Skip to content

Nozares aktualitātes

Quadripartite launches a new platform to tackle antimicrobial resistance threat to human and animal health and ecosystems

Quadripartite launches a new platform to tackle antimicrobial resistance threat to human and animal health and ecosystems

18 November 2022, Rome/Nairobi/Geneva/Paris – The Antimicrobial Resistance Multi-Stakeholder Partnership Platform was launched today to ensure the growing threats and impacts of antimicrobial resistance are addressed globally.

The Food and Agriculture Organization of the United Nations (FAO), the UN Environment Programme (UNEP), the World Health Organization ( WHO) and the World Organisation for Animal Health (WOAH), known as the Quadripartite  are joining forces on this initiative to underscore the threat AMR presents to humans, animals, plants, ecosystems and livelihoods.

An estimated 1.3 million people around the world die each year directly due to bacterial antimicrobial resistance ( AMR). If no action is taken, that number could soar dramatically, bringing higher public health costs and pushing more people into poverty, especially in low-income countries, underscoring the need for the Platform to mobilise further coordinated efforts.

Antibiotics and other antimicrobials play a key role in the success of modern medicine and have greatly improved the health of humans and animals. But overuse and misuse has reduced their efficacy, with more pathogens developing the ability to survive the antimicrobials designed to eliminate them.

AMR occurs when bacteria, viruses, fungi and parasites no longer respond to antimicrobial agents. As a result of drug resistance, antibiotics and other antimicrobial agents become ineffective and infections become difficult or impossible to treat, increasing the risk of disease spread, severe illness and death. Moreover, 1.3 billion people rely on livestock for their livelihoods and 20 million people depend on aquaculture, especially in low and middle-income countries. The spread of resistant strains of pathogens inexorably affects their livelihoods, as it increases animal suffering and losses. Applications to crops, as well as unproper disposal of unused and expired drugs and waste from industries and communities can lead to pollution of soils and streams that spread the trigger for unwanted microorganisms to develop resistance to tools meant to contain and eliminate them.

The new Antimicrobial Resistance Multi-Stakeholder Partnership Platform is an inclusive and international forum bringing together voices from all areas, sectors and perspectives through a holistic and system-wide One Health approach, for a shared vision responding to the need to improve coordination of efforts by a large number of stakeholders.

Quotes by the Quadripartite leaders

“Antimicrobial resistance threatens animal health, food safety and food security, economic prosperity and ecosystems worldwide,” said FAO Director-General QU Dongyu. “The world needs to join forces now to prevent drug-resistant diseases and reduce its implications.”

“AMR challenges cannot be understood or addressed separately from the triple planetary crisis – the crisis of climate change, the crisis of nature and biodiversity loss, and the crisis of pollution and waste, all of which are driven by unsustainable consumption and production patterns,” said UNEP Executive Director Inger Andersen. “The climate crisis and AMR are two of the greatest and most complex threats the world currently faces. Both have been worsened by and can be improved with human action.   “This platform will be vital in raising the profile and urgency of addressing AMR while building and maintaining political momentum and public support,” said WHO Director-General Dr Tedros Adhanom Ghebreyesus. “It will help to drive global coordination so that our collective response is more strategic, resource efficient and sustainable.”

“We can get ahead of AMR with the right partnerships and collaborative models. The time to act is now,” said WOAH Director General Monique Eloit. “We are striving to protect everyone from the threat of AMR.”

World Antimicrobial Awareness Week and the Platform

As drug-resistant infections can affect anyone, anywhere, public health, agrifood systems and ecosystems everywhere are at risk. Tackling AMR is a shared responsibility for all of us, which is why the theme of this year’s World Antimicrobial Awareness Week, starting today, is “Preventing Antimicrobial Resistance Together”.

The Platform is a way to redouble collective efforts to save millions of lives and preserve the efficacy of antimicrobials for current and future generations by using them sustainably.The new Platform will engage and empower stakeholders across the One Health spectrum in an inclusive, transparent way to build consensus among public and private stakholders on the global AMR vision, gain knowledge to foster a collective understanding of AMR challenges and opportunities, and take multi-stakeholder actions to contain, combat and reverse AMR in line with the Global Action Plan and National Action Plans.

Latvijas Ārstu biedrības prezidentes amatā atkārtoti ievēlēta Ilze Aizsilniece

15. novembrī biedru kopsapulcē par Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidenti atkārtoti uz četriem gadiem ir ievēlēta ģimenes ārste Ilze Aizsilniece, bet par viceprezidentiem – infektoloģe un hepatoloģe prof. Angelika Krūmiņa un nefrologs Māris Pļaviņš. Par Ilzi Aizslinieci nobalsoja 245 biedri, bet par Angeliku Krūmiņu un Māri Pļaviņu attiecīgi –268 un 325 biedri.

