JAUNUMI

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/biedriba-jauno-un-dargo-zalu-pieejamiba-latvija-problemas-un-iespejamie-risinajumi.d?id=48986415

Žurnāls Latvijas Ārsts 8. Latvijas Ārstu kongresa priekšnojautās

Dr.med.h.c. Pēteris Apinis,

Latvijas Ārstu biedrības prezidents, žurnāla Latvijas Ārsts galvenais redaktors

Žurnāls Latvijas Ārsts – izcili autori, laba latviešu valoda, korekta medicīnas informācija jau 28 gadus

Pirmais žurnāla numurs iznāca 1989. gada jūnijā. Kopš tā laika žurnāls ir iznācis regulāri, kļuvis par nacionālo medicīnas žurnālu. Šajā gadsimtā tas iznāk reizi mēnesī, bet vasarā viens numurs apvieno divus mēnešus. Šogad kā apvienoto izdodam maija un jūnija numuru.

Žurnāls Latvijas Ārsts tiek bez maksas sūtīts visiem Latvijas Ārstu biedrības biedriem, godabiedriem, atsevišķām veselības aprūpes iestādēm, institūcijām. Atkārtošos – šo žurnālu bez maksas saņem Ārstu biedrības biedri. Parasti drukājam un ārstiem izplatām 3000 žurnāla eksemplārus.

Šoreiz žurnālu izņēmuma kārtā esam nodrukājuši 11 500 eksemplāros. Tieši tik ārstu ir Latvijas Ārstu biedrības reģistrā, un visiem mēs šo žurnālu nosūtām. Ja Jūs saņemat šo žurnālu, neliecieties izbrīnīts – tas ir atgādinājums, ka laiks stāties Latvijas Ārstu biedrībā un katru mēnesi saņemt šo žurnālu.

Mūsu regulārie lasītāji, protams, pārsteigti nejutīsies – žurnālā allaž ir interesanti raksti, pilnvērtīga medicīnas informācija, par ko gādā mūsu autori. Tomēr gadu no gada tieši vasaras apvienotajam numuram rakstu skaits un apjoms pieaug – mūsu cienījamie profesori un labākie ārsti labprāt raksta tieši dzimšanas dienas numuram. Šoreiz izvēle bija īpaši grūta, jo mūsu redakcijas atvilktnē bija vismaz divtik rakstu, cik ieiet šajā žurnālā.

Kāda ir žurnāla Latvijas Ārsts redakcijas koncepcija? Mēs veidojam žurnālu lasītājiem, nevis rakstītājiem, mēs veidojam žurnālu gudram Latvijas ārstam, lai viņš gūtu papildu informāciju un jaunas zināšanas. Pasaulē vairums medicīnas žurnālu ir žurnāli rakstītājiem – tie ir citējami žurnāli ar precīziem zinātniskiem ziņojumiem par šauru tēmu. Šos zinātniskos rakstus lasa ļoti šaurs lasītāju loks. Žurnāls Latvijas Ārsts nekad nebūs citējams žurnāls (nu labi, nebūs citējams žurnāls, kamēr es būšu galvenais redaktors), jo mūsu mērķis ir sniegt modernu skatījumu uz medicīnu, bet ne ļoti šauras zinātniskas publikācijas. Latvijas Ārstu biedrībai ir ļoti laba sadarbība ar Lietuvas Ārstu biedrību, un mums ir iespējas palīdzēt kolēģiem publicēties citējamā žurnālā Medicina, kas iznāk Kauņā.

Šoreiz esam žurnālā ievietojuši diezgan daudz informācijas – parasti ikmēneša žurnālā ar 80 lapaspusēm mums tam vieta neatliek. Tomēr tiem, kas vēlas pastāstīt par savām iespējām citiem kolēģiem, labprāt ļaujam to darīt. Žurnāls Latvijas Ārsts nav paredzēts citai auditorijai, kā tikai ārstiem, tāpēc mūsu žurnālā ir iespējams izvietot reklāmas recepšu medikamentiem un informāciju par jaunām diagnostikas un ārstniecības metodēm, ko attīsta viena vai otra medicīnas iestāde.

Es pats šo konkrēto žurnāla Latvijas Ārsts numuru lasītu no viena gala līdz otram – galvenokārt izcilo autoru un viedokļu dēļ. Es ceru – Jūs rīkosities līdzīgi.

Latvijas Ārstu biedrība – ārstu profesionālās sadarbības organizācija un viedokļa paudēja

Latvijas Ārstu biedrību dibinājām 1988. gada maijā. Aiztecējis laiks, mainījusies situācija. Joprojām Latvijas Ārstu biedrība ir nevalstiska organizācija, kas nesaņem naudu no valsts, bet pati nopelna un pati tērē. Ministrijai un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai esam gan sadarbības partneris, gan opozīcija.

Ārstu biedrības biedri ir tie kolēģi, kas ne tikai ir izrādījuši vēlmi būt par biedriem, bet arī samaksājuši biedra naudu. Biedra nauda ir 30 eiro gadā, par šo naudu kolēģis katru mēnesi saņem žurnālu, viņam ievērojami lētāka ir Latvijas Ārstu biedrības kongresu un konferenču apmeklēšana, viņš var saņemt nepieciešamās juridiskās konsultācijas, konsultācijas sertifikācijas un resertifikācijas, kā arī tālākizglītības jautājumos. Arī liela daļa mūsu tālākapmācības kursu ir ar diferencētu samaksu – Ārstu biedrības biedriem ir pietiekami liela atlaide. Te viena piebilde – visiem, kas nav kādu laiku bijuši Ārstu biedrības biedri, atjaunošanas gadā biedra maksa ir lielāka – 45 eiro. Tātad, biedra nauda pirmajā gadā ir 45 eiro, bet nākamajos – 30 eiro.

Ārstu tiesību aizsardzība

Būtiskais Latvijas Ārstu biedrības uzdevums ir ārstu tiesību aizsardzība. Dīvaini, bet nereti kolēģi par Ārstu biedrības biedriem kļūst tikai tad, kad uzradies kāds advokāts vai prokurors ar noskāršamu vēlmi mūsu kolēģi iespundēt vai vismaz viņam attiesāt naudu. Gandrīz visos gadījumos ārstiem palīgā dodas Latvijas Ārstu biedrības juridiskais dienests, un, ko tur liegties nav vērts, vairākumā gadījumu esam varējuši kolēģiem palīdzēt. Šim nolūkam Latvijas Ārstu biedrībā darbojas Aroda tiesa kolēģa Jāzepa Baško vadībā. Aroda tiesa parasti rūpīgi izskata gadījumu, analizē ārsta rīcību, kļūdas, diagnozi un blaknes, pasaules pieredzi un jaunākās iespējas atbilstošās kaites ārstēšanai. Parasti Aroda tiesas viedokli rajona vai apgabaltiesa ņem vērā, vienmēr – rūpīgi ar to iepazīstas.

Sertifikācija un resertifikācija

Otra Latvijas Ārstu biedrības nozīmīgākā funkcija ir sertifikācijas un resertifikācijas organizēšana. Vēlos visiem kolēģiem atkārtot – nevienu nesertificē speciālistu asociācijas. Ārstu un zobārstu sertifikāciju Latvijā veic tikai un vienīgi Latvijas Ārstu biedrība, un šo procesu uzrauga Sertifikācijas padome profesora Gustava Latkovska vadībā. Šai Sertifikācijas padomei ir pakļautas sertifikācijas komisijas dažādās specialitātēs, apakšspecialitātēs, papildspecialitātēs un ārstniecības metodēs. Šajās sertifikācijas komisijās, protams, darbojas tikai attiecīgās specialitātes vadošie speciālisti, kurus izvirza atbilstošās asociācijas. Bet šie sertifikācijas komisijas locekļi, kas veic sertifikāciju un resertifikāciju specialitātē, obligāti ir Latvijas Ārstu biedrības biedri.

