2022. gada 15. novembrī plkst. 15.00 Rīgas Stradiņa universitātes aulā, Dzirciema ielā 16, Rīgā, notiks biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” (LĀB) biedru atkārtota pilnsapulce. Reģistrācija no plkst. 14.00.
DARBA KĀRTĪBĀ:
Sapulces atklāšana, ziņojums par ieradušos biedru skaitu
Sapulces vadītāja un protokolētāja, Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana
Viesu uzrunas
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par komisijas priekšsēdētāju
Prezidenta ziņojums
Profesionālo struktūrvienību (Sertifikācijas padome, Ētikas komisija, Aroda tiesa, Izglītības komisija) vadītāju ziņojumi
Revīzijas komisijas ziņojums
Prezidenta vēlēšanas
Goda biedru sveikšana
Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, rezultātu apstiprināšana
Ievēlētā prezidenta uzruna
Viceprezidentu vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
Valdes vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
Revīzijas komisijas vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
Sertifikācijas padomes, Ētikas komisijas, Izglītības komisijas un Aroda tiesas vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
Kandidātus ievēlēšanai LĀB pārvaldes un profesionālajās institūcijās var pieteikt, iesniedzot iesniegumu LĀB sekretariātā, Skolas ielā 3, Rīgā, vai iesūtot e-pastā lab@arstubiedriba.lv.
27.10.2022 laika posmā no plkst. 08:30 līdz 17:00 saistībā ar plānotajiem tehnoloģiskajiem darbiem nebūs pieejama Latvijas Ārstu biedrības informatīvā sistēma (https://is.arstubiedriba.lv)
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, premjeram Krišjānim Kariņam un Veselības ministrijai (VM), kurā pauž protestu un dziļu neizpratni par VM pēkšņo lēmumu atsaukt no amata Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) “Vaivari” ilggadējo valdes priekšsēdētāju Andu Nulli. LĀB valdes ieskatā VM Valsts sekretāre Indra Dreika ir pieņēmusi katastrofālu, veselības aprūpei un pacientiem absolūti kaitniecisku un nozares profesionāļiem pilnīgi nesaprotamu lēmumu, kas nodara kaitējumunacionālai drošībai un stabilitātei svarīgajai veselības nozarei.Tāpēc LĀB aicina valsts augstākās amatpersonas aktīvi iesaistīties šī jautājuma taisnīgā noregulējumā.
LĀB vēstulē pauž neizpratni, ka VM savu pēkšņo lēmumu pamatoarinterešu konflikta situāciju, kurai vairāk nekā astoņus gadus atpakaļ pēc Veselības Ministrijas unKNAB pārbaudes jau tika rasts tiesisks risinājums. Lai varētu izvairīties no interešu konflikta,jebkura lēmuma pieņemšana, kas varētu būt saistīta ar A. Nulles tuviniekiem vai uzņēmumu, kurāviņa nelielā slodzē ir darba ņēmēja un strādā kāģimenes ārste (lai saglabātu ārsta sertifikātu), tika deleģēta otram NRC “Vaivari” valdes loceklim.
Vēstulē valsts augstākajām amatpersonām un VM teikts, ka bažas par VM pēkšņā lēmumapolitisko raksturu vairo fakts, ka lēmums steigā pieņemts laikā, kad notiek ne tikai jaunās valdības veidošana un nākamās VM politiskas vadības izraudzīšanās, bet arī konkurss uz NRC “Vaivari” valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu vietām, kurā savu kandidatūru pārliecinoši pieteikusi Anda Nulle.
“Atgādinām, ka valsts un tās institūciju pienākums ir nodrošināt, lai ārstniecības iestādes Latvijā vadītu nozares profesionāļi ar atbilstošu izglītību un pieredzi, īpaši ārkārtas situācijā kādu piedzīvojām Covid-19 pandēmijas laikā un pašlaik, kad mums tepat blakus norisinās Krievijas-Ukrainas karš,” teikts vēstulē. Latvijas Ārstu biedrība atgādina, ka NRC „Vaivari” ilggadējā valdes priekšsēdētāja Anda Nulle kopā ar komandu ir izveidojusi ne tikai spēcīgu un mūsdienīgu rehabilitācijas centru Vaivaros, viņa ir iedzīvinājusi rehabilitācijas pakalpojumus visā Latvijā. Par to viņai ir pateicīgi gan Rīgas, gan reģionu ārstniecības iestāžu vadītāji, bet jo īpaši – pacienti. Arī Ukrainas kara varoņi, kas Andas Nulles vadībā ir saņēmuši pasaules līmeņa rehabilitāciju un iespēju uz cilvēka cienīgu dzīvi. A. Nulle ar savu personību uzskatāmi pierādījusi, ka izcils ārsts ar mūsdienīga menedžera talantu, ne vienmēr ir politiski ērts, bet viennozīmīgi – valstiski svarīgs sabiedrības veselības nodrošināšanā.
