Skip to content

Jaunumi

Pilnsapulcē notiks Latvijas Ārstu biedrības vadības vēlēšanas

Šī gada 15. novembrī norisināsies Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) biedru pilnsapulce, kurā notiks biedrības prezidenta, divu viceprezidentu, valdes un profesionālo struktūrvienību un revīzijas komisijas vēlēšanas, kā arī jauno Goda biedru sveikšana. LĀB prezidenta amatam ir izvirzīti divi kandidāti – līdzšinējā biedrības prezidente un ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un veselības aprūpes vadības ārsts Pēteris Apinis.

Pilnsapulcē, kas 15. novembrī plkst. 15.00 notiks Rīgas Stradiņa universitātes aulā, Dzirciema ielā 16, Rīgā, piedalīties aicināti visi LĀB 40 juridiskie un 3290 individuālie biedri.

Realistic empty transparent ballot box

Pilnsapulci ievadīs viesu uzrunas un LĀB prezidentes ziņojums par aizvadītajos četros gados paveikto, kam sekos LĀB prezidenta kandidātu uzstāšanās un vēlēšanas. Tam sekos divu viceprezidentu un valdes vēlēšanas, kā arī Revīzijas, komisijas, Sertifikācijas padomes, Ētikas komisijas, Aroda tiesas un Izglītības komisijas vadītāju ziņojumi un attiecīgo profesionālo struktūrvienību un revīzijas komisijas vēlēšanas. Kopumā LĀB valdē darbojas 15 cilvēki, tai skaitā – prezidents un divi viceprezidenti. Valdes sastāvs veidojas no 7 tieši ievēlētiem valdes locekļiem, prezidenta, diviem viceprezidentiem un 5 nominētiem valdes locekļiem – Latvijas Jauno ārstu asociācijas nominēta pārstāvja un katras LĀB profesionālās struktūrvienības priekšsēdētāja.

Kandidātus ievēlēšanai LĀB izpildinstitūcijā(valdē) un profesionālajās institūcijās var pieteikt, iesniedzot iesniegumu LĀB sekretariātā, Skolas ielā 3, Rīgā, vai iesūtot e-pastā lab@arstubiedriba.lv.

Apmeklētājus pieņemam tikai pēc iepriekšēja pieraksta!

Godātie kolēģi!

Latvijas Ārstu biedrība organizē savu darbu attālināti.

Apmeklētājus pieņemam tikai pēc iepriekšēja pieraksta!

Ja vēlaties saņemt vai iesniegt dokumentus klātienē, lūgums iepriekš zvanīt pa tālr. 67220661, 20276668 vai rakstīt e-pastu: info@arstubiedriba.lv.

Aicinām maksājumus, pēc iespējas, veikt elektroniski internetbankā.

LĀB darba laiki, kontakti un rekvizīti mājaslapā: https://www.arstubiedriba.lv/kontakti-rekviziti/

Paldies par sapratni!
Latvijas Ārstu biedrība

Latvijas Medicīnas Fonda (LMF) stipendijas 2023/24

Latvijas Medicīnas fonds (LMF) izsludina pieteikšanos stipendijām mācību braucieniem 2023. un 2024. gadā!

  • 5. vai 6. kursa medicīnas studentiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai studentiem. Stipendijas mērķis ir palīdzēt Latvijas medicīnas studentiem papildināt zināšanas dažādās ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās ES vai Amerikā 1- 2 mēnešu garumā. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 3000 USD

Pieteikumus līdz 15. maijam sūtīt LMF valdei (lmf.latvia@gmail.com) un LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam (cc: dainis.krievins@stradini.lv) ar tēmas norādi “LMF stipendija studentiem 2023/24”

  • Rezidentiem un jaunajiem ārstiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai ārstiem. Stipendija ir plānota studiju ceļojumiem uz ES vai Ameriku 1- 6 mēnešu garumā tiem, kas vēlas apgūt jaunas, līdz šim Latvijā nepielietotas vai mazpielietotas ārstēšanas metodes, Latvijai trūkstošas un pašreiz aktuālas specialitātes. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 6000 USD. Pieteikumus līdz 15. maijam sūtīt LMF Valdei (lmf.latvia@gmail.com) un LMF valdes loceklim prof. Dainim Krieviņam (cc: dainis.krievins@stradini.lv) ar tēmas norādi “LMF stipendija ārstiem 2023/24”

Nu jau 30 gadus Latvijas Medicīnas fonds (LMF) piešķir stipendijas jauno ārstu un studentu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Līdz 2023. gadam piešķirtas 68 stipendijas, bet kopējais stipendiju apjoms ir 340 000 USD.

Latviešu ārsti no ASV profesori Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV) tūlīt pēc Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa Fondu izveidoja ar ļoti konkrētu mērķi – atbalstīt Latvijas medicīnu un kolēģus. Kopš 2016. gada LMF piešķir stipendijas arī rietumu jauniešiem, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar medicīnu, lai viņi var iepazīties ar Latvijas veselības aprūpes iestādēm un gūt praktisku pieredzi.

LMF vienmēr ir atbalstījis ar finansiālu ziedojumu arī visus Latvijas ārstu kongresus, bet 2022. gadā ar vairāk nekā 150 000 USD atbalstīja Ukrainu un Ukrainas bēgļus.  

Ikgadējās LMF stipendijas pasniegs fonda dibinātāji Bertrams Zariņš un Kristaps Zariņš jūlija sākumā Rīgā, Dziesmu un deju svētku laikā.

Informācija par prasībām pretendentiem ir LĀZA mājaslapā sadaļā Stipendijas un LMF mājaslapā http://latvianmedicalfoundation.org/ sadaļā Education.

