Skip to content

Nozares aktualitātes

Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas 2024

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) jau 19 reizi piešķīra Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas labākajiem Latvijas medicīnas studentiem, lai palīdzētu un atbalstītu viņus ceļā uz ārsta amatu. Kopējais stipendiju apjoms šogad ir 7 000 USD. Prof. Ilmāra Lazovska stipendijas pasniegs svinīgā sarīkojumā 21. jūnijā Latvijas Ārstu biedrības namā, kad tiks svinīgi arī atzīmēta Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa 35 gadu jubileja.  

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju 1000 USD apjomā ieguva seši Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti – Kirills Kopiks (LU/5 kurss); Afrodīte Jankovska (LU/5 kurss); Anna Lauva (LU/5. kurss); Anastasija Solodjankina (RSU/6. kurss); Kristians Patrijuks (LU/5 kurss) un Arnis Birze (RSU/6. kurss).

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda veicināšanas stipendijas (500 USD) ieguva Katrīna Terehova (LU/4. kurss) un Artūrs Niedrītis (RSU, 5.kurss).

Sarunā ar pretendentiem piedalījās Dr. Edīte Lazovska, Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdis Dr. Jānis Vētra, medicīnas vēsturnieks Mārtiņš Vesperis un LĀZA valdes locekļi – fonda veidotājs un vadītājs Dr. Ēriks Niedrītis (ASV), Dr. Daina Dreimane (ASV), Dr. Zaiga Alksne-Phillips (ASV), Dr. Alda Urtāne (Norvēģija) un LĀZA biroja vadītāja Dr. Kamena Kaidaka (Latvija).

Visi pretendenti pēc sarunas ar komisiju saņēma dāvanā LĀZA Apkārtrakstu nr 172. patiess prieks par mērķtiecīgajiem un labajiem studentiem, ko LĀZA var atbalstīt. Un darīs to arī nākamajos gados. Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.

Stipendijas finansiāli atbalsta Ojāra Veides Fonds, ko kopš 2023. gada vada asoc. prof. Juris Lazovskis. Fonda valdē ir LĀZA biedri Inese Flude (Kanāda) un Ingrīda Šķetris (Kanāda). Plašāk par Ojāra Veides Fondu jaunajā LĀZA Apkārtrakstā Nr 172.

Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā
laza@lazariga.lv
+371 29121922
lazariga.lv

61% ārstniecības personu ir saskārušās ar vardarbību no pacientu vai to tuvinieku puses

Kā liecina Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) veiktā aptauja, 61% ārstniecības personu ir saskārušās ar vardarbību no pacientu vai to tuvinieku puses un 72% ir cietuši no vardarbības pat trīs un vairāk reizes.  Aptauja izgaismo satraucošus faktus par ārstniecības personu drošību un parāda, ka ārstniecības personas nezina, kā pareizi rīkoties vardarbības gadījumos, kā arī nav stingri normatīvie regulējumi, kas novērstu šādas situācijas. 

Šā gada aprīļa mēnesī LĀB aptauja tika veikta pēc Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupas lūguma, lai iegūtu papildus informāciju par vardarbību pret ārstniecības personām un šīs problēmsituācijas iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem.

Apkopotās aptaujas atbildes liecina, ka:

– 61% no visiem respondentiem ir saskārušies ar vardarbību no pacientu vai viņu tuvinieku puses,

– 24% gadījumu šī vardarbība nav bijusi saistīta ar pacienta vai viņa tuvinieku veselības stāvokli – organiskas vai psihiskas saslimšanas dēļ, kura varētu izskaidrot šādu rīcību,

– 30% ir piedzīvojuši vardarbību, kas gan ir saistīta ar pacienta veselības stāvokli, gan arī ir nesaistīta ar veselības stāvokli.

– 72% respondentu ir saskārušies ar vardarbību vairāk kā trīs reizes,

– 63% nevienam neziņo par vardarbības epizodēm.

Kopumā no aptaujātajiem 90 gadījumos ārstniecības personas bija vērsušās tiesībsargājošās iestādēs un 61 gadījumā lieta netika ierosināta.  No aptaujas rezultātiem secināms, ka ārstniecības personām trūkst informācijas kā rīkoties, saskaroties ar vardarbību no pacienta vai viņu tuvinieku puses. 69% respondenti norāda, ka viņiem nav zināšanu un informācijas kā sevi tiesiski aizstāvēt.

