slimību reģistrācijas kārtību ir pieejama SPKC tīmekļvietnē: https://www.spkc.gov.lv/lv/infekcijas-slimibu-registracija

[5] Ministru kabineta 2016. gada 16. februāra noteikumiem Nr. 104 “Noteikumi par higiēniskā un pretepidēmiskā režīma pamatprasībām ārstniecības iestādē” 5. pielikums: https://likumi.lv/ta/id/280360-noteikumi-par-higieniska-un-pretepidemiska-rezima-pamatprasibam-arstniecibas-iestade

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome apturējusi imunologa sertifikātu Jevgēnijam Ņikiforenko

Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome jau 2022. gada 8. martā ir pieņēmusi lēmumu Nr. 2022/05 par Jevgēnijam Ņikiforenko izsniegtā sertifikāta darbības apturēšanu. Lēmums pieņemts, izvērtējot procesa virzītāja sniegto informāciju par Jevgēnijam Ņikiforenko piemēroto drošības līdzekli.

Jevgēnijs Ņikiforenko tiek turēts aizdomās par smagu un sevišķi smagu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu un viņam ir piemērots ne tikai drošības līdzeklis, bet arī  papildus drošības līdzekļi, tai skaitā, papildus drošības līdzeklis – – noteiktas nodarbošanās aizliegums, t.i. pildīt ārsta – imunologa darba pienākumus. Minētais papildus drošības līdzeklis piemērots uz 22 mēnešiem. Ņemot vērā visus apstākļus, Sertifikācijas padomes rīcībā esošo informāciju, Sertifikācijas padome nolēma apturēt Jevgēnijam Ņikiforenko 2017.gada 16.februārī izsniegto imunologa sertifikātu.

Savukārt par sertifikāta anulēšanu Latvijas Ārstu biedrība lems pēc notiesājoša tiesas sprieduma saņemšanas.

Mūžībā devies rakstnieks un ārsts Jānis Liepiņš

Ārsts, uzturzinātnieks, rakstnieks un publicists Jānis Liepiņš dzimis 1930. gada 19. oktobrī Lubānā maiznieka ģimenē.Miris 2022. gada 26. maijā. 1, jūnijā apglabāts Lubānas Jaunajos kapos.


Skolas gaitas sācis Lubānas pamatskolā, 1944. gada pavasarī iestājas Madonas ģimnāzijas humanitārajā klasē, bet rudenī, sākoties mācību gadam, tādas klases vairs nebija, jo padomju skolā specializācija nepastāvēja.
Padomju varas represijas skārušas arī Liepiņu ģimeni: 1946. gadā par atbalsta sniegšanu nacionālajiem partizāniem tika apcietināta, notiesāta un izsūtīta uz Magadanu viņa māte. Savukārt 1949. gada 25. martā izvešanas skārusi arī tēvu un mātes māti.


Liepiņš 1955. beidzis RMI. Ārsts Rendā (1955-1961), Liepiņš strādājis Rīgas 2. slimnīcā par ārstu dietologu, pēc tam zinātniskais līdzstrādnieks Latvijas Eksperimentālās un klīniskās medicīnas zinātniski pētnieciskajā institūtā (1962-1993). 1969. gadā ieguvis medicīnas zinātņu kandidāta grādu. Pētījis uztura režīma klīniskos un faktiskā uztura sociālos aspektus LĀB godabiedrs (2009).
Pagājušā gadsimta deviņdesmitajos gados viņš bijis skolotājs Rīgas Japāņu valodas un kultūras vidusskolā, No deviņdesmito gadu vidus – Kanādā iznākušajā laikrakstā “Latvija Amerikā” vai ik nedēļu publicēti viņa raksti par latviešu kultūru un Latvijas politiskās un sabiedriskās dzīves notikumiem.


Līdztekus medicīnai ne mazāk plašs darbalauks ir rakstniecība. Ienācis literatūrā 1956. gadā, kad laikrakstā “Padomju Jaunatne” publicēts dzejolis, viņš turpinājis rakstīt vairāk nekā 60 gadus.


