Skip to content
Choose language:

Nozares aktualitātes

Psiholoģiskā un profesionālā atbalsta konsultācijas medicīnas darbiniekiem – bez maksas

Balstoties sekmīgajā sadarbībā COVID-19 pirmā viļņa pārvarēšanas laikā,  Latvijas Psihoterapeitu biedrība ir atjaunojusi speciāli medicīnas  darbiniekiem paredzēto atbalsta konsultāciju programmu. Konsultācijas ir pieejamas no 27. novembra, pieteikšanās, rakstot uz e-pastu: atbalsts@psihoterapija.lv.

Covid-19 izraisītajā ārkārtas stāvoklī ir apdraudēta visas sabiedrības ierastā funkcionēšana. Ir izjaukti ierastie dzīves modeļi un komunikācijas sistēmas. Pandēmijas apstākļiem pastiprinoties, atkal pieaugusi nepieciešamība pēc psiholoģiskā atbalsta medicīnas jomā strādājošajiem.

Latvijas Psihoterapeitu biedrības organizēto atbalsta konsultāciju mērķis ir palīdzēt medicīnas darbiniekiem pārvarēt COVID-19 izraisītā akūtā un hroniskā stresa, t.sk. emocionālās, reakcijas, apzināties un labāk izprast personiskos un profesionālos izaicinājumus.

24h laikā pēc e-pasta nosūtīšanas uz atbalsts@psihoterapija.lv ar pieteikuma iesniedzēju sazināsies speciālists, lai vienotos par tuvāko iespējamo konsultācijas laiku. Tā notiks tuvāko 48h laikā, attālināti, izmantojot WhatsApp, Zoom, Skype vai citas iespējas. Konsultācijaas ilgums 30-60 min. Nepieciešamības gadījumā tiks sniegtas vairākas konsultācijas.

Latvijas Psihoterapeitu biedrība atgādina – ārkārtas notikumu izraisītās stresa reakcijas nekādā ziņā neliecina, ka mediķi vai medicīnas darbinieki nevar darīt savu darbu, vai ir vāji. Šādos brīžos bieži vien ir nepieciešams tikai atbalsts. Vērsieties pēc palīdzības!

Aicinājums parakstīt petīciju 30by2030!

Eiropas Primārās aprūpes forums (EFPC) aicina parakstīt petīciju  “30by2030”, kurā valdības tiek aicinātas nodrošināt to, lai 2030. gadā PVA tiktu atvēlēti 30% no budžeta finansējuma.

Petīciju var parakstīt šiet:  SIGN THE PETITION – 30by2030

We are calling for major international donors to dedicate a substantial portion of their vertical (disease-oriented) based budgets to the strengthening of horizontal Primary Health Care systems so that all diseases can be prevented and people treated in a comprehensive way. This puts into practice the WHA Resolution 62.12, urging member states “to encourage that vertical programs, including disease-specific programs, are developed, integrated and implemented in the context of integrated Primary Health Care”. Our target is that 30% of such budgets are allocated to primary care by 2030.

Stradiņa slimnīcas ārsti un zinātnieki radījuši unikālu algoritmu, kas mainīs ārstēšanas vadlīnijas pasaulē

2020. gada novembrī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā ir noslēdzies vērienīgs starptautisks zinātnisks projekts, kura laikā iegūtās zināšanas uzlabos dzīves kvalitāti un samazinās mirstību pacientiem, kuriem veic miega artērijas un kāju artēriju operācijas, visā pasaulē. Projekta autori tika uzaicināti un prezentēja pētījuma rezultātus 15 starptautiskās konferencēs: ASV, Dienvidkorejā, Izraēlā, Jaunzēlandē, Anglijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Spānijā un Vācijā.

Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta “Sirds CTA-FFRct analīze un kardiovaskulārs menedžments perifēro asinsvadu ķirurģijas pacientiem bez koronāras anamnēzes” pētījumā trīs gadu garumā tika iekļauti 300 pacienti, kuriem tika veiktas miega artērijas operācijas, un 270 pacienti, kuriem tika veiktas kāju asinsvadu operācijas.

