Skip to content

Nozares aktualitātes

Aicinām uz veselības aprūpes nozarē strādājošo un pacientu organizāciju un politisko partiju sadarbības memoranda svinīgo parakstīšanu

IELŪGUMS

Aicinām uz veselības aprūpes nozarē strādājošo un pacientu organizāciju un politisko partiju sadarbības memoranda svinīgo parakstīšanu, kas notiks 7. septembrī plkst. 14.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Antonijas ielā 1 Rīgā.

Pirms gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām pacientu un mediķu profesionālās organizācijas kopīgā diskusijā ar politiskajām partijām un to apvienībām ir vienojušās par kopējiem mērķiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā un uz cilvēku centrētas un rezultātu orientētas veselības aprūpes attīstības veicināšanā.

Memoranda galvenais mērķis ir valstiskā līmenī panākt attieksmes maiņu pret veselības nozari, kas ir Latvijas valsts, tautas un katra indivīda pastāvēšanas un labklājības pamats. Lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, kā arī samazinātu novēršamo nāvju skaitu, nākamajos četros gados ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas veselības aprūpes sistēmas organizācijā, mūsdienīgu pakalpojumu un zāļu pieejamībā. Lai sasniegtu šo mērķi un nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju, ir nepieciešams palielināt valsts finansējumu veselības aprūpes nozarei, tuvinot to Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Memoranda parakstīšanā piedalīsies:

  • Olga Valciņa, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja
  • Andris   Veiķenieks, AGIHAS biedrības valdes priekšsēdētājs
  • Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente
  • Dita Raiska, Latvijas Māsu asociācijas prezidente
  • Sarmīte Villere, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente
  • Jānis Vētra, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis
  • Juris Raudovs, Latvijas ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālā biedrības valdes priekšsēdētājs
  • Anda Čakša, “Jaunā Vienotība”
  • Ilmārs Dūrītis, “Attīstībai / Par!”
  • Edgars Labsvīrs, “Progresīvie”
  • Ilze Ortveina, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Apvienotais saraksts
  • Vladimirs Keidāns, “Latvija Pirmajā Vietā”
  • Armands Krauze, Zaļo un Zemnieku Savienība
  • Sandis Ģirģens, “Republika”

Papildu informācija:

Evija Ansonska, LĀB sabiedrisko attiecību vadītāja Mob. tālr.: 26011887, e-pasts: evija@arstubiedriba.lv

Ultrasonogrāfijas kongress EUROSON 2023 notiks Rīgā no 25. līdz 27. maijam

Man ir patiess prieks, ka Eiropas nozīmīgākais ultrasonogrāfijas kongress EUROSON 2023 notiks Rīgā no 25. līdz 27. maijam. Tas ir kā pagodinājums un novērtējums mūsu paveiktajam darbam starptautiskās sadarbības veidošanā

Ultrasonogrāfija, kas apvieno ir vadošā tēma šajā 34. EUROSON kongresā. 

Trīs dienās ATTA Centrā, Rīgā, vadošie pasaules eksperti un profesionāļi dalīsies ar savām atziņām par multidisciplināri plaši pielietojamo metodi – ultrasonogrāfiju. Iepazīstinās ar jaunākajiem pētījumiem un atklājumiem tādās jomās kā multiparametriskā ultrasonogrāfija, mākslīgā intelekta iespēju un POCUS jeb Point-of-Care pielietojums.

Aicinām pieteikties jau tagad un izmantot īpašo privilēģiju dalībniekiem no Latvijas, kas būs pieejama līdz šī gada 1. novembrim, lietojot kodu RIGA2023 dalības maksa ar 15% atlaidi.

Reģistrēties iespējams šeit – https://www.euroson2023.com/register

Tēzes aicinām pieteikt līdz 2022. gada 1. decembrim, sniedzot iespēju tos prezentēt Eiropas zinošākajai auditorijai ultrasonogrāfijas jomā https://www.euroson2023.com/submit-abstract/ 

Lūdzam augstāk minēto informāciju izplatīt saviem biedriem un iespēju robežās izvietot vizuālo informāciju (baneri) savās mājas lapās un medijos.

