Šī gada 13. maijā notikušajā Latvijas Ārstu biedrības valdes sēdē tika pieņemts lēmums turpināt darbu pašreizējā valdes sastāvā līdz tās pilnvaru termiņa beigām. Valdes locekļi vienojās, ka stabilitāte un nepārtrauktība ir būtiska LĀB darbības efektivitātes un pārstāvniecības nodrošināšanai šajā profesionāli un sabiedriski nozīmīgajā laikā.
Saskaņā ar valdes 2024. gada 22. oktobra sēdes lēmumu prezidenta pienākumi tiek īstenoti, deleģējot konkrētus uzdevumus Latvijas Ārstu biedrības viceprezidentiem un citiem valdes locekļiem. Šāda pienākumu sadale ļauj efektīvāk koordinēt organizācijas stratēģiskos mērķus, pārstāvēt ārstu profesionālās intereses dažādos veselības aprūpes nozares līmeņos, kā arī nodrošināt atbildīgu un koleģiālu lēmumu pieņemšanu.
Latvijas Ārstu biedrības valde turpina aktīvi strādāt pie ārstu profesionālās vides stiprināšanas, nozares attīstības jautājumiem un ārstu viedokļa pārstāvniecības valsts institūcijās, vienlaikus saglabājot organizācijas ilgtspēju un atvērtību dialogam ar visu veselības aprūpes kopienu.
Veselības aprūpes sistēma ir valsts nacionālās drošības neatņemama sastāvdaļa- medicīnas profesionāļu rezolūcija sabiedrībai un politiķiem
Nedēļas nogalē noslēdzās 10. Latvijas Ārstu kongress – nozīmīgākais medicīnas nozares forums Latvijā, kas šogad pulcēja ap 5000 veselības aprūpes profesionāļu no visas pasaules. Kongresa noslēguma dienā tika nolasīta un pieņemta 10. Latvijas Ārstu kongresa rezolūcija, kas apkopo veselības aprūpē strādājošo profesionāļu galvenos vēstījumus sabiedrībai un politikas veidotājiem. Tā kalpo kā rīcības uzstādījums nākamajiem gadiem un iezīmē ārstu redzējumu par prioritātēm Latvijas veselības aprūpē
Rezolūcija uzsver, ka veselības aprūpes sistēma ir valsts nacionālās drošības neatņemama sastāvdaļa, bez kuras nav iespējama sabiedrības attīstība, labbūtība un stabilitāte. Tajā arī pausts aicinājums ieviest veselības dimensiju visās politikas jomās, uzsverot, ka ikvienam lēmumam jāvērtē tā ietekme uz cilvēka veselību un riska faktoriem.
“Veselības aprūpes sistēma nav tikai sabiedrības atbalsta mehānisms – tā ir valsts nacionālās drošības pamats. Bez veselības nav ne attīstības, ne drošības, ne cilvēka cienīgas dzīves. Ar šo rezolūciju ārsti skaidri un vienoti pauž: veselība ir politikas centrāla vērtība, nevis tās perifērija,” saka Mārcis Leja, 10.Latvijas Ārstu kongresa prezidents.
Latvijas ārstniecības sabiedrība pauž pārliecību, ka veselības aprūpe Latvijā kļūs patiesi pieejama tikai tad, ja tiks būtiski palielināts tās valsts finansējums. Vienlaikus jāstiprina arī sabiedrības veselībpratība jau no agras bērnības, balstot to slimību profilaksē un veselīga dzīvesveida veicināšanā.
Kongresa rezolūcijā uzsvērts arī, ka cīņa ar mītiem, puspatiesībām un dezinformāciju nav iespējama bez sabiedrības izglītošanas un kritiskās domāšanas veicināšanas. Ārstu darbības pamatā vienmēr jābūt pierādījumos balstītai informācijai, bet ārstniecības profesionāļu autoritāti stiprina sabiedrības uzticība.
Tāpat rezolūcijā teikts, ka veselības aprūpes kvalitātes un noturības pamats ir cilvēkkapitāls – motivēti, profesionāli mediķi pietiekamā skaitā. Īpaši svarīgi ir mērķtiecīgi iesaistīt jaunos ārstus, māsas un citus speciālistus visos veselības sistēmas līmeņos. Līdzās tam būtiska ir arī vienota un kvalitatīva veselības aprūpes digitalizācija, kas nodrošina datu pārvaldību, plānošanu un ārstniecības efektivitāti.
Rezolūcija izceļ arī sadarbības nozīmi ar latviešu ārstiem diasporā un starptautiskajiem kolēģiem, atzīmējot, ka Latvijas medicīnas valoda ir daļa no mūsu identitātes un neatņemama nozares attīstības sastāvdaļa.
Latvijas Ārstu kongress šogad norisinājās ar devīzi “Gens una sumus – Tikai kopā mēs varam”, apliecinot, ka tikai saliedēta un profesionāla veselības aprūpes kopiena spēj nodrošināt ilgtspējīgu, kvalitatīvu un cilvēkcentrētu medicīnu Latvijā.
10. Latvijas Ārstu kongresa izskaņā tika nolasīts arī Vēstījums 15. Latvijas Ārstu kongresam. To sagatavojuši visu plenārsēžu vadītāji par šobrīd aktuālām tēmām. Tā ir kā “ceļamaize” nākotnei, kas pēc laika kļūs par vēstures liecību. Ar vēstījumu varēs iepazīties Latvijas Ārstu kongresa mājas lapā.
10. Latvijas Ārstu kongresu organizēja Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA) un Latvijas Medicīnas fondu (LMF) un galvenajiem atbalstītājiem Olpha un Eli Lilly, zelta sponsoriem Berlin Chemie, Novo Nordisk, Medison, un sudraba sponsoriem Grindeks, Latvijas Jūras Medicīnas centrs, Viatris, Abbvie, Roche Latvija un Arbor Medical Korporācija.
Šodien Rīgā sākas 10. Latvijas Ārstu kongress, kas četrās dienās pulcēs vairāk nekā 5000 ārstu un citu medicīnas profesionāļu no Latvijas un ārvalstīm. Šogad aprit 36 gadi kopš Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa, un toreiz iedibinātā tradīcija joprojām tiek turpināta – ik četrus gadus lielākajā medicīnas nozares forumā vienojot mediķus, zinātniekus un sabiedrību kopīgā profesionālā telpā.
“Pirmais vispasaules latviešu ārstu kongress 1989.gadā bija nozīmīgs atmodas laika notikums gan profesionālā, gan politiskā ziņā, tas pulcēja ap sešiem tūkstošiem ārstu, zobārstu, medicīnas māsu un citu nozares speciālistu un zinātnieku. Šogad programmā iezīmējās vairākas principiālas atšķirības salīdzinājumā ar iepriekšējiem Latvijas ārstu kongresiem. Viena no visredzamākajām ir militārās tēmas iekļaušana kongresa programmā, kur gan tie ārsti, kuriem ir praktiska pieredze darbā Ukrainā, gan arī tie, kas palīdz sabiedrībai sagatavoties iespējamām, negaidītām situācijām, dalīsies ar savu pieredzi un zināšanām. Tāpat arī jaunās tehnoloģijas un īpaši mākslīgais intelekts, kas izteikti pēdējo gadu laikā kļūst par mūsu ikdienu, būs sarunu tēma kongresā, diskutējot par to, vai kaut ko nenokavējam, vai kaut kur nepārsteidzamies”, skaidro profesors Mārcis Leja, 10. Latvijas Ārstu kongresa prezidents.