“ Aptaujas dati nepārprotami parāda, ka situācija ar vardarbību pret ārstniecības personām ir satraucoša. Mums ir jādomā par to, kā mazināt šādu attieksmi sabiedrībā kopumā.  Medicīnas nozare ir spilgts spogulis sabiedrības attieksmes un uzvedības normām. Ārstniecības personām, pildot savus pienākumus, ir jājūtas droši un pasargātām, “ norāda Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente. 

Latvijas Ārstu biedrība turpina uzturēt viedokli par  normatīvā regulējuma nepietiekamību, lai nodrošinātu ārstniecības personu aizsardzību pret vardarbību amata pienākumu izpildes laikā.

49% aptaujāto ārstniecības personu uzskata, ka situāciju varētu risināt stigrāki sodi un kriminālatbildības noteikšana par uzbrukumu ārstniecības personai.  Savukārt 70% aptaujāto uzskata, ka normatīvajos aktos ir jāiekļauj punkts, ka ārstam ir tiesības atteikties no pacienta. 

LĀB aicina Veselības ministriju izstrādāt vadlīnijas ,darbības algoritmu, pēc kura vadīties ārstniecības personām konkrētas vardarbības gadījumā – kur griezties, lai informētu attiecīgo iestādi, kur meklēt psiholoģisko palīdzību un atbalstu.

Tāpat ir jāizstrādā arī informatīva kampaņa pacientiem, lai arī pacienti ir informēti, kāda rīcība nav pieņemama un kādas ir sekas, ja tomēr īsteno emocionālo un fizisko vardarbību pret ārstniecības personu.

LĀB uzskata, ka ir jāsniedz vairāk informācijas, jāizglīto ārstniecības personas arī par sociālo tīklu lietošanu. Nav pieņemams, kā ārstniecības personai ir jāslēpj sava identitāte sociālajos tīklos, lai izvairītos no agresīviem pacientiem. Ir jālīdzsvaro pacienta un ārsta tiesības un pienākumi gan emocionālas, gan fiziskas vardarbības gadījumos.

LĀB ir aicinājusi atbildīgās ministrijas būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un rosināt grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildības piedraudējumu par uzbrukumu ārstniecības personai. Šobrīd šo jautājumu ir solīts skatīt Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupā.

LĀB izsūtīja aptauju saviem biedriem un profesionālajām organizācijām un aptaujai bija ļoti liela atsaucība, tika saņemtas vairāk kā 1700 respondentu sniegtās atbildes.

Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite-Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante

ZVA izdevums visiem ārstiem un farmaceitiem “Cito!”

Jaunajā numurā lasiet:

ZĀĻU DROŠUMS
Potenciāls nervu sistēmas attīstības traucējumu risks bērniem, kuru tēvi saņēmuši valproātus: PRAC iesaka piesardzības pasākumus Svarīgākais no Eiropas Zāļu aģentūras (EZA) Farmakovigilances riska vērtēšanas komitejas (PRAC) sanāksmēm 2024. gadā: 1) Aprīlī
– Glikagonam līdzīgā peptīda-1 receptoru agonisti (GLP-1) – dulaglutīds, eksenatīds, liraglutīds, liksizenatīds un semaglutīds
– Ieteikums EZA Cilvēkiem paredzēto zāļu komitejai (CHMP) par jaunajām ”Rybelsus” tabletēm (iekšķīgi lietojams semaglutīds)
2) Martā
– Par Covid-19 vakcīnu “Comirnaty” vai “Spikevax” un pēcmenopauzes asiņošanu
3) Februārī
– Paxlovid: atgādinājums par nopietnām blaknēm, ja to lieto kopā ar noteiktiem imūnsupresantiem ZVA saskaņotas vēstules veselības aprūpes speciālistam ar aktuālu zāļu drošuma informāciju (02.01.-30.04.2024.):
Šīs vēstules ir publicētas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) tīmekļvietnes www.zva.gov.lv sadaļā “Veselības aprūpes speciālistiem un iestādēm > Zāles > Farmakovigilance > Vēstules veselības aprūpes speciālistiem” laikā no 2024. gada 2. janvāra līdz 30. aprīlim, kā arī pie katrām zālēm Latvijas Zāļu reģistrā: ”Nedaudz paaugstināts venozās trombembolijas risks sievietēm, kuras lieto hlormadinona acetātu un etinilestradiolu saturošus kombinētos hormonālos kontracepcijas līdzekļus” – 21.03.2024. ”Paxlovid (nirmatrelvīrs, ritonavīrs): atgādinājums par dzīvībai bīstamu un letālu mijiedarbību ar imūnsupresantiem, tajā skaitā takrolimu” – 21.03.2024. ”Jauni pasākumi saistībā ar iespējamu nervu sistēmas attīstības traucējumu risku bērniem, kuru tēvi trīs mēnešu laikā pirms šo bērnu ieņemšanas saņēmuši valproātus saturošas zāles” – 19.02.2024. ”Pseidoefedrīns – mugurējās atgriezeniskās encefalopātijas sindroma (PRES) un atgriezeniskās cerebrālās vazokonstrikcijas sindroma (RCVS) risks” – 07.02.2024. ”Simulect iepakojumu piegāde, kas satur tikai baziliksimaba pulveri flakonā bez ampulas ar ūdeni injekcijām” – 31.01.2024.

