Skip to content
Choose language:

JAUNUMI

9.Latvijas Ārstu kongresa rezolūcija

Rezolūcija

Kvalitatīva un pieejama veselības aprūpe – Latvijas valsts un sabiedrības pastāvēšanas garants

  1. Lielākais medicīnas forums Latvijā – 9.Latvijas Ārstu kongress, kas Rīgā no 21. līdz 24. septembrim klātienē un tiešsaistē pulcēja vairākus tūkstošus veselības aprūpē strādājošos profesionāļus no Latvijas un visas pasaules, uzsver mūsdienīgasveselības aprūpes nozīmību valsts tautsaimniecības attīstībā un sabiedrības labklājībā. Labi organizēta, savlaicīga un efektīva veselības aprūpe palielina darbaspēka kapacitāti un ir nozīmīgs garants valsts drošībai un ilgtspējai.
  • Mūsdienīgu, vērtībās balstītu un pacienta centrētu veselības aprūpi nav iespējams nodrošināt bez pietiekama finansējuma. Veselības aprūpes organizācija un nozares reformas nedrīkst būt fragmentāras. Nozares stratēģijām pirms to apstiprināšanas un ieviešanas ir jābūt nopietni plānotām un izvērtētām. Jauna medicīnas personāla atalgojuma modeļa ieviešanair risinājums personāla trūkumam nozarēun nākotnē ļausveiksmīgāk realizēt uz pacientu centrētu veselības aprūpi, pašu uzmanību pievēršot mātes un bērna veselībai.
  • Medicīnas zinātnes virzība un jauni atklājumi dod iespēju padarīt ārstniecības procesu efektīvāku un palielināt veselības aprūpes kvalitāti, kā arī pilnveidot pētījumos iesaistītā personāla profesionālās kompetences, tāpēc nepieciešams palielināt valsts atbalstu pētnieciskajam darbam gan biomedicīniskajā jomā, gan sabiedrības veselībā. Būtiski atbalstīt Latvijas speciālistu iesaisti starptautiskajā sadarbībā, tādējādi paaugstinot speciālistu kompetences un stiprinot valsts starptautisko atpazīstamību.
  • Ārstniecības process ir mijiedarbība starp pacientu, ārstu, ārsta palīgu, māsu, vecmāti, fizioterapeitu, farmaceitu un citiem veselības aprūpē iesaistītajiem profesionāļiem. Tas balstās sadarbībā  un savstarpējā  izpratnē, cieņpilnā un empātiskā attieksmē vienam pret otru, stingri ievērojot ētikas principus. Šāda mijiedarbība nav īstenojama bez zinoša un atbildīga pacienta, tāpēc ir nepieciešams atjaunot veselības mācību skolu programmās, kā arī būtiski uzlabot veselības pratību Latvijas sabiedrībā, tādejādi vairojot pacientu apmierinātību un līdzestību ārstniecības procesā.
  • Rehabilitācija ir neatņemama uz rezultātu orientēta pacientcentrētas veselības aizsardzības sastāvdaļa. Tāpēc ir nepieciešams nodrošināt rehabilitācijas pieejamību visos ārstniecības etapos, iekļaujot rehabilitāciju kā obligātu sastāvdaļu arī šobrīd par prioritātēm noteiktajās nozarēs – psihiatrijā un onkoloģijā.
  • Sabiedrības veselības nodrošināšanai ir būtiska efektīva primārā un sekundārā slimību profilakse. Valstī ir veidojama sporta medicīnas stratēģija,nodrošinot pietiekamus cilvēkresursus nozarei un pilnvērtīgu sportistu un iedzīvotāju fiziskās veselības aprūpi. Lai nodrošinātu kardiovaskulāro, onkoloģisko un citu slimību profilaksi sporta ārstiem ir jābūt to speciālistu vidū, pie kura pacientu var nosūtīt ģimenes ārsts.
  • Latvijas ārstu augstā profesionalitāte un tās novērtējums ir bijis koleģiāls un neatkarīgs process kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Esošā sertifikācijas un resertifikācijas sistēma ir demokrātisks process, kuru nodrošina profesionālās asociācijas ar Latvijas Ārstu biedrības atbalstu. Ārstu profesionālo organizāciju pašnoteikšanos tālākizglītības, sertifikācijas un resertifikācijas jautājumos nedrīkst nomainīt ar ierēdniecisku procedūru!
  • Ārstu līdzdiploma un pēcdiploma izglītība ir jāplāno atbilstoši veselības aprūpes vajadzībām, ir jānodrošina augstskolu beidzējiem – jaunajiem ārstiem iespēja turpināt pēcdiploma apmācību Latvijā, tādējādi mazinot jauno kolēģu aizplūšanu uz citām valstīm.
  • Būtiski pēc iespējas ātri veselības aprūpē ieviest kvalitatīvus un funkcionējošus digitālos risinājumus. Veselībasdatiem un to analīzei ir jākļūst par pamatu lēmumu pieņemšanā, jaunu stratēģiju veidošanā un veselības sektora reformu īstenošanā, tāpēc nepieciešams mazināt datu fragmentāciju. Īpaša uzmanība ir jāvērš uzsekundāro datu izmantošanu un personas datu drošību, kas nedrīkst būt šķērslis sabiedrības interešu īstenošanai veselības jomā.

