LĀB vērš uzmanību uz to, ka liegums strādāt ārsta specialitātē ir personas pamattiesību ierobežojums un to var piemērot tikai uz likuma pamata, ievērojot tiesību principus.

Tiesības strādāt par ārstu var liegt tikai likumā noteiktajā kārtībā izsmeļoši uzskaitītos gadījumos, kad atbilstoši konkrētam lēmumam ārstam tiek apturēts vai anulēts ārsta sertifikāts vai arī apturēta reģistrācija ārstniecības personu reģistrā, kas nozīmē liegumu strādāt ne tikai specialitātē, bet arī ārsta profesijā. Šādi gadījumi būtu:  1) aizliegums nodarboties ar ārstniecību, ja tas personai kriminālprocesā noteikts kā drošības līdzeklis vai ir spēkā stājies kriminālsods – noteiktas nodarbošanās aizliegums; 2) aizliegums nodarboties ar ārstniecību, ja personai piemērots sods administratīvā pārkāpuma lietvedībā – uz noteiktu laiku atņemtas tiesības nodarboties ar ārstniecību; 3) LĀB Sertifikācijas padomes lēmums par ārsta sertifikāta anulēšanu, ja ārsts profesionālajā darbībā ir būtiski pārkāpis ētikas normas un to ir konstatējusi LĀB Ētikas komisija, kura arī izteikusi priekšlikumu par sertifikāta anulēšanu.

Ja ārstam tiek apturēts vai anulēts sertifikāts specialitātē, tas neliedz strādāt ārsta profesijā kompetences ietvaros, piemēram, stacionāra uzņemšanas nodaļā kā nesertificētam ārstam.

LĀB ir saņēmusi iesniegumus par dr. Edgara Medņa publisku komunikāciju, kura pirmšķietami pārkāpj ārstu ētikas noteikumus un, iespējams, satur naida runas elementus. LĀB nodos šos iesniegumus izskatīšanai LĀB Ētikas komisijā, kura izvērtēs, vai ir noticis ētikas pārkāpums, un ja jā, tad lems, vai pārkāpums atzīstams par būtisku, lai jautājuma izskatīšanu nodotu LĀB Sertifikācijas padomei lēmuma pieņemšanai par sertifikāta anulēšanu. 

Kursi notiks attālināti no 4. jūnija plkst. 17.30 – 20.30 A1, A2, B1, B2, C1 līmenī.

Pieteikšanās aizpildot anketu.

Papildu info 29363469 (Anda)

Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija iebilst pret Saeimas deputātu kavēšanos lauku iedzīvotājiem nodrošināt reālu aizsardzību no ķīmisko pesticīdu ietekmes.

Organizāciju ieskatā iedzīvotāju aizsardzības pasākumu ieviešana tiek apzināti novilcināta pesticīdu lietotāju interesēs. Lauksaimniecības pesticīdu lietošana lielākā vai mazākā attālumā no mājokļa ietekmē vismaz 225 tūkstošus mājsaimniecību lauku teritorijās.

Pēdējos mēnešos Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas dienaskārtībā atgriezies Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums «Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā», par ko līdzdalības platformā «Mana balss» parakstījušies vairāk nekā 11 tūkstoši pilsoņu.

Tomēr vairākums diskusijā iesaistīto deputātu apzināti cenšas aizkavēt jau tā novilcinātās iniciatīvas virzību. Tā tika iesniegta Saeimā 2020. gada oktobrī, sākotnēji prasot aizliegt lietot pesticīdus kilometra attālumā no apdzīvotām lauku mājām. Pēcāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā risinājumu projektā pesticīdu lietošanas aizlieguma rādiuss saruka līdz 25 metriem.

Satversmes 111. pants nosaka – valsts aizsargā cilvēku veselību. Savukārt saskaņā ar 115. pantu valsts uzdevums ir gādāt par iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Vēlamies uzsvērt, ka ekonomiskās intereses ar sabiedrības interesēm un vides aizsardzību jālīdzsvaro ne tikai mežu apsaimniekošanā, kā to izgaismoja nesenais Satversmes tiesas spriedums par mazāka caurmēra koku ciršanas normas atcelšanu, bet arī lauksaimniecībā.

