Skip to content
Choose language:

Jaunumi

Pasaules Medicīnas asociācija (WMA) nosoda ārstu arestus par ievainoto demonstrantu ārstēšanu*

Threats and arbitrary arrests of doctors in Belarus for having treated people injured in the country’s demonstrations are facing strong condemnation from the World Medical Association. Protests have been taking place in the country since August against alleged electoral fraud.

WMA President Dr. David Barbe expressed the WMA’s grave concern about the alarming escalation of human right violations in Belarus, with the authorities resorting to arrests and disproportionate use of force against demonstrators. Cases of physicians harassed and arrested for appealing for an end to violence by the security force, have been reported, as well as claims of torture and other cruel, inhuman or degrading treatment in custody.

‘The WMA cannot emphasise enough the importance of the principle of medical neutrality, whereby physicians must be allowed to care for the sick and wounded, regardless of their political affiliations or opinions. The reports we are getting from Belarus indicate that this principle is being totally undermined. The medical professionals we represent have an ethical duty to denounce the use of violence and its long term health effects’.

‘We support the recent call from Dr. Michelle Bachelet, UN High Commissioner for Human Rights to put an immediate end to the continuing human rights violations in the country’.

Dr. Barbe urged Belarusian representatives to honour their obligations when they ratified the Covenant on Civil and Political Rights and the Convention against Torture and Other Cruel, Inhuman or Degrading Treatment or Punishment.

Preses relīze 10.12.2020.

*WMA CONDEMNS ARRESTS OF PHYSICIANS FOR TREATING INJURED DEMONSTRATORS

Anketa mediķiem, kuri ir gatavi papildus iesaistīties COVID-19 pacientu aprūpē

Veselības inspekcija aicina mediķus, kuri nepieciešamības gadījumā ir gatavi papildus iesaistīties COVID-19 pacientu aprūpē, aizpildīt anketu.

Anketu lūgums aizpildīt:

  • praktizēt tiesīgiem ārstiem, māsām, ārsta palīgiem, māsu palīgiem,
  • fizioterapeitiem, ergoterapeitiem,
  • biomedicīnas laborantiem, laboratorijas speciālistiem,
  • kā arī rezidentiem, medicīnas asistentiem vai medicīnā studējošajiem,

kuri ir gatavi nepieciešamības gadījumā palīdzēt un uzņemties apmaksātu papildu darbu.

Anketa šeit: https://arka.vide.gov.lv/. Lai to aizpildītu, nepieciešams autentificēties caur www.latvija.lv portālu.  

Šāds risinājums ieviests, balstoties uz citu valstu pieredzi.

Anketā medicīnas darbiniekam vai topošajam mediķim jānorāda gan savu specializāciju, gan praktisko darba pieredzi. Īpaši svarīgi ir saprast, kuras no mediķa prasmēm būtu pielietojamas COVID-19 pacientu aprūpē. Tāpat būs iespēja norādīt, cik lielā mērā un kādā veidā konkrētais cilvēks ir gatavs iesaistīties, tostarp, sniedzot psiholoģisko un tehnisko atbalstu. 

Patlaban ārstniecības iestādēs resursi ir salīdzinoši pietiekami, taču, prognozējot lielāku skaitu COVID-19 pacientu ar smagu veselības stāvokli, varētu būt nepieciešama šo mediķu papildu iesaiste. Apkopotie dati būs pieejami Veselības inspekcijai, kura pēc ārstniecības iestāžu pieprasījuma koordinēs sazināšanos ar mediķiem, kuri būs pieteikušies. Ņemot vērā, ka šobrīd ar veselības ministres rīkojumi ir daļēji ierobežota plānveidu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, tai skaitā privātajās ārstniecības iestādēs, daļai mediķu noslodze ir mazinājusies. Arī šie speciālisti nepieciešamības gadījumā varētu iesaistīties. 

​

Psiholoģiskā un profesionālā atbalsta konsultācijas medicīnas darbiniekiem – bez maksas

Balstoties sekmīgajā sadarbībā COVID-19 pirmā viļņa pārvarēšanas laikā,  Latvijas Psihoterapeitu biedrība ir atjaunojusi speciāli medicīnas  darbiniekiem paredzēto atbalsta konsultāciju programmu. Konsultācijas ir pieejamas no 27. novembra, pieteikšanās, rakstot uz e-pastu: atbalsts@psihoterapija.lv.

Covid-19 izraisītajā ārkārtas stāvoklī ir apdraudēta visas sabiedrības ierastā funkcionēšana. Ir izjaukti ierastie dzīves modeļi un komunikācijas sistēmas. Pandēmijas apstākļiem pastiprinoties, atkal pieaugusi nepieciešamība pēc psiholoģiskā atbalsta medicīnas jomā strādājošajiem.