9.Latvijas Ārstu kongresa delegāti

Latvijas Ārstu kongresa atklāšanā tika godināti 200 gadu medicīnas sasniegumi

Latvijas Ārstu biedrība ir noslēgusi 21.06.2022. līgumu Nr. SKV-TL-2022/22 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ERAF-5.png

www.Latvia.travel

Šodien, 22. septembrī, 9. Latvijas Ārstu kongresa atklāšanas plenārsēde bija veltīta 200 gadu Latvijas medicīnas sasniegumiem un izaugsmei zinātnē. Plenārsēdi atklāja veselības ministrs Daniels Pavļuts, Kongresa prezidents prof. Mārcis Leja un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece. Ar īpaši emocionālu ziņojumu tajā uzstājās Latvijas Medicīnas fonda (LMF) līdzdibinātājs un vadītājs, Pirmā Pasaules latviešu kongresa idejas autors prof. Bertrams Zariņš: “Pirmais ārstu kongress bija desmit emociju pilnas dienas, neatkārtojama vienotības sajūta, latviskums, patriotisms, pirmā reize Tēvzemē daudziem no ārzemēm. Tas bija katalizators Latvijas neatkarības cīņā.”

Savukārt LĀB prezidente Ilze Aizsilniece savā uzrunā visiem kongresa dalībniekiem sacīja: “Novēlu jums visiem nepagurt ikdienā un nepadoties! Šodien ir ļoti zīmīgs datums – Baltu vienības diena, kas atgādina par mūsu un brāļu tautu spēku cauri gadsimtiem. Ārsti, šis ir jūsu kongress un Latvijas Ārstu biedrība ir jūsu biedrība, tāpēc jūsu līdzdarbošanās ir bezgalīgi svarīga ne tikai kongresā, bet arī ikdienā. Skaistu mums visiem nākotni Latvijā un zaļās planētasZeme!”

Atklāšanas plenārsēdi vadīja RSU Medicīnas vēstures institūta direktors prof. Juris Salaks, bet ar referātiem tajā uzstājās LĀB viceprezidentsDr. Māris Pļaviņš (“Rīgas praktizējošo ārstu biedrībai 200 gadu”), LZA prezidents Ivars Kalviņš (“Latvijas farmācija laikmeta griežos”), Prof. Jānis Vētra (“Akadēmiskajai medicīnas izglītībai Latvijā 100 gadu”) un Dr. med. Maija Pozemkovska (“Latvijas medicīnas izaugsme – 1918-1940”).

“Virzība uz pacienta centrētu, cilvēcīgu veselības aprūpi ir vienojošais 9.Latvijas Ārstu kongresa temats. Tāds ir arī Veselības ministrijas virsuzdevums. Līdzīgi kā kongresa dienas kārtībai arī veselības aprūpei ir jābūt visaptverošai – ar veselīgu dzīvesveidu, ar profilaksi, ar lētākām zālēm, ar modernu, pieejamu ārstniecību, rehabilitāciju un sociālo atbalstu. Veselības aprūpes turpmākai attīstībai nākamgad un daudzus gadus uz priekšu būs vajadzīgi resursi, pie tā strādāsim roku rokā ar nozari. Sveicu visus kongresa dalībniekus ar atkalsatikšanos pēc pieciem gadiem!” sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Par Latvijas Ārstu kongresu

Lielākais medicīnas forums Latvijā – 9. Latvijas Ārstu kongressno  21. līdz 24. septembrim norisināsies ATTA CENTRE Rīgā, pulcējot vairākus tūkstošus dalībnieku no Latvijas un visas pasaules. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), vienojošais temats šogad būs virzība uz pacienta centrētu precīzijas medicīnu un to 21. septembrī ievadīja vairāki svinīgi pasākumi – Ekumēnisks dievkalpojums Rīgas Domā un svinīgā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

Šogad aprit 33 gadi kopš pirmā vēsturiskā kongresa 1989. gadā, kas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem un deva impulsu būtiskām izmaiņām praktiski visās medicīnas nozarēs. Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam. Viņš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu rada iespēju 1989. gadā Rīgā rīkot Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu.

Nākamie Latvijas Ārstu kongresi, katrs kļūdams par unikālu un nozīmīgu veselības aprūpes un sabiedrības veselības speciālistu profesionālās dzīves notikumu, kopumā veido nozares kopskatu Latvijā un pasaulē, izceļot būtiskākos notikumus un pavērsienus tās attīstībā.

Paralēli kongresam notiks arī 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, kā arī Latvijas Māsu asociācija (LMa) atzīmēs 100 gadus māsu profesijai Latvijā. Savukārt LĀZAsvinēs 75 gadu pastāvēšanu, kuras centrālie notikumi būs Latvijas Medicīnas fonda stipendiju pasniegšana un plenārsēde “Mūsu ceļš medicīnā – zināšanas, darbs, humānisms: latviešu mediķu pieredze un sasniegumi ārvalstīs”.

