Ārsti speciālisti par darbu ārstniecības iestādē ārpus Rīgas var saņemt naudas kompensāciju
Veselības ministrija aicina jaunos ārstus speciālistus reģionospieteikties un saņemt kompensāciju par darbu ārstniecības iestādē, t.sk. stacionāros, ģimenes ārstu praksē, kurā pacientiem nodrošina valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Atbilstot nosacījumiem, ārsti speciālisti var saņemt naudas kompensāciju par darbu reģionā, par ģimenes locekļiem un uzturēšanās izdevumiem.
Finanšu atbalsts tiek izmaksāts Veselības ministrijai īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” ar mērķi piesaistīt ārstniecības personālu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pacientiem.
Lai pieteiktos kompensācijai:
ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa,
jāpievieno darba līguma kopija,
dokumenti jāiesniedz Veselības ministrijā.
Galvenie nosacījumi:
ārsts, tajā skaitā ģimenes ārsts,ir sertificēts specialitātē;
darba līgumsar ārstniecības iestādi ārpus Rīgas ir noslēgtsuz nenoteiktu laiku par normālo darba laiku (t.sk. saīsināto) neatkarīgi no darba laika organizācijas;
ārstsspeciālists specialitātē ārpus Rīgas nestrādāja 2017. gada 24. martā (dienā, kad stājās spēkā MK noteikumi par atbalsta ieviešanu), savukārt zobārsti šajā dienā nesniedza valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus ārpus Rīgas;
pieteikuma iesniegšanas brīdī ārsts nav pensijas vecumā;
kompensācijas saņēmējam atbilstoši projekta nosacījumiem ārpus Rīgas jāstrādāvismaz 5 gadus.
Ārsti speciālisti reģionos var pieteikties trīs veidu kompensācijām, ko aprēķinasaskaņā ar 2021. gada 1. jūnijā spēkā esošajiem normatīviem par zemākajām mēnešalgām ārstniecības personām (sertificētiem ārstiem 1489 eiro):
1) par darbu reģionā (5 zemākās mēnešalgas),
2) par ģimenes locekļiem (viena zemākā mēnešalga par katru ģimenes locekli),
3) uzturēšanās izmaksām (3600 eiro).
Papilduskompensācijas saņemšanai var pieteikties ģimenes ārsts, kurš sasniedzis pensijas vecuma un vēlas nodod savu praksi jaunajam ārstam.
Pieteikumus no ārstniecības personām projektā plānots pieņemt līdz 2023. gada 31. jūlijam vai līdz pieejamā finansējuma apguvei.
ESF projekts Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” tiek līdzfinansēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.5.specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas” ietvaros. Specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 14 612 707 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 12 420 800 eiro un valsts budžeta finansējums – 2 191 907 eiro.Projekta īstenošana sākās 2017. gada nogalē.
Sociālais uzņēmums “Hospiss māja” sadarbībā ar finanšu institūciju ALTUM piedāvā jaunu pakalpojumu – Atelpas brīdis
Savā praksē noteikti esat novērojuši, ka, ģimenes, kuras ilgstoši rūpējas par savu tuvinieku – onkoloģisko, neiroloģisko un neārstējami slimo (paliatīvo un hospiss) pacientu aprūpi, nogurst ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Īpaši tas novērojams, rūpējoties par slimnieku viņa pēdējās dzīves nedēļās vai mēnešos. Daudzi tuvinieki, ilgstoši dzīvojot šādos stresa apstākļos, zaudē pašpaļāvību un spēku. Sociālais pakalpojums “Atelpas brīdis“ dod iespēju tuviniekiem veltīt laiku sev, lai atpūstos un parūpētos par savām vajadzībām. Piedāvājam rūpēties par neārstējami slimiem pacientiem viņa dzīvesvietā (pakalpojums “Mobilā brigāde”) vai speciāli šādai aprūpei paredzētās telpās (pakalpojums “Aprūpe iestādē”). Mūsu komandā strādā augsti kvalificēti hospiss aprūpētāji, paliatīvās aprūpes ārsts, medmāsas, fizioterapeits, psihologs, kapelāns, podopogs un ir iespēja pieaicināt citus speciālistus. Pakalpojums pieejams Rīgā un Pierīgā. Līdz 30. septembrim pakalpojums pieejams par īpašu cenu. Sīkāku pakalpojuma aprakstu un informāciju atradīsiet šīs vēstules pielikumā un mājaslapā www.atelpasbridis.lv
Ieteikumi ārstniecības personām vakcinācijai pret Covid-19, t. sk. otrās balstvakcinācijas pret Covid-19 saņemšanai 2022. gada vasaras periodā
Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka ņemot vērā pieaugošo Covid-19 izplatību Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs aicina valstis aktīvāk veicināt primāro un balstvakcināciju, tai skaitā pēc iespējas ātrāk veikt otro balstvakcināciju senioriem, kā arī jebkura vecuma personām ar veselības traucējumiem, kuru dēļ viņiem ir augsts smagas slimības risks. Tāpat arī Eiropas Komisija aicina veicināt vakcinācijas aptveri to cilvēku vidū, kam pienākas vakcinācija un kas to nav saņēmuši (tai skaitā primārā vakcinācija un pirmā balstvakcinācija) un maksimāli izmantot jau šobrīd pieejamās vakcīnas, kā arī aicina ņemt vērā, ka tuvākajā laikā tiek sagaidītas pielāgotās divvērtīgās vakcīnas pret SARS-CoV-2 Omikrona variantu.
Šobrīd saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām otrās balstvakcinācijas devas ievade ir stingri rekomendējama personām ar imūnsupresiju[i], kā arī personām vecumā no 65 gadiem, kuras ir pakļautas īpašam Covid-19 radītam apdraudējumam (t. i., situācijās, kad pat viegla akūtās infekcijas norise radītu augstus veselības riskus), var veikt otro balstvakcināciju, ievērojot vismaz 4-6 mēnešu intervālu no pirmās balstvakcinācijas. Saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām imūnsupresētām personām tiek rekomendēta arī papildu deva primārās vakcinācijas shēmas ietvaros, kura netiek uzskaitīta par pirmo balstvakcināciju.