Latvijas Psihoterapeitu biedrības organizēto atbalsta konsultāciju mērķis ir palīdzēt medicīnas darbiniekiem pārvarēt COVID-19 izraisītā akūtā un hroniskā stresa, t.sk. emocionālās, reakcijas, apzināties un labāk izprast personiskos un profesionālos izaicinājumus.

24h laikā pēc e-pasta nosūtīšanas uz atbalsts@psihoterapija.lv ar pieteikuma iesniedzēju sazināsies speciālists, lai vienotos par tuvāko iespējamo konsultācijas laiku. Tā notiks tuvāko 48h laikā, attālināti, izmantojot WhatsApp, Zoom, Skype vai citas iespējas. Konsultācijaas ilgums 30-60 min. Nepieciešamības gadījumā tiks sniegtas vairākas konsultācijas.

Latvijas Psihoterapeitu biedrība atgādina – ārkārtas notikumu izraisītās stresa reakcijas nekādā ziņā neliecina, ka mediķi vai medicīnas darbinieki nevar darīt savu darbu, vai ir vāji. Šādos brīžos bieži vien ir nepieciešams tikai atbalsts. Vērsieties pēc palīdzības!

Aicinājums parakstīt petīciju 30by2030!

Eiropas Primārās aprūpes forums (EFPC) aicina parakstīt petīciju  “30by2030”, kurā valdības tiek aicinātas nodrošināt to, lai 2030. gadā PVA tiktu atvēlēti 30% no budžeta finansējuma.

Petīciju var parakstīt šiet:  SIGN THE PETITION – 30by2030

We are calling for major international donors to dedicate a substantial portion of their vertical (disease-oriented) based budgets to the strengthening of horizontal Primary Health Care systems so that all diseases can be prevented and people treated in a comprehensive way. This puts into practice the WHA Resolution 62.12, urging member states “to encourage that vertical programs, including disease-specific programs, are developed, integrated and implemented in the context of integrated Primary Health Care”. Our target is that 30% of such budgets are allocated to primary care by 2030.

Vēstule LR prezidentam, Ministru prezidentam un Saeimas priekšsēdētājai

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
LR Saeimas priekšsēdētajai Inārai Mūrniecei

Rīgā, 2020. gada 1.decembrī Nr. 01.23.2/172

Par ieguldījumu iedzīvotāju informēšanā,  demokrātijas vērtību graušanu un policejiskas valsts izveidi

Vienmēr esmu lepojusies, ka dzīvoju un strādāju demokrātiskā valstī, kurā katram cilvēkam ir tiesības uz vārda un rīcības brīvību, nebaidoties no vajāšanas un represijām. Arī līdzšinējās krīzēs mēs esam spējuši šīs vērtības kopīgi nosargāt, neejot vieglākās pretestības ceļu un nepieņemot aplamus lēmumus. Tāpēc manī neizpratni un bažas raisa Saeimas un Ministru Kabineta visā nopietnībā apsvērtā iecere Krimināllikumā paredzēt atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojumus.

Diemžēl COVID-19 pandēmijas krīze ir kļuvusi par smagu pārbaudījumu ne tikai Latvijas ekonomikai un veselības aprūpes sistēmai, bet arī lēmumpieņēmējiem, jo ne visi miera laika lēmumpieņēmēji ir labi pārmaiņu vadītāji paaugstināta stresa apstākļos. Turklāt krīzes vadītājiem ir jābauda nedalīta sabiedrības uzticība un cieņa.  

Uz grūtiem jautājumiem nav vieglu atbilžu! Sarežģītas situācijas prasa kompleksus risinājumus, kam nepieciešama zināšanas un pieredze, spēja uzņemties atbildību un strādāt komandā. Krīzēs labs vadītājs nevis šķeļ, bet apvieno, gudri vada un iedvesmo, neaizmirstot nevienu savas valsts iedzīvotāju. Tāpēc šādu nepārdomātu iniciatīvu virzīšana ir satraucoša un neizprotama, īpaši ņemot vērā to, ka nav līdz šim veikta mūsdienīga iedzīvotāju informēšana. Tā būtu jāorganizē  izmantojot vienkāršus informācijas tehnoloģiju rīkus, ja nepieciešams – vairākās valodās.

Demokrātijās lēmumi tiek pieņemti diskusiju ceļā, spējot pamatoti un plaši sabiedrībai skaidrot to mērķi un ieguvumus. Tikai autoritāros režīmos problēmas tiek risinātās ar aizliegumu un sodu palīdzību, tādejādi novēršot uzmanību no galvenā – nespējas vadīt valsti un sabiedrību. Latvijas valsts un sabiedrība ir pelnījusi cieņu un demokrātisku pārvaldību, kas atbilst 21. gadsimta garam un vispārpieņemtām vērtībām. Tāpēc aicinu valsts augstākās amatpersonas nepieļaut sabiedrības šķelšanu un policejiskas valsts izveidi.