Kopā pilnsapulcē piedalījās 430 biedri, no tiem 12 juridiskie un 418 individuālie biedri. Prezidenta vēlēšanās tika nodoti 417 biļeteni, no kuriem 26 bija nederīgi. Par otru LĀB prezidenta kandidātu Pēteri Apini nobalsoja 146 biedri.

Pilnsapulcē tika ievēlēta arī biedrības valde, kā arī profesionālās struktūrvienības un Revīzijas komisija. Kopumā LĀB valdē darbojas 15 cilvēki, tai skaitā – prezidents un divi viceprezidenti. Valdes sastāvs veidojas no 7 tieši ievēlētiem valdes locekļiem, prezidenta, diviem viceprezidentiem un 5 nominētiem valdes locekļiem – Latvijas Jauno ārstu asociācijas nominēta pārstāvja un katras LĀB profesionālās struktūrvienības priekšsēdētāja.

Biedru pilnsapulcē tieši ievēlēti tika sekojoši septiņi valdes locekļi – ķirurgs prof. Viesturs Boka – 262 balsis, endokrinologs un internists prof. Valdis Pīrāgs – 249 balsis, psihiatrs prof. Māris Taube – 244 balsis, anesteziologs, reanimatologs, algologs asoc. prof. Eva Strīķe – 229 balsis, fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārste Anda Nulle – 224 balsis, traumatologs un ortopēds Sandris Petronis – 219 balsis, radiologs asoc. prof. Ardis Platkājis – 215 balsis. Kopumā par valdi balsoja 331 biedrs.

Revīzijas komisijā ievēlēti ģimenes ārsts Jevgeņijs Bondins, psihoterapeite un veselības aprūpes vadības ārste Viktorija De Lāte un plastikas ķirurgs Gundars Krauklis.

Savukārt LĀB Arodtiesā turpmāk strādās eksperte, algologs un neirologs Valentīna Berga (315 balsis); narkoloģe, psihiatre un veselības aprūpes vadības ārste Astrīda Stirna (276 balsis); kardioloģe Sanda Jēgere (255balsis); internists Edmunds Jansons (234 balsis); traumatologs, ortopēds un rokas ķirurgs Jānis Krustiņš (232 balsis);neiroķirurgs Jānis Stuķēns (230 balsis); psihoterapeits Jānis Vītiņš (226 balsis);      eksperts un psihiatrs Jānis Bušs (225 balsis).

LĀB Sertifikācijas padomē ievēlēti sekojoši 17 locekļi: psihiatrs Elmārs Tērauds (309 balsis); ginekoloģe un dzemdību speciāliste Sandra Vītiņa (275 balsis); plastikas ķirurgs, bērnu ķirurgs Valdis Ģīlis (264 balsis);kardiologs Gustavs Latkovskis (259 balsis); plastikas ķirurgs, rokas ķirurgs Mārtiņš Kapickis (256 balsis); gastroenteroloģe Jeļena Derova (255 balsis); algologs, neirologs Ināra Logina (255 balsis); nefrologs, imunologs Inese Mihailova (250 balsis); pediatre, reimatologs, bērnu reimatologs Ingrīda Rumba-Rozenfelde (238 balsi); anesteziologs, reanimatologs Sigita Kazūne (235 balsis); ģimenes ārsts Alise Nīcmane-Aišpure (230 balsis); onkologs ķīmijterapeits Viktors Kozirovskis (225 balsis);  zobārsts, mutes, sejas un žokļu ķirurgs Egils Korņevs (222 balsis); bērnu ķirurgs un sirds ķirurgs Valts Ozoliņš (219 balsis); fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts Zaiga Kalnbērza-Ribule (218 balsis); psihoterapeits, narkologs Tija Vanaga (214 balsis); homeopāte Inguna Vecvagare (211 balsis).

LĀB Izglītības komisijā ievēlēti 14 locekļi: ginekologs, dzemdību speciāliste Dace Rezeberga, (340 balsis); gastroenterologs un internists Aleksejs Derovs(318 balsis); endokrinologs un internists prof. Valdis Pīrāgs (313 balsis);kardioloģe Silvija Hansone (236 balsis); anesteziologs, reanimatologs Oļegs Sabeļņikovs (233 balsis); interniste um gastroenteroloģe Ilona Vilkoite (225 balsis); psihiatre Jeļena Vrubļevska (224 balsis); radiologs diagnosts Arturs Balodis (223 balsis); rokas ķirurgs un plastikas ķirurgs Aivars Tihonovs (217 balsis); pediatre un bērnu infektologs Ilze Grope (206 balsis);internists un dietologs Georgijs Moisejevs (205 balsis); zobārsts Inguna Rence – Bambīte (193 balsis); psihoterapeits Valdis Briedis (182 balsis); bērnu ķirurgs un sirds ķirurgs Valts Ozoliņš (165 balsis).

