Skip to content

Jaunumi

Sociālās integrācijas valsts aģentūra aicina darbā ĀRSTU

Sociālās integrācijas valsts aģentūra
(reģistrācijas Nr.90001790030, ārstniecības iestādes kods 1300-14001)

aicina darbā

ĀRSTU
Rehabilitācijas pakalpojumu nodaļā

Galvenie pienākumi:

  • klientu veselības stāvokļa, funkcionēšanas un līdzdalības potenciāla novērtēšana;
  • individuālā rehabilitācijas plāna izveide;
  • klienta veselības stāvokļa uzraudzība rehabilitācijas kursa laikā.

Prasības:

  • ārsta grāds;
  • reģistrācija ārstniecības personu reģistrā, vēlams sertifikāts specialitātē;
  • latviešu valodas zināšanas Valsts valodas likumā noteiktajā līmenī (C1 līmenis);
  • prasme strādāt ar datoru lietotāja līmenī (MS Office, WEB);
  • prasme strādāt komandā un veidot pozitīvu sadarbību ar pārējiem komandas speciālistiem.

Piedāvājam:

  • darbu vienā no lielākajiem valsts rehabilitācijas centriem ar darba vietu Jūrmalā, sakārtotā un uz attīstību vērstā darba vidē;
  • darbu uz nenoteiktu laiku, nepilnu darba slodzi, elastīgu darba laika grafiku summētā darba laika ietvaros;
  • motivējošu atalgojumu līdz 1935.00 euro (stundas tarifa likme 11.6447 euro) pirms nodokļu nomaksas (par pilnu darba slodzi), sociālās garantijas (t.sk. veselības apdrošināšanas polise pēc pārbaudes laika), papildatvaļinājumus un papildu brīvdienas, saskaņā ar likumdošanu; piemaksu par darba stāžu ārstniecības jomā, tālākizglītības kursu izmaksu segšanu atbilstoši Aģentūras iespējām;
  • atbildīgu un interesantu darbu multiprofesionālā rehabilitācijas komandā un vērtīgu darba pieredzi.

Darba vieta – Dubultu prospekts 71, Jūrmalā.

Pieteikuma vēstuli, CV un izglītības dokumentu kopijas sūtīt elektroniski uz e-pastu personals@siva.gov.lv.

Tālrunis informācijai: 26491997 (vecākā ārste Inese Ratniece-Miltiņa)

Pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, informējam, ka pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu tikai šīs vakances atlases procesu. Datu pārzinis ir Sociālās integrācijas valsts aģentūra, adrese: Dubultu prospekts 71, Jūrmala, LV-2015.

Gads vardarbības prevences tālrunim: arvien vairāk cilvēku meklē palīdzību, pirms vardarbība notikusi

Ir pagājis gads kopš Latvijā darbojas vardarbības prevences tālrunis 22045225, ko izveidojusi Labklājības ministrija sadarbībā ar krīžu un konsultāciju centru “Skalbes”. Tā ir anonīma atbalsta līnija cilvēkiem, kuri pamana sevī agresīvas domas, grūtības kontrolēt dusmas vai baidās, ka konflikts var pāraugt vardarbīgā rīcībā.

Pirmajā darbības gadā sniegtas 280 konsultācijas. Vienas sarunas vidējais ilgums ir gandrīz 25 minūtes – laiks, kurā cilvēks var kopā ar speciālistu izprast notiekošo, apzināt vardarbīgas uzvedības riskus un saņemt atbalstu turpmāko risinājumu meklēšanā.

Kas zvana?

Lielākā daļa zvanītāju ir vīrieši (210 gadījumi), tomēr palīdzību meklējušas arī sievietes (70 gadījumi). Konsultāciju saturs liecina, ka daudzi cilvēki paši sāk apzināties savas uzvedības riskus un vēlas tos novērst. Vienlaikus saņemti arī zvani no cilvēkiem, kuri paši ir cietuši no vardarbības.