LĀB prezidente
Dr. Ilze Aizsilniece

Latvijas Ārstu biedrība aicina pārskatīt veselības aprūpes finansējumu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru Kabinetam, tai skaitā Veselības ministrijai, kurā lūdz vēlreiz izskatīt jautājumu par veselības aprūpes finansējumu šajā un nākošajos gados. Vēstulē LĀB vērš uzmanību, ka kaimiņvalstīs un citās Eiropas valstīs veselības aprūpei un pacientu ārstēšanai tiek novirzīti daudz lielāki līdzekļi, un arī piemaksas par darbu COVID-19 apstākļos ir ievērojami lielākas nekā Latvijā.  

“Lietuvā piemaksas slimnīcās strādājošajiem mediķiem ir pat līdz 100%, bet Latvijā tās nav lielākas par 20% jeb vidēji tie ir pārdesmit līdz 100 eiro vienam cilvēkam. Latvijas mediķi pašlaik strādā uz spēku izsīkuma un izdegšanas robežas, tāpēc niecīgais atlīdzības palielinājums nav pieņemams un vēlreiz parāda politiķu attieksmi pret veselības nozari un tajā strādājošajiem,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Vienlaikus LĀB prezidente norāda, ka veselības aprūpes savlaicīga nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem ir valsts drošības un attīstības jautājums. ”Vienlaicīgi un nekavējoties ir jārisina jautājums par nepietiekamo finansējumu visa veida pacientu izmeklējumiem, ārstēšanai un rehabilitācijai. Pašlaik nevis politiķi, bet iedzīvotāji un darba devēji paši meklē tam risinājumu, iegādājoties privātās veselības apdrošināšanas polises, bet tas nav stratēģiski pareizi! Ir jādomā par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu visiem iedzīvotājiem, ne tikai tiem, kuru darba devējiem vai pašiem ir šāda iespēja,” smago situāciju nozarē skaidro I. Aizsilniece.

Stradiņa slimnīcas ārsti un zinātnieki radījuši unikālu algoritmu, kas mainīs ārstēšanas vadlīnijas pasaulē

2020. gada novembrī Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskajā institūtā ir noslēdzies vērienīgs starptautisks zinātnisks projekts, kura laikā iegūtās zināšanas uzlabos dzīves kvalitāti un samazinās mirstību pacientiem, kuriem veic miega artērijas un kāju artēriju operācijas, visā pasaulē. Projekta autori tika uzaicināti un prezentēja pētījuma rezultātus 15 starptautiskās konferencēs: ASV, Dienvidkorejā, Izraēlā, Jaunzēlandē, Anglijā, Latvijā, Lietuvā, Polijā, Spānijā un Vācijā.

Latvijas Zinātnes padomes finansētā projekta “Sirds CTA-FFRct analīze un kardiovaskulārs menedžments perifēro asinsvadu ķirurģijas pacientiem bez koronāras anamnēzes” pētījumā trīs gadu garumā tika iekļauti 300 pacienti, kuriem tika veiktas miega artērijas operācijas, un 270 pacienti, kuriem tika veiktas kāju asinsvadu operācijas.

Sirds asinsvadus izmeklēja ar datortomogrāfu Latvijā, Paula Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā. Tālāk šo informāciju apstrādāja zinātnieki HeartFlow Inc. Kalifornijā, radot sirds trīs dimensiju modeli un veicot FFRct (fractional flow reserve) jeb sašaurinājumu funkcionālās nozīmes mērījumus. Tas tika darīts ar superjaudīgu datorsistēmu, kura tiek izmantota arī kosmisko kuģu lidojumu modelēšanā. Ar šo jauno tehnoloģiju ir iespējams neinvazīvā veidā noteikt, kuri sirds asinsvadi ir bojāti un var izsaukt miokarda infarktu vai pat pacienta nāvi.

Pateicoties FFRct izmeklējumam, multidisciplinārai ārstu komandai (asinsvadu ķirurgiem, kardiologiem, anesteziologiem, sirds ķirurgiem, invazīvajiem kardiologiem) bija iespēja pieņemt precīzus lēmumus pacientu sirds visefektīvākajai ārstēšanai pēc asinsvadu ķirurģiskas operācijas.

Projekta laikā no 250 pacientiem, kuriem nebija sirds slimības simptomu, 68% gadījumu konstatēja nozīmīgus sirds asinsvadu bojājumus. Savukārt, no tiem 63% pacientu bija jāveic sirds asinsvadu ārstēšana ar mazinvazīvu pieeju vai veicot sirds asinsvadus šuntējošu operāciju. Tas tika veikts 3 mēnešu laikā pēc diagnozes uzstādīšanas.

Svarīgi, ka jau projekta ietvaros, pateicoties jaunajās tehnoloģijas iespējām un ārstu zināšanām, divos gados no iespējama miokarda infarkta izdevās glābt 22 pacientus, bet no iespējamas nāves – 30 pacientus, kas ir ievērojams sasniegums.

Dainis Krieviņš, Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Zinātniskā institūta direktors: “Līdz šim pacientu, kuriem veica miega artēriju vai  kāju artēriju operācijas, mirstība pasaulē slimnīcā bija līdz 5%, bet 4 gados nomira līdz 50% pacientu. Pacientiem veiksmīgi atjaunoja asinsriti kājās vai uz smadzeņu asinsvadiem – pacienti tika pasargāti no smadzeņu insulta vai kājas amputācijas, bet pēc operācijas mira sirds asinsvadu problēmu dēļ. Šī projekta laikā esam radījuši mūsdienīgu sirds asinsvadu un perifēro asinsvadu izmeklēšanas un ārstēšanas algoritmu pēc iespējas pilnvērtīgākai un precīzākai asinsvadu ķirurģijas pacientu izmeklēšanai un kardiovaskulārai ārstēšanai.Jau tuvākajā nākotnē ir plānoti lielāki pasaules multicentru pētījumi, lai nākotnē varētu mainīt pacientu ar perifēro asinsvadu patoloģiju ārstēšanas vadlīnijas gan Latvijā, gan pasaulē.”

Andrejs Ērglis, Latvijas Universitātes profesors, Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas Kardioloģijas centra vadītājs, uzsvēra: “Tas, ar ko Latvija izceļas citu valstu vidū, ir dažādu specialitāšu ārstu un zinātnieku spēja cieši, ātri un produktīvi sadarboties – vienā projektā kopā strādājot gan asinsvadu ķirurgiem un gan kardiologiem, gan radiologiem, pārstāvot gan Latvijas Universitāti, gan Rīgas Stradiņa Universitāti, sadarbojoties dažādām klīnikām Latvijā un, piemēram, ASV. Šis projekts ir izcils piemērs, kāpēc ir nepieciešams valsts finansējums medicīnas zinātnei – mēs esam ne tikai konkurētspējīgi pasaules zinātnē, mēs patiesībā spējam ietekmēt pasaules pētniecības ekosistēmu.”

Jaunā tehnoloģija sirds asinsvadu izvērtēšanai jau ir iekļauta kā standarta izmeklēšana pacientam ar krūšu kurvja sāpēm Anglijā un Japānā. Taču tās pielietojums asinsvadu ķirurģijas pacientiem bez sirds slimību simptomiem līdz šim pasaulē nebija pētīts.

Projekta laikā ir tapušas zinātniskas publikācijas starptautiski augsti vērtētosuncitētos žurnālos: Vascular Disease Management, Journal of Vascular Surgery, European Journal of Vascular and Endovascular Surgery, kā arī žurnālā Latvijas Ārsts. Publikācijas aicinām lasīt šeit: https://kardiologija.lv/kongresi/sirds-cta-ffrct/

Projekta līdzfinansētājs: Latvijas Zinātnes padome. Pētījuma atbalstītāji: Latvijas Universitātes fonda mecenāts SIA MIKROTĪKLS un HeartFlow Inc. (ASV).

Jau rīt norisināsies pacientu datu digitalizācijai veltītais tiešsaistes samits “Toward Data-Driven Health: Sharing is Caring”

Rīt, 26. novembrī, tiešsaistē norisināsies samits “Toward Data-Driven Health: Sharing is Caring”. Samita ietvaros veselības nozares eksperti, tostarp veselības ministre Ilze Viņķele, BKUS valdes priekšsēdētājs Valts Ābols, Stenfordas universitātes profesors Dr. Ābrahams Vergēze un citi, dalīsies pieredzē un diskutēs par nepieciešamību pēc efektīvas, uz pacientu orientētas veselības aprūpes datu stratēģijas. Samita mērķis ir apzināt viedokļus un iegūt praksē balstītus ieteikumus no dažādām veselības aprūpē iesaistītājām pusēm, kas palīdzētu uzlabot pacientu datu pārvaldi Latvijā. Samitu rīt, no plkst. 10.00 – 16.00 tiešsaistē būs iespējams vērot arī portālā www.arsts.lv.

PROGRAMMA