No 5. līdz 8. oktobrim Berlīnē norisinājās ikgadējā Pasaules Medicīnas asociācijas ģenerālā asambleja, kuru apmeklēja pārstāvji no 57 nacionālajām medicīnas asociācijām visā pasaulē. Latviju un tās ārstu saimi gada nozīmīgākajā nozares pasākumā pārstāvēja un visu lēmumu pieņemšanā piedalījās Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece un biroja vadītāja Maira Sudraba.
Asamblejā šogad tika izskatīti ļoti nozīmīgi jautājumi un pieņemti būtiski dokumenti, piemēram, Pasaules Medicīnas Asociācijas/ World Medical Association atjaunotais Ētikas kodekss, tāpat arī rezolūcija par koleģiālu attiecību stiprināšanu starp ārstiem un farmaceitiem, lai pacientam nodrošinātu labāku medikamentozo terapiju.
Liela uzmanība tika pievērsta notikumiem Ukrainā un Irānā. Asamblejas dalībnieki atkārtoti apliecināja savu atbalstu ārstiem kolēģiem Ukrainā un nosodīja Krievijas armijas veikto Ukrainas civiliedzīvotāju un slimnīcu bombardēšanu. Tāpat sanāksmē tika paustas dziļas bažas par ziņojumiem par vardarbību pret protestētājiem Irānā, kur tiek ziņots, ka daudzi cilvēki ir gājuši bojā. Sīkāk par izskatītajiem jautājumiem un pieņemtajiem paziņojumiem…
“55 Minūtes ar LĀZA” atgriežas! Jau trešdien, 19. oktobrī, 18:00 pēc Latvijas laika.
Parunāsimies par Latvijas Ārstu kongresu un LĀZA sadarbību ar Latvijas Ārstu biedrību tā organizācijā, kā arī par potenciālām sadarbības iespējām nākotnē. Piedalīsies LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece un LĀB eksprezidents prof. Viesturs Boka, no LĀZA puses – prof. Uģis Gruntmanis un Dr. Daina Dreimane kā panelisti. Viens no jautājumiem, kas interesē arī visus mūs, kā ārpus Latvijas esošie LĀB biedri var piedalīties LĀB darbā un lēmumu pieņemšanā.
Saruna notiks Zoom formātā un aicinām pievienoties, lai tad varat aktīvi komentēt un piedalīties.
Šī gada oktobra sākumā Latvijas Ārstu biedrības sadarbības organizācija Vācijas Ārstu biedrība atzīmēja nozīmīgu jubileju, svinīgajā pasākumā“Vācijas Ārstu biedrībai – 75 gadi” tās prezidents Dr. Klauss Reinhards (Klaus Reinhardt) uzstājās ar runu, kurā uzsvēra un pamatoja ārsta profesionālās brīvības saglabāšanu kā medicīniski ētisku pienākumu pret pacientiem un sabiedrības veselību. Piedāvājam iepazīties ar spilgtākajiem runas citātiem, kā arī pilnu runas tulkojumu latviešu valodā.
“Profesionālā brīvība nav novecojusi vērtība, kas mantota no aizgājušajiem laikiem, kaut arī daži politiķi un viens otrs izmaksu sedzējs ļoti uzstājīgi cenšas par to pārliecināt.Nē, profesionālā brīvība ir sinequa non un līdz ar to – pamats, lai cilvēki uzticētos ārstiem.”
“Tie, kuri apšauba ārstu profesionālu brīvību, pakļauj šaubām arī pacientu tiesības uz ārstēšanu saskaņā ar Ženēvas deklarācijas noteikumiem. Un mēs to nepieļausim.”
“Par to, ka ārstu biedrībām patlaban ir vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams uzņemties šo aizsardzības funkciju, liecina lielais valsts iejaukšanās gadījumu skaits un ekonomiski motivēti dažādu pušu mēģinājumi ietekmēt ārstu profesionālo darbību.”