Kongresa atklāšanas diena sāksies ar svinīgo ekumēnisko dievkalpojumu Rīgas Domā, kam sekos pirmā plenārsēde ATTA CENTRE – “Komunikācijas izaicinājumi un ar to saistītie ētikas jautājumi medicīnā”, kurā piedalīsies arī veselības ministrs Hosams Abu Meri. Kā uzsver plenārsēdes vadītājs profesors Vilnis Lietuvietis: “Ārstu medicīnas ētikas jautājumi vienmēr bijuši balstīti atbildībā gan pret pacientiem, gan pret kolēģiem. Pagājušā gadsimtā tam pievienojās vēl viena atbildība – atbildība pret sabiedrību kopumā, tās kopējo veselības stāvokli. Šodien, saskaroties ar aizvien pieaugošo sociālo mediju un mākslīgā intelekta nozīmīgo lomu, ir nepieciešams veidot jauna veida komunikāciju gan ar pacientiem, gan ar sabiedrību kopumā. Plenārsēde nesniegs atbildes, bet atvērs virkni jautājumu par kopīgiem darbības virzieniem, lai ārsti, pacienti un sabiedrība atrastu jaunu līdzsvaru starp tiesībām, pienākumiem, diskrētumu un atklātību”.
“Latvijas Ārstu kongress ir svarīga platforma veselības aprūpes profesionāļu dialogam un zināšanu apmaiņai, un mēs kā vietējais zāļu ražošanas uzņēmums atbalstām aktivitātes, kuras veicina mūsu veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanu. Šajā reizē kongresa ietvaros organizēsim arī simpoziju par klīniskajiem pētījumiem. Tie ir nozīmīga zinātnes un veselības aprūpes sastāvdaļa, kas tieši ietekmē ārstēšanas kvalitāti un pacientu iespējas saņemt inovatīvus terapijas risinājumus. Mēs ceram, ka šādi un līdzīgi simpoziji ir kā tilts ciešākas sadarbības veicināšanai starp ārstiem, pētniekiem un zāļu ražošanas nozari,” norāda AS Olpha valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
11.jūnijā norisināsies arī piecas zinātniskās sesijas, kā arī tiks pasniegtas Latvijas Medicīnas fonda un Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas un apbalvoti medicīnas vēstures tēžu konkursa labāko darbu autori. Vakars noslēgsies ar neformālu dalībnieku tikšanos.
12. jūnijā kongress sāksies ar svinīgo sēdi “Gens una sumus – tikai kopā mēs varam” un atgādinās par 1989. gada kongresa garu, kad sadarbība un savstarpējs atbalsts kļuva par svarīgu vērtību ceļā uz Latvijas neatkarību. Svinīgajā sēdē uzrunu teiks Dainis Īvāns. Tai sekos plenārsēde “Militārā un katastrofu medicīna”, kasrosinās diskusiju par ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un medicīnas gatavību kritiskām situācijām. Dienas turpinājumā – zinātniskās sesijas un profesionālās diskusijas.
13.jūnija programmu veidos divas galvenās plenārsēdes: “Profilakses vektori. Ārstniecības horizonti” un “Inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizācija”, pēc kurām sekos starpdisciplināras diskusijas un sekcijas. Vakars noslēgsies ar sirsnīgu pasākumu “Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet”.
14. jūnijā, noslēguma dienā, notiks piecas zinātniskās sesijas un kongresa pēdējā plenārsēde “Paradigmu maiņa – pāreja no biomedicīnas uz biopsihosociālu pieeju”, kurā tiks analizēti bioloģiskie, psihoemocionālie un sociālie veselības aspekti.
Kongresa galvenie secinājumi un vēstījumi tiks apkopoti un apstiprināti kongresa rezolūcijā, kuru pieņems kongresa noslēgumā.
Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt medicīnas preču un farmācijas ražotāju stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.
Pēc Latvijas Ārstu biedrības iniciatīvas tapusi filma “Divi brāļi – viena misija”, kas ir stāsts par izcilajiem latviešu ārstiem no ASV – prof. Bertramu Zariņu un prof. Kristapu Zariņu, kuri ir arī Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizatori. Filmu veidojis režisors Vigo Zaļaiskalns. Pirmizrāde notiks 12.jūnijā plkst. 19:00 “Splendid Palace”.
Kongress notiks no 11.-14.jūnijam ATTA CENTRE Krasta ielā 60, Rīgā, kā arī tiešsaistē. Iepazīties ar detalizētu katras dienas kongresa programmu un reģistrēties var vietnēwww.arstukongress.lv.
10. Latvijas Ārstu kongresu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA) un Latvijas Medicīnas fondu (LMF) un galvenajiem atbalstītājiem Olpha un Eli Lilly, zelta sponsoriem Berlin Chemie, Novo Nordisk, Medison, un sudraba sponsoriem Grindeks, Latvijas Jūras Medicīnas centrs, Viatris, Abbvie, Roche Latvija un Arbor Medical Korporācija.
Par Latvijas Ārstu kongresa vēsturi
Pasaules latviešu ārstu kongresa idejas autors ir ortopēds, profesors Bertrams Zariņš (ASV), kurš 1989. gadā kopā ar profesoru Kristapu Kegi, profesoru Viktoru Kalnbērzuun profesoru Haraldu Jansonu organizējaPirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu. Tas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem, sniedzot būtisku ieguldījumu medicīnas attīstībā Latvijā.
Latvijas Ārstu kongresus rīko LĀB sadarbībā ar LĀZA, lai dotu iespēju ārstiem no Latvijas un visiem, kuri jūtas piederīgi šai valstij, īstenot Latvijas Ārstu biedrības devīzi “Gens una sumus” – būt vienotiem medicīnas un zinātnes attīstības vārdā.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite -Svarinska LĀB sabiedrisko attiecību konsultante
Kopš 2022. gadā notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropa ir iepazinusi pavisam jaunu pasaules kārtību.Karš vairs nav dramatisks sižets vēstures grāmatās vai romānos – tas ir klātesošs un skarbs ikdienas biedrs, vai, precīzāk sakot, – bieds tepat blakus. Šis karš ir izgaismojis neskaitāmus līdz šim apzināti vai neapzināti ignorētus jautājumus, tostarp vienu no būtiskākajiem – militārās medicīnas un civilās veselības aprūpes sagatavotību pilna mēroga karadarbības apstākļiem.
Eiropas valstu veselības aprūpes sistēmas ir nostādītas jauna veida situācijā. Diemžēl tādā, uz kuru vairums nebija, nav un varbūt pat nebūs gatavas. Paredzami, taču Latvija nav izņēmums. Tieši šobrīd, kad politiskā spriedze reģionā pieaug un iespējamība, ka militārs konflikts varētu skart arī Baltijas valstis, kļūst arvien reālāka, ir īstais, es pat teiktu, pēdējais brīdis uzdot sev tiešu, skarbu, tomēr obligātu jautājumu – vai Latvija ir gatava šāda apmēra krīzei, ja tai būs jārisina kara sekas pašiem savās slimnīcās?