Kongresa organizatoru un zinātniskās komitejas vārdā,
EUROSON 2023 kongresa prezidente
Maija Radziņa

WHO/Europe training course on NCD 2022

WHO/Europe training course on noncommunicable diseases 2022

30 August is the last day to register for the WHO/Europe training course on noncommunicable diseases 2022If you are a researcher, policy maker or postgraduate scholar with an interest in noncommunicable diseases (NCDs), you have an opportunity to take part in a unique WHO training course developed for early or mid-career health professionals.

The course will enable participants to:

  • understand novel challenges in the area of NCDs, and work on solution-oriented approaches to tackle the burden of NCDs;
  • acquire skills in developing NCD prevention approaches;
  • gather, analyze and publish NCD-related data;
  • build capacity and learn how to transfer research into policy-related contexts; and
  • network with colleagues.

Learn more and register here.

The course is jointly developed by the WHO European Office for the Prevention and Control of Noncommunicable Diseases (NCD Office), WHO collaborating centres and partner organizations.

Please feel free to share the information on the WHO NCD training course 2022 among your professional networks.

Ārsti speciālisti par darbu ārstniecības iestādē ārpus Rīgas var saņemt naudas kompensāciju

Ārsti speciālisti par darbu ārstniecības iestādē ārpus Rīgas var saņemt naudas kompensāciju

Veselības ministrija aicina jaunos ārstus speciālistus reģionospieteikties un saņemt kompensāciju par darbu ārstniecības iestādē, t.sk. stacionāros, ģimenes ārstu praksē, kurā pacientiem nodrošina valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Atbilstot nosacījumiem, ārsti speciālisti var saņemt naudas kompensāciju par darbu reģionā, par ģimenes locekļiem un uzturēšanās izdevumiem.

Finanšu atbalsts tiek izmaksāts Veselības ministrijai īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” ar mērķi piesaistīt ārstniecības personālu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pacientiem.

Lai pieteiktos kompensācijai:

  • ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa,
  • jāpievieno darba līguma kopija,
  • dokumenti jāiesniedz Veselības ministrijā.

Galvenie nosacījumi:

  • ārsts, tajā skaitā ģimenes ārsts,ir sertificēts specialitātē;
  • darba līgumsar ārstniecības iestādi ārpus Rīgas ir noslēgtsuz nenoteiktu laiku par normālo darba laiku (t.sk. saīsināto) neatkarīgi no darba laika organizācijas;
  • ārstsspeciālists specialitātē ārpus Rīgas nestrādāja 2017. gada 24. martā (dienā, kad stājās spēkā MK noteikumi par atbalsta ieviešanu), savukārt zobārsti šajā dienā nesniedza valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus ārpus Rīgas;
  • pieteikuma iesniegšanas brīdī ārsts nav pensijas vecumā;
  • kompensācijas saņēmējam atbilstoši projekta nosacījumiem ārpus Rīgas jāstrādāvismaz 5 gadus.

Ārsti speciālisti reģionos var pieteikties trīs veidu kompensācijām, ko aprēķinasaskaņā ar 2021. gada 1. jūnijā spēkā esošajiem normatīviem par zemākajām mēnešalgām ārstniecības personām (sertificētiem ārstiem 1489 eiro):

1) par darbu reģionā (5 zemākās mēnešalgas),

2) par ģimenes locekļiem (viena zemākā mēnešalga par katru ģimenes locekli),

3) uzturēšanās izmaksām (3600 eiro).

Papilduskompensācijas saņemšanai var pieteikties ģimenes ārsts, kurš sasniedzis pensijas vecuma un vēlas nodod savu praksi jaunajam ārstam.

Plašāka informācija, tajā skaitā nosacījumi, pieteikumu veidlapas un kontaktinformācija pieejama projekta mājas lapā talakizglitiba.lv: Kompensācijas ārstniecības personām par darbu reģionos | talakizglitiba.lv.