Sirds asinsvadus izmeklēja ar datortomogrāfu Latvijā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tālāk šo informāciju apstrādāja zinātnieki HeartFlow Inc. Kalifornijā, radot sirds trīs dimensiju modeli un veicot FFRct (fractional flow reserve) jeb sašaurinājumu funkcionālās nozīmes mērījumus. Tas tika darīts ar superjaudīgu datorsistēmu, kura tiek izmantota arī kosmisko kuģu lidojumu modelēšanā. Ar šo jauno tehnoloģiju ir iespējams neinvazīvā veidā noteikt, kuri sirds asinsvadi ir bojāti un var izsaukt miokarda infarktu vai pat pacienta nāvi.

Pateicoties FFRct izmeklējumam, multidisciplinārai ārstu komandai (asinsvadu ķirurgiem, kardiologiem, anesteziologiem, sirds ķirurgiem, invazīvajiem kardiologiem) bija iespēja pieņemt precīzus lēmumus pacientu sirds visefektīvākajai ārstēšanai pēc asinsvadu ķirurģiskas operācijas.

Projekta laikā no 250 pacientiem, kuriem nebija sirds slimības simptomu, 68% gadījumu konstatēja nozīmīgus sirds asinsvadu bojājumus. Savukārt, no tiem 63% pacientu bija jāveic sirds asinsvadu ārstēšana ar mazinvazīvu pieeju vai veicot sirds asinsvadus šuntējošu operāciju. Tas tika veikts 3 mēnešu laikā pēc diagnozes uzstādīšanas.

Svarīgi, ka jau projekta ietvaros, pateicoties jaunajās tehnoloģijas iespējām un ārstu zināšanām, divos gados no iespējama miokarda infarkta izdevās glābt 22 pacientus, bet no iespējamas nāves – 30 pacientus, kas ir ievērojams sasniegums.

Dainis Krieviņš, Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors: “Līdz šim pacientu, kuriem veica miega artēriju vai  kāju artēriju operācijas, mirstība pasaulē slimnīcā bija līdz 5%, bet 4 gados nomira līdz 50% pacientu. Pacientiem veiksmīgi atjaunoja asinsriti kājās vai uz smadzeņu asinsvadiem – pacienti tika pasargāti no smadzeņu insulta vai kājas amputācijas, bet pēc operācijas mira sirds asinsvadu problēmu dēļ. Šī projekta laikā esam radījuši mūsdienīgu sirds asinsvadu un perifēro asinsvadu izmeklēšanas un ārstēšanas algoritmu pēc iespējas pilnvērtīgākai un precīzākai asinsvadu ķirurģijas pacientu izmeklēšanai un kardiovaskulārai ārstēšanai.Jau tuvākajā nākotnē ir plānoti lielāki pasaules multicentru pētījumi, lai nākotnē varētu mainīt pacientu ar perifēro asinsvadu patoloģiju ārstēšanas vadlīnijas gan Latvijā, gan pasaulē.”

Andrejs Ērglis, Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, uzsvēra: “Tas, ar ko Latvija izceļas citu valstu vidū, ir dažādu specialitāšu ārstu un zinātnieku spēja cieši, ātri un produktīvi sadarboties – vienā projektā kopā strādājot gan asinsvadu ķirurgiem un gan kardiologiem, gan radiologiem, pārstāvot gan Latvijas Universitāti, gan Rīgas Stradiņa Universitāti, sadarbojoties dažādām klīnikām Latvijā un, piemēram, ASV. Šis projekts ir izcils piemērs, kāpēc ir nepieciešams valsts finansējums medicīnas zinātnei – mēs esam ne tikai konkurētspējīgi pasaules zinātnē, mēs patiesībā spējam ietekmēt pasaules pētniecības ekosistēmu.”

Jaunā tehnoloģija sirds asinsvadu izvērtēšanai jau ir iekļauta kā standarta izmeklēšana pacientam ar krūšu kurvja sāpēm Anglijā un Japānā. Taču tās pielietojums asinsvadu ķirurģijas pacientiem bez sirds slimību simptomiem līdz šim pasaulē nebija pētīts.

Projekta laikā ir tapušas zinātniskas publikācijas starptautiski augsti vērtētosuncitētos žurnālos: Vascular Disease Management, Journal of Vascular Surgery, European Journal of Vascular and Endovascular Surgery, kā arī žurnālā Latvijas Ārsts. Publikācijas aicinām lasīt šeit: https://kardiologija.lv/kongresi/sirds-cta-ffrct/

Projekta līdzfinansētājs: Latvijas Zinātnes padome. Pētījuma atbalstītāji: Latvijas Universitātes fonda mecenāts SIA MIKROTĪKLS un HeartFlow Inc. (ASV).