Dažkārt mēs manām, ka kolēģi uzskata par nepieciešamu reizi pa pieciem gadiem – resertifikācijas gadā – atjaunot darbību Latvijas Ārstu biedrībā, bet pēc tam to atkal atstāt uz četriem gadiem. Ne sertifikācijas, ne resertifikācijas procesā dalība biedrībā netiek ņemta vērā. Latvijas Ārstu biedrība uzskata, ka tālākapmācība un mūžizglītība ir pašsaprotama lieta, un biedrības uzdevums ir atbalstīt katru kolēģi šajā procesā. Tomēr šeit vietā norādīt – kaut arī visas asociācijas ir Latvijas Ārstu biedrības kolektīvie biedri, šo asociāciju biedri automātiski nekļūst par Latvijas Ārstu biedrības individuālajiem biedriem.

Papildu skaidrojums par sertifikācijas un resertifikācijas maksu, ko kolēģi maksā. No sertifikācijas maksas – 59,76 eiro – 49,80 eiro tiek pārskaitīti speciālistu asociācijai, kas izvirzījusi attiecīgās sertifikācijas komisijas locekļus. Pārējie 9,96 eiro paliek Latvijas Ārstu biedrībai, kura uztur reģistru, datorsistēmu un programmatūru, algo darbiniekus, drukā pašus sertifikātus, sadarbojas ar ministriju un inspekciju birokrātiskajā telpā. Latvijas Ārstu biedrībai sertifikācija ir goda un profesionalitātes, nevis naudas jautājums.

Sertifikācijas padome profesora Gustava Latkovska vadībā atrodas pastāvīgā sarakstē un diskusijās ar Izglītības un zinātnes ministriju, Veselības ministriju un Tieslietu ministriju gan par jaunām specialitātēm, apakšspecialitātēm, papildspecialitātēm un ārstniecības metodēm, gan par mācību programmām, gan par rezidentūru. Šajā jomā mūsu ministrijas ir varen čaklas, jo atrod vietu un laiku desmitiem darba grupu un neskaitāmām viedokļu sarakstēm.

Starpdisciplinārās un problēmu konferences

Lielākais Latvijas Ārstu biedrības darbs tomēr ir viedokļa izstrāde un popularizēšana. Latvijas Ārstu biedrības pārstāvji katru nedēļu vismaz trīs reizes spiesti apmeklēt Veselības ministriju, divas reizes – Saeimas komisiju un apakškomisiju, reizi – Ministru kabinetu. Katru nedēļu kāda valstiska vai nevalstiska organizācija rīko sēdi vai konferenci par vienu vai otru veselības vai veselības aprūpei tuvu stāvošu jautājumu. Lielākoties Latvijas Ārstu biedrības viedokli nosaka valdes sēdes lēmums. Kā rāda pieredze, valdes lēmums vismaz pusē gadījumu nesakrīt ar Veselības ministrijas viedokli, bet Gunta Belēviča ministrēšanas laikā šī nesakritība sasniedza trīs ceturtdaļas gadījumu.

Tomēr ne vienmēr Latvijas Ārstu biedrības valde spēj un drīkst izteikt savu viedokli. Biežāk ir nepieciešams konsultēties ar atbilstošo speciālistu asociāciju, bet nereti – rīkot konferences vai apaļos galdus. Piemēram, šogad esam rīkojuši konferences gan par neatliekamo palīdzību, gan ārstu kļūdu, gan depresijas ārstēšanas problēmām, gan veselīgu uzturu. Šajās konferencēs līdz ar ārstiem allaž uzstājas un debatē arī juristi, finansisti, lauksaimniecības un ekonomikas speciālisti, farmaceiti. Lielu daļu no būtiskām problēmām, īpaši likumdošanā un normatīvo aktu interpretācijā, esam atlikuši uz Latvijas Ārstu kongresu šā gada septembrī.

Ja Latvijas Ārstu biedrība ir organizējusi konferenci, tajā lielākoties kā dalībnieki piedalās ministriju, Saeimas komisiju, dažādu institūciju pārstāvji. Pēc konferences par ārstu kļūdām esam sākuši plašu diskusiju Saeimā un ministrijā par nepieciešamību novērst ārstu kriminālvajāšanu kļūdas dēļ, jo tas liek ārstiem atteikties no sarežģītām manipulācijām, neļauj mācīties no savām un svešām kļūdām – proti, bremzē medicīnas zināšanu apguvi.

Starpdisciplinārās konferences ir Latvijas Ārstu biedrības lepnums un gods. Mūsu konferencēs piedalās un ar priekšlasījumiem uzstājas Latvijas medicīnas izcilākie profesori un docētāji, pazīstamākie speciālisti. Katru reizi ļaujam debitēt kādam jaunākam kolēģim, nevairāmies uzaicināt par lektoriem kolēģus no reģioniem. Pēdējos gados vismaz pusi no starpdisciplinārām konferencēm rīkojam ārpus Rīgas – Liepājā, Daugavpilī, Rēzeknē, Cēsīs, Valmierā, Talsos, Kuldīgā. Lai gan dalībnieku skaits tur ir mazāks nekā mūsu konferencēs Rīgas Stradiņa universitātes aulā un ir grūtāk aizvest ļoti noslogotos profesorus uz vienu lekciju 200 kilometru attālumā, tā turpināsim rīkoties arī turpmāk, jo uzskatām, ka tas ir Latvijas Ārstu biedrības pienākums doties pie kolēģiem, nevis piespiest viņus braukt uz Rīgu. Katru gadu savu konferenču ģeogrāfiju paplašinām, un līdzīgi būs arī šogad – pēc kongresa esam nolēmuši konferences rīkot galvenokārt Latvijas reģionos.

Starpdisciplinārās konferences Ministru kabineta noteikumos ir atzītas par ļoti nozīmīgu tālākizglītības veidu, tāpēc tām ļauj noteikt lielāku sertifikācijai nepieciešamo tālākizglītības punktu skaitu. Latvijas Ārstu biedrības mērķis ir dot iespēju kolēģiem par iespējami nelielu maksu iegūt iespējami kvalitatīvu izglītību, turklāt konferencēs kolēģus arī paēdinām, nodrošinām piekļuvi informācijai un būtiskajām lekcijām interneta vidē arī pēc konferences.

Latvijas Ārstu kongress – lielākais medicīnas notikums Latvijā četros gados

Šogad 21.– 23. septembrī notiks 8. Latvijas Ārstu kongress. Pirms četriem gadiem vismaz vienu no iepriekšējā kongresa norises dienām apmeklēja kopumā četrarpus tūkstoši Latvijas ārstu. Nav pamata domāt, ka šogad šis skaitlis varētu būt ievērojami mazāks. Aicinu visus uz kongresu septembrī – būs noderīgi un interesanti!

Kopš pirmā ārstu kongresa 1989. gadā pagājuši 28 gadi. Izaugusi jauna latviešu ārstu paaudze. Dzīvojam Eiropā un esam Eiropas medicīnas sastāvdaļa. 8. Latvijas Ārstu kongress notiks izstāžu centrā Ķīpsala vienlaikus ar Starptautisko medicīnas aparatūras, instrumentārija un aprīkojuma izstādi Medbaltica 2017 un Latvijas Māsu, vecmāšu un ārstu palīgu 4. kongresu, kā arī zobārstu konferenci.

Latvijas Ārstu biedrības valde aicina Jūs neieplānot 2017. gada septembra otrajā pusē nekādas citas aktivitātes, jo mēs mācēsim noslogot Jūsu darbdienas pilnībā.

