Skip to content
Choose language:

JAUNUMI

Saraksti ar dezinfekcijas līdzekļiem

Covid-19 pandēmijas laikā svarīgi ir pievērst uzmanību, vai dezinfekcijas līdzeklis ir paredzēts vīrusu iznīcināšanai. Ja dezinfekcijas līdzeklis ir oficiāli atļauts izplatīšanai Latvijā, tas nozīmē, ka tā efektivitāte ir pārbaudīta un ticama!

Saraksti* ar dezinfekcijas līdzekļiem, kuriem Latvijas teritorijā uz doto brīdi saņemti inventarizācijas numuri:

*Sarakstus aktualizē Veselības inspekcija.

Līdzekļu krājumu apjomi mainās katru dienu, tāpēc jāsazinās ar konkrēto ražotāju vai izplatītāju.

LMF maina stipendiju pieteikumu kārtību

Līdz ar visiem pasaules notikumiem un ierobežojumiem Latvijas Medicīnas fonda (LMF) valde nolēma mainīt pieteikšanās datumus LMF stipendijām.

1. LMF stipendijām, kas paredzētas Latvijas kolēģiem, pieteikšanās laiks pagarināts līdz augustam, bet rezultātus paziņos 1. septembrī. Tiem, kas pieteikumus jau iesnieguši, lūgums sazināties ar prof. Daini Krieviņu.

  • 5. vai 6. kursa medicīnas studentiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai studentiem. Stipendijas mērķis ir palīdzēt Latvijas medicīnas studentiem papildināt zināšanas dažādās ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās ES vai Amerikā 1- 2 mēnešu garumā. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti.
  • Rezidentiem un jaunajiem ārstiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai. Stipendija ir plānota studiju ceļojumiem uz ES vai Ameriku 1- 6 mēnešu garumā tiem, kas vēlas apgūt jaunas, līdz šim Latvijā nepielietotas vai mazpielietotas ārstēšanas metodes, Latvijai trūkstošas un pašreiz aktuālas specialitātes. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti.

Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 6000 USD

Papildu informācija par prasībām pretendentiem www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas un sazinoties ar prof. Daini Krieviņu. Pieteikumus var iesūtīt elektroniski laza@lazariga.lv, dainis.krievins@stradini.lv

vai sūtot pa pastu: Prof. Dainim Krieviņam, Pilsoņu iela 13, Rīga, LV-1002

 2. LMF Studentu stipendijai Rietumu latviešu studentiem ir iespēja pieteikties mācībām Latvijā tikai 2021. gadā. Pieteikumu iesniegšanas termiņš vēl neskaidrs. Ja ir jautājumi, tad lūgums sazināties ar Dr. Aleksandru Kalniņu (ASV).

LMF Studentu stipendija dod rietumu latviešu medicīnas studentiem, kas mācās ārpus Latvijas universitātēs, koledžās vai medicīnas skolās, iespēju gūt praktisku pieredzi Latvijā P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vai kādā citā ārstniecības iestādē, lai papildinātu zināšanas un praktiskās iemaņas medicīnā. Tā būs iespēja piedalīsies klīniskajā darbā, palīdzēt pētniecības darbā un publikāciju sagatavošanā.

Pretendentam ir jāprot latviešu valodā gan sarunāties, gan rakstīt.

Prakses laiks ir vismaz 8 nedēļas. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti.

Stipendija ir $ 2500. $1500 tiks izmaksāti prakses sākumā, bet $1000 – pēc prakses pabeigšanas, atskaites un apraksta iesniegšanas LMF.

Pretendentam jāiesniedz:

  • 1 lpp garu aprakstu par savu kvalifikāciju un savu interesi iegūt pieredzi veselības aprūpes vai medicīnas zinātnes jomā, norādot ārstniecības iestādi, kura būs prakses vieta,
  • CV un 2 rekomendācijas vēstules.

LMF Studentu stipendiju ir saņēmuši jau septiņi rietumu latviešu studenti.

Pieteikumus LMF Studentu stipendijai elektroniski jāsūta alekskalnins@gmail.com Aleksandram Kalniņam, MD/MBA

Plašāka informācija par Latvijas Medicīnas Fondu (LMF) un tā stipendijām http://latvianmedicalfoundation.org/

Latvijas Medicīnas Fonds ir dibināts 1990. gadā kā privāta bezpeļņas organizācija ar mērķi atbalstīt veselības aprūpi Latvijā. Fonds vēsturiski bijis saistīts ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA). Fonda valdē ir latviešu ārsti profesori Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV). Kopējais stipendiju fonds gadā ir līdz 25 000 USD.