Turpmāk paziņojumu par kontaktpersonas statusa piešķiršanu ģimenes ārsti saņems E-veselības portālā

Turpmāk ģimenes ārsti par Slimību kontroles profilakses centra (SPKC) noteiktā Covid-19 kontaktpersonas statusa piešķiršanu paziņojumu saņems E-veselības portāla sadaļā “Pastkastīte”. Informācija būs pieejama gan ģimenes ārstam, gan pacientam. Statusa piešķiršana var ilgt līdz piecām darba dienām. Informāciju Nacionālais veselības dienests (NVD) E-veselībā ievietos reizi dienā pēc datu saņemšanas no SPKC, kas tos iegūst, veicot Covid-19 gadījumu epidemioloģisko izmeklēšanu.

Informāciju par kontaktpersonām SPKC saņem, veicot inficēto personu aptauju, sadarbojoties ar ārstniecības iestādēm, darba devējiem, izglītības iestādēm, kur ir reģistrēts Covid-19 gadījums.  Tā, piemēram, ja darba kolektīvā tiek konstatēts darbinieks ar apstiprinātu Covid-19 infekciju, darba devējs, atbilstoši SPKC rekomendācijām, apzin kontaktpersonas un šo informāciju nodod tālāk SPKC epidemiologiem, kuri to apkopo un nodod NVD. Savukārt NVD nodrošina informācijas tālāku apriti E-veselības portālā – tiek vienlaikus nosūtīta vēstule iedzīvotājam un  ģimenes ārstam, kurš uzsāk kontaktpersonas medicīnisko novērošanu. Tāpat kontaktpersonas statusu var noteikt arī ģimenes ārsts savā praksē reģistrētām personām, piemēram, gadījumos, ja pacientam ir konstatēta inficēšanās ar Covid-19 un ar viņu kopā dzīvo vēl vairākas citas pie konkrētā ģimenes ārsta reģistrētas personas.

Lai aplūkotu saņemto paziņojumu par Covid-19 kontaktpersonas statusa piešķiršanu, interneta pārlūkprogrammā jāatver www.eveseliba.gov.lv, jāizvēlas “Pieslēgties” un “Iedzīvotājs”. Pēc autorizēšanās sistēmā paziņojums būs apskatāms izvēlnē “Pastkastīte”, izvēloties ziņojuma grupu. Gadījumā, ja nav iespējas pieslēgties E-veselības portālam vai, ja iedzīvotājs zina, ka ir kontaktpersona, bet informācija nav saņemta 5 darba dienu laikā, tad aicinām sazināties ar savu ģimenes ārstu. Ja personai nav ģimenes ārsta var zvanīt uz NVD bezmaksas klientu apkalpošanas tālruni: 80001234 (darba laiks: no pirmdienas līdz ceturtdienai no plkst. 8.30 līdz 17.00, bet piektdienās no plkst. 8.30 līdz 15.00.).

Uzziņai:
Kontaktpersona ir persona, kura bijusi pakļauta inficēšanās riskam, nonākot tuvā kontaktā ar personu, kurai apstiprināta Covid-19 infekcija. Kontaktpersonas primāro medicīnisko pārbaudi, laboratorisko pārbaudi un medicīnisko novērošanu dzīvesvietā organizē kontaktpersonas ģimenes ārsts attālināti.

INFOGRAFIKA – Jaunā kontaktpersonu informēšanas kārtībaLejupielādēt

Noteikumi, kas kontaktpersonai jāievēro mājas karantīnas (medicīniskās novērošanas) laikā pieejami SPKC mājas lapā.

