Nozares aktualitātes

Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) biedrs kardiologs Roberts Feders atgriezās Latvijā pēc vairākiem darba gadiem Vācijā, kurp bija devies mācībās. Atgriezās kopā ar labu un ļoti vajadzīgu palīgu ārsta darbā – grāmatu iekšķīgajās slimībās Gerd Herold und Mitarbeiter “Innere Medizin“, kas kalpo par rokasgrāmatu Vācijas un daudzu citu valstu kolēģiem.

Pirmais grāmatas tulkojums latviešu valodā tika izdots pēc dr. Roberta Federa iniciatīvas 2017. gadā, lasītājiem nodrošinot kardioloģijas sadaļu. Drīz pēc tam dr. R.Federa vadībā tika uzsākta arī pārējo daļu tulkošana, ko veica gan ārzemēs, gan Latvijā praktizējošu ārstu komanda – Dr. Roberts Feders, Dr. Dana Kigitoviča, Dr. Sabīne Upmale-Engela, Dr. Kārlis Rācenis, Dr. Antra Briede, Doc. Anda Kadiša, Dr. Annija Līce, Dr. Elīna Līce, Dr. Andra Pekša, Dr. Kaspars Rimicāns, Dr. Rihards Engels.

2020. gada janvārī visi tulkotāji un projekta vadītājas Dr. Dana Kigitoviča un Dr. Sabīne Upmale vērsās pie LĀZA, lūdzot atbalstīt aizsākto projektu – izdot plaši zināmā vācu medicīnas autora Gerda Herolda grāmatu internajā medicīnā „Innere Medizin” latviešu valodā. Projekta mērķis – palielināt latviešu valodā pieejamo mācību literatūru medicīnā. No tā iegūst ne tikai medicīnas studenti, rezidenti, ģimenes ārsti, bet gan jebkurš medicīnas nozares profesionālis. Elektroniskajā izdevumā latviski pieejamas ir nefroloģijas, pulmonoloģijas, reimatoloģijas, angioloģijas un hematoloģijas daļas.

Autoru kolektīvs grāmatas tulkojumu veica brīvprātīgi, kā arī grāmatas latviešu tulkojums ir brīvpieejams visiem lasītājiem Roberta Federa mājaslapā. Grāmatas izdošana bija uzticēta Latvijas Universitātes Akadēmiskajam apgādam un izdošanas izmaksas pilnībā sedza Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), pateicoties Jura Lazovska ziedojumam.

Grāmatas ievadā ir reimatologa, LĀZA viceprezidenta Jura Lazovska ceļavārdi.

„Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) ar lielu prieku uzņēmās segt ar Gerda Herolda grāmatas “Iekšķīgās slimības” izdošanu saistītās izmaksas. Šī mācību un praktiskam ārstniecības darbam noderīgā literatūra nu bez maksas ir pieejama latviski lasošajiem ārstiem un medicīnas studentiem.

Pēc Dr. Roberta Federa iniciatīvas pieņemts liels izaicinājums un kopīgiem spēkiem paveikts vērtīgs darbs. Izaicinājumus saskatu daudzo svešvārdu tulkošanā, atrodot tiem atbilstošus latviskus terminus, kā arī rūpējoties par grāmatas satura atjaunināšanu nākotnē. Laikam ritot, mainās ne tikai ārstēšana, bet arī izpratne par slimību izcelsmi un diagnostikas paņēmieni. Gerda Herolda rokasgrāmatas priekšrocība ir tās konspektīvisms, nezaudējot precizitāti. Spēja sarežģītas lietas paskaidrot īsi, kodolīgi un atmiņā paliekoši ir māksla.

1985. gadā latviski iznāca mana tēva Ilmāra Lazovska sarakstītā grāmata “Iekšķīgo slimību pamati”. Katru sadaļu ievadīja īss pārskats, izceļot būtisko. Savam laikam neraksturīgi – garu, grūti uztveramu, no krievu valodas pārliktu tekstu vietā dienasgaismu ieraudzīja intuitīvi uztverams labā latviešu valodā uzrakstīts oriģināls mācību līdzeklis, kurā bija viegli orientēties un atrast meklēto. Toreiz grāmatu varēja uztvert kā gaismas staru vispārējā pelēcībā.