JAUNI BRĪDINĀJUMI ZĀĻU APRAKSTOS
PRAC1 ieteikumi par signāliem Jauna drošuma informācija pēc PSUSA2 procedūras zālēm

ZĀĻU PIEEJAMĪBA
Apstiprina sarakstu ar Eiropas Savienībai kritiski svarīgām zālēm, rūpējoties par zāļu pieejamības nodrošināšanu un piegāžu stabilitāti Pilnveido medikamentu izplatīšanas kārtību savlaicīgai zāļu pieejamībai

NODERĪGA INFORMĀCIJA
Pārņem ES prasības zāļu klīnisko pētījumu jomā un pastiprina pacienta aizsardzību Lai nodrošinātu inovatīvo zāļu ātrāku pieejamību, no nākamā gada veiks Eiropā vienotu klīnisko novērtējumu Par zāļu blaknēm turpmāk varēs ziņot, noskenējot QR kodu Pieejami sabiedrības informēšanas kampaņas “Lieto zāles? Novēro blaknes? Ziņo!” materiāli Aicinām visus medicīnisko ierīču izplatītājus reģistrēties LATMED datubāzē Zāļu valsts aģentūra atgādina par Aptieku karti un zāļu piegādi uz mājām 1 Pharmacovigilance Risk Assessment Committee – Eiropas Zāļu aģentūras Farmakovigilances riska vērtēšanas komiteja
2 Periodic Safety Update Reports Single Assessment – Vienotās vērtēšanas procedūra Zāļu valsts aģentūras informatīvajā izdevumā “Cito!” ir publicēta jaunākā pierādījumos balstīta un neatkarīga informācija par zāļu un medicīnisko ierīču drošumu.
“Cito!” ir Starptautiskas neatkarīgo izdevumu biedrības (ISDB) loceklis kopš 1995. gada.
Aicinām pieteikties izdevuma “Cito!” elektroniskās versijas saņemšanai, rakstot uz: cito@zva.gov.lv (pieteikumā jānorāda e-pasta adrese).
Skatīt iepriekšējās “Cito!” publikācijas
Skatīt visus tīmekļvietnes jaunumus Veselības aprūpes speciālistiem un iestādēm

Veselības stāvoklis ES – LATVIJA

Informācijas ciklā “Veselības stāvoklis ES” valstu veselības profili sniedz kodolīgu un politikas veidošanai svarīgu pārskatu par veselību un veselības aprūpes sistēmām ES / Eiropas Ekonomikas zonā. Tajos ir uzsvērtas katras valsts īpatnības un problēmas, pamatojoties uz valstu savstarpējo salīdzinājumu. Mērķis ir atbalstīt politikas veidotājus un tās ietekmētājus, piedāvājot savstarpējas mācīšanās un brīvprātīgas informācijas apmaiņas iespējas. Pirmo reizi kopš sērijas uzsākšanas 2023.gada izdevumā “Valstu veselības profili” ir iekļauta īpaša sadaļa par psihisko veselību.

Valstu veselības profilos iekļauto datu un informācijas pamatā galvenokārt ir valstu oficiālā statistika, kas tikusi iesniegta Eurostat un ESAO un apstiprināta, lai nodrošinātu visaugstākos datu salīdzināmības standartus. Avoti un metodes, kas ir šo datu pamatā, ir pieejami Eurostat datubāzē un ESAO veselības datu bāzē. Daļa no papildu datiem iegūti arī no Institute for Health Metrics and Evaluation (IHME), European Centre for Disease Prevention and Control (ECDC), apsekojumiem Health Behaviour in School-Aged Children (HBSC), Pasaules Veselības organizācijas (PVO), kā arī citiem valstu avotiem.

Ar sagatavoto dokumentu variet iepazīties zemāk esošajā failā.