No ārsta Ojāra Ulda Alekša atvadoties

(in memoriam Ojārs Uldis Aleksis 29.03.1923-11.01.2023)

Kad šīs zemes ceļi izstaigāti, dvēsele aiziet debesīs. Kopā ar baltajām ziemas dienām no mums aizgājis arī ārsts Ojārs Uldis Aleksis. Laipnība, godaprāts, savaldība un reizē arī strikta neiecietība pret meliem, viltu un netaisnību, cieņa, galantums, draudzība, gudrība, profesionālisms, nesavtība, uzņēmība un atkal un atkal cilvēcība. Un gribētos vēl rakstīt visas tās labākās īpašības, kādas vien var savā vārdu krājumā atrast, lai pēc iespējas pilnīgāk raksturotu cilvēku, kurš savā garajā mūžā tik daudziem ir bijis blakus, tik daudziem palīdzējis, tik daudzus glābis.

Ojārs Uldis Aleksis dzimis 1923. gada 29. martā Rīgā mežziņa un skolotājas ģimenē. Uzaudzis Kupravā un Dzērbenē. 1936. gadā beidzis Dzērbenes 6-klasīgo pamatskolu, tālāk mācījies Cēsu valsts ģimnāzijā, kas atradās Bērzainē pie Gaujas ielejas. Viņa latviešu valodas skolotājs bija ārsta Nikolaja Skujas, Ulda Alekša vēlāko gadu kolēģa un drauga, tēvs Aleksandrs Skuja – izcils pedagogs un vairāku mācību grāmatu autors, Jāņa Endzelīna domubiedrs. 1941. gada 15. jūnijā, jau padomju okupācijas varas apstākļos, beidzis Cēsu valsts ģimnāziju, Ojārs Uldis Aleksis tā paša gada decembrī, jau vācu varas apstākļos un kara laikā, iestājās Latvijas Universitātes (Universität in Riga) Medicīnas fakultātē, kur mācījās līdz 1943. gada jūnijam, kad kopā ar gandrīz visiem kursa biedriem tika iesaukts latviešu leģionā, nosūtīti uz apmācībām Paplakā pie Liepājas, bet no turienes uz Baltezeru (kur agrāk bija bērnu sanatorija). Tur bija ierīkotas kazarmas un jauniesauktos jau mobilizētie ārsti, tai skaitā dr. Ezerietis, apmācīja pamatzināšanās kara medicīnā.

Frontē Ojārs Uldis Aleksis atradās no 1943. gada septembra, sākumā Krievijā (Volhovas purvos) līdz 1945. gada 8. maijam Kurzemē. Viņš bija operāciju zāles feldšeris 19.divīzijas 1. sanitārās rotas galvenajā pārsiešanas punktā, kur ievainotajiem veica arī neatliekamas operācijas.  1944. gada Ziemassvētku asiņaino kauju laikā Ojārs Uldis Aleksis kopā ar citiem ārstiem un feldšeriem tika nokomandēts palīdzēt uz Irlavas lazareti, kur strādāja bez atpūtas sešas dienas un naktis. Viens no šajās smagajās kaujās ievainotajiem, operētajiem un izglābtajiem leģionāriem bija Pauls Vanags, vēlāk Daugavas Vanagu Centrālās valdes ģenerālsekretārs.

Pēc Vācijas bruņoto spēku kapitulācijas, kad karadarbība izbeidzās arī Kurzemē, Ojārs Uldis Aleksis, tāpat kā daudzi leģionāri, nokļuva Sarkanās armijas gūstā. Jūnijā visi Kurzemes gūstekņi bruņotas apsardzes pavadībā tika kājām dzīti uz PSRS Iekšlietu ministrijas nometni Jelgavā pie cukurfabrikas. No turienes tālāk lopu vagonos jau sākās ceļš uz filtrācijas nometni Krievijā, kur galastacija Uldim Ojāram Aleksim 1945. gada 18. jūnijā bija Jasnaja Poļana, Tulas apgabalā, 100 km uz dienvidiem no Maskavas.  Rakstnieka Ļeva Tolstoja muižā bija ierīkota filtrācijas nometnes 0308 lielākā sastāvdaļa (nometne Nr.24) pie Skuratovugoļ ogļraktuvēm. 

Smagie darba apstākļi raktuvēs, uzturs, ko grūti saukt par uzturu, aukstums, antisanitārie dzīves apstākļi, zarnu infekcijas un citas saslimšanas – tas viss bija par iemeslu ieslodzīto smagai novājēšanai un bieži arī nāvei. Arī Ojāru Uldi Aleksi smagais darbs, bads un slimības bija novārdzinājušas, bet viņam laimējās nokļūt leģionāra, ārsta Nikolaja Skujas tuvumā 18.nometnes hospitālī, kur Nikolajs Skuja kā ieslodzītais strādāja. Tā sākās abu ārstu mūža draudzība. Ojārs Uldis Aleksis ir teicis, ka Nikolajs Skuja izglāba viņa dzīvību. Bet Nikolaja Skujas dzīvību filtrācijas nometnē izglāba ukraiņu ārsts Dehtjars, neļaudams jaunajam kolēģim nomirt no smagas zarnu infekcijas.

Ieslodzītie mazās vēstulītēs saviem piederīgajiem lūdza palīdzību, lai tie vēršas pie Latvijas augstākās priekšniecības ar lūgumu pasteidzināt atbrīvošanu, argumentējot ar nepietiekamo medicīnas darbinieku skaitu Latvijā. Tas arī tika darīts. Ojāra Ulda Alekša tēvs lūdza Paula Stradiņa palīdzību, Stradiņš devās pie Kirhenšteina. Iespējams, ka šie lūgumi līdzēja, jo pēc gūstā pavadītiem 13 mēnešiem gan Nikolaju Skuju, gan Ojāru Uldi Aleksi atbrīvoja un 1946. gada jūlijā iedeva brīvbiļetes no Jasnaja Poļana caur Maskavu uz mājām Latvijā. Pārpildītos vilcienos abi ārsti atgriezās dzimtenē.