Dr. Gerda Herolda grāmata pēc apjoma, izklāsta skaidruma un būtiskā akcentēšanas atsauc atmiņā “Iekšķīgo slimību pamatus”. Ja 1985. gada grāmata bija kā gaismas stars, tad Dr. Roberta Federa un kolēģu veiktais līdzinās bākai, kura 45 gadus vēlāk daudz atšķirīgākā situācijā dod skaidru skatījumu uz būtisko slimību diagnostikā un ārstēšanā. Mūsu globalizētajā, ņirbošajā pasaulē ar neskaitāmām, reizumis pretrunīgām vadlīnijām, ko nereti nosaka deklarētas un nedeklarētas personiskas un komerciālas intereses, nepastarpināts un no interešu konfliktiem neatkarīgs redzējums ir būtiski nepieciešams. Tas atbilst LĀZA mērķim – “veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu un ārstu un zobārstu sadarbību un izglītību”. Tamdēļ esam priecīgi pievienot savu finansiālo artavu šī lielā darba novadīšanā līdz rezultātam. No sirds izsaku pateicību Dr. Robertam Federam un visai tulkotāju komandai par veikumu!”

Grāmata tiek izdota jau kopš 1980. gada, grāmatas izdevums tiek atjaunots ikgadēji. Šo materiālu izmanto medicīnas studiju apgūšanā ne tikai visā Vācijā, bet arī pārējās vāciski runājošās zemēs, kā arī citviet, kur tā ir tulkota. Vācijā medicīnas fakultātēs šī ir visplašāk pielietotā mācību literatūra, apgūstot iekšķīgās slimības. Tāpat to bieži izmanto klīniskajā praksē rezidenti un sertificēti ārsti, kad nepieciešama īsa, kodolīga un konkrēta, bet tajā pašā laikā vispusīga informācija par kādu tēmu iekšķīgajās slimībās. Jau šobrīd grāmata tiek tulkota 15 valodās, ieskaitot, krievu, angļu, poļu un igauņu. Grāmatas popularitāte skaidrojama ar tās vienoto un vienkāršo pieeju, kā arī atbilstību jaunākajām vadlīnijām un pierādījumiem medicīnā iekšīgajās slimībās. Tā bieži tiek izmantota, ne tikai mācību procesā, bet arī gatavojoties ārsta grāda, sertifikācijas un citiem eksāmeniem.

Esmu neizsakāmi priecīgs, ka šis apjomīgais projekts ar lielu autoru pašaizliedzību ir nonācis līdz finišam un, pateicoties LĀZA finansiālajam atbalstam, mediķiem Latvijā būs pieejama jauna medicīnas grāmata latviešu valodā.
Dr. Roberts Feders

Gerda Herolda grāmatas “Iekšķīgās slimības”  virtuālie atvēršanas svētki notika 4. jūnijā un tos var baudīt vēl joprojām. https://www.facebook.com/roberts.feders/videos/10158329283936801

Bet grāmatas elektronisko versiju var lejuplādēt personiskai lietošanai https://www.dr-feders.lv/herolds

atviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) vieno ārzemēs un Latvijā dzīvojošos ārstus un zobārstus, kā arī citus veselības nozares profesionāļus, zinātniekus un darbiniekus kopējam mērķim – visiem spēkiem veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu, ārstu un zobārstu izglītību un sadarbību. To dibināja 1947. gadā Eslingenā trimdā devušies latviešu ārsti.
Plašāk par LĀZA un iespējām atbalstīt medicīnas izglītību www.lazariga.lv

Preses relīze 17.06.2021.

Apsveicam Rīgas Stradiņa universitātes asoc. profesoru Oļegu Sabeļņikovu, kas ievēlēts par Eiropas Medicīnas speciālistu apvienības Anestezioloģijas sekcijas (Anaesthesiology Section of European Union Medical Specialities – UEMS EBA) prezidentu.

Tas ir nozīmīgs sasniegums Latvijas medicīnai un liela atzinība tās profesionāļiem. Otra pretendente uz prezidenta amatu bija prof. Sibylle Kietaibl no Vīnes (Head of the Department of Anesthesiology and Intensive medicine of the Evangelical Hospital Vienna).