Ētikas komisijā turpmāk strādās sekojoši 15 pilnsapulcē ievēlētie locekļi: radiologs un invazīvais radiologs Kārlis Kupčs (280 balsis); psihoterapeits Gunta Andžāne (276 balsis); rokas ķirurgs, plastikas ķirurgs Haralds Adovičs (244 balsis); anesteziologs, reanimatologs Eva Šteina (223 balsis); veselības aprūpes vadības ārsts, neonatologs un pediatrs Ilze Kreicberga (223 balsis); mutes, sejas un žokļu ķirurgs, zobārsts Andis Paeglītis (213 balsis); urologs Vilnis Lietuvietis (206 balsis); neirologs Evija Miglāne (205 balsis); onkologs ķīmijterapeits Elīna Sīviņa (196 balsis); neiroķirurgs Henrijs Ozoliņš (195 balsis); narkologs un psihiatrs Inga Landsmane (187 balsis); fizikālās un rehabilitācijas medicīnas ārsts, manuālās medicīnas ārsts Uģis Beķeris (186 balsis); ģimenes ārsts Evelīna Beire (183 balsis); nefrologs Ilze Puide (181 balss); traumatologs, ortopēds Kristaps Knohenfelds (180 balsis).

LĀB pašlaik ir 40 juridiskie un vairāk nekā 3336 individuālie biedri.

Latvijas Sporta medicīnas asociācijas rīkoto simpoziju Sporta medicīnas nākotne: Eiropas perspektīva

Latvijas Sporta medicīnas asociācijas rīko simpoziju Sporta medicīnas nākotne: Eiropas perspektīva 12.11.2022. 14.00-16.30.

Simpozijā atklājumos un pieredzē dalīsies Latvijā atbraukušie Pasaules klases viedokļu līderi sporta medicīnā, profesionālu sportistu un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpē no Starptautiskās Olimpiskās komitejas, Starptautiskās Sporta medicīnas federācijas, Eiropas Sporta medicīnas federācijas un Latvijas Sporta medicīnas federācijas.

Simpozija programma:

  • Agrīna specializācija sporta veidā, ievads Dr. Med. Sandra Rozenštoka, Latvija
  • Sportistu adaptācijas robežas, ievads Prof. Bulent Ulkar, Turcija
  • Dopings un tehnoloģiskais dopings, ievads Prof. Yannis Pitsiladis, Lielbritānija un Pedro Manonelles, Spānija
  • Digitālās tehnoloģijas sporta medicīnā un sportā, ievads Prof. Rudiger Reer

Diskusijā piedalās Prof. Anna Jegier, Polija and Dr. Med. Theodora Papadopoulou, Lielbritānija.

Organizē: LSMA
Simpozija norise: ekspertiem klātienē, dalībniekiem Zoom platformā 12.11.2022. 14.00-16.30 Informācija latviešu un angļu valodā: Simpozija valoda: angļu, ar tulkojumu latviešu valodā
Dalība: bez maksas
Atbilstoši tehniskam nodrošinājumam būs iespēja paust viedokli, uzdot jautājumus.


Pilnsapulcē notiks Latvijas Ārstu biedrības vadības vēlēšanas

Šī gada 15. novembrī norisināsies Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) biedru pilnsapulce, kurā notiks biedrības prezidenta, divu viceprezidentu, valdes un profesionālo struktūrvienību un revīzijas komisijas vēlēšanas, kā arī jauno Goda biedru sveikšana. LĀB prezidenta amatam ir izvirzīti divi kandidāti – līdzšinējā biedrības prezidente un ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un veselības aprūpes vadības ārsts Pēteris Apinis.

Pilnsapulcē, kas 15. novembrī plkst. 15.00 notiks Rīgas Stradiņa universitātes aulā, Dzirciema ielā 16, Rīgā, piedalīties aicināti visi LĀB 40 juridiskie un 3290 individuālie biedri.

Realistic empty transparent ballot box

Pilnsapulci ievadīs viesu uzrunas un LĀB prezidentes ziņojums par aizvadītajos četros gados paveikto, kam sekos LĀB prezidenta kandidātu uzstāšanās un vēlēšanas. Tam sekos divu viceprezidentu un valdes vēlēšanas, kā arī Revīzijas, komisijas, Sertifikācijas padomes, Ētikas komisijas, Aroda tiesas un Izglītības komisijas vadītāju ziņojumi un attiecīgo profesionālo struktūrvienību un revīzijas komisijas vēlēšanas. Kopumā LĀB valdē darbojas 15 cilvēki, tai skaitā – prezidents un divi viceprezidenti. Valdes sastāvs veidojas no 7 tieši ievēlētiem valdes locekļiem, prezidenta, diviem viceprezidentiem un 5 nominētiem valdes locekļiem – Latvijas Jauno ārstu asociācijas nominēta pārstāvja un katras LĀB profesionālās struktūrvienības priekšsēdētāja.