Tā kā Rīgā ārstu trūka, Nikolajam Skujam no 1946. gada septembra atļāva strādāt par asistentu Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes Propedeitikas katedrā un klīnikā, ko tolaik vadīja docente Marta Vīgante un kuras telpas bija barakā pie Liepājas ielas (tagad P. Stradiņa KUS teritorija). Ojārs Uldis Aleksis devās pie dekāna Baloža ar lūgumu atjaunot studijas Ārstniecības fakultātes 3. kursā, bet Nikolaja Skujas mudināts uzsāka arī voluntēt kopā ar kursabiedriem Agni Štiftu un Irmu Kešāni-Groti pie jaunā asistenta Nikolaja Skujas. Tā Nikolajs Skuja kļuva gan par draugu, gan skolotāju.

1950. gadā Ojārs Uldis Aleksis studijas LU Medicīnas fakultātē sekmīgi beidza un sāka praktizējoša ārsta darbu Rankā, kur saslima ar tuberkulozi un ārstējās sanatorijā. Pēc atveseļošanās bija jāmeklē jauna darba vieta, un tā bija Slokā. Lielu lomu jaunā ārsta dzīvē toreiz un arī vēlāk nospēlēja profesors Pauls Stradiņš, kurš bija pamanījis Ojāra Ulda Alekša talantu un neatlaidību un uzaicināja viņu darbā Republikāniskajā slimnīcā par Onkoloģijas (6.) nodaļas vadītāju. P. Stradiņš nosūtīja Ojāru Uldi Aleksi mācīties arī pie kara ķirurga profesora Nikolaja Amosova Kijevā uz kursiem, kur dr. Aleksis apguva torakālās ķirurģijas pamatzināšanas. Atgriezies Rīgā, Aleksis bija pirmais un vienīgais torakālais ķirurgs, gan tikai bez lielas prakses. Ojārs Uldis Aleksis ir pamatoti saucams par torakālās ķirurģijas aizsācēju Latvijā.

Pēc prof. Paula Stradiņa nāves O. Aleksis pārgāja strādāt uz Rīgas 1. slimnīcu, kur bija ķirurģijas nodaļas vadītājs līdz pat deviņdesmito gadu sākumam.

Daudzus gadus viņš ir bijis arī pedagogs Rīgas Medicīnas institūtā (vēlāk Latvijas Medicīnas akadēmijā) – no 1959. gada kā asistents, no 1973. gada kā docents. No 1992. līdz pat 2000. gadam bijis Zemessardzes Studentu rotas ārsts, Zemessardzes štāba Medicīnas daļas priekšnieks un ekspertīzes komisijas priekšsēdētājs. Ojārs Uldis Aleksis ir monogrāfijas Neatliekamā torakālā ķirurģija (1981) autors, tulkojis monogrāfijas J. Heglins. Ķirurģiskā izmeklēšana (1985) un A. Rozenfelds. Ievads alternatīvajā medicīnā (1999), daudzu zinātnisku publikāciju autors.

Ojārs Uldis Aleksis bija studentu korporācijas Fraternitas Lataviensis filistrs, studentu biedrības un kora Dziesmuvara senietis un biedrības atjaunotājs 2000. gadā (Ojārs Uldis Aleksis bija kora Dziesmuvara dalībnieks jau pirmās brīvvalsts laikā), kā arī biedrības priekšsēdētājs un no 2013. gada – Goda biedrs, savulaik Haralda Medņa vadītā vīru kora Tēvzeme dziedātājs un Goda biedrs, Rīgas Doma draudzes kora dziedātājs. Darbojies Latvijas Nacionālo karavīru biedrībā un Latviešu Virsnieku apvienībā – bijis tās valdes loceklis. Kopš 2005. gada bija Latvijas Ordeņu brālības (LOB) biedrs un daudzkārt ievēlēts gan Domē, gan valdē. Kopš 2013. gada –  LOB Goda biedrs.

Ojārs Uldis Aleksis ir saņēmis arī daudz pagodinājumu un apbalvojumu, kas visi godam pelnīti. 1996. gadā – Zemessardzes komandiera Atzinības raksts; 1999. gadā Latvijas valsts aizsardzības fonda Lāčplēsis Goda zīme un Aizsardzības ministrijas Goda zīme Par ieguldījumu bruņoto spēku attīstībā; 2000. gadā – 1991. gada barikāžu dalībnieka Piemiņas zīme; 2002. gadā NBS komandiera Goda zīme Par nopelniem; 2003. gadā – Aizsardzības ministra Goda raksts Par ieguldījumu NBS medicīnas dienesta darba attīstībā; 2004. gadā –  Aizsardzības ministra apbalvojums Atzinības Goda zīme; 2005. gadā Zemessardzes komandiera Goda zīme un arī valsts augstākais apbalvojums – Viestura ordenis, 2007. gadā piešķirts Latvijas Ārstu biedrības Goda biedra nosaukums, 2013. gadā – Latvijas Ordeņu brālības Goda biedra nosaukums. 2018. gadā – „Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”.

Bet vislielāko pagodinājumu mēs katrs varējām saņemt no Ojāra Ulda Alekša siltā rokas spiediena un smaida. Ojāra Ulda Alekša dzīves moto – “ir jāvar”, lai kalpo mums palicējiem. Lai viegls un gaišs ceļš tālāk…

Dziļā līdzjūtībā visiem, kas Ojāru Uldi Aleksi pazina,

Dr. Kamena Kaidaka, Latvijas Ordeņu brālības biedre

Atvadas no doc. Ojāra Ulda Alekša 20. janvārī plkst. 14.00 Rīgas kremācijas centrā Lielajā zālē.