“Visu ārstu medicīniski profesionālā rīcības brīvība un ārstu profesionālās ētikas un medicīnas jomu regulējošajos tiesību aktos noteiktais pienākums uzņemties personīgu atbildību par pacientu labklājību, mūsuprāt, ir kvalitatīvas pacientu aprūpes pamatnosacījums. Šī profesionālā autonomija kalpo tikai un vienīgi pacientu interesēm, un līdz ar to mūsu ieskatā tā arī ir daļa no pacientu tiesībām!”
“Arī šodien joprojām ir vērts regulāri atgādināt politiķiem un izmaksu sedzējiem, ka ārsti netika dalīti ārstos, kas strādā slimnīcās, ārstos, kas darbojas kā ierēdņi un ārstos, kas īsteno pastāvīgu profesionālo darbību kā pašnodarbinātie. Arī militārie ārsti veic darbību brīvajā profesijā – tieši tāpat kā ārsti, kas strādā pastāvīgā darbā veselības aprūpes centros, turklāt arī tad, ja šos centrus pārvalda komercsabiedrības.”
“Profesors JērgsHope (JörgHoppe), kuru vairākums no jums iepazina, kad viņš darbojās Vācijas Ārstu biedrības prezidenta amatā, bija viens no pirmajiem, kurš brīdināja par šādu brīvas profesionālās darbības īstenošanas apdraudējumu. Jērgs Hope ir dedzīgi iebildis pret ietekmēšanu, no medicīnas viedokļa nevajadzīgu standartizāciju un tā saukto „pavārgrāmatu medicīnu”, atņemot ārstiem jebkādu rīcības brīvību, kas ļautu pieņemt patstāvīgus lēmumus par ārstēšanu. Man šķiet, ka daudzi tolaik nemaz nebija aptvēruši šīs problēmas apmērus.”
“Šobrīd Vācijas Ārstu biedrība kā Vācijas ārstu biedrību asociācija pārstāv aptuveni 550 000 ārstu visā Vācijas teritorijā. Tādējādi ārstu pašpārvalde ir būtiska Vācijas veselības aprūpes sistēmas iezīme, un šādā formā tādas nav nekur citur pasaulē, izņemot Austriju.”
“Profesors Taupics (Taupitz) pašpārvaldes būtību ir brīnišķīgi kodolīgā veidā paudis savā rakstā, kuru viņš kā viesautors iesniedza mūsu jubilejas publikācijai: „No socioloģiskā viedokļa pašpārvalde balstās uz līguma starp sabiedrību un kādas profesijas pārstāvjiem. Sabiedrība nodrošina šīs profesijas pārstāvjiem autonomiju tās profesionālās darbības īstenošanā un aizsardzību pret nekvalificētu konkurenci. Pretī tā [sabiedrība] saņem ticamu efektīvas pašregulācijas un paškontroles solījumu. Šādā aspektā ārsta profesijas pārstāvji garantē pacientiem un sabiedrībai medicīniskā personāla profesionālo kompetenci un integritāti.””
LR Valsts prezidentam Egilam Levitam LR Ministru prezidentam un partiju apvienības “Jaunā Vienotība” valdes priekšsēdētājam Krišjānim Kariņam Nacionālās apvienības priekšsēdētājam Raivim Dzintaram “Apvienotais saraksts” Ministru prezidenta amata kandidātam Uldim Pīlēnam “Apvienotais saraksts” līdzpriekšsēdētājam Edgaram Tavaram
Rīgā, 2022. gada 12. oktobrī
Par veselības aprūpes nozares profesionāļa izraudzīšanu LR veselības ministra amatā
Ņemot vērā veselības aprūpes nozares izšķirošo nozīmi ikvienas sabiedrības un valsts ilgtermiņa attīstībā, kā arī nākotnes izaicinājumus nozares sakārtošanā, Latvijas Ārstu biedrība aicina Valsts prezidentu un valdību veidojošās partijas LR veselības ministra amatu uzticēt veselības aprūpes nozares profesionālim ar nopietnām zināšanām un pieredzi, kā arī stratēģisku redzējumu un spēju uzņemties līderību.
Latvijas Ārstu biedrības valde uzskata, ka valdību veidojošajām partijām lēmums par Veselības ministrijas politisko vadību ir jāpieņem ar vislielāko atbildību un sabiedrības veselībasinteresēs. Uzņemties vienas no valstī svarīgākās ministrijas vadību ir jābūt ikviena nobrieduša politiskā spēka goda lietai un brieduma pazīmei, tāpēc ceram, ka veselības ministra amatam tiks izraudzīts iespējami labākais un piemērotākais kandidāts, kas spēs sadarboties ar nozares profesionālajām organizācijām kā līdzīgs ar līdzīgu.