Latvijas Medicīnas fonds (LMF) kopš 1993. gada ir sniedzis savu atbalstu nu jau 64 Latvijas jauno ārstu profesionālajai pilnveidei starptautiskās klīnikās un augstskolās. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas līdz pat 2020. gadam pasaules pieredzes durvis bija atvērtas. Covid ēras laikā daudz kas ir mainījies, arī iespējas Latvijas kolēģiem doties stažēties uz citu valstu klīnikām sašaurinājušās. Tāpēc LMF šobrīd apsver jaunus, bet Latvijas medicīnas sistēmai ļoti vajadzīgus palīdzības ceļus. Tomēr pieredzes stāsti par apgūto un redzēto prakses vietās ir tas avots, kas pierāda atbalsta lietderību līdz šim un, cerams, arī turpmāk.

Šoreiz LMF Zariņu studiju ceļojumu stipendijas ieguvējas, P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas anestezioloģes-reanimatoloģes Katrīnas Rutkas pieredze sirds ķirurģijas centrā Apvienotajā Karalistē.

LMF stipendiāte Katrīna Rutka.

2020. gada maijā man izdevās atgriezties dzimtenē no Londonas, kur no 2019. gada nogales smēlos pieredzi kardioanestezioloģijā un intensīvajā terapijā vienā no lielākajiem sirds ķirurģijas centriem Eiropā – St. Bartholomew’s Hospital (Barts Health NHS Trust). Šo mācību ceļojumu bija iespējams realizēt, pateicoties prof. Bertrama un Kristapa Zariņu dibinātajai LMF stipendijai, kas atbalsta Latvijas jauno ārstu ieceres iegūt pieredzi ārzemju klīnikās un ko es ieguvu 2018. gadā.

Šī iespēja bija gan veiksmes, gan būtisku pūļu rezultāts. Veiksme, kas ļāva vienā no Baltijas reģionālajām konferencēm sastapt vienu no šīs slimnīcas vadošajiem kardioanesteziologiem Dr. Roger Cordery un iegūt LMF stipendiju ārzemju brauciena realizācijai. Pūles, lai nokārtotu nepieciešamos pārbaudījumus, reģistrāciju pilnvērtīgai dalībai klīniskajā darbā Apvienotajā Karalistē un noorganizētu ne mazumu sadzīvisku lietu, lai uz vairākiem mēnešiem pārceltos uz vienu no lielākajām pasaules metropolēm.

Jāatzīst, ka sākums nebija viegls, jo īsā laika sprīdī bija jāiejūtas citā valstī, jāorientējas jaunā slimnīcā un veselības aprūpes sistēmā, turklāt tas jāpaveic klīniskajā vidē, tekoši runājot svešvalodā saziņā gan ar kolēģiem, gan pacientiem. Viena no apmaiņu panākumu atslēgām, manuprāt, bija tas, ka tiku uzņemta tāpat kā vietējie rezidenti – vienlīdzīga apmācība un arī atbildība. Tas gan nozīmēja ļoti īsu aklimatizācijas periodu, kur jau faktiski 3. darba dienā sākās nakts dežūras intensīvajā terapijā, kā arī atbildības uzņemšanās, dodoties uz izsaukumiem slimnīcas ietvaros pie pacientiem ar strauju veselības stāvokļa pasliktināšanos.

Vairāki mēneši, ko pavadīju šajā sirds ķirurģijas un kardioloģijas centrā, ļāva man gūt pieredzi anestēzijas un intensīvās terapijas nodrošināšanā gan dažādu rutīnas, gan vairāku relatīvi unikālu operāciju un procedūru laikā. Man bija iespēja apgūt transezofageālās ehokardiogrāfijas pamatus, kas šeit tiek plaši izmantota operācijās, kā arī diagnostiskos nolūkos intensīvās terapijas nodaļās pacientiem jau pēc operācijas veikšanas. Tāpat uz relatīvi lielo operēto pacientu skaitu bija iespēja samērā bieži novērot arī invazīvā un mazinvazīvā monitoringa pielietojumu, praksē redzēt to priekšrocības un trūkumus.

Interesanta pieredze bija arī padziļinātā atdzīvināšanas algoritma īstenošana pacientiem pēc sirds operācijas intensīvās terapijas nodaļā. Šajā centrā tiek realizētas simulāciju veida apmācības gan ārstniecības, gan aprūpes personālam, lai nodrošinātu iespējami ātrāku šī algoritma uzsākšanu. Tā ietvaros pēc iespējas agrāk tiek pieņemts lēmums par atkārtotu krūškurvja atvēršanu, nepieciešamības gadījumā pēc tam pacientu transportējot uz operāciju zāli vai pieslēdzot mākslīgajai asinsritei turpat uz vietas intensīvās terapijas nodaļā.