Pieteikumus no ārstniecības personām projektā plānots pieņemt līdz 2023. gada 31. jūlijam vai līdz pieejamā finansējuma apguvei.

ESF projekts Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas”  tiek līdzfinansēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.5.specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas” ietvaros. Specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 14 612 707 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 12 420 800 eiro un valsts budžeta finansējums – 2 191 907 eiro.Projekta īstenošana sākās 2017. gada nogalē.

Jaunu pakalpojums – Atelpas brīdis

Sociālais uzņēmums “Hospiss māja” sadarbībā ar finanšu institūciju ALTUM piedāvā jaunu pakalpojumu – Atelpas brīdis

Savā praksē noteikti esat novērojuši, ka, ģimenes, kuras ilgstoši rūpējas par savu tuvinieku – onkoloģisko, neiroloģisko un neārstējami slimo (paliatīvo un hospiss) pacientu aprūpi, nogurst ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Īpaši tas novērojams, rūpējoties par slimnieku viņa pēdējās dzīves nedēļās vai mēnešos.
Daudzi tuvinieki, ilgstoši dzīvojot šādos stresa apstākļos, zaudē pašpaļāvību un spēku.
Sociālais pakalpojums “Atelpas brīdis“ dod iespēju tuviniekiem veltīt laiku sev, lai atpūstos un parūpētos par savām vajadzībām.
Piedāvājam rūpēties par neārstējami slimiem pacientiem viņa dzīvesvietā (pakalpojums “Mobilā brigāde”) vai speciāli šādai aprūpei paredzētās telpās (pakalpojums “Aprūpe iestādē”).
Mūsu komandā strādā augsti kvalificēti hospiss aprūpētāji, paliatīvās aprūpes ārsts, medmāsas, fizioterapeits, psihologs, kapelāns, podopogs un ir iespēja pieaicināt citus speciālistus.
Pakalpojums pieejams Rīgā un Pierīgā.
Līdz 30. septembrim pakalpojums pieejams par īpašu cenu.
Sīkāku pakalpojuma aprakstu un informāciju atradīsiet šīs vēstules pielikumā un mājaslapā www.atelpasbridis.lv

Inga Ņeļubina
Pakalpojuma Atelpas brīdis koordinātors – sociālais darbinieks
Tālr. +371 26123255
E-pasts info@hospissmaja.lv

Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumi ārstniecības personām vakcinācijai

Ieteikumi ārstniecības personām vakcinācijai pret Covid-19, t. sk. otrās balstvakcinācijas pret Covid-19 saņemšanai 2022. gada vasaras periodā

Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka ņemot vērā pieaugošo Covid-19 izplatību Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs aicina valstis aktīvāk veicināt primāro un balstvakcināciju, tai skaitā pēc iespējas ātrāk veikt otro balstvakcināciju senioriem, kā arī jebkura vecuma personām ar veselības traucējumiem, kuru dēļ viņiem ir augsts smagas slimības risks. Tāpat arī Eiropas Komisija aicina veicināt vakcinācijas aptveri to cilvēku vidū, kam pienākas vakcinācija un kas to nav saņēmuši (tai skaitā primārā vakcinācija un pirmā balstvakcinācija) un maksimāli izmantot jau šobrīd pieejamās vakcīnas, kā arī aicina ņemt vērā, ka tuvākajā laikā tiek sagaidītas pielāgotās divvērtīgās vakcīnas pret SARS-CoV-2 Omikrona variantu.

Šobrīd saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām otrās balstvakcinācijas devas ievade ir stingri rekomendējama personām ar imūnsupresiju[i], kā arī personām vecumā no 65 gadiem, kuras ir pakļautas īpašam Covid-19 radītam apdraudējumam (t. i., situācijās, kad pat viegla akūtās infekcijas norise radītu augstus veselības riskus), var veikt otro balstvakcināciju, ievērojot vismaz 4-6 mēnešu intervālu no pirmās balstvakcinācijas. Saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām imūnsupresētām personām tiek rekomendēta arī papildu deva primārās vakcinācijas shēmas ietvaros, kura netiek uzskaitīta par pirmo balstvakcināciju.

