JAUNUMI

99. dzīves gadā mūžībā aizsaukts viens no visvecākajiem Latvijss ārstiem Izidors Sjakste (1925.18.01. Nirzā-2024.27. 03. Rīgā).  1954. gadā beidzis RMI. Dr. med. (1963). RMI aspirants, docētājs (1954-94), docents (1965), mācību prorektors (1963-1976). LĀB godabiedrs (2014). Viņa ķirurga praktiskais darbs saistīts ar Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcas ķirurģijas klīniku. Prasmīgs ķirurgs, mīlēts un nosvērts pasniedzējs, atbildīgs un cienīts prodekāns – tāds kolēģu, viņa studentu un darba biedru atmiņā palicis Izidors Sjakste.

Izsakām līdzjūtību tuviniekiem un draugiem.
Sit tibi terra levis!

Augsti godātie kolēģi!

Tā kā 22. martā notikusī biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” (turpmāk – LĀB) biedru pilnsapulce nebija lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtota biedru pilnsapulce notiks 2024. gada 25. aprīlī plkst. 15.00 gan klātienē, gan tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.

KLĀTIENĒ aicinām ierasties LĀB biedru pilnvarotās personas, LĀB juridiskos biedrus un LĀB biedrus, kas dod priekšroku dalībai klātienē. Reģistrācija LĀB ēkā Skolas ielā 3, Rīgā, sāksies plkst. 14.00. Līdzi jāņem personu apliecinošu dokumentu.
Lūgums iepriekš Latvijas Ārstu biedrības informatīvajā sistēmā pieteikt savu dalību klātienē: https://is.arstubiedriba.lv/events/konferences/list

Jūsu ērtībai esam sagatavojuši iespēju pilnvarot savu pārstāvi Latvijas Ārstu biedrības informatīvajā sistēmā: https://is.arstubiedriba.lv/memberdelegation

Biedriem, kuri piedalīsies sapulcē TIEŠSAISTĒ, pieslēgšanās biedru sapulcei notiks Latvijas Ārstu biedrības informatīvajā sistēmā https://is.arstubiedriba.lv/biedriem, autentifikācijai izmantojot www.latvija.lv. Pieslēgšanās no plkst. 14.15.

DARBA KĀRTĪBA:

1. Sapulces atklāšana, ziņojums par pieslēgušos un ieradušos biedru skaitu
2. Sapulces vadītāja un protokolētāja, Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana
3. Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par komisijas priekšsēdētāju
4. Prezidentes ziņojums par LĀB aktualitātēm
5. Revīzijas komisijas ziņojums par 2023. gada pārskatu
6. 2023. gada pārskata apstiprināšana
7. Grozījumi Latvijas Ārstu Ētikas kodeksā
8. Grozījumi Latvijas Ārstu biedrības Izglītības komisijas nolikumā
9. Biedru naudas apmēra noteikšana 

Uz tikšanos pilnsapulcē!
Gens una sumus!

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotā “Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija šogad notika jau 14. reizi.  Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņēma divas izcilas personības – kardiologs, zinātnieks, profesors Ivars Siliņš un traumatologs, ortopēds un veselības aprūpes vadības ārsts Jānis Petronis. Savukārt “Gada cilvēks medicīnā 2023” balva tika piešķirta  pacientu interešu aizstāvei Latvijā un starptautiskā vidē, Latvijas Hemofilijas biedrības un Latvijas Pacientu organizāciju tīkla vadītājai  Baibai Ziemelei.  Par “Gada notikumu medicīnā 2023” tika atzīta Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā veiktā sarežģītā onkoloģiskā operācija.

Savā uzrunā pasākumā dalībniekiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs teica: “ Šodien jūs esat šeit, lai atskatītos uz aizvadīto gadu, lai godinātu labākos no labākajiem. Šodien mēs visi esam šeit, lai teiktu paldies mūsu mediķiem par pašaizliedzīgo darbu, ko jūs ikdienā darāt, lai palīdzētu līdzcilvēkiem. Man jāsaka jums arī paldies gan par jūsu iejūtību pret pacientiem, gan par to, ka pie ārstā vai zobārsta vairs nav tik bailīgi iet kā kādreiz. 

