Skip to content
Choose language:

SAPRAST UN ATBALSTĪT

Gads vardarbības prevences tālrunim: arvien vairāk cilvēku meklē palīdzību, pirms vardarbība notikusi

Ir pagājis gads kopš Latvijā darbojas vardarbības prevences tālrunis 22045225, ko izveidojusi Labklājības ministrija sadarbībā ar krīžu un konsultāciju centru “Skalbes”. Tā ir anonīma atbalsta līnija cilvēkiem, kuri pamana sevī agresīvas domas, grūtības kontrolēt dusmas vai baidās, ka konflikts var pāraugt vardarbīgā rīcībā.

Pirmajā darbības gadā sniegtas 280 konsultācijas. Vienas sarunas vidējais ilgums ir gandrīz 25 minūtes – laiks, kurā cilvēks var kopā ar speciālistu izprast notiekošo, apzināt vardarbīgas uzvedības riskus un saņemt atbalstu turpmāko risinājumu meklēšanā.

Kas zvana?

Lielākā daļa zvanītāju ir vīrieši (210 gadījumi), tomēr palīdzību meklējušas arī sievietes (70 gadījumi). Konsultāciju saturs liecina, ka daudzi cilvēki paši sāk apzināties savas uzvedības riskus un vēlas tos novērst. Vienlaikus saņemti arī zvani no cilvēkiem, kuri paši ir cietuši no vardarbības.

Bieži vardarbības risks nav saistīts ar vienu konkrētu konfliktu. Gandrīz puse gadījumu raksturoti kā ilgstošas, hroniskas grūtības attiecībās, kas liecina par nepieciešamību pēc ilgtermiņa atbalsta un uzvedības maiņas.

Visbiežāk vardarbības risks skar tuvās attiecības un ģimenes vidi. Tas atbilst arī plašāk novērotajām tendencēm – vardarbība visbiežāk notiek starp cilvēkiem, kuri dzīvo kopā vai ir ciešās attiecībās.

Emocionālā vardarbība – visbiežāk atpazītā forma

Sarunas visbiežāk sākas ar emocionālās vardarbības pazīmju atpazīšanu. Cilvēki stāsta par kliegšanu, pazemošanu, draudiem, kontrolējošu uzvedību un partnera noniecināšanu. Lai gan šādas izpausmes nereti tiek uztvertas kā “parasti strīdi”, tās var nopietni ietekmēt otra cilvēka drošības sajūtu, pašvērtējumu un psiholoģisko labklājību.

Iespēja laikus runāt par šīm situācijām palīdz labāk saprast robežu starp konfliktu un vardarbību, kā arī novērst tās tālāku attīstību.

Palīdzība pieejama arī vardarbību veikušām personām

Latvijā jau kopš 2015. gada ir pieejams valsts finansēts sociālās rehabilitācijas pakalpojums pilngadīgām personām, kuras ir veikušas vardarbību vai baidās, ka varētu to darīt. Pakalpojuma mērķis ir palīdzēt apzināt savas rīcības sekas, mazināt vardarbīgas uzvedības izpausmes un novērst to atkārtošanos.

Palīdzību iespējams saņemt individuālās psihologa konsultācijās vai grupu nodarbībās. Pakalpojums nav paredzēts tikai tiem cilvēkiem, kuru situācijās jau iesaistīta policija vai tiesa – pēc palīdzības var vērsties arī ikviens, kurš pats apzinās problēmu un vēlas to risināt.

Tomēr “Skalbes” dati liecina, ka daudzi cilvēki par šādu iespēju joprojām nezina vai nav gatavi to izmantot. Tāpēc vardarbības prevences tālrunis kalpo kā nozīmīgs pirmais solis ceļā uz profesionālu palīdzību.

Kāpēc svarīga agrīna palīdzība?

Gada laikā vairākumā gadījumu policija nebija iesaistīta. Tas norāda, ka daļa cilvēku meklē atbalstu vēl pirms situācija kļuvusi kritiska. Agrīna palīdzība dod iespēju strādāt ar vardarbīgas uzvedības cēloņiem, mazināt riskus un novērst nopietnas sekas gan pašam cilvēkam, gan viņa tuviniekiem.