Ņemot vērā pašreiz esošo informāciju un rekomendācijas:
nepieciešams veicināt, lai ikviens, kam pienākas vakcinācija pret Covid-19 un kurš nav saņēmis primāro vakcināciju vai pirmo balstvakcināciju, to saņemtu;
rekomendēt otro balstvakcināciju perosnām ar imūnsupresiju un personām vecumā no 65 gadiem, kuras ir pakļautas īpašam Covid-19 radītam apdraudējumam (t. i., situācijās, kad pat viegla akūta infekcijas izpausme radītu augstus veselības riskus);
pieņemot lēmumu par otro balstvakcināciju vadīties no Eiropas slimību profilakses un kontroles centra apsvērumiem vakcinācijas veicināšanai: 1)vakcinācijas mērķis ir samazināt Covid-19 izraisītu hospitalizācijas un nāves gadījumu skaitu un aizsargāt veselības aprūpes sistēmu no kritiskas pārslodzes; 2)pabeigts vakcinācijas kurss un savlaicīgi veikta balstvakcinācija pret Covid-19 būtiski samazina smagas slimības un letāla iznākuma risku Covid-19 pacientiem; 3)Covid-19 gadījumu ar smagu klīnisko gaitu analīze liecina, ka starp personām, kuras saņēmušas pirmo balstvakcinācijas devu, stacionēšanas un nāves gadījumu īpatsvars ir zems (attiecīgi 0,6% un 0,1%), tomēr hospitalizācijas un nāves gadījumu risks ir augstāks vīriešiem un personām vecuma grupā virs 60 gadiem, kuri pirmo balstvakcinācijas devu saņēmuši vairāk nekā pirms trim mēnešiem; 4)vakcīnas efektivitāte pret smagiem SARS-CoV-2 vīrusa Omikrona varianta izraisītiem slimības iznākumiem joprojām ir augsta, arī vecāka gadagājuma cilvēku grupām ar nepārtrauktu spēcīgu aizsardzību (parasti aptuveni 80-90%) apmēram 2-3 mēnešus pēc pirmās balstvakcinācijas un saskaņā ar dažiem pētījumiem samazinās pēc aptuveni 3-4 mēnešiem; 5)otra balstvakcinācija ar mRNS vakcīnu atjauno vakcīnas efektivitāti pret smagu slimības gaitu, kas saglabājas stabila līdz 10 nedēļām (nav datu par ilgāku novērošanas periodu); 6)ierobežotie dati, kas pieejami no pētījumiem Dienvidāfrikā, liecina, ka BA.4/BA.5 dominējošā periodā saglabājas augsta vakcīnas efektivitāte pret smagu slimības gaitu; 7)uz doto brīdi nav datu, kas liecinātu par otrās balstvakcinācijas devas nepieciešamību personām jaunākām par 60 gadiem un bez imūnsupresijas vai citām slimībām, sakarā ar kurām viņiem ir augsts smagas Covid-19 risks; 8)lemjot par veselības aprūpes un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs strādājošo vakcināciju ar šobrīd pieejamajām vakcīnām, ir jāvērtē riski un ieguvumi; 9)tiek plānots, ka: * rudens/ziemas periodā būs nepieciešama turpmāka papildu balstvakcinācijas deva (tostarp arī trešā balstvakcinācija) to cilvēku vidū, kam ir augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19, piemēram cilvēki vecumā 60+ vai cilvēki ar imūnsupresiju, vai citām hroniskām slimībām; *atjauninātās Omikrona variantam pielāgotās vakcīnas visticamāk lietošanai ES teritorijā būs reģistrētas 2022.gada septembrī;
Tāpat jāņem vērā, ka vakcinējamo grupas būs plašākas, ja Covid-19 epidēmija attīstīsies pēc otrā vai trešā scenārija, proti, ja infekcija būtu grūti pārvaldāma vai nevaldāma ar lielu ne tikai saslimušo, bet arī hospitalizēto un mirušo cilvēku skaitu.
Ņemot vērā gan saslimstības, gan smagas slimības epizožu pieaugumu, kas pašlaik tiek novērots Latvijā un daudzās citās valstīs, ir svarīgi turpināt centienus palielināt vakcinācijas aptveri, veicot primāro vakcinācijas kursu un pirmo balstvakcināciju ar pieejamām vakcīnām, kurām ir augsta efektivitāte smagas slimības riska samazināšanā, un šiem pacientiem nebūtu jāgaida jaunās SARS-CoV-2 vīrusa omikrona variantam pielāgotās vakcīnas.
Šī gada augusta sākumā būs pieejama Imunizācijas valsts padomes atjaunotās rekomendācijas, tādēļ aicinām sekot jaunākajai informācijai Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē vai Vakcinācijas rokasgrāmatā https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/17990/download.
Aicinām izplatīt šo vēstuli Ārstu biedrības biedriem, kā arī Nacionālā veselības dienesta līguma partneriem.
Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. jūliju tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Atbilstoši minētajai prasībai, valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz: ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 048 (patlaban – 1 963) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 229 (patlaban – 1 183) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 820 (patlaban – 745) eiropirms nodokļu samaksas.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem – 2 327 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 eiro un māsu palīgiem – 931 eiro. Kā redzams, LVSADA neprasa valdībai izpildīt rīkojumu pilnībā, bet gan piedāvā taisnīgu un saprātīgu kompromisu. Lai prasību izpildītu, nepieciešami papildus aptuveni 30 milj. eiro. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Veselības ministra nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017. gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tātad valdība nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami. No pacienta viedokļa tas ir bīstami dzīvībai.”
Latvijas Medicīnas fonds (LMF), kuru 1990. gadā izveidoja latviešu izcelsmes ārsti prof. Bertrams un Kristaps Zariņi, lai atbalstītu Latvijas medicīnu, šajā pavasarī pieņēma lēmumu finansiāli atbalstīt Ukrainas kara bēgļus, kas atraduši sev patvērumu Latvijā un strādā veselības aprūpes iestādēs, izmaksājot 1000 USD. Brāļiem Zariņiem bēgļa statuss nav svešs, jo arī viņi kopā ar vecākiem Otrā pasaules kara laikā devās trimdā, bēgot no Krievijas represijām.
Nataliia Sharova, SIA “Zemgales veselības centrs
Kopš 29. aprīļa, kad atbalstu saņēma pirmā pieteikuma iesniedzēja – zobārsta asistente Ludmila, kuras jaunā darba vieta nu ir SIA “Zemgales veselības centrs”, nu jau vairāk nekā 50 Ukrainas bēgļi ir saņēmuši LMF finansiālo atbalstu. “SIA “Zemgales veselības centrs” šobrīd strādā divas ukraiņu mediķes – Nataliia Sharova un Liudmyla Markovska, kuras ir ļoti labas un vērtīgas darbinieces, kas ne tikai teicami veic savu darbu, bet arī lieliski iekļaujas kolektīvā, kā arī centīgi apgūst latviešu valodu. Vēlamies izteikt LMF pateicību par materiālo atbalstu, kas bija ļoti nozīmīgs mediķēm ar bērniem ierodoties Latvijā,” saka Indra Klova, centra sabiedrisko attiecību speciāliste.
Oksana Pogorielova, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
“Paldies par atbalstu šajā grūtajā laikā un jūsu rūpēm par ukraiņu ārstiem. Esmu ļoti aizkustināta!”, saka docente M.D., Ph.D Oksana Pogorielova. Ukrainā Dr. Pogorielova strādāja Sumi Valsts universitātes klīnikā par konsultējošo kardiologu, bija Sumi Valsts universitāte Internās medicīnas katedras docente. Ir stažējusies kardioloģijā Vīnes klīnikās. Tagad viņas darba vieta ir Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. Ineta Caune, kura pārzina slimnīcas saimniecisko darbu, ļoti pozitīvi vērtē to, ka atbalstu var saņemt visi Ukrainas kara bēgļi, ne tikai ārsti. Atbalsts ir tas, kas šiem cilvēkiem šobrīd visvairāk vajadzīgs, neatkarīgi no profesijas, kurā viņi strādā.