Bieži vardarbības risks nav saistīts ar vienu konkrētu konfliktu. Gandrīz puse gadījumu raksturoti kā ilgstošas, hroniskas grūtības attiecībās, kas liecina par nepieciešamību pēc ilgtermiņa atbalsta un uzvedības maiņas.

Visbiežāk vardarbības risks skar tuvās attiecības un ģimenes vidi. Tas atbilst arī plašāk novērotajām tendencēm – vardarbība visbiežāk notiek starp cilvēkiem, kuri dzīvo kopā vai ir ciešās attiecībās.

Emocionālā vardarbība – visbiežāk atpazītā forma

Sarunas visbiežāk sākas ar emocionālās vardarbības pazīmju atpazīšanu. Cilvēki stāsta par kliegšanu, pazemošanu, draudiem, kontrolējošu uzvedību un partnera noniecināšanu. Lai gan šādas izpausmes nereti tiek uztvertas kā “parasti strīdi”, tās var nopietni ietekmēt otra cilvēka drošības sajūtu, pašvērtējumu un psiholoģisko labklājību.

Iespēja laikus runāt par šīm situācijām palīdz labāk saprast robežu starp konfliktu un vardarbību, kā arī novērst tās tālāku attīstību.

Palīdzība pieejama arī vardarbību veikušām personām

Latvijā jau kopš 2015. gada ir pieejams valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām, kuras ir veikušas vardarbību vai baidās, ka varētu to darīt. Pakalpojuma mērķis ir palīdzēt apzināt savas rīcības sekas, mazināt vardarbīgas uzvedības izpausmes un novērst to atkārtošanos.

Palīdzību iespējams saņemt individuālās psihologa konsultācijās vai grupu nodarbībās. Pakalpojums nav paredzēts tikai tiem cilvēkiem, kuru situācijās jau iesaistīta policija vai tiesa – pēc palīdzības var vērsties arī ikviens, kurš pats apzinās problēmu un vēlas to risināt.

Tomēr “Skalbes” dati liecina, ka daudzi cilvēki par šādu iespēju joprojām nezina vai nav gatavi to izmantot. Tāpēc vardarbības prevences tālrunis kalpo kā nozīmīgs pirmais solis ceļā uz profesionālu palīdzību.

Kāpēc svarīga agrīna palīdzība?

Gada laikā vairākumā gadījumu policija nebija iesaistīta. Tas norāda, ka daļa cilvēku meklē atbalstu vēl pirms situācija kļuvusi kritiska. Agrīna palīdzība dod iespēju strādāt ar vardarbīgas uzvedības cēloņiem, mazināt riskus un novērst nopietnas sekas gan pašam cilvēkam, gan viņa tuviniekiem.

Savlaicīga saruna var kļūt par būtisku pagrieziena punktu – iespēju pārtraukt destruktīvus uzvedības modeļus un veidot veselīgākas attiecības.

Kur meklēt palīdzību?

Vardarbības prevences tālrunis 22045225 ir pieejams cilvēkiem, kuri saskaras ar agresīvām domām, grūtībām kontrolēt dusmas vai vēlas mainīt savu uzvedību attiecībās. Konsultācijas ir anonīmas.

Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” tīmekļvietnē pieejams arī attiecību tests, kas palīdz izvērtēt savas rīcības riskus un nepieciešamību meklēt palīdzību. Attiecību izvērtēšanas tests:
https://www.skalbes.lv/attiecibu-tests/

Semināra par reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomas aktuālajiem jautājumiem

Cienījamās Sertifikāciju komisijas!

Latvijas Ārstu biedrības profesionālā institūcija – Izglītības komisija, pamatojoties uz spēkā esošajos normatīvajos aktos LĀB dotajām pilnvarām, izvērtē saņemtos ārstu un zobārstu iesniegumus un izsniedz ārvalstīs iegūtās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecības.

Izglītības komisijas darbība minētā uzdevuma izpildē ir iespējama tikai sadarbojoties ar profesionālajām asociācijām, īpaši ar katras specialitātes (apakšspecialitātes un papildspecialitātes, kā arī metodes) sertifikācijas komisiju.

