Skip to content

Jaunumi

10. martā mūžībā devies ilggadējais Latvijas nacionālās hokeja valstsvienības ārsts Jānis Kvēps

Mūžībā devies Latvijas nacionālās hokeja valstsvienības ārsts un Latvijas Ārstu biedrības Goda biedrs Jānis Kvēps.

Viņš ir bijis viens no autoritatīvākajiem sporta ārstiem Latvijā. Profesionāls un sirsnīgs kolēģis, liels dziedātājs, dzīvnieku mīlis, viņš bija cilvēks ar plašām interesēm un ļoti labu humora izjūtu.

Strādājis kopā ar treneriem – Viktoru Tihonovu, Vladimiru Jurzinovu, kuri vadījuši Krievijas hokeja izlases komandas. 2006. gadā Jānis Kvēps saņēma Gada balvu par mūža ieguldījumu sportā. Jānis Kvēps apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni (2014.g.).

Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību visai hokeja sabiedrībai, Kvēpa tuviniekiem, radiniekiem un draugiem.

 

Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

Ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, un pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta “e” apakšpunktu, likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 4. pantu5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, lai noteiktu epidemioloģiskās drošības un citus pasākumus:

1. Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 14. aprīlim ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā.

3. Noteikt atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.

4. Ārkārtējās situācijas laikā:

4.1. valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;

4.2. lai apmeklētu pirmsskolas izglītības iestādi, noteikt, ka vecākiem 2020. gada 13. martā ir jāiesniedz pirmsskolas izglītības iestādē rakstisks apliecinājums, ka bērns un ģimene nav apmeklējuši Covid-19 skartās valstis vai teritorijas, nav bijis kontaktā ar Covid-19 saslimušajiem vai kontaktpersonām un vecākiem nav iespēju citādi nodrošināt bērna pieskatīšanu;

4.3. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, nodrošinot no 2020. gada 13. marta mācības attālināti, izņemot centralizēto valsts pārbaudījumu norisi;

4.4. pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi);

4.5. ar 2020. gada 13. martu atcelt un aizliegt visus publiskos pasākumus, sapulces, gājienus un piketus virs 200 cilvēkiem;

4.6. tūrisma pakalpojumu sniedzējiem iespēju robežās piedāvāt pārcelt un neplānot tūrisma braucienus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;

4.7. iespēju robežās atcelt, pārcelt un neplānot darba braucienus un komandējumus uz Covid-19 skartajām valstīm un teritorijām, no kurām atgriežoties ir jāveic īpaši piesardzības pasākumi, atbilstoši Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā publicētajai informācijai;

4.8. nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 477 “Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība”), netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;

4.9. ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;

4.10. var tikt ierobežotas likumā noteiktās ieslodzīto tiesības atbilstoši Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieka lēmumam;

4.11. aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem;

4.12. personām un kontaktpersonām, kuras atgriezušās no Covid-19 skartās valsts vai teritorijas, jāveic īpaši piesardzības pasākumi, tai skaitā:

4.12.1. 14 dienas pēc izbraukšanas no minētās valsts vai teritorijas novērot savu veselības stāvokli, divas reizes dienā (no rīta un vakarā) mērot ķermeņa temperatūru;

4.12.2. nekavējoties zvanīt 113, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (iesnas, klepus, rīkles iekaisums, paaugstināta ķermeņa temperatūra, elpošanas traucējumi);

4.12.3. jāveic pašizolēšanās dzīvesvietā (mājas karantīna) un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām;

4.12.4. novērot savu veselības stāvokli;

4.12.5. nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, cenšoties samazināt tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, neapmeklēt publiskas vietas, institūcijas un nedoties privātās vizītēs u. c.);

4.12.6. uzturēties dzīvesvietā un nedoties uz darbu, sabiedriskām vietām, vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku, iespēju robežās neizmantot sabiedrisko transportu;

4.12.7. pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei izmantot kādu no šādām iespējām:

4.12.7.1. piegādi mājoklī, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

4.12.7.2. pārtikas vai preču piegādi ar tuvinieku palīdzību, atstājot tās pie durvīm;

4.12.7.3. lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;

4.12.7.4. ja nav citu risinājumu, veikalu apmeklēt ar medicīnisko masku stundās, kad veikalā mazāk cilvēku, ievērojot 2 metru distanci no veikala apmeklētājiem un pārdevējiem un ievērojot roku un klepus higiēnu;

4.13. atļaut Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā un stacionārās ārstniecības iestādēs strādājošām ārstniecības personām, kā arī Slimību profilakses un kontroles centrā strādājošiem epidemiologiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Veselības ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”.