OECD/European Observatory on Health Systems and Policies (2023),
Latvija: Valsts veselības profils 2023 , State of Health in the EU,
OECD Publishing, Paris/European Observatory on Health Systems and Policies, Brussels.
ISBN 9789264715295 (PDF)
Series: State of Health in the EU
SSN 25227041 (tiešsaistē)

LĀZA vadība jaunās rokās (2024-2027)

2023. gads bija Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valdes vēlēšanu gads. Balsstiesīgie LĀZA biedri izteica savu nostāju un ievēlēja jauno valdi nākamajiem četriem gadiem. Balsošana notika elektroniski. 2024. gada 7. janvāra sēdē jaunievēlētā valde pieņēma lēmumu par to, kā tiks sadalīti valdes amati. Balsojumā par valdes amatiem bija liela vienprātība.

Juris Lazovskis, Kanāda – LĀZA priekšsēdis
Daina Dreimane, ASV – LĀZA vicepriekšsēde
Alda Urtāne, Norvēģija – LĀZA sekretāre
Zaiga Alksne–Phillips, ASV – LĀZA kasiere
Atis Bārzdiņš, ASV – LĀZA kasiera vietnieks
Ēriks Niedrītis, ASV – LĀZA speciālie projekti, Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda vadītājs
Laris Galejs, ASV – LĀZA biedrzinis Amerikā
Andis Graudiņš, Austrālija – LĀZA biedrzinis Austrālijā un Jaunzēlandē
Kārlis Rācenis, Latvija – LĀZA biedrzinis Eiropas Savienībā

LĀZA eksprezidenti – Bertrams Zariņš, Kaspars Tūters, Jānis Dimants un Uģis Gruntmanis aicināti darboties valdē padomdevēju statusā. Paldies, valdes locekļiem, kuri savu darbu LĀZA valdē nevēlējās turpināt, bet ir devuši daudz laba iepriekšējā periodā – Karīnai Beinertei, Gundaram Katlapam un Aleksandram Kalniņam! Neatsverams ir bijis Kaspara Tūtera un Uģa Gruntmaņa devums, lai vienotu un stiprinātu latviešus visur, kur esam!

Ceļamaizei jaunajai valdei LĀZA biedri deva savus ieteikumus: Turpināt fantastiski iesākto darbu! Sadarboties ar Latvijas ārstiem, rīkot pieredzes apmaiņu ārstiem speciālistiem. Turpināt Zoom konferences un konsultatīvās iespējas. Turpināt atbalstīt Latvijas medicīnas sistēmas attīstīšanu uz rietumu pasaules filozofiskām un ētiskām normām un dot atbalstu jauniem ārstiem un studentiem, lai samazinātu ārstu aizplūdi no Latvijas. Sadarbību un dialogu ar Latvijas Ārstu biedrību, lai kopīgi veicinātu dažādu jaunu ideju ieviešanu, paužot kopēju nostāju dažādos ar veselību saistītos jautājumos publiski. Nepagurt! Domāt par jauniem darbiem, bet padarīt arī iesāktos!

Juris Lazovskis, M.D. Dzimis Latvijā. Beidzis ar izcilību Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti (1985). Ārsts Cesvainē un Madonā (1985- 1990). Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagad Rīgas Stradiņa universitāte) klīniskais ordinators un lektors iekšķīgās slimībās (1990-1997). Papildinājis zināšanas internajā medicīnā Mineapolē (1997- 2000). Specializējies reimatoloģijā Minesotas Universitātē Mineapolē (2000-2002). Kopš 2003. gada reimatologs Jaunskotijā, Kanādā. No 2009. gada docētājs iekšķīgās slimībās un reimatoloģijā Dalhousie U Halifaksā (Kanāda), no 2018. gada – vieslektors LU. Atlantic Rheumatology Ultrasound Society (ARUS) prezidents. Ojāra Veides Fonda vadītājs kopš 2023.  gada. LĀZA valdē kopš 2015. gada. LĀZA sekretārs (2015- 2019), LĀZA vicepriekšsēdis (2020- 2023), LĀZA priekšsēdis no 2024.  gada 1.  janvāra.

“Saglabājot savu vēsturisko lomu rietumos nokļuvušo ārstu saziņai un atbalstam, kā arī “tilta” misiju ar fokusu uz Latviju, LĀZA turpina ar savu ārpus Latvijas pieredzi piedalīties un palīdzēt Latvijas izcelsmes medicīnas profesionāļiem un Latvijas medicīnas izglītībai. Globālai un lokālai situācijai mainoties aizvien straujāk, tai skaitā paredzot mākslīgās inteliģences ienākšanu arī medicīnā, aizvien jauni izaicinājumi ir realitāte, ar ko sastopas LĀZA kā jebkura organizācija. Uzsākot valdes darbību atjauninātā sastāvā, novēlu saglabāt laikmetam atbilstošu rosīgu garu. Kārlis Apinis kā pirmais LĀZA priekšnieks nevarēja paredzēt izaicinājumus, ar kuriem sastopamies mēs pašreiz – pēc 77 gadiem. No mums pašiem un mūsu adaptācijas spējām un tālredzības ir atkarīga LĀZA tikpat sekmīga pastāvēšana nākotnē. Lai izdodas!” Juris Lazovskis

Daina Dreimane, M.D. Dzimusi Latvijā. Beigusi Rīgas Medicīnas institūta (tagad RSU) Pediatrijas fakultāti (1980) un klīnisko ordinatūru pediatrijā (turpat, 1990). Strādājusi Ogres rajona poliklīnikā (1980-1985), Rīgas 1. Bērnu slimnīcā (1987-1993). Beigusi pediatrijas rezidentūru Texas Tech University (1996). Specializējusies bērnu endokrinoloģijā Kalifornijas Universitātē Losandželosā (1996-1999). Kopš 1999. strādāja kā endokrinoloģe ASV Diabēta un endokrīno slimību grupā San Antonio, Teksasā (1999-2002). Mācībspēks Dienvidkalifornijas U Losandželosā (2002-2008). Teksasas Universitātes Pediatrijas departamenta asociētā profesore un Bērnu endokrinoloģijas klīnikas vadītāja (2008-2018). No 2018. gada strādā par bērnu un pusaudžu endokrinoloģi Childrens Hospital Orange County. Ir RSU viesprofesore. Atbalsta Latvijas ārstu un studentu pieredzes apmaiņu. Izveidoja un vada LĀZA Facebook lapu LĀZApasaulē. LĀZA biedre kopš 1999. gada, valdē kopš 2015. gada. LĀZA sekretāre (2020- 2023), LĀZA vicepriekšsēde no 2024. gada 1.  janvāra.

“Aizejošā valde ir funkcionējusi kā draudzīga un saliedēta komanda, un mēs esam pierādījuši, ka kopā varam darboties organizācijas mērķu un misijas piepildīšanai. Es ļoti priecājos, kas esmu atkal ievēlēta valdē, un tas nozīmē, ka varēšu turpināt savus iemīļotos projektus ar Facebook un “55 minūtes ar LĀZA”, sadarbojoties ar kolēģiem Latvijā un ārvalstīs. Raugoties uz priekšu un plānojot darbu kopā ar LĀZA jaunievēlēto valdi, no tās sagaidu jaunas idejas un iespējas. Esmu pārliecināta, ka organizācijas 75 gados veidotais pamats kalpos kā tramplīns tam, ko mēs kopā jaunā sastāvā varam paveikt nākamajā gadā un turpmāk. Dzīvojot pasaulē, kur turpinās asiņaini konflikti, ciešanas un netaisnība, gribu novēlēt mums visiem spēkiem cīnīties par mieru, lai varam turpināt veidot savu un mūsu nācijas kopīgo likteni. Lai 2024. gads sniedz prieku, labklājību un piepildījumu ikvienam no jums un jūsu mīļajiem.” Daina Dreimane

Plašāk par katru no valdes locekļiem var lasīt LĀZA mājaslapā LĀZA valde (lazariga.lv)

Prof. Andra Rubina dalība 49. Taivānas dermatologu asociācijas (TDA) un 8. Eirāzijas dermatovenerologu asociācijas (EAAD) kongresā

No 2023. gada 8. līdz 10. decembrim Taivānas pilsētā Gaosjunā (Kaohsiung) norisinājās 49. Taivānas dermatologu asociācijas (TDA) un 8. Eirāzijas dermatovenerologu asociācijas (EAAD) kongress.

Kongresā piedalījās vairāk kā 900 dalībnieki, no 17 dažādām pasaules valstīm, kā arī piedalījās 75 dažādi uzņēmumi, kas pārstāv farmācijas, kosmētiskās dermatoloģijas, medicīnas jomas.

Kongress sastāvēja no plašas zinātniskās programmas, kurā kā īpaši uzaicinātais lektors piedalījās arī LU MF dermatoveneroloģijas katedras profesors Andris Rubins ar lekciju, kurā tika atspoguļots Baltijas valstu ieguldījums pasaules dermatoloģijas attīstībā, uzsverot arī Latvijas Universitātes nozīmīgo lomu šajā nozarē.

Kongresa noslēguma vakariņās profesoram Andrim Rubinam tika pasniegta atzinības plāksne par līderību un ieguldījumu dermatoloģijā, kā arī pateicības sertifikāts par dalību kongresā.

Taivānas dermatologu asociācija (TDA) augstu novērtē gadiem ilgo sadarbību ar Prof. Andri Rubinu, kā arī ceru uz vēl plašāku sadarbību ar Latvijas Universitātes Medicīnas Fakultātes dermatoveneroloģijas katedru, iesaistoties kopīgos zinātniskos projektos.

2023. gada 12. decembris
Prof. Andris Rubins

VM: Augsta līmeņa eksperti diskutēs par antimikrobiālās rezistences tālākas izplatības apturēšanu

Attēls: pexels.com

Latvijā viesojoties Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra (ECDC) ekspertiem, 6. decembrī norisināsies augsta līmeņa diskusija par antimikrobiālās rezistences (AMR) tālākas izplatības novēršanu.

AMR ir viens no trim galvenajiem prioritārajiem veselības apdraudējumiem. Katru gadu Eiropas Savienības un Eiropas Ekonomikas zonas valstīs mirst aptuveni 35 tūkstoši cilvēku, kuru nāve saistīta ar infekcijām, kuras izraisījuši pret antibiotikām noturīgi mikroorganismi. AMR būtiski ietekmē cilvēka veselību un rada augstas izmaksas veselības nozarei. Ja AMR dēļ ir samazinātas spējas novērst un ārstēt infekcijas slimības, apdraudēta ir arī iespēja nodrošināt citus veselības aprūpes pakalpojumus, piemēram, veikt operācijas, transplantēt orgānus, ārstēt cilvēkus ar imūndeficītiem utml.. Turklāt, pēc Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā pērn antibiotiku patēriņš ir pieaudzis par 29%.

7. decembrī ar PVO Eiropas Reģionālā biroja atbalstu un sadarbojoties Veselības un Zemkopības ministrijām norisināsies Vienas veselības konference par AMR ierobežošanu. Savukārt pirms konferences PVO un ECDC eksperti novērtējuma vizītēs Latvijā tiksies ar Latvijas ekspertiem. Diskusijā 6. decembrī minētie eksperti dalīsies ar pirmajiem iespaidiem par situāciju ar AMR Latvijā. Sarunā piedalīsies arī dažādu līmeņu un jomu Latvijas eksperti, politiķi, pacientu organizāciju pārstāvji un nozares vadošie eksperti, lai vienotos par to, ko katrs esot savā pozīcijā var darīt, lai apvienojot spēkus novērstu AMR tālāku izplatību.

Diskusijā piedalīsies:

  • Danilo  Lo Fo Wong – Pasaules Veselības Organizācijas Eiropas Reģionālā biroja Reģionālais padomnieks antimikrobiālās rezistences kontrolei;
  • Vivian Leungh – Eiropas Slimību profilakses un kontroles centra Antimikrobiālo līdzekļu patēriņa eksperte;
  • prof. Uga Dumpis – Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīcas ārsts, Infektoloģijas nodaļas vadītājs;
  • prof. Aivars Bērziņš – Pārtikas Drošības, Dzīvnieku Veselības un Vides zinātniskā institūta “BIOR” zinātniskās padomes priekšsēdētājs;
  • Līga Kozlovska – Saeimas deputāte un ģimenes ārste;
  • Artjoms Uršuļskis – Veselības ministrijas parlamentārais sekretārs;
  • Normunds Šmits – Zemkopības ministrijas parlamentārais sekretārs
  • Baiba Ziemele – Latvijas Pacientu Organizāciju tīkla koordinatore.

Avots: LR Veselības ministrija

Atklāts sabiedrības balsojums par “Gada balvu medicīnā 2023”

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību atbalstīt un godināt veselības nozares profesionāļus, piedaloties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem. Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2023” 2024. gada pavasarī notiks jau 14. reizi.  Ikviens Latvijas iedzīvotājs var paust savu atbalstu un balsot no šodienas, 1. decembra, līdz 2024.gada 11. februārim portālā https://www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina/.

“Gada balva medicīnā 2023” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu 10 nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2023”, “Gada ārsts speciālists 2023”, “Gada zobārsts 2023”, “Gada ārsta palīgs 2023”, “Gada farmaceits 2023”, “Gada māsa 2023”, “Gada māsas palīgs 2023”, “Gada vecmāte 2023”, “Gada funkcionālais speciālists 2023” un “Gada slimnīca 2023”.

