Jaunumi

Ar dziļām skumjām esam saņēmuši vēsti par prof. Dr. habil. med. Egila Vītola aiziešanu mūžībā.

Profesors Egils Vītols bija izcils neirologs, pedagogs un viena no nozīmīgākajām Latvijas akadēmiskās neiroloģijas personībām, kura profesionālais mūžs cieši saistīts ar neiroloģijas attīstību, ārstu izglītību un pacientu aprūpi. 1965. gadā viņš absolvēja Rīgas Medicīnas institūtu. 1971. gada 27. maijā aizstāvēja kandidāta disertāciju „Par akroparestēziju fizioloģisko analīzi pie neirastēnijas”, bet 1982. gada 26. maijā kļuva par docentu Neiroloģijas katedrā. 1999. gadā profesors aizstāvēja habilitācijas darbu „Mugurkaulāja dinamisko slodžu biomehāniskie aspekti neiroloģisko sindromu patoģenēzes izpētē” un tika ievēlēts profesora amatā.

Profesora Egila Vītola zinātniskais devums bija būtisks Latvijas neiroloģijas izaugsmē. Īpaši izceļama ir viņa pētnieciskā darbība, kas veltīta akroparestēzijas un mugurkaulāja dinamisko slodžu izraisīto neiroloģisko sindromu patoģenēzes izpētei. No 1994. līdz 2004. gadam viņš vadīja Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedru. Līdztekus akadēmiskajam un zinātniskajam darbam profesors bija cieši saistīts ar Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Neiroloģijas un neiroķirurģijas klīniku, kuru viņš arī vadīja, sniedzot būtisku ieguldījumu neiroloģisko pacientu un epilepsijas aprūpes attīstībā.

Profesors aktīvi darbojās profesionālajās organizācijās, tostarp bija Latvijas Neirologu biedrības priekšsēdētājs un aktīvi iesaistījās pretepilepsijas jomas profesionālajā pārstāvībā Latvijā. Profesora Egila Vītola zināšanas, profesionālā pieredze, pienākuma apziņa un uzticība medicīnai ietekmēja vairākas ārstu paaudzes. Viņš bija skolotājs, kolēģis un autoritāte, kura darba mantojums saglabāsies Latvijas neiroloģijas vēsturē un studentu, rezidentu, kolēģu, kā arī pacientu atmiņā kā augstas kompetences apliecinājums.

Izsakām visdziļāko līdzjūtību profesora Egila Vītola tuviniekiem, kolēģiem, studentiem, rezidentiem un visai Latvijas neirologu saimei. Lai gaiša piemiņa un dziļa pateicība par mūža darbu.

Pēc smagas slimības mūžībā aizsaukta Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta veidotāja un tā pirmā direktore, izcila veselības aprūpes vadības profesionāle, ārste Renāte Pupele.

Savas dzīves 45 gadus viņa veltījusi darbam veselības aprūpē. Rūpēs par pacientiem pirmos darba soļus sākusi kā māsas palīgs, vēlāk ieguvusi ārsta grādu. Jau drīz pēc ārstes darba gaitu uzsākšanas Mazsalacas slimnīcā, jaunā speciāliste nebaidījās uzņemties arī tās vadību. Pabeidzot klīnisko ordinatūru iekšķīgajās slimībās, sāka strādāt neatliekamās palīdzības nodaļā Gaiļezera slimnīcā Rīgā. Saskatot viņas līderības un organizatora talantu, Rīgas domes Veselības pārvalde aicināja pievienoties komandai, kurā bija jāstrādā pie nozīmīgām strukturālām izmaiņām veselības jomā – primārā veselības aprūpes sistēmas,  ģimenes medicīnas ieviešanas un citu veselības pakalpojumu attīstīšanas un plānošanas Rīgas pilsētā.  Arī turpmākie gadi aizrit rūpēs par veselības aprūpes sistēmas un pakalpojumu attīstību, strādājot Rīgas novada slimokasē, Labklājības ministrijā, Veselības ministrijā un vēlāk vadot toreizējā Katastrofu medicīnas centra Operatīvo medicīnisko daļu, kas nodrošināja augstākās kvalifikācijas ārstu speciālistu atbalstu mediķiem slimnīcās visā Latvijā.