Par vakcīnām, devām un intervāliem aicinām sekot informācijai Vakcinācijas rokasgrāmatā (https://www.vmnvd.gov.lv/lv/vakcinacijas-rokasgramata-informativais-materials-vakcinacijas-veicejiem) un vakcīnu lietošanas instrukcijās.

Ņemot vērā pašreiz esošo informāciju un rekomendācijas:

  1. nepieciešams veicināt, lai ikviens, kam pienākas vakcinācija pret Covid-19 un kurš nav saņēmis primāro vakcināciju vai pirmo balstvakcināciju, to saņemtu;
  2. rekomendēt otro balstvakcināciju perosnām ar imūnsupresiju un personām vecumā no 65 gadiem, kuras ir pakļautas īpašam Covid-19 radītam apdraudējumam (t. i., situācijās, kad pat viegla akūta infekcijas izpausme radītu augstus veselības riskus);
  3. pieņemot lēmumu par otro balstvakcināciju vadīties no Eiropas slimību profilakses un kontroles centra apsvērumiem vakcinācijas veicināšanai: 1)vakcinācijas mērķis ir samazināt Covid-19 izraisītu hospitalizācijas un nāves gadījumu skaitu un aizsargāt veselības aprūpes sistēmu no kritiskas pārslodzes;
    2)pabeigts vakcinācijas kurss un savlaicīgi veikta balstvakcinācija pret Covid-19 būtiski samazina smagas slimības un letāla iznākuma risku Covid-19 pacientiem;
    3)Covid-19 gadījumu ar smagu klīnisko gaitu analīze liecina, ka starp personām, kuras saņēmušas pirmo balstvakcinācijas devu, stacionēšanas un nāves gadījumu īpatsvars ir zems (attiecīgi 0,6% un 0,1%), tomēr hospitalizācijas un nāves gadījumu risks ir augstāks vīriešiem un personām vecuma grupā virs 60 gadiem, kuri pirmo balstvakcinācijas devu saņēmuši vairāk nekā pirms trim mēnešiem;
    4)vakcīnas efektivitāte pret smagiem SARS-CoV-2 vīrusa Omikrona varianta izraisītiem slimības iznākumiem joprojām ir augsta, arī vecāka gadagājuma cilvēku grupām ar nepārtrauktu spēcīgu aizsardzību (parasti aptuveni 80-90%) apmēram 2-3 mēnešus pēc pirmās balstvakcinācijas un saskaņā ar dažiem pētījumiem samazinās pēc aptuveni 3-4 mēnešiem;
    5)otra balstvakcinācija ar mRNS vakcīnu atjauno vakcīnas efektivitāti pret smagu slimības gaitu, kas saglabājas stabila līdz 10 nedēļām (nav datu par ilgāku novērošanas periodu);
    6)ierobežotie dati, kas pieejami no pētījumiem Dienvidāfrikā, liecina, ka BA.4/BA.5 dominējošā periodā saglabājas augsta vakcīnas efektivitāte pret smagu slimības gaitu;
    7)uz doto brīdi nav datu, kas liecinātu par otrās balstvakcinācijas devas nepieciešamību personām jaunākām par 60 gadiem un bez imūnsupresijas vai citām slimībām, sakarā ar kurām viņiem ir augsts smagas Covid-19 risks;
    8)lemjot par veselības aprūpes un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs strādājošo vakcināciju ar šobrīd pieejamajām vakcīnām, ir jāvērtē riski un ieguvumi;
    9)tiek plānots, ka:
    * rudens/ziemas periodā būs nepieciešama turpmāka papildu balstvakcinācijas deva (tostarp arī trešā balstvakcinācija) to cilvēku vidū, kam ir augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19, piemēram cilvēki vecumā 60+ vai cilvēki ar imūnsupresiju, vai citām hroniskām slimībām;
    *atjauninātās Omikrona variantam pielāgotās vakcīnas visticamāk lietošanai ES teritorijā būs reģistrētas 2022.gada septembrī;

Tāpat jāņem vērā, ka vakcinējamo grupas būs plašākas, ja Covid-19 epidēmija attīstīsies pēc otrā vai trešā scenārija, proti, ja infekcija būtu grūti pārvaldāma vai nevaldāma ar lielu ne tikai saslimušo, bet arī hospitalizēto un mirušo cilvēku skaitu.