Larisu Husakova, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca
SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” arī ir darba vieta vairākiem Ukrainas bēgļiem. Aina Maskalāne, Centra poliklīnikas galvenā ārste, informāciju par atbalsta iespēju Ukrainas kolēģiem, izlasīja žurnālā Latvijas Ārsts un kopā ar kolēģi no Ukrainas – ginekoloģi, dzemdību speciālisti Larisu Husakova, kura darbu uzsāka 1. jūnijā, iesniedza pieteikumu LMF atbalstam. Liels esot bijis Ukrainas kolēģes pārsteigums par šādu negaidītu nesavtīgu atbalstu.
Anna Podgornova Tukuma slimnīcas rehabilitācijas nodaļā veica masiera pienākumus, tomēr maija beigās devās atpakaļ uz Ukrainu, lai gūtu sirdsmieru par tur palikušo ģimeni.
Katra ceļš cauri bēgļu gaitām ir atšķirīgs, bet nevienam tas nav rozēm kaisīts. Tāpēc tik svarīgi, lai mēs katrs savu iespēju robežās palīdzētu tiem, kas šobrīd palikuši bez pajumtes, drošības un darba svešas, agresīvas varas dēļ.
Palīdzības lūgumi turpina nākt uz LMF pasta kasti, un LMF savu spēju robežās sniegs atbalstu visiem, kam tas šobrīd tik vajadzīgs.
Paldies vārdi gan no atbalsta saņēmējiem, gan jaunajām darba vietām ir labākā dāvana prof. Bertramam Zariņam viņa dzīves jubilejā, kas ir vienlaikus ar vasara Saulgriežiem!
Latvijas Medicīnas fonds (LMF) ir ASV dibināta bezpeļņas organizācija un jau kopš 1990. gada sniedz atbalstu Latvijas veselības aprūpei.
Saziņai: Kamena Kaidaka M.D. LMF un LĀZA administratore Latvijā +371 29121922 www.latvianmedicalfoundation.org lmf.latvia@gmail.com
2022.gada 30.jūlijā ar cieņu un mīlestību atcerēsimies izcilo 20.gs. medicīnas pārstāvi – Rūdolfu Skaidro (1882-1954). Ikvienas apdzīvotās vietas vislielākā vērtība ir aktīvi, enerģiski, ideju un radošuma apveltīti cilvēki. Tieši tāds medicīnas vēsturē un cilvēku atmiņās ir palicis Rūdolfs Skaidrais – ārsts, aktīvs sabiedriskais un kultūras darbinieks, kora diriģents, kas Raunai ir veltījis 40 darba gadus.
Rūdolfs Skaidraisir dzimis Vecpiebalgas novadā “Lejas Jēkuļos”, izglītību ieguvis Vecpiebalgas draudzes un pagasta skolā (1891-1896), Rīgas 1.ģimnāzijā (1896-1903), Tērbatas Universitātē (1903-1909). No 1909. līdz 1914. gadam strādājis Alūksnes (1909-1912) un Alsviķu pagastā (1912-1914). 1910. gadā apprecējies ar Vecpiebalgas ārsta, sava skolotāja un iedvesmotāja Jāņa Kundziņa meitu Adu.
1914. gada 3. janvārī Raunas baznīcas konvents par Raunas draudzes ārstu ievēlēja Rūdolfu Skaidro. Pirmā pasaules kara laikā R.Skaidrais tika mobilizēts Krievijas impērijas armijā, vēlāk piedalījās Krievijas pilsoņu karā.Ap 1919.-1920. gadu R.Skaidrais atsāka darbu Raunas doktorātā un aktīvi darbojās Raunas pagasta sabiedriskajā dzīvē.
Viens no galvenajiem ārsta mūža darbiem bija Raunas slimnīcas projekta izstrāde un celtniecība, kas savas durvis vēra 1932. gadā. Ārsta radinieks un draugs – slavenais arhitekts Pauls Kundziņš (1888-1983) bija vairāku R.Skaidrā iecerēto darbu līdzgaitnieks. Pēc P.Kundziņas projekta tika uzcelta Skaidro ģimenes māja Raunā, Cēsu ielā 8, kur ir ierīkota pastāvīga ekspozīcija “ME EUM ESSE – TAS ESMU ES”, kas veltīta R.Skaidrā piemiņai. Pati māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
1991. gadā Raunā dzimušais, Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienības vadītājs Ansis Muižnieks nodibināja R.Skaidrā prēmiju jaunajiem Latvijas lauku ārstiem. Šo prēmiju saņēmuši daudzi jaunie ārsti, kas šodien pazīstami arī plašākai publikai, kā, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktors, Veselības centra 4 valdes loceklis Māris Rēvalds.
2022. gada 30. jūlijā būsim kopā ar R.Skaidro, popularizēsim viņa nopelnus Raunas attīstībā, organizējot īpašu pasākumu “Raunas ārsta Rūdolfa Skaidrā godināšana 140. dzimšanas dienā”, kas norisināsies Raunā, Cēsu ielā 8 – te ārsts pavadīja savu mūžu. Uz pasākumu tiek aicināti R.Skaidrā dzimtas pārstāvji, Raunas pagasta un Smiltenes novada iedzīvotāji, R.Skaidrā prēmijas laureāti, Latvijas ārsti u.c. interesenti, pasākuma norisē tiek iesaistīti arī vietējās kopienas un pagasta kultūras iestāžu pārstāvji. Pasākums plānots trīs daļās: 1) Pasākuma atklāšana un lekcija par R.Skaidrā dzīvesgājumu un sasniegumiem; 2) Muzikāls sveiciens no Raunas jauktā kora (jo R.Skaidrais bija ilggadīgs Raunas kora vadītājs); 3) Kafijas pauze un ekskursijas pa R.Skaidrā piemiņai veltīto ekspozīciju, iepazīšanās ar ēku Cēsu ielā 8, Raunā,dalīšanās ar atmiņām par R.Skaidro, Raunas slimnīcu.
Lai līdz 14. Saeimas vēlēšanām izstrādātu un parakstīt kopīgu memorandu par nākamajos četros gados darāmo Latvijas veselības aprūpes nozares sakārtošanā un attīstībā, šodien, 15. jūnijā, pacientu un mediķu profesionālās organizācijas tikās ar politisko partiju pārstāvjiem. Diskusijā visas puses izklāstīja savu redzējumu par aktuālo situāciju veselības aprūpes nozarē un nepieciešamajiem soļiem situācijas uzlabošanai.
“Memoranda mērķis ir panākt politiķu attieksmes maiņu pret veselības nozari, kuras loma 21. gadsimtā tikai ir pieaugusi un turpina palielināties. Tā ir valsts un tautas pastāvēšanas un labklājības pamats, tāpēc visas attīstītās valstis šai nozarei atvēl arvien lielākus valsts budžeta līdzekļus. Lai jau 2035. gadā Latviju mēs nevarētu uzskatīt par izmirstošu valsti, politiķiem beidzot ir jāieklausās pacientos un mediķos, mums kopīgi ir jādomā par veselības ekonomiku un investīcijām cilvēku veselībā,” norādīja I. Aizsilniece.
Pasākumā pacientu vārdā uzstājās Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore Baiba Ziemele, kā arī AGIHAS biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks. Savukārt veselības aprūpē strādājošos pārstāvēja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente Sarmīte Villere, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Jānis Vētra un Latvijas ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālā biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Raudovs.
Pasākumā tika aicinātas piedalīties visas partijas un to apvienības, kas līdz šim pieteikušas savu gatavību startēt 14. Saeimas vēlēšanās, bet uz tikšanos ieradās Ilze Ortveina (Latvijas Reģionu apvienība), Vladislava Marāne (“Attīstībai/Par!”), Edgars Labsvīrs (“Progresīvie”),Jānis Krišāns (“Saskaņa”), Vladimirs Keidāns (“Latvija pirmajā vietā”), Andris Skride(“Izaugsme”) un Sandis Ģirģens(“Republika”).
Diskusiju ievadīja LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa prezentācija par Latvijas veselības aprūpes nozares finansējumu, pacientu līdzmaksājumu apjomu, kā arī cilvēkresursu un dzīvildzes jautājumiem, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Jaunākie “Eurostat” dati parāda, ka neraugoties uz to, ka Latvijā veselības aprūpes finansējums ir palielinājies vairākus gadus pēc kārtas, tas joprojām ir zemākais starp ES valstīm. Valdības tēriņi veselībai (% īpatsvars no visiem izdevumiem) dažu gadu laikā palielinājies no ~9% līdz 11%. Tomēr arī šis rādītājs ir zemākais starp ES valstīm. ES27 vidējais rādītājs ir ~15%. Savukārt pacientu līdzmaksājumu daļa ir 35,6%, kas joprojām ir otrs augstākais rādītājs starp ES valstīm.
Saskaņā ar «Latvia: Country Health Profile 2021», European Observatory on Health Systems and Policies Latvijā trūkst gan ārstu, gan māsu, kas norāda uz lielo mediķu pārslodzi salīdzinājumā ar citām valstīm.
“Nozarē ir izveidojusies nopietna cilvēkresursu problēma, kas saistīta arī ar personāla novecošanos un apgrūtinātu paaudžu nomaiņu. Liela daļa ārstu ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, kurus būs grūtības aizvietot, jo jaunās paaudzes ārstu ir salīdzinoši maz. Tas ietekmē arī starpvalstu konkurenci par ārstiem, kurā priekšrocības būs valstīm, kas spēj piedāvāt labākus darba un dzīves apstākļus,” uzvēra J. Hermanis.
Diskusijā tika meklētas atbildes uz sekojošiem valstij un sabiedrībai svarīgiem jautājumiem: kāpēc veselības aprūpe Latvijā joprojām nav pietiekami finansēta; kāpēc Latvijas politiķi neatzīst veselības aprūpes svarīgo lomu valsts ekonomikas stiprināšanā un valsts drošības veicināšanā; kā kopīgi risināt samilzušās problēmas veselības aprūpē; kādi būtu pirmie trīs pasākumi, ko katra politiskā partija/apvienība apņemas paveikt, ja tiks ievēlēta nākamajā Saeimā un nonāks valdībā.
Patlaban vairākās pasaules valstīs ir vērojams pērtiķu baku (turpmāk – PB) uzliesmojums, kura mērogs un ietekme uz sabiedrības veselību joprojām nav skaidrs [aktuālāko informāciju skatīt Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē[1]]. Lielākā daļa gadījumu ir jaunu vīriešu vidū, kuri sevi identificē kā vīrieši, kam ir dzimumattiecības ar vīriešiem. Nāves gadījumi nav bijuši paziņoti. Klīniskā aina parasti tiek raksturota kā viegla, vairumā gadījumu tā izpaužas ar bojājumiem uz dzimumorgāniem vai ģenitālijām, kas norāda, ka transmisija, iespējams, notikusi cieša fiziska kontakta rezultātā seksuālo aktivitāšu laikā. Vairākas valstis ir ziņojušas par gadījumiem, kas, iespējams, ir saistīti ar piedalīšanos pasākumos Spānijā (Madridē un Kanāriju salās) un Beļģijā (Antverpenē). Tomēr daudzas valstis ziņo arī par gadījumiem, kuriem nav zināmas epidemioloģiskās saiknes ar ceļošanu uz ārzemēm, saskarsmi ar citiem gadījumiem, dzīvniekiem vai konkrētu pasākumu apmeklēšanu.
Saskaņā ar Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (turpmāk – ECDC) veikto riska novērtējumu[2], PB izplatīšanās iespējamība personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs tiek uzskatīta par augstu. Lai gan vairumā gadījumu personām ir bijuši viegli slimības simptomi, PB vīruss var izraisīt smagu slimības klīnisko norisi šādās iedzīvotāju grupās: zīdaiņi un mazi bērni, grūtnieces, personas ar nomāktu imūnsistēmu. ECDC vērtē PB risku kā vidēju personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem (tostarp dažām grupām vīriešu, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem) un zemu plašākai sabiedrībai.
PB ir reta vīrusu izraisīta infekcijas slimība, kura visbiežāk sastopama Centrālāfrikas un Rietumāfrikas valstīs. Infekcijas rezervuārs dabā joprojām nav zināms, bet vīruss tika konstatēts dažiem grauzējiem un pērtiķiem, no kuriem inficējās arī cilvēki. PB gadījumi cilvēkiem bija reģistrēti arī ārpus Āfrikas saistībā ar starptautiskiem ceļojumiem vai importētiem dzīvniekiem. Pērtiķu baku inkubācijas periods (laiks no inficēšanās līdz simptomiem) ir no 5 līdz 21 dienai, visbiežāk 6-16 dienas.
PB vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku ir reta, taču ir ziņots par dažādu posmu infekcijas pārnešanas ķēdēm cilvēku vidū. Līdzīgi kā baku gadījumā, PB vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek galvenokārt ar lieliem elpceļu pilieniem tieša un ilgstoša kontakta laikā. Turklāt ar PB var inficēties tiešā saskarē ar inficētas personas ķermeņa šķidrumiem vai piesārņotiem priekšmetiem, piemēram, gultas veļu vai apģērbu. Ir dokumentēti citi pārnešanas ceļi, piemēram, vertikālā (no mātes bērnam) un nozokomiālā transmisija. Lai gan nekad nav ziņots par transmisiju ar cilvēka izcelsmes bioloģiskajām vielām, visticamāk šis pārnešanas veids arī ir iespējams.
Vispārējais PB epidemioloģiskās uzraudzības, gadījumu izmeklēšanas un kontaktpersonu izsekošanas mērķis ir pārraut inficēšanās ķēdes un apturēt PB uzliesmojumu. Minētajā kontekstā izšķiroši svarīgi ātri identificēt PB gadījumus un klasterus, nodrošināt optimālu pacientu veselības aprūpi un izolāciju, lai novērstu turpmāku vīrusa pārnešanu, identificēt, informēt un medicīniski uzraudzīt kontaktpersonas, pasargāt veselības aprūpes darbiniekus un pielāgot efektīvus kontroles un profilakses pasākumus PB infekcijai.
Indikācijas PĶR testēšanai uz PB
ECDC aktualizēja Pasaules Veselības organizācijas PB gadījuma definīciju un iesaka testēt[3] [2] ar PĶR testu diagnozes apstiprināšanai vai izslēgšanai pacientus, kuri atbilst varbūtēja gadījuma kritērijiem:
(1) Persona ar neskaidras etioloģijas izsitumiem* jebkurā ķermeņa daļā
UN
viens vai vairāki citi PB infekcijas simptomi**, kas parādījušies pēc 2022. gada 1. marta
UN
viens no šādiem apstākļiem vai faktoriem:
– ir saņemts pozitīvs ortopoksvīrusa infekcijas laboratorijas testa rezultāts (piemēram, ortopoksvīrusam specifiska pozitīva PĶR bez sekvencēšanas, vīrusa konstatācija elektroniskajā mikroskopijā, pozitīvs seroloģiskais tests);
– ir epidemioloģiska saikne (kontakts) ar apstiprinātu vai varbūtēju PB baku gadījumu 21 dienu pirms simptomu parādīšanās;
– ir informācija par ceļošanu uz PB endēmisku valsti 21 dienu pirms simptomu parādīšanās;
– pacients ir jebkuras seksuālās orientācijas persona, kurai 21 dienu pirms simptomu paradīšanās bijuši vairāki vai anonīmi seksuālie partneri;
– pacients ir vīrietis, kuram ir sekss ar vīriešiem.
VAI
(2) Persona ar neskaidras etioloģijas ģeneralizētiem vai lokalizētiem makulopapulāriem vai vezikulopustulāriem izsitumiem, kad jauni ādas bojājumu elementi parādās centrifugāli (virzībā prom no sākotnējās vietas) un tiem ir raksturīga umbilikācija (iedobumu rašanās vezikulu vai pustulu centrā) vai kreveles, pacientam ir limfadenopātija un viens vai vairāki citi ar PB saderīgi simptomi**.
* Lokalizēti vai ģeneralizēti makulopapulāri vai vezikulopustulāri izsitumi, kad jauni ādas bojājumu elementi parādās centrifugāli (virzībā prom no sākotnējās vietas) un tiem ir raksturīga umbilikācija (iedobumu rašanās vezikulu vai pustulu centrā) vai kreveles.
** Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās (parasti >38,5°C), galvassāpes, muguras sāpes, nogurums, limfadenopātija (lokalizēta vai ģeneralizēta).
Ziņošana
Ārstniecības personām nekavējoties diennakts laikā telefoniski [tālr.67271738] un rakstiski jāziņo par katru varbūtēju un laboratoriski apstiprinātu PB gadījumu Slimību profilakses un kontroles centram[4], kas veic gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, organizē pretepidēmijas pasākumus un ziņo Eiropas Slimību profilakses un kontroles centram un Pasaules Veselības organizācijai atbilstoši Starptautiskajiem veselības aizsardzības noteikumiem, kā arī apkopo un analizē iegūto epidemioloģisko informāciju.
Standarta piesardzības pasākumi
Standarta piesardzības pasākumi ietver pacienta izolāciju, individuālo aizsardzības līdzekļu lietošanu, rūpīgu roku higiēnu, piesardzīgu darbu ar piesārņotu medicīnisko aprīkojumu, veļu, atkritumiem, vides virsmu un priekšmetu tīrīšanu un dezinfekciju.
Izolācija un stacionēšana
Pacientus ar PB vai aizdomām par to stacionē slimības smaguma un veselības riska faktoru (piem., grūtnieces, zīdaiņi, personas ar novājinātu imūnsistēmu) dēļ. Citiem pacientiem izolācija arī tiek piedāvāta prioritāri slimnīcā, lai pasargātu no inficēšanās citus cilvēkus dzīves vai uzturēšanas vietā un ātrāk veiktu diagnozes precizēšanu. Pacienta izolācija stacionārā ir svarīga, ja apstākļi dzīves vai uzturēšanās vietā nevar novērst citu cilvēku inficēšanās risku, sevišķi tām personām, kuras pieder veselības riska grupai: zīdaiņi un mazi bērni, grūtnieces, personas ar novājinātu imūnsistēmu. Pacientus, kuriem nav minēto risku, var izolēt dzīves vai uzturēšanās vietā, ievērojot nepieciešamos piesardzības pasākumus: ir iespēja piešķirt atsevišķu istabu, kopšanas un aprūpes priekšmetus, veikt tekošo/kārtējo dezinfekciju, it sevišķi tualetes telpā un vannas istabā. Jāņem vērā arī pacienta gatavību sadarbībai un ieteikumu izpildei.
Pacienta izolācijas laikā stingri jāievēro izolācijas režīmu gaisa pilienu ceļā izplatāmas infekcijas slimības gadījumā[5] [4]. Kopumā var secināt, ka Covid-19 kontroles pasākumu protokola ievērošana PB gadījumā ir pietiekama infekcijas izplatīšanās novēršanai.
Izolācijas un piesardzības pasākumi jāturpina, līdz simptomi izzūd, kā arī ir atdalījušās kreveles un sadzijuši visi izsitumi (2-4 nedēļas).
Veicot pacienta aprūpi, ir svarīgi samazināt iespējamo saskari ar pacienta ādas bojājumiem un kontaminēto vidi. IAL ir jāsavāc, pirms tiek atstāta pacienta izolācijas zona.
Pacientam nepieciešams piešķirt individuālus kopšanas līdzekļus. Ieteicams izmantot vienreizējās lietošanas tīrīšanas aprīkojumu (piemēram, vienreizējās lietošanas dvieļus).
Individuālie aizsardzības līdzekļi
Lai novērstu veselības aprūpē strādājošo darbinieku inficēšanās risku, visiem veselības aprūpes speciālistiem atbilstoši situācijai jāizmanto individuālie aizsardzības līdzekļi (IAL), apskatot un aprūpējot pacientus ar aizdomām par PB, apstrādājot piesārņotus priekšmetus un materiālus (drēbes, gultas veļu utt.), kā arī saskarē ar bioloģiskajiem materiāliem, t. sk. paraugiem laboratoriskajai pārbaudei:
vienreizējās lietošanas halātus (ja nepieciešams ūdensnecaurlaidīgus halātus vai priekšautus);
vienreizējās lietošanas cimdus;
vienreizējās lietošanas apavus vai zābaku pārvalkus;
elpceļu aizsarglīdzekļus (FFP2 respiratorus);
acu aizsarglīdzekļus pret šļakatām (aizsargbrilles vai sejas aizsargs/vizieris).
Pacientiem arī nepieciešams lietot medicīnisko masku, kad viņi nonāk ciešā saskarē (līdz 1 m) ar veselības aprūpes darbiniekiem vai citiem pacientiem, kā arī nepieciešams nosegt ādas bojājumus ar apģērbu vai vieglu pārsēju.