2009. gadā, valdībai lemjot par vienota Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta veidošanu mūsu valstī, to veidot un vadīt uzticēja Renātei Pupelei. Tas valstī bija dziļas krīzes laiks, kurā viņa izcili novadīja organizatoriski un strukturāli ārkārtīgi sarežģītu procesu, apvienojot decentralizētās reģionu brigādes vienotā valsts dienestā. Šajā darbā viņa ielika visu savu sirdi, mīlestību pret pacientiem, saviem kolēģiem un dienesta misiju – glābt un saglabāt cilvēku dzīvības.

Par izcilu un pašaizliedzīgu darbu Latvijas labā Renāte Pupele 2019. gadā tika iecelta par Triju Zvaigžņu ordeņa komandieri. Saņemot valsts augstāko apbalvojumu, viņa to pieņēma kā visa dienesta komandas darba augstu novērtējumu. Jau tolaik viņa saredzēja dienesta lielo nozīmi, kādā intervijā uzsverot – “tas ir augstākais novērtējums dienestam, kas ir viens no pamatakmeņiem veselības aprūpes sistēmā un arī valsts aizsardzības sistēmā.” Renāte Pupele bija tas cilvēks, kura tolaik lika stiprus un stabilus pamatus vienota dienesta darbam un iedzīvotāju drošībai šodien. Novērtējot ieguldījumu vienota Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta izveidē, viņa 2019.gadā saņēma arī dienesta augstāko apbalvojumu “Par nopelniem”.

Mērķtiecība, viedums, stratēģisks redzējums, neizsīkstošas darba spējas, diplomātija, empātija un pāri visam – sirsnība un cilvēcīgums – tā bijušie kolēģi atcerēsies Renāti Pupeli.

Paldies par mūžu, kas dedzis citu labā, lai atstātu aiz sevis drošāku pasauli! Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta kolektīvs un Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem un visiem, kuriem bija gods viņu pazīt.

“Kā Tu šodien jūties?” ❤️

Šķietami vienkāršs jautājums, uz kuru ne vienmēr spējam sev godīgi atbildēt. Taču tieši tas ir viens no svarīgākajiem jautājumiem mūsu attiecībās ar sevi un citiem.

Godinot Latvijas Ārstu biedrības prezidenti Ilzi Aizsilnieci (1966–2025), kura pagājušajā gadā devās mūžībā, Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā atklāta multimediāla pētnieciska izstāde “Kā Tu šodien jūties? Emociju pratība”. Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji ar cieņu piedalījās izstādes atklāšanā, apliecinot, cik nozīmīgs ir Ilzes Aizsilnieces atstātais mantojums sabiedrības veselības un emocionālās pratības veicināšanā.

Izstāde turpina Ilzes Aizsilnieces aizsākto sarunu par emociju nozīmi cilvēka dzīvē, aicinot uz tām paraudzīties caur mākslas, medicīnas, zinātnes un personiskās pieredzes prizmu. Ekspozīcijā 28 Latvijas mākslinieku darbi pievēršas sešām pamatemocijām – bailēm, dusmām, priekam, skumjām, riebumam un pārsteigumam.

Izstādes kuratores ir Daiga Rudzāte un Una Meistere. Atklāšanas laikā notika arī sadarbībā ar Ārstes Ilzes Aizsilnieces fondu un izdevniecību “Zvaigzne ABC” tapušās grāmatu sērijas “Veselīga Latvija. Emociju pratība” četru izdevumu atvēršana.

Paldies visiem, kuri palīdzējuši šim nozīmīgajam projektam īstenoties, īpaši Armandam Garkānam, Taka Spa, Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam un Ola Foundation.

📍 Izstāde apskatāma no 2. jūlija līdz 13. septembrim Rīgas Laikmetīgās mākslas telpā (Kungu iela 3, Rīga).

Aicinām ikvienu apmeklēt izstādi un uzdot sev šo svarīgo jautājumu: Kā Tu šodien jūties?

SEMINĀRS NOTIKS TIKAI ATTĀLINĀTI!

Darba kārtībā:

–             kam ir jāpievērš uzmanība vērtējot dokumentus;

–             kādas ir biežākās problēmas;

–             kā atšķiras speciālā profesionālā kvalifikācijas atzīšana no vispārīgās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas;

–             īslaicīgā praktizēšanas atļauja ES pilsoņiem un ukraiņu speciālistiem.