Informāciju sagatavoja:
Sintija Gulbe
Nacionālais veselības dienests

Tiešsaistes seminārs “Seksuālā vardarbība pret pieaugušo ģimenē. Starpinstitucionālā sadarbība un atbalsta iespējas”

Centrs MARTA kopā ar LR Labklājības ministriju no 26. novembra līdz 9. decembrim aicina uz semināriem “Seksuālā vardarbība pret pieaugušo ģimenē. Starpinstitucionālā sadarbība un atbalsta iespējas”.
Semināru mērķis ir uzlabot speciālistu zināšanas par vardarbības veidiem un izpausmēm, stiprināt speciālistu prasmes vardarbības atpazīšanā un atbalsta sniegšanā no vardarbības cietušām personām, jo īpaši no seksuālas vardarbības cietušām pilngadīgām personām, kā arī veicināt vardarbības gadījumu risināšanā iesaistīto institūciju sadarbību. Semināra laikā dalībniekiem būs iespēja ne tikai uzzināt vairāk par palīdzības iespējām seksuālās vardarbības gadījumos, bet arī savstarpēji apmainīties ar pieredzi un labajām praksēm šādu gadījumu risināšanā.
Seminārā kā eksperti piedalīsies pārstāvji no LR Tiesas, Juridiskās palīdzības administrācijas, Valsts policijas, Valsts tiesu medicīnas centra, Valsts probācijas dienesta, nevalstiskajām organizācijām un sociālā darba eksperti.

Seminārā tiks apskatīti šādi jautājumi:

▪ Kā atpazīt vardarbību, īpaši fokusējoties uz seksuālās vardarbības atpazīšanu

▪ Palīdzības iespējas vardarbībā cietušajām personām

▪ Uz cietušā vajadzībām orientētie atbalsta un rehabilitācijas pakalpojumi

▪ Koordinētas starpinstitucionālās sadarbības nozīme cietušā rehabilitācijā

▪ Kompensāciju saņemšanas iespējas personām, kas cietušas no vardarbības

Seminārā aicināti piedalīties speciālisti, kuru ikdienas darbs saistīts ar vardarbībā cietušām vai vardarbību veikušām personām! Īpaši aicināti piedalīties sociālā darba speciālisti, bāriņtiesu, policijas, probācijas dienesta, tiesu, prokuratūru u.c. darbinieki.

Lai pieteiktos dalībai pasākumā un saņemtu ZOOM platformas saiti, un semināra piekļuves informāciju, lūdzam aizpildīt pieteikuma anketu (pieteikšanās uz katru no semināriem tiks slēgta dienu pirms to norises): https://saite.lv/FGrtA

Norises vieta un laiks:
26. novembris, Kurzeme, platformā ZOOM, plkst. 10.00-13.00
27. novembris, Latgale, platformā ZOOM, plkst. 10.00-13.00
3. decembris, Zemgale, platformā ZOOM, plkst. 10.00-13.00
4. decembris Vidzeme, platformā ZOOM, plkst. 10.00-13.00
9. decembris Rīga, platformā ZOOM, plkst. 10.00-13.00

Semināri notiks latviešu valodā.
Apliecinājumi par dalību tiks nosūtīti elektroniski.
Vairāk informācijas, rakstot uz liva@marta.lv

Par izmaiņām Covid-19 pacienta izolācijas izbeigšanas kārtībā

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk-SPKC) informē, ka no pirmdienas,  16.novembra,  tiek mainīta Covid-19 pacienta izolācijas izbeigšanas kārtība, kas attiecas uz ārstniecības personām, sociālo iestāžu un izglītības darbiniekiem. Pamatojoties uz pašreiz pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem un citu valstu pieredzi*, turpmāk visiem Covid-19 pacientiem tiek noteikta vienota izolācijas izbeigšanas kārtība.

Ārstējošais ārsts pieņem lēmumu par izolācijas izbeigšanu un darba nespējas lapas noslēgšanu Covid-19 pacientam, balstoties uz šādiem pamatprincipiem:

  1. ja personai, kurai apstiprināta Covid-19 infekcija nav novēroti slimības simptomi (bezsimptomu infekcija), izolāciju var pārtraukt 10. dienā pēc infekcijas laboratoriskās aptirpināšanas.
  2. ja personai Covid-19 infekcija norit ar simptomiem, tad izolāciju var pārtraukt 14. dienā no saslimšanas sākuma ar nosacījumu, ka simptomi (drudzis, klepus  u.c.  akūtas infekcijas  pazīmes) nav novērojami vismaz 3 dienas. 