Mums vēl visiem ir daudz kopā darāms, lai veselības aprūpes sistēma mūsu valstī būtu labāka un pieejamāka. Bet jau šobrīd, kad mēs runājam par mūsu veselības aprūpi, kad mēs runājam par mūsu medicīnu, mums ir tiesības runāt par to, lai vide, kurā jūs strādājat, būtu drošāka, lai jūs justos droši sarunājoties un ārstējot pacientus un lai pacientiem būtu iespēja saņemt maksimāli plašu informāciju par to, kāda veida ārstniecība ir nepieciešama.”

Ceremonijā tika pasniegta 21 balva, tostarp AS “Grindeks” augstākais apbalvojums D.H. Grindeļa balva, kā arī AS “Olainfarm” specbalva “Iedvesma”, žurnāla Ārsts.lv un “Ievas veselība” speciālbalvas.

“ Saprast pacienta sāpes , slimību un pārdzīvojumu, atbalstīt cilvēku veselības atgūšanas ceļā vai atvieglot  ciešanas neārstējamas slimības gadījumā ir  ārsta, māsas, ārsta palīga , ikviena mediķa svarīgākais uzdevums. Izvēloties medicīnu kā savu profesionālo ceļu, mēs izvēlamies arī dzīves ceļu, kurā  itin bieži savas personīgās vēlmes  ir jāpakārto mediķa darbam. Gada balva medicīnā ir iespēja pateikti paldies visiem mediķiem , kas katru dienu veic lielākos vai mazākus varoņdarbus, glābjot cilvēku veselību un dzīvību, “ saka Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.

“Gada vecmāte 2023” ir Daugavpils reģionālās slimnīcas vecmāte Jana Priedīte, kas ir arī Daugavpils reģionālās slimnīcas “Sieviešu klīnikas māmiņu skolas” vecmāte.  Kā Janu Priedīti raksturo pacienti – viņa ir īsts pierādījums, ka būt par vecmāti ir sirdsdarbs. Savukārt kolēģi saka, ka labprāt no viņas mācās un ka viņas attieksme pret darbu un pacientiem ir apbrīnojama.

Par “Gada ģimenes ārsts 2023” sabiedrības balsojumā kļuvusi Janīna Žubule no Rīgas, par kuru pacienti saka tā – ārsts ar lielo burtu! Balsojot pacienti ir norādījuši, ka Janīna Žubule nepalaiž nevienu sīkumu garām, jo viņai ir svarīgi, lai pacients izveseļotos. Viņu raksturo, kā ļoti atsaucīgu un kompetentu ģimenes ārsti, kuras cilvēcība, optimisms un smaids ir neatņemama sastāvdaļa no pacienta atveseļošanās procesa.

“Gada ārsts speciālists 2023” šogad ir Dace Lietuviete – oftalmoloģe, “Veselības centru apvienības” galvenā oftalmoloģe un AIWA Clinic Oftalmoloģijas dienesta vadītāja. Pacienti, novērtējot Daces Lietuvietes darbu, saka, ka viņa ir sirdsgudra, pašaizliedzīga, zinoša un izcila sava darba profesionāle, ārsts, kurš ikvienam pacientam velta vislielāko uzmanību, spēj atrast risinājumu vissarežģītākajām situācijām.

Titula “Gada jaunais ārsts 2023″ ieguvējs ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Patoloģijas centra ārsts-patologs Miķelis Pūķis. Patoloģijas centra vadītāja Aija Balode par viņu raksta tā: “Daudzi jaunieši sāk mācīties medicīnu, lai palīdzētu cilvēkiem uzveikt slimības un dzīvot veselīgāk, bet diemžēl tikai nedaudzi pēc garajām studijām un rezidentūras spēj saglabāt ļoti skaidru šo mērķi. Dr. Pūķis ir lielisks piemērs, ka šo mērķi var saglabāt un ar katru gadu pacelt vēl augstāk. Strādājot patoloģijas jomā un nesatiekot pacientu, tas, iespējams, ir vēl grūtāk, bet atbildība un vēlēšanās katram pacientam palīdzēt visprofesionālākā veidā ir Dr. Pūķa aicinājums. Dakteris nesamierinās tikai ar savas profesionalitātes pilnveidošanu, bet no kolēģiem visaktīvāk darbojas laboratorijas darba kvalitātes uzlabošanā, iesaistās izglītojošu pasākumu vadīšanā gan centrā, gan klīnikās, atrod laiku, lai virzītu un uzlabotu laboratorijas informācijas sistēmu un tās funkcionalitāti saistībā ar pārējām datu bāzēm.”