VSIA «Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca» aicina pieteikties amatam

ĀRSTS GASTROENTEROLOGS
INTERNĀS MEDICĪNAS KLĪNIKAS
GASTROENTEROLOĢIJAS, HEPATOLOĢIJAS UN UZTURA TERAPIJAS CENTRĀ

Galvenie amata pienākumi:

  • gastroenteroloģijas profila pacientu ārstēšana un izmeklēšana stacionārā un dienas stacionārā;
  • gastroenterologa konsultanta darbs Slimnīcas struktūrvienībās un konsīlijos;
  • gastroenterologa konsultanta darbs Slimnīcas poliklīnikā;
  • Internās medicīnas klīnikas dežūras.

Prasības pretendentiem:

  • augstākā medicīniskā izglītība (ārsta grāds);
  • reģistrācija ārstniecības personu reģistrā;
  • sertifikāts gastroenteroloģijā;
  • iepriekšēja darba pieredze gastroenteroloģijā;
  • pieredze neatliekamās palīdzības sniegšanā, prasme noteikt prioritātes, spēja ātri reaģēt un darboties akūtās situācijās;
  • precizitāte, iniciatīva, augsta atbildības un lojalitātes sajūta;
  • teicamas sadarbības un komunikācijas prasmes;
  • datora prasmes ikdienas lietotāja līmenī (Word, Excel, Outlook, Internet);
  • valsts valodas prasme atbilstoši Valodu likuma prasībām;
  • vismaz divu svešvalodu zināšanas: vēlams angļu vai vācu un krievu (lasīt, runāt sarunvalodas B2/C1līmenī).

Piedāvājam:

  • atbildīgu un interesantu darbu;
  • profesionālās izaugsmes iespējas;
  • atvieglotus nosacījumus medicīniskajai aprūpei slimnīcā;
  • sociālās garantijas un stabilu atalgojumu.

Darba laiks: darba dienas no plkst. 8:00-16:00

Darba samaksa:

  • stundas likme 12,96 EUR/h;
  • piemaksas atbilstoši darba likumam un likumdošanai (par darba stāžu, zinātnisko grādu, virsstundu darbu);
  • kā arī atalgojuma mainīgā daļa līdz 30% no pamatalgas (apmērs atkarīgs no sasniedzamo darba mērķu izpildes).

Gaidām Jūsu pieteikumus (ar norādi konkursam „ĀRSTS GASTROENTEROLOGS”) uz e-pastu: personals@stradini.lv vai iesniegtus personīgi Personāla vadības daļā, Pilsoņu ielā 13, 2. Korpusā, Rīgā. Tālrunis informācijai 29244906

Mūžībā aizgājusi mikrobioloģe, LU profesore Aija Žilevica

Dzīve elegancē un izcilībā

In memoriam Aija Žileviča

1940 – 2023

Svētdien, 2023.gada 8. janvārī, mūžībā aizgāja Aija Žileviča, mikrobioloģe, LU profesore, viena no nozīmīgākajām personībām Latvijas zinātnē. Viņas mūža gājums ir tikpat spilgts un piesātināts kā mūsu zemes vēsture: okupācijas, karš, PSRS kolonija, līdz pienāca neatkarības un valsts atjaunošana un iekļaušanās civilizētajā pasaulē.

Dzimusi tālajā 1940. gadā, Aija bija pārāk maza, lai redzētu iebraucam Latvijā krievu tankus. Kara laiks un pēc tam visas bērnības un pusaudzības vasaras pavadītas Iecavas pagasta Pīlēs – lauku mājā, kuru uzbūvējuši vecvecāki, Jānis un Marija Aberbergi-Augškalni. Vienas no pirmajām bērnības atmiņām ir, kad visi paslēpušies kartupeļu pagrabā un bažīgi klausās, kā tur augšā, virs zemes, kauc un sprāgst aviācijas bumbas.

Vecmāmiņa Marija, ģimenē saukta par Pīļu vecmāmiņu, kā dzīves centrs, un vecāki – ārsti Valda un Valentīns Būmeisteri, – kā tās pamats. Vecmāmiņa deva intelektuālu skatu uz dzīvi un pareizu valodu – kā nekā starp pirmajām latvietēm ar augstāko izglītību, kas iegūta jaunajā Latvijas Universitātē, Endzelīna studente, – savukārt no vecākiem nāca manieres un izsmalcinātība. Taču tam visam līdzās arī zaļās vasaras Pīlēs kopā ar māsu Ilzi un māsīcām Dzintru un Maiju, vēlāk arī mazo Baibu, sienaugšā aizgūtnēm lasot pirmskara grāmatas, skrienot peldēties uz upīti un sēņojot. Tas bija kā skābekļa malks pēc ziemas padomju pelēcības un pliekanuma apzīmogotajā pilsētā. Taču pirmskara Latvijas gars ģimenē bija dzīvs. Vēl gadus desmit Alberta ielas dzīvoklī (nevienam mute nevērās lietot jaunās varas doto nosaukumu Friča Gaiļa iela), tika uzturēts pirmskara “veco ģimeņu” kultūras gars, sākot ar visvienkāršākajām ikdienas sarunām un beidzot ar ikgadējām masku ballēm. Kungi frakās, dāmas vakarkleitās, sarunas, muzicēšana – katram inteliģentam cilvēkam taču jāmāk spēlēt vismaz klavieres, – un dejas. Mazā Aija pa durvju spraugu noskatījās pieaugušo dzīvē, jo bērni aizsūtīti gulēt.

Šajā vidē Aija izauga tāda, kādu viņu atceramies: mūžam dzīvespriecīga un enerģijas pārpilna, ar ārkārtīgi augstām prasībām pret sevi un lielu iecietību pret citiem. No vienas puses,apzinoties savu piederību pirmskara veco ģimeņu latviskajai “aristokrātijai”, no otras – nekad nelika otram sarunā justies slikti pat tad, ja sarunu biedru intelektuālā atšķirība bija milzīga.

