Apsveicam Rīgas Stradiņa universitātes asoc. profesoru Oļegu Sabeļņikovu, kas ievēlēts par Eiropas Medicīnas speciālistu apvienības Anestezioloģijas sekcijas (Anaesthesiology Section of European Union Medical Specialities – UEMS EBA) prezidentu.
Tas ir nozīmīgs sasniegums Latvijas medicīnai un liela atzinība tās profesionāļiem. Otra pretendente uz prezidenta amatu bija prof. Sibylle Kietaibl no Vīnes (Head of the Department of Anesthesiology and Intensive medicine of the Evangelical Hospital Vienna).
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMa) pārstāvji šodien, 5. maijā, neklātienē tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai vērstu uzmanību uz valdības plāniem nākamajos gados samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu. Vienlaikus veselības nozares profesionālās organizācijas aicināja prezidentu uzsākt publisku diskusiju par nulles budžeta veidošanu – valsts prioritāšu un visu izmaksu pozīciju atklātu pārskatīšanu.
“Veselības nozare vēršas pie Valsts prezidenta, jo līdzšinējā nesaprātīgā politiķu attieksme draud jau šogad un nākamajos gados radīt, iespējami, smagāko un visaptverošāko krīzi veselības aprūpes nozarē kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ja šovasar netiks pieņemti kardināli un veselības nozarei labvēlīgi lēmumi, tad mums neatliks nekas cits, kā lemt par premjera un valdības demisijas pieprasīšanu, kā arī jau rudenī atkal gatavoties mediķu protestiem,” tiekoties ar Valsts prezidentu sacīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
LĀB, LJĀA un LMa tikšanās laikā vērsa uzmanību, ka jau gadu Latvijas iedzīvotāji praktiski nesaņem plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, bet mediķi, kuru vidējais vecums ir vairāk nekā 50 gadi, ir izdeguši. Tāpat organizāciju pārstāvji brīdināja Valsts prezidentu, ka turpinot sistēmas badināšanu, ir gaidāms mediķu emigrācijas vilnis, īpaši – māsu un jauno ārstu.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece: “Jau 2019. gadā mediķi rosināja Saeimu un valdību sākt darbu pie nulles budžeta, jo nav jābūt finansistam, lai būtu skaidrs, ka šajā valstī jau gadu desmitiem nauda tiek apzināti šķērdēta pilnīgi absurdām lietām, tā vietā, lai to novirzītu, piemēram, Latvijas iedzīvotāju veselībai. Šķiet mēs dzīvojam paralēlās realitātēs. No vienas puses mums ir vairāk naudas nekā jebkad, bet no otras puses – Saeimas Sociālo un darba lietu komisija spriež, ka nevaram atrast 400 tūkstošu eiro onkoloģijas pacientiem…”
Sarunas laikā tika uzsvērts, ka veselības aprūpes nozarē strādā gudri cilvēki ar plašu redzesloku un zināšanām par to, kas notiek citās valstīs. Tepat kaimiņos ir Igaunija, kuras valsts budžets ir līdzīgs Latvijas, bet situācija veselības aprūpē ir kā diena pret nakti. Turklāt visās jomās – gan kopējā naudas apjomā, kas tiek novirzīts veselības nozarei, gan vienam pacientam atvēlētais finansējums, gan mediķu algas. Daudz labāka situācija ir arī Lietuvā un arī citās Austrumeiropas valstīs. Piemēram, tāda nelielas valstis kā Slovākija ne tikai no Eiropas Atveseļošanās un noturības plānā panākušas daudz lielāku kopējo finansējumu – 7,6 miljardi eiro, bet arī jau definējušas, ka būtiska tā daļa tiks novirzīta tieši veselības aprūpes sistēmas pilnveidei.