5. Pasākumus finansēt no institūcijām iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem saskaņā ar likumu “Par valsts budžetu 2020. gadam”, kā arī pēc institūciju motivēta pieprasījuma no  valsts budžeta programmas 02.00.00 “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem”. Šādos gadījumos lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņem Ministru kabinets.

6. Noteikt, ka likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 3. panta otrajā daļā noteiktā valsts institūcija ir attiecīgās nozaru ministrijas, kuras apkopo un iesniedz Finanšu ministrijā personu prasījumus pret valsti par nodarīto kaitējumu.

7. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma “Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli” 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.

 

 

Ministru prezidents                                            A. K. Kariņš

Veselības ministre                                              I. Viņķele

Latvijas Ārstu biedrības valde lems par epidemioloģiskās drošības pasākumiem

Ņemot vērā Pasaules Veselības organizācijas paziņojumu un aktuālo globālo situāciju, Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde 24. martā lems par epidemioloģiskās drošības pasākumiem, kā arī aicinās ārstus būt atbildīgiem savā profesionālajā darbībā un publiskajā komunikācijā. Uz valdes sēdi sniegt paskaidrojumus aicināta arī Dr. Ilva Koškina.

“Aktuālā situācija pasaulē un Latvijā pieprasa, lai atbildību par sabiedrības un cilvēces veselību uzņemtos ikviens, katrs savas kompetences ietvaros. Pašlaik svarīgāka ir atbildīga un precīza rīcība, nevis sava viedokļa publiska paušana. Tāpēc LĀB aicina ikvienu sekot līdzi atbildīgo institūciju un organizāciju oficiālajai informācijai un ieteiktajai rīcībai, saglabāt mieru un rīkoties saprātīgi,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

LĀB valdes sēdē, kas notiks 24. martā plkst. 17.00, lems par to, kā efektīvāk informēt kolēģus par saskaņotu rīcību, lai nodrošinātu profesionālu veselības aprūpi esošajā situācijā, kā arī adekvāti reaģētu uz epidemioloģiskajiem pasākumiem un ieteikumiem veselības aprūpē strādājošiem, vienlaicīgi mazinot neziņu, neizpratni un satraukumu pacientu vidū.

 

Par LĀB

LĀB dibināta 1988. gadā un tās mērķis ir Latvijas veselības aprūpes sistēmas un ārstu kvalifikācijas pilnveidošana, ārstu tiesisko, profesionālo un ekonomisko interešu aizstāvība, tautas veselības veicināšana, veselības aprūpes organizācijas uzlabošana un medicīnas izglītības sistēmas pilnveidošana, kā arī ārstu ētikas principu popularizēšana un to ievērošanas kontrole. Biedrība sadarbojas ar Lietuvas Ārstu biedrību, Igaunijas Ārstu biedrību, Baltijas un Vācijas Ārstu biedrību. LĀB ir WMA (Pasaules Medicīnas asociācijas), CPME (Eiropas pastāvīgās ārstu komisijas) un UEMS (Eiropas medicīnas speciālistu asociācijas) biedrs. LĀB pārstāvji piedalās Saeimas komisiju sēdēs likumprojektu izstrādē, diskutējot par likumprojektiem, iesniedzot priekšlikumus un ieteikumus. Biedrība sadarbojas arī ar Veselības ministriju dažādu normatīvo aktu projektu izstrādē, kuri cieši skar profesionālos jautājumus. LĀB biedri un valdes locekļi darbojas Veselības ministrijas Stratēģiskajā padomē un Galveno speciālistu institūcijā. Biedrība sadarbojas ar citām medicīnas profesionālajām organizācijām: Latvijas Jauno ārstu asociāciju, Latvijas Māsu asociāciju, Latvijas Farmaceitu biedrību, Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienību un pacientu organizācijām.

