Mediķi aicina prezidentu iestāties par finansējuma palielināšanu veselības nozarei
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMa) pārstāvji šodien, 5. maijā, neklātienē tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai vērstu uzmanību uz valdības plāniem nākamajos gados samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu. Vienlaikus veselības nozares profesionālās organizācijas aicināja prezidentu uzsākt publisku diskusiju par nulles budžeta veidošanu – valsts prioritāšu un visu izmaksu pozīciju atklātu pārskatīšanu.
“Veselības nozare vēršas pie Valsts prezidenta, jo līdzšinējā nesaprātīgā politiķu attieksme draud jau šogad un nākamajos gados radīt, iespējami, smagāko un visaptverošāko krīzi veselības aprūpes nozarē kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ja šovasar netiks pieņemti kardināli un veselības nozarei labvēlīgi lēmumi, tad mums neatliks nekas cits, kā lemt par premjera un valdības demisijas pieprasīšanu, kā arī jau rudenī atkal gatavoties mediķu protestiem,” tiekoties ar Valsts prezidentu sacīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
LĀB, LJĀA un LMa tikšanās laikā vērsa uzmanību, ka jau gadu Latvijas iedzīvotāji praktiski nesaņem plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, bet mediķi, kuru vidējais vecums ir vairāk nekā 50 gadi, ir izdeguši. Tāpat organizāciju pārstāvji brīdināja Valsts prezidentu, ka turpinot sistēmas badināšanu, ir gaidāms mediķu emigrācijas vilnis, īpaši – māsu un jauno ārstu.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece: “Jau 2019. gadā mediķi rosināja Saeimu un valdību sākt darbu pie nulles budžeta, jo nav jābūt finansistam, lai būtu skaidrs, ka šajā valstī jau gadu desmitiem nauda tiek apzināti šķērdēta pilnīgi absurdām lietām, tā vietā, lai to novirzītu, piemēram, Latvijas iedzīvotāju veselībai. Šķiet mēs dzīvojam paralēlās realitātēs. No vienas puses mums ir vairāk naudas nekā jebkad, bet no otras puses – Saeimas Sociālo un darba lietu komisija spriež, ka nevaram atrast 400 tūkstošu eiro onkoloģijas pacientiem…”
Sarunas laikā tika uzsvērts, ka veselības aprūpes nozarē strādā gudri cilvēki ar plašu redzesloku un zināšanām par to, kas notiek citās valstīs. Tepat kaimiņos ir Igaunija, kuras valsts budžets ir līdzīgs Latvijas, bet situācija veselības aprūpē ir kā diena pret nakti. Turklāt visās jomās – gan kopējā naudas apjomā, kas tiek novirzīts veselības nozarei, gan vienam pacientam atvēlētais finansējums, gan mediķu algas. Daudz labāka situācija ir arī Lietuvā un arī citās Austrumeiropas valstīs. Piemēram, tāda nelielas valstis kā Slovākija ne tikai no Eiropas Atveseļošanās un noturības plānā panākušas daudz lielāku kopējo finansējumu – 7,6 miljardi eiro, bet arī jau definējušas, ka būtiska tā daļa tiks novirzīta tieši veselības aprūpes sistēmas pilnveidei.
“Tā vietā, lai šajā smagajā cīņā ar pandēmiju no valsts saņemtu lojalitāti, politisku, tiesisku un finansiālu atbalstu, veselības aprūpē strādājošajiem ir bijis nemitīgi jācīnās par savām tiesībām un katru papildu eiro. Tā tas bija 2019. un 2020. gadā, gan ar atalgojuma palielināšanu, gan Covid-19 piemaksām. Un tā tas ir arī ar jauno veselības aprūpē strādājošo atalgojuma modeli, kura izstrādē mediķi starp dežūrām pavadīja gadu, lai valdība to noraidītu 20 minūtēs… Vēlamies atgādināt, ka tieši mediķi Covid-19 pandēmiju ir iznesuši un turpina iznest uz saviem pleciem, vienlaikus mēģinot sakārtot arī veselības aprūpes nozari un, patiesību sakot – darot politiķu darbu!” sarunas laikā uzsvēra Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.
Nozares pārstāvji prezidentam sacīja, ka mediķi vēlas redzēt skaidru vismaz piecu gadu plānu, kurā precīzi iezīmēts finansējums veselības aprūpes nozarei un tajā strādājošo atalgojumam. Lai to panāktu, Saeimai, ministrijām un valsts iestādēm ir jāsāk sadarboties un koordinēti strādāt vienota mērķa labā.