Kamena Kaidaka,
LĀZA biroja vadītāja Latvijā
laza@lazariga.lv
+371 29121922

Mediķu un pedagogu atklātā vēstule politiķiem

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja
izpildvietniekam Valdim Dombrovskim
LR veselības ministrei Ilzei Viņķelei
LR izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai
LR finanšu ministram Jānim Reiram
LR Saeimas Sociālo un darbu lietas komisijas
priekšsēdētājam Andrim Skridem
LR Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
vadītāja p.i. Andrim Kužniekam

 

Rīgā, 2020. gada 29. aprīlī

ATKLĀTĀ VĒSTULE

     Šogad 4. maijā apritēs 30 gadi kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas, kurai reiz būtu jākļūst ne tikai par valsts augstāko amatpersonu, bet visas tautas svētku dienu… Dienai, kurā katra Latvijas ģimene, katrs bērns un seniors, katrs uzņēmējs, mediķis un pedagogs varētu būt lepns, ka dzīvo valstī, kurai patiesi rūp cilvēki un tautas labklājība. Diemžēl tāpat kā pirms desmit un 20 gadiem, arī šogad daudziem šajā datumā svētku sajūtu aizēnos rūgtums par gadiem nenovērtētu darbu, lojalitāti Latvijas valstij.

Vairāk nekā 90 tūkstošiem pedagogu un veselības aprūpes speciālistu šī būs vien ilgi gaidīta brīvdiena, ko pavadīt kopā ar saviem tuviniekiem, bet daudziem – kārtējā darbadiena un virsstundas. Jo tāpat kā visas iepriekšējās krīzes, arī šī tiek iznesta uz viņu pleciem, tiesa šoreiz ne tikai finansiālā, bet arī burtiskā nozīmē…

Realitāte ir skaudra un ciniska. Aiz Latvijas ārēji spožā veiksmes stāsta cīņā ar COVID-19 un iedzīvotāju pateicības aplausiem slēpjas ne tik skaista un skaudra patiesība! Patiesība par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, nevis tas tiek nodrošināts no valsts budžeta. Mēs izsakām pateicību ikvienam iedzīvotājam par atbalstu, bet uzskatām, ka iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no saviem privātajiem līdzekļiem jālabo viņu pieļautās kļūdas!

Medicīnas darbinieki vēljoprojām atceras 2019.gada novembra protestus un tur solīto, bet vērtējot jau šobrīd valsts pārvaldē notiekošo, kur ar īslaicīgām piemaksām tiek maldināta veselības aprūpes profesionāļu saime, saglabājas bažas par lēmumpieņēmēju izpratnes trūkumu.

Vienlaikus citā, politiķu radītā realitātē, notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei, te atsevišķiem “stratēģiski svarīgiem” uzņēmumiem, bez kautrēšanās ierādot vietu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Sabiedrībai, tāpat kā mediķiem un pedagogiem, šajās “dzīrēs” ierasti mēģinot iedalīt vien vērotāja lomu. Diemžēl, bet ne šoreiz!

Šoreiz mēs prasām citādāku attieksmi un atbilstošu finansējumu, kā to iesaka Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), lai varētu nodrošināt mūsdienīgāku un iekļaujošāku izglītību,  kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu veselības aprūpi. Bieži tiekam salīdzināti ar Igauniju, kura jau iepriekšējās krīzes laikā spēja veiksmīgi panākt vienošanos ar veselības un izglītības nozarēm, nodrošināt pakāpenisku un prognozētu finansējuma pieaugumu, ieguldot to tieši cilvēkresursos.

Aicinām lēmumpieņēmējus apzināties, ka Latvijas veselības aprūpe un vispārējā izglītība pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 50 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme.

Ikdienā un ārkārtējās situācijas laikā pedagogi un mediķi profesionāli un godprātīgi veic savus pienākumus, un aicinām politiķus tikpat atbildīgi veikt arī savus, izpildot Latvijā spēkā esošus likums. Tāpēc Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par iepriekš pielemtā finansējuma piešķiršanu pedagogu un mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados. Pretējā gadījumā gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums. Šī gada notikumi parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks – nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas!