“Gada balva ir tā iespēja, vismaz reizi gadā pateikt paldies visiem cilvēkiem, kas palīdz ikvienam no mums atveseļoties. Mediķiem ir svarīgi sajust izpratni un saņemt atbalsta apstiprinājumu no pacientiem, jo tas daudziem ir galvenais motīvs turpināt šo grūto darbu,” skaidro Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.

“Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2023″, “ Gada cilvēks medicīnā 2023″, “Gada notikums medicīnā 2023″ un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums.

Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2023″ par saviem iedvesmojošākajiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

“Gada balva medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS “Olainfarm” un AS “Grindeks”.

Par “Gada balva medicīnā””

Pirmo reizi “Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008. gadā. Ar katru gadu šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. “Gada balva medicīnā 2022” balsojumā piedalījās vairāki tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un balvas tika pasniegta 15 nominācijās. “Gada balvas medicīnā” statuetes “Dzīvības asns” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.

Pasākumi Medicīnas vēstures muzejā decembrī

Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs pēc īsas remontdarbu pauzes atkal ir atvērts apmeklētājiem. Pa šo laiku ir labiekārtotas muzeja publiskās telpas, padarot tās pieejamākas. Kā arī esam izstrādājuši publisko programmu dažādām auditorijām – ģimenēm ar bērniem piedāvājam izrādi par dzīvības pazīmēm; Latvijas kultūrtelpā strādājošos aicinām uz īslekcijām un praktisku risinājumu prezentācijām, kas veltītas iekļaušanas un pieejamības tematikai; savukārt Viestura Eglīša priekšlasījumā ikviens interesents aicināts izzināt sarežģīto ceļu, kā tiek attīstīti jauni medikamenti.

Muzeja misija ir veidot izpratni par rūpēm kā ilgtspējīgas sabiedrības pamatu. Balstoties uz dzīvības un sociālo zinātņu pētījumiem un kultūrvēstures liecībām, Muzejs runā ar plašu auditoriju par veselību kā mainīgu priekšstatu kopumu, kas uzrāda dažādu periodu, reģionu un individuālo pieredžu mijiedarbi.

✔️Sarunas par iekļaujošu kultūras piedāvājumu. Pieredze, pētniecība, risinājumi
7. decembrī pl. 16.00 – 19.00
Iekļaušana un pieejamība kā koncepti, stratēģijas un metodes Latvijas kultūrtelpā kļūst arvien klātesošākas un aktuālākas. Lai kartētu situāciju Latvijas kultūrtelpā, Medicīnas vēstures muzejā ar īslekcijām un praktisku risinājumu prezentācijām pulcēsies Latvijas augstskolu absolventi, kuri savos pētnieciskajos un praktiskajos darbos pievērsušies iekļaušanas, pieejamības, veselības un nespējas tematikai.
Pasākuma programma un reģistrācija.

Pasākuma ietvaros eksponēti divi videodarbi: Poļu mākslinieka Artūra Žmijevska (Artur Žmijewski) videodarbs “Dziedāšanas stunda. Pirmā daļa” (2001), kurā Varšavas Nedzirdīgo institūta studenti izpilda Kyrie no Jana Maklakeviča (Jan Maklakiewicz) sarakstītās “Poļu mesas” (1944), un video ar jauniešu kora “BALSIS” zīmju valodā izpildīto Jāņa Lūsēna un Māra Melgalva “Latviešu šūpuļdziesmu” (2023).

✔️Medikamentu pētniecība uz laboratorijas grauzēju pleciem. Dr. Viestura Eglīša priekšlasījums
15. decembrī pl. 18.00 – 19.30
Priekšlasījumā Viesturs Eglītis skaidros sarežģīto ceļu, kā tiek attīstīti jauni medikamenti: no pirmsklīniskajiem pētījumiem ar dzīvniekiem līdz brīdim, kad zāļu terapija kļūst pieejama pacientiem. Lektors atklās, kā šajā ceļā saduras zinātnieku neatlaidīgie centieni uzlabot dzīves kvalitāti ar farmācijas kompāniju ambīcijām nopelnīt, un vairos izpratni par to, kā laboratorijas risinājumi transformējas reālos produktos un integrējas veselības aprūpes ainavā.
Plašāka info.