Vides drošības un dezinfekcijas pasākumi
Baku vīrusi ir ārkārtēji izturīgi pret izžūšanu, paaugstinātu temperatūru, tiem ir arī raksturīga pH tolerance. Šīs īpašības ievērojami ietekmē to noturību apkārtējā vidē, tādēļ pacientu bioloģiskie materiāli, piemēram, ādas daļiņas/kreveles, vai kontaminētie priekšmeti, piem., gultas veļa paliek infekciozi mēnešiem līdz gadiem ilgi. Tomēr, baku vīrusi ir jutīgi pret parastajiem dezinfekcijas līdzekļiem, lai gan tie var būt mazāk jutīgi pret organiskajiem dezinfekcijas līdzekļiem salīdzinājumā ar citiem apvalkotiem vīrusiem.
Telpā, kurā atradās PB pacients, tīrīšana jāveic, neizraisot putekļu vai aerosolu veidošanos, un jāizmanto parastie tīrīšanas līdzekļi un IAL:
piesārņotās virsmas jātīra un jādezinficē, izmantojot 0,1% nātrija hipohlorītu (mājsaimniecībās var izmantot balinātāju, parasti sākotnējā koncentrācijā 5 %);
veļu (piemēram, gultas veļu, dvieļus, apģērbu) nepurinot var mazgāt standarta veļas mašīnā ar 60oC siltu ūdeni un mazgāšanas līdzekli;
inficētajai personai nav nepieciešams izmantot atsevišķus traukus, ja tie ir pareizi mazgāti. Netīros traukus un ēšanas piederumus vajadzētu mazgāt trauku mazgājamajā mašīnā vai ar rokām ar siltu ūdeni un ziepēm;
mīkstās mēbeles, piemēram, paklāji, dīvāni, aizkari, matrači un automašīnu sēdekļi un saloni jāapstrādā ar tvaiku, izmantojot atbilstošo aprīkojumu (piem., izmantojot gludekli ar tvaika režīmu un ieslēdzot maksimālu temperatūru);
priekšmetus, kas bijuši tiešā saskarē ar inficētas personas ādu un nav viegli mazgājami mājas veļas mašīnā, piemēram, spilvenus vai segas, var rūpīgi apstrādāt ar tvaiku (piem., izmantojot gludekli ar tvaika režīmu un ieslēdzot maksimālu temperatūru) vai var aizzīmogot, ielikt maisos vai konteineros un iznīcināt kā bīstamos infekciozos atkritumus;
marles vai citus materiālus, kas bija saskarē ar ādas bojājumu šķidrumu vai satur ādas daļiņas/kreveles no PB pacienta, ieteicams savākt un apstrādāt kā bīstamos infekciozos atkritumus vai pirms izmešanas (piem., mājas apstākļos) apstrādāt ar dezinfekcijas līdzekli vai veļas balinātāja šķīdumu (izturot vismaz 10 minūtes).
Kontaktpersonu apzināšana un medicīniskā novērošana
Tiklīdz tiek identificēts aizdomīgs PB gadījums, nepieciešams uzsākt apzināt kontaktpersonas, negaidot pacienta izmeklēšanu un testēšanas rezultātus.
SPKC epidemiologs, saņemot ārstniecības personas steidzamo paziņojumu par varbūtēju vai apstiprināto PB gadījumu:
apzina kontaktpersonas, veicot pacienta un citu personu aptauju;
sazinās ar kontaktpersonām, precizē informāciju par kontaktu ar PB gadījumu, noskaidro riska faktorus (darbs ar augsta veselības riska klientiem vai pacientiem) un informē par piesardzības pasākumiem;
nodod informāciju par kontaktpersonām ģimenes ārstiem medicīniskās novērošanas nodrošināšanai;
reizi nedēļā sazinās ar kontaktpersonām medicīniskās novērošanas nodrošināšanas nolūkā (pirmie 10 perēkļi).
Kritēriji kontaktpersonas statusa noteikšanai
Nosakot kontaktpersonas, jāņem vērā kontaktus, kas ir bijuši 24 stundu laikā pirms simptomu parādīšanās un visu periodu, kamēr persona ir bijuši infekcioza.
Kontakta veids
Skaidrojums
Pasākumi (īsumā)
Tuvs kontakts.
• Seksuālais partneris. • Persona(-as), kas dzīvo vienā mājsaimniecībā vai līdzīgā vidē (piemēram, kempingā, nakšņošanā utt.). • Persona(-as), kas koplieto apģērbu, gultas un citus piederumus utt., kamēr pacientam ir ādas bojājumi. • Persona(-as), kas ilgu laiku ( ≥ 8 stundas) koplieto vienu slēgtu darba telpu/biroju. • PB pacientu aprūpētāji, kamēr ir simptomātiski, ja nav lietoti piemērotie IAL. • Ārstniecības iestādes darbinieks, kuram ir bijusi saskare ar PB pacientu (bojājumi vai ilgstošs kontakts aci pret aci) bez piemērotiem IAL • Ārstniecības iestādes darbinieks vai cita persona, kas guvusi asu traumu vai bijusi kontaktā ar PB pacienta ķermeņa šķidrumiem vai pakļauta inficēšanās riskam aerosola ģenerēšanas procedūras laikā, strādājot bez IAL. • Laboratorijas personāls, ja ir noticis incidents darbā ar vīrusu saturošu paraugu (šļakatu, vai aerosola iedarbība utt.), strādājot bez IAL. • Pasažieris, kurš sēdēja (≥ 8 stundas) vienas sēdvietas attālumā no PB gadījuma, kamēr viņš ir bijis infekciozs vai dienu pirms simptomu parādīšanās, lidmašīnā, autobusā, automašīnā vai vilcienā. *Katrā neskaidrā gadījumā ir individuāla pieeja
• Riska novērtējums, lai noskaidrotu nepieciešamību veikt pretbaku vakcināciju pēc ekspozīcijas (ja ir pieejama vakcīna). • Pašnovērošana 21 dienu pēc pēdējā kontakta. Simptomu parādīšanās gadījumā – pašizolēties līdz tiek izslēgts PB, sazināties ar ģimenes ārstu. • Rūpīga roku higiēna, kā arī klepus higiēna. • Atturieties no seksuāliem kontaktiem un izvairieties no cieša fiziska kontakta. • Izvairieties no saskares ar mājdzīvniekiem zīdītājiem.
Cits kontakts.
• Īss (gadījuma) kontakts sabiedrībā. • Darba kolēģi no viena kolektīva. • Personas, kuras izmanto fitnesa aprīkojumu, saunu, bez seksuāla kontakta. • Sabiedriskās tikšanās. • Kontakts ārstniecības iestādē, ja tika izmantoti atbilstoši IAL.
• Atkarībā no kontakta veida un riska apsvērumiem, kontaktpersonai var tikt lūgts pašam novērot PB simptomus.
Vietas, kur visbiežāk ir iespējams riska kontakts: mājsaimniecība, darba vieta, skola/bērnudārzs, seksuāls kontakts, veselības aprūpes un sociālās aprūpes iestāde, lūgšanu nams, transports, kontakta sporta veidi, saviesīgās pulcēšanās (dejas).
Kontaktpersonu uzraudzība
Kontaktpersonu medicīniskā novērošana turpinās 21 dienu no pēdējā kontakta ar varbūtējo vai apstiprināto PB gadījumu.
Kontaktpersona tiek informēta par PB simptomiem un nepieciešamību mērīt ķermeņa temperatūru katru dienu 2 reizes dienā.