Kandidātus ievēlēšanai LĀB izpildinstitūcijā(valdē) un profesionālajās institūcijās var pieteikt, iesniedzot iesniegumu LĀB sekretariātā, Skolas ielā 3, Rīgā, vai iesūtot e-pastā

Ojāra Veides Fonda stipendiāti 2022/2023

Ojāram Kārlim Veidem šogad 17. aprīlī mēs varētu atzīmēt ārsta 100 dzimšanas dienu. Ir velti zīlēt, kādu medicīnas nozari Ojārs Veide būtu izvēlējies par savu, jo viņa studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē pārtrauca Otrais pasaules karš.  Pārtrauca gan studijas, gan viņa dzīves ceļu, jo 1945. gada pavasarī pēc sīvām kaujām Ojārs Veide vairs neatgriezās latviešu leģionāru rindās. Sava brāļa piemiņai Dr. Emma Irēne Groduma, Saskatčevanas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore, 1999. gadā no saviem līdzekļiem izveidoja fondu. Nu jau vairāk nekā 20 gadus Fonds finansiāli atbalsta Latvijas jaunos ārstus un kopš 2022. gada arī citus medicīnas jomas speciālistus. Katru gadu 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju $1000 līdz $2000 apmērā. Pieteikumus vērtē fonda valde – LĀZA valdes loceklis Kaspars Tūters, LĀZA vicepriekšsēdis Juris Lazovskis un LĀZA biedre Inese Flude (Kanāda). Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību. Fondu sekmīgi kopš tā dibināšanas pirmās dienas ir vadījis LĀZA eksprezidents, profesors Kaspars Tūters (Kanāda).

Ojāra Veides fonda vadītājs prof. Kaspars Tūters kopā ar dzīvesbiedri 9. Latvijas ārstu kongresa dalībnieku gājienā caur Vecrīgu, 21.09.2022. Foto autors: Jānis Brencis

Finansiālu atbalstu savai profesionālai pilnveidei ārpus Latvijas ārstniecības iestādēs ir saņēmuši jau 66 stipendiāti. Fonda atbalstu saņēmuši daudzi Latvijā cienīti ārsti: Aina Kratovska, Roberts Leibuss, Vita Skuja, Anna Silda, Rasma Vārna, Anna Saliņa, Liene Bērze, Jānis Zariņš, Marija Mohova, Kārlis Rācenis, Matīs Mežals, Dace Zvirgzdiņa, Līga Beķere, Ieva Mičule, Dace Dimante, Ilze Apine, Sniedze Mūrniece, Justīne Rudzīte un vēl daudzi, jo daudzi cienīti jaunie un nu vairs ne tik jaunie kolēģi.

2022. gadā stipendijas saņem pieci kolēģi: SIA “Vidzemes slimnīca” fizioterapeite Linda Kornete, lai apgūtu Feldenkraisa metodes mācības “Feldenkrais-Ausbildung Innsbruck-Tirol 2021-2024”, Austrijā; Dr. Emīls Šmitiņš, Rīgas Stradiņa universitātes bērnu kardioloģijas 3. gada rezidents Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, dalībai “Cardiovascular Angiography and Interventions 2022 Fellows Course – Congenital Interventional Cardiology Course”, kas norisināsies Maiami, ASV. Rekomendāciju sniedza Ingūna Lubaua, RSU rezidentūras programmas bērnu kardioloģijā vadītāja; Dr. Nauris Zdanovskis, RSU radioloģijas katedras asistents, studiju kursa Radioloģijas pamati vadītājs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts radiologs, stažēsies Nīderlandē, Roterdamā Erasmus MC. Rekomendāciju sniedz asoc. prof. Ardis Platkājis, Radioloģijas katedras vadītājs RSU; Dr. Kristaps Eglītis, LU vispārējās ķirurģijas programmas 5. gada rezidents, RAKUS, lai apgūtu jaunas prasmes ERASMUS programmā Helsinku universitātes klīnikā plastiskajā ķirurģijā, kā galveno virzienu izvēloties onkoloģiju. Rekomendāciju sniedza Dr. med.  Armands Sīviņš, RAKUS Onkoloģijas klīnikas vadītājs. Dr. Artūrs Šilovs, 3. gada rezidents radiologa specialitātē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, lai apmeklētu European course in minimally invasive neurological therapy (ECMINT) Oksfordā, Apvienotajā Karalistē 2022. gada decembrī. Rekomendāciju sniedza Dr. Aina Kratovska, RAKUS Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja p.i. Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2023/24 gadā, līdz 2023. gada 15. septembrim. Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā ārstniecības vai mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai. Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Pieteikšanās kārtība sadaļā Stipendijas