Uz šo jautājumu meklēsim atbildes arī no 11. līdz 14. jūnijam notiekošajā 10. Latvijas Ārstu kongresā, kura ietvaros plānota plenārsēde, kas būs veltīta medicīnai kara apstākļos. Tās mērķis nav teorētiska vingrināšanās. Tā ir mēģinājums uzsākt publisku un profesionālu sarunu par iespējamo realitāti, kurā veselības aprūpe kļūs par frontes sastāvdaļu, tik skaļi, lai to sadzirdētu visi – ne tikai mediķi un politiķi, bet arī visi Latvijas iedzīvotāji.
No Latvijas ārstiem, kas darbojas Ukrainā, līdz pat Gazas joslas šausmas pieredzējušiem kolēģiem, mediķu vēstījums ir vienots – reālajā karā neeksistē tādi apstākļi, kādus pieņem mūsu esošie katastrofu medicīnas plāni. Šie plāni Latvijā ir labi uzbūvēti un profesionāli strukturēti, taču tie balstās maldīgā pieņēmumā, ka slimnīcas darbosies normālā režīmā, sakari būs pieejami, piegādes – nodrošinātas, personāls – mobilizējams. Šī ir labākā scenārija prognoze, bet kara loģika tam nepakļaujas. Īstenība stipri atšķiras no nepamatoti optimistiski veidotiem plāniem. Ukrainas pieredze rāda, ka pirmajos kara mēnešos evakuācijas shēmas nestrādā. Tikai vēlāk tās izveidojās un kļuva efektīvas. Latvijā tādu nav un nebūs – mūsu valsts ir pārāk maza, pārāk ātri izolējama, un frontes līnija, ja tā rodas, būtībā atrodas visur.
Gazas pieredze ir vienlīdz šokējoša un domāt, meklēt risinājumus paģēroša. Proti, tur vienīgajā funkcionējošajā daudzprofilu slimnīca bija uz miljons cilvēku bez nekādas ārējas palīdzības, Bez infūzijām, bez antiseptiķiem, bez antibiotikām. Brūces tika skalotas ar baseina ūdeni, kam pievienots trauku mazgājamais līdzeklis – tas bija vienīgais pieejamais “antiseptiskais” risinājums. Pacientus ar 30% ķermeņa apdegumiem lika melnajā kategorijā – viņi vienkārši tika, skarbi izsakoties, norakstīti kā neglābjami. Šādi lēmumi, ko parasti pieņem tikai akūtās situācijās, tur kļuva par ilgtermiņa praksi. Un, ja šāda aina šķiet pārspīlēta, atliek vien apzināties, ka Latvijā jebkura lielā slimnīca var tikt paralizēta – pietiek ar to, ka tai nav logu, ūdens vai elektrības.
Esošais katastrofu plāns neparedz, kā rīkoties, ja nav komunikācijas. Ja sabrūk sakaru tīkls, slimnīcām nav nekādas iespējas koordinēt palīdzību. Tad atliek tikai katras iestādes pašu izveidots, vienkāršots, realizējams plāns. Dažās – piemēram, traumu un ortopēdiskās specializācijas iestādēs – to vēl var paveikt, bet universitātes slimnīcās, kurās darbojas neskaitāmas sarežģītas sistēmas, šāda plāna sagatavošana ir ārkārtīgi sarežģīta.
Un vēl viens būtisks aspekts – personāla pieejamība. Kara apstākļos līdz pat puse mediķu var pārstāt strādāt. Tie, kuri paliek, faktiski dzīvo slimnīcā. Visi plānveida pacienti tiek izrakstīti. Hronisku pacientu ārstēšana praktiski apstājas, jo priekšplānā izvirzās tikai akūtie gadījumi, kuru ir daudz un kuru traumas bieži vien nav tipiskas civilajai medicīnai.
Tomēr ne viss atkarīgs tikai no mediķiem. Kara pieredze rāda, cik svarīgi ir, lai arī sabiedrība būtu sagatavota – jo vairāk, jo labāk, taču kaut vai minimāli. Ukrainā kara sākumā karavīri mira no noasiņošanas, jo neprata vai nespēja pareizi uzlikt žņaugus. Šobrīd situācija ir uzlabojusies, taču daudzas ekstremitātes joprojām tiek zaudētas, jo trūkst prasmes pareizā brīdī nomainīt žņaugu pret spiedošu pārsēju. Šīs ir vienkāršas manipulācijas, kuras varētu iemācīt arī civiliedzīvotājiem – nevis tikai teorētiski, bet praktiski un pamatīgi, līdz to iemācās kā alfabētu. Latvijā pirmās palīdzības kursi bieži vien tiek uztverti kā formalitāte – tie vairāk nodrošina prasību izpildi, bet nedod cilvēkiem reālas un praktiskas iemaņas. Taču tagad šī pieeja ir jāpārskata.
Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad iespējamā militārā konflikta varbūtība vairs nav teorētiska – tā palielinās ar katru mēnesi. Katra diena, kad Ukrainā nelido droni, nozīmē to, ka tie krājas noliktavās. Kad būs pamiers, tie meklēs nākamo mērķi – un Baltijas valstis diemžēl ir neapskaužamā situācijā. Tāpēc runāt par gatavību nav vairs tikai izvēle – tā ir nepieciešamība.
Gaidāmais ārstu kongress nav vienkārši pasākums medicīnas profesionāļiem – tas ir brīdis, kad domāt un, galvenais, rīkoties jāaicina ne tikai ārsti, bet arī slimnīcu administrācijas, politiķi un visa mūsu sabiedrība. Nav vajadzības uzrakstīt vēl vienu smalku plānu, ko nevarēs īstenot. Mums vajadzīga kustība – domāšana, sarunas, ideju realizācija un plāni, kurus katra iestāde spēj izpildīt pat tad, ja viss cits apstājas. Jo karš nav tikai militāra konfrontācija – bez visa cita tam piemītošā traģisma, tas ir arī veselības aprūpes izturības pārbaudījums. Un šobrīd, kamēr vēl nav par vēlu, mums jābūt drosmīgiem to ne vien atzīt, bet operatīvi un konstruktīvi rīkoties.
Autors: traumatologs ortopēds, mikroķirurgs Mārtiņš Malzubristraumatologs ortopēds, mikroķirurgs
Marta sākumā Rīgā tikās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jauno ārstu asociācijas. Tika pārrunāti aktuālie jautājumi katrā no Baltijas valstīm, kā arī kopīgie nākotnes izaicinājumi.
Pārrunātie jautājumi ietvēra šī brīža drošības situāciju reģionā un jauno ārstu lomu veselības aizsardzības ārkārtas situācijās, jauno ārstu psihoemocionālo veselību, atalgojumu, apmācības kvalitāti rezidentūrā, cilvēkresursu plānošanas tendences, kā arī citus jautājumus.
Tikšanās rezultātā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jauno ārstu asociācijas vienojušās kopīgā paziņojumā par veselības aizsardzību kā daļu no valsts drošības.
Šodien Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes pārstāvji tiekas ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, lai pārrunātu jautājumu par ārstu profesionālo disciplināratbildību un vienotos par tālākajiem soļiem saistībā ar LĀB rosinātajām izmaiņām Ārstniecības likumā. LĀB un ministrs pārrunās tālākos soļus, kā kopā aktīvi strādāt pie normatīvo aktu izmaiņām, lai ārstniecības un ētikas pārkāpumus varētu izvērtēt efektīvāk.
LĀB jau pagājušā gada vasarā uzsāka aktīvu sadarbību ar Veselības ministriju, sniedzot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām un kopīgi diskutējot par to ieviešanu. LĀB rosina veidot vienu disciplinārlietu padomi, kuras sastāvā būtu arī Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības un Latvijas Māsu asociācijas deleģēti pārstāvji. Padome būtu tā institūcija, kas normatīvo aktu ietvaros skatītu visus ārstniecības un ētikas pārkāpumus un piemērotu noteiktu disciplināratbildību/ disciplinārsodus.
LĀB ierosina arī normatīvajos aktos noteikt, ka disciplinārlietu lēmumi tiks publiskoti, neatklājot sodītās personas identitāti.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite-Svarinska Sabiedrisko attiecību konsultante Latvijas Ārstu biedrība
Lielākais medicīnas forums Latvijā – 10. Latvijas Ārstu kongressnotiks 2025. gada 11.-14. jūnijāATTA CENTRE, Krasta ielā 60, Rīgā. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), desmitgades vienojošais temats šogad būs inovācijas, sadarbība un rezultāts. Dalībai kongresā var reģistrēties un iepazīties ar programmu vietnē www.arstukongress.lv.
10. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Latvijas Universitātes profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās darbības galvenais speciālists, GASTRO Centra gastroenterologs, Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir Masačūsetsas vispārējās slimnīcas Bostonā ASV Sporta medicīnas nodaļas vadītājs, Latvijas Medicīnas fonda līdzdibinātājs un Hārvarda Universitātes Medicīnas skolas profesors ortopēdiskajā ķirurģijā Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore Veselības aprūpes jomā, ārste – infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komiteju veido vairāk nekā 30 Latvijas vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.
“Šis jubilejas kongress dos mums iespēju atskatīties gan uz iepriekšējo kongresu vēsturisko nozīmi, gan arī censties ieskatīties nākotnes izaicinājumos. Tālab arī veidosim kongresu kā nozares svētkus! Kongresa programma veidota ar mērķi būt saistošai un noderīgai dažādu specialitāšu ārstu auditorijai. Zinātniskā komiteja vērtējusi profesionālo asociāciju un pētnieku grupu rosināto plenārsēžu, zinātnisko sesiju, diskusiju tēmas un plānoto saturu; izvēlējusi vissaistošākās tēmas, un pat balsojusi par to, kuras tēmas iekļaut kongresa gala programmā. Kongresa noslēgumā plānots formulēt vēstījumu 15. Latvijas Ārstu kongresam, kas eventuāli notiks pēc nākamajiem 10 gadiem. Šī kongresa dalībnieki tad varēs izvērtēt, cik tuvu vai tālu no patiesības esam bijuši 2025. gadā!”, norāda Mārcis Leja, Latvijas Ārstu kongresa prezidents.
Trešdien, 11. jūnijā, notiks svinīgs ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā, kam ATTA CENTRE sekos pirmā kongresa plenārsēde “Komunikācijas izaicinājumi un ar to saistītie ētikas jautājumi medicīnā” un piecas zinātniskās sesijas. Vakara gaitā tiks pasniegtas Latvijas Medicīnas fonda un profesora Ilmāra Lazovska stipendijas, tiks apbalvoti LĀZA organizētā tēžu konkursa labāko darbu autori. Kongresa dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm baudīs atkal redzēšanos neformālā gaisotnē.
Ceturtdien, 12. jūnijā, notiks kongresa atklāšanas plenārsēde “Gens una sumus – tikai kopā mēs varam”, kuras laikā atskatīsimies uz Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa raisītajām pāmaiņām, kā arī domāsim par personības lomu mainīgajā vidē un profesionālismu medicīnā modernās pasaules izaicinājumu kontekstā. Otrā plenārsēde “Militārā un katastrofu medicīna” mudinās domāt par ģeopolitisko situāciju pasaulē un mūsu gatavību stāties pretī izaicinājumiem kritiskās situācijās. Dienas otrajā pusē notiks vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.
Piektdien, 13. jūnijā, notiks divas plenārsēdes “Profilakses vektori. Ārstniecības horizonti” un “Inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizācija”, kas savstarpēji papildinās viena otru. Savukārt pēcpusdienā notiks vairākas diskusijas un starpdisciplinārās sekcijas. Piektdienas vakarā visi dalībnieki ir aicināti uz muzikāli saviesīgu pasākumu “Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet” turpat ATTA CENTRE, lai baudītu radošo-talantīgo ārstu sagatvotos priekšnesumus un kopā būšanas prieku.
14. jūnija dienas pirmajā daļā notiks piecas zinātniskās sesija, bet kongresa izskaņā plenārsēdē “Paradigmu maiņa – pāreja no biomedicīnas uz biopsihosociālu pieeju”, kurā visi kopā paraudzīsimies uz bioloģisku, psihoemocionālu un sociālu faktoru būtību un nozīmi, kā arī šī brīža iespējām tos izvērtēt un ietekmēt.
Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt medicīnas preču un recepšu farmācijas stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.
Par Latvijas Ārstu kongresa vēsturi
Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam, kurš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu organizēja Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu 1989. gadā. Tas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem, sniedzot būtisku ieguldījumu medicīnas attīstībā Latvijā.
Latvijas Ārstu kongresus rīko LĀB sadarbībā ar LĀZA, lai dotu iespēju ārstiem no Latvijas un visiem, kuri jūtas piederīgi šai valstij, īstenot Latvijas Ārstu biedrības devīzi “Gens una sumus” – būt vienotiem medicīnas un zinātnes attīstības vārdā.
Latvijas Ārstu kongresa atbalstītāji ir Olpha, Latvijas Medicīnas fonds, Grindeks, Jūras medicīnas centrs, Eli Lilly.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite -Svarinska LĀB sabiedrisko attiecību konsultante dagnijadizbite@gmail.com
In Memoriam – pateicībā par Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu
Indulis Visvaldis Ozols (1933.30.06. Rīgā – 2025.20.02. Rīgā)
91 gada vecumā miris bijušais Augstākās padomes deputāts Indulis Visvaldis Ozols. Tieši viņš bija tas deputāts, kurš kā Balsu skaitīšanas komisijas priekšsēdētājs nolasīja rezultātus un katra deputāta individuālo balsojumu 1990. gada 4. maijā, kad deputāti balsoja par Neatkarības deklarāciju. Viņa balsi pārtrauca Latvijas iedzīvotāju ovācijas, uzzinot, ka Latvijas PSR Augstākā padome ir nobalsojusi par šo deklarāciju.
Otrs iemesls, kāpēc vēlos atcerēties Induli Ozolu, bija fakts, ka tālajā 1988. gadā viņš Latvijas Ārstu biedrībai izdalīja divas telpas savā Darba Zinātniskās organizācijas centrā Paula Stradiņa slimnīcas teritoorijā pie Ventspils ielas ieejas, un šajās telpās Latvijas Ārstu biedrība mita līdz 1991. gadam.