22. septembrī, notiks arī plenārsēde “Medicīniska kļūda. Pacientu un ārstu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā”, kā arī vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.Savukārt piektdien, 23. septembrī, notiks virkne diskusiju un starpdisciplināru zinātnisko sekciju un zinātniski praktisko sesiju. Kongress noslēgsies sestdien, 24. septembrī, ar plenārsēdi – “Ieskatoties nākotnē: Latvijas medicīna nākamajā simtgadē”, dodot vielu pārdomām līdz nākamajam Latvijas Ārstu kongresam, kurā atzīmēsim tā 10. jubileju. 

9. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās daļas vadītājs, gastroenterologs, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir LĀZA eksprezidents, Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizators, Latvijas Medicīnas fonda dibinātājs, profesors Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore veselības aprūpes jomā, ārste – infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komisiju veido vairāk nekā 30 vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.

Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks”, AS Sentor farm aptiekas – “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS „Veselības centru apvienība”, kā arī “Roche”.

SKDS aptauja: Ārsta profesija ir pati prestižākā Latvijā

Latvijas iedzīvotāji uzskata, ka ārsta profesija ir pati prestižākā, liecina pētījumu centra SKDS veiktā aptauja. Savukārt paši ārsti savas profesijas prestižu novērtējuši pieticīgāk, vienlaikus atzīstot, ka aizvadītajos desmit gados notikušas pozitīvas izmaiņas. Lai pirms 9. Latvijas Ārstu kongresa noskaidrotu, ko pēc teju trijiem Covid pandēmijā pavadītiem gadiem domā un kādas nākotnes perspektīvas saskata Latvijā praktizējoši ārsti, kā arī uzzinātu pacientu viedokli par veselības aprūpes kvalitāti un ārstu darbu, jūlijā un augustā tika īstenota plaša aptauja.

“Aptaujā iedzīvotājiem arī tika jautāts, cik, viņuprāt, var uzticēties dažādu profesiju pārstāvjiem. Ārsti un māsas bauda nedalītu iedzīvotāju uzticību, tā tikai statistiskās kļūdas ietvaros atpaliek no uzticības līmeņa, ko sabiedrībā bauda inženieri un arhitekti. Savukārt niecīga uzticēšanās ir politiķiem, ierēdņiem unarī tiesnešiem. Turklāt iedzīvotāju uzticēšanās ārstiem dinamika ir izteikti pozitīva, kas vēlreiz apliecina ārstu kā viedokļu līderu lomu sabiedrībā,” norāda SKDS direktors Arnis Kaktiņš.

Ar SKDS iedzīvotāju un ārstu aptaujas rezultātiem 9. Latvijas Ārstu kongresā, kas norisināsies no 21. līdz 24. septembrim Rīgā, tiks iepazīstināta plašāka sabiedrība un īpaši diskutēts arī plenārsēdē «Ārstu un pacientu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā. Profesionalitātes un medicīnisko kļūdu cēloņsakarības”. Aptauju īstenoja pētījumu centrs SKDS, kopumā aptaujājot 1005 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 18 līdz 65 gadiem un 1187 ārstus. Aptaujas anketā tika iekļauti gan aktuālie jautājumi, gan jau iepriekšējās aptaujās uzdotie, nodrošinot iespēju salīdzināt šī gada vērtējumus ar 2013. un 2017. gada aptauju rezultātiem.

Viena no aptaujas tradicionālajām sadaļām bija veltīta ārsta profesijas prestiža noskaidrošanai, kā arī ārstu profesionālās apmierinātības mērīšanai. Aptaujā lūdzām ārstus novērtēt, cik, viņuprāt, prestižas Latvijā ir biežāk izplatītās profesijas.  Līdzīgi kā 2013. un 2017. gadā, arī šoreiz TOP3 prestižāko profesiju vidū ārsti ierindoja – arhitekta, advokāta un uzņēmēja profesijas. Ārsti savas profesijas prestižu 10 baļļu skalā novērtējuši ar 6,93, kas vienlaikus ir būtiski augstāks rādītājs nekā iepriekšējās aptaujās un rada pamatu piesardzīgam optimismam. Savukārt Latvijas iedzīvotāji ārsta profesiju novērtējuši kā pašu prestižāko. Tikai tad seko arhitekti, advokāti un uzņēmēji.

“Sabiedrības novērtējums, protams, ka ir ļoti svarīgs, bet liela nozīme ir arī paša ārsta apmierinātībai ar savām profesionālajām izvēlēm. Joprojām 75% ārstu arī tagad izvēlētos to pašu profesiju, bet tikai 9% ir vīlušies savā izvēlē, bet 15% ir grūti atbildēt uz šo jautājumu. Īpaši priecē fakts, ka šo rezultātu nav ietekmējusi smagā Covid pandēmijas pieredze, apliecinot, ka ārsta profesiju izvēlas cilvēki ar skaidru misijas apziņu un augstu psiholoģisko noturību arī smagās krīzes situācijās. Savukārt, ja runa ir par bērnu profesionālajām izvēlēm. 57% ārstu saviem bērniem ieteiktu kļūt par ārstu, bet 35% – neieteiktu. Pozitīvi vērtējams, tas, ka kopš iepriekšējām aptaujām būtiski audzis to ārstu skaits, kas savam bērnam novēlētu sekot vecāku pēdās. Tas dod pamatu optimismam, ka ārstu dinastijas Latvijā ir uz palikšanu,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece.