“Gada slimnīca 2023” ir Kuldīgas slimnīca, kas šogad atzīmē 21.gadu kopš jaunā Kuldīgas slimnīca nodrošina veselības aprūpes pakalpojumus, tomēr slimnīcas pirmsākumi Kuldīgā ir jau kopš 1827.gada. 370 darbinieku kolektīva vārdā balvu saņēma Kuldīgas slimnīcas valdes priekšsēdētājs Andris Aniņš. Klīnika aizvadītajos gados ir piedzīvojusi lielas, pozitīvas pārmaiņas, un tādā vidē ir patīkami strādāt un būt pacientam. Balsojot cilvēki norāda, ka slimnīcā ir draudzīga vide un profesionāļi, kuri pilnveido savas zināšanas.

“Gada zobārsts 2023” ir zobārste Laura Čerāne, kura saņēmusi balsojumā augstu novērtējumu tieši par dabu ar mazajiem pacientiem. Viņu sauc par vismīļāko bērnu zobārsti, kas prot panākt, ka bērnam nav bail no zobārsta! Perfekta sava darba darītāja, iejūtīga un laipna. Savukārt “Gada funkcionālais speciālists 2023” ir Cēsu klīnikas fizioterapeite Māra Krūze, kas vienlīdz labi strādā ar zīdaiņiem, bērniem ar īpašām vajadzībām, insulta pacientiem un senioriem. Viņas ikdienas darbība ir vērsta uz pacientu centrētu pieeju, individuālu risinājumu meklēšanu un zināšanu sniegšanu rehabilitācijas komandas ietvaros. Māras Krūzes stiprā puse ir empātija, kompleksas domāšanas un spriešanas spēja, kā arī neizmērāma aizrautība pret to ko dara, ko novērtē gan pacienti, gan kolēģi.

“Gada docētājs 2023” nominācijā par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) ārstniecības studenti. “Gada docētājs” LU ir Medicīnas fakultātes Pediatrijas katedras vadītāja Ingrīda Rumba – Rozenfelde, kura, kā studenti raksturo, ir ne tikai inteliģenta un profesionāla, bet arī ieinteresēta un atsaucīga pret savu studentu viedokli un jautājumiem. Viņa ir ne tikai zinoša medicīnas jomā, bet arī spējīga padziļināti izskaidrot sarežģītus jautājumus, izmantojot saprotamu valodu, lai nodrošinātu labāku izpratni. Savukārt “Gada docētājs” RSU ir  Pataloģijas katedras vadītāja, docētāja Ilze Štrumfa, kas iegulda lielu darbu un vēlmi, lai motivētu studentus saprast tik svarīgu studiju kursu kā pataloģija un vienmēr ar lielu entuziasmu un izpratni ir gatava sadarboties ar studentiem. 

“Gada farmaceits 2023” ir  “Euroaptieka farmācija” aptiekas vadītāja un farmaceite Marina Leščika. Nīcgales ielas aptiekas Rīgā apmeklētāji raksta, ka Marina Leščika ir zinoša un atsaucīga farmaceite, profesionāla un kompetenta, kā arī saprotoša un empātiska komunikācijā ar klientiem.

“Gada ārsta palīgs 2023” ir Grundzāles ambulances ārsta palīgs Māra Ziemiņa, kas ir ilggadīga darbiniece un visu mūžu strādā šeit. Kā balsojumā raksta viņas pacienti – gadu gaitā uzkrājusi milzīgas zināšanas un plašu pieredzi, vēl aizvien interesējas par novitātēm medicīnā. Lielisks speciālists, kas visu savu mūžu veltījis Grundzāles iedzīvotāju uzmanīšanai un ārstēšanai.

“Gada māsa 2023” ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas onkoloģijas centra vispārējās aprūpes māsa Ira Runce. Pacienti raksturo viņu kā zinošu, saprotošu, ļoti izpalīdzīgu, vienmēr zina kā pareizi sniegt palīdzošu roku.  Savukārt “Gada māsas palīgs 2023” ir Balvu un Gulbenes slimnīcas māsu palīgs Olga Pomare . Pacienti par viņu saka- ļoti sirsnīgs un iejūtīgs cilvēks, kas ar lielu atbildības sajūtu dara savu darbu.  