Trešais iemesls, kāpēc mums ar cieņu un godu ir jāpiemin aizgājējs, ir atziņa, ka bez Induļa Ozola nebūtu noticis Pirmais Vispasaules latviešu ārstu kongress. Indulis bija šā kongresa finansists, grāmatvedis, uzskaitvedis un praktisko darbu organizators. Par to šajā, viņam veltītajā piemiņas stāstā nedaudz vēlāk.
Indulis Visvaldis Ozols dzimis 1933. gada 30. jūnijā Rīgā. Pabeidzis 17. strādnieku jaunatnes vakara vidusskolu, Rīgas Politehniskā institūta Inženierekonomikas fakultāti mašīnbūves ekonomikas, ražošanas organizācijas un pārvaldes specialitātē. Interesanti, ka viņam bija labākais kursa darbs – “Sociālistiskā budžeta finansēšanas priekšrocības salīdzinājumā ar kapitālismu”. Vēlāk visu dzīvi viņš čakli pierādīja pretējo. Darba gaitas Indulis Visvaldis Ozols uzsācis rūpnīcā VEF, bet kopš 1969. gada strādāja LPSR Veselības aizsardzības ministrijas sistēmā, visai ātri kļuva par Darba zinātniskās organizācijas centra direktoru un ministrijas galveno speciālistu darba zinātniskās organizācijas un pārvaldes jautājumos, kļuva par Latvijas PSR Nopelniem bagāto veselības aizsardzības darbinieku, jo vadīja Gaiļezera slimnīcas projektēšanu un lielā mērā pieskatīja celtniecību. Par šo darbu saņēma arī PSRS Ministru Padomes prēmiju. To visu paveica nekad nebūdams Padomju Savienības Komunistiskās partijas biedrs, taču ieguva milzīgu Veselības aizsardzības ministra Vilhelma Kaņepa uzticēšanos un atbalstu.
1988. gadā aktīvi iesaistījās Latvijas tautas frontes organizēšanā, tika ievēlēts par Rīgas pilsētas Zemgales priekšpilsētas LTF Arkādijas nodaļas priekšsēdētāju un LTF domes locekli, bija visu LTF kongresu delegāts. 1990. gada martā ievēlēts par Augstākās Padomes deputātu Rīgas 6. vēlēšanu apgabalā. Darbojās Apvienotajā budžeta komisijā kā priekšsēdētāja vietnieks un Sociālās nodrošināšanas un veselības aizsardzības komisijā. No 1992. līdz 1995. gadam bija Latvijas Basketbola savienības prezidents.
Vēlos Indulim Visvaldim Ozolam pateikties par ieguldījumu Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanā. 2018. gadā, sagaidot pirmā Ārstu kongresa trīsdesmito gadskārtu man bija iespēja ierakstīt Induļa Ozola atmiņas, un daļu no tām vēlos publicēt: “Es pie kongresa rīkošanas pieslēdzos tikai 1989. gadā.
Ievēroju, ka kongresa organizācijā ir nerisinātas problēmas. Par medicīnisko aspektu kongresa gaitai organizatori kompetenti un profesionāli sprieda. Bet organizācijas daļu, man šķita, vajadzēja kaut cik savādāk organizēt. Vajadzēja dispečeru vietu, kur var zvanīt un apmainīties ar informāciju. Interneta nebija, bija tikai telefonsarunas un vēstuļu apmaiņas. Bet man DZO centrā bija darbinieki, kas pārzināja tehnoloģiskās iespējas par informācijas mārketingu, un tajā laikā mēs bijām bijušās savienības mēroga līderi.
Mans centrs bija tīrs latviešu kolektīvs, tikai latvieši un divi latviski runājošie krievu filologi, kas tulkoja. Man centrā nebija ne arodbiedrības, ne komjaunatnes organizācijas, ne partijas organizācijas. Un mūsu kolektīvs bija ļoti interesants. Centrā bija tikai trīs ārsti. Pārējie bija datortehniķi, dizaineri, mākslinieki, tehniskie darbinieki. Tā nu visa reģistrācija un kongresa darbības apkalpošana tika manam centram. 15 vai 16 cilvēki DZO cilvēki piedalījās dažādās kongresa aktivitātēs. Viņi paši visu darīja”.
Kā veidojās kongresa finansu struktūra visplašāk zināja stāstīt Induļa Ozola “labā roka” Zita Altenburga (1957–2020): “Mans šefs Indulis Ozols izdomāja, ka Atmodas gaisotnē ir jāņem vara. Mums kā Veselības ministrijas Darba zinātniskās organizācijas centram vajadzētu kongresa organizēšanā aktīvi iesaistīties. Ozolam bija tāda ļoti laba īpašība – ja viņš iedegās par kaut ko, tad viņš iedegās.
Mums tika nodota funkcija reģistrēt dalībniekus un vākt dalības maksu. Mūsu grāmatvedība naudu noguldīja bankā, bet pēc tam veica izmaksas orgkomitejai un visiem, kam vajadzēja – māksliniekiem, telpu noformētājiem, avīzei “Latvijas Ārsts”. Bija jau maijs, kad mēs atvērām reģistrāciju mūsu mājā pie pašiem Ventspils ielas vārtiem. Izveidojās rinda, pilsoņi stāvēja no Ventspils ielas līdz otrajam stāvam, kur mēs veicām reģistrāciju. Stāvēja un visi pacietīgi gaidīja. Milzīgas naudas kaudzes vakarā skaitījām. Caur mūsu rokām izgāja piecu tūkstošu dalībnieku naudiņas. Dalībniekusmēs reģistrējām vēl kongresa laikā Sporta pilī pie personāla ieejas. Strādājam, katru dienu līdz 10 vakarā. Taisījām sarakstus, reģistrāciju pa burtiem. Gatavojām materiālus katram dalībniekam. Sporta pilī dalībniekus reģistrēja 6 mūsu darbinieki. Un vēl – mēs Sporta pilī likām papildus krēslus, jo viss bija pārpildīts.
Izplatījām arī biļetes, jo gan pirmoreiz reģistrējoties, gan vēlāk varēja dabūt biļetes uz Jāņiem pie Zvārtas ieža, uz “Čikāgas piecīšu” koncertu, uz brīvdabas izrādi Druvienā “Skrodernienas Silmačos”. Vēlme bija piedalīties visiem un visur. Bija arī sporta pasākumi, un visi pieteicās arī skriet un spēlēt tenisu. Reģistrācijas pamatdarbību beidzām tikai 22. vai 23. jūnijā.
Vēl rīkojām izlozi dalībniekiem – kas tiks uz noslēguma pasākumu Operā.
Kongresa dalības maksa bija 25 rubļi. Studentiem lētāk.
Naudu veda paši un veda iestādēm un organizācijām kopā. Rajona medicīnas iestādes grāmatvedis atbrauc ar NMPD mašīnu un saka – “mēs naudu atvedām!” Skaitam naudu, pārbaudām neskaidri piereģistrētos uzvārdus, bet rindā esošie jau kliedz – “mēs ļoti ilgi jau stāvam”. Kļūdas uzvārdos bija daudz, bija iestādes, kas uzvārdus bija pierakstījušas krievu valodā, taču ar vārdu un tēvavārdu. Vēlāk kļūdas uz kartēm daži uztvēra slimīgi. Nācās kartes pārtaisīt.