Publicējis dzejoļu, stāstu, eseju, atmiņu krājumus, populārzinātniskas grāmatas.
Darbi: Kā ēst. R., 1964; Pareizā krāsa. R., 1966; Nedariet pāri. R., 1971; Vasarlaiks. R., 1977; Zaļš mutulis. R., 1980; Balzamīne. R., 1981; Naida pīpe. R., 1983; Vārddevības. R., 1983; Mirgojoši apļi. R., 1985; Smalki ļaudis. R., 1990; Cilvēks pats. R., 1992; 3. izd. R., 1996; Cildenās dāmas. R., 1994; Mani pacienti. R., 1998; Mazais profesors. R., 1999; Pretviļņi un bedres. Stokholma, 2000; Savi un sveši. R., 2001; Zirdzinieki. R., 2005; Tautas turētāji. R., 2008. Deviņdesmitajos gados top rakstnieka eseju un atmiņu grāmatas, kurās viņš stāsta par sev un Latvijas kultūras dzīvē nozīmīgām personībām.

Par pērtiķu baku uzraudzības un epidemioloģiskās kontroles pasākumiem

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs) informē, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) sniegto informāciju līdz 2022. gada 21. maijam 12 valstīs (ieskaitot astoņas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstis) ziņots par 92 laboratoriski apstiprinātiem un 32 aizdomīgiem pērtiķu baku (turpmāk – PB) gadījumiem[1]. PB neizplatās viegli starp cilvēkiem. Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek ciešā saskarē ar infekciozu materiālu no inficētās personas ādas bojājumiem, kā arī ar elpceļu pilieniņiem, atrodoties ilgstošā tuva kontaktā (seja pret seju) un ar slimnieku kontaminēto vidi. Pašreizējā uzliesmojumā diagnosticēto PB gadījumu īpatsvars vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem (turpmāk – MSM), un dažos gadījumos radušos ādas bojājumu raksturs liecina, ka pārnešana daudzos gadījumos notikusi dzimumakta laikā. Lai gan vairumā gadījumu pašreizējā uzliesmojumā cilvēkiem ir bijuši viegli slimības simptomi, ir zināms, ka  PB vīruss izraisa smagas slimības noteiktās iedzīvotāju grupās: mazi bērni, grūtnieces, personas ar nomāktu imūnsistēmu. Smagas saslimstības gadījumu iespējamību šajā uzliesmojumā vēl nevar precīzi novērtēt. Kopējais risks ir novērtēts kā vidējs personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem (tostarp dažām MSM grupām) un zems plašākai sabiedrībai.

Eiropas Komisija aicina dalībvalstis koncentrēties uz jaunu PB gadījumu ātru atklāšanu, ziņošanu, apstiprināšanu, klīnisko un epidemioloģisko pārvaldību, t. sk. kontaktpersonu izsekošanu. Šim nolūkam PVO piedāvā pagaidu PB gadījuma definīciju:

  • Apstiprināts gadījums: gadījums, kas atbilst aizdomīga vai iespējama gadījuma definīcijai un ir laboratoriski apstiprināts, nosakot PB vīrusam unikālas DNS sekvences ar reāllaika polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) un/vai ar sekvencēšanu.
  • Aizdomīgsgadījums: jebkura vecuma personaar neizskaidrojamiem akūtiem izsitumiem, kas atrodas PB neendēmiskā valstī

UN                                        

viena vai vairākas no šīm pazīmēm vai simptomiem (kopš 2022. gada 15. marta):

  • galvassāpes
    • akūts drudža sākums (>38,5 o C),
    • limfadenopātija
    • mialģija
    • muguras sāpes
    • astēnija

UN

kuru klīnisko ainu neizskaidro šādi izplatīti akūtu izsitumu cēloņi: vējbakas, herpeszoster, masalas, Zikasvīrusslimība, Denges drudzis, Čikungunjasvīrusslimība, herpessimplex, bakteriālas ādas infekcijas, diseminēta gonokoku infekcija, primārais vai sekundārais sifiliss, šankroīds, limfogranulomavenereum, granulomainguinale, molluscumcontagiosum, alerģiska reakcija (piemēram, pret augiem); un jebkuri citi lokāli nozīmīgi izplatīti papulāru vai vezikulāru izsitumu cēloņi.