Izglītības komisija augsti novērtē līdzšinējo sadarbību, izsaka pateicību par Jūsu iesaisti kvalifikācijas atzīšanas procesā.

Izvērtējot līdzšinējo kvalifikācijas atzīšanas procesu, jāatzīst, ka tas ir sarežģīts un savā ziņā komplekss process, kurā tiek ņemta vērā gan pretendentu izglītība, gan arī profesionālā pieredze. Tajā tiek ieguldīts ne tikai Izglītības komisijas, bet arī Sertifikāciju komisiju darbs un laiks. Kā jebkurš process, arī kvalifikācijas atzīšanas process noteikti ir pilnveidojams, iekļaujot tajā vislabāko pieredzi, kas gūta sadarbībā ar sertifikācijas komisijām.

Kvalifikācijas atzīšanas procesa pilnveidošanas nolūkā, aicinām Jūs piedalīties informatīvajā seminārā par reglamentēto profesiju un profesionālās kvalifikācijas atzīšanas jomas aktuālajiem jautājumiem, kas notiks Latvijas Ārstu biedrībā, Skolas ielā 3, Rīgā 2026. gada 19. jūnijā plkst. 16.00. Seminārā būs iespēja piedalīties arī attālināti.

Darba kārtībā:

–             kam ir jāpievērš uzmanība vērtējot dokumentus;

–             kādas ir biežākās problēmas;

–             kā atšķiras speciālā profesionālā kvalifikācijas atzīšana no vispārīgās profesionālās kvalifikācijas atzīšanas sistēmas;

–             īslaicīgā praktizēšanas atļauja ES pilsoņiem un ukraiņu speciālistiem.

Lūgums informēt par savu dalības veidu seminārā (klātienē vai attālināti) rakstot uz e-pastu migration@arstubiedriba.lv līdz 2026. gada 18. jūnijam!

Aicināmiesūtīt sev interesējošos jautājumus uz e-pastu migration@arstubiedriba.lv.

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības un Latvijas Medicīnas fonda stipendiju pasniegšana

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) un Latvijas Medicīnas fonds (LMF) turpina atbalstīt medicīnas nozari, ik gadu piešķirot stipendijas. Šogad stipendijas pasniegs svinīgā sarīkojumā 15. jūnijā Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) namā, Skolas ielā 3, kad tiksies gan stipendiju saņēmēji, gan LĀZA un LMF vadītāji un LĀB valdes locekļi, kā arī atlases komisijas pārstāvji.

Profesora Ilmāra Lazovska medicīnas fonda stipendiju 1000 eiro apjomā ieguva pieci Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti:

  • Aleksejs Meļkovs (LU/5 kurss), rekomendāciju sniedza Dr. Margarita Puķīte;
  • Kārlis Stāks (RSU/5 kurss), rekomendāciju sniedza asoc. prof. Ieva Ziediņa;
  • Patricija Paula Mūrniece (RSU/6. kurss), rekomendāciju sniedza asoc. prof. Pēteris Studers;
  • Anita Stepena (RSU/4. kurss), rekomendāciju sniedza asoc. prof. Sandra Kušķe;
  • Jelizaveta Kotova (LU/5 kurss), rekomendāciju sniedza prof. Baiba Jansone.

LMF Zariņu medicīnas studiju stipendiju 2026. gadā saņem seši Latvijas jaunie ārsti:

  • Nikola Gabriela Serģe, 3. gada rezidente sirds ķirurģijā P. Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā, lai apgūtu jaunas zināšanas Karolinskas Universitātes slimnīcas Kardioķirurģijas centrā, (stipendija 5000 USD). Rekomendācijas sniedza prof. Pēteris Stradiņš;
  • Tomass Ernests Ansons, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas 4. gada rezidents asinsvadu ķirurģijā, stažēsies Charite klīnikā Berlīnē, Vācijā (stipendija 5000 USD). Rekomendāciju sniedza Dr. med. Patrīcija Ivanova;
  • Eva Elksne, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas oftalmoloģe-glaukomas speciāliste, stažēsies Samuel & Ethel Balkan International Pediatric Glaucoma Center, ASV (stipendija 4000 USD). Rekomendācijas sniedza Dr. med. Sandra Valeiņa un Dr.med. Juris Vanags;
  • Monta Urbāne, 5. gada rezidente gastroenteroloģijā P. Stradiņa KUS, stažēsies Amsterdamas Universitātes medicīnas centrā, Nīderlandē (stipendija 3000 USD). Rekomendāciju sniedza prof. Aldis Puķītis;
  • Karina Biserova, P. Stradiņa KUS Patoloģijas institūta ārsts-patologs papildinās zināšanas neiropatoloģijā Nacionālā neiroloģijas un neiroķirurģijas slimnīcā Londona, Apvienotajā Karalistē (stipendija 3000 USD). Rekomendāciju sniedza Dr. Jurijs Nazarovs, P.Stradiņa KUS Patoloģijas institūta vadītājs;
  • Kristaps Knohenfelds, traumatologs ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas 1. nodaļas vadītājs, stažēsies Hospital for special surgery, Ņujorkā, ASV, īpaši – par bērnu ceļu locītavas ķirurģisko ārstēšanu, (stipendija 3000 USD). Rekomendācijas sniedza Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca, Latvijas Traumatologu un Ortopēdijas asociācija un Ceļa locītavas ķirurģijas, artroskopijas un sporta ortopēdijas asociācija.

Latvijas Medicīnas fonda (LMF) Andras Kalniņas stipendiju (3000 USD) saņem piecas latviešu jaunietes, kas dzīvo ārpus Latvijas, lai iepazītu Latviju un medicīnas nozari:

  • Marete Austriņa – praksei bērnu endokrinoloģijā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā (BKUS);
  • Elza Svilāne – patoloģijas praksei Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Patoloģijas centrā;
  • Katrīna Pelds – neiroloģijas praksei Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā;
  • Aina Sēja – bērnu psiholoģijas praksei Bērnu un jauniešu psihiskās veselības centrā;
  • Selga Jansone – asinsvadu ķirurģijas praksei Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā.

LĀB pilnsapulce

2026. gada 21. maijā Latvijas Ārstu biedrības namā notika LĀB Domes sēde. Tika pārrunāti Latvijas Ārstu biedrības turpmākie attīstības virzieni un nākotnes prioritātes. Latvijas Ārstu biedrība ir viens no veselības nozares attīstības virzītājspēkiem Latvijā. Organizācijas darbība cieši saistīta ar profesionālo asociāciju un biedrību, kā arī LĀB komisiju aktīvu līdzdalību ārstu pašpārvaldē un sadarbību kopīgu mērķu sasniegšanā.

Domes sēdē tika akcentēta gatavošanās būtiskam posmam organizācijas darbībā – Latvijas Ārstu biedrības prezidenta, divu viceprezidentu un septiņu valdes un četru komisiju locekļu vēlēšanām, kas notiks 2026. gada novembrī. Latvijas Ārstu biedrības pilnsapulci paredzēts rīkot 1. oktobrī, bet atkārtotu sapulci, ja pirmā nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, 5. novembrī.

Dr. Ilzes Aizsilnieces ģimenes ārstu prakse aicina komandā!

Dr. Ilzes Aizsilnieces ģimenes ārstu prakse aicina komandai pievienoties profesionāļus un sirds gudrus kolēģus!

Meklējam:

  • Ģimenes ārstu pilnas slodzes darbam.
    Aicinām pievienoties ārstu ar plašu skatījumu uz veselību un medicīnu kopumā — speciālistu, kurš apvieno tradicionālu un holistisku pieeju, ir gatavs dalīties savās zināšanās ar pacientiem un sniegt patiesu atbalstu viņu veselības ceļā.
  • Vispārējās aprūpes māsu / Ārsta asistentu pilnas slodzes darbam.
    Darbam ar pacientiem un atbalstam ārstiem ikdienas praksē.