Vēl mēs radījām uzlīmes mašīnu logiem, šīs uzlīmes dalībniekiem bija baltas, bet organizatoriem melnas”.
Un beigu beigās – pateicība no manis. Indulis Visvaldis Ozols bija tas, kas katru rītu man izsniedza banknotes avīzes “Latvijas Ārsts” papīram, drukai, redakcijas darbam, fotogrāfiem, bet vakarā saņēma sīknaudu, kas bija ietirgota par avīzēm. Saorganizēja divas volgas ar šoferiem redakcijas darbam. Indulis Ozols man izsniedza naudu, ko nācās iebāzt nopietnu ļaužu kabatās partijas centrālkomitejas namā – lai “Čikāgas piecīšiem” ļautu spēlēt Mežaparka estrādē. Indulis Ozols rīkojās ar skaidru un bezskaidru naudu (vēlāk gan viņš par to nemēdza runāt), bet ar viņa viltību un finanšu pratību Pirmajam Vispasaules latviešu ārstu kongresam atvērās visi vārti un durvis. Ļoti strikts, prasīgs, taču korekts pret saviem kolēģiem un darba biedriem, neiecietīgs pret slinkumu un birokrātisku neko nedarīšanu. Izcila personība Latvijas medicīnas vēsturē.
Jūrniecības vēsturnieks Artūrs Eižens Zalsters konstatējis, ka Latvijā jūras medicīnas un karantīnas paņēmieni rakstveidā reglamentēti jau 16. gs., kam pierādījumi atrodami arhīva dokumentos. Šai laikā uz Rīgas ostā ienākušiem svešzemju flagmaņkuģiem jau dienējuši pirmie jūras medicīnas pārstāvji- kuģa bārddziņi [ feldšeri- mūsdienu izpratnē}. Savukārt Rīgā pirmais zināmais ar jūras medicīnu saistītais ārsts [ precīzāk- universitāti nepabeidzis medicīnas students] ir Simons Kalbi, kas šeit ieradies 1581. gadā, prakses atļauju saņēmis 1590. gadā un šajā nozarē darbojies 54 gadus. No S. Kalbi satādītā pārskata noprotams, ka viņš uzraudzījis ostā ienākušos kuģus.
Tas ir citāts no profesora Arņa Vīksnas pētījuma par jūras medicīnas pimssākumiem Latvijā. Turpmākā attīstība jau ir saistīta ar pirmo jūrskolu dibināšanu [Ainažos 1864. gadā], jo audzēkņiem bija nedaudz jāapgūst arī medicīna. Ārsta vai feldšera pienākumus uz kuģa parasti pildīja kapteinis. Ir aprakstīts pat gadījums, kad kuģa kapteinis pēc nelaimes gadījuma jūrniekam ar sadragātu kāju to amputējis, pie tam veiksmīgi. Arī mūsdienās kuģu kapteiņiem un kapteiņu palīgiem jāapgūst medicīnas zināšanas pirmās palīdzības sniegšanā. Uz visiem kuģiem ir jābūt aptiekai ar specifisko medikamentu krājumiem un personālam jāpārzina tā izmantošanu. Visas šīs zināšanas jūrnieki apgūst speciālos kursos.
1900. gadā tika uzcelts Liepājas jūras kara hospitālis ar 400 gultas vietām un augstu medicīniskā darba līmeni. 1901. gadā dibināta Liepājas Jūras ārstu biedrība. Sakarā ar bruņojuma modernizāciju un zemūdenes iekļaušanu flotes sastāvā tieši Liepājā tika veikti Krievijā un pasaulē pirmie pētījumi par darba fizioloģiju un higiēnu zemūdens apstākļos.
Latvijā pirmās slimokases izveidoja 1920. gadā, kas nodarbojās ar obligāto veselības apdrošināšanu algotam darbaspēkam. Tālbraucējiem jūrniekiem sava slimokase tapa 1930. gadā. Vismazākā starp aroda slimokasēm, bet visturīgākā.
AS Latvijas Jūras medicīnas centra pirmssākumi sākās ar 1944. gadu, kad tika izveidota Latvijas Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļa. Darbu sāka pirmais ārstu kabinets, sanitāri-epidemioloģiskā stacija [SES ], slimnīca ar 40 gultas vietām. Poliklīnikas izveidoja arī Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī. Interesanti, ka medpunkts atradās pat tik attālā vietā kā Krāslava, jo tur upju transportlīdzekļus būvēja 150 strādnieki. Tika attīstīts slimnīcu tīkls ne tikai Rīgā, bet arī Liepājā un Ventspilī.
Ar 1956. gadu Latvijas Ūdensceļi tika pakļauti Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijai.
1958. gadā tika uzcelta ostas slimnīca- tagadējā Vecmīlgrāvja slimnīca. 1961. gadā Ventspilī uzcēla ostas slimnīcu ar 100 gultas vietām.
1964. gadā uzcelta ostas poliklīnika, kuru šodien mēs pazīstam kā Vecmīlgrāvja poliklīniku.
1968. gadā uzcēla Baseina poliklīniku, kuras šodienas nosaukums ir- VIA UNA.
1970. gadā ekspluatācijā nodeva Baseina slimnīcas jauno korpusu, kuru šodien mēs saucam pat Latvijas Jūras medicīnas centru.
1968. gadā, pilnveidojot dienesta vadības struktūru, Latvijas Ūdensceļu veselības aizsardzības nodaļa tika likvidēta un tās funkcijas nodotas Baseina centrālās slimnīcas galvenajam ārstam. Baseina medicīnas sistēma bija īsta resoriska impērija ar savām slimnīcām, poliklīnikām, bērnu silītēm, sanatorijām Rīgā, Ventspilī un Liepājā. Bet veselības aprūpi uz kuģiem nodrošināja 152 ārsti un 136 vidējie medicīnas darbinieki.
1992. gadā sākās jauns posms mūsu vēsturē, kad uz šīs bāzes tika izveidots Latvijas Jūras medicīnas centrs un sākta plaša dienesta reorganizācija. Tolaik līdz ar veselības aprūpes reformu tika konstatēts, ka Latvijā ir par daudz slimnīcu un slimnīcu gultu. Rīgā tika likvidēta 4., 5., un 6. slimnīca un pastāvēja risks, ka tas var skart arī mūs. Apspriežoties ar kolektīvu nolēmām, ka cīnīsimies par savu pastāvēšanu. Lai neiekļūtu likvidējamo ārstniecības iestāžu sarakstā, pieņēmām lēmumu iet privatizācijas ceļu.
1994. gadā ar Ministru kabineta rīkojumu no Labklājības ministrijas tikām nodoti Satiksmes ministrijas pārziņā, jo tur bija daudz lielāka izpratne un atbalsts privatizācijas procesam.
1996. gada 10.jūlijā valdība pieņēma lēmumu izveidot valsts uzņēmumu Latvijas Jūras medicīnas centrs un 11. novembrī tas jau tika nodots privatizācijai.
Mūsu mērķis bija, lai privatizācijā piedalītos ikviens darbinieks, tādējādi ieguldot artavu savas darba vietas saglabāšanā un attīstībā. 1997. gada 4. decembrī privatizācijas rezultātā tika izveidota publiskā akciju sabiedrība Latvijas Jūras medicīnas centrs un 70 % tās akciju nonāca darbinieku īpašumā. Kopš 1998. gada maija mūsu akcijas tiek kotētas NASDAQ Riga Fondu biržā. Mēs joprojām esam vienīgā ārstniecības iestāde Latvijā, kuras akcijas var brīvi pirkt un pārdot biržā.
Liels izaicinājums un pastāvēšanas draudi izveidojās 2009. gadā, kad līdz ar globālo finanšu krīzi un tautsaimniecības sabrukumu Latvijā, mūsu apgrozījums samazinājās par aptuveni 45%, jo tika pārtraukti līgumi par stacionāro veselības aprūpi. Tas radīja mums jautājumus par turpmāko nākotni un attīstības stratēģiju, jo liela daļa mūsu infastruktūras bija pakārtota tieši stacionāro pakalpojumu sniegšanai. Vajadzēja pārbūvēt ēkas, nodaļas, kabinetus ambulatoro pakalpojumu sniegšanas vajadzībām. Taisnība ir teicienam, ka krīzes ir iespēju laiks. Un mēs to izmantojām.
Jaunās diagnostiskās radioloģijas nodaļas fasāde Sarkandaugavā
Sarkandaugavā 2012. gadā pabeidzām vecās, 1880. gadā celtās ēkas renovāciju, kuru agrāk izmantojām slimnīcas funkciju nodrošināšanai. Durvis vēra jaunais Sarkandaugavas ambulatorais veselības aprūpes centrs ar ģimenes ārstu prakses vietām, savu akreditētu laboratoriju, okulista, neirologa, fizioterapeita, kardiologa, pulmonologa, traumatologa, ķirurga kabinetiem.
Vecmīlgrāvī atteicāmies no Vecmīlgrāvja slimnīcas jaunā korpusa celtniecības turpināšanas. Kapitāli izremontējām un pielāgojām telpas jaunajām funkcijām. Pirmajā stāvā izvietojām radioloģijas un funkcionālās diagnostikas nodaļu-Ziemeļu diagnostikas centru ar jaunām tehnoloģijām un ērti pieejamu pacientiem. Otrajā stāvā uzsākām rehabilitācijas pakalpojumu sniegšanu dienas stacionārā un ambulatori. Trešajā stāvā pēc VM un NVD ierosinājuma izveidojām iekšķīgo slimību nodaļu ar hronisko pacientu aprūpes programmu. Aprūpes nodaļa piedalījās arī Covid-19 pacientu ārstēšanā.
Vecmīlgrāvja slimnīcas fasāde
2017. gadā atklājām diagnostiskās radioloģijas ēku. Simboliski šī 21. gadsimta ēka savieno 19. gs. ar 20.gs. un tajā pacienti tiek izmeklēti ar MR, CT, PET/CT, RTG, USG un mamogrāfijas iekārtām. Ārstniecības iestādēm nepārtraukti jābūt gatavām ieviest jaunās tehnoloģijas, jaunas un inovatīvas ārstēšanas metodes. Jāspēj pielāgot telpas jauno funkciju nodrošināšanai. Pastāvēs tas kas mainīsies. Pie tam jāmainās uz augšu!
Sarkandaugavas ambulatorās veselības aprūpes centra fasāde
Kopš 2012. gada investīcijās esam ieguldījuši 5,8 miljonus EUR.
Viss šajos gados paveiktais ir konkrētu cilvēku darbs. Nekas mums nav nācis viegli vai negaidīti iekritis rokās. Ir vērtas daudzu un dažādu ministru kabinetu durvis, pierādīta sava taisnība, aizstāvēta tā un beigās realizēta. Pieļautas kļūdas, labotas tās un meklēti jauni risinājumi. Visproduktīvākie esam bijuši tieši krīzes gados. Laikam jau šie eksistenciālie draudi stimulē visspēcīgāk. Mūsu nākotnes plānus un attīstību, kopš 2011. gada, esam realizējuši gandrīz par 100%. Paveiktais ir visa, mūsu, LJMC kolektīva, kopējais darbs un katrs tā darbinieks ir neatsverams posms kopējā attīstībā.
Latvijas valstiskuma atjaunošana pavēra mums ceļu pārveidot LJMC mūsdienīgā veselības aprūpes ārstniecības iestādē. Mūsu radošajām iecerēm neviens neuzlika rāmjus un mēs patiesi bijām gatavi gāzt kalnus. Deviņdesmitajos gados jau daudzi bija nogaidoši, nezinot kā tad ar to nākotnes perspektīvu būs!
Mēs, LJMC, esam bijuši flagmaņi daudzās jomās Latvijā!
Pirmie izveidojām multiplās sklerozes centru. Veicinājām multiplās sklerozes pacientu biedrības izveidi.
Pirmie uzsākām kapsulas endoskopijas izmeklējumus.
Pirmie iesākām pozitronu emisijas tomogrāfa izmeklējumus Latvijā- PET/CT.
Pirmie Latvijā noslēdzām līgumu ar DataMed informācijas sistēmu, lai arhivētu CT un radioloģiskos izmeklējumus.
Varu teikt vienu -vienmēr esam bijuši inovatīvi un arī turpmāk tādi būsim!
Jūras medicīnas pirmsākumi Latvijā
Jūras medicīnas attīstība 19. un 20.gadsimtā un svarīgākie notikumi
1900. gads – Uzcelts Liepājas jūras kara hospitālis ar 400 gultas vietām un augstu medicīniskā darba līmeni.
1901. gads – Dibināta Liepājas Jūras ārstu biedrība.
1920. gads – Izveidotas pirmās slimokases, kas nodarbojās ar obligāto veselības apdrošināšanu algotam darbaspēkam.
1930. gads – Tālbraucējiem jūrniekiem izveidota sava slimokase – mazākā, bet visturīgākā starp aroda slimokasēm.
Latvijas Jūras medicīnas centra izveide un attīstība
1944. gads – Izveidota Latvijas Ūdensceļu Veselības aizsardzības nodaļa, kas ietvēra pirmo ārstu kabinetu, sanitāri-epidemioloģisko staciju un slimnīcu ar 40 gultas vietām. Poliklīnikas izveidotas arī Liepājā, Ventspilī un Daugavpilī.
1956. gads – Latvijas ūdensceļi tika pakļauti Latvijas PSR Veselības aizsardzības ministrijai.
1958. gads – Uzcelta ostas slimnīca (tagadējā Vecmīlgrāvja slimnīca).
1961. gads – Uzcelta Ventspils ostas slimnīca ar 100 gultas vietām.
1964. gads – Uzcelta ostas poliklīnika (tagadējā Vecmīlgrāvja poliklīnika).
1968. gads – Uzcelta Baseina poliklīnika (tagad “VIA UNA”).
1970. gads – Ekspluatācijā nodots Baseina slimnīcas jaunais korpuss (tagad Latvijas Jūras medicīnas centrs).
1992. gads – Uz Baseina Centrālās slimnīcas bāzes izveidots Latvijas Jūras medicīnas centrs.
1996. gads – Valdība pieņēma lēmumu izveidot valsts uzņēmumu Latvijas Jūras medicīnas centrs.
1997. gads – Privatizācijas rezultātā izveidota publiskā akciju sabiedrība, kuras 70% akciju nonāca darbinieku īpašumā.