Latvijas Ārstu biedrība pauž protestu un dziļu neizpratni par Andas Nulles atstādināšanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, premjeram Krišjānim Kariņam un Veselības ministrijai (VM), kurā pauž protestu un dziļu neizpratni par VM pēkšņo lēmumu atsaukt no amata Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) “Vaivari” ilggadējo valdes priekšsēdētāju Andu Nulli. LĀB valdes ieskatā VM Valsts sekretāre Indra Dreika ir pieņēmusi katastrofālu, veselības aprūpei un pacientiem absolūti kaitniecisku un nozares profesionāļiem pilnīgi nesaprotamu lēmumu, kas nodara kaitējumunacionālai drošībai un stabilitātei svarīgajai veselības nozarei.Tāpēc LĀB aicina valsts augstākās amatpersonas aktīvi iesaistīties šī jautājuma taisnīgā noregulējumā.

LĀB vēstulē pauž neizpratni, ka VM savu pēkšņo lēmumu pamatoarinterešu konflikta situāciju, kurai vairāk nekā astoņus gadus atpakaļ pēc Veselības Ministrijas unKNAB pārbaudes jau tika rasts tiesisks risinājums. Lai varētu izvairīties no interešu konflikta,jebkura lēmuma pieņemšana, kas varētu būt saistīta ar A. Nulles tuviniekiem vai uzņēmumu, kurāviņa nelielā slodzē ir darba ņēmēja un strādā kāģimenes ārste (lai saglabātu ārsta sertifikātu), tika deleģēta otram NRC “Vaivari” valdes loceklim.

Vēstulē valsts augstākajām amatpersonām un VM teikts, ka bažas par VM pēkšņā lēmumapolitisko raksturu vairo fakts, ka lēmums steigā pieņemts laikā, kad notiek ne tikai jaunās valdības veidošana un nākamās VM politiskas vadības izraudzīšanās, bet arī konkurss uz NRC “Vaivari” valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu vietām, kurā savu kandidatūru pārliecinoši pieteikusi Anda Nulle.

“Atgādinām, ka valsts un tās institūciju pienākums ir nodrošināt, lai ārstniecības iestādes Latvijā vadītu nozares profesionāļi ar atbilstošu izglītību un pieredzi, īpaši ārkārtas situācijā kādu piedzīvojām Covid-19 pandēmijas laikā un pašlaik, kad mums tepat blakus norisinās Krievijas-Ukrainas karš,” teikts vēstulē. Latvijas Ārstu biedrība atgādina, ka NRC „Vaivari” ilggadējā valdes priekšsēdētāja Anda Nulle kopā ar komandu ir izveidojusi ne tikai spēcīgu un mūsdienīgu rehabilitācijas centru Vaivaros, viņa ir iedzīvinājusi rehabilitācijas pakalpojumus visā Latvijā. Par to viņai ir pateicīgi gan Rīgas, gan reģionu ārstniecības iestāžu vadītāji, bet jo īpaši – pacienti. Arī Ukrainas kara varoņi, kas Andas Nulles vadībā ir saņēmuši pasaules līmeņa rehabilitāciju un iespēju uz cilvēka cienīgu dzīvi. A. Nulle ar savu personību uzskatāmi pierādījusi, ka izcils ārsts ar mūsdienīga menedžera talantu, ne vienmēr ir politiski ērts, bet viennozīmīgi – valstiski svarīgs sabiedrības veselības nodrošināšanā.

Vācijas Ārstu biedrības prezidents Dr. Klauss Reinhards: Profesionālā brīvība kā medicīniski ētisks pienākums

Šī gada oktobra sākumā Latvijas Ārstu biedrības sadarbības organizācija Vācijas Ārstu biedrība atzīmēja nozīmīgu jubileju, svinīgajā pasākumā“Vācijas Ārstu biedrībai – 75 gadi” tās prezidents Dr. Klauss Reinhards (Klaus Reinhardt) uzstājās ar runu, kurā uzsvēra un pamatoja ārsta profesionālās brīvības saglabāšanu kā medicīniski ētisku pienākumu pret pacientiem un sabiedrības veselību. Piedāvājam iepazīties ar spilgtākajiem runas citātiem, kā arī pilnu runas tulkojumu latviešu valodā.

“Profesionālā brīvība nav novecojusi vērtība, kas mantota no aizgājušajiem laikiem, kaut arī daži politiķi un viens otrs izmaksu sedzējs ļoti uzstājīgi cenšas par to pārliecināt.Nē, profesionālā brīvība ir sinequa non un līdz ar to – pamats, lai cilvēki uzticētos ārstiem.”

“Tie, kuri apšauba ārstu profesionālu brīvību, pakļauj šaubām arī pacientu tiesības uz ārstēšanu saskaņā ar Ženēvas deklarācijas noteikumiem. Un mēs to nepieļausim.”