Nepieciešama steidzama visu iesaistīto pušu apspriede un kopīga darbības plāna izstrāde, kā nodrošināt ilgtspēju veselības aprūpes un izglītības darbinieku atalgojumu, kā arī minēto nozaru attīstību atbilstoši laikmeta prasībām. Tāpēc jau tuvākajā laikā sagaidām uzaicinājumu tikties un strādāt kopā.

Cerot uz reālu rīcību,

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece
Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Kārlis Rācenis
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga
Latvijas izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns

 

Lejupielādēt: Kopīgā_atklātā_vēstule_29042020_final.edoc

CPME aptauja par vakcināciju Latvijā

CPME (Eiropas ārstu pastāvīgā komisija) lūdz Latvijas ārstus atbildēt uz jautājumiem par vakcināciju Latvijā.

Aptauja ir latviešu un krievu valodā. Atbilžu sniegšanas termiņš ir 8. maijs.

***

CPME is assisting the European Commission in their 2020 ‘State of Vaccine Confidence in the EU’ report.

Therefore, we want to invite you to answer and disseminate this short survey to map doctors’ confidence in vaccination in Latvia.

The questionnaire is available in Latvian and Russian here:

https://surveys.globaltestmarket.com/survey/lsh/v1/emea/92194916_2?list=99&countryCode=LV&l=38

The deadline to answer is Friday, 8 May 2020.

Moreover, please find the 2018 ‘State of Vaccine Confidence’ report here.

Thank you in advance for cooperating!

Best regards,
Markus Kujawa
EU Policy Adviser
CPME
Comité Permanent des Médecins Européens
Standing Committee of European Doctors
15 Rue Guimard – 1040 Brussels
tel: +32 2732 72 02
markus.kujawa@cpme.eu
www.cpme.eu

Latvijas Ārstu biedrības konsultatīvais un atbalsta tālrunis ārstiem

Lai sniegtu profesionālo un arī cilvēcisko atbalstu ārstiem, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir izveidojusi bezmaksas konsultatīvo tālruni, kas pieejams katru darbadienu no plkst. 9.00 līdz 17.00. Mobilais tālruņa numurs ir 29335984. Konsultācijas pa tālruni sniegs LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece un Latvijas jaunie ārsti.

“Latvijas mediķi ir pelnījuši mūsu apbrīnu un visa veida atbalstu, jo pašlaik cīnās par Latvijas sabiedrības veselību un valsts ilgtspēju , tāpēc mūsu pienākums ir sniegt viņiem nepārtrauktu atbalstu un jaunāko informāciju, lai viņi spētu pasargāt sevi un palīdzēt pacientiem,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Piesardzība pirmajā vietā – tomēr rīkosimies pareizi un atbildīgi pret vidi

Visu pasauli pāršalkusi vīrusa Covid-19 straujā izplatība, kas mainījusi lielas cilvēku daļas ierasto dzīves ritmu. Arī Latvijā līdz 12. maijam spēkā esošais ārkārtas stāvoklis nozīmē to, ka darbs un mācības joprojām noritēs no mājām. Turpināsies arī infektologu un citu speciālistu nozīmētie piesardzības pasākumi, kurus visiem vajadzētu ievērot. Taču, rūpējoties par sevi, mēs nedrīkstam aizmirst par apkārtējo vidi. Diemžēl pēdējā mēneša laikā, īpaši pie lielveikaliem, stāvlaukumos, vērojama nepatīkama aina – izmantotās maskas un plastmasas vai gumijas cimdi tiek nomesti zemē. Tos jau var redzēt arī pie ūdenstilpnēm, izskalotus krastā. Aizsardzības līdzekļi ir nepieciešami, tomēr arī pandēmija neatbrīvo no pienākuma izturēties saudzīgi pret apkārtējo vidi.

Izlietoto aizsardzības līdzekļu neizmešana atkritumu tvertnēs ne vien nelabvēlīgi ietekmē vidi, bet arī pakļauj mūs un apkārtējos cilvēkus inficēšanās riskam.

Jāatzīmē, ka cimdi, kas pieejami tirdzniecības centros, lai cilvēki varētu sevi pasargāt, dabā pārstrādājas tikpat ilgi, cik plastmasas maisiņi – 20 gadus. Vēl ilgāks laiks nepieciešams nitrila, vinila un lateksa cimdiem. Kopumā ir aptuveni 14 dažādi materiāli, no kuriem tiek ražoti šie cimdi, un to sadalīšanās dabā var ilgt no pāris desmitgadēm līdz pat simtgadēm. Turklāt sadalīšanās periodā dabā nonāk virkne toksīnu, kas atstāj sekas vēl ilgākā laika periodā.