SPKC vērš uzmanību, ka Covid-19 infekcijas laboratoriskās apstiprināšanas gadījumā kontroles testēšana pirms izolācijas izbeigšanas nav jāveic, bet iesakām ievērot noteikto izolācijas laiku, kad ārstniecības persona var lemt par izolācijas izbeigšanu. Tas nozīmē, ka cilvēks drīkst atsākt ikdienas gaitas, kā arī veikt darba pienākumus klātienē bez kontroles testēšanas, kad  ārstējošais ārsts pieņem šādu lēmumu, ievērojot minētos principus.

Atgādinām, ka šobrīd veicot atkārtotu testu bez ģimenes ārsta nosūtījuma, samaksa par pakalpojumu jāveic no saviem līdzekļiem.

Plašāk informācija par ārsta lēmuma pieņemšanas algoritmu Covid-19 pacienta izolācijas pārtraukšanu un pacientu kontroles testēšanu https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/izolacijas-partrauksana.pdf.

* https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/Guidance-for-discharge-and-ending-of-isolation-of-people-with-COVID-19.pdf

https://www.cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/hcp/duration-isolation.html

Informācijai vadlīnijas, ko izmanto Lielbritānijā primārajā aprūpē***

Dokumentos izklāstīti principi, kā attālināti atbalstīt pacientus, kam ir apstiprināts vai ir aizdomas par saslimšanu ar COVID-19, pielietojot pulsa oksimetru.

Pulse oximetry to detect early deterioration of patients with COVID-19 in primary and
community care settings (angļu val.) ***Lejupielādēt
Annex 2: Remote monitoring COVID-19 diary (angļu val.)Lejupielādēt
COVID-19 vērtēšanas protokols pieaugušo primārajā aprūpē (latv. val. shēma)Lejupielādēt

*** https://www.england.nhs.uk/coronavirus/wp-content/uploads/sites/52/2020/06/C0445-remote-monitoring-in-primary-care-revised.pdf

Projekta TROPICSAFE ietvaros ir izveidota bezmaksas tiešsaistes mācību kurss par individuālā aizsardzības aprīkojuma (IAL) lietošanu

TROPICSAFE ir projekts kurā kā galvenā problēma tiek pētīta un risināta iespējamo tropisko un infekciju slimību pacientu droša transportēšana un nogādāšana ārstniecības iestādēs. Projekta izstrādē piedalās vairākas kompetentas organizācijas gan ar pieredzi medicīnas jomā, gan projekta vadīšanas un tehnisko risinājumu nodrošināšanā. Projekta gaitā tika izstrādāts mācību protokols pareizai un drošai tropisko infekciju slimību pacientu pārvietošanai un transportēšanai.

2014. gada Ebolas uzliesmojuma un pašreizējās COVID-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka veselības aprūpes sistēmas nav gatava infekcijas slimību (IS) uzliesmojumiem un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem vajadzīga labāka apmācība aizsarglīdzekļu lietošanā, lai izvairītos no veselības aprūpes darbinieku inficēšanās. Apmācība vajadzīga arī personālam, kas strādā ar pacientu transportēšanu. Nepieciešamība pēc atbilstošiem aizsardzības pasākumiem IS slimnieku pārvadāšanā nav atkarīga no zonas, kurā slimība iegūta, t.i., nav svarīgi, vai tā ir tropiskā zona, jo daudzas IS ir izplatītas visā pasaulē, un IS var būt bīstamas neatkarīgi no to izcelsmes vietas. Tomēr tā sauktās infekcijas slimības ar smagām sekām (HCID), piemēram, Ebolas vīrusa slimība, ir slimības ar augstu nāves gadījumu skaitu un kurām nav pieejamas vai ir ierobežotas ārstēšanas iespējas un kuras, iespējams, var izplatīties veselības aprūpes iestādēs vai sabiedrībā. Infekcijas slimību grupa ir liela, un tāpēc aizsardzībai nepieciešamie IAL dažādās slimībās ļoti atšķiras. Kamēr SARS-CoV-2 ir nepieciešama pamata IAL, ir tā sauktās infekcijas slimības ar smagām sekām, kuru gadījumā veselības aprūpes personālam jāpielieto pilns IAL aprīkojums aizsardzībai. Lai strādātu ar HCID slimniekiem, nepieciešami īpaši piesardzības pasākumi un apmācība.