“Par to, ka ārstu biedrībām patlaban ir vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams uzņemties šo aizsardzības funkciju, liecina lielais valsts iejaukšanās gadījumu skaits un ekonomiski motivēti dažādu pušu mēģinājumi ietekmēt ārstu profesionālo darbību.”

“Visu ārstu medicīniski profesionālā rīcības brīvība un ārstu profesionālās ētikas un medicīnas jomu regulējošajos tiesību aktos noteiktais pienākums uzņemties personīgu atbildību par pacientu labklājību, mūsuprāt, ir kvalitatīvas pacientu aprūpes pamatnosacījums. Šī profesionālā autonomija kalpo tikai un vienīgi pacientu interesēm, un līdz ar to mūsu ieskatā tā arī ir daļa no pacientu tiesībām!”

“Arī šodien joprojām ir vērts regulāri atgādināt politiķiem un izmaksu sedzējiem, ka ārsti netika dalīti ārstos, kas strādā slimnīcās, ārstos, kas darbojas kā ierēdņi un ārstos, kas īsteno pastāvīgu profesionālo darbību kā pašnodarbinātie. Arī militārie ārsti veic darbību brīvajā profesijā – tieši tāpat kā ārsti, kas strādā pastāvīgā darbā veselības aprūpes centros, turklāt arī tad, ja šos centrus pārvalda komercsabiedrības.”

“Profesors JērgsHope (JörgHoppe), kuru vairākums no jums iepazina, kad viņš darbojās Vācijas Ārstu biedrības prezidenta amatā, bija viens no pirmajiem, kurš brīdināja par šādu brīvas profesionālās darbības īstenošanas apdraudējumu. Jērgs Hope ir dedzīgi iebildis pret ietekmēšanu, no medicīnas viedokļa nevajadzīgu standartizāciju un tā saukto „pavārgrāmatu medicīnu”, atņemot ārstiem jebkādu rīcības brīvību, kas ļautu pieņemt patstāvīgus lēmumus par ārstēšanu. Man šķiet, ka daudzi tolaik nemaz nebija aptvēruši šīs problēmas apmērus.”

“Šobrīd Vācijas Ārstu biedrība kā Vācijas ārstu biedrību asociācija pārstāv aptuveni 550 000 ārstu visā Vācijas teritorijā. Tādējādi ārstu pašpārvalde ir būtiska Vācijas veselības aprūpes sistēmas iezīme, un šādā formā tādas nav nekur citur pasaulē, izņemot Austriju.”

“Profesors Taupics (Taupitz) pašpārvaldes būtību ir brīnišķīgi kodolīgā veidā paudis savā rakstā, kuru viņš kā viesautors iesniedza mūsu jubilejas publikācijai: „No socioloģiskā viedokļa pašpārvalde balstās uz līguma starp sabiedrību un kādas profesijas pārstāvjiem. Sabiedrība nodrošina šīs profesijas pārstāvjiem autonomiju tās profesionālās darbības īstenošanā un aizsardzību pret nekvalificētu konkurenci. Pretī tā [sabiedrība] saņem ticamu efektīvas pašregulācijas un paškontroles solījumu. Šādā aspektā ārsta profesijas pārstāvji garantē pacientiem un sabiedrībai medicīniskā personāla profesionālo kompetenci un integritāti.””

Pilns runas teksts:

Par veselības aprūpes nozares profesionāļa izraudzīšanu LR veselības ministra amatā

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam un
partiju apvienības “Jaunā Vienotība”
valdes priekšsēdētājam Krišjānim Kariņam
Nacionālās apvienības priekšsēdētājam Raivim Dzintaram
“Apvienotais saraksts” Ministru prezidenta amata kandidātam Uldim Pīlēnam
“Apvienotais saraksts” līdzpriekšsēdētājam Edgaram Tavaram

Rīgā, 2022. gada 12. oktobrī

Par veselības aprūpes nozares profesionāļa izraudzīšanu LR veselības ministra amatā

Ņemot vērā veselības aprūpes nozares izšķirošo nozīmi ikvienas sabiedrības un valsts ilgtermiņa attīstībā, kā arī nākotnes izaicinājumus nozares sakārtošanā, Latvijas Ārstu biedrība aicina Valsts prezidentu un valdību veidojošās partijas LR veselības ministra amatu uzticēt veselības aprūpes nozares profesionālim ar nopietnām zināšanām un pieredzi, kā arī stratēģisku redzējumu un spēju uzņemties līderību. 

Latvijas Ārstu biedrības valde uzskata, ka valdību veidojošajām partijām lēmums par Veselības ministrijas politisko vadību ir jāpieņem ar vislielāko atbildību un sabiedrības veselībasinteresēs. Uzņemties vienas no valstī svarīgākās ministrijas vadību ir jābūt ikviena nobrieduša politiskā spēka goda lietai un brieduma pazīmei, tāpēc ceram, ka veselības ministra amatam tiks izraudzīts iespējami labākais un piemērotākais kandidāts, kas spēs sadarboties ar nozares profesionālajām organizācijām kā līdzīgs ar līdzīgu. 