Pasaules veselības speciālisti aicina valdības atbalstīt veselības aprūpes darbiniekus cīņā pret Covid–19

 

Šveicē, Ženēvā, 2020. gada 4. martā Pasaules veselības speciālisti aicināja pasaules valstu valdības atbalstīt veselības aprūpes darbiniekus cīņā pret Covid–19.* 

Pasaules Veselības profesionāļu alianse (WHPA), kas pārstāv 31 miljonu zemeslodes veselības aprūpes speciālistu, ir solidāra ar visiem pasaules veselības aprūpes darbiniekiem, kas ierobežojot koronavīrusa epidēmiju, atrodas uz frontes līnijas cīņā ar to. Visā pasaulē medicīnas māsas, farmaceiti, fizioterapeiti, zobārsti un ārsti cenšas novērst, diagnosticēt, uzturēt un ārstēt Covid-19 pacientus. Viņi pakļauj sevi riskam, cīnoties par savu kopienu iedzīvotāju aizsardzību, viņiem bieži vien nav vajadzīgo individuālo aizsardzības līdzekļu, piemēram, masku un aizsardzības tērpu, kas viņus varētu pasargāt no inficēšanās un tādējādi ļautu turpināt savu nozīmīgo darbu.

WHPA aicina valdības un veselības aprūpes organizācijas atbalstīt veselības aprūpes darbiniekus jebkurā veidā, bet jo īpaši – steidzami nodrošinot individuālos aizsardzības līdzekļus. Jānodrošina pienācīgi pārtraukumi personālam darba maiņu laikā, kā arī pietiekamu laiku starp maiņām, lai medicīnas profesionāļi varētu turpināt darbu ilgtermiņa globālās krīzes apstākļos.

Strādājot šādos apstākļos, nepieciešams pievērst uzmanību personāla psiholoģiskai veselībai, tāpēc par prioritāti jānosaka piemēroti atbalsta pakalpojumi personālam.

Pasaules Veselības profesionāļu alianses (WHPA) valdes priekšsēdētājs, Pasaules Ārstu asociācijas (WMA) ģenerālsekretārs Otmārs Kloibers teica: „Ir skumji, ka šīs krīzes laikā ir mirušas medmāsas un ārsti, un, iespējams, mirs arī turpmāk. Tie ir nāves gadījumi, no kuriem varēja izvairīties, nodrošinot labāku gatavību ārkārtas situācijām. Šai krīzei vajadzētu mācīt mūsu politiķiem un sabiedrībai veikt vajadzīgos ieguldījumus ārkārtas situāciju risināšanai un pārbaudīt piegāžu ķēžu drošību”.

Pasaules Māsu padomes (ICN) izpilddirektors Hovards Katons teica: „Mēs aicinām valdības maksimāli palielināt atbalstu medicīnas māsām un citiem veselības aprūpes speciālistiem, kas pret koronavīrusu atrodas cīņas priekšgalā, gan nodrošinot nepieciešamos aizsarglīdzekļus, gan atzīstot psiholoģisko spiedienu, kas viņiem ir un ar ko viņi saskaras.

Būtiski, lai valdības, pieņemot augsta līmeņa lēmumus par vīrusa apkarošanu, iekļautu māsu pieredzi un viņu vadības prasmes. Māsu ieteikumi, pamatoti uz viņu frontes līnijas pieredzes, ir nenovērtējami vīrusa ierobežošanā, kā to esam pieredzējuši jau iepriekšējo epidēmiju laikā”.

Starptautiskās Farmaceitu federācijas (FIP) izpilddirektore Katrīna Dugana teica: „Farmaceiti un aptieku darbaspēks kopienu un slimnīcu aptiekās un klīniski bioloģiskajās laboratorijās novērš jaunā koronavīrusa slimības izplatīšanos. Farmaceiti konsultē sabiedrību un atbalsta efektīvu infekcijas pārvaldību veselības aprūpes sistēmās. Aptiekām bieži ir pirmā saskarsme ar slimību, tādēļ aicinām valdības atbalstīt tās šajā lomā un rēķināties ar farmaceitiem visā pasaulē kā galvenajiem partneriem globālajos centienos ierobežot vīrusa uzliesmojumu”.