“Tā vietā, lai šajā smagajā cīņā ar pandēmiju no valsts saņemtu lojalitāti, politisku, tiesisku un finansiālu atbalstu, veselības aprūpē strādājošajiem ir bijis nemitīgi jācīnās par savām tiesībām un katru papildu eiro. Tā tas bija 2019. un 2020. gadā, gan ar atalgojuma palielināšanu, gan Covid-19 piemaksām. Un tā tas ir arī ar jauno veselības aprūpē strādājošo atalgojuma modeli, kura izstrādē mediķi starp dežūrām pavadīja gadu, lai valdība to noraidītu 20 minūtēs… Vēlamies atgādināt, ka tieši mediķi Covid-19 pandēmiju ir iznesuši un turpina iznest uz saviem pleciem, vienlaikus mēģinot sakārtot arī veselības aprūpes nozari un, patiesību sakot – darot politiķu darbu!” sarunas laikā uzsvēra Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.
Nozares pārstāvji prezidentam sacīja, ka mediķi vēlas redzēt skaidru vismaz piecu gadu plānu, kurā precīzi iezīmēts finansējums veselības aprūpes nozarei un tajā strādājošo atalgojumam. Lai to panāktu, Saeimai, ministrijām un valsts iestādēm ir jāsāk sadarboties un koordinēti strādāt vienota mērķa labā.
Latvijas Medicīnas fonds (LMF) kopš 1993. gada ir sniedzis savu atbalstu nu jau 64 Latvijas jauno ārstu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas līdz pat 2020. gadam pasaules pieredzes durvis bija atvērtas. Covid ēras laikā daudz kas ir mainījies, arī iespējas Latvijas kolēģiem doties stažēties uz citu valstu klīnikām sašaurinājušās. Tāpēc LMF šobrīd apsver jaunus, bet Latvijas medicīnas sistēmai ļoti vajadzīgus palīdzības ceļus. Tomēr pieredzes stāsti par apgūto un redzēto prakses vietās ir tas avots, kas pierāda atbalsta lietderību līdz šim un, cerams, arī turpmāk.
Šoreiz LMF Zariņu studiju ceļojumu stipendijas ieguvējas, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģes-reanimatoloģes Katrīnas Rutkas pieredze sirds ķirurģijas centrā Apvienotajā Karalistē.
LMF stipendiāte Katrīna Rutka.
2020. gada maijā man izdevās atgriezties dzimtenē no Londonas, kur no 2019. gada nogales smēlos pieredzi kardioanestezioloģijā un intensīvajā terapijā vienā no lielākajiem sirds ķirurģijas centriem Eiropā – St. Bartholomew’s Hospital (Barts Health NHS Trust). Šo mācību ceļojumu bija iespējams realizēt, pateicoties prof. Bertrama un Kristapa Zariņu dibinātajai LMF stipendijai, kas atbalsta Latvijas jauno ārstu ieceres iegūt pieredzi ārzemju klīnikās un ko es ieguvu 2018. gadā.
Šī iespēja bija gan veiksmes, gan būtisku pūļu rezultāts. Veiksme, kas ļāva vienā no Baltijas reģionālajām konferencēm sastapt vienu no šīs slimnīcas vadošajiem kardioanesteziologiem Dr. Roger Cordery un iegūt LMF stipendiju ārzemju brauciena realizācijai. Pūles, lai nokārtotu nepieciešamos pārbaudījumus, reģistrāciju pilnvērtīgai dalībai klīniskajā darbā Apvienotajā Karalistē un noorganizētu ne mazumu sadzīvisku lietu, lai uz vairākiem mēnešiem pārceltos uz vienu no lielākajām pasaules metropolēm.
Jāatzīst, ka sākums nebija viegls, jo īsā laika sprīdī bija jāiejūtas citā valstī, jāorientējas jaunā slimnīcā un veselības aprūpes sistēmā, turklāt tas jāpaveic klīniskajā vidē, tekoši runājot svešvalodā saziņā gan ar kolēģiem, gan pacientiem. Viena no apmaiņu panākumu atslēgām, manuprāt, bija tas, ka tiku uzņemta tāpat kā vietējie rezidenti – vienlīdzīga apmācība un arī atbildība. Tas gan nozīmēja ļoti īsu aklimatizācijas periodu, kur jau faktiski 3. darba dienā sākās nakts dežūras intensīvajā terapijā, kā arī atbildības uzņemšanās, dodoties uz izsaukumiem slimnīcas ietvaros pie pacientiem ar strauju veselības stāvokļa pasliktināšanos.