  • Varbūtējs gadījums: persona, kas atbilst aizdomīga gadījuma definīcijai

UN

Viens vai vairāki no šiem apstākļiem:

  • ir epidemioloģiska saikne ar PB gadījumu:
    • tuvs kontakts (seja pret seju), tostarp veselības aprūpes darbinieki bez acu un elpceļu aizsardzības līdzekļiem;
    • tiešs fizisks kontakts ar ādu vai ādas bojājumiem, tostarp seksuāls kontakts;
    • saskare ar piesārņotiem materiāliem, piemēram, apģērbu, gultas veļu vai piederumiem 21 dienu pirms simptomu parādīšanās PB gadījumam;
  • informācija par ceļošanu uz pērtiķu baku endēmisku valsti[2] 21 dienas laikā pirms simptomu parādīšanās;
  • ir bijuši vairāki vai anonīmi seksuālie partneri 21 dienu laikā pirms simptomu parādīšanās;
  • ir pozitīvs ortopoksvīrusa seroloģiskā testa rezultāts, ja nav veikta baku vakcinācija vai cita zināma ortopoksvīrusu iedarbība;
  • stacionēšana slimības dēļ.

Lai laikus atklātu saslimšanas gadījumus ar PB, organizētu nepieciešamos ārstniecības un pretepidēmijas pasākumus, lūdzam Jūs pievērst īpašu uzmanību minētajām PG gadījumu definīcijāmun nekavējoties ziņot Centram par aizdomīgiem un varbūtējiem PBgadījumiem telefoniski (tālr.: 67271738), kā arī nosūtot veidlapu Nr. 058/u “Steidzamais paziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāja konstatēšanu, rezistentu mikroorganismu izdalīšanu un vakcinācijas izraisītu komplikāciju (blakusparādību)”.

Materiālu laboratoriskai diagnostikai lūdzam sūtīt SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” Nacionālajai references laboratorijai[3].

Centrs vērš uzmanību PB profilakses unepidemioloģiskās kontroles pasākumiem:

  • PB aizdomīgu vai varbūtēju gadījumuidentifikācija un ziņošana, neraugoties uz to, ka diferenciālā diagnostika turpinās;
  • Pacienta izolācija; īpaši svarīgi izvairīties no saskares ar personām ar nomāktu imūnsistēmu, kā arī mājdzīvniekiem;
  • Pacienta klīniskā,laboratoriskā un epidemioloģiskā izmeklēšana
  • Kontaktpersonu apzināšana un medicīniskā novērošana. Kontaktpersona ir definēta kā persona, kurai laika posmā, kas sākas ar infekcijas avota gadījuma pirmo simptomu parādīšanos un beidzas, kad visas kreveles ir atdalījušas, ir bijusi viena vai vairākas no šādām saskarēm ar varbūtēju vai apstiprinātu pērtiķu baku gadījumu:
    • tuvs kontakts (seja pret seju) (tostarp veselības aprūpes darbinieki bez atbilstošiem IAL);
    • tiešs fizisks kontakts, tostarp seksuāls kontakts;
    • saskare ar inficētiem materiāliem, piemēram, apģērbu vai gultas veļu.

Kontaktpersonu uzraudzība:

•           medicīniskānovērošana katru dienu 21 dienas laikā pēc pēdējā kontakta ar PB gadījumuģimenes ārsta uzraudzībā;

•           ķermeņa temperatūras mērīšana 2 reizes dienā;

•           kontaktpersonas nedrīkst ziedot asinis, šūnas, audus, orgānus, mātes pienu vai spermu;

•           kontaktpersonas var turpināt ierastās ikdienas darbības, piemēram, doties uz darbu un apmeklēt skolu (t.i., mājas karantīna nav nepieciešama), taču novērošanas laikā viņiem jāpaliek tuvu mājām, jābūt saziņā ar ģimenes ārstiem;

•           pirmsskolas vecuma bērniembūtu ieteicams pārtrauktizglītības iestāžu un citu bērnu kolektīvu apmeklēšanu.


Materiāli: no ādas bojājumiem – šķidrums no pūslīšiem un pustulām, sausās ādas nokasījums. Ja iespējams, tad arī biopsijas materiāls.
Materiālu glabāšana: jāuzglabā sausā, sterilā mēģenē (bez vīrusu transportēšanas vides) un jāglabā aukstumā.
!!! Materiālu asinis neizmantot, jo virēmijas ilgums ir īss, salīdzinot ar paraugu ņemšanas laiku pēc simptomu parādīšanās!!!
Nacionālās References laboratorijas kontakti:
Darba laikā no 08:00 līdz 17:00 var zvanīt:
67014220 Sergejs Ņikišins
67014217 Oksana Savicka
67014215 Gatis Pakarna
67014775 Ilva Pole
Laika posmā no 17:00 līdz 08:00:
67014539 dežūrējošiebiomedicīnas laboranti (saņems informāciju no pasūtītājiem un informēs LIC laboratorijas ārstu vai speciālistu, kas pārzvanīs pasūtītājam)