Tāpat Latvijas Ārstu biedrība rosina valdības veidošanas procesā izskatīt iespēju Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas vadību uzticēt vienam politiskajam spēkam, paverot iespēju daudz plašākai abu šo saistīto nozaru sadarbībai vienotu mērķu vārdā.
Cieņā Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā Prezidente Dr. Ilze Aizsilniece
Aicinām Jūs piedalīties aptaujā par Ekstrakorporālo Membrānas Oksigenācijas Medicīnisko Tehnoloģiju (EKMO) procesu Latvijā!
Jums tiek piedāvāta anketa par Ekstrakorporālo Membrānas Oksigenācijas Medicīnisko Tehnoloģiju, ko ikdienas klīniskā praksē izmanto ITN/RAN kritiski smagiem pacientiem ar atgriezinisku sirds/plaušu nepietiekamību kā “tiltu” uz orgāna transplantāciju, ārstēšanu un izveseļošanos, mākslīga orgāna implantāciju.
Biežākas indikācijas no sirds asinsvadu sistēmas (PATE, kardiogēns šoks, KPR), no respiratorās sistēmas (ARDS, TRALI, VILI).
Anketēšanas uzdevums analizēt Latvijas slimnīcu ITN/RAN cilvēku un tehniskus resursus, gatavības līmeni ieviest EKMO ikdienas klīniskā praksē.
Latviešu ārstu un zobārstu apvienības 75 gadu jubilejas diena ir pavisam drīz – 7. decembris, tomēr jau visu šo gadu mēs runājam un rakstām – LĀZA 75, jo organizācija ir dibināta 1947. gadā. Jubilejas gada sarīkojumi sākās Eslingenas dziesmu svētkos, tad Minesotā, bet no 21. līdz 24. septembrim – Rīgā.
Starp politiskajām priekšvēlēšanu debatēm nepelnīti pieklusināta bija vēsts, ka Rīgā pulcējušies izcili pasaules ārsti, zobārsti, visu medicīnas jomu speciālisti, lai tiktos 9. Latvijas ārstu kongresā, ko rīkoja Latvijas Ārstu biedrība (rīcības komiteju vadītāja LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA). Kongress savā vērienā un satura bagātībā bija izcils notikums. Ar lepnumu var teikt, ka tā organizācijā lielu daļu savas dvēseles ielika arī LĀZA biedri, īpaši jau asoc. prof. Daina Dreimane un prof. Bertrams Zariņš kā kongresa organizācijas komitejas locekļi. Kongresa programma šoreiz bija tik vispusīga un saistoša visu specialitāšu ārstiem, ka bija pat grūti izvēlēties paralēli noritošos pasākumus, kuros tad ņemt dalību. Tomēr labā ziņa visiem dalībniekiem bija, ka kongresa notikumi tika gan translēti tiešsaistē, kā arī ierakstīti un būs pieejami jau arī vēl ilgi pēc kongresa noslēguma.
21. septembra rīts ausa saulains un silts. Kongress sākās ar Ekumenisko dievkalpojumu Rīgas Domā. Svinīgajā un apskaidrotajā gaisotnē vairākkārt skanēja mums visiem tik vajadzīgie vārdi – ticība, cerība, mīlestība. Tā vien šķiet, ka, reiz izskanējuši, tie pavadīja kongresa dalībniekus visu kongresa laiku. Aiz Latvijas karoga, Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa karoga un Latvijas Ārstu biedrības karoga kongresa dalībnieku ceļš vijās caur vecpilsētas ielām līdz Brīvības piemineklim, kur noliecām galvas cieņā un guldījām ziedus.
Lielākais medicīnas forums Latvijā par savu mājvietu bija izvēlējies ATTA CENTRE Rīgā, kur vienlaikus vairāki tūkstoši klausītāju varēja piedalīties kongresa norisē gan klātienē, gan attālināti. Pirmā kongresa diena bija veltīta arī tēmai par psihisko veselību sabiedrības krīžu laikā, un savu lekciju sniedza arī LĀZA valdes locekle, bērnu psihiatre Karīna Beinerte, kas pēc studijām Londonā nu ir atgriezusies Latvijā un strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Kongresa atklāšanas sarīkojumā ikgadējās Latvijas Medicīnas Fonda stipendijas pasniedza prof. Bertrams Zariņš. Dienu noslēdza negaidīts pārsteigums – dokumentālās filmas “Kristapa Keggi daudzās dzīves” pirmizrāde. Filmas veidotāji: Krista Vāvere un Kaspars Goba.