Vairāki mēneši, ko pavadīju šajā sirds ķirurģijas un kardioloģijas centrā, ļāva man gūt pieredzi anestēzijas un intensīvās terapijas nodrošināšanā gan dažādu rutīnas, gan vairāku relatīvi unikālu operāciju un procedūru laikā. Man bija iespēja apgūt transezofageālās ehokardiogrāfijas pamatus, kas šeit tiek plaši izmantota operācijās, kā arī diagnostiskos nolūkos intensīvās terapijas nodaļās pacientiem jau pēc operācijas veikšanas. Tāpat uz relatīvi lielo operēto pacientu skaitu bija iespēja samērā bieži novērot arī invazīvā un mazinvazīvā monitoringa pielietojumu, praksē redzēt to priekšrocības un trūkumus.
Interesanta pieredze bija arī padziļinātā atdzīvināšanas algoritma īstenošana pacientiem pēc sirds operācijas intensīvās terapijas nodaļā. Šajā centrā tiek realizētas simulāciju veida apmācības gan ārstniecības, gan aprūpes personālam, lai nodrošinātu iespējami ātrāku šī algoritma uzsākšanu. Tā ietvaros pēc iespējas agrāk tiek pieņemts lēmums par atkārtotu krūškurvja atvēršanu, nepieciešamības gadījumā pēc tam pacientu transportējot uz operāciju zāli vai pieslēdzot mākslīgajai asinsritei turpat uz vietas intensīvās terapijas nodaļā.
Papildus klīniskajai pieredze man bija iespēja piedalīties arī vietējo rezidentu apmācības aktivitātēs, kas tiek organizētas slimnīcas vai klīnikas līmenī. Tās ietvēra dažāda veida praktiskus un teorētiskus seminārus, žurnālu klubu, kas prasa ieguldījumu un iepriekšēju sagatavošanos gan no sertificētiem ārstiem, gan no rezidentiem. Jābilst, ka mācības notiek parastajā darba laikā uz vietas slimnīcā, neprasot rezidentiem speciāli nekur doties vai veltīt tam savu brīvo laiku. Katra slimnīca ir atbildīga par izglītības aktivitāšu nodrošināšanu, lai rezidenti būtu apmierināti ar savu apmācību. Pretējā gadījumā attiecīgās specialitātes koledža var pieņemt lēmumu uz konkrēto slimnīcu vairs nenosūtīt savus rezidentus, kas, protams, ir liels trieciens slimnīcas darbībai. Kopumā gan jāsaka, ka Apvienotajā Karalistē rezidentu apmācības sistēma ļoti atšķiras no parējās Eiropas. Piemēram, apmācība no ārsta diploma iegūšanas līdz specializācijai anestezioloģijā kopumā aizņem 9 gadus (Latvijā – 5 gadus), tomēr arī rezidenta alga ir ievērojami lielāka, nodrošinot stabilu finansiālo situāciju mācību laikā.
Ir skaidrs, ka šī ir resursiem bagāta valsts, veselības aprūpes un arī apmācības sistēma. Daudzos no ikdienas darbā veicamajiem soļiem ir iesaistīts lielāks cilvēkresursu skaits nekā Latvijā, lielākoties uzsverot pacientu drošību un cenšoties uzlabot darba efektivitāti. Protams, arī šajā valstī ir savas problēmas un brīžiem birokrātijas un sistēmas komplicētības dēļ dažādi procesi aizņem vairāk laika nekā Latvijā. Ikdienas darbā plaši tiek izmantoti protokoli, kas atvieglo darbu, taču personālam reizēm ir grūti adaptēties klīniskām situācijām, kad nepieciešamas atkāpes no protokola.