Tāpat Latvijas Ārstu biedrība rosina valdības veidošanas procesā izskatīt iespēju Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas vadību uzticēt vienam politiskajam spēkam, paverot iespēju daudz plašākai abu šo saistīto nozaru sadarbībai vienotu mērķu vārdā.

Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā
Prezidente Dr. Ilze Aizsilniece

Anketa par Ekstrakorporālo Membrānas Oksigenācijas Medicīnisko Tehnoloģiju

Cienījamie kolēģi!

Aicinām Jūs piedalīties aptaujā par Ekstrakorporālo Membrānas Oksigenācijas Medicīnisko Tehnoloģiju (EKMO) procesu Latvijā!

Jums tiek piedāvāta anketa par Ekstrakorporālo Membrānas Oksigenācijas Medicīnisko Tehnoloģiju, ko ikdienas klīniskā praksē izmanto ITN/RAN kritiski smagiem pacientiem ar atgriezinisku sirds/plaušu nepietiekamību kā “tiltu” uz orgāna transplantāciju, ārstēšanu un izveseļošanos, mākslīga orgāna implantāciju.

Biežākas indikācijas no sirds asinsvadu sistēmas (PATE, kardiogēns šoks, KPR), no respiratorās sistēmas (ARDS, TRALI, VILI).

Anketēšanas uzdevums analizēt Latvijas slimnīcu ITN/RAN cilvēku un tehniskus resursus, gatavības līmeni ieviest EKMO ikdienas klīniskā praksē.

Aptaujas saite – Spiediet šeit

Mērķis nākotnē nodrošināt EKMO MT pieejamu ikvienam iedzīvotājam visā valsts teritorijā.

Ar cieņu, Dr. Roberts Leibuss

9. Latvijas Ārstu kongress LĀZA 75 gadu jubilejas zīmē

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības 75 gadu jubilejas diena ir pavisam drīz – 7. decembris, tomēr jau visu šo gadu mēs runājam un rakstām – LĀZA 75, jo organizācija ir dibināta 1947. gadā. Jubilejas gada sarīkojumi sākās Eslingenas dziesmu svētkos, tad Minesotā, bet no 21. līdz 24. septembrim – Rīgā.

Starp politiskajām priekšvēlēšanu debatēm nepelnīti pieklusināta bija vēsts, ka Rīgā pulcējušies izcili pasaules ārsti, zobārsti, visu medicīnas jomu speciālisti, lai tiktos 9. Latvijas ārstu kongresā, ko rīkoja Latvijas Ārstu biedrība (rīcības komiteju vadītāja LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA). Kongress savā vērienā un satura bagātībā bija izcils notikums. Ar lepnumu var teikt, ka tā organizācijā lielu daļu savas dvēseles ielika arī LĀZA biedri, īpaši jau asoc. prof. Daina Dreimane un prof. Bertrams Zariņš kā kongresa organizācijas komitejas locekļi. Kongresa programma šoreiz bija tik vispusīga un saistoša visu specialitāšu ārstiem, ka bija pat grūti izvēlēties paralēli noritošos pasākumus, kuros tad ņemt dalību. Tomēr labā ziņa visiem dalībniekiem bija, ka kongresa notikumi tika gan translēti tiešsaistē, kā arī ierakstīti un būs pieejami jau arī vēl ilgi pēc kongresa noslēguma.

21. septembra rīts ausa saulains un silts. Kongress sākās ar Ekumenisko dievkalpojumu Rīgas Domā. Svinīgajā un apskaidrotajā gaisotnē vairākkārt skanēja mums visiem tik vajadzīgie vārdi – ticība, cerība, mīlestība. Tā vien šķiet, ka, reiz izskanējuši, tie pavadīja kongresa dalībniekus visu kongresa laiku. Aiz Latvijas karoga, Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa karoga un Latvijas Ārstu biedrības karoga kongresa dalībnieku ceļš vijās caur vecpilsētas ielām līdz Brīvības piemineklim, kur noliecām galvas cieņā un guldījām ziedus.

Lielākais medicīnas forums Latvijā par savu mājvietu bija izvēlējies ATTA CENTRE Rīgā, kur vienlaikus vairāki tūkstoši klausītāju varēja piedalīties kongresa norisē gan klātienē, gan attālināti. Pirmā kongresa diena bija veltīta arī tēmai par psihisko veselību sabiedrības krīžu laikā, un savu lekciju sniedza arī LĀZA valdes locekle, bērnu psihiatre Karīna Beinerte, kas pēc studijām Londonā nu ir atgriezusies Latvijā un strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Kongresa atklāšanas sarīkojumā ikgadējās Latvijas Medicīnas Fonda stipendijas pasniedza prof. Bertrams Zariņš. Dienu noslēdza negaidīts pārsteigums – dokumentālās filmas “Kristapa Keggi daudzās dzīves” pirmizrāde. Filmas veidotāji: Krista Vāvere un Kaspars Goba.