Savukārt, ja runājam par sevis pasargāšanu, ir jāņem vērā, ka papildu inficēšanās risku rada arī nepareiza cimdu novilkšana, tāpēc, tos nēsājot, svarīgi regulāri mazgāt un dezinficēt rokas.

Vienkārši cimdu nēsāšana rada nepamatotu drošības sajūtu, jo pie tiem infekciozais materiāls var “pielipt” vēl pamatīgāk. Ja aizskarsim seju ar rokām, kuras ietērptas cimdos, iespēja inficēties ir pat lielāka.

Plastmasas ietekmi uz organismu lielākā vai mazākā intensitātē mūsdienās izjūt ikviens. Plastmasa satur ksenoestrogēnu jeb mākslīgu sievišķo hormonu, kas izjauc daudzas hormonālās norises cilvēka organismā. Pētījumi liecina, ka negatīvākas sekas tas atstāj uz vīriešu veselību, samazinot iespēju radīt pēcnācējus. Pierādīts, ka plastmasa ir kancerogēna jeb vēzi veicinoša viela.

Protams, ka pilnībā izskaust plastmasu kā materiālu šobrīd nav iespējams, tomēr ir virkne veidu, kā samazināt tās klātbūtni dabā. Tā, piemēram, nenest pastaigā pa iemīļoto dabas taku un mežu līdzi plastmasas iepakojumus, bet gan izvēlēties alternatīvus, vairākkārt lietojamus materiālus. Jūsu organisms būs pateicīgs, ja ūdeni dzersiet no stikla un metāla vai arī speciāla, kaitīgu ķimikāliju nesaturošas plastikas pudelēm. Nedzersim plastmasas zupu, lietosim dzeramo ūdeni! Jāatceras, ka mums ir jāsargā sava veselība un jāstiprina imunitāte, jo tā ir mūsu organisma galvenā aizsardzība pret dažādām slimībām un vīrusiem.

Tāpēc ir ļoti pozitīvi, ka katru gadu, arī šogad 16.maijā, notiks Lielā talka, kuras laikā mēs sakopsim vidi un atbrīvosimies no atkritumiem. To daudzums dabā 12 gadu laikā, kamēr notiek Lielā talka, ir ievērojami samazinājies – vairāk nekā par pusi, tomēr mums ik dienas jāizvērtē savas individuālās aktivitātes un jāierobežo vides piesārņošana. Jo tīrākā vidē dzīvosim, jo veselīgāki būsim.

Liela daļa no piesārņojuma problēmas mazināsies, ja piedomāsim, kā neradīt nevajadzīgus atkritumus. Pirmkārt, ir svarīgi iepērkoties samazināt iepakojumu daudzumu. Ne tikai specializētajos veikalos, bet arī lielveikalos dārzeņiem un augļiem var izmantot vairākkārt lietojamos tīkliņus un papīra maisiņus. Otrkārt, atkritumi jāšķiro – jau pašlaik pieejamā infrastruktūra šo iespēju nodrošina visā Latvijā. Tā palīdz arī ieekonomēt līdzekļus, ko maksājam par atkritumu apsaimniekošanu, un tas var kalpot kā papildu stimuls, ja šķiet, ka šķirošanas konteineri ir pārāk tālu no mājām, kas lielākajos gadījumos nemaz tā nav. Pati šķiroju jau 12 gadus, un tas nemaz nav sarežģīti, vienkārši to jāpierod darīt. Pēdējos gados esmu sākusi arī kompostēšanu – kartupeļu, burkānu un citu dārzeņu mizas, lapas, puķes daudz lietderīgākas būs, nevis tās izmetot atkritumu tvertnē, bet gan izmantojot mēslojuma radīšanai.

 

Ilze Aizsilniece,
Latvijas Ārstu biedrības prezidente

23. aprīlis , www.ir.lv

Rokas jāmazgā ne tikai pandēmijas laikā

Par Covid-19 ietekmi uz sabiedrības veselību un ekonomiku, kā arī valdības attieksmi pret mediķiem Guntars Gūte sarunājas ar anesteziologu, reanimatologu, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekli Robertu Fūrmani.