Salīdzinot ar 2017. un 2013. gadu, ir būtiski pieaudzis to ārstu skaits, kas uzskata, ka darbs ārstniecības jomā tiek pienācīgi novērtēts tieši finansiāli, kā arī uzlabojušies darba apstākļi. Ja vēl 2017. gadā darba algu par pienācīgu novērtēja tikai 14% respondentu, tad šogad tie jau ir 29% aptaujāto ārstu. Tomēr joprojām paliek 59% ārstu, kas uzskata, ka finansiālais novērtējums nav atbilstošs.

Pēc Covid pandēmijas teju trim gadiemsvarīgi bija noskaidrot, kā savu darba slodzi, fizisko un garīgo veselību novērtē paši ārsti, kas visu šo laiku bijuši pakļauti paausgtinātam stresam un pārslodzei. Aptaujas dati parāda, ka dramatiski pieaudzis pacientu skaits ar ko ārsts kontaktējas ikdienā – vienas nedēļas laikā. Šogad vidēji tie ir 80 pacienti, bet vēl 2017. gadā tie bija 66 pacienti nedēļā.

Tāpat aptauja parāda, ka joprojām ārsti ir spiesti strādāt vairākās darbavietās, bet 22% strādā pat trīs un vairāk darbavietās! Tikai 43% aptaujāto atzīst, ka viņiem ir tikai viena darbavieta. Šie dati uzkstāmi parāda, ka Latvijā hroniski trūkst ārstu, kas arī rada papildus epidemioloģiskās drošības riskus.

Joprojām “izdegšana” darbā ir ārsta profesijas neatņemama sastāvdaļa. Un 10 gadu laikā, kopš tiek īstenotas aptaujas, situācija nav būtiski uzlabojusies. Joprojām katrs trešais ārst jeb 35% bieži satsopas ar “izdegšanu”, bet 53% – dažkārt. Tikai 9% aptaujāto ārstu ir atzinuši, ka nekad nav sastapušies ar “izdegšanu” darbā. 

Pirmo reizi mēs aptaujā vēlējāmies noskaidrot, kā iedzīvotāji un ārsti novērtē Latvijas veselības aprūpes sistēmu un tās atbilstību mūsdienu prasībām. Kā kopumā labu Latvijas veselības aprūpes sistēmu novērtējuši tikai 13% ārstu un 17% iedzīvotāju, bet kā kopumā sliktu – 28% ārstu un 32% iedzīvotāju.

Jau gadiem Latvijā tiek runāts par medicīniska rakstura kļūdām un to dekriminalizāciju, kā tas ir citās Eiropas valstīs. Tāpēc aptaujā pirmo reizi gan ārstiem, gan iedzīvotājiem tika jautāts, kā viņi redz šo jautājumu. Tikai 26% ārstu uzskata, ka medicīnisko kļūdu cēlonis ļoti bieži ir ārsta neprofesionalitāte un nekompetence, aptaujātie ārsti sliecas domāt, ka biežāk pie medicīniska rakstura kļūdām ir vainojamas drošas ārstniecības sistēmas trūkums, kā arī zemā pacientu veselības pratība un gaidas, ka ārstēšana vienmēr dos 100% pozitīvu rezultātu. Vienlaikus viņi atzīts, ka pacienti ļoti bieži ir arī izprotoši, ja redz godīgu mediķu attieksmi. Pacientu izpratni apliecina arī atbildes uz jautājumu, vai, jūsuprāt, Latvijā ir nepieciešams atbrīvot ārstus no kriminālatbildības par netīšām medicīniskām kļūdām. Kopumā apstiprinoši uz šo jautājumu atbildējuši 46% iedzīvotāju, bet nē teikuši 39% respondentu.

Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks”, AS Sentor farm aptiekas – “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS „Veselības centru apvienība”, kā arī “Roche”.

9. Latvijas Ārstu kongress ir sācies

Latvijas Ārstu biedrība ir noslēgusi 21.06.2022. līgumu Nr. SKV-TL-2022/22 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ERAF-5.png

www.Latvia.travel

Godātie kongresa dalībnieki!

Trešdien, 21. septembrī, plkst. 10.00 visi būsiet mīļi gaidīti ekumēniskajā dievkalpojumā Rīgas Domā un plkst. 11.30 svinīgajā ziedu nolikšanā pie Brīvības pieminekļa. Savukārt no plkst. 13.00 gaidīsim jūs ATTA centrā Krasta ielā 60, kur plkst. 14.00 sāksies sešas zinātniskās sesijas.

