Skip to content
Choose language:

LĀB ziņas

Aicinām uz veselības aprūpes nozarē strādājošo un pacientu organizāciju un politisko partiju sadarbības memoranda svinīgo parakstīšanu

IELŪGUMS

Aicinām uz veselības aprūpes nozarē strādājošo un pacientu organizāciju un politisko partiju sadarbības memoranda svinīgo parakstīšanu, kas notiks 7. septembrī plkst. 14.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Antonijas ielā 1 Rīgā.

Pirms gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām pacientu un mediķu profesionālās organizācijas kopīgā diskusijā ar politiskajām partijām un to apvienībām ir vienojušās par kopējiem mērķiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā un uz cilvēku centrētas un rezultātu orientētas veselības aprūpes attīstības veicināšanā.

Memoranda galvenais mērķis ir valstiskā līmenī panākt attieksmes maiņu pret veselības nozari, kas ir Latvijas valsts, tautas un katra indivīda pastāvēšanas un labklājības pamats. Lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, kā arī samazinātu novēršamo nāvju skaitu, nākamajos četros gados ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas veselības aprūpes sistēmas organizācijā, mūsdienīgu pakalpojumu un zāļu pieejamībā. Lai sasniegtu šo mērķi un nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju, ir nepieciešams palielināt valsts finansējumu veselības aprūpes nozarei, tuvinot to Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Memoranda parakstīšanā piedalīsies:

  • Olga Valciņa, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja
  • Andris   Veiķenieks, AGIHAS biedrības valdes priekšsēdētājs
  • Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente
  • Dita Raiska, Latvijas Māsu asociācijas prezidente
  • Sarmīte Villere, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente
  • Jānis Vētra, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis
  • Juris Raudovs, Latvijas ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālā biedrības valdes priekšsēdētājs
  • Anda Čakša, “Jaunā Vienotība”
  • Ilmārs Dūrītis, “Attīstībai / Par!”
  • Edgars Labsvīrs, “Progresīvie”
  • Ilze Ortveina, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Apvienotais saraksts
  • Vladimirs Keidāns, “Latvija Pirmajā Vietā”
  • Armands Krauze, Zaļo un Zemnieku Savienība
  • Sandis Ģirģens, “Republika”

Papildu informācija:

Evija Ansonska, LĀB sabiedrisko attiecību vadītāja Mob. tālr.: 26011887, e-pasts: evija@arstubiedriba.lv

Mūžībā devies viens no LĀB dibinātājiem, viceprezidents, valdes loceklis

Mūžībā devies Strazdiņš Vladimirs viens no LĀB dibinātājiem, viceprezidents, valdes loceklis.

Strazdiņš Vladimirs (1954.05.02.-2022.18.08.) nefrologs, pediatrs. 1977. gadā beidzis RMI. Ilggadējs BKUS ārsts un nodaļas vadītājs (līdz 2009).

Nefrologs SIA Medicīnas sabiedrībā „Gaiļezers”.  Pediatrijā Latvijā ieviesis nieru aizstājterapijas metodes. Viņam ir pētījumi  urīnceļu infekciju terapijā un nitrofurānu pielietošanā bērniem un pieaugušajiem, vairāku grāmatu līdzautors. Aktīvi darbojies starptautiskās organizācijās, piemēram, akūtas nieru mazspējas terapijas vadlīniju izstrādē bērniem.

Viens no LĀB dibinātājiem 1988. gadā, valdes loceklis (1988-1992), viceprezidents (1988-1990). Atkārtoti Latvijas Nefrologu asociācijas valdes loceklis. Kopā ar Dr. Jāni Meikšānu 20. gs. astoņdesmito gadu beigās izstrādājis Latvijas medicīnas finansēšanas sistēmas pārmaiņu principus un uzvarējis Veselības ministrijas konkursā, bet reformu gan dzīvē neīstenoja. Vladimirs Strazdiņš bija vadošais bērnu nefrologs, valstī, ļoti zinošs un augsti kvalificēts ārsts un atsaucīgs kolēģis.