Tas nozīmē, ka lauksaimniecības sistēmas modelis ir jāmaina, lai piesārņotāji uzņemtos lielāku atbildību par savu ietekmi uz vidi un tuvumā dzīvojošo dzīves kvalitāti. Vienlaikus jāatzīmē, ka sabiedrības veselības un vides aizsardzība nedrīkst būt brīvprātīgs pasākums, ko ievērotu tikai daļa lauksaimnieku, bet tai jāattiecas uz visiem pesticīdu lietotājiem. Lauksaimniecība tiek subsidēta no sabiedrības maka, taču iedzīvotāju iespējas uzstāt uz savām tiesībām jautājumos, kas saistīti ar riskiem no pesticīdu  izplatības, līdz šim ir bijušas ļoti ierobežotas.

Aicinām ne tikai apturēt sintētisko pesticīdu patēriņa pieaugumu Latvijā, bet arī izstrādāt pesticīdu lietošanas kontroles mehānismu, kas ietvertu tuvumā dzīvojošo fizisku aizsardzību no piesārņojuma ietekmes (nosakot buferzonu), iedzīvotāju savlaicīgu apziņošanu par ķīmisko pesticīdu lietošanu, kompensāciju fonda izveidi (piemēram, gadījumiem, kad pesticīdi nonāk citu pārtikas ražotāju produkcijā, tādējādi radot zaudējumus), kā arī pastiprināta vides monitoringa sistēmas ieviešanu.

Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente:

– Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz veselību. Šīm tiesībām ir jābūt par pamatu, virzot visus turpmākos lēmumus. Pesticīdi ir toksiskas vielas visām bioloģiskām būtnēm, tajā skaitā cilvēkam. Pesticīdu pārmērīgu devu uzņemšana (ieelpošana, ādas kontakts, apēšana) izraisa smagus akūtas saindēšanās gadījumus, bet arī relatīvi nelielās devās, bet regulāra pesticīdu uzņemšana atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā, izraisot ne tikai elpošanas, endokrīnās, reproduktīvās, nervu un imūnās sistēmas bojājumus, bet kaitē arī citām sistēmām mūsu organismā. Pesticīdu ekspozīcija grūtniecības laikā rada nopietnus veselības draudus auglim. Tādu slimību kā onkoloģisko, autoimūno, neirodeģeneratīvo slimību un pāru neauglības globālais “uzplaukums” saistāms ar intensīvo pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā.       

Guntars Melnis, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs:

– Biškopjiem pesticīdu nepareiza lietošana ir ļoti sāpīgs jautājums, jo tas ietekmē ne tikai biškopības nozari un produktus, bet arī saimniecībā esošo medus bišu veselību. Medus bites ir ļoti nozīmīgas mūsu ekosistēmā, jo kopā ar citiem kukaiņiem piedalās augu apputeksnēšanā. Tāpēc politiķiem un ierēdņiem beidzot ir jāsakārto pesticīdu izplatīšanas un lietošanas tiesību akti, lai to lietošana ir godīga un caurskatāma. Tā, lai Latvijā arī biškopjiem un bioloģisko lauksaimniecības produktu ražotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas saimniekot līdzās citiem lauksaimniekiem. Politiķiem šajā jautājumā ir jāspēj uzņemties atbildība un jānodrošina efektīvi aizsardzības pasākumi pret pesticīdu radīto piesārņojumu, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju veselību un vides saglabāšanu.

Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs:

– Esam nonākuši situācijā, kad jāsecina – sabiedrības balsij kā griezei pļavā politiski tiek pārbraukts ar buldozeru. Vienlaikus apzināti tiek kultivēts bīstams mīts, ka pesticīdi ir pielīdzināmi vitamīniem un ka tos lietojam maz. Tomēr Eurostat statistika rāda, ka Latvija ir ne tikai līdervalsts visā ES pesticīdu lietošanas pieauguma tempu ziņā aizvadītajā desmitgadē, bet arī lietojums uz aramzemes hektāru Latvijā ir lielāks, nekā citviet Baltijā un tuvākajās Ziemeļvalstīs. Laikā, kad piedzīvojam reģionu iztukšošanos, dzīves kvalitātes uzlabošanai lauku reģionos vajadzētu būt starp valsts prioritātēm, taču notiek pretējais – šauru ekonomisko interešu vārdā turpinām apdraudēt laukos dzīvojošos. Tāpat paredzams, ka arvien biežāk saskarsimies ar gadījumiem, kad migrējošais pesticīdu piesārņojums no blakus lauka ietekmēs bioloģisko produktu ražotājus, radot lielus zaudējumus, kas valstij būs jākompensē.

Plašāka informācija:

Ieva Liepniece, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija

Tālrunis 28340441, e-pasts info@ekoprodukti.lv