Pārmaiņu gadi un modernizācija
2009. gads – Globālā finanšu krīze samazināja apgrozījumu par 45%. Lai pielāgotos situācijai, tika pārbūvētas telpas un attīstīti jauni ambulatorie pakalpojumi.
2012. gads – Pabeigta Sarkandaugavas ambulatorā veselības aprūpes centra renovācija.
2017. gads – Atklāta diagnostiskās radioloģijas ēka, kas piedāvā MR, CT, PET/CT, RTG, USG un mamogrāfijas izmeklējumus.
Inovatīvas metodes un panākumi
LJMC pirmie Latvijā izveidoja multiplās sklerozes centru un veicināja pacientu biedrības izveidi.
Pirmie uzsāka kapsulas endoskopijas pielietojumu.
Pirmie Latvijā uzsāka PET/CT izmeklējumus.
Pirmie Latvijā sāka izmantot DataMed informācijas sistēmu radioloģisko izmeklējumu arhivēšanai.
Nākotne pieder tiem, kas mainās!
Latvijas Jūras medicīnas centrs turpinās attīstīties, ieviest jaunas tehnoloģijas un piedāvāt augstas kvalitātes medicīniskos pakalpojumus. Kopš 2012. gada LJMC investīcijās ieguldījis 5,8 miljonus eiro, apliecinot savu mērķtiecīgo virzību uz inovācijām un pacientu veselības aprūpes pilnveidi.
Jānis Birks, ārsts,
A/S Latvijas Jūras medicīnas centra valdes priekšsēdētājs
Iznācis “LĀZA Apkārtraksts” Nr. 173 – vēstījums par Latviešu ārstu un zobārstu apvienības dzīvē svarīgo 2024. gadā.
Šis ir pārvērtību laikmets, tā to raksturojis LĀZA prezidents Juris Lazovskis (Kanāda) savā ievadrakstā. Svaru kausi šūpojas, un mainās vietām svarīgais ar mazsvarīgo. Bet vēstures stundas un mācības der saprast un ar tām rēķināties. Karš Ukrainā iegūlis arī Apkārtrakstā, stāstā par Latvijas un ASV ārstu un brīvprātīgo misiju Ukrainā 2024. gada decembrī. Un Juris Lazovkis mudina neaprobežoties ar “līdzi sekošanu”, bet “iet un darīt” vai atbalstīt tos, kas dara visu, lai Ukraina saglabātu savu brīvību. Kas zināms par paaudzēs pārmantoto traumu un kā to attiecināt uz Latvijas apstākļiem? – atbildi meklē onkologs hematologs Atis Bārzdiņš (ASV). Četri izcili dzīvesstāsti – par saviem iespaidiem, kas gūti no grāmatām, stāsta LĀZA vicepriekšsēde Daina Dreimane. 2024. gadā skaistas jubilejas atzīmēja 1. Vispasaules latviešu ārstu kongresa viens no organizatoriem prof. Haralds Jansons (Latvija) un LĀZA valdes locekle pediatre Zaiga Alksne-Phillips (ASV). Šoreiz viņi abi starmešu gaismā LĀZA Apkārtrakstā. Žurnālistes Māras Libekas saruna ar vienu no pasaules ievērojamākajiem latviešu ķirurgiem Gundaru Katlapu rosina pārdomas par to, ko varam saviem spēkiem un ar lielu neatlaidību paveikt. Bet intervija ar Dainu Dreimani ļauj ieraudzīt Latvijas veselības aprūpes problēmas gan Latvijā, gan citviet pasaulē un iezīmē LĀZA vietu šajā pārmaiņu laikmetā. Ginekoloģe Alda Urtāne (Norvēģija) aizved nemītās takās Ekvadoras džungļu pasaulē, bet vēsturnieks Mārtiņš Vesperis ieved vēstures un vēsturisku personību ieskautā pasaulē, ļaujot iepazīt psihiatrijas pamatlicēju Hermani Budulu un Latviju, kādu neviens no mums nav redzējis. Siltus piemiņas vārdus, kas pārtapuši plašā atmiņu stāstā varam lasīt par plastikas ķirurgu prof. Arni Freibergu un ginekoloģi prof. Anitu Andrejevu. Dzejnieka Jāņa Petera vārdi, kas tapuši 1979. gadā, ir kā vieds padoms mums, kas vēl uz zemes – “Uzturiet debesis spēkā”. Izlasiet! Ceru, piekritīsiet!
Žurnālā varēs iepazīt Latvijas jaunos un centīgos studentus un ārstus kā Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiātus, Ojāra Veides Fonda stipendiātus un Latvijas Medicīnas Fonda stipendiātus. Uzzināt tās vērtīgās atziņas, ko viņi guvuši pieredzes ceļā citu valstu klīnikās. Vēlreiz pārdzīvosim un izdzīvosim 2024. gada skaistos brīžus LĀZA Toronto konferencē un arī Svinīgo sarīkojumu Latvijas Ārstu biedrībā 21. jūnijā. “55 minūtes ar LĀZA” ik mēnesi ļauj ZOOM sarunā padomāt par to, kas mums visiem svarīgs. Šo sarunu ciklu turpinām un nākamā saruna jau 26. februārī par civilo aizsardzību – gan lieliem , gan maziem jābūt zināšanām, lai spētu sev un citiem palīdzēt.
365 dienas 80 lapaspusēs. Tomēr dienu skaits ir krietni lielāks, jo raksti aizsniedzas 100 gadus senā vēsturē, līdz 1925. gadam, kad Rīgā notika Pirmais Latvijas ārstu un zobārstu kongress. 2025. gada jūnijā būs 10. Latvijas Ārstu kongress. Laika skaitīšanu atsākām 1989. gadā, kad zem Latvijas sarkanbaltsarkanajiem karogiem Rīgas ielās gāja latviešu ārsti un māsas no visas brīvās pasaules. Brīvības cenu mēs vēl nezinām.
LĀZA Apkārtrakstā Nr. 173 vēl daudz lielāku un mazāku ziņu, kuras vērts izlasīt. Un viena no tām – 2025. gada jūnijā tiksimies 10. Latvijas ārstu kongresā Rīgā. Paldies visiem, kas palīdzēja tapt “Apkārtrakstam”!
Visi LĀZA biedri jau tuvākajā laikā saņems “Apkārtrakstu” savās pastkastēs, bet elektroniski to varēs lasīt LĀZA mājaslapā. Tomēr, kā atzinuši daudzi gudri prāti, īsta lasīšana ir ne tikai acu, bet arī roku un sirds klātbūtne. Lai pietiek laika lasīšanai!
Ja vēlaties iegādāties LĀZA Apkārtrakstu, lūdzu, rakstiet laza@lazariga.lv
Tiem, kas vēlas pievienoties LĀZA vai kas vēlas atjaunot savu darbību LĀZA, gribu atgādināt, ka LĀZA ir atvērta, lai vai kur dzīves ceļi ir aizveduši. Vajag vien atvērt LĀZA mājaslapu vai sazināties.
Foto: LĀZA Apkārtraksts Nr.173. Vāka foto: 1. Vispasaules latviešu ārstu kongresa gājiena dalībnieku liktie ziedi pie Brīvības pieminekļa, 1989. gada 18. jūnijs. Foto no prof. Bertrama Zariņa arhīva.
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