Ņemot vērā gan saslimstības, gan smagas slimības epizožu pieaugumu, kas pašlaik tiek novērots Latvijā un daudzās citās valstīs, ir svarīgi turpināt centienus palielināt vakcinācijas aptveri, veicot primāro vakcinācijas kursu un pirmo balstvakcināciju ar pieejamām vakcīnām, kurām ir augsta efektivitāte smagas slimības riska samazināšanā, un šiem pacientiem nebūtu jāgaida jaunās SARS-CoV-2 vīrusa omikrona variantam pielāgotās vakcīnas.

Šī gada augusta sākumā būs pieejama Imunizācijas valsts padomes atjaunotās rekomendācijas, tādēļ aicinām sekot jaunākajai informācijai Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē vai Vakcinācijas rokasgrāmatā https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/17990/download.

Aicinām izplatīt šo vēstuli Ārstu biedrības biedriem, kā arī Nacionālā veselības dienesta līguma partneriem.

Dzintars Mozgis, direktora p.i

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž pilnu gatavību brīdinājuma streikam, kas plānots rītdien, 27. jūlijā.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž pilnu gatavību brīdinājuma streikam, kas plānots rītdien, 27. jūlijā. Pulksten 11.00 plānota arī protesta akcija pie Veselības ministrijas. Atbalstu streikam ir izteikusi gan Latvijas Ārstu biedrība, gan Latvijas Māsu asociācija.

            Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena:

“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. jūliju tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”

             Atbilstoši minētajai prasībai, valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz: ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 048 (patlaban – 1 963) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 229 (patlaban – 1 183) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 820 (patlaban – 745) eiropirms nodokļu samaksas.

             LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem – 2 327 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 eiro un māsu palīgiem – 931 eiro. Kā redzams, LVSADA neprasa valdībai izpildīt rīkojumu pilnībā, bet gan piedāvā taisnīgu un saprātīgu kompromisu. Lai prasību izpildītu, nepieciešami papildus aptuveni 30 milj. eiro.             LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Veselības ministra nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017. gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tātad valdība nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami. No pacienta viedokļa tas ir bīstami dzīvībai.”

LMF atbalsts Ukrainas bēgļiem

Latvijas Medicīnas fonds (LMF), kuru 1990. gadā izveidoja latviešu izcelsmes ārsti prof. Bertrams un Kristaps Zariņi, lai atbalstītu Latvijas medicīnu, šajā pavasarī pieņēma lēmumu finansiāli atbalstīt Ukrainas kara bēgļus, kas atraduši sev patvērumu Latvijā un strādā veselības aprūpes iestādēs, izmaksājot 1000 USD. Brāļiem Zariņiem bēgļa statuss nav svešs, jo arī viņi kopā ar vecākiem Otrā pasaules kara laikā devās trimdā, bēgot no Krievijas represijām.

Nataliia Sharova, SIA “Zemgales veselības centrs

Kopš 29. aprīļa, kad atbalstu saņēma pirmā pieteikuma iesniedzēja – zobārsta asistente Ludmila, kuras jaunā darba vieta nu ir SIA “Zemgales veselības centrs”, nu jau vairāk nekā 50 Ukrainas bēgļi ir saņēmuši LMF finansiālo atbalstu. “SIA “Zemgales veselības centrs” šobrīd strādā divas ukraiņu mediķes –  Nataliia Sharova un Liudmyla Markovska, kuras ir ļoti labas un vērtīgas darbinieces, kas ne tikai teicami veic savu darbu, bet arī lieliski iekļaujas kolektīvā, kā arī centīgi apgūst latviešu valodu. Vēlamies izteikt LMF pateicību par materiālo atbalstu, kas bija ļoti nozīmīgs mediķēm ar bērniem ierodoties Latvijā,” saka Indra Klova, centra sabiedrisko attiecību speciāliste.