Savlaicīga saruna var kļūt par būtisku pagrieziena punktu – iespēju pārtraukt destruktīvus uzvedības modeļus un veidot veselīgākas attiecības.

Kur meklēt palīdzību?

Vardarbības prevences tālrunis 22045225 ir pieejams cilvēkiem, kuri saskaras ar agresīvām domām, grūtībām kontrolēt dusmas vai vēlas mainīt savu uzvedību attiecībās. Konsultācijas ir anonīmas.

Krīžu un konsultāciju centra “Skalbes” tīmekļvietnē pieejams arī attiecību tests, kas palīdz izvērtēt savas rīcības riskus un nepieciešamību meklēt palīdzību. Attiecību izvērtēšanas tests:
https://www.skalbes.lv/attiecibu-tests/

Ko darīt pacienta vai viņa tuvinieku vardarbības gadījumā?

Ieteikumi iesnieguma veidlapas aizpildīšanai gadījumos, kad saskaraties ar vardarbību

LĀB ir sagatavojusi iesnieguma veidlapas gadījumiem, kad ārstam vai citām ārstniecības personām ir nācies saskarties ar pacientu vai viņu tuvinieku vardarbību vai draudiem. Iesniegums ir adresēts Valsts policijai un ar to tiek lūgts uzsākt kriminālprocesu vai administratīvā pārkāpuma lietvedību pret vardarbīgo vai draudus izteikušo personu.

Jums ir pieejamas divas iesnieguma sagataves – viena izdrukāšanai un aizpildīšanai rokrakstā un otra sagatavošanai datorā, papildinot atbilstošās vietas ar nepieciešamo informāciju. Ja vien iespējams, iesakām izmantot elektroniski sagatavojamu dokumentu. Elektroniski sagatavotā dokumentā pēc informācijas ierakstīšanas jāizdzēš ar pelēku krāsu atzīmētais teksts.

Iesnieguma augšējā daļā Jums jāaizpilda informācija par adresātu – Valsts policijas atbilstošo pārvaldi un tās adresi, ja iesniegumu sūtīsiet pa pastu. Ja iesniegumu sagatavojat elektroniski pietiek ar iesniegumā jau norādīto.

Tālāk jāaizpilda informācija par Jums kā iesniedzēju, iesnieguma sastādīšanas vieta – tā ir vieta, kur Jūs atrodaties iesnieguma sastādīšanas brīdī – un iesnieguma sastādīšanas datums.

Iesniegumā tālāk detalizēti jāapraksta notikušais: piemēram, kur situācija norisinājās (darba vietā, medicīnas iestādē, mājās, publiskā vietā, transportā, internetā utt.); vai uzbrukums/aizskārums bija saistīts ar darba pienākumu veikšanu (ar ārstniecību); kā vardarbība izpaudās (agresīva uzvedība, miesas bojājumi, seksuāla rakstura aizskārums, emocionāla vardarbība, draudi, vajāšana, morāls aizskārums, huligānisms, tīša mantas bojāšana, u.c.); vai bija iesaistītas arī citas personas (kuras un kāda bija to loma); vai uzbrukumam tika pielietoti/izmantoti kādi ieroči/priekšmeti; vai persona bija alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē (kādas pazīmes par to liecināja); kāds bija iespējamais iemesls vardarbībai/aizskārumam un cita informācija. Jāizvērtē iespēja norādīt iesniegumam pievienojamos dokumentus, kā piemēram, veiktās vardarbības pret ārstniecības personu pierādījumi (videoieraksti, foto, ekrānšāviņi utt.).

Pēc situācijas apraksta iesniegumā ir ietvertas atsauces uz likuma normām un uz nodarījuma sabiedrisko nozīmību.

Attiecībā uz iesniegumā tālāk norādīto par nodarījuma sekām un kaitējumu, Jums jāieraksta iespējami detalizēta informācija, kāda veida kaitējums tika nodarīts (piemēram, mantisks zaudējums, morāls aizskārums, fiziskas ciešanas), kā arī vai Jūs kā cietusī persona miesas bojājumu vai veselības traucējuma gadījumā vērsāties pēc medicīniskās palīdzības, kur tieši un kas tika konstatēts.