2020. gada marta vidū mana pieredzes apmaiņa negaidīti pārvērtās par dalību koronavīrusa pandēmijas apkarošanā. Lai gan teorētiski šis specializētais centrs nebija primārā slimnīca, uz kuru tika nogādāti COVID-19 pacienti, mums bija jāpiedalās intensīvās terapijas kapacitātes palielināšanā Londonā un nodrošināšanā pacientiem ar akūtu respiratora distresa sindromu (ARDS). Tā rezultātā gan slimnīca, gan darba ikdiena piedzīvoja milzīgas pārmaiņas, sākot ar atsevišķa slimnīcas stāva pārveidošanu par milzīgu intensīvās terapijas nodaļu un beidzot ar nepieciešamību pavadīt visu darba dienu pilnajā aizsargtērpā. Šī mobilizācijas procesa ietvaros anestezioloģija-reanimatoloģija visā pasaulē pierādīja sevi kā vienu no stūrakmeņiem šo smagajā stāvoklī esošo pacientu ārstniecībā. Tā bija skarba un neaizmirstama pieredze, kuru, cerams, nenāksies piedzīvot atkārtoti.
Kopumā šī Apvienotajā Karalistē gūtā pieredze viennozīmīgi ir ļoti vērtīga – ne tikai klīnisko prasmju aspektā, bet arī profesionālo kontaktu ziņā. Cerams, ka tie noderēs nākotnē, lai organizētu tālāku pieredzes apmaiņu starp šo centru un Latviju. Noteikti ir vērts ieguldīt pūles, lai, dodoties ārzemju apmaiņās, varētu pilnvērtīgi piedalīties klīniskajā darbā, kam viens no priekšnosacījumiem ir labas valodas zināšanas. Paldies, prof. Bertramam un Kristapam Zariņiem un LMF par sniegto iespēju!
Katrīna Rutka
St. Bartholomew’s Hospital, Londona, Apvienotā Karaliste
Gatavojoties nodrošināt anestēziju Covid-19 pandēmijas laikā
Saziņai: Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā.
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (VDEĀVK) lēmumā par invaliditātes noteikšanu norāda invaliditātes cēloni, piem., slimība, slimība no bērnības, nelaimes gadījums darbā; arodslimība, slimība, kas saistīta ar Černobiļas atomelektrostacijas avārijas seku likvidēšanu, ievainojums (sakropļojums, kontūzija), kas iegūts, pildot militārā dienesta pienākumus u.c.
Gadījumos, kad personai jau ir noteikta invaliditātes grupa, taču VDEĀVK tiek saņemts jauns nosūtījums invaliditātes ekspertīzei sakarā ar citu invaliditātes cēloni, nav pamata atteikt invaliditātes ekspertīzi. Līdz ar to pastāv situācijas, kad vienai un tai pašai personai vienlaicīgi ir noteiktas vairākas invaliditātes grupas ar atšķirīgiem cēloņiem (piemēram, III grupa par slimību no bērnības un II grupa sakarā ar arodslimību).
Ja personai sakarā ar noteikto invaliditāti ir tiesības uz vairākiem pakalpojumiem (piemēram, invaliditātes pensiju un atlīdzību par darbspēju zaudējumu sakarā ar arodslimību vai nelaimes gadījumu darbā), tiesiskais regulējums[1] kopš 01.01.2020. paredz, ka Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) piešķir tikai vienu pakalpojumu, ņemot vērā personas izvēli. Ja iepriekš persona saņēma abus minētos VSAA pakalpojumus, to izmaksa tiek turpināta līdz VSAA lēmumā noteiktā termiņa beigām, savukārt pēc šī termiņa beigām personai jāizvēlas, kuru vienu pakalpojumu turpmāk saņems.
Gadījumos, kad pacienti izsaka vēlmi kārtot vairākas invaliditātes grupas sakarā ar atšķirīgiem invaliditātes cēloņiem, aicinām informēt savus pacientus par augstāk minēto.
LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem
2021. gada 30. martā, Rīgā
Par piemaksām ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā pēc 31.03.2021
Visa pasaule, ieskaitot Latviju, jau vairāk nekā gadu cīnās ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām. Šīs cīņas būtiskāko daļu ir uzņēmušies medicīnas darbinieki, kuri ikdienā strādā ar Covid-19 pacientiem, glābjot dzīvības īpaši sarežģītos apstākļos. Palielinoties stacionēto pacientu skaitam, lielākajās Latvijas slimnīcās pirms pusgada tika apturēta lielākā daļa plānveida pakalpojumu; liela daļa slimnīcu nodaļu, dažos gadījumos pat veselas slimnīcas, kļuva par t.s. Covid-19 nodaļām vai stacionāriem. Tad arī nācās saskarties ar skarbo cilvēkresursu trūkumu nozarē, kam par iemeslu ir bijis ilgstošs hronisks līdzekļu trūkums pienācīgam atalgojumam. Tas joprojām būtiski atpaliek no OECD vidējiem rādītājiem. Kā rezultātā, sekojot daudzu valstu piemēram, arī Latvijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu piešķirt papildu piemaksas, lai nodrošinātu darbu Covid-19 nodaļu personālam, kas strādājot emocionāli, fiziski un morāli sarežģītos apstākļos, nepārtraukti atrodas uz izdegšanas robežas.
Pēdējās nedēļās ir vērojama pakāpeniska ar Sars-Cov 2 inficēto pacientu skaita samazināšanās, bet slimnīcās joprojām atrodas ievērojams pacientu skaits, kas sasniedz nedaudz mazāk par 700 pacientiem. Šīs tendences, apvienojumā ar jauno vīrusa paveidu izplatīšanās riskiem, rada bažas, ka ar Covid-19 pacientiem medicīnas personālam nāksies saskarties vēl vismaz visu šo gadu. Jāatzīmē, ka stacionēto pacientu skaita samazināšanās ļauj Covid-19 nodaļām pakāpeniski atgriezt pie to pamata profila un atjaunot stacionāru pakalpojumus, kas prasa medicīnas personāla atgriešanās savās pamata darbavietās ne-covid nodaļās. Diemžēl, šie notikumi nav nesuši sistēmai papildu cilvēkresursus un ar to trūkumu mums nāksies saskarties vēl ilgu laiku.
Ņemot vērā iepriekš minēto, vēstules autori aicina Ministru kabinetu tuvākajā laikā lemt un apstiprināt arī turpmāku piemaksu piešķiršanu medicīnas darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem arī pēc šī gada 31. marta! Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Covid-19 nodaļu darba nepārtrauktību, kas atkārtotu Covid-19 uzliesmojumu gadījumā ļautu veiksmīgi tikt ar tiem galā.
Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs
Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija (LARA) un Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), piesaistot Latvijas vadošos ekspertus reanimatoloģijā, anestezioloģijā, medicīnas ētikā un tiesībās, ir būtiski pilnveidojušas rekomendācijas par intensīvi ārstējamu pacientu prioritizāciju Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācijas apstākļos. Ņemot vērā ekspertu un pacientu organizāciju ieteikumus, rekomendācijās ir būtiski paplašināti prioritizācijas kritēriji, kā arī izņemts vecuma kritērijs, apskatīts arī jautājums par pacienta gribas izteikšanu un tās nozīmību ārstēšanas taktikas izvēlē.
Joprojām pastāv draudi, ka Covid-19 pandēmijas laikā intensīvās terapijas (IT) medicīnas resursu pieprasījums var pārsniegt intensīvās terapijas nodaļās (ITN) pieejamo hospitalizācijas un ārstniecības kapacitāti, tāpēc jaunajā dokumentā ir pilnveidoti šo resursu sadales principi krīzes apstākļos. IT resursu izmantošanas principi balstīti uz starptautiskos medicīnas ētikas dokumentos iekļautajām pamata normām, kā arī uz Itālijas, Austrijas, Vācijas, Lielbritānijas, Šveices un ASV pieredzi un rekomendācijām. Izstrādātās rekomendācijas tiks nosūtītas Veselības ministrijai iekļaušanai Valsts katastrofu medicīnas plānā 2020.
Rekomendācijās uzsvērts, ka Latvijas valdībai un valsts veselības aprūpes sistēmai ir pienākums pēc iespējas labāk nodrošināt visiem atbilstošu veselības aprūpi. Tomēr tas var nebūt iespējams katastrofu vai pandēmiju laikā, kad veselības resursi, iespējams, būs ierobežoti. Prioritāšu noteikšana un resursu normēšana šajā kontekstā nozīmē traģisku izvēli, taču šīs traģiskās izvēles var ētiski pamatot. Dokumentā arī teikts, ka ārkārtas situācijā veselības aprūpes darbinieku rīcība ir jāturpina balstīt uz medicīnas ētikas pamatprincipiem, nepieļaujot nekāda veida diskrimināciju un cenšoties glābt pēc iespējas vairāk dzīvību.
Lēmumus par ierobežotu IT resursu sadali un prioritizēšanu konkrētiem pacientiem/pacientam pieņem ārstu konsilijs (ne mazāk kā triju ārstu apspriede, no kuriem vismaz viens ir anesteziologs – reanimatologs). Lēmumus par pacientu ārstēšanas uzsākšanu pieņem, izvērtējot pacientu IT uzsākšanas mērķtiecību – stacionēšana ITN balstīta uz slimības smaguma pakāpi, blakus slimību klātbūtni, citu orgānu mazspēju un tās novēršamību. Vispirms arī jānoskaidro pacienta griba un jāformulē ārstniecības mērķi. Ja pacienta griba ir pagarināt dzīvi par katru cenu, neskatoties uz iespējamo dzīves kvalitāti, tad nepieciešams paskaidrot ierobežoto resursu apstākļus. Ja pacients nevēlas noteiktas ārstniecības metodes (endotraheālo intubāciju, MPV, kardiopulmonālo reanimāciju, u.c.), to nepieciešams fiksēt medicīniskajā dokumentācijā un tās nav jāveic.
Attiecībā uz uzņemšanu ITN vislielākā prioritāte ir jāpiešķir iespējami lielākam pacientu skaitam, kuru prognoze attiecībā uz izrakstīšanos no slimnīcas pēc atrašanās intensīvās terapijas nodaļā ir laba, t.i., pacienti, kuri no izmantotās intensīvās terapijas gūs vislielāko labumu. Princips “kas pirmais nāk, tas pirmais saņem” nav spēkā.
Vecums, invaliditāte vai demence paši par sevi nav piemērojami kā kritēriji. Parasti pacientiem, kuriem nepieciešama intensīva terapija, slikta īstermiņa prognoze automātiski neizriet tikai no vecuma, invaliditātes vai demences. Tomēr gados vecāki cilvēki biežāk cieš no blakusslimībām un vecums ir mirstības riska faktors. Arī invaliditāte nav prognostiskas nozīmes faktors; tomēr personām ar invaliditāti var būt blakus saslimšanas, kas tieši vai netieši saistītas ar to.
Pieņemot lēmumu turpināt tikai paliatīvo terapiju, jāņem vērā konservatīvas ārstēšanas stratēģijas bez mākslīgās plaušu ventilācijas, nodrošinot individuāli piemērotu paliatīvo terapiju un miršanas procesu tam vislabāk piemērotajā slimnīcas nodaļā. Ja pacientam tiek atteikta ievietošana ITN, ārstiem ir pienākums lēmumu izskaidrot pacientam vai tuviniekiem atbilstoši Pacientu tiesību likumam, kā arī pamatojumu fiksēt pacienta medicīniskajos dokumentos, ko paraksta visi konsilija dalībnieki.