Ķermeņa temperatūras paaugstināšanās vai citu PB simptomu parādīšanās gadījumā, kontaktpersona nekavējoties nodrošina pašizolāciju, ja nepieciešamas lieto sejas masku un sazinās ar ģimenes ārstu.
Kontaktpersonas nedrīkst ziedot asinis, šūnas, audus, orgānus, mātes pienu vai spermu 21 dienu pēc pēdējā kontakta ar infekcijas avotu.
Kontaktpersonām nepieciešams atturēties no seksuāliem kontaktiem un izvairīties no cieša fiziska kontakta.
Kontaktpersonas var turpināt ierastās ikdienas darbības un aktivitātes, piemēram, doties uz darbu un apmeklēt izglītības iestādi (t.i., mājas karantīna nav nepieciešama).
Kontaktpersonām nepieciešams izvairīties no kontakta ar zīdaiņiem, maziem bērniem, grūtniecēm un personām ar novājinātu imūnsistēmu.
Ja kontaktpersonas darba pienākumi ietilpst kontaktu ar zīdaiņiem, maziem bērniem grūtniecēm vai personām ar novājinātu imūnsistēmu, tad darba devējs var piedāvāt kontaktpersonai citus darba pienākumus, ja tas nav iespējams, tad kontaktpersona noformē darbnespējas lapu.
Ja kontaktpersona ir pirmsskolas vecuma bērns, viņam ieteicams neapmeklēt pirmskolas izglītības iestādi vai citus mazu bērnu kolektīvus.
Kontaktpersonām nepieciešams izvairieties no saskares ar mājdzīvniekiem zīdītājiem.
Vakcinācija un ārstēšana
Pretbaku vakcīnu var izmantot pēcekspozīcijas profilaksei tuvajiem kontaktiem, kuriem ir paaugstināts risks nopietnai slimības gaitai. Vislabākais efekts vakcinācijai tiek sasniegts, ja to veic līdz 4 dienām pēc ekspozīcijas. Iepriekš veiktā vakcinācija pret bakām nodrošina aizsardzību līdz 85% (informācija no iepriekšējiem uzliesmojumiem).
Ja vakcīna būs pieejama valstī, SPKC nodrošinās gatavību pieņemt un apstrādāt ārstniecības iestāžu pasūtījumus operatīvai ārpuskārtas vakcīnas piegādei (arī ārpus darba laika, brīvdienās un svētku dienās), lai ārstniecības persona varētu ātri veikt kontaktpersonu vakcināciju. SPKC epidemiologi E-veselības vidē noformēs arī nosūtījumu kontaktpersonām uz vakcināciju.
Ārstēšana PB gadījumā galvenokārt ir simptomātiska (drudža, niezes un citu simptomu mazināšana), kā arī var būt nepieciešama sekundāru bakteriālu infekciju profilakse un ārstēšana. Pēc ārsta lēmuma var tikt izmantoti pretvīrusu līdzekļi.
Mājdzīvnieku uzraudzība
SPKC epidemiologs, veicot PB gadījuma epidemioloģisko izmeklēšanu, noskaidro zīdītāju dzīvnieku sugas, kas bijušas vai atrodas kontaktā ar inficēto personu, un informē Pārtikas un veterināro dienestu (PVD).
PVD piedalās katra atsevišķa PB gadījuma epidemioloģiskajā izmeklēšanā un par dzīvnieku, kurš bijis tiešā kontaktā ar cilvēku, kuram laboratoriski apstiprinātas PB (vīrusa klātbūtne), lemj to pakļaut karantīnai un novērot uz vietas mājsaimniecībā vai citā karantīnas vietā, vai lemj par citiem slimības ierobežošanas pasākumiem.
PVD organizē un uzrauga dzīvnieku karantīnas pasākumus. Karantīnas laikā dzīvnieku izolē būrī, telpā vai teritorijā, ievērojot biodrošību, novērojot dzīvnieka veselības stāvokli un informējot PVD par jebkādām izmaiņām dzīvnieka veselībā, nodrošinot dzīvnieka sugai atbilstošus turēšanas un labturības apstākļus, novēršot dzīvnieka izbēgšanas iespēju, pārvietošanu, pārdošanu vai atdāvināšanu, dezinficējot dzīvnieka tualetes atkritumus un citus atkritumus, kuri veidojas dzīvnieka turēšanas laikā, un tos likvidējot vietās, kur netiek piesārņota vide un nav infekcijas izplatīšanās draudi cilvēkiem vai dzīvniekiem.
Pēc dzīvnieka karantīnas dezinficē dzīvnieka karantīnas vietu, aprīkojumu un inventāru. SPKC un PVD pēc nepieciešamības apmainās ar informāciju par pretepidēmijas (infekcijas slimības ierobežošanas) pasākumiem PB perēklī (skartajā punktā).
Latvijas Ārstu biedrības Sertifikācijas padome jau 2022. gada 8. martā ir pieņēmusi lēmumu Nr. 2022/05 par Jevgēnijam Ņikiforenko izsniegtā sertifikāta darbības apturēšanu. Lēmums pieņemts, izvērtējot procesa virzītāja sniegto informāciju par Jevgēnijam Ņikiforenko piemēroto drošības līdzekli.
Jevgēnijs Ņikiforenko tiek turēts aizdomās par smagu un sevišķi smagu noziedzīgo nodarījumu izdarīšanu un viņam ir piemērots ne tikai drošības līdzeklis, bet arī papildus drošības līdzekļi, tai skaitā, papildus drošības līdzeklis – – noteiktas nodarbošanās aizliegums, t.i. pildīt ārsta – imunologa darba pienākumus. Minētais papildus drošības līdzeklis piemērots uz 22 mēnešiem. Ņemot vērā visus apstākļus, Sertifikācijas padomes rīcībā esošo informāciju, Sertifikācijas padome nolēma apturēt Jevgēnijam Ņikiforenko 2017.gada 16.februārī izsniegto imunologa sertifikātu.
Savukārt par sertifikāta anulēšanu Latvijas Ārstu biedrība lems pēc notiesājoša tiesas sprieduma saņemšanas.
Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk – Centrs) informē, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (turpmāk – PVO) sniegto informāciju līdz 2022. gada 21. maijam 12 valstīs (ieskaitot astoņas Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstis) ziņots par 92 laboratoriski apstiprinātiem un 32 aizdomīgiem pērtiķu baku (turpmāk – PB) gadījumiem[1]. PB neizplatās viegli starp cilvēkiem. Vīrusa pārnešana no cilvēka uz cilvēku notiek ciešā saskarē ar infekciozu materiālu no inficētās personas ādas bojājumiem, kā arī ar elpceļu pilieniņiem, atrodoties ilgstošā tuva kontaktā (seja pret seju) un ar slimnieku kontaminēto vidi. Pašreizējā uzliesmojumā diagnosticēto PB gadījumu īpatsvars vīriešiem, kuriem ir dzimumattiecības ar vīriešiem (turpmāk – MSM), un dažos gadījumos radušos ādas bojājumu raksturs liecina, ka pārnešana daudzos gadījumos notikusi dzimumakta laikā. Lai gan vairumā gadījumu pašreizējā uzliesmojumā cilvēkiem ir bijuši viegli slimības simptomi, ir zināms, ka PB vīruss izraisa smagas slimības noteiktās iedzīvotāju grupās: mazi bērni, grūtnieces, personas ar nomāktu imūnsistēmu. Smagas saslimstības gadījumu iespējamību šajā uzliesmojumā vēl nevar precīzi novērtēt. Kopējais risks ir novērtēts kā vidējs personām ar vairākiem seksuālajiem partneriem (tostarp dažām MSM grupām) un zems plašākai sabiedrībai.