Mācības Rīgas 1. vidusskolā(sākotnēji Rīgas 1.septiņgadīgajāskolā)- skaidrs, ka Aija bija apaļa teicamniece. Skolu beidza ar zelta medaļu. Medicīnas studijas pēc vidusskolas bija pašsaprotamas. No 1958. līdz 1964. gadam studijas Rīgas Medicīnas Institūta Vispārējās ārstniecības fakultātē, no 1964. līdz 1967. gadam aspirantūra Latvijas ZA A.Kirhenšteina Mikrobioloģijas institūtā. Tad zinātniskā līdzstrādniece, zinātņu kandidāta grāda iegūšana 1968. gadā. Kaut visi apkārtējie centās atrunāt – kur tu dzīvē kādu dzīvu angli satiksi – Aija pašmācībā apguva angļu valodu. Kopš 1976. gada RMI Mikrobioloģijas katedras docente. 1980. gadā medicīnas zinātņu doktora grāds – PSRS rekords medicīnas zinātnē, vēl neviena sieviete tik jaunos gados nebija kļuvusi par doktori. Kopš 1982. gada Rīgas Medicīnas Institūtā mikrobioloģijas profesore,1992. gadā – nostrificēts medicīnas habilitētā doktora grāds. Daudzus gadus profesore vadīja Mikrobioloģijas katedru, kas bija kļuvusi gandrīz par otrajām mājām. No1994. gadaLZA korespondētājlocekle, Latvijas Medicīnas akadēmijasmācību prorektore. Akadēmiskā vide nav rozēm kaisīta, bet gan intrigu pārpilna – 1998. gadā Aija pameta LMA un kļuva par profesori jaunizveidotajā (atjaunotajā) Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, kurā ieguldīja visu savu enerģiju un prasmes darbā ar studentiem. Šeit profesore strādāja gandrīz līdz mūža beigām. Viņa mīlēja studentus, nekad neatteica konsultācijas arī savā brīvajā laikā.

Ārkārtīgi plašs interešu loks, sākot no onkogēno vīrusu ietekmes uz šūnām, adenovīrusiem, baktēriju rezistences ģenētiskajiem mehānismiem, patogēnu virulences faktoriem, riska stratifikācijas metodes izstrāde kuņģa vēža un pirmsvēža stāvokļiem utt., beidzot ar sev mīļo impresionistu dzīvesstāstiem un operām – Aija zināja visus libretus un ārijas no galvas (pusaudžu gados Aija ar māsu Ilzi gandrīz katru vakaru apmeklēja operu).209 publikācijas zinātniskos žurnālos, 220 konferenču tēzes, 6 mācību grāmatu autore. Un, protams, visdažādākie amati zinātniskajās organizācijās: Latvijas Medicīnas Mikrobiologu asociācijas prezidente, LZP medicīnas ekspertu padomes priekšsēdētāja, Valsts Zinātniskās Kvalifikācijas komisijas locekle, Eiropas Klīniskās mikrobioloģijas asociācijas valdes locekle, LU Medicīnas un bioloģijas nozares Habilitācijas un promocijas padomes  priekšsēdētāja  un locekle u.c. – visus te nemaz nav iespējams un nav vērts uzskaitīt. Etalons mērķtiecībai un izcilībai.

Pie tam visaugstākās prasības profesorei Aijai Žilevičaibija pašai pret sava darba kvalitāti. Līdz pat pēdējam brīdim viņa neatļāvās negatavot lekcijas un paļauties uz esošo materiālu – kamēr vien redze ļāva, profesore uzmanīgi sekoja līdzi visām novitātēm zinātnē, koriģēja un papildināja savu kursu tā, ka tas nekad nezaudēja aktualitāti. Vadīja Studentu Zinātnisko Biedrību, kurā darbojās zinātniski ieinteresēti jaunieši, no kuriem daudzi pašlaik ir vadoši profesionāļi. Turpināja draudzību ar vairākiem studentiem visa mūža garumā. Bijušie studenti šodien atceras: “Profesores lekcijas bija tik vērtīgas un aizraujošas, ka visu kursu noklausījos vēlreiz, kad jau kā pilntiesīga ārste strādāju infektoloģijā. Pirmajā lekcijā viņa teica: es jūs lūdzu mikrobus uzlūkot ar mīlošām acīm.”Profesore spēja pārvērst mikrobioloģiju, kas var būt visgarlaicīgākais priekšmets, par aizraujošu intelektuālu piedzīvojumu. Nav brīnums, ka viņa gadiem ilgi bija Rīgas Medicīnas Insititūta studentu iemīļotākā pasniedzēja. Turklāt intelektuālo priekšnesumu papildināja sievišķīga elegance, pateicoties kurai Aija kļuva par daudzu studenšu modes ikonu. Pat dziļākajos deficīta gados studentes ar apbrīnu novēroja, ka ik lekcijā viņai mugurā jaunas pievilcīgas detaļas. Ne tikai izcila lektore, bet arī laba cilvēku pazinēja, pārredzēja laukumu un bija ļoti laba vadītāja.

Spožā akadēmiskā karjera nekavēja Aiju izveidot ģimeni, apprecoties ar jaunu, perspektīvu neiroķirurgu Eduardu Žileviču, ģimenē sauktu par Žilu. Pasaulē nāca divas meitas, Tija un Zane,kuras viņai devušas piecus mazbērnus un vienu mazmazbērnu. Kaut pirmā laulība izrādījās neveiksmīga, brieduma gados Aija sastapa profesoru Uldi Viesturu, ar kuru izveidojās ideāla savienība. Abi bija kopā ne tikai kā ģimene, kopīgi darbojās Latvijas zinātnē, ļoti daudz papildinājās pie ārzemju kolēģiem. Uldisbija izcils intelektuālis, Aijas gara radinieks, draugs. Uldis bija Aijas kaislība. Saskaņa. Kā rociņa ar cimdiņu. Tas gan netraucēja pašai koķeti pasmieties, kad jauni puiši uz ielas no muguras svilpuši, jo noturējuši par savu vienaudzi un vēlējušies iepazīties. Aija bija ļoti sievišķīga, un tas labi sadzīvoja ar viņas garīgo un fizisko spēku.

