Skip to content

Author: lab

Ģimenes ārstiem lielākas iespējas saņemt atbalstu par darbu reģionos

Veselības ministrija informē, ka ir paplašinātas iespējas ģimenes ārstiem ārpus Rīgas saņemt naudas kompensāciju. Atbalsts, ko finansē no ES fondu līdzekļiem, ieviests, lai veicinātu ģimenes ārstu paaudžu nomaiņu un nodrošinātu veselības aprūpi iedzīvotājiem.

Precizētie nosacījumi paredz, ka jaunais ģimenes ārsts, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi no pensijas vecuma ģimenes ārsta reģionā, laika posmā no 2017. gada 24. marta līdz kompensācijas pieteikuma iesniegšanas brīdim nevar būt strādājis par ģimenes ārstu ārpus Rīgas ar pacientu sarakstā reģistrētām personām. Tādējādi turpmāk kompensāciju varēs saņemt arī tie ģimenes ārsti, kuri laika posmā no 2017.gada 24.marta ir aizvietojuši prombūtnē esošu ģimenes ārstu vai strādājuši kā papildus ģimenes ārsts cita ģimenes ārsta praksē.

Atgādinām, ka kompensāciju saņem abi ārsti – gan pensijas vecuma ģimenes ārsts, gan jaunais speciālists. Naudas kompensācija tiek izmaksāta par specifisko zināšanu, informācijas un pieredzes nodošanu/pārņemšanu, bet jaunais ārsts papildus saņem vienreizēju finanšu atbalstu par darbu reģionā, ģimenes locekļiem un uzturēšanās izdevumiem.

Ģimenes ārsta prakses pārņemšanas nosacījumi ir:

  • ģimenes ārsta prakse atrodas ārpus Rīgas;
  • ģimenes ārsts, kurš pārņem praksi, pēc MK noteikumu spēkā stāšanās dienas (24.03.2017.) līdz kompensācijas pieteikuma iesniegšanai nav strādājis par ģimenes ārstu ar pacientu sarakstā reģistrētām personām ģimenes ārsta praksē ārpus Rīgas;
  • kompensācijas saņemšanas brīdī ģimenes ārsts, kurš nodod ģimenes ārsta praksi, ir sasniedzis pensijas vecumu;
  • kompensācijas saņemšanas brīdī ģimenes ārsts, kurš pārņem ģimenes ārsta praksi, nav sasniedzis pensijas vecumu;
  • ģimenes ārsts, kas pārņem ģimenes ārsta praksi, noslēdz līgumu ar Nacionālo veselības dienestu par valsts apmaksāto primārās veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu vismaz uz pieciem gadiem.

Eiropas Sociālā fonda projektu Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” Veselības ministrija sāka īstenot 2017. gada nogalē. Pretendentu pieteikumu pieņemšana turpināsies līdz pieejamā finansējuma apguvei, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. jūlijam, paredz esošā kārtība.

Ņemot vērā lielo interesi par darbu reģionos, ar minētajiem grozījumiem MK noteikumos palielināts arī projekta kopējais attiecināmais finansējums, kas pēc grozījumu spēkā stāšanās ir 11 960 105 eiro.

Ģimenes ārstu piesaiste ir aktuāla visos reģionos Latvijā. Saskaņā ar Nacionālā veselības dienesta datiem ārpus Rīgas šobrīd ir vairākas brīvas prakses vietas – Līgatnē, Saldū, Liepājā, Tukumā, Talsos, Rankas pagastā un Sabilē. Taču liela daļa ģimenes ārstu ir pensijas vecumā, tāpēc aktuāla ir ģimenes ārstu paaudžu nomaiņa un pakalpojumu pieejamības nodrošināšana arī citās pašvaldībās. Veselības ministrija aicina ģimenes ārstus izmantot pieejamo atbalstu. Plašāka informācija šeit

11.09.2021., starpdisciplinārā konference “PLAUŠU VESELĪBA”

Latvijas Ārstu biedrības Starpdisciplināra konference

SKATĪTIES KONFERENCES IERAKSTU

PLAUŠU VESELĪBA – I daļa

Konferences programma

9.30–9.35Konferences atklāšana
9.35–10.15Biežākās akūtās elpceļu slimības bērniem
Elīna Aleksejeva, pediatre, bērnu pneimonoloģe, bērnu alergoloģe
10.15–10.55Kas ārstam jāzina par latentas tuberkulozes infekcijas diagnostiku un ārstēšanu
Ilze Pētermane, pneimonoloģe, interniste
10.55–11.35Plaušu vēža ārstēšana onkologa ķīmijterapeita skatījumā
Eva Vecvagare, onkoloģe ķīmijterapeite
11.35–11.5520 min. pārtraukums – kafijas pauze
11.55–12.35Plaušu vēža diagnostika un ārstēšana torakālā ķirurga skatījumā
Ints Siliņš, torakālais ķirurgs
12.35–13.15IPF – vai adata siena kaudzē?
Ineta Grīsle, pneimonoloģe, alergoloģe

PLAUŠU VESELĪBA – II daļa

Konferences programma

14.05–14.45Bronhiālās astmas aktualitātes
Iveta Kroiča, pneimonoloģe
14.45–15.25HOPS diagnostikas un ārstēšanas aktualitātes
Zaiga Kravale
15.25–15.4015 min. pārtraukums – kafijas pauze
15.40–16.20E88.0 – pārmantota slimība, kas visbiežāk sastopama tieši latviešiem (kurzemniekiem)
Prof. Alvils Krams, pneimonologs, alergologs
16.20–17.00Sekss, alkohols un alerģija. Molekulārās diagnostikas iespējas
Asoc. prof. Māris Bukovskis, pneimonologs, alergologs

* Programmā iespējamas izmaiņas
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” par dalību konferencē ārstniecības personām tiek piešķirti 12 tālākizglītības punkti.

1) KLĀTIENĒ konferenci aicināti apmeklēt dalībnieki, kam ir Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts ar QR kodu. (To kopā ar Latvijas Ārstu biedrības konferenču dalībnieka karti būs jāuzrāda pie ieejas.) Dalībniekiem, kam nav norādītie sertifikāti, pirms konferences sākuma būs iespēja veikt ātro Covid-19 antigēna testu bez papildu maksas. Šajā gadījumā lūgums ieplānot savlaicīgu ierašanos. (Testu varēs veikt no plkst. 8.30.)

2) TIEŠRAIDĒ konferenci 2021. gada 11. septembrī varēs skatīties dalībnieki, kuru:
– dalības maksa LĀB būs saņemta līdz 10. septembra plkst. 12.00;
– viedierīce (dators, telefons, planšete) ir aprīkota ar kameru.
KAMERAI JĀBŪT IESLĒGTAI UN DALĪBNIEKAM JĀBŪT REDZAMAM VISU KONFERENCES LAIKU, KĀ ARĪ PIESLĒDZOTIES KONFERENCEI, DALĪBNIEKAM IR JĀNORĀDA SAVU VĀRDU UN UZVĀRDU.
10. septembrī dalībnieki pieteikumā norādītajā e-pastā saņems informāciju par pieslēgšanos konferences tiešraidei.

3) PĒC KONFERENCES visi, kas vēlēsies, www.kursiarstiem.lv varēs skatīties konferences video ierakstu

Dalības maksa klātienes konferencē vai tiešraidē:
25 EUR LĀB individuālajiem biedriem, rezidentiem, studentiem, ārstu palīgiem, funkcionālajiem speciālistiem, māsām;
30 EUR pārējiem
Konferences ieraksts dažu nedēļu laikā tiks publicēts tālākizglītības lapā www.kursiarstiem.lv, kur cena visiem interesentiem – 35 EUR
KONFERENCES DALĪBAS MAKSA NETIEK ATMAKSĀTA!
VISIEM, KAS BŪS SAMAKSĀJUŠI DALĪBAS MAKSU, BET KONFERENCES DIENĀ NEVARĒS PIEDALĪTIES, TIKS NODROŠINĀTA IESPĒJA NOSKATĪTIES KONFERENCES IERAKSTU UN SAŅEMT TĀLĀKIZGLĪTĪBAS PUNKTUS*
* Tālākizglītības punktu skaits klātienes pasākumam, tiešraidei un lekciju ierakstam www.kursiarstiem.lv neatšķiras!

APLIECĪBA pēc konferences pieejama vietnē www.arstubiedriba.lv vai lab.arstubiedriba.lv – sadaļā “Mans profils”.

Ja ir jautājumi, sazinieties ar Latvijas Ārstu biedrības mācību centru: e-pasts macibucentrs@arstubiedriba.lv un tālr. 29428133

Latvijas Nacionālā opera un balets vēlas iepriecināt Latvijas ārstniecības personas

Novērtējot saspringto darbu un lielo atbildību COVID-19 pandēmijas laikā, Latvijas Nacionālā opera un balets vēlas iepriecināt Latvijas ārstniecības personas – cilvēkus, kas vienmēr modri stāv sardzē par mūsu veselību. Tieši mediķiem esam pateicīgi par to, ka šobrīd atkal varam vērt durvis skatītājiem.

Lai saspringtajā darba dzīvē rastu arī kādu enerģijas un prieka dzirksti, ārstniecības personām piedāvājam apmeklēt vairākas Latvijas Nacionālās operas un baleta repertuāra izrādes septembrī un oktobrī ar 25% atlaidi.

Džakomo Pučīni
MADAMA BUTTERFLY opera
2021. gada 17. septembrī 
Diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Atjaunojuma režisors Vladimirs Okuņs
Unikāla iespēja izbaudīt LNO vēsturiskā 1925. gada iestudējuma skaistumu: saglabāta oriģinālā scenogrāfija, kostīmu dizains un arī režijas uzstādījums. Iestudējums, kas vēstī par japāņu meitenes un amerikāņu virsnieka neiespējamo mīlestību, ir uzskatāms par vienu no visvecākajiem saglabātajiem operuzvedumiem pasaulē.
Pāvels Akimkins
TRĪS DRAUGI balets
2021. gada 18. septembrī  
Diriģents Andris Veismanis
Horeogrāfs Sergejs Zemļanskis
Ir 1928.gads, un kādā lielā Vācijas pilsētā trīs draugi, kas ir bijuši kopā gan skolā, gan pēc tam frontē, strādā savā auto darbnīcā un pelna niecīgu iztiku, ķīlējot mašīnas. Apkārt valda krīze un izmisums, arvien biežāk ielās iziet agresīvi noskaņota jaunatne. Roberts, Gotfrīds un Oto atbalstu un prieku rod savstarpējā draudzībā.
Džuzepe Verdi
SIMONS BOKANEGRA opera
2021. gada 28. septembrī 
Diriģents Normunds Vaicis
Iestudējums tapis saskaņā ar Stīvena Lolesa oriģinālrežijas konceptu
Pirmo reizi Latvijas Nacionālajā operā tiek iestudēts Džuzepes Verdi meistardarbs “Simons Bokanegra”. Šīs operas titulvaronis kļūst par Dženovas dodžu, balsojumā pārspējot aristokrātu Fiesko, taču viņus abus saista ne tikai cīņa par varu, bet arī kāda liktenīga sieviete.  Operu “Simons Bokanegra” Džuzepe Verdi sacerēja jau 1857. gadā, tomēr publikas un kritikas īpašu atzinību guva darba otrā redakcija, kas pirmizrādi piedzīvoja 1881. gadā.
DIVI METRI baleta viencēlieni
2021. gada 1. oktobrī 
Horeogrāfi Elza Leimane, Antons Freimans, Aivars Leimanis
Baleta iestudējums Divi metri ir horeogrāfu vienlaikus gan nopietna, gan humora pilna reakcija uz baleta mākslinieka iekšējiem pārdzīvojumiem pandēmijas laikā.
Elzas Leimanes veidotā ieilgusī etīde Līdzcilvēks vēsta par cilvēku, kurš nespēj atrast izeju no teātra un vienlaikus arī no sevis. Tas ir dejotāja mēģinājums risināt vissarežģītāko – attiecības ar sevi. Antons Freimans radījis teatrālu uzvedumu par emocionālajiem un fiziskajiem aspektiem māksliniekam, atsākot dejot pēc ilgāka piespiedu pārtraukuma. Savukārt Aivara Leimaņa veidotā etīde eksperimentēs ar obligātajiem noteikumiem, minot, kā izskatītos balets, ja māksliniekiem būtu jāievēro 2m distance. 
Vojcehs Kilars, Pāvels Hinovskis
DRAKULA balets
2021. gada 8. oktobrī
Diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Horeogrāfs Kšištofs Pastors
Īru rakstnieka Brema Stokera 19. gadsimta nogalē sarakstītais romāns Drakula ir iedvesmojis māksliniekus jaundarbiem visās mākslas jomās – kino, televīzijā, teātrī, mūzikā un citur. Poļu horeogrāfs Kšištofs Pastors nu šo aizraujošo stāstu ir izteicis krāšņajā baleta valodā, par pamatu ņemot Vojceha Kilara mūziku gotiskajai kinofilmai Brema Stokera Drakula (1992). 400 gadus ilgušais mīlasstāsts ir kā ceļvedis noslēpumiem apvītajā vampīru pasaulē.
Fransiss Pulenks
KARMELĪŠU DIALOGI opera
2021. gada 15. oktobrī
Diriģents Mārtiņš Ozoliņš
Režisors Vensāns Busārs
Fransisa Pulenka dedzīgi rakstītā opera Karmelīšu dialogi (1956) vēsta par karmelīšu mūķenēm, kuru šīs zemes gaitas vardarbīgi aprāvās uz ešafota Franču revolūcijas laikā 1794. gadā. Kompjeņas mocekļu stāsts guva plašu rezonansi 20. gadsimta sākumā, pateicoties vācu rakstnieces Ģertrūdes fon Leforas romānam Pēdējā uz ešafota ( Die Letzte am Schafott ). Viņas iztēlē dzima un vēlāk kļuva arī par Pulenka operas galveno varoni novice Blānša – trausla, nobijusies pusaugu meitene, kurai lemts cieši ielūkoties biedējošās, bezcerīgās pasaules acīs un meklēt izeju no pašas baiļu radītajām lamatām
Biļetes pieejamas LNO kasēs un citās “Biļešu paradīzes” tirdzniecības vietās, kā arī elektroniski vietnē www.bilesuparadize.lv. 

Ievadot atlaides kodu med21, saņemsiet biļetes cenas atlaidi 25% apmērā.

Atlaides kods nedarbojas biļešu iegādei uz izrādēm citos datumos. 

Visas piedāvājumā iekļautās izrādes iespējams apmeklēt tikai personām, kuras veikušas pilnu  vakcinācijas kursu vai pārslimojušas COVID-19, uzrādot derīgu COVID-19 sertifikātu. Pasākuma laikā sejas maskas nav nepieciešamas un netiks ievērota distance.

Latvijas Ārstu biedrība iestājas pret vakcinācijas loterijas rīkošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) iestājas par vakcināciju kā pašlaik drošāko un efektīvāko Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekli, bet ir kategoriski pret vakcinācijas loterijas rīkošanu. LĀB uzskata, ka fiskālu stimulu izmantošana sabiedrības veselības veicināšanā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu neefektīvām reklāmas kampaņām un naudu novirzīt Latvijas veselības aprūpes stiprināšanai.

LĀB valde uzsver, ka vakcinācijas loterija un viena saukļa reklāmas kampaņas nav labākais veids, kā izglītot un uzrunāt sabiedrību, lai veicinātu vakcināciju pret Covid-19. Vēl vairāk – biedrība uzskata, ka šādas akcijas devalvē cilvēka dzīvības vērtību, jo veselība un vakcinācija nav laimes spēle!

VIENOTI PAR VESELĪBU

Tāpat nav saprotamas plānotās vakcinācijas loterijas izmaksu lietderība un finansiālais pamatojums, jo  gandrīz pusi no kopējā budžeta (520 tūkst. eiro) ir plānots atvēlēt reklāmai, nevis laimestiem. Loterijai atvēlēto naudu būtu lietderīgāk izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanai un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai.

LĀB aicina valdību, atbildīgās ministrijas un Saeimu sabiedrības informēšanai un izglītošanai algot veselības nozares profesionāļus, kā arī vairāk sadarboties ar pašvaldībām un uzņēmējiem, kas spēj daudz tiešāk un efektīvāk uzrunāt konkrētas cilvēku grupas.

Vienlaikus LĀB atzīst, ka Latvija nav unikāla un šādas loterijas tiek rīkotas arī citviet pasaulē. Diemžēl vairumā gadījumu šī pieeja sevi nav attaisnojusies, jo nav vērsta uz konkrētu mērķauditoriju vajadzību uzrunāšanu. Biedrība rosina vakcinācijas aptveres palielināšanai un atsevišķu sabiedrības grupu mēķtiecīgam atbalstam pārdomāt, piemēram, bezmaksas transporta biļešu vai pusdienu/ pārtikas produktu talonu piešķiršanas stratēģiju. LĀB atkārtoti aicina Latvijas iedzīvotājus veikt vakcināciju, bet neskaidros jautājumu par vakcinācijas procesu pārrunāt ar saviem ģimenes ārstiem vai citiem ārstiem speciālistiem.

Par piemaksām ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā pēc 31.03.2021

LR Valsts prezidentam
Egilam Levitam

LR Saeimas priekšsēdētājai
Inārai Mūrniecei

LR Ministru prezidentam
Arturam Krišjānim Kariņam

LR veselības ministram
Danielam Pavļutam

LR finanšu ministram
Jānim Reiram

LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētājam Andrim Skridem

2021. gada 30. martā, Rīgā

Par piemaksām ārstniecības personām un citiem nodarbinātajiem, kuri ir iesaistīti Covid-19 jautājumu risināšanā un seku novēršanā pēc 31.03.2021

Visa pasaule, ieskaitot Latviju, jau vairāk nekā gadu cīnās ar Covid-19 pandēmijas izraisītajām sekām. Šīs cīņas būtiskāko daļu ir uzņēmušies medicīnas darbinieki, kuri ikdienā strādā ar Covid-19 pacientiem, glābjot dzīvības īpaši sarežģītos apstākļos. Palielinoties stacionēto pacientu skaitam, lielākajās Latvijas slimnīcās pirms pusgada tika apturēta lielākā daļa plānveida pakalpojumu; liela daļa slimnīcu nodaļu, dažos gadījumos pat veselas slimnīcas, kļuva par t.s. Covid-19 nodaļām vai stacionāriem. Tad arī nācās saskarties ar skarbo cilvēkresursu trūkumu nozarē, kam par iemeslu ir bijis ilgstošs hronisks līdzekļu trūkums pienācīgam atalgojumam. Tas joprojām būtiski atpaliek no OECD vidējiem rādītājiem. Kā rezultātā, sekojot daudzu valstu piemēram, arī Latvijā Ministru kabinets pieņēma lēmumu piešķirt papildu piemaksas, lai nodrošinātu darbu Covid-19 nodaļu personālam, kas strādājot emocionāli, fiziski un morāli sarežģītos apstākļos, nepārtraukti atrodas uz izdegšanas robežas.

Pēdējās nedēļās ir vērojama pakāpeniska ar Sars-Cov 2 inficēto pacientu skaita samazināšanās, bet slimnīcās joprojām atrodas ievērojams pacientu skaits, kas sasniedz nedaudz mazāk par 700 pacientiem. Šīs tendences, apvienojumā ar jauno vīrusa paveidu izplatīšanās riskiem, rada bažas, ka ar Covid-19 pacientiem medicīnas personālam nāksies saskarties vēl vismaz visu šo gadu. Jāatzīmē, ka stacionēto pacientu skaita samazināšanās ļauj Covid-19 nodaļām pakāpeniski atgriezt pie to pamata profila un atjaunot stacionāru pakalpojumus, kas prasa medicīnas personāla atgriešanās savās pamata darbavietās ne-covid nodaļās. Diemžēl, šie notikumi nav nesuši sistēmai papildu cilvēkresursus un ar to trūkumu mums nāksies saskarties vēl ilgu laiku.

Ņemot vērā iepriekš minēto, vēstules autori aicina Ministru kabinetu tuvākajā laikā lemt un apstiprināt arī turpmāku piemaksu piešķiršanu medicīnas darbiniekiem, kuri strādā ar Covid-19 pacientiem arī pēc šī gada 31. marta! Tas ir nepieciešams, lai nodrošinātu Covid-19 nodaļu darba nepārtrauktību, kas atkārtotu Covid-19 uzliesmojumu gadījumā ļautu veiksmīgi tikt ar tiem galā.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs

“Gada balva medicīnā 2020” ceremonijā godināti Latvijas izcilākie mediķi

27. martā kanālā TV3 bija skatāma „Gada balvas medicīnā 2020” svinīgā ceremonija, ko 11. gadu rīkoja Latvijas Ārstu biedrība (LĀB). Šogad balvas tika pasniegtas 15 nominācijās. Ar balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad tika godināts izcils ārsts ķirurgs un medicīnas zinātņu doktors Andrejs Pavārs, bet titulu “Gada cilvēks medicīnā 2020” ieguva Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule. Savukārt par “Gada notikumu medicīnā 2020” tika atzīts Latvijas zinātnieku izstrādātais siekalu tests Covid-19 ierobežošanai.

Pasākuma viesus uzrunāja Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi ginekoloģi Andru Leviti un veselības ministrs Daniels Pavļuts. Svinīgajā pasākumā uzstājās koris “Maska”, duets “Māsas Balanas”, etno mūzikas grupa “Tautumeitas”, kā arī dziesminieks Kārlis Kazāks un DJ Monsta. Īpašu veltījumu veselības aprūpes nozares darbiniekiem bija sagatavojis Jūrmalas mūzikas skolas audzēknis Roberts Binders, kas izpildīja paša komponētu laikmetīgu skaņdarbu koklei. Ceremoniju vadīja aktieris Artūrs Skrastiņš.

Balvas tika pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts 2020”, “Gada ārsts speciālists 2020”, “Gada zobārsts 2020”, “Gada ārsta palīgs 2020”, “Gada farmaceits 2020”, “Gada māsa 2020”, “Gada māsas palīgs 2020”, “Gada vecmāte 2020”, “Gada funkcionālais speciālists 2020” un “Gada slimnīca 2020”. Par šīm nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis.

Par “Gada ģimenes ārsti” sabiedrības balsojumā tika atzīta “Veselības centrs 4” ģimenes ārste Ilze Skuja. Balvas ieguvēja ir pieredzējusi ģimenes ārste, kas līdz sirds dziļumiem iznes ģimenes ārsta būtību – atsaucīga, saprotoša un zinoša. Cilvēks, kas cīnās par katru savu pacientu, un ir kopā ar viņu gan skumjos, gan priecīgos brīžos. Kā saka pacienti – “viņas labo darbu vācelīte pildās un pildās” un “viņai pelnīti pieder mūsu ģimenes beznosacījumu mīlestība”.

AS “Olainfarm” padomes priekšsēdētājs prof. Gundars Bērziņš: “Man ir tas gods “Olainfarm” un “Silvanols”, kā arī visas sabiedrības vārdā teikt lielu paldies visiem veselības aprūpē strādājošajiem, bet īpaši Latvijas ģimenes ārstiem! Cilvēkiem, kuri aizvadītajā gadā paveikuši un turpina darīt titānisku darbu. Mēs apbrīnojam jūsu drosmi, spēku un izturību. Šajā grūtajā laikā jūs esat mūsu uzticības personas un iedvesmas avots! Novēlu ikvienam stipru veselību!”

Savukārt balvu “Gada ārsts speciālists” saņēma ORTO klīnikas un Daugavpils reģionālās slimnīcas traumatologs – ortopēds Andrejs Elksniņš – Finogejevs. Kolēģi un pacienti īpaši izceļ ārsta mērķtiecību, jo viņš allaž “iet uz rezultātu” par visiem 110 procentiem un neatsakās pat no ļoti sarežģītiem gadījumiem. Viņam esot ne vien gudra galva, bet arī laba sirds.

Veselības uzņēmumu grupas “Repharm” („Mēness aptieka”) padomes loceklis Dins Šmits: „Vienlaikus ar sarežģītajiem pārbaudījumiem šis laiks palīdz vēl labāk ieraudzīt mūsu patiesās vērtības un profesionāļus, kuriem varam uzticēties. Redzam, cik visaptveroša ir veselības aprūpes loma, cik būtiska medicīnas uzņēmumu efektivitāte un cik neizmērojami vērtīgs ir ārsta un katra medicīnas darbinieka veikums!”

“Gada zobārsts” tituls – Siguldas zobārstniecības “KF Dental” un Valmieras zobārstniecības klīnikas “Dentalfix” zobārstei Danai Burtniekai. Pati laureāte atzīst, ka arī izjūt bailes no zobārsta, tāpēc tik labi izprot savus pacientus, gan bērnus, gan arī pieaugušos. Bet viss precīzāk un trāpīgāk par zobārsti pasaka viņas pacienta vārdi: “Kopš iepazinu dakteri Danu, es pa dzīvi eju ar smaidu! Kāpēc? Tāpēc, ka tagad es to varu!”

Balvu “Gada ārsta palīgs” šogad saņēma Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta (NMPD) ārsta palīgs Genādijs Rusanovs. Viņš ir ļoti mērķtiecīgs un ar augstu atbildības sajūtu. Kolēģi atzīmē, ka tieši G. Rusanovs bija viens no pirmajiem, kas pērn pavasarī bez šaubīšanās un bailēm devās tobrīd nezināmajā – palīdzēt Covid-19 pacientiem. Daudzi īpaši uzsver viņa godīgumu, kompetenci un spēju pārliecinoši rīkoties nestandarta situācijās.

Par balvas “Gada māsa” ieguvēju sabiedrības balsojumā šogad kļuvusi Rīgas Dzemdību nama māsa Olga Cereļa. Pateicīgie pacienti savās atsauksmēs raksta, ka māsai Olgai esot pārdabiskas darbaspējas, neizsīkstoša enerģija, empātija un humora izjūta. Viņas sniegtais emocionālais atbalsts palicis pacientu atmiņā uz ilgu laiku! Savukārt balvu “Gada māsas palīgs” atzīta RAKUS “Biķernieki” māsas palīgs Gunta Maslinarska. Par viņu pacienti un slimnīcas kolēģi ir tieši un lakoniski – runā maz, bet daudz dara! Gunta strādā ar pilnu atdevi, visu sevi velta darbam. Lai katrs būtu aprūpēts!

“Gada farmaceits” tituls – Daugavpils “Latvijas aptieka” vadītājai un farmaceitei Dinārai Gedzjunei. Aptiekas apmeklētāji teic, ka Dināra Gedzjune ir zinoša un atbildīga – draudzīga un atsaucīga. Kāda bijusī kolēģe atklāj, ka tieši viņas attieksme pret darbu un atvērtā daba ir veiksmes atslēga, lai atrastu kopīgu valodu gan ar aptiekas apmeklētājiem, gan darbiniekiem.

Savukārt balvu kā “Gada vecmāte” ieguva Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vecmāte Diāna Zaļepska. Viņa ir pārliecināta, ka būt par vecmāti ir viņas misija, tāpēc veselības nozarē nenogurstoši darbojas jau ir vairāk nekā 35 gadus. Interesants fakts – 70 procentos no visām saņemtajām atsauksmēm par vecmāti Diānu, minēts vārds “sirds”, bet 30 procentos – “dvēsele”. Tātad – vecmāte, kas savu darbu dara ar sirdi un dvēseli!

Tituls “Gada funkcionālais speciālists” šogad audiologopēdei Ingai Rutmanei-Lazdai. Viņa ir viena no pirmajām, kura kopā ar kolēģiem ieviesusi audiologopēda profesiju Latvijā un ilgus gadus vadījusi Latvijas audiologopēdu asociāciju, vienlaicīgi praktizējot un apmācot studentus. Viņa ir Latvijā viena no retajām speciālistēm, kas ikdienā strādā ar bērniem ar funkcionāliem traucējumiem un palīdz viņiem apgūt jaunas prasmes.

Sabiedrības balsojumā noskaidroti ne tikai aizvadītā gada labākie mediķi, bet arī veselības aprūpes iestāde. Balvu “Gada slimnīca” saņēma Daugavpils reģionālā slimnīca. Slimnīca savu spēku parādījusi tieši Covid -19 pandēmijas laikā, apvienojot un saliedējot slimnīcas kolektīvu, nepieredzētā vienotībā pārvarot grūtības un izaicinājumus, darot visu iespējamo pacientu labā. Un lūk – kāda pacienta vārdi: “Paldies visai slimnīcai par to, ka esmu dzīvs!”

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tika pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2020”, “Gada cilvēks medicīnā 2020”, “Gada notikums medicīnā 2020” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteica Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2020” par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

Par “Gada docētāju” kļuvusi Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) docētāja Zane Vitenberga-Verza un Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes docētāja Agate Galuza. Kā raksta studenti – docētāja Zane Vitenberga – Verza ir allaž pretimnākoša un cieņpilna, izrāda patiesas rūpes par studentu zināšanām un ir vienmēr moža. Viņa ir ne vien lieliska docētāja, bet arī – cilvēks! Savukārt LU medicīnas studenti saka, ka mācoties pie pasniedzējas Galuzas dažkārt rodas bailes kaut ko nezināt, bet pēc sekmīgi nolikta pārbaudījuma ikkatru pārņem pateicība un cieņa. Konsultācijas līdz vēlam vakaram, darbs līdz pēdējam studentam – tā ir mūsu pasniedzēja!

“Gada jaunais ārsts” balvu saņēmusi Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Infekciju kontroles dienesta vadītājas p.i. , rezidente pediatrijā Dana Isarova. Viņa uzņēmās vadīt infekciju kontroles dienestu BKUS Covid–19 pandēmijas sākumā. Viņas vadībā tika veikta gan kolēģu informēšana, gan drošības pasākumu ieviešana. Darbabiedri augstu novērtē Danas paveikto un daudzi ir pārsteigti par tik veiksmīgu un pārliecinošu jaunās kolēģes startu.

Nozīmīgo balvu “Gada cilvēks medicīnā” saņēma RAKUS Tuberkulozes un plaušu slimību centra galvenā ārste Andra Cīrule. Kolēģi atklāj, ka Andra Cīrule ir izcila vadītāja, uz kuru vienmēr var paļauties. Viņas darbu raksturo tolerance, iejūtība, sirsnība un atsaucība, kā arī izcilas diplomātijas spējas. Viņas cilvēciskās īpašības un vadītājas prasmes bija ļoti svarīgas, pat izšķirošas pagājušā gadā, sākoties pandēmijai un īpaši Covid–19 “otrā viļņa” laikā rudenī un ziemā, kad kolektīvs bija jāmobilizē bieži vien pārcilvēciskam darbam, ārstējot un glābjot smagi slimo pacientu dzīvības.

Savukārt par “Gada notikumu medicīnā” tika atzīts Latvijas zinātnieku izstrādātais siekalu tests Covid-19 ierobežošanai. Pētnieku grupas vārdā balvu saņēma E. Gulbja laboratorijas eksperts, ārsts Didzis Gavars. Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā pērn radītie ātrie Covid– 19 testi kļuva par ievērības cienīgu notikumu gan Latvijā, gan izskanēja plaši ārpus valsts robežām, gan zinātniskajā vidē, gan guva ievērību ārvalstu medijos.

Ar nozīmīgāko no balvām – “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā” tika godināts medicīnas zinātņu doktors un asociētais profesors, Rīgas 1.slimnīcas valdes loceklis, izcils ārsts ķirurgs Andrejs Pavārs. Andrejs Pavārs ir viens no Latvijas Ķirurgu asociācijas dibinātājiem un tās pirmais prezidents. Darba gaitas uzsācis 1970. gadā Bauskā, bet kopš 1996. gada strādā Rīgas 1.slimnīcā. Sācis kā ķirurģijas bloka vadītājs, bet no 2002. gada ir Rīgas 1. slimnīcas valdes loceklis. LU MF pasniedz ķirurģiju, bet par akadēmiskajiem sasniegumiem ievēlēts par asociēto profesoru. Devis nenovērtējamu ieguldījumu ārstniecības studentu un rezidentu apmācībā, izaudzinājis veselu izcilu ķirurgu paaudzi. Andrejs Pavārs ir pirmā lieluma zvaigzne pie Latvijas medicīnas debesīm, viņa darbam ir bijusi nozīmīga loma Latvijas ķirurģijas izaugsmē un ārsta profesijas prestiža veicināšanā.

“Ārstam katru dienu ir jāatbild uz jautājumu – baidīties vai nebaidīties?! Šī gada balvas par mūža ieguldījumu laureāts Andrejs Pavārs uz to nekļūdīgi atbild jau 50 gadus. Un vienmēr viņa atbilde ir mīlestība! Mīlestība uz savu līdzcilvēku, ar kuru tu dzīvo vienā zemē un uz vienas planētas,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Ceremonijas ietvaros tika pasniegtas arī trīs Veselības ministrijas speciālbalvas. Pirmā – NMPD Operatīvās vadības centra komandai un tās vadītājai ārstei Raitai Krišjānei par spēju augstas spriedzes apstākļos vienlaikus sniegt atbalstu gan iedzīvotājiem, gan brigādēm izsaukumu vietās, gan koordinēt hospitalizāciju plūsmu 24 stundas diennaktī. Otrā – E. Gulbja laboratorijai, kas ar ieviestajiem siekalu testu risinājumiem ļāvusi Latvijai palielināt Cocid-19 testēšanas jaudu un kļūt par vienu no Eiropas līderiem testēšanā, kā arī nodrošinājusi mediķus ar piemērotu pārbaudes metodi, ļaujot nosargāt viņu veselību un turpināt slimnīcu darbību. Trešā – ģimenes ārstei Marinai Procevskai Krāslavā par aktīvu pašiniciatīvu sarežģītā informācijas telpā, iedrošinot un aicinot savus pacientus vakcinēties.

Pasākumā ietvaros tika pasniegts arī AS „Grindeks” augstākais profesionālais apbalvojums – Dāvida Hieronīma Grindeļa balva. Mākslinieces Andas Munkeviсas darināto skulptūru “Cerība” saņēma RSU profesors un RAKUS galvenais speciālists Aivars Lejnieks par izciliem sasniegumiem un nozīmīgu ieguldījumu Latvijas medicīnā.

AS „Grindeks” padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans: „Ikgadējā balvu pasniegšana mums ļauj izteikt pateicību tiem, kuru pašaizliedzīgais darbs balsta Latvijas veselības aprūpi. Esmu gandarīts, ka šī gada ceremonijā D. H. Grindeļa balvu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnā saņēma RSU profesors un RAKUS galvenais speciālists Aivars Lejnieks. Viņš ir savas paaudzes izcilība medicīnā, kas ar pilnu atdevi ikdienā palīdz cilvēkiem.”

LĀB izdotā žurnāla Ārsts.lv specbalvu saņēma uztura speciāliste Guna Bīlande par ieguldījumu Latvijas iedzīvotāju veselības pratības uzlabošanā.

„Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks” un AS „Sentor farm aptiekas” (zīmols “Mēness aptieka”), to atbalsta SIA “Silvanols”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS „Veselības centru apvienība”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA MFD Veselības grupa, SIA “Veselības centrs 4” un SIA “Euroaptieka”.

“Gada balva medicīnā 2020” ceremonija būs skatāma TV3

“Gada balva medicīnā” šogad tiks pasniegta jau 11. reizi un tās svinīgā ceremonija būs skatāma 27. martā TV3 plkst. 15.10. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotajā pasākumā TV skatītājus uzrunās Valsts prezidents Egils Levits ar kundzi Andru Leviti un veselības ministrs Daniels Pavļuts. Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad saņems Rīgas 1. slimnīcas valdes loceklis, izcils ārsts ķirurgs, medicīnas zinātņu doktors Andrejs Pavārs.

“Gada balva medicīnā ir veselības nozares gada nozīmīgākais pasākums, kas ierasti kuplā skaitā pulcinājis Latvijas izcilākos mediķus. Šogad ceremonija notiks Covid-19 apstākļos, ievērojot visas epidemioloģiskās prasības, un bez skatītājiem. Šoreiz mēs visi satiksimies TV ekrānos, lai uzzinātu “Gada balvas medicīnā 2020” ieguvēju vārdus un sejā skatītu mediķus, kuru darbs saņēmis Latvijas iedzīvotāju un kolēģu augstāko novērtējumu,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Šogad “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta 15 nominācijās, būs arī Veselības ministrijas, kā arī LĀB izdotā žurnāla Ārsts.lv specbalvas. Pasākumā tiks pasniegts arī AS „Grindeks” augstākais profesionālais apbalvojums – D. H. Grindeļa balva par nozīmīgu farmācijas un medicīnas jomā. Svinīgajā pasākumā uzstāsies koris “Maska”, duets “Balanas sisters”, etno mūzika grupa “Tautumeitas”, kā arī dziesminieks Kārlis Kazāks. Īpašu veltīju veselības aprūpes nozares darbiniekiem ir sagatavojusi Jūrmalas mūzikas skola. To vadīs aktieris Artūrs Skrastiņš.

Balvas tiks pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts”, “Gada ārsts speciālists”, “Gada zobārsts”, “Gada ārsta palīgs”, “Gada farmaceits”, “Gada māsa”, “Gada māsas palīgs”, “Gada vecmāte”, “Gada funkcionālais speciālists” un “Gada slimnīca”. Par šīm nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis. Kopumā sabiedrība balvām nominēja vairāk nekā 250 pretendentus, bet unikālo balsotāju skaits pārsniedza 13 tūkstošus.

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts”, “Gada cilvēks medicīnā”, “Gada notikums medicīnā” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus nosaka Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs” par saviem pedagogiem balso Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes ārstniecības studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks” un SIA “Mēness aptieka”, to atbalsta SIA “Silvanols”, SIA “Centrālā laboratorija” un SIA “VCA Poliklīnika”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA MFD Veselības grupa, SIA “Veselības centrs 4” un SIA “Euroaptieka”.

Par atbalstu jaunajam ārstniecības personu atalgojuma modelim un tā pilnveides nepieciešamību

LR Valsts prezidentam
Egilam Levitam

LR Saeimas priekšsēdētājai
Inārai Mūrniecei

LR Ministru prezidentam
Arturam Krišjānim Kariņam

LR veselības ministram
Danielam Pavļutam
LR finanšu ministram
Jānim Reiram
LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētājam Andrim Skridem

2021. gada 18. martā, Rīgā

Par atbalstu jaunajam ārstniecības personu atalgojuma modelim un tā pilnveides nepieciešamību

Latvijas Ārstu biedrība (turpmāk – LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (turpmāk – LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (turpmāk – LMa) aizvadītajā gadā ir aktīvi iesaistījušās Veselības ministrijas (turpmāk- VM) organizētajā jaunā ārstniecības personu atalgojuma modeļa izstrādes “domnīcā”, lai nodrošinātu veselības aprūpes finansējuma un cilvēkresursu atbilstību Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (turpmāk – OECD) vidējiem rādītājiem.

Tāpēc vēlamies atkārtoti apliecināt konceptuālu atbalstu VM izstrādātajam ziņojumam “Jaunais ārstniecības personu atalgojuma modelis”, kura ieviešana praksē jau tuvākā nākotnē ļaus risināt ilgstošās sistēmiskas kļūdas Latvijas veselības nozarē. Vienlaikus piekrītam, ka ir nepieciešama turpmāka diskusija par ziņojumā ietvertajām niansēm, atkārtoti pieaicinot visas ieinteresētās puses. Neraugoties uz Covid-19 pandēmijas izraisīto krīzi, to nedrīkst atlikt!

Uzskatām, ka VM ziņojuma neapstiprināšana būtiski kavēs solītā un pelnītā atalgojuma palielināšanu veselības aprūpes nozarē strādājošajiem, kā arī dramatiski ietekmēs turpmāko trūkstošo cilvēkresursu saglabāšanu un jaunu piesaisti veselības nozarei. Tāpat pastāv pamatotas bažas, ka negatīva lēmuma gadījumā vēsture varētu atkārtoties, radot vēl smagāku nozarē nodarbināto reakciju nekā  2019. gada protesta akcijās. Tuvā nākotnē pastāv reāls medicīnas darbinieku masveida emigrācijas vilnis.

Tāpat vēlamies norādīt, ka jaunā ārstniecības personu atalgojuma ieviešana noteikti ir jāīsteno tuvāko piecu gadu laikā, pretējā gadījumā reforma nesasniegs savu mērķi un zaudēs jēgu! Tieši pretēji – Latvijas veselības nozare zaudēs jebkādu savu konkurētspēju un tiks stimulēta vēl lielāka cilvēkresursu aizplūšana no valsts!

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece
Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs

Ekspertu grupa ir pilnveidojusi rekomendācijas intensīvi ārstējamu pacientu prioritizēšanai

Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija (LARA) un Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), piesaistot Latvijas vadošos ekspertus reanimatoloģijā, anestezioloģijā, medicīnas ētikā un tiesībās, ir būtiski pilnveidojušas rekomendācijas par intensīvi ārstējamu pacientu prioritizāciju Covid-19 pandēmijas ārkārtas situācijas apstākļos. Ņemot vērā ekspertu un pacientu organizāciju ieteikumus, rekomendācijās ir būtiski paplašināti prioritizācijas kritēriji, kā arī izņemts vecuma kritērijs, apskatīts arī jautājums par pacienta gribas izteikšanu un tās nozīmību ārstēšanas taktikas izvēlē.

Joprojām pastāv draudi, ka Covid-19 pandēmijas laikā intensīvās terapijas (IT) medicīnas resursu pieprasījums var pārsniegt intensīvās terapijas nodaļās (ITN) pieejamo hospitalizācijas un ārstniecības kapacitāti, tāpēc jaunajā dokumentā ir pilnveidoti šo resursu sadales principi krīzes apstākļos. IT resursu izmantošanas principi balstīti uz starptautiskos medicīnas ētikas dokumentos iekļautajām pamata normām, kā arī uz Itālijas, Austrijas, Vācijas, Lielbritānijas, Šveices un ASV pieredzi un rekomendācijām. Izstrādātās rekomendācijas tiks nosūtītas Veselības ministrijai iekļaušanai Valsts katastrofu medicīnas plānā 2020.

Rekomendācijās uzsvērts, ka Latvijas valdībai un valsts veselības aprūpes sistēmai ir pienākums pēc iespējas labāk nodrošināt visiem atbilstošu veselības aprūpi. Tomēr tas var nebūt iespējams katastrofu vai pandēmiju laikā, kad veselības resursi, iespējams, būs ierobežoti. Prioritāšu noteikšana un resursu normēšana šajā kontekstā nozīmē traģisku izvēli, taču šīs traģiskās izvēles var ētiski pamatot. Dokumentā arī teikts, ka ārkārtas situācijā veselības aprūpes darbinieku rīcība ir jāturpina balstīt uz medicīnas ētikas pamatprincipiem, nepieļaujot nekāda veida diskrimināciju un cenšoties glābt pēc iespējas vairāk dzīvību.

Lēmumus par ierobežotu IT resursu sadali un prioritizēšanu konkrētiem pacientiem/pacientam pieņem ārstu konsilijs (ne mazāk kā triju ārstu apspriede, no kuriem vismaz viens ir anesteziologs – reanimatologs). Lēmumus par pacientu ārstēšanas uzsākšanu pieņem, izvērtējot pacientu IT uzsākšanas mērķtiecību – stacionēšana ITN balstīta uz slimības smaguma pakāpi, blakus slimību klātbūtni, citu orgānu mazspēju un tās novēršamību. Vispirms arī jānoskaidro pacienta griba un jāformulē ārstniecības mērķi. Ja pacienta griba ir pagarināt dzīvi par katru cenu, neskatoties uz iespējamo dzīves kvalitāti, tad nepieciešams paskaidrot ierobežoto resursu apstākļus. Ja pacients nevēlas noteiktas ārstniecības metodes (endotraheālo intubāciju, MPV, kardiopulmonālo reanimāciju, u.c.), to nepieciešams fiksēt medicīniskajā dokumentācijā un tās nav jāveic.

Attiecībā uz uzņemšanu ITN vislielākā prioritāte ir jāpiešķir iespējami lielākam pacientu skaitam, kuru prognoze attiecībā uz izrakstīšanos no slimnīcas pēc atrašanās intensīvās terapijas nodaļā ir laba, t.i., pacienti, kuri no izmantotās intensīvās terapijas gūs vislielāko labumu. Princips “kas pirmais nāk, tas pirmais saņem” nav spēkā.

Vecums, invaliditāte vai demence paši par sevi nav piemērojami kā kritēriji. Parasti pacientiem, kuriem nepieciešama intensīva terapija, slikta īstermiņa prognoze automātiski neizriet tikai no vecuma, invaliditātes vai demences. Tomēr gados vecāki cilvēki biežāk cieš no blakusslimībām un vecums ir mirstības riska faktors. Arī invaliditāte nav prognostiskas nozīmes faktors; tomēr personām ar invaliditāti var būt blakus saslimšanas, kas tieši vai netieši saistītas ar to.

Pieņemot lēmumu turpināt tikai paliatīvo terapiju, jāņem vērā konservatīvas ārstēšanas stratēģijas bez mākslīgās plaušu ventilācijas, nodrošinot individuāli piemērotu paliatīvo terapiju un miršanas procesu tam vislabāk piemērotajā slimnīcas nodaļā. Ja pacientam tiek atteikta ievietošana ITN, ārstiem ir pienākums lēmumu izskaidrot pacientam vai tuviniekiem atbilstoši Pacientu tiesību likumam, kā arī pamatojumu fiksēt pacienta medicīniskajos dokumentos, ko paraksta visi konsilija dalībnieki.

Pacienti tiek iedalīti četrās grupās, katrai grupai piešķirot prioritātes krāsu:

  • ZILĀ – pacientiem ir prognozējama augsta mirstība, tādēļ tiek nodrošināta adekvāta paliatīva terapija (minimāla uzturoša neinvazīva terapija). Šo pacientu terapijas mērķi tiek pārskatīti tad, ja atbrīvojas resursi vai palielinās to pieejamība;
  • SARKANĀ – pacientiem ir viena orgāna mazspēja (piemēram, pneimonija) un viņiem jānodrošina maksimālā pieejamā ārstēšana, jo viņu atveseļošanās potenciāls ir augsts;
  • DZELTENĀ – polimorbīdi pacienti ar stabilu kompensācijas pakāpi hroniski noritošajai pataloģijai, un viņiem tiek nodrošināta intensīvā terapija, ieskaitot mākslīgo plaušu ventilāciju (tālāk – MPV) tikai tad, ja tajā pašā laikā nav pretendentu no sarkanās grupas. Šo pacientu terapijas mērķi tiek pārskatīti brīdī, ja atbrīvojas resursi vai palielinās to pieejamība;
  • ZAĻĀ – pacientu grupa, kura izdzīvos arī bez IT (tajā skaitā MPV).

Rekomendāciju tapšanā piedalījusies Veselības ministrija, Latvijas lielākās slimnīcas, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija, Tiesībsargs, kā arī vadošās pacientu organizācijas – “AGIHAS”, “Sustento”, “Apeirons”, “Dzīvības koks”, Latvijas Reto slimību alianse.