Šī tiešsaistes platforma piedāvā brīvi pieejamus apmācības kursus par pilnīgu individuālā aizsardzības aprīkojuma (IAL) lietošanu, pārvadājot pacientus, kas cieš no infekcijas slimībām.

Piedāvātais tiešsaistes kurss sākas ar pamata higiēnas līdzekļiem līdz pat pilnīgam individuālā aizsardzības aprīkojuma izmantošanai HCID gadījumos. Kurss papildus ietver pamatinformāciju par slimību pārnešanu un vispārīgajām prasmēm saziņā ar pacientiem. Apmācība darbojas ar audio-vizuālo atbalstu, video un grafiskajiem materiāliem, lai labāk skaidrotu saturu un drošības procedūras. E-apmācības platformas beigās ir pašpārbaude ar jautājumiem un atbildēm, lai novērtētu apmācības procesu.

Šis kurss ir pieejams četrās valodās – latviešu, spāņu, vācu un angļu valodā. Kursa mērķa grupa ir personāls, kas strādā pacientu transporta nozarē, un medmāsu personāls un citi veselības aprūpes speciālisti. Lai gan tiek pastāv vispārīgi noteikumi un stratēģijas infekcijas slimību pacientu pārvadājumu drošā vadīšanā, skaidrs, ka ir noteiktas valsts normas, kas jāņem vērā pirms šeit sniegto stratēģiju piemērošanas. Tomēr šis apmācības kurss ir brīvi pieejams avots, lai uzlabotu drošību, izmantojot IAL un piemērojot vispārējus higiēnas noteikumus, pārvadājot pacientus ar infekcijas slimībām.

Bezmaksas pamata apmācība sastāv no četriem moduļiem, kam seko testa jautājumi, lai pārbaudītu iegūtās zināšanas.

Mācību platforma atrodama šeit: https://tropicsafetraining.com/

Projektu finansē Eiropas Savienības Erasmus+ programma un projekta izstrādāšanā piedalās piecas organizācijas:

  • Bernhard-Nocht-Institute for Tropical Medicine (BNITM) no Vācijas (vadošais partneris)
  • SGS TECNOS no Spānijas
  • Biedrība Eurofortis no Latvijas
  • Murray Ambulances no Īrijas
  • National Federation of Employers of Ambulance no Spānijas

Par pārskatīto algoritmu Covid-19 pacientu kontaktpersonu medicīniskajai novērošanai un izolācijas pārtraukšanai

Latvijā, tāpat kā parējās Eiropas Savienības valstīs, strauji pieaug Covid-19 saslimstība. Tādēļ Veselības ministrija ļoti augstu novērtē ģimenes ārstu ieguldījumu, iesaistoties Covid-19 laboratoriskās diagnostikas organizēšanā, Covid-19 pacientu ambulatorās aprūpes nodrošināšanā, kā arī kontaktpersonu medicīniskās novērošanas nodrošināšanā. Tā kā pieaugot saslimstības rādītājiem, palielinās arī ģimenes ārstu noslodze, Veselības ministrija ir pārskatījusi algoritmu Covid-19 pacientu kontaktpersonu medicīniskajai novērošanai.

Vadoties pēc esošās pieredzes, Veselības ministrija uzskata, ka, lai nodrošinātu optimālu kontaktpersonu medicīnisko novērošanu esošajā situācijā, kad strauji pieaug Covid-19 infekcijas izplatība un vienlaikus ir ierobežoti resursi, ļoti būtiska ir arī pacienta līdzestība. Lai nodrošinātu optimālu kontaktpersonu medicīnisko novērošanu, ģimenes ārstam būtu personai jāzvana vismaz divas reizes. Tādēļ Covid-19 pacienta kontaktpersonas medicīniskās novērošanas algoritmā šobrīd tiek paredzēts, ka ģimenes ārsts ar kontaktpersonu medicīniskās novērošanas laikā telefoniski sazinās vismaz divas reizes – uzsākot novērošanu, lai skaidrotu personas pienākumus, novērtētu personas veselības stāvokli, sniegtu rekomendācijas un vienotos par saziņu medicīniskās novērošanas laikā, un pirms lēmuma pieņemšanas par mājas karantīnas pārtraukšanu, lai novērtētu personas veselības stāvokli un sniegtu rekomendācijas ikdienas gaitām. Pārējā laikā kontaktpersonai ir pienākums novērot savu veselības stāvokli un informēt ārstu, ja parādās saslimšanas pazīmes. Papildus saziņa ar pacientu tiek rekomendēta, ja kontaktpersona nav līdzestīga un ir aizdomas, ka persona nespēs adekvāti novērtēt savu veselības stāvokli, vai arī personai medicīniskās novērošanas laikā ir veikti izmeklējumi un nepieciešams personai skaidrot to rezultātus un sniegt rekomendācijas. Papildus tiek rekomendēts, ka kontaktpersonas medicīniskās novērošanas vidusposmā ar personu sazinās Veselības inspekcijas pārstāvis.