Eiropas Komisija aicina dalībvalstis koncentrēties uz jaunu PB gadījumu ātru atklāšanu, ziņošanu, apstiprināšanu, klīnisko un epidemioloģisko pārvaldību, t. sk. kontaktpersonu izsekošanu. Šim nolūkam PVO piedāvā pagaidu PB gadījuma definīciju:
Apstiprināts gadījums: gadījums, kas atbilst aizdomīga vai iespējama gadījuma definīcijai un ir laboratoriski apstiprināts, nosakot PB vīrusam unikālas DNS sekvences ar reāllaika polimerāzes ķēdes reakciju (PĶR) un/vai ar sekvencēšanu.
Aizdomīgsgadījums: jebkura vecuma personaar neizskaidrojamiem akūtiem izsitumiem, kas atrodas PB neendēmiskā valstī
UN
viena vai vairākas no šīm pazīmēm vai simptomiem (kopš 2022. gada 15. marta):
galvassāpes
akūts drudža sākums (>38,5 o C),
limfadenopātija
mialģija
muguras sāpes
astēnija
UN
kuru klīnisko ainu neizskaidro šādi izplatīti akūtu izsitumu cēloņi: vējbakas, herpeszoster, masalas, Zikasvīrusslimība, Denges drudzis, Čikungunjasvīrusslimība, herpessimplex, bakteriālas ādas infekcijas, diseminēta gonokoku infekcija, primārais vai sekundārais sifiliss, šankroīds, limfogranulomavenereum, granulomainguinale, molluscumcontagiosum, alerģiska reakcija (piemēram, pret augiem); un jebkuri citi lokāli nozīmīgi izplatīti papulāru vai vezikulāru izsitumu cēloņi.
Varbūtējs gadījums: persona, kas atbilst aizdomīga gadījuma definīcijai
UN
Viens vai vairāki no šiem apstākļiem:
ir epidemioloģiska saikne ar PB gadījumu:
tuvs kontakts (seja pret seju), tostarp veselības aprūpes darbinieki bez acu un elpceļu aizsardzības līdzekļiem;
tiešs fizisks kontakts ar ādu vai ādas bojājumiem, tostarp seksuāls kontakts;
saskare ar piesārņotiem materiāliem, piemēram, apģērbu, gultas veļu vai piederumiem 21 dienu pirms simptomu parādīšanās PB gadījumam;
informācija par ceļošanu uz pērtiķu baku endēmisku valsti[2] 21 dienas laikā pirms simptomu parādīšanās;
ir bijuši vairāki vai anonīmi seksuālie partneri 21 dienu laikā pirms simptomu parādīšanās;
ir pozitīvs ortopoksvīrusa seroloģiskā testa rezultāts, ja nav veikta baku vakcinācija vai cita zināma ortopoksvīrusu iedarbība;
stacionēšana slimības dēļ.
Lai laikus atklātu saslimšanas gadījumus ar PB, organizētu nepieciešamos ārstniecības un pretepidēmijas pasākumus, lūdzam Jūs pievērst īpašu uzmanību minētajām PG gadījumu definīcijāmun nekavējoties ziņot Centram par aizdomīgiem un varbūtējiem PBgadījumiem telefoniski (tālr.: 67271738), kā arī nosūtot veidlapu Nr. 058/u “Steidzamais paziņojums par infekcijas slimību, infekcijas slimības izraisītāja konstatēšanu, rezistentu mikroorganismu izdalīšanu un vakcinācijas izraisītu komplikāciju (blakusparādību)”.
Materiālu laboratoriskai diagnostikai lūdzam sūtīt SIA “Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīca” Nacionālajai references laboratorijai[3].
Centrs vērš uzmanību PB profilakses unepidemioloģiskās kontroles pasākumiem:
PB aizdomīgu vai varbūtēju gadījumuidentifikācija un ziņošana, neraugoties uz to, ka diferenciālā diagnostika turpinās;
Pacienta izolācija; īpaši svarīgi izvairīties no saskares ar personām ar nomāktu imūnsistēmu, kā arī mājdzīvniekiem;
Pacienta klīniskā,laboratoriskā un epidemioloģiskā izmeklēšana
Kontaktpersonu apzināšana un medicīniskā novērošana. Kontaktpersona ir definēta kā persona, kurai laika posmā, kas sākas ar infekcijas avota gadījuma pirmo simptomu parādīšanos un beidzas, kad visas kreveles ir atdalījušas, ir bijusi viena vai vairākas no šādām saskarēm ar varbūtēju vai apstiprinātu pērtiķu baku gadījumu:
tuvs kontakts (seja pret seju) (tostarp veselības aprūpes darbinieki bez atbilstošiem IAL);
saskare ar inficētiem materiāliem, piemēram, apģērbu vai gultas veļu.
Kontaktpersonu uzraudzība:
• medicīniskānovērošana katru dienu 21 dienas laikā pēc pēdējā kontakta ar PB gadījumuģimenes ārsta uzraudzībā;
• ķermeņa temperatūras mērīšana 2 reizes dienā;
• kontaktpersonas nedrīkst ziedot asinis, šūnas, audus, orgānus, mātes pienu vai spermu;
• kontaktpersonas var turpināt ierastās ikdienas darbības, piemēram, doties uz darbu un apmeklēt skolu (t.i., mājas karantīna nav nepieciešama), taču novērošanas laikā viņiem jāpaliek tuvu mājām, jābūt saziņā ar ģimenes ārstiem;
• pirmsskolas vecuma bērniembūtu ieteicams pārtrauktizglītības iestāžu un citu bērnu kolektīvu apmeklēšanu.
Materiāli: no ādas bojājumiem – šķidrums no pūslīšiem un pustulām, sausās ādas nokasījums. Ja iespējams, tad arī biopsijas materiāls. Materiālu glabāšana: jāuzglabā sausā, sterilā mēģenē (bez vīrusu transportēšanas vides) un jāglabā aukstumā. !!! Materiālu asinis neizmantot, jo virēmijas ilgums ir īss, salīdzinot ar paraugu ņemšanas laiku pēc simptomu parādīšanās!!! Nacionālās References laboratorijas kontakti: Darba laikā no 08:00 līdz 17:00 var zvanīt: 67014220 Sergejs Ņikišins 67014217 Oksana Savicka 67014215 Gatis Pakarna 67014775 Ilva Pole Laika posmā no 17:00 līdz 08:00: 67014539 dežūrējošiebiomedicīnas laboranti (saņems informāciju no pasūtītājiem un informēs LIC laboratorijas ārstu vai speciālistu, kas pārzvanīs pasūtītājam)
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