Piedāvājam:

— stabilu un konkurētspējīgu atalgojumu (sākot no 13 EUR bruto stundā māsai/asistentam un no 20 EUR bruto stundā ārstam);
— nelielu, atsaucīgu un profesionālu kolektīvu;
— labu un stabilu pacientu bāzi;
— profesionālās izaugsmes un attīstības iespējas;
— skaistu un patīkamu darba vidi Rīgas sirdī.

Ja Jums ir svarīga cieņpilna attieksme pret pacientu, profesionāla izaugsme un darbs vidē, kur medicīna tiek skatīta plašāk un dziļāk — priecāsimies iepazīties!

CV un pieteikumu lūdzam sūtīt uz:prakse@arstuprakse.lv

In memoriam Prof. Dr. habil. med. Maija Eglīte

Latvijas Ārstu biedrība ar dziļām skumjām saņēmusi vēsti par profesores, Dr. habil. med. Maijas Eglītes aiziešanu mūžībā. Latvijas medicīna ir zaudējusi izcilu zinātnieci, ārsti, pedagogu un personību, kura vairāk nekā piecdesmit gadu garumā veidoja un attīstīja arodveselības un arodslimību nozari Latvijā.

Profesore Maija Eglīte savu profesionālo dzīvi veltīja darba medicīnai, kļūstot par neapstrīdamu autoritāti šajā jomā. Pēc Rīgas Medicīnas institūta absolvēšanas un mērķa aspirantūras studijām viņa uzsāka akadēmisko un zinātnisko darbu, kas vēlāk pārauga mūža ieguldījumā Latvijas medicīnas attīstībā. Kopš 1967. gada viņas profesionālais ceļš bija cieši saistīts ar Rīgas Stradiņa universitāti, kur viņa strādāja par zinātnisko līdzstrādnieci, nodaļas vadītāju, profesori un ilggadēju Aroda un vides medicīnas katedras vadītāju. 2023. gadā universitāte, novērtējot viņas izcilo ieguldījumu, piešķīra profesores emeritus statusu.

Maijas Eglītes zinātniskā darbība bija plaša un daudzpusīga. Viņa aizstāvēja medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par atmosfēras ozona higiēnisko novērtējumu un habilitētā medicīnas doktora disertāciju par putnkopju profesionālajām alerģiskajām slimībām. Profesore bija vairāk nekā 370 zinātnisko publikāciju autore, līdzautore vai redaktore, sarakstījusi divpadsmit grāmatas un sagatavojusi daudzus metodiskos un mācību materiālus. Īpašu vietu medicīnas profesionāļu ikdienā ieņēmusi viņas monogrāfija “Darba medicīna”, kas kļuvusi par vienu no nozīmīgākajiem mācību un praktiskā darba avotiem nozarē. Līdz pat pēdējiem dzīves gadiem profesore turpināja aktīvu zinātnisko darbu, gatavojot grāmatas “Darba medicīna” trešo izdevumu.

Ne mazāk nozīmīgs bija profesores ieguldījums profesionālo organizāciju darbā un nozares attīstības veidošanā. Viņa bija Latvijas Arodslimību ārstu biedrības dibinātāja un ilggadēja prezidente, Latvijas Zinātņu padomes medicīnas nozares ekspertu komisijas locekle, Eiropas Komisijas eksperte vides un darba veselības jautājumos, kā arī vairāku starptautisku pētniecības projektu vadītāja. Viņas darbs veicināja Latvijas arodveselības sistēmas attīstību un starptautisku atpazīstamību.

Par izcilajiem nopelniem profesore Maija Eglīte saņēmusi daudzus augstus apbalvojumus. 2010. gadā viņa tika apbalvota ar Triju Zvaigžņu ordeni par ilggadēju ieguldījumu arodveselības un darba medicīnas attīstībā Latvijā. Latvijas Ārstu biedrība viņai piešķīrusi Goda biedres nosaukumu un Goda zīmi “Tempus Hominis”.