D.H. Grindeļa balvu par izciliem sasniegumiem Latvijas medicīnā un ieguldījumu sabiedrības veselībā saņēma Rīgas Stradiņa universitātes profesore, medicīnas zinātņu doktore un praktizējoša ārste ar specializāciju infekciju un aknu slimībās prof. Angelika Krūmiņa. 

Savukārt AS “Olainfarm” speciālbalva piešķirta neiroloģei Viktorijai Ķēniņai.  Viņas pienesums reto neiroloģisko slimību pacientu ārstēšanā un aprūpē ir ļoti nozīmīgs. Kopš 2022. gada Viktorija Ķēniņa ir Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Reto Neiroloģisko slimību centra virsrārste, bet pirms tam vadīja Rīgas Austrumu klīniskās universitātes Reto slimību koordinācijas centra atbalsta vienību. Reto neiroloģisko saslimšanu diagnostikā un ārstēšanā vēl ir daudz nezināma, tādēļ Viktorija Ķēniņa un viņas komanda ir kā ledlauži, kas paver ceļu daudziem Latvijas pacientiem saņemt atbilstošāko terapiju.

Žurnāls “Ārsts.lv” speciālbalvu par teicamu sadarbību sabiedrības informēšanā un izglītošanā saņēma Epilepsijas un miega medicīnas centra miega speciāliste – pediatre un Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes priekšsēdētāja Marta Celmiņa. 

Jau piekto reizi žurnāls IEVAS Veselība pasniedza arī savu specbalvu atsaucīgākajam konsultantam, ko šogad saņēma oftalmologs Kristīne Baumane, RAKUS Oftalmoloģijas klīnikas vadītāja. 

“Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” saņem:

Ivars Siliņš – Rīgas Medicīnas institūta (tagad – RSU) pirmā izlaiduma (1956) absolvents, ārsts, kardiologs, zinātnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2004), profesors. Viena no Latvijas medicīnas leģendām gan praktizējošu ārstu vidū, gan akadēmiskajās aprindās. Strādājis slimnīcā “Gaiļezers”, kopš tās atvēršanas 1979. gadā un ilgus gadus bijis Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs. Profesors aktīvi darbojies gan zinātniskajā darbā, gan jaunās mediķu paaudzes skološanā. Atmiņu grāmatas “Mans gājiens” (2016) autors. LĀB Goda biedrs kopš 2001. gada. Apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2011)
 
Jānis Petronis darba gaitas uzsācis Gulbenes slimnīcā (1970), bijis ilggadējs Rīgas 2. slimnīcas vadītājs un valdes priekšsēdētājs (1980 – 2019). Ieviesa ceļa locītavas endoprotezēšanas operāciju ar kinemātiskās datornavigācijas sistēmu “Orthopilot” (2003). Vairāku publikāciju autors. LĀB Goda biedrs kopš 2014. gada. Apbalvots ar IV šķiras Triju Zvaigžņu ordeni (2000). Saņēmis Rīgas Gada balvu sociālajā nozarē (2016), Rīgas domes Atzinības rakstu un piemiņas balvu par inovatīvu metožu pielietošanu medicīnā, sabiedrības veselības veicināšanu un Rīgas medicīnas nozares popularizēšanu pasaulē (2019).

Par “Gada cilvēku medicīnā 2023” šogad kļūst Baiba Ziemele , reto slimību eksperte. Latvijas Hemofilijas biedrības (LHB) vadītāja. Aizrautīgi mācoties un krājot pieredzi, no parasta pacienta kļuvusi par pacientu interešu aizstāvi Latvijā un starptautiskā vidē. Risina dažādus ar veselības aprūpes un zāļu pieejamību saistītus jautājumus cilvēkiem ar iedzimtiem asins recēšanas traucējumiem (hemofiliju, Villebranda slimību, retiem faktoru deficītiem), cilvēkiem ar retām slimībām un pacientiem kopumā. Veido reto slimību politiku Eiropā kā RARE2030 eksperts, popularizē Villebranda slimību Eiropas Hemofilijas konsorcija un Pasaules Hemofilijas federācijas komiteju vārdā, aicina pievērst vairāk uzmanības sieviešu ar asins recēšanas traucējumiem ārstēšanai pasaulē.