✔️Dzīvs. Teātra izrāde bērniem no 6 gadu vecuma
10. decembrī pl. 11.00
14. janvārī pl. 11.00 un 13.00
Zeme joprojām ir vienīgā zināmā planēta Visumā, uz kuras ir sastopama dzīvība. Tā ir mājas arī diviem jauniem cilvēkiem, kuri satiekas, lai kopā ar skatītājiem izveidotu kādu dzīvu organismu. Apvienojot muzeja krājumā esošos eksponātus, teātra mākslinieciskās izpausmes līdzekļus un dramaturģiju, skatītājiem tiek piedāvāta iespēja doties izpētes piedzīvojumā un atklāt dažādas pārsteidzošas spējas, kas piemīt it visam dzīvajam.
Biļetes

Uz tikšanos Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā!

LR ANESTEZIOLOGU UN REANIMATOLOGU ASOCIĀCIJAS VĒSTULE

Latvijas Ārstu biedŗiba ir saņēmusi Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas vēstuli un atbalsta tās nostāju. Nekāda veida vardarbība pret medicīnas personālu nav pieļaujama.

Latvijas Republikas Veselības ministrijai
Latvijas Republikas Tiesībsargam
Latvijas Ārstu biedrībai
LV portālam

Vēstule

2023. gada 27. novembris

Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija izsaka atbalstu savai kolēģei – anestezioloģei, reanimatoloģei, kura, laikā, kad pildīja savus darba pienākumus, cieta no fiziskas un emocionālas vardarbības no pacienta tuvinieku puses.

Asociācija uzsver, ka verbāla vai fiziska vardarbība, iebiedēšana vai draudi veselības aprūpes darbiniekiem darba vietā, kā arī ārpus tās, ir absolūti nepieņemami un tiem var būt paliekošas un ilgstošas sekas ne vien uz cietušās personas veselību, bet arī uz Latvijas veselības aprūpes kvalitāti kopumā.

Anesteziologi, reanimatologi, nozarē strādājošas medicīnas māsas un māsu palīgi savā darba vietā ikdienā saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Diemžēl tieši vardarbība ir traumējošākā gan emocionālā, gan fiziskā izpratnē: psiholoģiski tās sekas izpaužas kā pēctraumatisks stress, bailes, izdegšana, depresija, trauksme, bet pēc fiziskā uzbrukuma – arī kā fiziski radītas traumas. Šādi paaugstināta stresa un iespējama fiziskā apdraudējuma apstākļi kalpo kā papildus stimuls lēmumam pamest darba vietu, padziļina medicīnas personāla trūkumu valsts slimnīcās, kā arī saasina komunikācijas problēmas starp pacientiem, viņu tuviniekiem un mediķiem.

Aptaujā, kuras rezultāti tika prezentēti 2023.gada ISICEM (Eiropas Intensīvās Terapijas Asociācija) kongresā, 73% no 598 ārstiem no 69 valstīm pauda, ka viņi, pildot savus darba pienākumus, pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši vardarbību. Visizplatītākā vardarbības forma norādīta verbāla, bet tai seko emocionāla un fiziska vardarbība. Rezultāti atklāja, ka vardarbīgās personas galvenokārt bija pacienti vai viņu ģimenes locekļi.

Latvijas veselības aprūpes speciālisti, iestādes un organizācijas ir vāji sagatavotas, lai novērstu pret personālu vērstu vardarbību vai kā reaģētu uz to. Lai arī atsevišķas medicīnas iestādes atklāti iestājas pret jebkāda veida vardarbības toleranci, nereti darbinieki nepietiekami jūt medicīnas iestāžu un sabiedrības atbalstu piedzīvotas vardarbības gadījumā. Masu mediju un sociālo tīklu komentāros atrodami izteicieni, kurus varētu raksturot kā pret mediķiem un viņu darbu vērstu naida runu. Ikdienas sadzīviskais un slimības radītais stress, politiskās un ekonomiskās variabilitātes valstī nedrīkst būt kā atruna sabiedrības agresivitātei pret mediķiem.

Droša darba vide ir nozīmīgs priekšnosacījums ne vien veselības aprūpes speciālistu emocionālajai un fiziskajai veselībai, bet arī augstas kvalitātes ārstniecības un aprūpes nodrošināšanai pacientiem. Nekāda veida vardarbība pret medicīnas personālu nav pieļaujama un pret to jāattiecas ar nulles toleranci kā medicīnas iestādēm un organizācijām, tā arī sabiedrībai.

Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas
Valdes vārdā
priekšsēdētāja Dr. med. Iveta Golubovska