Tomēr vislielākā profesores bagātība bija cilvēki – studenti, kolēģi, ārsti un pacienti, kuru profesionālo un personisko dzīvi viņa bagātināja ar savām zināšanām, prasmi iedvesmot un patiesu cilvēcību. Viņa bija prasīga pret sevi un citiem, vienlaikus vienmēr atsaucīga, izpalīdzīga un sirsnīga. Daudzu paaudžu ārsti viņu atcerēsies kā izcilu skolotāju un mentori, kuras piemērs apliecināja profesionalitātes, darba tikuma un atbildības nozīmi.

Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību profesores Maijas Eglītes ģimenei, tuviniekiem, kolēģiem, audzēkņiem un visai arodmedicīnas saimei.

Profesores Maijas Eglītes mūža darbs paliks Latvijas medicīnas vēsturē un dzīvos viņas skolēnu, kolēģu un sekotāju paveiktajā darbā.

Latvijas Ārstu biedrība
2026. gada maijā

Latvijas Ārstu biedrība piešķir Goda biedra statusu desmit izciliem Latvijas ārstiem

2026. gada 21. maijā Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) namā Skolas ielā 3, Rīgā, LĀB Domes sēdē svinīgā ceremonijā desmit izciliem Latvijas ārstiem tika piešķirts Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra statuss.

LĀB valde Goda biedra statusu piešķīrusi ārstiem, kuru mūža ieguldījums būtiski sekmējis medicīnas zinātnes, medicīnas izglītības un veselības aprūpes attīstību Latvijā. Goda biedru vidū ir dažādu specialitāšu pārstāvji – ķirurgi, neiroķirurgi, neirologi, kardiologi, radiologi, anesteziologi, sabiedrības veselības eksperti un veselības aprūpes organizatori, kuru profesionālā darbība atstājusi nozīmīgu ietekmi uz Latvijas medicīnas nozares attīstību.

  1. gadā Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra statusu saņēma:
  • Igors Aksiks – neiroķirurgs, medicīnas zinātņu doktors, ilggadējs neiroķirurģijas speciālists, pedagogs un zinātnisko darbu autors;
  • Ģirts Briģis – sabiedrības veselības profesors, epidemiologs un ilggadējs medicīnas izglītības veidotājs;
  • Mārcis Cīrulis – pediatrs, neonatologs, veselības aprūpes organizators un sabiedriskais darbinieks;
  • Egīls Cunskis – ķirurgs un torakālais ķirurgs, veselības aprūpes vadītājs;
  • Dainis Kalns – ķirurgs, sabiedriskais un kultūras dzīves organizators;
  • Maruta Kauliņa – interniste, kardioloģe un ilggadēja slimnīcas vadītāja;
  • Valdis Siļķe – ķirurgs un veselības aprūpes vadītājs;
  • Mārtiņš Šics – anesteziologs reanimatologs, katastrofu medicīnas un neatliekamās palīdzības sistēmas attīstītājs;
  • Arnolds Atis Veinbergs – radiologs diagnosts, medicīnas vadītājs un akadēmiskais darbinieks;
  • Ināra Logina – neiroloģe, algoloģe, profesore un starptautiski atzīta pētniece.

Daudzi no jaunajiem Goda biedriem devuši nozīmīgu ieguldījumu arī medicīnas zinātnē, vadījuši promocijas darbus, veidojuši ārstniecības iestādes, profesionālās asociācijas un sertifikācijas sistēmas, kā arī aktīvi iesaistījušies Latvijas valsts un sabiedrības attīstībā.

Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukums ir viens no augstākajiem profesionālajiem apbalvojumiem, ko LĀB piešķir par īpašiem nopelniem medicīnā un izcilu mūža ieguldījumu Latvijas veselības aprūpē.

Par Latvijas Ārstu biedrību

Latvijas Ārstu biedrība ir profesionāla organizācija, kas apvieno ārstus un citus veselības aprūpes speciālistus, veicinot medicīnas attīstību, profesionālo izglītību un sabiedrības veselības uzlabošanu Latvijā.

Papildu informācija:
Latvijas Ārstu biedrība
Skolas iela 3, Rīga
Tālrunis: +371 67220661
E-pasts: lab@arstubiedriba.lv