Noslēgumā vēlreiz jāaizpilda Jūsu dati lūgumā par atzīšanu par cietušo un paraksta atšifrējuma zonā.

Elektroniski sagatavots iesniegums jāparaksta ar drošu elektronisko parakstu un jānosūta Valsts policijai uz e-pastu pasts@vp.gov.lv.

Iesniegums_VP_printLejupielādēt
Iesniegums_VP_onlineLejupielādēt

Akcija “Saprast un atbalstīt”

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) no šodienas, 1.februāra, sāk akciju “Saprast un atbalstīt”, kuras laikā vērsīs sabiedrības uzmanību uz to, cik svarīga ir savstarpējā sapratne, uzticēšanās un atbalsts mediķu un pacientu saskarsmē veiksmīgam veselības aprūpes procesam. 

Akcijas mērķis ir apkopot informāciju un pieredzes stāstus par tieši tām situācijām, kad sapratne un atbalsts ir devusi pozitīvu rezultātu pacientu un medicīnas personāla komunikācijā un tālākajā veselības aprūpes procesā. “Saprast un atbalstīt” laikā LĀB aicinās iedzīvotājus un medicīnas darbiniekus speciāli izveidotā interneta vietnē dalīties ar savu pieredzi veselības aprūpes procesā. Iegūtā informācija tiks apkopota un analizēta, lai vēlāk izdarītu secinājumus par šīm pieredzēm, tādā veidā iegūstot precīzākas vadlīnijas nepieciešamiem uzlabojumiem abu pušu komunikācijā. Informāciju arī novirzīs tālāk uz konkrētām ārstniecības iestādēm.

Veselības aprūpes jomā arvien biežāk saskaramies ar dažāda veida domstarpībām un sapratnes trūkumu. Bieži vien ārsti nemeklē veselības stāvokļa pasliktināšanās cēloni, bet cenšas ārstēt sekas. Tāpat bieži pacientiem nav pietiekamas zināšanās anatomijā, veselības pratībā, lai varētu izprast savu ķermeni, sajūtas un jēgpilni sagatavoties ārsta vizītei un izskaidrot problēmu. Pacienti bieži līdz galam neuzticas mediķiem un nereti neievēro ārsta norādījumus, lai uzlabotu savu veselības stāvokli.

Medicīnas personāla pārslodze, laika trūkums no vienas puses un pacientu neizpratne un iztrūkstošās zināšanas par veselības pratību, un  neuzticēšanās ārsta viedoklim,  neveicina pozitīvus apstākļus veselības aprūpes procesā.

“Mēs redzam, ka abām pusēm nepieciešams atbalsts, kā arī skaidrojošais darbs un informācija, lai sadarbība uzlabotos, lai nerastos konflikta, šaubu un neizpratnes situācijas, kas īpaši spilgtas ir smago saslimšanu un reanimācijas nodaļās. Izglītojošais un skaidrojošais darbs par veselības pratību būtu jānodrošina jau skolās. Jo labāk pacienti būs izglītoti veselībpratībā, jo saprotošāka būs saruna ar ārstu un labāka sadarbība veselības uzlabošanā,“ skaidro Ilze Aizsilniece, LĀB prezidente.

No šā gada 1. februāra gan iedzīvotāji, gan medicīnas darbinieki ir aicināti anonīmi dalīties ar saviem stāstiem par pozitīvo un iespējams ne tik pozitīvo pieredzi veselības aprūpes procesa komunikācijā interneta vietnē www.saprastunatbalstit.lv.

Paralēli pieredzes apkopošanai, LĀB informēs par dažādām vadlīnijām un padomiem, kā abām pusēm pareizāk sagatavoties vizītei un plašāk skaidros speciālistu ieteikumus komunikācijas uzlabošanai gan ikdienas vizītēs pie ārsta, gan dažādās situācijās ar smagiem saslimšanas gadījumiem.