Pat ar vismazākajiem pašas un radu bērniem Aija sarunājās kā ar sev līdzvērtīgiem, neuztiepa savu viedokli vai gribu. Ravēt dobes Lielvārdes vasarnīcas dārzā meitām nelika – viņas pašas ar laiku saprata, ka jānāk mātei palīgā. Aijas ceptos brīnumgardos vaniļas radziņus, magoņmaizītes un kanēļmaizītes meitu draudzenes atceras vēl šodien. Māte gan spēja nesaudzīgi kritizēt, bet, ja bija vajadzīgs atbalsts, tad tas bija nesatricināms un pilnīgi uzticams.Vienmēr atrada laiku Džokera spēlēšanai, kas mācīja bērniem rēķināt un stratēģiski domāt, kopīgi interesējās par Latvijas sportistu panākumiem un nedienām. Līdz ar mazbērnu ienākšanu Aija kļuva par Omci, kas lasīja viņiem priekšā pasakas, stāstīja garus stāstus par vēsturi, valsti un politiku. Omces neviltotā cieņa pret Latvijas valsti tika ieaudzināta bērnos un mazbērnos. Viņi ar siltumu atceras garās sarunas ar savu mīļo Omci Kolkasraga ielas mājā uz terases ar iecienīto itāļu vīnu par mākslu, zinātni, sportu, par valsti, par karjeru, galu galā – par dzīvi. Ar māsīcām un jaunības draudzenēm Aija tikās līdz pēdējai stundai, un tās bija gluži ģimenes locekles. Ikreiz, kad palaimējās ar Aiju sastapties sarunā, viņas intelekts un nerimstošā interese par visu jauno pasaulē padarīja to par intelektuālu piedzīvojumu. Aijai piemita izcils talants bez piepūles atrast sarunu tematu ar jebkuru.

Piemita… Viņas vairs nav mūsu vidū. Ar Aiju Žileviču aiziet vesels laikmets. Piemērs, kādam jābūt Cilvēkam.

Mīlot un pieminot –

Ģimene

Atvadīšanās no Aijas Žilevičas notiks sestdien, 14.janvārī, pl.12.00 – 13.00 Krematorijas Lielajā zālē, Rīgā, Varoņu ielā 3a

Jelgavas pilsētas slimnīca aicina kolektīvā Iekšķīgo slimību nodaļā

Aicinām kolektīvā Iekšķīgo slimību nodaļā:

  • INTERNISTU/ Ģimenes (vispārējās prakses ārstu), kā arī:
  • KARDIOLOGU
  • PNEIMONOLOGU
  • GASTROENTEROLOGU
  • INFEKTOLOGU
  • izskatīsim arī citas internās medicīnas speciālista pieteikumus

Ja Tev ir:

  • augstākā medicīniskā izglītība
  • sertifikāts specialitātē
  • reģistrācija ārstniecības personu reģistrā
  • teicamas komunikācijas un sadarbības prasmes
  • spēja analītiski domāt un pieņemt lēmumus
  • spēja strādāt komandā
  • pārzināt informācijas sistēmas, piemēram, Ārsta birojs, Outlook, Datamed u.c.
  • Valsts valodas zināšanas saskaņā ar Valsts valodas likumu
  • COVID-19 vakcinācijas sertifikāts

Tavi galvenie darba pienākumi būs:

  • sniegtaugsti kvalitatīvu medicīnisko palīdzību savas specialitātes ietvaros stacionāro pacientu ārstēšanā
  • novērtēt pacienta stāvokli dinamikā
  • aizpildīt medicīnisko dokumentāciju
  • veicināt jauno diagnostisko un ārstēšanas metožu ieviešanu nodaļā, sniegt ieteikumus racionālai medikamentu un ārstniecisko līdzekļu aprites kārtībai
  • nodrošināt pacientu optimālu izmeklēšanu un ārstēšanu atbilstoši Slimnīcas iespējām

Tavi ieguvumi būs:

  • stabils atalgojums un sociālās garantijas
  • darba līgums uz nenoteiktu laiku
  • darba laiks no plkst.8.00. līdz plkst.16.00.
  • patīkama un sakārtota darba vide
  • iespēja strādāt modernās, izremontētās telpās ar modernu aparatūru
  • bezmaksas veselības aprūpe SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”
  • dotācija siltām pusdienām
  • draudzīgs kolektīvs
  • atbilstoši pieredzei un kvalifikācijai mēnešalga sākot no 1936.00 līdz2904.00 EUR (bruto)
  • iespēja papildus dežurēt NP un uzņemšanas nodaļā kā dežūrārstam. Atalgojums par 16h dežūru sākot no 253.00 EUR (bruto), par 24h dežūru sākot no 345.00 EUR (bruto) līdz 621 EUR (bruto) 
  • atbilstoši darba stāžam ārstniecības jomā piemaksa no 1% līdz 5%,
  • par augstiem darba rezultātiem ir iespēja pretendēt uz ikmēneša piemaksu līdz 50%
  • iespēja pretendēt uz kompensāciju atbilstoši Veselības Ministrijas Eiropas Savienības fonda projektiem
  • kvalifikācijas paaugstināšana atbilstoši profesijai
  • attaisnota prombūtne kvalifikācijas paaugstināšanai
  • prēmijas īpašos gadījumos
  • darba vieta: Brīvības bulvāris 6, Jelgava, LV-3002.