Par “Gada notikumu medicīnā 2023” šogad atzītaTraumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcā veikta sarežģīta operācija.  Veiktajos izmeklējumos pacientam tika konstatēts kaulu gigantšūnu audzējs – agresīvs kaulu audzējs, kas ļoti strauji progresē, bojājot kaulu un mīkstos audus, taču metastāzes veido reti. Šajā gadījumā vienīgā ārstēšanas iespēja bija ķirurģiska pilnīga audzēja rezekcija un kaula aizvietošana. Operācija ilga 6,5 stundas. Lai operācija noritētu ātrāk un samazinātu kļūdu iespējamību, to veica 2 ķirurgu brigādes – viena operēja roku, otra kāju. Jaunam cilvēkam būtiski ir saglabāt funkcionālu plaukstas locītavu, tāpēc tika pieņemts lēmums veikt audzēja rezekciju un izņemto kaulu rekonstruēt ar paša pacienta kaulu no apakšstilba. Operācijā piedalījās ārsti traumatologi, ortopēdi – Lauris Repša, Mārtiņš Malzubris, Mārcis Jēgers, ārsta palīgs Kintija Krūmiņa, ārsts anesteziologs Iveta Golubovska, ārsts rezidents anestezioloģijā Matīss Briuks, operāciju māsas Līga Savicka un Irina Krajeva, māsa anestēziste Marija Verhoustinska.

“Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija būs skatāma 23. martā ReTV plkst. 22.00, bet atkārtojumā 24. un 30. martā (24.03. plkst. 11:00 un 30.03. plkst.12:00).

“Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS “Olainfarm”, AS “Grindeks”, “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS “Veselības centru apvienība”.

Svinīgajā pasākumā uzstājās pazīstamā grupa  “DAGAMBA”, dziedātājas Kristīne Prauliņa un Anta Eņģele, pianisti Agense Egliņa un Matīss Žilinskis, bet pasākumu vadīja aktieris Lauris Subatnieks un Marta Lovisa Jančevska.

Par “Gada balvu medicīnā”

Pirmo reizi “Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008. gadā. Ar katru gada šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. „Gada balvas medicīnā” balsojumā 2023. gadā piedalījās 10 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un balva tika pasniegta 15 nominācijās. “Gada balvas medicīnā” statuetes “Dzīvības asns” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.

Latvijas Ārstu biedrības, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas, Latvijas Vecmāšu asociācijas, Latvijas Jauno ārstu asociācijas, biedrības “Papardes zieds”, biedrības “Centrs MARTA” un Latvijas Pacientu organizācijas tīkla pārstāvji vēršās pie Veselības ministrijas, Finanšu ministrijas, Labklājības ministrijas un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas ar aicinājumu paredzēt finansējumu atbilstošu kontracepcijas līdzekļu nodrošināšanai visām Latvijas jaunajām sievietēm vecumā līdz 25 gadiem.

Atbildīgajām ministrijām nosūtītajā vēstulē, organizācijas ir aktualizējušas problēmsituācijas saistībā ar iedzīvotāju reproduktīvo veselību Latvijā, īpašu uzmanību vēršot nepilngadīgo jauniešu veselībai, vēršot uzmanību uz to, ka Latvijā ir vislielākais nepilngadīgo grūtnieču skaits Baltijas valstīs. No tām aptuveni 100 nepilngadīgās jaunietes katru gadu piedzemdē, bet 30% no visām grūtniecēm veic mākslīgo abortu. Piemēram, 2022. gadā abortu 15 – 17 g. v. grupā veica 46 reizes, bet 18 – 19 g. v. grupā – 158 reizes, 7 gadījumos meitenes bija jaunākas par 14 gadiem[1]. Ievērojamais abortu skaits var negatīvi ietekmēt spējas radīt pēcnācējus turpmākajos dzīves gados. Savukārt, 2022. gadā sievietēm līdz 17 gadu vecumam piedzima 94 bērni (93 dzīvi dzimušie), bet 18-19 gadu vecumā – 313 (310 dzīvi dzimušie)[2].

Nepilngadīgo grūtniecība saistās ar daudziem nopietniem sarežģījumiem, kas rada ievērojamus papildus izdevumus veselības aprūpei:

1. jaundzimušo mirstība (par 60% augstāks jaundzimušo mirstības rādītājs nekā mātēm virs 24 gadu vecuma);
2. veselības nevienlīdzība (veselības pakalpojumu nepieejamība, zems izglītības līmenis, slikta veselība pirms grūtniecības u.c.);
3. slikta seksuālā veselība (STS, neauglība, mazāk par 1 gadu starp grūtniecībām u.c.);
4. slikta emocionālā labklājība un psihiskā veselība (3 reizes lielāks pēcdzemdību depresijas risks, slikta mentālā veselība 3 gadus pēc bērna piedzimšanas, zems pašnovērtējums u.c.).