ATTĀLINĀTI pieslēgšanās kongresa tiešraidei notiks Latvijas Ārstu biedrības informatīvajā sistēmā https://is.arstubiedriba.lv/kongress (jāievada savu kartes numuru un paroli VAI jāautorizējas ar latvija.lv). Tiešraidē dalībnieki varēs sekot ATTA centrā notiekošajam un iesūtīt jautājumus lektoram īsziņas veidā.

KLĀTIENĒ dalība kongresā tiks fiksēta, skenējot LĀB tālākizglītības pasākumu karti. Ja karte nav, dalībnieks varēs uzrādīt QR kodu, kas ir katra dalībnieka profilā Latvijas Ārstu biedrības informatīvajā sistēmā. Klātienes dalībnieku reģistrācija ATTA centrā sāksies stundu pirms pirmā pasākuma un turpināsies visu dienu.

Ja ir nepieciešama palīdzība pieslēgties kongresa norisei LĀB informatīvajā sistēmā, zvaniet 27267999 vai 26422748.

Uz tikšanos kongresā!

Mūžībā devusies LĀB godabiedre Rita Putniņa

2022. gada 18. septembrī 97. mūža gadā mirusi LĀB godabiedre interniste Rita Putniņa.
Rita Putniņa dzimusi 1924. gada 17. oktobrī Grostonā. Beigusi RMI 1952.
gadā. Ārste Daugavpilī (1952–55), Ādažu slimnīcas galvenā ārste (1955–62). Rīgas 6. slimnīcas nodaļas vadītāja (1962–96). LĀB godabiedre 2011.
Rita Putniņa bija izcila speciāliste, jauno ārstu skolotāja, apveltīta ar spožām diagnostes spējām, vienmēr nesavtīgi kalpojusi pacientu interesēm. Latvijas Ārstu biedrība skumst par cienījamās kolēģes nāvi un izsaka līdzjūtību radiniekiem, kolēģiem un līdzgaitniekiem.
Sit tibi terra levis!

9. Latvijas Ārstu kongress pulcēs vairākus tūkstošus dalībnieku no visas pasaules

Latvijas Ārstu biedrība ir noslēgusi 21.06.2022. līgumu Nr. SKV-TL-2022/22 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ERAF-5.png

www.Latvia.travel

Lielākais medicīnas forums Latvijā – 9. Latvijas Ārstu kongress, kas no  21. septembra līdz 24. septembrim norisināsies ATTA CENTRE Krasta ielā 60, pulcēs vairākus tūkstošus dalībnieku no Latvijas un visas pasaules. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), vienojošais temats šogad būs virzība uz pacienta centrētu precīzijas medicīnu un to 21. septembrī ievadīs vairāki svinīgi pasākumi – Ekumēnisks dievkalpojums Rīgas Domā un svinīga ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

“Latvijas Ārstu kongress ierasti notiek reizi četros gados, ik reizi pulcējot vairākus tūkstošus ārstu no Latvijas un visas pasaules. Šogad aprit 33 gadi kopš pirmā vēsturiskā kongresa 1989. gadā, kas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem un deva impulsu būtiskām izmaiņām praktiski visās medicīnas nozarēs. Tāpēc mēs ceram, ka šī gada kongress būs nākamais pavērsiena punkts gan Latvijas medicīnā, gan mūsu sabiedrībā un valstī, dodot kvalitatīvu izrāvienu nākamajiem četriem gadiem. Kongresa galvenie vēstījumi tiks fiksēti tā rezolūcijā, kas tiks pieņemta 24. septembrī,” uzsver 9. Latvijas Ārstu kongresa rīcības komitejas vadītāja, LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Paralēli kongresam notiks arī 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, kā arī Latvijas Māsu asociācija (LMa) atzīmēs 100 gadus māsu profesijai Latvijā. Savukārt LĀZAsvinēs 75 gadu pastāvēšanu, kuras centrālie notikumi būs Latvijas Medicīnas fonda stipendiju pasniegšana un plenārsēde“Mūsu ceļš medicīnā – zināšanas, darbs, humānisms: latviešu mediķu pieredze un sasniegumi ārvalstīs”.

Pēc svinīgās ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa jau 21. septembrī notiks arī pirmās sešas zinātniskās sesijas un kongresa dalībnieku tikšanās neformālā gaisotnē, kā arī Kristas Vāveres un Kaspara Gobas dokumentālās filmas “Kristapa Keggi daudzās dzīves” pirmizrāde. Savukārt ceturtdien, 22. septembrī, notiks kongresa atklāšanas plenārsēde “200 gadu Latvijas medicīnā – zinātne, izaugsme un atklājumi”, kurā piedalīsies arī veselības ministrs Daniels Pavļuts. Plenārsēdi vadīs Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta direktors, profesors Juris Salaks. Šajā dienā notiks arī plenārsēde “Medicīniska kļūda. Pacientu un ārstu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā”, kā arī vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.

Savukārt piektdien, 23. septembrī, notiks virkne diskusiju un starpdisciplināru zinātnisko sekciju un zinātniski praktisko sesiju. Kongress noslēgsies sestdien, 24. septembrī, ar plenārsēdi – “Ieskatoties nākotnē: Latvijas medicīna nākamajā simtgadē”, dodot vielu pārdomām līdz nākamajam Latvijas Ārstu kongresam, kurā atzīmēsim tā 10. jubileju. 

Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt desmitiem medicīnas preču un recepšu medikamentu stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.

Vija Veisa, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente: ”Pēdējo gadu pandēmijas diktētie ierobežojumi skāruši arī profesionālo pasākumu norisi, tādēļ ar nepacietību gaidām tikšanos un domu apmaiņu ar kolēģiem klātienē ne tikai savas specialitātes ietvaros, bet arī ar daudzu citu medicīnas jomu pārstāvjiem. Tieši esot kopā ir visvērtīgāk atskatīties uz padarīto, izvērtēt esošo un veidot tālākos mērķus gan savai, gan profesijas attīstībai. “

Reizē ar Latvijas Ārstu kongresu no 22. līdz 24. septembrim Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija organizē 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongresu un aicina kolēģus dalīties un papildināt zināšanas un pieredzi arī savā jomā,  kopīgi virzīt mērķus nākotnes profesionālajai darbībai.Kongresa ietvaros plānota ķirurģijas meistarklase 22. septembrī profesora Revaz Botchorishvili, starptautiskā endoskopiskās ķirurģijas centra vadītāja, vadībā. Starpdisciplinārā diskusijā 23. septembrī ir aicināts piedalīties arī veselības ministrs Daniels Pavļuts, lai kopā ar dzemdību speciālistiem, vecmātēm, klīnisko un veselības psihologu diskutētu jautājumu par pacientes centrētu aprūpi dzemdībās.Kongresa trijās dienās plānotas zinātniskās sesijas un diskusijas gan par aktuāliem ginekoloģijas jautājumiem, vēža profilaksi un ārstēšanu, gan grūtniecības un dzemdību aprūpi.

9. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās daļas vadītājs, gastroenterologs, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir LĀZA eksprezidents, Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizators,Latvijas Medicīnas fonda dibinātājs, profesors Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore veselības aprūpes jomā, ārste – infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komisiju veido vairāk nekā 30 vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.

Reģistrēties dalībai kongresā un iepazīties ar tā programmu var www.arstukongress.lv

Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks”, AS Sentorfarm aptiekas – “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS „Veselības centru apvienība”, kā arī “Roche”.

Par Latvijas Ārstu kongresa vēsturi

Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam. Viņš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu rada iespēju 1989. gadā Rīgā rīkot Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu. Nākamie Latvijas Ārstu kongresi, katrs kļūdams par unikālu un nozīmīgu veselības aprūpes un sabiedrības veselības speciālistu profesionālās dzīves notikumu, kopumā veido nozares kopskatu Latvijā un pasaulē, izceļot būtiskākos notikumus un pavērsienus tās attīstībā.

Latvijas Ārstu kongresu rīko LĀB sadarbībā ar LĀZA, lai dotu iespēju ārstiem no Latvijas un visiem tiem, kas jūtas piederīgi šai valstij – ir dzimuši, auguši, mācījušies vai strādājuši Latvijā, vai arī viņu dzimtas saknes nāk no Latvijas –, īstenot dzīvē Latvijas Ārstu biedrības devīzi “Gensuna sumus” – būt kopā profesionālajos svētkos.

Mediķu un pacientu organizācijas ar partijām paraksta veselības nozares sadarbības memorandu

Šodien, 7. septembrī, pacientu un mediķu profesionālās organizācijas ar politiskajām partijām un to apvienībām parakstīja veselības nozares sadarbības memorandu, pirms 14. Saeimas vēlēšanā vienojoties par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā nākamajos gados.

Memorandu visu ārstu profesionālo asociāciju un Latvijas Ārstu biedrības vārdā parakstīja tās prezidente Dr. Ilze Aizsilniece, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Dr. Krista Brūna, Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska,Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidenteSarmīte Villere, Latvijas Ambulatorā dienesta ārstu palīgu profesionālās biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Raudovs, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes priekšsēdētāja Olga Valciņaun AGIHAS biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks. Savukārt partiju un to apvienību vārdā memorandam pievienojās  “Jaunā Vienotība” (Anda Čakša), “Attīstībai/Par!” (Ilmārs Dūrītis), “Apvienotais saraksts” (Ilze Ortveina, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars), “Progresīvie” vārdā (Edgars Labsvīrs), “Latvija pirmajā vietā” (Vladimirs Keidāns),  Zaļo un zemnieku savienība (Armands Krauze) un “Republika” (Sabīne Ulberte). Memorandam aicinātas pievienoties arī citas organizācijas un politiskās partijas, kas vēl to nav parakstījušas.

Memoranda galvenais mērķis irvalstiskā līmenī panākt attieksmes maiņu pret veselības nozari, kas ir Latvijas valsts, tautas un katra indivīda pastāvēšanas un labklājības pamats. Lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, kā arī samazinātu novēršamo nāvju skaitu, nākamajos četros gados ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas veselības aprūpes sistēmas organizācijā, mūsdienīgu pakalpojumu un zāļu pieejamībā.

Valdības izdevumi veselībai (% pret IKP) pandēmijas laikā palielinājās praktiski visās Eiropas Savienības valstīs. Rādītāja kāpumu ietekmēja gan papildus finansējums veselības aprūpei, gan arī IKP kritums lielākajā daļā valstu. Arī Latvijā veselības aprūpes finansējums ir palielinājies vairākus gadus pēc kārtas, tomēr tas joprojām ir zemākais starp ES valstīm – 4,8 % no IKP. Attiecīgi Igaunijā tie ir 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%. Saskaņā ar Eurostat 2020. gada datiem Latvijas valdības tēriņi veselības aprūpei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) bija 11%, kas ir zemākais starp ES valstīm un būtiski atpaliek no vidējā rādītāja (15%), kā arī kaimiņvalstīm – Igaunijas (14,6%) un Lietuvas (13,9%).

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), 2021. gada datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēlvien1383,99 eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ESvidējais līmenis.Salīdzinājumam Igaunijaviena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327,34 eiro, bet Lietuva – 2302,54 eiro. Tas liedz Latvijas iedzīvotājiem pieeju mūsdienīgai ārstēšanai un zālēm, kas pieejamas citu ES valstu pilsoņiem, tādejādi turpinot būtiski pasliktināt mūsu cilvēku dzīves kvalitāti un sekmē emigrāciju uz citām valstīm.

Latvijā hroniski trūkst gan ārstu un ārstu palīgu, gan māsu un māsu palīgu,kā arī cita ārstniecības procesa atbalsta personāla, tāpēc nozarē strādājošie ir pārslogoti un izdeg, krītas veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pacientu uzticība sistēmai.Ārstniecības personas tiek nodarbinātas pie vairākiem darba devējiem, radot ne tikai ilūziju par cilvēkresursu pietiekamību, bet arī radot papildus draudus veselības aprūpes sistēmai, piemēram, infekciju slimību izplatības risku. Arī esošā darbaspēka vecuma struktūra un jauno speciālistu zemais īpatsvars jau tuvākajos gados draud ar nespēju nodrošināt līdzšinējo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu pieejamību, īpaši reģionos.Viens no galvenajiem problēmas iemesliem ir nekonkurētspējīgs atalgojums un lielā darba slodze. 

Ņemot vērā iepriekšminēto, memoranda parakstītāji ir vienojušies par sekojošiem kopīgiem uzdevumiem nākamajiem gadiem. Pirmkārt, lai nodrošinātu cilvēka centrētu un rezultātu orientētu veselības aprūpi, kopīgi strādājot panākt Latvijas veselības aprūpes sistēmas humanizāciju un debirokratizāciju.

Otrkārt, kopīgi sadarboties tādas veselības aprūpes politikas un publiski finansētas veselības aprūpes sistēmas veidošanā, kas visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm, uzlabotu slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, celtu pacientu aprūpes kvalitāti. Treškārt, veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai valdības izdevumi veselības aprūpei pieaugtu vismaz līdz 6,5% no IKP un Latvijas valdības tēriņi veselības aprūpei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) tuvinātos ES vidējam rādītājam -15%.

Ceturtkārt, panākt, ka Latvijas valdība viena iedzīvotāja veselības aprūpei gadā novirza tikpat lielu finansējumu kā Igaunija un Lietuva, būtiski samazinot iedzīvotāju līdzmaksājumu apjomu. Piektkārt, ieviest izstrādāto jauno atalgojuma modeli atbilstoši “Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam” un panāk, ka no 2027. gada veselības aprūpes nozarē strādājošo atalgojums katru gadu tiek palielināts par 10%, līdz tas sasniedz ES vidējo proporciju pret vidējo algu valstī.

Sestkārt, stiprināt veselības aprūpes sistēmas pārvaldību un kapacitāti, īpaši digitālās transformācijas jomā, reformējot un piesaistot jaunus un spējīgus cilvēkresursus veselības nozarei. Septiņkārt, lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, kopīgi sadarbojoties dot ieguldījumu sabiedrības veselības pratības un pacientu līdzestības palielināšanā.

Veseli¯bas_nozares_memorands_05092022Lejupielādēt

Latvijas Medicīnas Fonda (LMF) stipendijas 2022/23

Latvijas Medicīnas fonds (LMF) turpina savu atbalstu medicīnas nozarei, atbalstot gan 9. Latvijas Ārstu kongresu, gan Latvijas ārstus, kā arī dodot iespēju ārpus Latvijas dzīvojošajiem jauniešiem iepazīt Latvijas medicīnu un arī valsti. Prof. Bertrams Zariņš būs kongresa delegātu un lektoru vidū un personīgi pasniegs LMF stipendijas 21. septembrī Kongresa atklāšanas sarīkojumā.