Gaidām Jūsu pieteikuma vēstuli un CV elektroniski Slimnīcas Personāla daļai sūtot uz e-pastu: personals@jpslimnica.lv vai iesniedzot personīgi Personāla daļai, Brīvības bulvāris 6, Jelgava. Tālrunis papildus informācijai +371 63030110

Jelgavas pilsētas slimnīca aicina kolektīvā FIZIKĀLĀS UN REHABILITĀCIJAS MEDICĪNAS ĀRSTU

Aicinām kolektīvā Rehabilitācijas un fizikālās terapijas nodaļā FIZIKĀLĀS UN REHABILITĀCIJAS MEDICĪNAS ĀRSTU

Ja Tev ir:

  • augstākā medicīniskā izglītība
  • sertifikāts specialitātē
  • reģistrācija ārstniecības personu reģistrā
  • teicamas komunikācijas un sadarbības prasmes
  • spēja analītiski domāt un pieņemt lēmumus
  • spēja strādāt multiprofesionālā komandā
  • pārzināt informācijas sistēmas, piemēram, Ārsta birojs, Outlook, Datamed u.c.
  • Valsts valodas zināšanas saskaņā ar Valsts valodas likumu
  • COVID-19 vakcinācijas sertifikāts

Tavi galvenie darba pienākumi būs:

  • sniegt augsti kvalitatīvu medicīnisko rehabilitāciju savas specialitātes ietvaros stacionāro pacientu ārstēšanā
  • novērtēt pacienta stāvokli dinamikā
  • aizpildīt medicīnisko dokumentāciju
  • profesionāli un kvalitatīvi veic slimību profilaksi, diagnostiku, ārstēšanu un pacientu medicīnisko rehabilitāciju
  • novērtēt slimības un to izraisītos funkcionēšanas ierobežojumus ķermeņa, aktivitātes un dalības līmenī
  • nodrošināt pacientu optimālu izmeklēšanu un ārstēšanu atbilstoši Slimnīcas iespējām

Tavi ieguvumi būs:

  • stabils atalgojums un sociālās garantijas
  • darba līgums uz nenoteiktu laiku
  • darba laiks no plkst.8.00. līdz plkst.16.00.
    • ir iespēja veikt darbu uz nepilna darba laiku (20 darba stundas nedēļā)
  • patīkama un sakārtota darba vide
  • iespēja strādāt modernās, izremontētās telpās ar modernu aparatūru
  • bezmaksas veselības aprūpe SIA “Jelgavas pilsētas slimnīca”
  • dotācija siltām pusdienām
  • draudzīgs kolektīvs
  • atbilstoši pieredzei un kvalifikācijai mēnešalga sākot no 1936.00 (bruto)
  • atbilstoši darba stāžam ārstniecības jomā piemaksa no 1% līdz 5%,
  • iespēja pretendēt uz kompensāciju atbilstoši Veselības Ministrijas Eiropas Savienības fonda projektiem
  • kvalifikācijas paaugstināšana atbilstoši profesijai
  • attaisnota prombūtne kvalifikācijas paaugstināšanai
  • prēmijas īpašos gadījumos
  • darba vieta: Brīvības bulvāris 6, Jelgava, LV-3002.

Gaidām Jūsu pieteikuma vēstuli un CV elektroniski Slimnīcas Personāla daļai sūtot uz e-pastu: personals@jpslimnica.lv vai iesniedzot personīgi Personāla daļai, Brīvības bulvāris 6, Jelgava. Tālrunis papildus informācijai +371 63030110

Latvijas Ārstu biedrība iestājas pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes priekšsēdētājas Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu.  LĀB uzsver, ka nav pieļaujams, ka Veselības ministrija (VM) pati sagatavo ziņojumu, kas satur nepatiesas ziņas un apzināti grauj spēcīga kandidāta reputāciju, lai radītu pamatu tā izslēgšanai no konkursa uz Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) “Vaivari” valdes priekšsēdētājas un valdes locekļu amatiem.

“Valsts un tās institūciju pienākums ir nodrošināt, lai ārstniecības iestādes Latvijā vadītu nozares profesionāļi ar atbilstošu izglītību un pieredzi, īpaši ārkārtas situācijā kādu piedzīvojām Covid-19 pandēmijas laikā un pašlaik, kad piedzīvojam akūtu veselības nozares speciālistu, bet jo īpaši – spējīgu vadītāju trūkumu,” teikts LĀB vēstulē.

Atklātajā vēstulē LĀB norāda, ka VM ziņojumā ietvertās ziņas, kas kalpoja par pamatojumu Andas Nulles atstādināšanai,  ārste tiesu lūgusi atzīt par nepatiesām un viņas godu un cieņu aizskarošām. Tiesa Andas Nulles pieteikumu ir pieņēmusi, tādejādi par ziņojumā ietverto ziņu patiesumu pastāv juridisks strīds. Tāpēc Latvijas Ārstu biedrība rūpīgi sekos līdzi, lai kā pamatotas šaubas vai pierādījumi konkursā uz NRC “Vaivari” valdi un valdes priekšsēdētāja amatiem netiktu izmantotas ziņas, par kuru patiesumu tiek pārbaudītas tiesas procesā.

LĀB atkārtoti vērš uzmanību, ka VM savu pēkšņo lēmumu atstādināt A.Nulli pamatoja ar šķietamu interešu konflikta situāciju, lai gan A.Nulle bija ievērojusi iepriekš pašas VM un KNAB dotos norādījumus un rīkojusies KNAB noteiktā tiesiskā risinājuma ietvaros. Bažas par lēmuma politisko raksturu joprojām uztur fakts, ka lēmums tika pieņemts laikā, kad notika jaunās valdības veidošana un tika izsludināts konkurss uz NRC “Vaivari” valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu vietām, kurā viennozīmīgi Anda Nulle varētu pārliecinoši pieteikt savu kandidatūru kā spēcīgs pretendents.