Pacienti tiek iedalīti četrās grupās, katrai grupai piešķirot prioritātes krāsu:
ZILĀ – pacientiem ir prognozējama augsta mirstība, tādēļ tiek nodrošināta adekvāta paliatīva terapija (minimāla uzturoša neinvazīva terapija). Šo pacientu terapijas mērķi tiek pārskatīti tad, ja atbrīvojas resursi vai palielinās to pieejamība;
SARKANĀ – pacientiem ir viena orgāna mazspēja (piemēram, pneimonija) un viņiem jānodrošina maksimālā pieejamā ārstēšana, jo viņu atveseļošanās potenciāls ir augsts;
DZELTENĀ – polimorbīdi pacienti ar stabilu kompensācijas pakāpi hroniski noritošajai pataloģijai, un viņiem tiek nodrošināta intensīvā terapija, ieskaitot mākslīgo plaušu ventilāciju (tālāk – MPV) tikai tad, ja tajā pašā laikā nav pretendentu no sarkanās grupas. Šo pacientu terapijas mērķi tiek pārskatīti brīdī, ja atbrīvojas resursi vai palielinās to pieejamība;
ZAĻĀ – pacientu grupa, kura izdzīvos arī bez IT (tajā skaitā MPV).
Rekomendāciju tapšanā piedalījusies Veselības ministrija, Latvijas lielākās slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija, Tiesībsargs, kā arī vadošās pacientu organizācijas – “AGIHAS”, “Sustento”, “Apeirons”, “Dzīvības koks”, Latvijas Reto slimību alianse.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pilnībā atbalsta Pasaules medicīnas asociācijas (PMA) viedokli un uzskata, ka ārsta dalība eitanāzijas procesā ir pretrunā ar profesionālajiem uzdevumiem un medicīnas ētikas principiem. LĀB uzsver, ka Latvijā šī jautājuma risināšana būtu jāsāk ar pacienta gribas izteikšanas par ārstēšanas un reanimācijas pasākumiem noskaidrošanu, kā arī cilvēka cienīgas paliatīvās aprūpes finansēšanu un nodrošināšanu. Atkārtoti par eitanāziju un ārsta palīdzību asistētu pašnāvību LĀB valde diskutēja 2021.gada 9.martā.
“LĀB valde ir vienisprātis, ka svarīgākais ir līdz pēdējam dzīves mirklim atvieglot smagi slimā cilvēka ciešanas. Daudz būtiskāk būtu šobrīd nodrošināt pacienta gribas izpausmi par ārstēšanu un reanimāciju, kā arī par iespēju atteikties no rīcības, kas neglābj dzīvību, bet tikai pagarina ciešanas. Sēdes dalībnieki uzsvēra, ka eitanāzijas procesā ir ļoti daudz iesaistīto – pats pacients, radinieki, ārsti un juristi. Bet tas vienmēr ir paša pacienta individuāls lēmums,” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Vienlaikus LĀB vēlas iepazīstināt Latvijas sabiedrību ar PMA 70. Ģenerālās asamblejas 2019. gada Tbilisi deklarāciju par eitanāziju un ārsta asistētu pašnāvību. Tajā PMA atkārtoti apliecina dziļu uzticību medicīnas ētikas principiem un visdziļāko cieņu pret cilvēka dzīvību. Tāpēc PMA stingri iebilst pret eitanāziju un ārsta asistētu pašnāvību.
LĀB vēlas uzsvērt, ka nevienu ārstu nedrīkst spiest piedalīties eitanāzijā vai sniegt palīdzību pašnāvības izdarīšanā, kā arī nevienam ārstam nav pienākuma pieņemt lēmumus šādā nolūkā. Šīs deklarācijas izpratnē eitanāziju definē kā letālas vielas ievadīšanu vai rīcību, ko lemtspējīga pacienta nāves panākšanai pēc viņa paša brīvprātīga lūguma apzināti veicis ārsts. Ārsta asistēta pašnāvība attiecas uz gadījumiem, kad ārsts apzināti dod iespēju pacientam izbeigt dzīvi, izrakstot vai nodrošinot viņam letālas vielas. Jāuzsver, ka ārsta rīcība, ievērojot pacienta pamattiesības atteikties no ārstēšanas un atliekot aprūpi, ko pacients nevēlas saņemt, nav vērtējama kā neētiska pat tad, ja šādas gribas ievērošana izraisa pacienta nāvi.