Latvijas Ārstu kongress notiek reizi četros gados un ir lielākais medicīnas forums Latvijā, kurā ik reizi (1989., 1993., 1997., 2001., 2005., 2009, 2013. gadā) ir piedalījušies no 2,5 līdz 4,5 tūkstošiem ārstu no Latvijas, kā arī latviešu tautības ārsti no visas pasaules. Sākotnēji tā nosaukums bija Pirmais vispasaules latviešu ārstu kongress, un kongresa rīkošanas ideja nāca no ASV ortopēda profesora Bertrama Zariņa. 1993. gadā kongresu nosauca par Pasaules latviešu ārstu kongresu, bet, sākot ar 2005. gadu, pateicoties medicīnas vēsturnieka Arņa Vīksnas padomam, esam atjaunojuši 20. gadsimta divdesmitajos un trīsdesmitajos gados lietoto nosaukumu – Latvijas Ārstu kongress. Sākotnēji kongresus rīkojām jūnijā, lai apvienotu tos ar kopēju līgošanu, bet pēdējos trīs rīkojam septembrī, kas tomēr zinātnei un izglītībai labāks laiks.

Latvijas Ārstu kongresa mērķis ir dot Latvijas medicīnas profesionāļiem tribīni, lai runātu par Latvijas medicīnas un Latvijas veselības aprūpes situāciju un problēmām, kā arī ārstu, medicīnas māsu, citu medicīnas profesionāļu tiesībām un pienākumiem, vietu sabiedrībā, profesionālām izaugsmes problēmām, medicīnas ētiku, darba kvalitātes rādītājiem un citām situāciju raksturojošām problēmām, skatīt to Eiropas Savienības kontekstā, risināt aktuālus jautājumus savā specialitātē un izteikt priekšlikumus medicīnas attīstībā. Kongresa vēsturiskā nozīme ir tā, ka tajā piedalās tie latvieši un Latvijas augstskolas absolvējušie ārsti, kuri strādā ASV, Lielbritānijā, Zviedrijā, Vācijā, Kanādā, Austrālijā un citās valstīs.

Un tomēr – Latvijas Ārstu kongress lielākoties ir un paliek Latvijā strādājošu ārstu kongress. Tie ir mūsu svētki un mūsu medicīnas attīstības atskaites punkts. Šajā kongresā vadmotīvs atbilstoši profesora Alvila Krama iecerei ir klīniskais gadījums. Mūsu vēlme raudzīties medicīnas problēmās caur klīniskā gadījuma skatpunktu. Šajā žurnāla numurā ir iespējami daudz informācijas par kongresu, taču kongresa rīcības komisija joprojām strādā, diskutē ar iespējamiem lektoriem un sēžu vadītājiem, pieslīpē tēmas un saturu. Mēs augustā un septembrī sūtīsim Jums papildu informāciju, protams, tikai tiem, kas sertifikācijas laikā ir norādījuši to e-pasta adresi, kuru parasti skata un kurai seko.

Es Jūs aicinu arī uz dievkalpojumu Doma baznīcā un ziedu nolikšanu pie Brīvības pieminekļa – tā ir mūsu vienotība.

Es Jūs aicinu uz Latvijas Nacionālo teātri kopīgai izrādes Klūgu mūks skatīšanai – tas mums šoreiz balles vietā.

Ārstu aptauja, lai labāk saprastu mūsu vēlmes un vajadzības

Gluži kā pirms pagājušā – 7. Latvijas Ārstu kongresa – Latvijas Ārstu biedrība kopā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS rīkos ārstu aptauju par dažādiem mūs visus interesējošiem jautājumiem. Es Jūs aicinu – esiet atsaucīgi! Visām ārstu e-pasta adresēm, kas ir Latvijas Ārstu biedrības rīcībā, tiks nosūtīta aptauja, kuras aizpildīšanai vajadzēs aptuveni 10 minūtes. Aptauja ļaus mums precīzāk argumentēt mūsu pozīcijas pret politiķiem un ierēdņiem.

Tāpat kā citkārt, pirms kongresa tiks uzņemta filma. Šīs filmas var noskatīties Latvijas Ārstu kongresa mājaslapā, un tās, reizi pa četriem gadiem uzņemtas, ļauj mums paskatīties uz atskaites punktiem medicīnas un veselības aprūpes vēsturē. Arī šoreiz filma vairāk taps Latvijas reģionos.

Rūpes par sabiedrības veselību – Latvijas Ārstu biedrības virsuzdevums

Dažādas aptaujas esam veikuši arī iepriekš, mēģinājuši noskaidrot sabiedrības veselības izpratnes aspektus Latvijas iedzīvotājiem. Nekā pārsteidzoša – vairāk nekā puse Latvijas iedzīvotāju uzskata, ka galvenais spēks sabiedrības izglītošanā veselības jautājumos ir Latvijas Ārstu biedrība, otrajā vietā tiek likti Delfi ar savām substruktūrām, bet pēc tam nāk dažādi veselības izdevumi un kaut kur – arī Veselības ministrija.

Lai kā tas arī liktos, rūpes par sabiedrības veselību visā pasaulē ir nacionālo ārstu organizāciju rūpju pamatā. Kaut politiķi, žurnālisti un ierēdņi pilnā balsī klaigā, ka ārsti neesot ieinteresēti sabiedrības veselībā, jo viņiem, lūk, interesējot slimnieki, patiesībā ir tieši otrādi – tikai ārsti spēj korekti un godīgi mācīt veselības pamatus veselam un slimam cilvēkam, gan vecam, gan jaunam. Par krūts un dzemdes kakla vēzi visvairāk savām pacientēm stāsta ginekologi, bet Ginekologu asociācijas līderes ir lielais rupors visu sieviešu izglītošanā. Mūsu urologi laiž pīlītes nevis pārnestā, bet tiešā nozīmē, vienmēr atkārtojot vīriešiem par uroloģiskās konsultācijas vērtību vecumā pēc 50 gadiem. Mūsu gastroenterologi un dietologi ikdienā cīnās ar saldinātiem dzērieniem, čipsiem un majonēzi, māca lietot šķiedrvielas un pareizus taukus. Mūsu kardiologi rūpējas par sirdi gan no dietologa, gan sporta speciālista skatpunkta. Un tieši tālab, nevis politiķu bezdarbības dēļ Latvijas iedzīvotāji dzīvo deviņus gadus ilgāk nekā 1990. gadā. Guntis Belēvičs izdarīja visu, lai Latvijas iedzīvotāji nesaņemtu veselības izglītību – naudu izdalīja pašvaldībām, kurās par veselību atbild cilvēki, kam par to ir gauži maza jēga. Mūsdienās bukleti, lapeles un lekcijas tukšās zālēs lauku kultūras namā neko nesasniedz. Tātad – vairāk nekā 50 miljoni Eiropas naudas, kas bija paredzēta sabiedrības veselībai, patiesībā ir izmesta vējā. Pašvaldības nopirks PR kompānijas, un tās atbilstoši savai izpratnei par lietām drukās uzsaukumus lokālajās pašvaldības avīzēs, taisīs bezjēdzīgus klipus un izbraukuma ballītes izredzētiem veselības apguvējiem. Tā nu Latvijas Ārstu biedrība turpinās savu iesākto darbu un attīstīs savu platformu Ārsts.lv.