Oksana Pogorielova, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca

“Paldies par atbalstu šajā grūtajā laikā un jūsu rūpēm par ukraiņu ārstiem. Esmu ļoti aizkustināta!”, saka docente M.D., Ph.D Oksana Pogorielova. Ukrainā Dr. Pogorielova strādāja Sumi Valsts universitātes klīnikā par konsultējošo kardiologu, bija Sumi Valsts universitāte Internās medicīnas katedras docente. Ir stažējusies kardioloģijā Vīnes klīnikās. Tagad viņas darba vieta ir Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. Ineta Caune, kura pārzina slimnīcas saimniecisko darbu, ļoti pozitīvi vērtē to, ka atbalstu var saņemt visi Ukrainas kara bēgļi, ne tikai ārsti. Atbalsts ir tas, kas šiem cilvēkiem šobrīd visvairāk vajadzīgs, neatkarīgi no profesijas, kurā viņi strādā.

Larisu Husakova, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca

SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” arī ir darba vieta vairākiem Ukrainas bēgļiem. Aina Maskalāne, Centra poliklīnikas galvenā ārste, informāciju par atbalsta iespēju Ukrainas kolēģiem, izlasīja žurnālā Latvijas Ārsts un kopā ar kolēģi no Ukrainas – ginekoloģi, dzemdību speciālisti Larisu Husakova, kura darbu uzsāka 1. jūnijā, iesniedza pieteikumu LMF atbalstam. Liels esot bijis Ukrainas kolēģes pārsteigums par šādu negaidītu nesavtīgu atbalstu.

Anna Podgornova Tukuma slimnīcas rehabilitācijas nodaļā veica masiera pienākumus, tomēr maija beigās devās atpakaļ uz Ukrainu, lai gūtu sirdsmieru par tur palikušo ģimeni.

Katra ceļš cauri bēgļu gaitām ir atšķirīgs, bet nevienam tas nav rozēm kaisīts. Tāpēc tik svarīgi, lai mēs katrs savu iespēju robežās palīdzētu tiem, kas šobrīd palikuši bez pajumtes, drošības un darba svešas, agresīvas varas dēļ.

Palīdzības lūgumi turpina nākt uz LMF pasta kasti, un LMF savu spēju robežās sniegs atbalstu visiem, kam tas šobrīd tik vajadzīgs.

Paldies vārdi gan no atbalsta saņēmējiem, gan jaunajām darba vietām ir labākā dāvana prof. Bertramam Zariņam viņa dzīves jubilejā, kas ir vienlaikus ar vasara Saulgriežiem!

Latvijas Medicīnas fonds (LMF) ir ASV dibināta bezpeļņas organizācija un jau kopš 1990. gada sniedz atbalstu Latvijas veselības aprūpei.

Saziņai: Kamena Kaidaka M.D.
LMF un LĀZA administratore Latvijā
+371 29121922
www.latvianmedicalfoundation.org
lmf.latvia@gmail.com

Cilvēku veselībai veltīts mūžs

2022.gada 30.jūlijā ar cieņu un mīlestību atcerēsimies izcilo 20.gs. medicīnas pārstāvi  – Rūdolfu Skaidro (1882-1954). Ikvienas apdzīvotās vietas vislielākā vērtība ir aktīvi, enerģiski, ideju un radošuma apveltīti cilvēki. Tieši tāds medicīnas vēsturē un cilvēku atmiņās ir palicis Rūdolfs Skaidrais – ārsts, aktīvs sabiedriskais un kultūras darbinieks, kora diriģents, kas Raunai ir veltījis 40 darba gadus.