Šī situācija ir saistīta ar nepietiekamajām zināšanām par reproduktīvo veselību (un zemo veselībpratību kopumā[3]), kā arī faktu, ka jauniešiem nav iespējams iegādāties nepieciešamos kontracepcijas līdzekļus.

2023. gada pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem atspoguļo, ka:

1. prezervatīva lietošana seksuāli aktīvu 15 gadu vecu pusaudžu vidū samazinās,
2. pārtrauktais dzimumakts ir otra biežākā kontracepcijas metode iedzīvotāju vidū, un šīs metodes lietošana pusaudžu vidū manāmi palielinās,
3. pirmās dzimumattiecības bieži vien netiek plānotas, un to laikā vairums nav domājis par izsargāšanos un faktu, ka var iestāties grūtniecība,
4. visbiežākie neplānotas grūtniecības iemesli 15 – 24 gadus vecu iedzīvotāju vidū ir: kontracepcijas nelietošana, kļūme kontracepcijas lietošanā un nepareizi izvēlēts izvēlēts kontracepcijas veids,
5. vidējā summa mēnesī, ko iedzīvotāji tērē pretapaugļošanās līdzekļu iegādei, ir 5,50 eiro. Tas nozīmē, ka vismaz puse no iedzīvotājiem pretapaugļošanās līdzekļu iegādei naudu netērē.

Valstīs ar zemāko nepilngadīgo grūtnieču skaitu veiksmīgi tiek realizēti dažādi prevencijas pasākumi, tai skaitā pieejama bezmaksas kontracepcija un ļoti agrīni pieejama bezmaksas kontracepcija nepilngadīgajām jaunietēm, kurām jau iestājusies grūtniecība (uzreiz pēc dzemdībām vai grūtniecības pārtraukšanas).

Sabiedrības veselības pamatnostādnēs 2021.- 2027. gadam konstatēts, ka Latvijas sabiedrībā ir salīdzinoši zema izpratne par seksuālo un reproduktīvo veselību un ir nepieciešams rast iespēju nodrošināt valsts apmaksātas grūtniecības aprūpes pakalpojumus un kontracepcijas pieejamību sociālās atstumtības riskam pakļautajām sievietēm.

Mūsu valsts prioritāte ir katra jaunā sieviete, nediskriminējot arī tās, kuras jau reiz ir pārtraukušas grūtniecību.

Arī Centrā MARTA arvien biežāk vēršas sievietes, kuras cieš no savu partneru vardarbības grūtniecības laikā, kā arī sievietes, kurām grūtniecība iestājusies seksuālās vardarbības rezultātā. Kontracepcijas pieejamība un sabiedrības informētības uzlabošana par reproduktīvo veselību, dzimumu līdztiesību un piekrišanu varētu ilgtermiņā novērst šādas traģiskas situācijas.

Pēc 2022. gada statistikas datiem, Latvijā  ir  93009 sievietes vecumā no 15 – 25 gadiem. Attiecīgi 36 562 (15 – 18 g.), 56447 (19 – 25 g.).

Lai nodrošinātu kontracepciju visām jaunajām sievietēm vecuma grupā no 15 – 25 gadiem, un kam kontracepcija būtu nepieciešama, veselības budžetā būtu jāparedz ap 2.6 miljoniem eiro.

[1] Centrālā statistikas pārvalde. https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mates_berna_veseliba/MCH050_Aborti_vecums_veidi.px/table/tableViewLayout2/

[2] Centrālā statistikas pārvalde. https://statistika.spkc.gov.lv/pxweb/lv/Health/Health__Mates_berna_veseliba/MCH030_dzemdibas_jaundz_mates-vec_regioni.px/

[3] Gatulytė I, Verdiņa V, Vārpiņa Z, Lublóy Á. Level of health literacy in Latvia and Lithuania: a population-based study. Arch Public Health. 2022 Jul 11;80(1):166. doi: 10.1186/s13690-022-00886-3. PMID: 35820958; PMCID: PMC9275389.