Vēlamies arī sniegt  papildus informāciju par lēmuma pieņemšanu izolācijas pārtraukšanai Covid-19 pacientam. Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā ir publicēts algoritms[1], pēc kura ģimenes ārsts var vadīties, lai pieņemtu lēmumu par izolācijas pārtraukšanu Covid-19 pacientam. Saskaņā ar šo algoritmu, kontroles testēšana pirms izolācijas pārtraukšanas Covid-19 pacientam netiek rekomendēta. Izņēmuma gadījumos personām, kas nodarbinātas darbos ar risku citu cilvēku veselībai (ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes centros un izglītības iestādēs), kurām izolācija ir jāievēro ilgāk, var pielietot kontroles testēšanu, ja nepieciešams pārtraukt izolāciju pirms noteiktās dienas.

[1] https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/izolacijas-partrauksana.pdf

Turpina uzrunāt mediķus, kuri nepieciešamības gadījumā būtu gatavi papildus iesaistīties Covid-19 pacientu aprūpē

Lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības iestādes varētu piesaistīt papildu mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm Covid-19 pacientu aprūpē, Veselības ministrija kopā ar Veselības inspekciju šā gada aprīlī uzsāka mediķu aptauju par viņu gatavību iesaistīties. Šobrīd aicinām pieteikties vēl citus, kuri būtu gatavi palīdzēt. 

No sirds pateicamies visiem vairāk kā 250 mediķiem, kas līdz šim ir atsaukušies. Tomēr, prognozējot lielāku skaitu Covid-19 pacientu ar smagu veselības stāvokli, ir nepieciešama papildu iesaiste darbam slimnīcās. Tāpēc savlaicīgi aktualizējam aicinājumu ārstniecības personām un medicīnā studējošajiem brīvprātīgi pieteikties, ja esiet gatavi iesaistīties Covid – 19 pacientu aprūpē ārstniecības iestādēs, kur tas būs nepieciešams visvairāk.

Lai pieteiktos, ir izstrādāta speciāla anketa, kuru lūdzam aizpildīt praktizēt tiesīgiem ārstiem, māsām, ārsta palīgiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, biomedicīnas laborantiem, māsu palīgiem, laboratorijas speciālistiem, kā arī rezidentiem, medicīnas asistentiem vai medicīnā studējošajiem, kuri ir gatavi nepieciešamības gadījumā palīdzēt un uzņemties apmaksātu papildu darbu.

Anketa pieejama šeit: https://arka.vide.gov.lv/

Lai to aizpildītu, nepieciešams autentificēties caur www.latvija.lv portālu.  

Šāds risinājums ieviests, balstoties uz citu valsti pieredzi. Anketā medicīnas darbinieks vai topošais mediķis norāda gan savu specializāciju, gan praktisko darba pieredzi. Īpaši svarīgi ir saprast, kuras no mediķa prasmēm būtu pielietojamas Covid-19 pacientu aprūpē. Tāpat ir iespēja norādīt, cik lielā mērā un kādā veidā konkrētais cilvēks ir gatavs iesaistīties, tostarp, sniedzot psiholoģisko un tehnisko atbalstu.

Apkopotie dati ir pieejami Veselības inspekcijai, kura pēc ārstniecības iestāžu pieprasījuma koordinēs sazināšanos ar mediķiem, kuri būs pieteikušies.

Papildu informācija par pieteikšanos:
Veselības inspekcija, tālr. 67081600;,e-pasts: vi@vi.gov.lv;
Veselības inspekcijas Reģistru nodaļas vadītāja Sindija Adama, tālr. 67081659