Geneva, Switzerland, 4 March 2020 The world’s health professionals are calling for governments to support healthcare staff in the battle against Covid-19  *

The World Health Professions Alliance (WHPA), which represents 31 million healthcare professionals, stands in solidarity with all healthcare workers across the globe who are on the front line in the fight to contain the current coronavirus epidemic.  

All around the world, nurses, pharmacists, physical therapists, dentists and physicians are focusing their efforts on preventing, diagnosing, containing, and treating Covid-19 patients. They are putting themselves at risk as they battle to protect their communities, often without the required personal protective equipment, such as masks and hazardous material suits, that can keep them safe from infection and therefore able to carry on their vital work. 

The WHPA is calling on governments and healthcare organisations to support front line healthcare workers in any way they can, but especially and urgently through the supply of crucial personal protective equipment.  They should also ensure that staff are getting adequate breaks during their shifts, and time off between shifts, to be able to carry on in what could be a long-term global crisis.  Working in such conditions also takes its toll on the psychological health of staff, so appropriate support services for staff must also be put in place as a priority.  

Dr. Otmar Kloiber, WHPA Chair and Secretary General of the World Medical Association, said: ‘It is sad that nurses and physicians died during this crisis and probably more will die. Deaths which may have been avoidable with better emergency preparedness. This crisis should be a wake upcall for politicians and societies to make the necessary investment in emergency preparedness and to look into the vulnerability of our supply chains’.  

ICN Chief Executive Officer Howard Catton said: ‘We are calling on governments to maximise support for nurses and other health professionals in the front line against coronavirus, both in terms of providing the necessary protective equipment and recognising the psychological pressures they are under and addressing them.  

‘It is also essential that governments in their top-level decision making on combatting the virus, include the experience and leadership skills of nurses. Nurses’ advice, based on their observations from the front line, are invaluable in containing the virus, as we have seen with previous epidemics’.  

FIP Chief Executive Officer, Dr Catherine Duggan said: ‘Pharmacists and the pharmacy workforce at community and hospital pharmacies and clinical biology laboratories are preventing the spread of the new coronavirus disease, advising the public, and supporting the efficient management of infection by healthcare systems. Since pharmacies are often the first point of contact with the health system, we call on governments to support them in these roles and to count on pharmacists worldwide as key partners in the global effort to contain the outbreak’.

 

Mediķi: Veselības aprūpes finansējums ir valsts drošības un attīstības jautājums

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMa) un Latvijas Vecmāšu asociācija (LVA) šodien tikās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai pārrunātu veselības nozares aktuālos jautājumus. Tikšanās laikā mediķu profesionālās organizācijas uzsvēra, ka veselības aprūpes finansējums ir valsts drošības un attīstības jautājums.

“Aktuālā situācija pasaulē uzskatāmi apliecina, ka pienācīgas veselības aprūpes nodrošināšana ir ne tikai katras valsts, bet arī globāla atbildība. Mūsdienās mums jābūt spējīgiem atvairīt gan militārus uzbrukumus, gan slimības, tāpēc civilizētas valstis vienlīdz investē gan aizsardzībā, gan veselības aprūpē,” tikšanās laikā uzsvēra LJĀA valdes priekšsēdētājs Kārlis Rācenis.

Tikšanās laikā mediķi norādīja, ka viens no valsts uzdevumiem ir nodrošināt veselības aprūpes pieejamību visiem iedzīvotājiem, neatkarīgi no viņu ienākumiem un veselības stāvokļa. Ieguldījums sabiedrības veselības aprūpē ir valsts ieguldījums tautsaimniecības un cilvēces attīstībā.

“Tiesības uz veselības aprūpi ir cilvēka tiesības, kas noteiktas Satversmē. OECD, Pasaules Banka un Pasaules Veselības organizācija stingri iesaka valstīm nodrošināt veselības aprūpi visiem iedzīvotājiem, tos nešķirojot pēc nomaksāto nodokļu apjoma. Vienlīdzība veselības aprūpes saņemšanā ir ieguldījums ne tikai sabiedrības veselības, bet arī valsts demokrātijas stiprināšanā,” norādīja LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Asociāciju pārstāvji arī uzsvēra, ka Latvijas veselības aprūpes kritiskais stāvoklis katru dienu atstāj sekas uz valsts ekonomiku un izaugsmes iespējām nākotnē. Saskaņā ar jaunākajiem datiem Latvijā katru gadu nepamatoti dzīvību zaudē aptuveni 7000 cilvēku, no tiem 123 cilvēki ir jaunāki par 18 gadiem. Tie ir 18 cilvēku katru dienu!

Saskaņā ar 2018. gada datiem veselības aprūpes pakalpojumu vidējais gaidīšanas laiks Latvijā ir dramatisks. Ambulatorie izmeklējumi un terapija ir jāgaida 36 dienas, bet  speciālista konsultācija – 71 diena. Lai saņemtu dienas stacionāru pakalpojumus, pacientam ir jāgaida 147 dienas, bet ambulatorā rehabilitācija – 345 dienas. To lielā mērā izskaidro nepietiekamais mediķu skaits, piemēram, Latvijā uz 1000 cilvēkiem ir tikai 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Vienlaikus Igaunijā tie ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārstu un 7,8 māsu. Latvijā pašlaik trūkst vismaz 200 ārstu un 3500 māsu.

“Neviens Latvijā nezina patieso profesijā māsa strādājošo skaitu, jo esošie ārstniecības personu reģistra dati nav ticami. Māsas Latvijā vismaz desmit gadus ir strādājušas vairāk nekā divas slodzes, saņemot normālā darba laika atalgojumu, kas ir zemākais OECD valstu grupā. Tāpēc daudzas māsas ir bez savas ģimenes. Māsām nav laika privātajai dzīvei, jo viņām tikpat kā nav brīvdienu. Jaunā paaudze nav “ataudzēta”, jo ik gadu pensionējas aptuveni 10 līdz 12% strādājošo māsu, bet klāt pienāk tikai aptuveni 3%,” tikšanās laikā norādīja LMa prezidente Dita Raiska.

Latvijā publiskais finansējums ir nepietiekams, tāpēc iedzīvotājiem ir ļoti liels tiešmaksājumu apjoms (out-of-pocket payments), tas ir trīs reizes lielāks nekā vidēji Eiropā. Viena iedzīvotāja veselības aprūpei Latvijas valsts šogad ir atvēlējusi 636.80 eiro. Vidēji OECD valstīs tie ir vidēji 2900 eiro, bet Igaunijā 1450 eiro un Vācijā 5200 eiro uz vienu iedzīvotāju gadā.

Aicinām iepazīties ar informatīvajiem materiāliem par zāļu SNN izrakstīšanu no šī gada 1. aprīļa

Ņemot vērā, ka no 1. aprīļa, izrakstot A saraksta  zāles kompensācijas sistēmas ietvaros, lietojams zāļu starptautiskais nepatentētais nosaukums (SNN) un aptiekā pacientam izsniedzamas lētākās līdzvērtīgas terapeitiskās efektivitātes zāles, lai nodrošinātu pacientu līdzmaksājumu samazināšanu, Veselības ministrija (VM), Zāļu valsts aģentūra (ZVA), Nacionālais veselības dienests (NVD) un Veselības inspekcija (VI) ir izstrādājuši ārstiem, farmaceitiem un farmaceita asistentiem paredzētus informatīvos un skaidrojošos materiālus par jauno SNN jeb aktīvās vielas izrakstīšanas kārtību un izsūtījuši tos ģimenes ārstiem, kā arī ārstu profesionālajām organizācijām un Latvijas Farmaceitu biedrībai.

Ārstiem, farmaceitiem un farmaceita asistentiem informatīvo materiālu apjomā ietilpst:

Norādes par drukāto materiālu saņemšanu

Laikā no 4. līdz 16. martam slimnīcas, ģimenes ārsti, farmaceiti un farmaceita asistenti saņems arī drukātus materiālus:

  • ārstniecības personām, farmaceitiem un farmaceita asistentiem paredzētu bukletu par prasību zāļu SNN izrakstīšanai un izsniegšanai no šī gada 1. aprīļa;
  • infolapas pacientiem, ko izvietot prakses uzgaidāmajā telpā vai izsniegt pacientiem. Infolapas tiks nosūtītas arī krievu valodā, ko varēs izsniegt pēc pacienta pieprasījuma;
  • kampaņas plakātu, ko izvietot savā praksē un aptiekā.

Iedzīvotāju informēšanas kampaņa

No 16. marta līdz aprīļa sākumam par jauno zāļu SNN izrakstīšanas kārtību tiks uzsākta arī nacionāla mēroga iedzīvotāju informēšanas kampaņa, kuras laikā TV, radio, drukātajos un interneta medijos, kā arī uz vides reklāmas stendiem visā Latvijā tiks izvietota pacientiem noderīga informācija par valsts kompensējamo zāļu saņemšanas kārtību pēc 1. aprīļa. Tāpat iedzīvotājiem tiks izplatītas drukātas infolapas, ko viņi saņems aptiekās, slimnīcās un ģimenes ārstu praksēs.

Jautājumu gadījuma par kompensējamām zālēm, e-receptes izrakstīšanu un E-veselību aicinām sazināties pa e-pastu: info@vmnvd.gov.lv, bet par zāļu pieejamību – ar Zāļu valsts aģentūru info@zva.gov.lv.

Gadījumā, ja ģimenes ārsti vai farmaceiti savā praksē līdz 16. martam nav saņēmuši drukātus informatīvos materiālus, bet vēlas tos saņemt, viņi ir aicināti sazināties ar Zāļu valsts aģentūru, sūtot e-pastu uz info@zva.gov.lv

Informācija ir tapusi Eiropas Sociālā fonda projekta “Kompleksi veselības veicināšanas un slimību profilakses pasākumi” (identifikācijas numurs 9.2.4.1/16/I/001) ietvaros”.

 

Konference “Sociālā darba profesijas attīstība” un HIV testēšanas diena Cēsīs, 20. martā

20. martā Cēsīs Labklājības ministrija projekta “Profesionāla sociālā darba attīstība pašvaldībās” ietvaros organizē konferenci sociāla darba speciālistiem. Šī gada konferences tēma ir sociālā darba profesijas attīstība. Konferences “Sociālā darba profesijas attīstība mērķis ir atgādināt par sociālā darbinieka sūtību – būt pārmaiņu aģentam, kurš, izprotot savu klientu vajadzības, iestājas par šo vajadzību īstenošanu, attīsta jaunus pakalpojumus un sekmē mūsdienīga sociālā darba attīstību.

Paralēli konferences programmai sadarbībā ar Cēsu novada domi, Cēsu novada pašvaldības aģentūru “Sociālais dienests”, un Baltijas HIV asociāciju tiks organizēta HIV testēšanas diena, kur gan konferences dalībniekiem, gan Cēsu novada iedzīvotājiem būs iespēja veikt HIV eksprestestus. Organizējot šo pasākumu, Labklājības ministrija vēlas pievērst gan sabiedrības, gan sociālās jomas speciālistu uzmanību HIV izplatības aktualitātei Latvijā.

Iedzīvotājiem HIV testēšanas punkts būs atvērts 20. martā no plkst. 9.30 līdz plkst. 14.00 Cēsu pilsētas Pastariņa sākumskolas telpās, Raunas ielā 7.

HIV testēšanas punktā iedzīvotājiem būs iespēja ne tikai veikt HIV exprestestus, bet saņemt konsultācijas par HIV profilakses un ārstēšanas jautājumiem un sniegto atbalstu HIV inficētiem iedzīvotājiem.

Latvijas Universitātē svinīgi atklāts profesora Arņa Vīksnas bareljefs

Šodien, 25. februārī, Latvijas Universitātes (LU) Zinātņu mājā par godu profesora Arņa Vīksnas 78. dzimšanas dienai svinīgi tika atklāts bareljefs. Tā tapšanā piedalījusies profesora ģimene, skolnieki un kolēģi, lai godinātu latviešu izcilā medicīnas darbinieka piemiņu un mūža devumu. 

Arnis Vīksna (25.02.1942.–25.04.2018.) absolvējis Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti 1966. gadā. Dr.med. (1971). LMA Dr.med.h.c . (1994), LZA korespondētājloceklis (1995), LZA īstenais loceklis (2001), LU Medicīnas fakultātes medicīnas vēstures profesors (1998-2015).

Arnis Vīksna bija ilggadējs Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja līdzstrādnieks, pētnieks, nodaļas vadītājs (1969–1998), Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagadējās RSU) Medicīnas vēstures institūta vadošais pētnieks un Medicīnas fakultātes docētājs (1992–1997), Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes profesors no 1998. gada. A. Vīksna 2004. gadā tika iecelts LU Medicīnas fakultātes domes priekšsēdētāja amatā, bet 2011. gadā kļuva par Medicīnas pedagoģijas, ētikas un vēstures katedras vadītāju, turpinot docēt medicīnas un farmācijas vēsturi, kā arī medicīnas ētiku ārstniecības, farmācijas un māszinību studentiem līdz 2015.gadam.

Publicētas vairāk nekā 30 profesora A. Vīksnas grāmatas, vairāk nekā 3000 zinātnisku un populārzinātnisku rakstu par Latvijas medicīnas vēsturi, Latvijas augstskolu vēsturi un ievērojamiem medicīnas darbiniekiem. Viņš pirmais pievērsies medicīnas novadpētniecībai un atpazīstamību guvis ar grāmatu par Latvijas medicīnas vēsturi „Dodot gaismu, sadegu” (1983). A. Vīksna sarakstījis arī grāmatas „Latvijas medicīnas pieminekļi” (1986), „Pa ārstu takām” (1990), „Medicīnas sākumi Latvijas novados” (1993), „Vecās aptiekas” (1993), „Slimo kases Latvijā” (1994), „Latgales ārsti un ārstniecība.1772–1918” (2004), “Latvijas ķirurģijas profesori” (2010), „LU Medicīnas fakultāte. 1919–1950” (2011), “Latvijas Ārstu biedrība: atskats un apskats”” (2013), “Ārstu zvaigznājs” (2015), “Ārsti. Latvija. Laiks” (2016), “Hercoga kurpes sudraba sprādze: šis un tas no medicīnas pagātnes Latvijā” (2017) u.c.

A. Vīksna bija ilggadējs žurnāla “Latvijas Ārsts” redaktors (1989–1999), “Acta Medico-Historica Rigensia” redkolēģijas loceklis (1986–1998), darbojies žurnāla “Veselība” redkolēģijā, Latvijas Universitātes rakstu krājumu “Zinātņu vēsture un muzejniecība” sastādītājs un atbildīgais redaktors (2006–2017), bijis Latvijas Zinātnes padomes kultūras vēstures eksperts un darbojies vēl vairākās sabiedriskās organizācijās.

Arnis Vīksna bija Latvijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas prezidents (1993–1997), Latvijas Zinātņu vēstures asociācijas viceprezidents (1996) un godabiedrs (2006), Baltijas Medicīnas vēsturnieku asociācijas viceprezidents (2001), Igaunijas Zinātņu vēstures asociācijas godabiedrs (2001), Starptautiskās Medicīnas vēsturnieku asociācijas īstenais loceklis (1994) un godabiedrs (2009), Latvijas Farmaceitu biedrības godabiedrs (1989), Latvijas Ārstu biedrības godabiedrs.

Profesors Arnis Vīksna ir Paula Stradiņa balvas (1987), Dāvida Hieronīma Grindeļa medaļas (1995) laureāts, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2007), apbalvots ar Ministru kabineta Atzinības rakstu (2008), Latvijas Sarkanā Krusta Goda zīmi (2008), LĀB II pakāpes goda zīmi Tempus Hominis (2009).