Latvijas Ārstu biedrība, kopā ar virkni nozares profesionālām organizācijām – Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas Ārstniecības Personu Profesionālo Organizāciju Savienību, Latvijas Ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociāciju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociāciju, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju un LR VM Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu, ir nosūtījuši vēstuli Iekšlietu ministram R.Kozlovskim, Tieslietu ministrei I.Lībiņai-Egnerei un Veselības ministram H. Abu Meri, aicinot būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un aicina rosināt grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildības piedraudējumu par uzbrukumu ārstniecības personai.

Latvijas ārstniecības personu profesionālās organizācijas vēstulē pauž bažas par pieaugošo agresiju pret mediķiem. Bieži pacienti un viņu pavadošās personas savu neizpratni par ārstniecības iestādē notiekošo risina agresīvā veidā, kā rezultātā ārstniecības personas, pildot savus darba pienākumus un rūpējoties par ikviena pacienta veselību, saskaras ar vardarbību ikdienas darbā.

Latvijas Ģimenes ārstu asociācija, kas apvieno lielāko daļu Latvijas ģimenes ārstu, ir aptaujājusi savus biedrus un veiktās aptaujas dati ir graujoši – 80 % no aptaujātajiem ģimenes ārstiem ir atzinuši, ka savā praksē ir piedzīvojuši draudus, vajāšanu, emocionālu vai fizisku vardarbību no pacientiem vai viņu tuviniekiem. No tiem 85% ir saņēmuši mutiskus draudus, 23 % rakstiskus draudus, fizisku vardarbību ir piedzīvojuši 6% aptaujāto, bet lielākais skaits – 63% ir piedzīvojuši emocionālo vardarbību. Un tikai 24% no šiem vardarbības gadījumiem pacientiem ir bijušas organiskas vai psihiskas saslimšanas, kuras varētu izskaidrot šādu rīcību.

Tikai 12% no aptaujātajiem ģimenes ārstiem, kas savā praksē ir piedzīvojuši jebkāda veida draudus un vardarbību no pacientiem un viņu tuviniekiem, ir atzinuši, ka vērsušies pēc palīdzības, bet 36% atzinuši, ka nekur pēc palīdzības nav vērsušies (atlikušie 52% cietušo uz šo jautājumu nav atbildējuši). Tikai deviņos gadījumos ģimenes ārsts ar iesniegumu ir vērsies tiesībsargājošās iestādēs.

Latvijas Jauno ārstu asociācijas veiktajā aptaujā, kurā aptaujāti 268 respondenti, 15.3% no jaunajiem kolēģiem norādīja, ka ir saskārušies ar fizisku vardarbību savās darba vietās no pacientu vai pacientu radinieku puses. 

Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests ir aktualizējis jautājumu saistībā ar darba drošības jautājumiem, kas saitīti ar uzbrukumiem un draudiem neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādēm, kuras sastāvā ir ārstniecības persona, medicīnas asistents un operatīvā medicīniskās transportlīdzekļa vadītājs.

Dienesta kā darba devēja ieskatā ir būtiski risināt jautājumu par darbinieku aizsardzības pasākumu stiprināšanu, jo gadījumi, kad NMP brigāžu darbinieki izsaukumu izpildes laikā nonāk apdraudējuma situācijās pacientu vai klātesošo agresīvās uzvedības dēļ, kļūst arvien biežāki un ar nopietnākām sekām. Šo uzbrukumu negatīvā un būtiskā ietekme izpaužas gan darbinieku veselības un dzīvības interešu apdraudējumā, gan apgrūtina Dienesta funkciju izpildi, gan rada finanšu zaudējumus valstij.

Dienests arī norāda, ka vidēji dienā ir trīs izsaukumi, kad brigādes darbinieki sastopas ar agresīviem pacientiem vai apdraudējuma situāciju.

Latvijas ārstniecību profesionālās organizācijas, izprotot nepieciešamību veikt skaidrojošo darbu, informēt ne tikai savus biedrus, bet visas nozares pārstāvjus, organizēs diskusijas un apmācības veidos par dažādām iespējām, kā aizsargāt savas tiesības, kur jāvēršas vardarbības gadījumā. Tomēr nepārprotami ir secināms, ka esošais tiesiskais regulējums ir nepietiekams ārstniecības personu aizsardzībai.