Apbalvots  ar LĀB II pakāpes Goda zīmi Tempus Hominis (2013).

Latvijas ārstu saime skumst par sava izcilā kolēģa aiziešanu mūžībā un izsaka līdzjūtību tuviniekiem.

Latvijas Ārstu biedrības biedru pilnsapulce

Biedrība “Latvijas Ārstu biedrība” paziņo, ka Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde 2022. gada 16. augusta sēdē ir pieņēmusi lēmumu par biedru sapulces sasaukšanu pilnsapulces formā.

Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru pilnsapulce notiks 2022. gada 13. oktobrī Latvijas Ebreju biedrības zālē, Rīgā, Skolas ielā 6.
Sākums plkst. 16:00; reģistrācija no plkst. 15:00

Darba kārtībā:

  1. Sapulces atklāšana, ziņojums par ieradušos biedru skaitu
  2. Sapulces vadītāja un protokolētāja, Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana
  3. Viesu uzrunas
  4. Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par komisijas priekšsēdētāju
  5. Prezidenta ziņojums
  6. Profesionālo struktūrvienību (Sertifikācijas padome, Ētikas komisija, Aroda tiesa, Izglītības komisija) vadītāju ziņojumi
  7. Revīzijas komisijas ziņojums
  8. Prezidenta vēlēšanas
  9. Goda biedru sveikšana
  10. Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par prezidenta vēlēšanu rezultātiem, rezultātu apstiprināšana
  11. Ievēlētā prezidenta uzruna
  12. Viceprezidentu vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
  13. Valdes vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
  14. Revīzijas komisijas vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana
  15. Sertifikācijas padomes, Ētikas komisijas, Izglītības komisijas un Aroda tiesas vēlēšanas, rezultātu apstiprināšana

Kandidātus ievēlēšanai LĀB pārvaldes un profesionālajās institūcijās var pieteikt, iesniedzot iesniegumu LĀB sekretariātā, Skolas ielā 3, Rīgā, vai iesūtot e-pastā lab@arstubiedriba.lv.

Kandidātu prezidenta amatam var izvirzīt ar vismaz 50 (piecdesmit) biedru parakstītu iesniegumu, kas jāiesniedz biedrības valdei ne vēlāk kā 2 (divas) nedēļas pirms biedru pilnsapulces.

Ja biedru pilnsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtota biedru pilnsapulce notiks 2022. gada 15. novembrī, plkst. 15:00, Rīgas Stradiņa universitātē, Aulā, Rīgā, Dzirciema ielā 16.

Ja biedru pilnsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, ieradušies biedri 13.10.2022. tiks aicināti noklausīties priekšlasījumus par tēmu “Pacientu, farmaceitu un ārstu sadarbība” un piedalīties diskusijā. Šādā gadījumā pasākuma norise plānota aptuveni līdz plkst. 18:00.

Rīgā, 2022. gada 16. augustā

Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” valdes vārdā

prezidente Ilze Aizsilniece

Atļauju praktizēt Latvijā saņēmuši jau 113 ukraiņu ārsti un zobārsti

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) jau 113 Ukrainas ārstiem un zobārstiem ir izsniegusi atļaujas praktizēt Latvijā. Kopumā interesi par pagaidu atļauju saņemšanu izrādījuši 180 ukraiņi. Latvija joprojām ir vienīgā valsts Eiropā, kas paātrinātā kārtā dod iespēju ukraiņu ārstiem turpināt darbu savā profesijā. 

“Neraugoties uz sarežģīto situāciju un lielo darba apjomu, Latvijas Ārstu biedrības darbiniekiir spējuši paveikt to, ko nedara neviena no lielajām un bagātajām Eiropas valstīm. Mēs esam palīdzējuši ukraiņu kolēģiem atgriezties savā profesijā un turpināt palīdzēt cilvēkiem, jo tāda ir ikviena ārsta sūtība un būtība, lai kurā vietā viņš neatrastos. Mēs ļoti ceram, ka darbs viņiem palīdzēs kaut nedaudz mazināt sāpes par notiekošo dzimtenē un dos ticību labākai nākotnei,” uzsver Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece.