Žurnāls Ārsts.lv, portāls www.arsts.lv, labo padomu cikls Latvijas Radio 2 katru darbdienu plkst. 11.30 un iknedēļas televīzijas raidījums RĪGA TV24 ēterā pirmdienās plkst. 11.00 ar atkārtojumu ceturtdienās 21.00 un sestdienās 19.30

Latvijas Ārstu biedrības platforma Ārsts.lv nozīmē aicinājumu katram ārstam rakstīt žurnālam vai portālam. Gan žurnālā, gan portālā raksts vienmēr tiek papildināts ar ārsta portretu, ko gan lielākoties safotografēju pats – lai būtu līdzība un vienāds fotogrāfa rokraksts.

Mūsu divu gadu pieredze – televīzijas skatītāju skaits aug, portāla lasītāju skaits aug strauji. Aug arī žurnāla Ārsts.lv tirāža, jo mēs to ne tikai pārdodam un ļaujam pasūtināt, bet arī nosūtām ģimenes ārstu praksēm un lauku bibliotēkām.

Mēs vēlamies, lai mūsu kolēģi savu aktualitāti apraksta visai īsi – 5000–10 000 rakstu zīmēs, lai apraksta tēlaini un interesanti. Portāla lasītājiem ir vieglāk sekot un analizēt – un portālā vairāk lasa jaunāku kolēģu rakstus. Savukārt drukātā žurnāla lasītāji ir visdažādākā gadagājuma cilvēki.

Gada balva medicīnā februārī un Gada balva veselības veicināšanā oktobrī

Latvijas Ārstu biedrība divas reizes gadā apbalvo labākos – vienreiz medicīnā un vienreiz – sabiedrības veselībā.

Gada balvu medicīnā patiesībā nosaka mūsu pacienti, kas balso elektroniski un ar vēstulēm.

Gada balvas tiek pasniegtas labākajam ārstam, zobārstam, farmaceitam, ārsta palīgam, medicīnas māsai, vecmātei, funkcionālajam speciālistam, slimnīcai, medicīnas pedagogam, un katru reizi balsošanā piedalās daudzi tūkstoši cilvēku (ir bijis pāri par 10 tūkstošiem). Piemēram, šogad interneta balsojumā par 654 ārstiem un kopumā pusotru tūkstoti medicīnas darbinieku balsojuši daudzi tūkstoši cilvēku pateicībā par palīdzību, atbalstu, zināšanām, mīlestību un cilvēcību. Šie balsojumi nereti papildināti ar cildinošiem stāstiem, mīļu paldies vai cieņpilnu atzinību. Un mēs pamatoti lepojamies ar uzvarētājiem.

Turklāt Ārstu biedrība izraugās Gada cilvēku medicīnā, nosaka Gada slimnīcu, Gada notikumu medicīnā un piešķir balvas par mūža ieguldījumu. Raidījumu par gada balvu medicīnā ik gadu noskatās 200 000 televīzijas skatītāju (es gan nezinu, kā LNT viņus saskaita).

Gada balvu veselībā mēs pasniedzam tālab, ka neviens bez Latvijas Ārstu biedrības lāgā publiski neinteresējas par mūsu kopējo veselību – tīru vidi, tīru ūdeni jūrā un upēs, minerālmēslu un pesticīdu ierobežošanu, tīru un ekoloģisku uzturu, tautas sportu, pacientu organizācijām un pilsoņu iniciatīvām. Mēs dzīvojam uz mazas zemeslodes. Zemeslodes pašreizējo piesārņojumu mēs varam uzskatīt par ķīmisko karu. Gaisa un ūdens piesārņojums daudzviet uz zemeslodes kļūst cilvēkiem bīstams. 2020. gadā pasaules okeānos plastmasas pēc apjoma būs vairāk nekā zivju.

Ja mums ir autobuss, kas smird vai klaudz, mēs varam pārkāpt citā autobusā. Mēs nevaram pārkāpt uz citu zemeslodi, un arī mūsu bērni nevarēs. Pasaulē nav neviena cita, kas cīnīsies par mūsu zemeslodi, kā vien mēs – mediķi. Vienīgie cilvēki uz zemeslodes, kas patiesi cīnās par mūsu planētu, ir ārsti un citi medicīnas darbinieki – viņi to dara vairāk un nopietnāk par biologiem, fiziķiem, kur nu vēl juristiem vai politiķiem.

Ja globālā temperatūra pieaugs par 2 grādiem, ūdens līmenis celsies par 4–6 metriem. Tad Ziemeļblāzmas pils atradīsies uz salas. Ja izkusīs visi Arktikas un Antarktīdas ledāji, ūdens līmenis celsies par 20 metriem. Zem ūdens būs ne tikai Rīga, bet arī visa Zemgale.

Latvijas Ārstu biedrība cenšas rīkot savu gada balvu veselībā ar mērķi – lai mums izdodas zemeslode, kurā ne tikai mēs, bet arī mūsu bērni varēs nodzīvot dzīvi! Lai mums izdodas zemeslodes viedokļa paudēji, kuri ne tikai grib miljonus nopelnīt, bet arī par zemeslodi parūpēties. Lai mums nebūtu kara un terorisma! Lai mums izdodas cīņa pret globālo sasilšanu un pret globālo piesārņošanu. Esam apbalvojuši atkritumu apsaimniekotājus un ūdens attīrītājus, CSDD par ieguldījumu satiksmes drošībā, dažādus tautas sporta organizatorus, bioloģiskā uztura ražošanas zemnieku saimniecības, biologus un ģeogrāfus, zaļākās pašvaldības. Jūs mēs aicinām sūtīt priekšlikumus par tiem, kas būtu pelnījis tikt apbalvots par sabiedrības veselības veicināšanu.

Ilmāra Lazovska balva kā augstākais kolēģu novērtējums

Katru gadu Latvijas Ārstu biedrība organizē balsojumu starp kolēģiem, lai piešķirtu Ilmāra Lazovska balvu. Balsojums notiek divās starpdisciplinārās sēdēs – vienā, kas notiek Rīgā, un vienā, kas notiek reģionā. Balsis tiek summētas, un starp 5–6 pretendentiem izvirzīts cienījamākais, godājamākais kolēģis. Pērn Ilmāra Lazovska balvu ieguva profesors Gustavs Latkovskis. Šogad balsojums ir noticis, un man uzvarētājs ir zināms. Uzreiz piebildīšu, ka Jūsu balsojums man bija neliels pārsteigums.

Tātad Latvijas Ārstu kongresā pasniegsim Ilmāra Lazovska balvu kādam ļoti cienījamam Latvijas profesoram, par ko Jūs – konferenču klausītāji – esat nobalsojuši.

Kolēģi! Rakstiet žurnālam Latvijas Ārsts – ārstiem – Jūsu kolēģiem. Nekautrējieties rakstīt, pat ja Jums nav šāda pieredze – Jums taču ir interesanti klīniski gadījumi!

Kolēģi! Rakstiet veselības žurnālam Ārsts.lv – tas ir žurnāls pacientiem. Jums taču ir sakrājies sakāmais, ko Jūs vēlaties saviem pacientiem pateikt.

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Ar degunradža spītību Alīda Vāne mēģina iedzīt ķīli starp veselības ministri un Latvijas Ārstu biedrību. Šķiet, veselības ministres palīdze par savu galveno uzdevumu uzskata ministrijas sliktas attiecības ar ģimenes ārstiem, radiologiem, tiesu medicīnas ekspertiem vai slimnīcu vadītājiem.

Šobrīd Alīdas Vānes viedā vadībā Veselības ministrija nolēmusi mainīt onkoloģisko medikamentu iegādes kārtību. Līdz šim kārtība bija šāda – konsilijs izrakstīja medikamentus, pacients tos iegādājās aptiekā, bet valsts aptiekai kompensēja atbilstošo, iepriekš nolemto cenu. Šobrīd Veselības ministrija cauri Ministru kabinetam dzen grozījumus, kas paredz centralizētu iepirkumu, kuru veiks Nacionālais veselības dienests. Zāles iepirks pusgadam, nodos slimnīcai, un slimnīca izdalīs pacientiem.

Tāda kārtība valstī jau bija līdz 2007. gadam, kad to atcēla pārāk lielu korupcijas risku dēļ. Ministrs Guntis Belēvičs sāka šī procesa atgriešanu vecajās sliedēs ar medikamentiem C hepatīta un HIV/AIDS ārstēšanai. Atceroties, ka vienlaikus viņš aktīvi bīdīja normatīvos aktus paralēlā zāļu eksporta un importa lobēšanai, mani neatstāj viedoklis, ka centralizētie iepirkumi ir paredzēti tikai un vienīgi tādu zāļu vairumtirgotāju atbalstam, kas ar šo paralēlo importu un eksportu nodarbojas.

Paralēlais imports nozīmē, ka kāds mūsu zāļu vairumtirgotājs atrod citā Eiropas Savienības valstī lētākas zāles, atved tās uz Latviju, pievieno anotāciju latviešu valodā un pārdod šeit par zemāku cenu. Realitātē nekāda paralēlā importa nav, jo Latvijā gandrīz visi medikamenti ir lētāki nekā citās Eiropas valstīs. Toties plaukst zāļu paralēlais eksports, kad zāles no Latvijas tiek vestas prom.

Iespējams, es aprakstīju nepietiekami skaidri. Aptiekas, kurās līdz šim pacients iegādājās šīs zāles, ar paralēlo importu un eksportu nenodarbojās (neesmu drošs par Saules aptieku, iespējams, ka tā ar šo biznesu nodarbojas). Tātad ministrijas rīcība ir atklāts vairumtirgotāju lobisms pret tām aptiekām, kurām aiz muguras nestāv ķēdes un vairumtirgotavas. Tās vienkārši tiks izslēgtas no onkoloģisko preparātu tirgus.

Tomēr ministrijas virzītajām izmaiņām ir pilnīgi citas konsekvences. Ja līdz šim par vienu vai otru onkoloģisku zāļu neesamību atbildēja Nacionālais veselības dienests, tad ar šo reformu atbildība būs pārkrauta uz onkologu pleciem. Ministrija un tās padotības iestādes vienkārši atmetīs ar roku – mēs esam iepirkuši zāles par x miljoniem, ejiet pie ārstiem un prasiet. Sīkums, ka konkrētam pacientam konkrētās zāles neesam iepirkuši. Sīkums, ka nopirkām zāles desmit pacientiem, bet vajadzēja simts pacientiem. Sīkums, ka iepirkumu it kā sastādīja ierēdņi, bet patiesībā – ieinteresētie vairumtirgotāji.

Man nav ne mazāko šaubu, ka veselības ministrei Andai Čakšai nav nekādas ieinteresētības zāļu paralēlajā importā vai eksportā. Bet par Andas Čakšas padomniecēm, zinot viņu iepriekšējo dzīves un darba pieredzi, tik drošs neesmu. Tomēr visi tie, kam nākamgad būs reālas problēmas ar onkoloģiskajiem preparātiem, būs pārliecināti, ka vainīgā ir ministre.

Tādēļ ministrei un visiem lasītājiem vēlos atgādināt, ka Latvijā valsts centralizēts iepirkums ir problemātisks, ne tikai iegādājoties lētākos (sāļākos, sintētiskākos, importētos) produktus bērnudārzu audzēkņu, karavīru vai cietumnieku ēdināšanai, ne tikai iegādājoties būvmateriālus vai piedāvājumu Krišjāņa Barona ielas remontam, bet arī iegādājoties medikamentus. Visur, kur politiķi un ierēdņi kaut ko dara profesionāļu vietā, agri vai vēlu atnāk ciemos korupcija vai nekompetence.

Vai jūs zināt vēl kaut ko nejēdzīgāku par valsts iepirkumu? Ar visu to, ka mēs pilnībā uzticamies ierēdņu godaprātam un zināšanām.

Iepirkums parasti atrod lētāko preci. Medicīnā tas parasti nozīmē – ar ļoti īsu derīguma termiņu vai jau gandrīz notecējušu termiņu.

Iepirkums parasti nozīmē vairākus piedāvājumus, kur izvēlas vēlamāko, bet pārējie pretendenti iepirkumu apstrīd. Onkoloģijā tas nozīmēs – zāles nebūs trīs četrus mēnešus, kamēr tiks izskatīta sūdzība. Var jau ignorēt tos ļaunos apstrīdētājus, jo viņi neļauj laikā piegādāt medikamentus. Bet agri vai vēlu valsts iestādē iepirkums nozīmē iegādāties preci no politiski vēlamākā kandidāta. Un šajā gadījumā apstrīdēšana nozīmē godprātīgu rīcību pret lielāku vai mazāku korupciju.

Medicīnā valsts iepirkumam mums ir precedents – vakcīnas. Visiem, kas piemirsuši Gunta Belēviča ministrēšanas laiku ar neticami augstu mātes un grūtnieces mirstību, atgādināšu, ka 2016. gada sākumā divas grūtnieces nomira no gripas. Viņas nebija vakcinējušās pret gripu, iespējams, arī nebija mudinātas to darīt. Konkrētajā laikā vakcīna pret konkrēto gripu vienkārši nebija iepirkta.

Es zinu pietiekami daudz gadījumu, kad vakcīnas iepirktas ar pārlieku īsu derīguma termiņu un aiziet nebūtībā. Ja valsts atgriezīsies pie centralizēta iepirkuma onkoloģijas preparātiem, pilnīgi noteikti šāds precedents notiks.

Būtībā ministrijas ierēdņu vēlme mainīt iepirkumu ir cīņa starp ierēdniecību un profesionāļiem. Ministrija un Nacionālais veselības dienests, kur nestrādā NEVIENS speciālists, uzskata, ka viņi ir tiesīgi noteikt, kādus tieši pretvēža medikamentus iepirkt un cik daudz.

Ministrija aizbildināsies, ka šad tad kaut ko saskaņo ar galveno speciālistu, kam nemaksā nevienu centu par šo goda amatu, vai asociāciju, kuru darbdienas vakarā ministrijā pārstāvēs kāds godājams kolēģis pēc operācijas, pieņemšanas un rezidentu apmācības.

Es varu tikai nojaust īsto izmaiņu scenārija autoru, bet man nepietiek pierādījumu.

Toties pasākuma režisores es pazīstu itin labi. Pārmaiņas atspērušās virza veselības ministres padomniece Anda Vāne un Veselības ministrijas valsts sekretāra vietniece Daina Mūrmane-Umbraško. Pieļauju, ka pēdējā no viņām to dara ar vislabākajiem nodomiem.

Šis raksts tiks publicēts ar konkrētu datumu un pat pulksteņlaiku.

Tad nu es apsolu – ja šī, manuprāt, zaglīgā un koruptīvā reforma tiks izsista cauri, es šo rakstu kopā ar abu dāmu fotogrāfijām sūtīšu visiem pacientiem, kas nesaņems onkoloģiskās zāles ministrijas nekompetences, iepirkumu procedūras absurda vai vienkārši paralēlajā eksportā un importā pazudušo zāļu dēļ.

https://www.diena.lv/raksts/latvija/zinas/brivlaika-traumu-ir-vairak-14174576

Latvijas Ārstu biedrības valde savā sēdē vakar pilnībā atbalstīja Latvijas Ģimenes Ārstu asociācijas prasības un izvēlēto metodi– streiku– cīņai par pacientu tiesībām saņemt pieejamu primāro aprūpi. Ģimenes ārsti ir skaitliski lielākā Latvijas Ārstu biedrības asociācija un kā izrādās– drosmīgākā un izlēmīgākā. Latvijas Ārstu biedrība kolēģiem gatava sniegt visu iespējamo atbalstu. Veiksmīga, efektīva un pilnvērtīga veselības aprūpes sistēma jebkurā valstī balstās uz primārās aprūpes un neatliekamās palīdzības dienestu, jo tieši šajā līmenī pat vispārēja budžeta trūkuma apstākļos var nodrošināt jebkuram cilvēkam pieejamu ārsta palīdzību. Ja ģimenes ārsta dienestā vairs nav iespējams samaksāt algas māsām un ārsta palīgiem, runāt par medicīnas pieejamību no ministrijas puses ir melīgi. Latvijas Ārstu biedrība vienlaikus uzskata, ka steidzami finansiālas un organizatoriskas problēmas risināmas arī citās medicīnas jomās, īpaši universitātes slimnīcās.

Šajās dienās aprit gads, kopš Veselības ministriju vada Anda Čakša. Diemžēl gada laikā ir saņemti neskaitāmi solījumi un vīzijas par ievērojamu finansējuma pieaugumu un algu celšanu, taču neviena redzama darba rezultāta šajā jomā nav.

Latvijas Ārstu biedrības valde atbalsta arī Latvijas Veselības un sociālo darbinieku arodbiedrības prasības un izvēlētās protesta metodes.

Maira Sudraba,
Latvijas Ārstu biedrības biroja vadītāja

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/ivars-zarins-veselibas-aprupe-valdibas-rupju-berns.d?id=48947343

Pēteris Apinis, Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Kāda futbola izlase, tāda valdība. Valdības pūles izbīdīt nodokļu reformu bez finansējuma medicīnai neticami atgādina Latvijas futbola izlasi, kuru laiku palaikam parasti apspēlē Fēru salu aitu gani. Mums ir pamats uzskatīt Latvijas valdību par izlasi, kurai ir treneris, līderis un vārtsargs vienā personā, nesaprotamus lēmumus pieņemošs bagāts federācijas prezidents un tiesneši (Eiropas Padome), kas vienmēr svilpj nepareizi. Vairāk šajā rakstā futbolu gandrīz nepieminēšu, ja nu vienīgi apstākli, ka latvieši bariem gatavi doties skatīties un plaukšķināt Ronaldu, nevis pašu valsts izlasei.

Kādi ir galvenie uzstādījumi veselības nozares finansējumam?

• papildu finansējumam veselības aprūpē būtu jābūt saistītam ar nodokļa nomaksu/ nenomaksu, un vislabākais risinājums būtu to piesaistīt valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām nevis veidot jaunu sistēmu;
• finansējuma piesaiste veselības aprūpei nedrīkst iznīcināt nodokļu reformu, proti, būtu nejēdzīgi vispirms samazināt darbspēka nodokļus, bet tūlīt pēc tam tos paaugstināt;
• papildu finansējumam veselības aprūpei jau jūlijā jāienāk slimnīcu un ģimenes ārstu rēķinos, pretējā gadījumā valsts slimnīcās, māsu trūkuma dēļ, darbs apstāsies bez streika;
• minimālā naudas summa, kas varētu novērst veselības aprūpes sabrukumu, ir 187 miljoni gadā jeb papildu 93.5 miljoni 2017. gadā (tie ir veselības ministres, nevis arodbiedrības līdera aprēķini- arodbiedrību prasības ir ievērojami lielākas);
• sistēmā ir iespējams pārdalīt līdz 10%, kas vienmēr rada sistēmas satricinājumus (iepriekšējā veselības ministra Gunta Belēviča centieni pār(sa)dalīt naudu kvotām, slimnīcām no Eiropas maksājumiem utt. nereti noveda pie pacientu drūzmas un grūstīšanās pie slimnīcas;
• salīdzinājums par veselības nozari kā “tukšu mucu” vai “cauru spaini” (jo nesaprotot, kur tā nauda paliek) ir absurds, jo Latvijā par visām manipulācijām, diagnostikas un ārstēšanas procedūrām un sistēmas uzturēšanai maksā ievērojami mazāk nekā kaimiņvalstīs. Sociālie partneri, daži deputāti un daži ministri, kas ar šādām frāzēm visčaklāk mētājas, patiesībā neko nenojauš par valsts budžetu un veselības finansēšanu. Mēģinājumi atrast nelietderīgu līdzekļu tērēšanu valsts sektorā (Veselības inspekcija pūlas vaiga sviedros, bet par nelietderīgiem tēriņiem atzīst mazāk par 0.1% finansējuma) nozīmētu uzturēt represīvo aparātu, kas būtu dārgāks par iespējamo ietaupījumu.

Priekšlikumi veselības jomas finansējuma atrašanai bija tieši tik daudzpusīgi, cik mūsu tautas izpratne par budžeta veidošanos un nodokļu plūsmu. Publiskajā telpā visplašāk apsprieda Latvijas bankas piedāvājumu, ko mēs varētu uzskatīt par solidāru iemaksu katram nodokļu maksātājam, proti katru mēnesi 20 eiro iemaksātu jebkurš Latvijas nodokļu maksātājs sākot no AirBaltic prezidenta Martina Gausa, kura gada alga ir ap miljonu eiro, beidzot ar sanitāri slimnīcā, kas gadā saņem uz rokas 3000 eiro. Kaut valsts banka savu pozīciju mīkstināja un piekrita, ka šī iemaksa varētu būt diferencēta (piemēram, nabagajiem 10 eiro, bet visbagātākajiem 30 eiro mēnesī), šis piedāvājums jau ir atmests kā vismazāk solidārais. Šim piedāvājumam bija dažas labas iezīmes- ātri sistēmā nonāktu papildus 200-300 miljoni eiro, bet administrēšana būtu līdzīga OCTA apdrošināšanas administrēšanai. Šai sistēmai būtu prognozējams negatīvais scenārijs – šie 200- 300 miljoni eiro, kas “dzēstu ugunsgrēkus”- palielinātu medicīnas darbinieku algas, samazinātu valsts parādus kompensējamo medikamentu sistēmā, segtu valsts parādus slimnīcām utt., nekādā ziņā neatrisinātu rindu jautājumu. Iedzīvotāji saņemtu signālu, ka viņi jau par visu ir samaksājuši, bet rindas nesamazinātos, neuzticība valstij un nodokļu sistēmai pieaugtu.

Nemēģinot iedziļināties visos pārējos priekšlikumos, palikšu pie šobrīd publiskajā telpā paziņotās stratēģijas- ņemt veselības jomai papildu naudu no sociālā budžeta jeb valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām (futbolā tas atgādinātu situāciju, kad visa izlase nostājas “sieniņā” un cer, ka pretinieki pārāk daudz vārtu neiesitīs). Šī finansēšanas sistēma tiks nosaukta par “apdrošināšanu”, un vienīgā apdrošināšanas pazīme būs zināma diferencācija, jeb divi atšķirīgi “grozi”. Tiem, kas būs “apdrošinājušies”- proti, kas kā nodokļu maksātāji būs reģistrēti Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūrā, varēs saņemt vairāk pakalpojumus, nekā tie, kas nebūs šajā sistēmā reģistrēti. Divu grozu sistēma būs sarežģīta un neatrisinās jautājumus par pašiem dārgākajiem izmeklējumiem un ārstniecības metodēm, kas lielākoties sasniedz Latvijas iedzīvotāju jau pensijas vecumā.

Tomēr galvenais uzstādījums šajā piesaistē irValsts sociālās apdrošināšanas aģentūras sistēmai – kur ņemt naudu, jo visus ieņēmumus no valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām iztērē pensijām, mātes pabalstiem, slimību pabalstiem un citām sociālās palīdzības jomām. Pāri gandrīz nekas nepaliek, bet noēst uzkrājumu būtu vislielākā muļķība, skatot Latvijas demogrāfijas prognozes. Tad nu atliek divi ceļi: samazināt VSAA tēriņus sociālai palīdzībai vai palielināt finansējumu sociālajā sfērā. Man ir pārliecība, ka nevienam deputātam nebūs drosmes pateikt, ka jāpārstāj visām profesijām dalīt izdienas pensijas, ka pensionēšanās vecums ir jāpalielina straujāk un pensionēšanās vecums tā vai tā būs nākotnē jāpalielina līdz 70 vai pat 75 gadiem. Vienkārši- visi zina, ka tas būs jādara, bet neviens neuzdrošinās šo lietu pateikt skaļi.

Tad nu paliekam pie varianta, ka VSAA budžets būtu jāpapildina, lai varētu tos nelaimīgos 187 miljonus no šīs naudas novirzīt veselībai (2017.-2019. gadā mēs drīkstam veselībai tērēt, palielinot valsts budžeta deficītu, tādēļ šī summa būtu aptuveni uz pusi mazāka). Avoti būtu divi- palielināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par 1% vai pat 1.5% vai arī meklēt piešprici valsts budžetā. Palielināt sociālās apdrošināšanas iemaksas ir pilnīgi pretrunā nodokļu reformai, kas paredz darbspēka nodokļu samazināšanu. Tas ir ļoti politisks risinājums, kam vajadzīgs visas Saeimas atbalsts (nerunājot par 100% koalīcijas atbalstu). Šim solim skaļi pretosies darba devēju konfederācija un tirdzniecības un rūpniecības kamera, bet aiz viņiem- visi nopietnie uzņēmēji, īpaši ražotāji. Man nav ticības, ka šis risinājums var sagaidīt savu īstenošanu. Piešprice sociālajam budžetam no valsts pamatbudžeta nozīmē konsekvenci­- pievienotās vērtības nodokļa (PVN) palielināšanu par 1%.

Tas ir solidārākais risinājums. Tomēr PVN standartlikmes celšana par 1% 2018. gadā dod papildus tikai ap 80 miljoniem, 2019. – 90 miljonus eiro, kas “dzēš ugunsgrēku”, taču ir nepietiekami jebkādai rindu mazināšanai un kvotu palielināšanai.

No valsts ekonomikas viedokļa PVN palielināšana ir pēdējās rezerves risinājums, ko izmet kā glābšanas riņķi vissarežģītākajā situācijā, piemēram 2009. gadā Latvijā vai 2015. gadā Grieķijā, bet pēc tam cenšas atgriezt iepriekšējā stāvoklī.

Tiesa, PVN palielināšanai ir labs arguments- šī palielināšana ļautu valdībai Eiropas padomē saņemt pozitīvu atzinumu par nodokļu reformu- IIN samazinājumu, nulles likmi uzņēmumu ienākumu nodoklī reinvestētai peļņai, kapitāla pieauguma nodokļa palielinājumu, neapliekamā minimuma palielinājumu.

Vai tiešām mums nav citu risinājumu? Ir, bet tie prasa vēl lielāku drosmi pretstāvēt ietekmīgam biznesam un ietekmīgiem cilvēkiem, kas, iespējams, ir partiju atbalstītāji. Pirmkārt, tas būtu straujāks akcīzes nodokļa un dabas resursu nodokļu pieaugums (vai jaunieviešams nodoklis par pesticīdu izmantošanu). Piemēram, palielinot alkohola un tabakas akcīzi strauji līdz Igaunijas līmenim, ir iespējams budžetā papildus iegūt līdz 80 miljoniem eiro. Iespējama arī iedzīvotāju ienākuma nodokļa diferencācija un lēnāks neapliekamā minimuma pieaugums. Iespējams ar paaugstinātu PVN aplikt luksus mašīnas vai vispār nepieļaut luksus mašīnas kā ražošanas līdzekļus, un likt tās pirkt savai lietošanai ar visiem nodokļiem.

Kā pirms katras futbola spēles daļa cilvēku liek naudu totalizatorā un prognozē rezultātu. Arī valdības rīcību varam censties prognozēt. Nez kādēļ arvien biežāk dzirdu prognozes, ka papildu līdzekļus veselības aprūpei atrast neizdosies, mūsu vārtos tiks sasistas visas bumbas, bet kā vainīgo nomainīs kādu spēlētāju. Kuru spēlētāju nomainīs šādā situācijā? Ne jau to, kas saspers Ronaldu pa kājām. Arī valdība nemainīs ministrus, kas atbild par finansēm vai ekonomiku, bet gan to, kas atbild par medicīnu. Teiks, ka Anda Čakša ir vainīgā, jo tukšajā valsts kasē nav atradusi pietiekamu naudas summu.

http://www.delfi.lv/news/comment/comment/iveta-kudaba-metastatiskais-vezis-ka-hroniska-un-arstejama-slimiba.d?id=48933737

Pēteris Apinis,

Latvijas Ārstu biedrības prezidents, piedalījies Kioto un Parīzes klimata kontroles konferencēs

Tie, kas atceras padomju laiku komunālos dzīvokļus ar atsevišķām istabām, bet kopēju koridoru, vannas istabu un virtuvi, ar dažādās valodās runājošiem dažādu kultūru cilvēkiem, nav grūti iztēloties kā notiek, ja viens no kaimiņiem koridoru piedubļo, tualetē čurā garām podam, bet virtuvi pievemj. Nezināmu iemeslu dēļ parasti tā rīkojas lielākais kaimiņš, kam pārējie par cūcisku uzvedību nevar sadot pa purnu. Šis lielākais kaimiņš parasti arī piemirst savu kārtu izslaucīt vai satīrīt koplietošanas telpas, ko pārējie godprātīgi sagrafējuši uz lapiņas zem elektrības skaitītāja.

Iedomājieties zemeslodi kā komunālo dzīvokli! Ar savu paziņojumu izstāties no COP21– Apvienoto nāciju globālās siltumnīcas gāzu emisijas samazināšanas programmas ASV prezidents Donalds Tramps tā arī paziņoja– čurāšu kur gribēšu, šmucēšu un vemšu, kur sanāks, bet tīrīt netīrīšu.

Mēs dzīvojam uz vienas planētas ar vienu atmosfēru, kopēju ūdenstilpni, ko ērtības labad ģeogrāfiski iedalam četros okeānos un dažos desmitos jūru. Planēta jau ir gauži piešmucēts dzīvoklis– ķīmiskais piesārņojums atbilst jēdzienam „ķīmiskais karš”, pasaules okeānā plastmasas jau 2020. gadā būs vairāk nekā dzīvnieku, zivju, gliemežu un sīkbūtņu kopā. Bet nepārtraukti dedzinot ogles, dīzeļdegvielu un benzīnu, izcērtot mežus, nepretojoties tuksnešu izplešanai, esam sabendējuši zemeslodes atmosfēru. Jau šobrīd ogļskābās gāzes molekulu gaisā ir vairāk nekā jebkad bijis pēdējos 4 miljardos gadu (pirms tam bija vulkāniskās aktivitātes laikmets, kurā atmosfēra bija vēl sliktāka).

Galu galā uz zemeslodes sācis mainīties klimats, zemeslode sasilst, ledāji izkūst, Kaspijas un Arāla jūra izžūst. Savukārt okeāna līmenis paaugstinās un tuvākajā laikā dažas no pasaules salu valstīm pazudīs zem ūdens.