Rūdolfs Skaidraisir dzimis Vecpiebalgas novadā “Lejas Jēkuļos”, izglītību ieguvis Vecpiebalgas draudzes un pagasta skolā (1891-1896), Rīgas 1.ģimnāzijā (1896-1903), Tērbatas Universitātē (1903-1909). No 1909. līdz 1914. gadam strādājis Alūksnes (1909-1912) un Alsviķu pagastā (1912-1914). 1910. gadā apprecējies ar Vecpiebalgas ārsta, sava skolotāja un iedvesmotāja Jāņa Kundziņa meitu Adu.

1914. gada 3. janvārī Raunas baznīcas konvents par Raunas draudzes ārstu ievēlēja Rūdolfu Skaidro. Pirmā pasaules kara laikā R.Skaidrais tika mobilizēts Krievijas impērijas armijā, vēlāk piedalījās Krievijas pilsoņu karā.Ap 1919.-1920. gadu R.Skaidrais atsāka darbu Raunas doktorātā un aktīvi darbojās Raunas pagasta sabiedriskajā dzīvē.

Viens no galvenajiem ārsta mūža darbiem bija Raunas slimnīcas projekta izstrāde un celtniecība, kas savas durvis vēra 1932. gadā. Ārsta radinieks un draugs – slavenais arhitekts Pauls Kundziņš (1888-1983) bija vairāku R.Skaidrā iecerēto darbu līdzgaitnieks. Pēc P.Kundziņas projekta tika uzcelta Skaidro ģimenes māja Raunā, Cēsu ielā 8, kur  ir ierīkota pastāvīga ekspozīcija “ME EUM ESSE – TAS ESMU ES”, kas veltīta R.Skaidrā piemiņai. Pati māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.

1991. gadā Raunā dzimušais, Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienības vadītājs Ansis Muižnieks nodibināja R.Skaidrā prēmiju jaunajiem Latvijas lauku ārstiem. Šo prēmiju saņēmuši daudzi jaunie ārsti, kas šodien pazīstami arī plašākai publikai, kā, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktors, Veselības centra 4 valdes loceklis Māris Rēvalds.

2022. gada 30. jūlijā būsim kopā ar R.Skaidro, popularizēsim viņa nopelnus Raunas attīstībā, organizējot īpašu pasākumu “Raunas ārsta Rūdolfa Skaidrā godināšana 140. dzimšanas dienā”, kas norisināsies Raunā, Cēsu ielā 8 – te ārsts pavadīja savu mūžu. Uz pasākumu tiek aicināti R.Skaidrā dzimtas pārstāvji, Raunas pagasta un Smiltenes novada iedzīvotāji, R.Skaidrā prēmijas laureāti, Latvijas ārsti u.c. interesenti, pasākuma norisē tiek iesaistīti arī vietējās kopienas un pagasta kultūras iestāžu pārstāvji. Pasākums plānots trīs daļās: 1) Pasākuma atklāšana un lekcija par R.Skaidrā dzīvesgājumu un sasniegumiem; 2) Muzikāls sveiciens no Raunas jauktā kora (jo R.Skaidrais bija ilggadīgs Raunas kora vadītājs); 3) Kafijas pauze un ekskursijas pa R.Skaidrā piemiņai veltīto ekspozīciju, iepazīšanās ar ēku Cēsu ielā 8, Raunā,dalīšanās ar atmiņām par R.Skaidro, Raunas slimnīcu.

Pacientu un mediķu organizācijas ar partijām izstrādās veselības nozares memorandu

Lai līdz 14. Saeimas vēlēšanām izstrādātu un parakstīt kopīgu memorandu par nākamajos četros gados darāmo Latvijas veselības aprūpes nozares sakārtošanā un attīstībā, šodien, 15. jūnijā, pacientu un mediķu profesionālās organizācijas tikās ar politisko partiju pārstāvjiem. Diskusijā  visas puses izklāstīja savu redzējumu par aktuālo situāciju veselības aprūpes nozarē un nepieciešamajiem soļiem situācijas uzlabošanai.