LĀB Ukrainas ārstiem nodrošina bezmaksas atbalstu nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā, kā arī sadarbībā ar Sabiedrības integrācijas fondu piedāvā iespēju apgūt latviešu valodu, kas nepieciešama darbam veselības aprūpes jomā.

Plānots, ka drīzumā atļaujas praktizēt saņems vēl35 personas, kas ir iesniegušas dokumentus, bet lēmums vēl nav pieņemts. Tāpat septiņām personām ir piemērota pārbaudījuma nokārtošana pirms izsniegt atļauju.

Ukraiņu ārsti un zobārsti, kas saņēmuši praktizēšanas atļaujas jau strādā gan Rīgas, gan reģionu  lielākajās slimnīcās un medicīnas iestādēs, gan privātajā sektorā. Medicīnas iestādes, kas nodarbina jebkuru ārstu, tai skaitā ukraiņu, informē par to Veselības inspekciju.

Pagarināts tēžu un klīnisko gadījumu iesniegšanas termiņš

Cien. kolēģi!

Informējam, ka līdz š. g. 31. augustam ir pagarināts tēžu un klīnisko gadījumu iesniegšanas termiņš. Lai iesniegtu tēzes, kongresa mājas lapā sadaļā TĒŽU IESNIEGŠANA reģistrējieties kā tēžu/klīniskā gadījuma iesniedzējs. Tēzes un klīniskie gadījumi būs pieejami kongresa elektroniskajā grāmatā un kā stenda referāti.

9. Latvijas Ārstu kongress notiks 2022. gada 21. – 24. septembrī modernākajā konferenču norises vietā Baltijā – ATTA CENTRE Krasta ielā 60, Rīgā. Dalībniekiem būs iespēja apmeklēt kongresu klātienē, kā arī sekot tā norisei attālināti.

Detalizētāka informācija par TĒŽU/KLĪNISKO GADĪJUMU IESNIEGŠANU, KONGRESA PROGRAMMU un REĢISTRĀCIJU www.arstukongress.lv

* Kongress paredzēts ārstniecības personām

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž pilnu gatavību brīdinājuma streikam, kas plānots rītdien, 27. jūlijā.

Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA) pauž pilnu gatavību brīdinājuma streikam, kas plānots rītdien, 27. jūlijā. Pulksten 11.00 plānota arī protesta akcija pie Veselības ministrijas. Atbalstu streikam ir izteikusi gan Latvijas Ārstu biedrība, gan Latvijas Māsu asociācija.

            Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena:

“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. jūliju tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”

             Atbilstoši minētajai prasībai, valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz: ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 048 (patlaban – 1 963) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 229 (patlaban – 1 183) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 820 (patlaban – 745) eiropirms nodokļu samaksas.

             LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem – 2 327 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 eiro un māsu palīgiem – 931 eiro. Kā redzams, LVSADA neprasa valdībai izpildīt rīkojumu pilnībā, bet gan piedāvā taisnīgu un saprātīgu kompromisu. Lai prasību izpildītu, nepieciešami papildus aptuveni 30 milj. eiro.             LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Veselības ministra nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017. gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tātad valdība nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami. No pacienta viedokļa tas ir bīstami dzīvībai.”

No ārstes Guntas Geldneres (1936-2022) atvadoties

No ārstes Guntas Geldneres (1936-2022) atvadoties

2022. gada 24. jūlijā Rīgā mirusi izcila ārste un speciāliste iekšķīgajās slimībās, gastroenteroloģijā un hematoloģijā Gunta Geldnere, dzimusi 1936. 26.maijā Katvaros.  1960. gadā beigusi RMI.  Ārste Gulbenē (1960–65), Ogrē (1965–68), Rīgā kopš 1968. P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārste kopš 1970. gada, kopš 1981. gada 7. gastroenteroloģijas nodaļas vadītāja. Ilgus gadus Paula Stradiņa slimnīcas galvenā terapeite. Vienmēr grūtos gadījumos un ārstu konsīlijos gatava rast risinājumu, ar savu pieredzi un erudīciju nākt talkā saviem kolēģiem. G. Geldnere bija ieguvusi cieņu un autoritāti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes ārstu vidū. Visi zināja nekad neliegs padomu, palīdzēs, atbalstīs grūtā brīdī un radīs risinājumu vissarežģītākajās situācijās. Publicējusi pētījumus gastroenteroloģijā. Kopā ar ilggadīgo Gastroenteroloģijas un dietoloģijas centra dibinātāju un vadītāju profesoru Nikolaju Skuju (1913-2012) un profesoru Anatoliju Danilānu ir grāmatas „Praktiskā gastroenteroloģija un hepatoloģija”(1999) līdzautore. LĀB godabiedre (2011).

LĀB valde, visa Latvijas ārstu saime skumst par savas kolēģes zaudējumu un izsaka līdzjūtību dzīvesbiedram, dēliem un radiniekiem.

Sit tibi terra levis!

Mūžībā devusies prof. Raisa Andrēziņa

Mūžībā devusies izcilā ārste, skolotāja, zinātniece, Triju Zvaigžņu
ordeņa kavaliere un brīnišķīgs cilvēks – profesore Raisa Andrēziņa.
Profesore Raisa Andrēziņa bija skolotāja un iedvesmotāja veselai
psihiatru paaudzei, viņas miers, nosvērtība, labestība ne vienu vien
studentu iedvesmoja apgūt grūto, bet cēlo psihiatra specialitāti.
Profesore prata atbalstīt, dot padomu dzīves neskaidrību brīžos.
Profesores fundamentālās zināšanas bērnu psihiatrijā ir palīdzējušas
daudziem bērniem atgūt veselību, ģimenēm atgūt laimi. Visdziļākā
līdzjutība tuviniekiem.

Izvadīšana 2022. gada 23. jūlijā 13:00 Stienūžu kapos, Vecsalacā,
Salacgrīvas pagastā. Lai gaišs ceļš mūžībā!

Traumatologs, ortopēds Andrejs Finogejevs aizgājis mūžībā

2022. gada 21. jūlijā mūžībā devies Daugavpils reģionālās slimnīcas ārsts traumatologs ortopēds Andrejs Finogejevs (28.09.1962. – 21.07.2022.)

A.Finogejevs Daugavpils reģionālajā slimnīcā par traumatologu ortopēdu strādāja kopš 1986. gada 2. jūlija.

Atvadīšanās notiks Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīcā, Puškina ielā 16a, Daugavpilī, 2022. gada 25. jūlijā plkst.11:00 un Grīvas kapos plkst. 13:00.

Izsakām dziļu līdzjūtību A.Finogejeva tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.

Mūžībā devies prof. Georgs Andrejevs

Dziļās sērās paziņojam, ka deviņdesmitajā mūža gadā (dzimis 1932.gada 30.oktobrī Tukumā) šī gada 16.jūlijā Rīgā miris profesors Georgs Andrejevs. Ārsts, diplomāts un politiķis. Habilitētais medicīnas zinātņu doktors. LZA īstenais loceklis.1996. gadā ievēlēts par  Eiropas Anesteziologu Akadēmijas locekli. Viens no pirmajiem  profesionālajiem Latvijas anesteziologiem-reanimatologiem (no 1959.gada). Uzskatāms par Latvijas Anestezioloģijas un reanimatoloģijas kā profesionālas organizācijas un biedrības, profesionālās izglītības un zinātnes pamatlicēju.

1960. gadā viņa vadībā izveidota Anestezioloģijas nodaļa Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kuras pirmais vadītājs bija Georgs Andrejevs.1962.gadā viņa vadībā Rīgas Medicīnas institūta (RMI) ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātē tika dibināts anestezioloģijas, reanimatoloģijas specializācijas  un kvalifikācijas celšanas kurss. 1963.gadā 23.februārī tika dibināta anesteziologu sekcija Latvijas ķirurgu biedrības ietvaros, bet 1966.gadā 31.janvārī ar LR Veselības Ministrijas Zinātnes Padomes Plēnuma lēmumu tā pārtapa par LR Anesteziologu biedrību (šobrīd biedrība “Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija (LARA)”. Tās pirmais prezidents bija profesors G.Andrejevs.

Pateicoties teicamām valodu, īpaši angļu, zināšanām jau PSRS laikos piedalījās ārzemju kongresos specialitātē, nereti veicot arī tulka funkcijas tā laika PSRS galvenajiem anesteziologiem no Maskavas u.c. Līdz ar to no šiem komandējumiem atveda jaunas zināšanas ar kurām izglītoja kolēģus. Viņa vadītās LARA sēdes bija ļoti gaidītas un interesantas. Tās visiem radīja īpašu saviļņojumu un entuziasmu.

Aktīvs izgudrotājs. Ieviesis t.s. “plakano masku” elpceļu caurlaidības nodrošināšanai vispārējās anestēzijas laikā. Ar viņa ideju izveidots reanimobilis – pasaulē pirmā reanimācijas automašīna uz mikroautobusa bāzes, kas sāka strādāt Rīgas Ātrajā palīdzībā. 

G. Andrejevs kā ārlietu ministrs pie pāvesta Vatikānā 1993. gadā

Viņš pirmais Latvijā aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju specialitātē.1972. gadā ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu un tika ievēlēts par RMI profesoru.1974. gada 8.februārī RMI Anestezioloģijas-reanimatoloģijas kurss pārtapa par Rīgas Medicīnas institūta Anestezioloģijas un reanimatoloģijaskatedru, kuru ilgus gadus vadīja profesors G.Andrejevs un katedrā par pirmajiem docētājiem kļuva viņa skolnieki un kolēģi Egons Daugulis, Aivars Zirnis, vēlāk Antoņina Sondore. 1968.gadā izdeva studentiem domātu grāmatu latviešu valodā “Klīniskās reanimatoloģijas pamati”, bet 1985.gadā kopā ar Egonu Dauguli “Klīniskā anestezioloģija un reanimatoloģija”.

Profesors G.Andrejevs, izcils speciālists anestezioloģijā-reanimatoloģijā, pedagoģijā un zinātnē, valsts neatkarības gados kļuva arī par izcilu valsts darbinieku. 1998.gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.

Iepriekšējā gadsimta deviņdesmitajos gados iesaistījies politikā.1990. gadā tika ievēlēts Augstākajā padomē no LTF saraksta. Balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Bija Ārlietu ministrs Ivara Godmaņa pirmajā valdībā. 1993. gadā ievēlēts 5. Saeimā.No 1995. līdz 1998. gadam bija Latvijas vēstnieks Kanādā. No 1998. līdz 2004. gadam bija Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē.2004. gadā tika ievēlēts Eiroparlamentā un atzīts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā. Konsultants Latvijas Ārlietu ministrijā. Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Anesteziologu un reanimatologu biedrības Goda biedrs.

2018.gadā izdevniecībā Zvaigzne ABC izdevis memuāru grāmatu “Man dāvātais laiks”.

Aizgājusi izcila personība Latvijas medicīnā, valstiskumā, diplomātijā un politikā.

Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā bijušā ārlietu ministra Georga Andrejeva notiks trešdien, 27. jūlijā plkst. 13.30 Rīgas Domā, informē Ārlietu ministrija (ĀM).

Atvadoties no Georga Andrejeva, tuvinieki ar lielu cieņu aicina sabiedrību ziedu un vainagu vietā ziedot nodibinājumam “Vītolu fonds” un Latvijas Okupācijas muzejam:

• nodibinājums “Vītolu fonds”:
Reģ.Nr. 40008066477
AS “SEB banka” LV48UNLA0050020101491
Swift (BIC) kods: UNLA LV 2X

• ”Latvijas Okupācijas muzeja biedrība”:
Reģ.Nr. 40008018848
AS “Swedbank” LV20HABA0551029425092
Swift (BIC) kods: HABA LV 22