Jāatgādina, ka VM ziņojums ir ticis izplatīts arī plašsaziņas līdzekļos pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas un Veselības ministrijas valsts sekretāres Indras Dreikas raksts “Indra Dreika: Plašāk par Andas Nulles atsaukšanu no amata “Vaivaros”” arī publicēts vienā no Latvijas lielākajiem interneta ziņu portāliem DELFI. Rakstā valsts sekretāre, atsaucoties uz minēto ziņojumu turpina nepatiesas un sagrozītas informācijas izplatīšanu, izraujot no konteksta un sagrozot faktus. Tas nozīmē to, ka Andas Nulles goda un cieņas aizskārums izdarīts publiski ļoti plaši.

Konkursa nolikuma prasību 1.punktā norādīts, ka valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem ir  nepieciešama “nevainojama reputācija, kas nozīmē, ka nav iemesla pamatotām šaubām par personas nevainojamu reputāciju un nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo”.

Nav šaubu, ka valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju, to nosaka arī citi normatīvie akti. Vienlaikus LĀBvērš uzmanību, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka, ka valdes locekļa nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.

Jau pērn vairākkārt gan vēstulēs atbildīgajām amatpersonām, gan publiski medijos LĀB ir paudusi dziļu neizpratni par Veselības ministrijas (VM) rīcību, atsaucot no amata Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) “Vaivari” valdes priekšsēdētāju Andu Nulli, un uzsverot, ka “VM Valsts sekretāre Indra Dreika ir pieņēmusi katastrofālu, veselības aprūpei un pacientiem absolūti kaitniecisku un nozares profesionāļiem pilnīgi nesaprotamu lēmumu, kas nodara kaitējumu nacionālai drošībai un stabilitātei svarīgajā veselības nozarē”.

Tukuma slimnīca aicina savā kolektīvā dažādu specialitāšu ārstus

Sabiedrība ar ierobežotu atbildību
Vienotais reģistrācijas Nr.40103233177, Raudas ielā 8, Tukums, LV-3101
tālr. 63122210 w fakss 63181216 w e-pasts: tukuma.slimnica@apollo.lv

SIA Tukuma slimnīca aicina savā kolektīvā uz nenoteiktu laiku šādu specialitāšu ārstus:

INTERNISTU  terapijas nodaļā;

PNEIMONOLOGU;

TRAUMATOLOGU;

Fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārstu;

ĀRSTU ENDOSKOPISTU darbam ambulatorajā daļā;

ĶIRURGU (darbam stacionārā).

Prasības pretendentiem:

  • Augstākā medicīniskā izglītība;
  • Reģistrācijas ārstniecības personu reģistrā;
  • Ārsta speciālista sertifikāts;
  • Pozitīva attieksme pret darbu;
  • Precizitāte, augsta atbildības sajūta, labas saskarsmes spējas, spēja strādāt komandā;
  • Valsts valodas zināšanas, vēlamas krievu, angļu valodas zināšanas sarunvalodas līmenī;
  • Kvalitatīvi, atbilstoši prasībām, noformēt medicīnisko dokumentāciju;
  • Vakcinācijas vai Covid-19 pārslimošanas sertifikāts.

Piedāvājam:

  • Darba samaksa: slodzes vidējais atalgojums sākot no 2000 EUR(bruto). To veido amatalga, papildus piemaksas atbilstoši darba koplīgumam un likumdošanai, kā arī par papildus veiktajiem darba pienākumiem;
  • sociālās garantijas;
  • atsaucīgus un profesionālus darba kolēģus;
  • DZĪVOKLI Tukumā.

CV lūdzam sūtīt SIA “Tukuma slimnīca” Personāla daļai, Raudas iela 8, Tukums,  Tukuma novads, LV-3101 vai pa e-pastu: dace.gravina@gmail.com. Tālrunis informācijai: 63122210

Atklāts sabiedrības balsojums par “Gada balvu medicīnā 2022”

Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2022”nākamā gada pavasarī notiks jau 13. reizi un tā svinīgā ceremonija būs skatāma 1.aprīlī plkst. 22.00. kanālā ReTV, ar atkārtojumiem – 2. un 8.aprīlī. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem. Lai iespējami daudz Latvijas iedzīvotāju varētu paust savu viedokli, balsot var no 2023. gada2. janvāra līdz 24. februārim portālā www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina

“Neraugoties uz straujo medicīnas tehnoloģiju attīstību, kas paver vēl nebijušas diagnostikas un ārstniecības iespējas, mūsdienīga un uz pacientu centrēta veselības aprūpe nav iedomājama bez zinošiem un empātiskiem profesionāļiem – ārstiem, ārstu palīgiem, vecmātēm, māsām un māsu palīgiem, kā arī farmaceitiem un funkcionālajiem speciālistiem. Cilvēks un cilvēcība ir mūžīgas vērtības, ko katru gadu aicinām godināt, balsojot par labākajiem veselības nozares darbiniekiem, kas pelnījuši saņemt nozīmīgāko no nozares apbalvojumiem  – “Gada balva medicīnā”,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

“Gada balva medicīnā 2022” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu desmit nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2022”, “Gada ārsts speciālists 2022”, “Gada zobārsts 2022”, “Gada ārsta palīgs 2022”, “Gada farmaceits 2022”, “Gada māsa 2022”, “Gada māsas palīgs 2022”, “Gada vecmāte 2022”, “Gada funkcionālais speciālists 2022” un “Gada slimnīca 2022”.

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2022”, “Gada cilvēks medicīnā 2022”, “Gada notikums medicīnā 2022” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2022” par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS „Olainfarm” un AS „Grindeks”.

Par “Gada balvu medicīnā”

Pirmo reizi “Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008. gadā. Ar katru gada šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. „Gada balvas medicīnā” balsojumā 2022. gadā piedalījās gandrīz 9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un balva tika pasniegta 15 nominācijās. “Gada balvas medicīnā” statuetes “Dzīvības asns” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.