“Memoranda mērķis ir panākt politiķu attieksmes maiņu pret veselības nozari, kuras loma 21. gadsimtā tikai ir pieaugusi un turpina palielināties. Tā ir valsts un tautas pastāvēšanas un labklājības pamats, tāpēc visas attīstītās valstis šai nozarei atvēl arvien lielākus valsts budžeta līdzekļus. Lai jau 2035. gadā Latviju mēs nevarētu uzskatīt par izmirstošu valsti, politiķiem beidzot ir jāieklausās pacientos un mediķos, mums kopīgi ir  jādomā par veselības ekonomiku un investīcijām cilvēku veselībā,” norādīja I. Aizsilniece.

Pasākumā pacientu vārdā uzstājās Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore Baiba Ziemele, kā arī AGIHAS biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks. Savukārt veselības aprūpē strādājošos pārstāvēja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente Sarmīte Villere, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Jānis Vētra un Latvijas ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālā biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Raudovs.

Pasākumā tika aicinātas piedalīties visas partijas un to apvienības, kas līdz šim pieteikušas savu gatavību startēt 14. Saeimas vēlēšanās, bet uz tikšanos ieradās Ilze Ortveina (Latvijas Reģionu apvienība), Vladislava Marāne (“Attīstībai/Par!”), Edgars Labsvīrs (“Progresīvie”),Jānis Krišāns (“Saskaņa”), Vladimirs Keidāns (“Latvija pirmajā vietā”),  Andris Skride(“Izaugsme”) un Sandis Ģirģens(“Republika”).

Diskusiju ievadīja LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa prezentācija par Latvijas veselības aprūpes nozares finansējumu, pacientu līdzmaksājumu apjomu, kā arī cilvēkresursu un dzīvildzes jautājumiem, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.

Jaunākie “Eurostat” dati parāda, ka neraugoties uz to, ka Latvijā veselības aprūpes finansējums ir palielinājies vairākus gadus pēc kārtas, tas joprojām ir zemākais starp ES valstīm. Valdības tēriņi veselībai (% īpatsvars no visiem izdevumiem) dažu gadu laikā palielinājies no ~9% līdz 11%. Tomēr arī šis rādītājs ir zemākais starp ES valstīm. ES27 vidējais rādītājs ir ~15%. Savukārt pacientu līdzmaksājumu daļa ir 35,6%, kas joprojām ir otrs augstākais rādītājs starp ES valstīm.

Saskaņā ar «Latvia: Country Health Profile 2021», European Observatory on Health Systems and Policies Latvijā trūkst gan ārstu, gan māsu, kas norāda uz lielo mediķu pārslodzi salīdzinājumā ar citām valstīm.

“Nozarē ir izveidojusies nopietna cilvēkresursu problēma, kas saistīta arī ar personāla novecošanos un apgrūtinātu paaudžu nomaiņu. Liela daļa ārstu ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, kurus būs grūtības aizvietot, jo jaunās paaudzes ārstu ir salīdzinoši maz. Tas ietekmē arī starpvalstu konkurenci par ārstiem, kurā priekšrocības būs valstīm, kas spēj piedāvāt labākus darba un dzīves apstākļus,” uzvēra J. Hermanis.

Diskusijā tika meklētas atbildes uz sekojošiem valstij un sabiedrībai svarīgiem jautājumiem: kāpēc veselības aprūpe Latvijā joprojām nav pietiekami finansēta; kāpēc Latvijas politiķi neatzīst veselības aprūpes svarīgo lomu valsts ekonomikas stiprināšanā un valsts drošības veicināšanā; kā kopīgi risināt samilzušās problēmas veselības aprūpē; kādi būtu pirmie trīs pasākumi, ko katra politiskā partija/apvienība apņemas paveikt, ja tiks ievēlēta nākamajā Saeimā un nonāks valdībā.

Pielikumā arī Jāņa Hermaņa prezentācija

Papildu informācija:
Evija Ansonska,  
LĀB sabiedrisko attiecību vadītāja
Mob. tālr.: 26011887
e-pasts: evija@arstubiedriba.lv