Papildus klīniskajai pieredze man bija iespēja piedalīties arī vietējo rezidentu apmācības aktivitātēs, kas tiek organizētas slimnīcas vai klīnikas līmenī. Tās ietvēra dažāda veida praktiskus un teorētiskus seminārus, žurnālu klubu, kas prasa ieguldījumu un iepriekšēju sagatavošanos gan no sertificētiem ārstiem, gan no rezidentiem. Jābilst, ka mācības notiek parastajā darba laikā uz vietas slimnīcā, neprasot rezidentiem speciāli nekur doties vai veltīt tam savu brīvo laiku. Katra slimnīca ir atbildīga par izglītības aktivitāšu nodrošināšanu, lai rezidenti būtu apmierināti ar savu apmācību. Pretējā gadījumā attiecīgās specialitātes koledža var pieņemt lēmumu uz konkrēto slimnīcu vairs nenosūtīt savus rezidentus, kas, protams, ir liels trieciens slimnīcas darbībai. Kopumā gan jāsaka, ka Apvienotajā Karalistē rezidentu apmācības sistēma ļoti atšķiras no parējās Eiropas. Piemēram, apmācība no ārsta diploma iegūšanas līdz specializācijai anestezioloģijā kopumā aizņem 9 gadus (Latvijā – 5 gadus), tomēr arī rezidenta alga ir ievērojami lielāka, nodrošinot stabilu finansiālo situāciju mācību laikā.

Ir skaidrs, ka šī ir resursiem bagāta valsts, veselības aprūpes un arī apmācības sistēma. Daudzos no ikdienas darbā veicamajiem soļiem ir iesaistīts lielāks cilvēkresursu skaits nekā Latvijā, lielākoties uzsverot pacientu drošību un cenšoties uzlabot darba efektivitāti. Protams, arī šajā valstī ir savas problēmas un brīžiem birokrātijas un sistēmas komplicētības dēļ dažādi procesi aizņem vairāk laika nekā Latvijā. Ikdienas darbā plaši tiek izmantoti protokoli, kas atvieglo darbu, taču personālam reizēm ir grūti adaptēties klīniskām situācijām, kad nepieciešamas atkāpes no protokola.

2020. gada marta vidū mana pieredzes apmaiņa negaidīti pārvērtās par dalību koronavīrusa pandēmijas apkarošanā. Lai gan teorētiski šis specializētais centrs nebija primārā slimnīca, uz kuru tika nogādāti COVID-19 pacienti, mums bija jāpiedalās intensīvās terapijas kapacitātes palielināšanā Londonā un nodrošināšanā pacientiem ar akūtu respiratora distresa sindromu (ARDS). Tā rezultātā gan slimnīca, gan darba ikdiena piedzīvoja milzīgas pārmaiņas, sākot ar atsevišķa slimnīcas stāva pārveidošanu par milzīgu intensīvās terapijas nodaļu un beidzot ar nepieciešamību pavadīt visu darba dienu pilnajā aizsargtērpā. Šī mobilizācijas procesa ietvaros anestezioloģija-reanimatoloģija visā pasaulē pierādīja sevi kā vienu no stūrakmeņiem šo smagajā stāvoklī esošo pacientu ārstniecībā. Tā bija skarba un neaizmirstama pieredze, kuru, cerams, nenāksies piedzīvot atkārtoti.

Kopumā šī Apvienotajā Karalistē gūtā pieredze viennozīmīgi ir ļoti vērtīga – ne tikai klīnisko prasmju aspektā, bet arī profesionālo kontaktu ziņā. Cerams, ka tie noderēs nākotnē, lai organizētu tālāku pieredzes apmaiņu starp šo centru un Latviju. Noteikti ir vērts ieguldīt pūles, lai, dodoties ārzemju apmaiņās, varētu pilnvērtīgi piedalīties klīniskajā darbā, kam viens no priekšnosacījumiem ir labas valodas zināšanas. Paldies, prof. Bertramam un Kristapam Zariņiem un LMF par sniegto iespēju!

Saziņai: Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā.