Informējam, ka līdz š. g. 31. augustam ir pagarināts tēžu un klīnisko gadījumu iesniegšanas termiņš. Lai iesniegtu tēzes, kongresa mājas lapā sadaļā TĒŽU IESNIEGŠANA reģistrējieties kā tēžu/klīniskā gadījuma iesniedzējs. Tēzes un klīniskie gadījumi būs pieejami kongresa elektroniskajā grāmatā un kā stenda referāti.
9. Latvijas Ārstu kongress notiks 2022. gada 21. – 24. septembrī modernākajā konferenču norises vietā Baltijā – ATTA CENTRE Krasta ielā 60, Rīgā. Dalībniekiem būs iespēja apmeklēt kongresu klātienē, kā arī sekot tā norisei attālināti.
Detalizētāka informācija par TĒŽU/KLĪNISKO GADĪJUMU IESNIEGŠANU, KONGRESA PROGRAMMU un REĢISTRĀCIJU www.arstukongress.lv
Meklējot kompromisu, LVSADA kopš 2021. gada rudens izlīgšanas sarunās ar Veselības ministriju atkārtoti mīkstināja sākotnējās streika (kolektīva interešu strīda) prasības. No sākotnējām prasībām tika saglabāta viena:
“Ministru kabineta 28.08.2018. noteikumos Nr. 555 “Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtība” 153. punktā noteiktie ārstniecības personu mēneša vidējās darba samaksas apmēri (ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 1 862 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 117 euro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 745 euro) ar 2022. gada 1. jūliju tiek palielināti ne mazāk kā par 10% visām ārstniecības personām.”
Atbilstoši minētajai prasībai, valsts garantētajai vidējai darba samaksai 2022. gada otrajā pusē būtu jāsasniedz: ārstiem un funkcionālajiem speciālistiem – 2 048 (patlaban – 1 963) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes personām un funkcionālo speciālistu asistentiem – 1 229 (patlaban – 1 183) eiro, ārstniecības un pacientu aprūpes atbalsta personām – 820 (patlaban – 745) eiropirms nodokļu samaksas.
LVSADA atgādina, ka Ministru kabinets 2017. g. augustā apstiprināja rīkojumu Nr. 394 “Konceptuālais ziņojums Par veselības aprūpes sistēmas reformu”. Atbilstoši rīkojumam, 2022. gadā valsts garantētajai mēneša vidējai darba samaksai bija jāsasniedz: ārstiem – 2 327 eiro, māsām, vecmātēm, ārstu palīgiem – 1 396 eiro un māsu palīgiem – 931 eiro. Kā redzams, LVSADA neprasa valdībai izpildīt rīkojumu pilnībā, bet gan piedāvā taisnīgu un saprātīgu kompromisu. Lai prasību izpildītu, nepieciešami papildus aptuveni 30 milj. eiro. LVSADA priekšsēdētājs Valdis Keris to komentē īsi: “Veselības ministra nostāja būtībā pauž necieņu pret Ministru kabineta 2017. gadā apstiprinātajām darba samaksas garantijām veselības aprūpes nozares darbiniekiem. Tātad valdība nolēmusi vājināt valsts garantēto veselības aprūpi. No arodbiedrības viedokļa tas ir nepieņemami. No pacienta viedokļa tas ir bīstami dzīvībai.”
2022. gada 24. jūlijā Rīgā mirusi izcila ārste un speciāliste iekšķīgajās slimībās, gastroenteroloģijā un hematoloģijā Gunta Geldnere, dzimusi 1936. 26.maijā Katvaros. 1960. gadā beigusi RMI. Ārste Gulbenē (1960–65), Ogrē (1965–68), Rīgā kopš 1968. P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas ārste kopš 1970. gada, kopš 1981. gada 7. gastroenteroloģijas nodaļas vadītāja. Ilgus gadus Paula Stradiņa slimnīcas galvenā terapeite. Vienmēr grūtos gadījumos un ārstu konsīlijos gatava rast risinājumu, ar savu pieredzi un erudīciju nākt talkā saviem kolēģiem. G. Geldnere bija ieguvusi cieņu un autoritāti Paula Stradiņa Klīniskās universitātes ārstu vidū. Visi zināja nekad neliegs padomu, palīdzēs, atbalstīs grūtā brīdī un radīs risinājumu vissarežģītākajās situācijās. Publicējusi pētījumus gastroenteroloģijā. Kopā ar ilggadīgo Gastroenteroloģijas un dietoloģijas centra dibinātāju un vadītāju profesoru Nikolaju Skuju (1913-2012) un profesoru Anatoliju Danilānu ir grāmatas „Praktiskā gastroenteroloģija un hepatoloģija”(1999) līdzautore. LĀB godabiedre (2011).
LĀB valde, visa Latvijas ārstu saime skumst par savas kolēģes zaudējumu un izsaka līdzjūtību dzīvesbiedram, dēliem un radiniekiem.
Mūžībā devusies izcilā ārste, skolotāja, zinātniece, Triju Zvaigžņu ordeņa kavaliere un brīnišķīgs cilvēks – profesore Raisa Andrēziņa. Profesore Raisa Andrēziņa bija skolotāja un iedvesmotāja veselai psihiatru paaudzei, viņas miers, nosvērtība, labestība ne vienu vien studentu iedvesmoja apgūt grūto, bet cēlo psihiatra specialitāti. Profesore prata atbalstīt, dot padomu dzīves neskaidrību brīžos. Profesores fundamentālās zināšanas bērnu psihiatrijā ir palīdzējušas daudziem bērniem atgūt veselību, ģimenēm atgūt laimi. Visdziļākā līdzjutība tuviniekiem.
Izvadīšana 2022. gada 23. jūlijā 13:00 Stienūžu kapos, Vecsalacā, Salacgrīvas pagastā. Lai gaišs ceļš mūžībā!
2022. gada 21. jūlijā mūžībā devies Daugavpils reģionālās slimnīcas ārsts traumatologs ortopēds Andrejs Finogejevs (28.09.1962. – 21.07.2022.)
A.Finogejevs Daugavpils reģionālajā slimnīcā par traumatologu ortopēdu strādāja kopš 1986. gada 2. jūlija.
Atvadīšanās notiks Daugavpils Svētā Nikolaja vecticībnieku baznīcā, Puškina ielā 16a, Daugavpilī, 2022. gada 25. jūlijā plkst.11:00 un Grīvas kapos plkst. 13:00.
Izsakām dziļu līdzjūtību A.Finogejeva tuviniekiem, draugiem un kolēģiem.
Dziļās sērās paziņojam, ka deviņdesmitajā mūža gadā (dzimis 1932.gada 30.oktobrī Tukumā) šī gada 16.jūlijā Rīgā miris profesors Georgs Andrejevs. Ārsts, diplomāts un politiķis. Habilitētais medicīnas zinātņu doktors. LZA īstenais loceklis.1996. gadā ievēlēts par Eiropas Anesteziologu Akadēmijas locekli. Viens no pirmajiem profesionālajiem Latvijas anesteziologiem-reanimatologiem (no 1959.gada). Uzskatāms par Latvijas Anestezioloģijas un reanimatoloģijas kā profesionālas organizācijas un biedrības, profesionālās izglītības un zinātnes pamatlicēju.
1960. gadā viņa vadībā izveidota Anestezioloģijas nodaļa Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā, kuras pirmais vadītājs bija Georgs Andrejevs.1962.gadā viņa vadībā Rīgas Medicīnas institūta (RMI) ārstu kvalifikācijas celšanas fakultātē tika dibināts anestezioloģijas, reanimatoloģijas specializācijas un kvalifikācijas celšanas kurss. 1963.gadā 23.februārī tika dibināta anesteziologu sekcija Latvijas ķirurgu biedrības ietvaros, bet 1966.gadā 31.janvārī ar LR Veselības Ministrijas Zinātnes Padomes Plēnuma lēmumu tā pārtapa par LR Anesteziologu biedrību (šobrīd biedrība “Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija (LARA)”. Tās pirmais prezidents bija profesors G.Andrejevs.
Pateicoties teicamām valodu, īpaši angļu, zināšanām jau PSRS laikos piedalījās ārzemju kongresos specialitātē, nereti veicot arī tulka funkcijas tā laika PSRS galvenajiem anesteziologiem no Maskavas u.c. Līdz ar to no šiem komandējumiem atveda jaunas zināšanas ar kurām izglītoja kolēģus. Viņa vadītās LARA sēdes bija ļoti gaidītas un interesantas. Tās visiem radīja īpašu saviļņojumu un entuziasmu.
Aktīvs izgudrotājs. Ieviesis t.s. “plakano masku” elpceļu caurlaidības nodrošināšanai vispārējās anestēzijas laikā. Ar viņa ideju izveidots reanimobilis – pasaulē pirmā reanimācijas automašīna uz mikroautobusa bāzes, kas sāka strādāt Rīgas Ātrajā palīdzībā.
G. Andrejevs kā ārlietu ministrs pie pāvesta Vatikānā 1993. gadā
Viņš pirmais Latvijā aizstāvēja medicīnas zinātņu doktora disertāciju specialitātē.1972. gadā ieguva medicīnas zinātņu doktora grādu un tika ievēlēts par RMI profesoru.1974. gada 8.februārī RMI Anestezioloģijas-reanimatoloģijas kurss pārtapa par Rīgas Medicīnas institūta Anestezioloģijas un reanimatoloģijaskatedru, kuru ilgus gadus vadīja profesors G.Andrejevs un katedrā par pirmajiem docētājiem kļuva viņa skolnieki un kolēģi Egons Daugulis, Aivars Zirnis, vēlāk Antoņina Sondore. 1968.gadā izdeva studentiem domātu grāmatu latviešu valodā “Klīniskās reanimatoloģijas pamati”, bet 1985.gadā kopā ar Egonu Dauguli “Klīniskā anestezioloģija un reanimatoloģija”.
Profesors G.Andrejevs, izcils speciālists anestezioloģijā-reanimatoloģijā, pedagoģijā un zinātnē, valsts neatkarības gados kļuva arī par izcilu valsts darbinieku. 1998.gadā apbalvots ar III šķiras Triju Zvaigžņu ordeni.
Iepriekšējā gadsimta deviņdesmitajos gados iesaistījies politikā.1990. gadā tika ievēlēts Augstākajā padomē no LTF saraksta. Balsojis par Latvijas neatkarības atjaunošanu. Bija Ārlietu ministrs Ivara Godmaņapirmajā valdībā. 1993. gadā ievēlēts 5. Saeimā.No 1995. līdz 1998. gadam bija Latvijas vēstnieks Kanādā. No 1998. līdz 2004. gadam bija Latvijas vēstnieks Eiropas Padomē.2004. gadā tika ievēlēts Eiroparlamentā un atzīts par Eiropas Gada cilvēku Latvijā. Konsultants Latvijas Ārlietu ministrijā. Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Anesteziologu un reanimatologu biedrības Goda biedrs.
2018.gadā izdevniecībā Zvaigzne ABC izdevis memuāru grāmatu “Man dāvātais laiks”.
Aizgājusi izcila personība Latvijas medicīnā, valstiskumā, diplomātijā un politikā.
Atvadīšanās no mūžībā aizgājušā bijušā ārlietu ministra Georga Andrejeva notiks trešdien, 27. jūlijā plkst. 13.30 Rīgas Domā, informē Ārlietu ministrija (ĀM).
Atvadoties no Georga Andrejeva, tuvinieki ar lielu cieņu aicina sabiedrību ziedu un vainagu vietā ziedot nodibinājumam “Vītolu fonds” un Latvijas Okupācijas muzejam:
• nodibinājums “Vītolu fonds”: Reģ.Nr. 40008066477 AS “SEB banka” LV48UNLA0050020101491 Swift (BIC) kods: UNLA LV 2X
• ”Latvijas Okupācijas muzeja biedrība”: Reģ.Nr. 40008018848 AS “Swedbank” LV20HABA0551029425092 Swift (BIC) kods: HABA LV 22
Latvijas Ārstu biedrība un zāļu ražotāji ir pilnveidojuši ārstu un industrijas sadarbības ētiskos aspektus
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) kopā ar zāļu ražotāju organizāciju pārstāvjiem ir pilnveidojuši ārstu un zāļu ražotāju savstarpējās sadarbības ētiskos aspektus, kas jau ilgu gadu garumā Eiropā balstās Eiropas Farmācijas industriju un asociāciju federācijas (EFPIA) ētikas un atklātības kodeksos un Latvijā ir atjaunoti kopš 2020. gada decembra. Kopš 2016. gada visa informācija par veselības aprūpes profesionāļu sadarbību ar zāļu ražotāju pārstāvjiem Latvijā tiek publiskota un pieejama ikvienam iedzīvotājam Veselības inspekcijas interneta mājaslapā www.vi.gov.lv.
kopš šī gada pavasara aktualizēja arī LĀB eksperti sadarbībā ar Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociāciju (SIFFA) un Latvijas Patentbrīvo medikamentu asociāciju (LPMA). Arī ārstu un pētnieku sadarbība ar zāļu industriju balstās EFPIA Prakses kodeksa principos, uz kuru pamata veidoti valstu nacionālie kodeksi, tostarp atjauninātais SIFFA un LPMA Labas prakses un ētikas kodekss Latvijā. Kodeksu atbalsta arī Biofarmaceitisko zāļu ražotāju asociācijas Latvijā (BRAL) biedri, bet ētikas ievērošana ir saistoša ikvienam EFPIA biedram Latvijā.
Kodekss attiecas uz zāļu reklamēšanu, datu atklātību un sadarbību ar veselības aprūpes speciālistiem, kā arī sadarbību ar veselības aprūpes organizācijām un pacientu organizācijām, par kuru SIFFA un LPMA biedri ir vienojušies, lai nodrošinātu minēto darbību atbilstību visstingrākajām ētikas, profesionālisma un atbildības prasībām.
Kodeksa atjaunināšanas pamatā ir iepriekšējo trīs kodeksu – ētikas kodeksa, atklātības kodeksa un sadarbības ar pacientu organizācijām kodeksa konsolidācija vienā dokumentā ar mērķi vienkāršot koncepciju un tās izpratni (vienotas definīcijas, nedublēšanās, noteikumu atjaunināšana) un nodrošināt atbilstību jaunajai IFPMA Ētikas hartai.
Izmantojot e4ethics platformu, EFPIA veic veselības aprūpes profesionāļiem paredzēto Eiropas starptautisko konferenču uzraudzību un šo pasākumu ētikas u.c. kritēriju atbilstību EFPIA Prakses kodeksam.
LĀB regulāri informē savus biedrus par galvenajiem Kodeksa principiem. Arī 9. Latvijas Ārstu kongresā, kas norisināsies šoruden no 21. līdz 24. septembrim, notiks diskusija par ārstu un zāļu ražotāju sadarbības ētiskajiem principiem kā pamatu pacientu uzticēšanās vairošanai Latvijas veselības aprūpei.
Svarīgākie Kodeksa un sadarbības principi ir:
VISSVARĪGĀKIE IR PACIENTI. Industrija tiecas panākt, lai viss veiktais būtu pacientu interesēs un nāktu viņiem par labu. Galvenais ieguldījums sabiedrības labā ir kvalitatīvu zāļu ražošana un šo zāļu pareizas un racionālas lietošanas veicināšana veselības aprūpē.
GODPRĀTĪGA RĪCĪBA. Sadarbojoties ar iesaistītajām personām un pusēm, industrija rīkojas atbildīgi un veic visu iespējamo, lai saziņa ar tām būtu precīza, pārdomāta un pamatota. Industrija uzņemas atbildību par saviem lēmumiem, rīcību un sadarbību ar citām pusēm un mudina citus ievērot tikpat stingras ētikas normas.
CIEŅA. Būt atklātiem un atsaucīgiem pret iesaistītajām pusēm un saglabāt konstruktīvu attieksmi, savstarpēju cieņu un vēlmi mācīties.
ATKLĀTĪBAS PRINCIPS. Industrija publisko informāciju par savu darbību un sadarbību ar citām pusēm un mudina iesaistītās puses rīkoties tikpat atklāti.
Kopš 2016. gada visa informācija par veselības aprūpes profesionāļu sadarbību ar zāļu industrijas pārstāvjiem Latvijā tiek publiskota un pieejama ikvienam iedzīvotājam, bet kopš 2020. gada – tā ir atrodama vienīgi Veselības inspekcijas interneta mājaslapā www.vi.gov.lv. Datu publiskošana Latvijas normatīvajos aktos ir harmonizēta ar jaunā EFPIA Prakses kodeksa prasībām un ir saistoša visiem zāļu ražotājiem.
Latvijas Medicīnas fonds (LMF), kuru 1990. gadā izveidoja latviešu izcelsmes ārsti prof. Bertrams un Kristaps Zariņi, lai atbalstītu Latvijas medicīnu, šajā pavasarī pieņēma lēmumu finansiāli atbalstīt Ukrainas kara bēgļus, kas atraduši sev patvērumu Latvijā un strādā veselības aprūpes iestādēs, izmaksājot 1000 USD. Brāļiem Zariņiem bēgļa statuss nav svešs, jo arī viņi kopā ar vecākiem Otrā pasaules kara laikā devās trimdā, bēgot no Krievijas represijām.
Nataliia Sharova, SIA “Zemgales veselības centrs
Kopš 29. aprīļa, kad atbalstu saņēma pirmā pieteikuma iesniedzēja – zobārsta asistente Ludmila, kuras jaunā darba vieta nu ir SIA “Zemgales veselības centrs”, nu jau vairāk nekā 50 Ukrainas bēgļi ir saņēmuši LMF finansiālo atbalstu. “SIA “Zemgales veselības centrs” šobrīd strādā divas ukraiņu mediķes – Nataliia Sharova un Liudmyla Markovska, kuras ir ļoti labas un vērtīgas darbinieces, kas ne tikai teicami veic savu darbu, bet arī lieliski iekļaujas kolektīvā, kā arī centīgi apgūst latviešu valodu. Vēlamies izteikt LMF pateicību par materiālo atbalstu, kas bija ļoti nozīmīgs mediķēm ar bērniem ierodoties Latvijā,” saka Indra Klova, centra sabiedrisko attiecību speciāliste.
Oksana Pogorielova, Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca
“Paldies par atbalstu šajā grūtajā laikā un jūsu rūpēm par ukraiņu ārstiem. Esmu ļoti aizkustināta!”, saka docente M.D., Ph.D Oksana Pogorielova. Ukrainā Dr. Pogorielova strādāja Sumi Valsts universitātes klīnikā par konsultējošo kardiologu, bija Sumi Valsts universitāte Internās medicīnas katedras docente. Ir stažējusies kardioloģijā Vīnes klīnikās. Tagad viņas darba vieta ir Paula Stradiņa Klīniskā universitātes slimnīca. Ineta Caune, kura pārzina slimnīcas saimniecisko darbu, ļoti pozitīvi vērtē to, ka atbalstu var saņemt visi Ukrainas kara bēgļi, ne tikai ārsti. Atbalsts ir tas, kas šiem cilvēkiem šobrīd visvairāk vajadzīgs, neatkarīgi no profesijas, kurā viņi strādā.
Larisu Husakova, SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca
SIA “Daugavpils reģionālā slimnīca” arī ir darba vieta vairākiem Ukrainas bēgļiem. Aina Maskalāne, Centra poliklīnikas galvenā ārste, informāciju par atbalsta iespēju Ukrainas kolēģiem, izlasīja žurnālā Latvijas Ārsts un kopā ar kolēģi no Ukrainas – ginekoloģi, dzemdību speciālisti Larisu Husakova, kura darbu uzsāka 1. jūnijā, iesniedza pieteikumu LMF atbalstam. Liels esot bijis Ukrainas kolēģes pārsteigums par šādu negaidītu nesavtīgu atbalstu.
Anna Podgornova Tukuma slimnīcas rehabilitācijas nodaļā veica masiera pienākumus, tomēr maija beigās devās atpakaļ uz Ukrainu, lai gūtu sirdsmieru par tur palikušo ģimeni.
Katra ceļš cauri bēgļu gaitām ir atšķirīgs, bet nevienam tas nav rozēm kaisīts. Tāpēc tik svarīgi, lai mēs katrs savu iespēju robežās palīdzētu tiem, kas šobrīd palikuši bez pajumtes, drošības un darba svešas, agresīvas varas dēļ.
Palīdzības lūgumi turpina nākt uz LMF pasta kasti, un LMF savu spēju robežās sniegs atbalstu visiem, kam tas šobrīd tik vajadzīgs.
Paldies vārdi gan no atbalsta saņēmējiem, gan jaunajām darba vietām ir labākā dāvana prof. Bertramam Zariņam viņa dzīves jubilejā, kas ir vienlaikus ar vasara Saulgriežiem!
Latvijas Medicīnas fonds (LMF) ir ASV dibināta bezpeļņas organizācija un jau kopš 1990. gada sniedz atbalstu Latvijas veselības aprūpei.
Saziņai: Kamena Kaidaka M.D. LMF un LĀZA administratore Latvijā +371 29121922 www.latvianmedicalfoundation.org lmf.latvia@gmail.com
2022.gada 30.jūlijā ar cieņu un mīlestību atcerēsimies izcilo 20.gs. medicīnas pārstāvi – Rūdolfu Skaidro (1882-1954). Ikvienas apdzīvotās vietas vislielākā vērtība ir aktīvi, enerģiski, ideju un radošuma apveltīti cilvēki. Tieši tāds medicīnas vēsturē un cilvēku atmiņās ir palicis Rūdolfs Skaidrais – ārsts, aktīvs sabiedriskais un kultūras darbinieks, kora diriģents, kas Raunai ir veltījis 40 darba gadus.
Rūdolfs Skaidraisir dzimis Vecpiebalgas novadā “Lejas Jēkuļos”, izglītību ieguvis Vecpiebalgas draudzes un pagasta skolā (1891-1896), Rīgas 1.ģimnāzijā (1896-1903), Tērbatas Universitātē (1903-1909). No 1909. līdz 1914. gadam strādājis Alūksnes (1909-1912) un Alsviķu pagastā (1912-1914). 1910. gadā apprecējies ar Vecpiebalgas ārsta, sava skolotāja un iedvesmotāja Jāņa Kundziņa meitu Adu.
1914. gada 3. janvārī Raunas baznīcas konvents par Raunas draudzes ārstu ievēlēja Rūdolfu Skaidro. Pirmā pasaules kara laikā R.Skaidrais tika mobilizēts Krievijas impērijas armijā, vēlāk piedalījās Krievijas pilsoņu karā.Ap 1919.-1920. gadu R.Skaidrais atsāka darbu Raunas doktorātā un aktīvi darbojās Raunas pagasta sabiedriskajā dzīvē.
Viens no galvenajiem ārsta mūža darbiem bija Raunas slimnīcas projekta izstrāde un celtniecība, kas savas durvis vēra 1932. gadā. Ārsta radinieks un draugs – slavenais arhitekts Pauls Kundziņš (1888-1983) bija vairāku R.Skaidrā iecerēto darbu līdzgaitnieks. Pēc P.Kundziņas projekta tika uzcelta Skaidro ģimenes māja Raunā, Cēsu ielā 8, kur ir ierīkota pastāvīga ekspozīcija “ME EUM ESSE – TAS ESMU ES”, kas veltīta R.Skaidrā piemiņai. Pati māja ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis.
1991. gadā Raunā dzimušais, Latviešu Ārstu un Zobārstu apvienības vadītājs Ansis Muižnieks nodibināja R.Skaidrā prēmiju jaunajiem Latvijas lauku ārstiem. Šo prēmiju saņēmuši daudzi jaunie ārsti, kas šodien pazīstami arī plašākai publikai, kā, piemēram, Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktors, Veselības centra 4 valdes loceklis Māris Rēvalds.
2022. gada 30. jūlijā būsim kopā ar R.Skaidro, popularizēsim viņa nopelnus Raunas attīstībā, organizējot īpašu pasākumu “Raunas ārsta Rūdolfa Skaidrā godināšana 140. dzimšanas dienā”, kas norisināsies Raunā, Cēsu ielā 8 – te ārsts pavadīja savu mūžu. Uz pasākumu tiek aicināti R.Skaidrā dzimtas pārstāvji, Raunas pagasta un Smiltenes novada iedzīvotāji, R.Skaidrā prēmijas laureāti, Latvijas ārsti u.c. interesenti, pasākuma norisē tiek iesaistīti arī vietējās kopienas un pagasta kultūras iestāžu pārstāvji. Pasākums plānots trīs daļās: 1) Pasākuma atklāšana un lekcija par R.Skaidrā dzīvesgājumu un sasniegumiem; 2) Muzikāls sveiciens no Raunas jauktā kora (jo R.Skaidrais bija ilggadīgs Raunas kora vadītājs); 3) Kafijas pauze un ekskursijas pa R.Skaidrā piemiņai veltīto ekspozīciju, iepazīšanās ar ēku Cēsu ielā 8, Raunā,dalīšanās ar atmiņām par R.Skaidro, Raunas slimnīcu.
Lai līdz 14. Saeimas vēlēšanām izstrādātu un parakstīt kopīgu memorandu par nākamajos četros gados darāmo Latvijas veselības aprūpes nozares sakārtošanā un attīstībā, šodien, 15. jūnijā, pacientu un mediķu profesionālās organizācijas tikās ar politisko partiju pārstāvjiem. Diskusijā visas puses izklāstīja savu redzējumu par aktuālo situāciju veselības aprūpes nozarē un nepieciešamajiem soļiem situācijas uzlabošanai.
“Memoranda mērķis ir panākt politiķu attieksmes maiņu pret veselības nozari, kuras loma 21. gadsimtā tikai ir pieaugusi un turpina palielināties. Tā ir valsts un tautas pastāvēšanas un labklājības pamats, tāpēc visas attīstītās valstis šai nozarei atvēl arvien lielākus valsts budžeta līdzekļus. Lai jau 2035. gadā Latviju mēs nevarētu uzskatīt par izmirstošu valsti, politiķiem beidzot ir jāieklausās pacientos un mediķos, mums kopīgi ir jādomā par veselības ekonomiku un investīcijām cilvēku veselībā,” norādīja I. Aizsilniece.
Pasākumā pacientu vārdā uzstājās Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja Olga Valciņa, Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatore Baiba Ziemele, kā arī AGIHAS biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks. Savukārt veselības aprūpē strādājošos pārstāvēja Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece, Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente Sarmīte Villere, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis Jānis Vētra un Latvijas ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālā biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Raudovs.
Pasākumā tika aicinātas piedalīties visas partijas un to apvienības, kas līdz šim pieteikušas savu gatavību startēt 14. Saeimas vēlēšanās, bet uz tikšanos ieradās Ilze Ortveina (Latvijas Reģionu apvienība), Vladislava Marāne (“Attīstībai/Par!”), Edgars Labsvīrs (“Progresīvie”),Jānis Krišāns (“Saskaņa”), Vladimirs Keidāns (“Latvija pirmajā vietā”), Andris Skride(“Izaugsme”) un Sandis Ģirģens(“Republika”).
Diskusiju ievadīja LDDK Finanšu un nodokļu eksperta Jāņa Hermaņa prezentācija par Latvijas veselības aprūpes nozares finansējumu, pacientu līdzmaksājumu apjomu, kā arī cilvēkresursu un dzīvildzes jautājumiem, salīdzinot ar citām Eiropas Savienības (ES) valstīm.
Jaunākie “Eurostat” dati parāda, ka neraugoties uz to, ka Latvijā veselības aprūpes finansējums ir palielinājies vairākus gadus pēc kārtas, tas joprojām ir zemākais starp ES valstīm. Valdības tēriņi veselībai (% īpatsvars no visiem izdevumiem) dažu gadu laikā palielinājies no ~9% līdz 11%. Tomēr arī šis rādītājs ir zemākais starp ES valstīm. ES27 vidējais rādītājs ir ~15%. Savukārt pacientu līdzmaksājumu daļa ir 35,6%, kas joprojām ir otrs augstākais rādītājs starp ES valstīm.
Saskaņā ar «Latvia: Country Health Profile 2021», European Observatory on Health Systems and Policies Latvijā trūkst gan ārstu, gan māsu, kas norāda uz lielo mediķu pārslodzi salīdzinājumā ar citām valstīm.
“Nozarē ir izveidojusies nopietna cilvēkresursu problēma, kas saistīta arī ar personāla novecošanos un apgrūtinātu paaudžu nomaiņu. Liela daļa ārstu ir pensijas vai pirmspensijas vecumā, kurus būs grūtības aizvietot, jo jaunās paaudzes ārstu ir salīdzinoši maz. Tas ietekmē arī starpvalstu konkurenci par ārstiem, kurā priekšrocības būs valstīm, kas spēj piedāvāt labākus darba un dzīves apstākļus,” uzvēra J. Hermanis.
Diskusijā tika meklētas atbildes uz sekojošiem valstij un sabiedrībai svarīgiem jautājumiem: kāpēc veselības aprūpe Latvijā joprojām nav pietiekami finansēta; kāpēc Latvijas politiķi neatzīst veselības aprūpes svarīgo lomu valsts ekonomikas stiprināšanā un valsts drošības veicināšanā; kā kopīgi risināt samilzušās problēmas veselības aprūpē; kādi būtu pirmie trīs pasākumi, ko katra politiskā partija/apvienība apņemas paveikt, ja tiks ievēlēta nākamajā Saeimā un nonāks valdībā.
Papildu informācija: Evija Ansonska, LĀB sabiedrisko attiecību vadītāja Mob. tālr.: 26011887 e-pasts: evija@arstubiedriba.lv
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