22. septembrī notika kongresa atklāšanas plenārsēde “200 gadu Latvijas medicīnā – zinātne, izaugsme un atklājumi”. Par tās emocionālāko mirkli kļuva prof. Bertrama Zariņa lekcija par Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu, kas norisinājās Latvijā 1989. gadā. Šķiet, tā bija viena no tām reizēm, kad gan lektoram, gan klausītājiem emocijas pildīja sirdis un acīs riesās asaras – ne skumju, bet gaismas asaras, par to, cik nozīmīgos un skaistos brīžos mums ir bijis lemts piedalīties. Nenoliedzami, ka Pirmais vispasaules latviešu ārstu kongress ir nozīmīgs ne tikai Latvijas medicīnas attīstības ceļā, bet arī Latvijas brīvības ceļā. Un nozīmīgs tas bija arī LĀZA biedru dzīves ceļā, jo daudziem tā bija ilgi lolotā atgriešanās Dzimtenē, bet daudziem arī pirmā reize Tēvu zemē. LĀZA guva reālus mērķus – ne vairs vērstus uz trimdā mītošo interesēm, bet gan vēršot skatu uz Tēvzemes kolēģu un latviešu tautas vajadzībām.
23. septembra rītā LĀZA priekšsēdis Uģis Gruntmanis LĀZA 75 gadu jubilejai veltīto plenārsēdi sāka ar vārdiem – LĀZA ir organizācija, kas iedvesmo. Un tam nevar nepiekrist neviens, kas kaut nedaudz ir sekojis līdz latviešu ārstu trimdas ceļiem pēc Otrā pasaules kara. Pārvarot kara grūtības, svešuma smagumu, trimdas ārsti, un ne tikai ārsti, rada spēku veidot savu un savu bērnu dzīves ceļus tā, lai pēc daudziem gadiem spētu palīdzēt Latvijai. Brīvās Latvijas gados LĀZA izvirzīja par mērķi turpināt aktīvi sadarboties ar Latvijas kolēģiem, bet pēdējās desmitgadēs arī ar “jauno diasporu”, pārsvarā Eiropā, galveno uzsvaru liekot uz atbalstu jauno ārstu izglītībai un pieredzes apmaiņai. Likumsakarīgi, ka arī Profesora Ilmāra Lazovska piemiņai dibinātā Medicīnas fonda stipendijas Dr. Ēriks Niedrītis Latvijas studentiem pasniedza jubilejas plenārsēdē. Uģis Gruntmanis kā sēdes vadītājs nolasīja Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa apsveikuma vēstuli LĀZA jubilejā, bet klātesošos tiešsaistē uzrunāja eksprezidente prof. Vaira Vīķe-Freiberga.LĀZA ir organizācija, kas iedvesmo labiem darbiem – to apliecināja arī filma “LĀZA 75 gadi”, kuras tapšanā liels nopelns režisoram Viktoram Dukam.
Izcilus priekšlasījumus sniedza LĀZA biedri Zane Jaunmuktāne un Jānis Tupesis. Sēdi vadīja LĀZA valdes locekļi Daina Dreimane un Kaspars Tūters. Kongresā referēja arī Andis Graudiņš, Daina Dreimane, Uldis Kopeika, diskusijas vadīja Uģis Gruntmanis un Kamena Kaidaka.
LĀZA 75 gadu jubilejas vakars aizritēja sirsnīgā gaisotnē P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, kur arī glabājas LĀZA arhīva materiāli un daudzu ārstu un māsu privātie dāvinājumi muzejam. Savu īpašo dāvanu klātesošajiem sniedza pianiste Dzintra Erliha, atskaņojot Lolitas Ritmanes skaņdarbu – veltījumu COVID upuriem. Tomēr domas un sarunas bija možas un cerību pilnas, ka LĀZA ceļš ir garš un būs vēl garāks, jo mums ir, kurp doties. Un ceļamaizei viens no daudzajiem vēlējumiem:
“Dāsnums un atbalsts, ko LĀZA sniedz esošajiem un topošajiem ārstiem, veicina tieksmi pēc izcilības. Tas iedrošina spert ļoti nozīmīgus soļus pašizaugsmes virzienā, nodrošinot sajūtu, ka viņi nav vieni. Šis nesavtīgais atbalsts ietekmē Latvijas nākotni, kura kļūst arvien bagātāka ar teicamiem un izciliem speciālistiem. Paldies!”Tīna Luīze Čupāne, medicīnas studente, Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiāte 2022
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