Ekoloģijas jomā konservatīvā Pasaules banka ziņojumā „Samazini siltuma padevi” ir atzinusi: pašreizējās emisiju līknes liecina, ka tuvāko 20 gadu laikā zemeslodesvidējā temperatūra, salīdzinot ar pirmsrūpniecības laikmetu, paaugstināsies par 2 °C, bet līdz 2100. gadam — par 4 °C.

Pasaules sabiedrībai tas nav palicis nemanīts. 1997. gada 11. decembrī Kioto tika panākts vēsturisks lēmums apturēt globālo sasilšanu un gāzu emisijas pieaugumu. Kioto protokols stājās spēkā tikai 2005. gada 16. februārī, to parakstīja un ratificēja 191 valsts, bet vienīgā valsts, kas protokolu parakstīja, bet neratificēja, bija ASV. Kioto protokola uzdevums 35 rūpnieciski attīstītajām valstīm un Eiropas Savienībai bija: līdz 2012. gadam samazināt oglekļa dioksīda emisiju par 6% salīdzinājumā ar 1990. gada līmeni. Līdz galam īstenot Kioto protokola lēmumus neizdevās.

2015. gada 12. decembrī aptuveni 150 valstu vadītāji Parīzes COP 21 konferencē panāca jaunu globālu nolīgumu klimata pārmaiņu jomā. Nolīgumā tika panākts līdzsvarots rezultāts un rīcības plāns lai ierobežotu globālo sasilšanu “būtiski zem” 2 °C robežvērtības. Būtiskais uzdevums bija ierobežot siltumnīcas gāzes. Pieņēmums, ka siltumnīcas gāze ir tikai oglekļa dioksīds nav īsti precīzs. Protams 65% no siltumnīcas gāzēm ir oglekļa dioksīds, kas nonāk atmosfērā no fosilo izrakteņu dedzināšanas un industrijas. Vēl kā siltumnīcas gāzi 11% oglekļa dioksīda mēs pieskaitam izcirsto mežu dēļ, galvenokārt Dienvidamerikā, Ziemeļamerikā, bet šobrīd arī Krievijā– šo ogļskābo gāzi šie meži vairs nevar absorbēt. 16% no siltumnīcas gāzēm ir metāns (CH4), kas rodas lauksaimniecībā (piem., liellopu mēsli), atkritumu (ne)apsaimniekošanā, biomasas dedzināšanā. 6% no siltumnīcas gāzēm ir slāpekļa oksīds, kura galvenais avots ir minerālmēslu izmantošana lauksaimniecībā, taču slāpekļa oksīdu rada arī akmeņogļu dedzināšana. Apmēram 2% no siltumnīcas gāzēm ir pašas bīstamākās ozona slānim– tās ir fluorētās gāzes, ko rada saldēšanas ierīces un dažādi rūpniecības procesi. Pie fluorētajām gāzēm mēs pieskaitām fluorogļūdeņražus (HFC), perfluorogļūdeņražus (PFC) un sēra heksafluorīdu (SF6).

Visvairāk siltumnīcas gāzu rodas, ražojot elektrību un siltumu– 25%, bet gandrīz tikpat–24% rodas lauksaimniecībā. Uz rūpniecības rēķina ir 21%, uz transporta– 14%, bet uz celtniecības– 6% siltumnīcas gāzu (pārējie gāzu avoti ir mazāki). Skatoties uz tādiem būtiskiem siltumnīcas gāzu avotiem kā fosilo izrakteņu (ogles, naftas produkti, gāze) sadedzināšana un cementa ražošana, pasaules lielākie atmosfēras piesārņotāji ir Ķīna (30%), ASV (15%), Eiropas savienība (8%), Indija (7%), Krievija (5%) un Japāna (4%).

Realitātē lielākie pasaules atmosfēras piesārņotāji ir piecas globālas kompānijas – Chevron, ExxonMobil, Shell, BP un ConocoPhilips – kuru ieguldījums oglekļa dioksīda un metāna emisijā ir 12.5% no kumulatīvās vēsturiskās rūpniecības emisijas. Šīs kompānijas globālo klimatu ir izmainījušas vairāk nekā visi pasaules vulkāni cilvēces pastāvēšanas laikā.

Atgriezīšos Parīzē 2015. gada decembrī. Parīzē piedalījās vairāk nekā 40 000 delegātu. Baraks Obama konferences atklāšanā paziņoja, ka šī konference ir pavērsiena punkts pasaules pārkaršanā. 150 valstu līderi uz Parīzi bija sabraukuši glābt savu planētu. 2015. gads ir karstākais gads novērojumu vēsturē uz zemeslodes. Ledus cepures Ziemeļpolā un Antarktīdā kusa, tuksneši palielinājās, dzīvnieku sugas izmira. 200 miljoni Subsahāras iedzīvotāju, kam tuksnesis atņēmis iztikas iespējas, dzīvoja tikai no humānās palīdzības milzu nometnēs, bet viņu bērni centās pārcelties uz Eiropu.

COP21 notika Leburžē izstāžu centrā. 100 noslēgtās dažāda lieluma sēžu zālēs notika konferences darbs. Galveno dokumentu apsprieda vismaz 10 darba grupās paralēli katru dienu no agra rīta līdz vēlam vakaram, dažkārt – arī naktīs.

Vai Donalds Tramps ar vienu spalvas vēzienu sagrāva pasaules cerības un vai viņa lēmums ir katastrofa? Neticamā vienotība un ticība kopīgai siltumnīcas gāzu emisijas samazināšanai visā pārējā pasaulē liek domāt ka NĒ. Eiropas savienības, Ķīnas un citu valstu steidzīgie paziņojumi par uzticību Parīzes nolīgumam un nolēmumam izpildīt savas saistības, pasaules zaļās ekonomikas uzplaukums liek domāt, ka katastrofa ir pats Tramps, nevis ASV tālākā darbība vai bezdarbība klimata kontrolē. Vācijas vides ministre Barbara Hendrika komentēja Trampa paziņojumu ar vārdiem: „Pasaules klimats izdzīvos astoņus gadus bez ASV.” Televīzijas žurnālists piebilda, ka pasaulei drošāk būtu, ja Trampa prezidentūra ilgtu tikai četrus gadus.

Nav pamata domāt, ka Trampam izdosies atgriezt ASV spēkstacijas un siltumstacijas pie akmeņoglēm un transportu pie degvielas šķērdēšanas. Kalifornija un Ņujorka, īstenojot rīcību par tīru gaisu un ūdeni saviem pilsoņiem, turpinās īstenot savu uzņemto kursu uz ievērojamu fosilo izmešu samazinājumu.

Pārsteidzoši, bet kopš šodienas Ķīna ir globālais līderis ekoloģiskā domāšanā. Ir pilnīgi skaidrs, ka Ķīna izmantos Trampa bremzes ASV ekonomikai, lai pārņemtu pilnīgu līderību atjaunojamās enerģijas tehnoloģiju izstrādē un ražošanā (arī eksportā).

Pat tad, ja ASV nepildīs savas saistības, bet visa pārējā pasaule pildīs, jau 2020. gadā globālā oglekļa dioksīda emisija sāks samazināties. Tiesa, liela problēma būs globālais tirgus, kurā ASV negodīgi konkurēs ar zemākām cenām virknei produktu, kam ir augsta energoietilpība, jo nerēķināsies ar siltumnīcas gāzu emisiju. Otra problēma ir faktā, ka līdz šodienai ASV bija galvenais finansētājs klimata palīdzības programmām jaunattīstības valstīm.

Pēc Trampa paziņojuma par izstāšanos no Parīzes COP21 protokola neatstāj sajūta, ka kaimiņš atkal pievemj un piešmucē koplietošanas tualeti un virtuvi. ASV kopā ar Sīriju un Nikaragvu ir „lielais trijnieks”, kas publiski turpinās globālo atmosfēras piesārņošanu.