22. septembrī notika kongresa atklāšanas plenārsēde “200 gadu Latvijas medicīnā – zinātne, izaugsme un atklājumi”. Par tās emocionālāko mirkli kļuva prof. Bertrama Zariņa lekcija par Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu, kas norisinājās Latvijā 1989. gadā. Šķiet, tā bija viena no tām reizēm, kad gan lektoram, gan klausītājiem emocijas pildīja sirdis un acīs riesās asaras – ne skumju, bet gaismas asaras, par to, cik nozīmīgos un skaistos brīžos mums ir bijis lemts piedalīties. Nenoliedzami, ka Pirmais vispasaules latviešu ārstu kongress ir nozīmīgs ne tikai Latvijas medicīnas attīstības ceļā, bet arī Latvijas brīvības ceļā. Un nozīmīgs tas bija arī LĀZA biedru dzīves ceļā, jo daudziem tā bija ilgi lolotā atgriešanās Dzimtenē, bet daudziem arī pirmā reize Tēvu zemē. LĀZA guva reālus mērķus – ne vairs vērstus uz trimdā mītošo interesēm, bet gan vēršot skatu uz Tēvzemes kolēģu un latviešu tautas vajadzībām.

23. septembra rītā LĀZA priekšsēdis Uģis Gruntmanis LĀZA 75 gadu jubilejai veltīto plenārsēdi sāka ar vārdiem – LĀZA ir organizācija, kas iedvesmo. Un tam nevar nepiekrist neviens, kas kaut nedaudz ir sekojis līdz latviešu ārstu trimdas ceļiem pēc Otrā pasaules kara. Pārvarot kara grūtības, svešuma smagumu, trimdas ārsti, un ne tikai ārsti, rada spēku veidot savu un savu bērnu dzīves ceļus tā, lai pēc daudziem gadiem spētu palīdzēt Latvijai. Brīvās Latvijas gados LĀZA izvirzīja par mērķi turpināt aktīvi sadarboties ar Latvijas kolēģiem, bet pēdējās desmitgadēs arī ar “jauno diasporu”, pārsvarā Eiropā, galveno uzsvaru liekot uz atbalstu jauno ārstu izglītībai un pieredzes apmaiņai. Likumsakarīgi, ka arī Profesora Ilmāra Lazovska piemiņai dibinātā Medicīnas fonda stipendijas Dr. Ēriks Niedrītis Latvijas studentiem pasniedza jubilejas plenārsēdē. Uģis Gruntmanis kā sēdes vadītājs nolasīja Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa apsveikuma vēstuli LĀZA jubilejā, bet klātesošos tiešsaistē uzrunāja eksprezidente prof. Vaira Vīķe-Freiberga.LĀZA ir organizācija, kas iedvesmo labiem darbiem – to apliecināja arī filma “LĀZA 75 gadi”, kuras tapšanā liels nopelns režisoram Viktoram Dukam.

Izcilus priekšlasījumus sniedza LĀZA biedri Zane Jaunmuktāne un Jānis Tupesis. Sēdi vadīja LĀZA valdes locekļi Daina Dreimane un Kaspars Tūters. Kongresā referēja arī Andis Graudiņš, Daina Dreimane, Uldis Kopeika, diskusijas vadīja Uģis Gruntmanis un Kamena Kaidaka.

LĀZA 75 gadu jubilejas vakars aizritēja sirsnīgā gaisotnē P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, kur arī glabājas LĀZA arhīva materiāli un daudzu ārstu un māsu privātie dāvinājumi muzejam. Savu īpašo dāvanu klātesošajiem sniedza pianiste Dzintra Erliha, atskaņojot Lolitas Ritmanes skaņdarbu – veltījumu COVID upuriem. Tomēr domas un sarunas bija možas un cerību pilnas, ka LĀZA ceļš ir garš un būs vēl garāks, jo mums ir, kurp doties. Un ceļamaizei viens no daudzajiem vēlējumiem:

“Dāsnums un atbalsts, ko LĀZA sniedz esošajiem un topošajiem ārstiem, veicina tieksmi pēc izcilības. Tas iedrošina spert ļoti nozīmīgus soļus pašizaugsmes virzienā, nodrošinot sajūtu, ka viņi nav vieni. Šis nesavtīgais atbalsts ietekmē Latvijas nākotni, kura kļūst arvien bagātāka ar teicamiem un izciliem speciālistiem. Paldies!”Tīna Luīze Čupāne, medicīnas studente, Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiāte 2022