Esošajā tiesiskajā regulējumā ārstam nav iespēju atteikties no turpmākās vardarbīga pacienta ārstēšanas. Ārstniecības likuma 42.pantā tiesības atteikties no pacienta turpmākas ārstēšanas ir noteiktas tikai gadījumos, kad pacients neievēro noteikto režīmu, nepilda ārstniecības personu norādījumus vai apzināti kaitē savai veselībai un šādā veidā tieši ietekmē konkrētās slimības ārstēšanu. Un arī šāda atteikšanās ir ierobežota ar nosacījumu, ka pacienta dzīvība nav apdraudēta.

Ārstniecības likuma 47.pants nosaka ārstniecības personas tiesības atteikt pirmo un neatliekamo medicīnisko palīdzību tikai pie nosacījuma, ka tiek apdraudēta ārstniecības personas pašas dzīvība, vai arī, ja ārstniecības persona to nespēj veselības stāvokļa dēļ.

Ir būtiski pārskatīt minēto regulējumu, nolūkā aizsargāt ārstniecības personas no agresīviem un vardarbīgiem pacientiem.

Latvijas ārstniecību profesionālo organizāciju ieskatā nepieciešams būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekiem, kuri nav ārstniecības personas (neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes medicīnas asistents vai operatīvā medicīniskā transportlīdzekļa vadītājs), kad tās pilda savus profesionālos pienākumus. Iespējams, kriminālatbildības noteikšana par šāda veida rīcību, kaut daļēji atrisinātu situāciju ar pieaugošo agresivitāti. Apzināšanās par neizbēgamu sodu lielāko daļu agresīvo pacientu noteikti atturētu no nepārdomātas un agresīvas rīcības.

Veselības aprūpe ir svarīga valsts drošības sastāvdaļa. Nav pieļaujams ka jau tā sarežģītos ģeopolitiskos apstākļos, kad veselības aprūpei netiek piešķirts pietiekami daudz valsts budžeta līdzekļu, ārstniecības personām jāuztraucas par savu drošību, pildot profesionālos pienākumus.

Kā vienu no risinājumiem organizācijas vēstulē min iespēju noteikt par krimināli sodāmu uzbrukumu ārstniecības personai un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekam, kurš nav ārstniecības persona (pēc analoģijas ar Krimināllikuma 269. pantu – Uzbrukums varas pārstāvim un citai valsts amatpersonai).

Vienlaicīgi organizācijas lūdz uzsākt diskusiju par citām iespējām aizsargāt ārstniecības personas un neatliekamās medicīniskās palīdzības brigādes darbiniekus no pacientu agresijas, tai skaitā, informējot un izglītojot ārstniecības personas par viņu tiesībām un iespējamiem rīcības modeļiem agresijas gadījumā.

2024. gada 29. februārī

Profesors dzimis skolotāja un zobārstes ģimenē, audzis Madonā, 1951. gadā ar sudraba medaļu beidzis Madonas 1. vidusskolu.  Jaunais madonietis, bruņojies ar teicamām ķīmijas, fizikas un valodu zināšanām, 1951. gadā uzsāka studijas jaundibinātajā Rīgas Medicīnas institūtā.

Pēc augstskolas ārsts un ķirurgs Alojā (1957-58), tad  Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas ķirurgs, nodaļas  un klīnikas vadītājs (1959-2012) . RMI un LMA docētājs (1969-97),  Dr. hab. med, (1969), profesors (1972), Operatīvās ķirurģijas un topogrāfiskās anatomijas katedras vadītājs (1972-73), Bērnu ķirurģijas katedras vadītājs (1973-97).

Jāsaka, ka profesors bija ļoti iemīļots un cienīts bērnu ārsts, ķirurgs ar zelta rokām. Viņš pildījis arī svarīgus sabiedriskus pienākumus: Latvija Bērnu ķirurģijas asociācijas priekšsēdētājs (1990-95), Baltijas Bērnu ķirurģijas asociācijas priekšsēdētājs (1990-93).  Profesors guvis arī daudzas atzinības: Aleksandra Bieziņa balvu (1989), Paula Stradiņa  balvu (2009), LĀB mūža ieguldījuma atzinību (2015), ir valsts emeritēts zinātnieks (1998).

Izsakām līdzjūtību profesora ģimenei, draugiem un kolēģiem.
Sit tibi terra levis!