TEHDAS invites all interested stakeholders in Europe to take part in the open call for stakeholders. TEHDAS helps the EU member states and the European Commission to develop concepts for sharing health data across countries, sectors and industries with the goal of enhancing citizen and public health, health research and innovations. It will work on governance models, data quality and technical and semantic challenges as well as propose services and architectural and infrastructural elements required by the European Health Data Space.
The aim of the call is to engage relevant stakeholders and experts in the project and to give them an opportunity to follow and contribute to the joint action work – to provide valuable input on the development of the European Health Data Space (EHDS).
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) arī 2021. gadā sniegs savu atbalstu Latvijas ārstiem un medicīnas studentiem.
Līdz 31.03. Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studenti var iesniegt pieteikumu Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.
Fonda mērķis ir atbalstīt medicīnas studentu centienus apgūt ārsta arodu un vēlmi strādāt savā profesijā Latvijā. Stipendijas tiek piešķirta vecāko (4.-6.) kursu studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā un kam ir līdzekļu trūkums mācībām. Skaidrs finansiālās situācijas pamatojums, kāpēc stipendija vajadzīga, ir tas, ko komisija sagaida no pretendenta iesniegtā pieteikuma. Informācija par pieteikšanās kārtību www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas. Pieteikumu un nepieciešamos dokumentus jāsūta laza@lazariga.lv, tēmā norādot Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendija. Otrā atlases kārta – intervija notiks aprīļa otrajā nedēļā. Pieteikumus izvērtēs un lēmumu pieņem Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju komisija. Stipendijas apjoms no 400 līdz 1000 EUR.
Līdz 15. septembrim Latvijas jaunie ārsti un zobārsti var pieteikties Ojāra Veides fonda stipendijai.
Ojāra Veides Fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas ārstus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā, un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai. Pieteikumu jāsūta laza@lazariga.lv, tēmā norādot Ojāra Veides fonda stipendija. Fonda valde pieteikumus izskatīs 3 nedēļu laikā un sniegs rakstisku atbildi katram pretendentam. Par savu iegūto pieredzi stipendiāti sniedz finanšu atskaiti Fondam un rakstu LĀZA Apkārtrakstam. Katru gadu 4 -6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju $1000 līdz $2000 apmērā.
LĀZA mājaslapā sadaļā Stipendijas var uzzināt, kādi ir vajadzīgie dokumenti, lai pieteiktos stipendijai. Pieteikumus vērtēs fonda valde – tās priekšsēdis, LĀZA valdes loceklis Kaspars Tūters. LĀZA valdes loceklis Juris Lazovskis (Kanāda) un LĀZA biedre Inese Flude (Kanāda).
Aicinām atsaukties Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda visu gadu stipendiātus!
2021. gada 19. novembrī prof. Ilmāram Lazovskim atzīmēsim 90 gadu jubileju. Viņa piemiņai veltītais fonds aicina atsaukties visus, kas kopš fonda dibināšanas ir saņēmuši Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiju. Lūdzam līdz 1. maijam atsūtīt savu kontaktinformāciju un aprakstu par sevi (līdz 1000 zīmēm), kā arī fotogrāfiju uz laza@lazariga.lv
Ja vien to ļaus epidemioloģiskā situācija pasaulē un Latvijā, tad aicināsim visus uz kopēju tikšanos jau klātienē, pieminot prof. Ilmāru Lazovski un suminot 2020. un 2021. gada stipendiātus.
LĀZA regulāri vāc ziedojumus fonda sekmīgai darbībai, lai atbalstītu Latvijas ārstu izglītības iespējas. Ja jums ir iespēja, lūdzam arī jūs sniegt savu finansiālo atbalstu šim mērķim. Iespēja ziedot ir LĀZA mājaslapā lazariga.lv.
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) vieno ārzemēs un Latvijā dzīvojošos ārstus un zobārstus, kā arī citus veselības nozares profesionāļus, zinātniekus un darbiniekus kopējam mērķim – visiem spēkiem veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu, ārstu un zobārstu izglītību un sadarbību.
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