Drīz pēc Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa ārsti Kristaps un Bertrams Zariņi ( ASV) dibināja bezpeļņas organizāciju Latvijas Medicīnas fonds (LMF), lai atbalstītu Latvijas medicīnu. Nu jau 30 gadus Latvijas ārsti un studenti saņem LMF stipendijas. Arī šogad LMF atbalsta Latvijas jaunos ārstus. Zariņu studiju ceļojuma stipendiju 4000 USD saņem radioloģijas rezidente Līna Lazdiņa, lai iegūtu zināšanas klīniskajā darbā Lēvenes Universitātes slimnīcas Staru terapijas nodaļā, Beļģijā. Dr. Lazdiņa apgūs jaunākās metodes ļaundabīgo audzēju terapijā. Stipendijai viņu rekomendēja Dr. med. Aija Geriņa Bērziņa, P. Stradiņa KUS Onkoloģijas klīnikas vadītāja.

Dr. Daira Lapse, RSU rezidente patoloģijas specialitātē, saņem Zariņu studiju ceļojuma stipendiju 5000 USD, lai apgūtu jaunas zināšanas neiropatoloģijā National Hospital for Neurology and Neurosurgery, Apvienotajā Karalistē, Londonā. Rekomendāciju sniedza Dr. Jurijs Nazarovs, P. Stradiņa KUS, Patoloģijas institūta vadītājs.

Zariņu studiju ceļojuma stipendiju 5000 USD saņem arī RSU rezidente anestezioloģijā reanimatoloģijā Dr. Darja Smirnova, lai padziļinātu zināšanās nieru un aknu aizstājterapijas jomā un apgūtu jaunas metodes, ko pielietot sepse gadījumā International Renal Research Institute Vicenza, San Bortolo Hospital, Itālijā. Rekomendāciju sniedza asoc. prof. Oļegs Sabeļņikovs, RSU Klīnisko prasmju un medicīnas tehnoloģiju katedras vadītājs.

Kopš 2016. gada vasaras Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) ir izveidojis jaunu stipendiju – LMF Studentu Stipendija,lai dotu iespēju jauniešiem, kas dzīvo un mācās ārpus Latvijas universitātēs, koledžās vai medicīnas skolās, iespēju gūt praktisku pieredzi Latvijā P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vai kādā citā ārstniecības iestādē un papildinātu zināšanas un praktiskās iemaņas medicīnā. Šogad šo stipendiju 1250 USD saņem Sarma Ejups (ASV), lai gūtu ieskatu Latvijas rehabilitācijas nozarē rehabilitācijas centrā Vaivari. Stipendijas kurators ir LMF un LĀZA valdes loceklis Dr. Aleksandrs Kalniņš.

Brāļu Zariņu vārds ir cieši saistāms ar Latvijas Ārstu kongresu vēsturi. LMF vienmēr atbalstījis ar finansiālu ziedojumu visus Latvijas Ārstu kongresus, un arī šogad ar 5000 $ ziedojumu atbalsta 9. Latvijas Ārstu kongresu, kas notiks no 21.-24. septembrim. LMF stipendijas šogad pasniegs prof. Bertrams Zariņš kongresa atklāšanas sarīkojumā 21. septembrī ATTA CENTRE, Rīgā.

Plašāka informācija par Latvijas Medicīnas Fondu (LMF) un tā stipendijām http://latvianmedicalfoundation.org/

Latvijas Medicīnas Fonds ir dibināts 1990. gadā kā privāta bezpeļņas organizācija ar mērķi atbalstīt veselības aprūpi Latvijā. Fonds vēsturiski bijis saistīts ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA).

Kamena Kaidaka,
LMF un LĀZA administratore Latvijā
lmf.latvia@gmail.com, +371 29121922

Latvijas Nacionālā opera un balets dāvana ārstniecības personām

Latvijas Nacionālā opera un balets dāvina iespēju ārstniecības personām apmeklēt Latvijas Nacionālās operas iestudējumu “Hamlets” 10. septembrī un 13. oktobrī ar 25% atlaidi.

Uz Latvijas Nacionālās operas skatuves ir atgriezies viens no spožākajiem darbiem latviešu mūzikā – Jāņa Kalniņa muzikālā traģēdija Hamlets, stāsts par spēku un maigumu, kas veidots desmit ainās ar starpspēlēm. Jaunuzvedumu veidojuši izrādes muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš, režisore Kristīna Vuss (Kristina Wuss), scenogrāfs Andris Eglītis un kostīmu māksliniece Kristīne Pasternaka. Iestudējuma patrons ir Latvijas Nacionālās operas ģilde ASV.

Jānis Kalniņš opera HAMLETS

10. septembrī plkst. 19.00

13. oktobrī plkst. 19.00

Muzikālais vadītājs un diriģents Mārtiņš Ozoliņš

Biļetes pieejamas LNO kasēs un elektroniski vietnē www.opera.lv.

Ievadot atlaides kodu MED25, saņemsiet biļetes cenas atlaidi 25% apmērā.

Viena pirkuma ietvaros iespējams iegādāties 4 biļetes. Atlaides kods nedarbojas biļešu iegādei uz izrādēm citos datumos.

Saziņai:e-pasts: info@opera.lv