Kā vērtējat pašreizējo situāciju kā ārsts? Kas ir galvenie riski un galvenās lietas, ko šobrīd svarīgi mācīties nākotnei?

Pirmkārt, nevienam nav noslēpums, ka situācija globāli ir sarežģīta gan ikvienam iedzīvotājam, gan valdībām, gan ārstniecības personām. Šis laiks ir ļoti sarežģīts no dažādiem skatpunktiem, dažādiem pārdzīvojumiem un jaunām emocijām piesātināts.

Tas, ko varam mācīties – savādāk vērtēt lietas, mainīt attieksmi pret to, kas notiek apkārt, arī novērtēt to brīvību, kas mums bijusi.

Vai sabiedrība kopumā un katrs atsevišķi apzinās risku un apdraudējuma nopietnību visapkārt?

Sabiedrības izpratne un iesaiste esošās situācijas risināšanā ir ļoti dažāda – ir cilvēki, kuri apzinās apkārt notiekošo un respektē, bet ir arī tāda sabiedrības daļa, kuriem ir vienalga. Un ir vēl cita sabiedrības daļa, kas mēģina šo situāciju izmantot savā labā, kaut kādos savtīgos nolūkos, popularizējot kaut kādas savas lietas, kas ir ārpus ētikas normām. Piemēram, nesen skatījos dažādus sižetus par dažām konfesijām, kuru rīcība kaut kādā mērā robežojas ar ļaunprātību.

Ko jūs ar to domājat?

Te ir runa par Zilā krusta patversmi –, manuprāt, viņu rīcība ir nevis labdarība, bet jau zināmā mērā kaitniecība – es runāju par inficētajiem cilvēkiem patversmē. Manuprāt, ar konkrēto rīcību tika vēl vairāk veicināta slimības izplatība.

Nevar nepamanīt jūsu skarbo kritiku, ko publiski esat paudis par valsts, politiķu attieksmi un rīcību, tajā skaitā arī par attieksmi finansiālajā ziņā pret mediķiem. Kas ir galvenie faktori, kas jums šķiet nepareizs politiķu attieksmē un rīcībā?

Es to nosaukšu vienā vārdā – tas ir klajš populisms, kas zināmā mērā robežojas ar necieņas izpausmi. Retrospektīvi atskatoties, pirmsākumi tam ir meklējami 2018. gada decembrī, kad Saeimā tika pieņemts likums par finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, par kuru nobalsoja deputātu vairākums, arī tie cilvēki, kuri šobrīd ir ministri. 2019. gada decembrī, plānojot šā gada budžetu, visi veselības aprūpē strādājošie brutāli tika piemānīti, un viņiem likumā paredzēto finansējumu neviens tā arī neiedeva. Tad sekoja 2020. gada 20. marts, kad opozīcijas deputāti izvirzīja atkārtoti šo pašu priekšlikumu – palielināt veselības aprūpē finansējumu par 20%, bet atkal priekšlikums tika noraidīts. Tas ir kā divas reizes iespļaut dvēselē. Pēc tam, protams, sekoja valdības apņemšanās piešķirt finansējumu mediķiem, kas strādā ar Covid-19 pacientiem – tika paziņots, ka visiem tagad būs piemaksas un tas populistiskais stāsts ir: šīs piemaksas būs līdz 50%. Taču kritēriji, lai iekļautos šajos 50% piemaksas nosacījumos, ir praktiski neizpildāmi, un ir ierobežots cilvēku skaits, kuriem būtu iespēja pretendēt uz šīm piemaksām.

Taču ne jau šo piemaksu būtība ir svarīga, bet gan kopējais veselībā strādājošo cilvēku novērtējums, jo tas, ko izdarīja valsts – daļu veselības aprūpē strādājošo viņi atstāja vispār bez ienākumiem, apturot dažādu veselības pakalpojumu sniegšanu, bet otrā galā kādiem darbiniekiem piešķirot, es gribētu teikt, mistiskas piemaksas.

Šis sadalījums, kā tika piešķirtas piemaksas, manā skatījumā ir nedaudz dīvains. Piemaksas par Covid-19 pacientu ārstēšanu man šķiet tāds ļoti savdabīgs gājiens, jo, ārstējot citus pacientus, kuru dzīvība nereti ir daudz vairāk apdraudēta, piemaksas šodien nepiešķir, piemēram, par orgānu transplantācijas veikšanu, sevišķi pašreizējos apstākļos šis ir īpaši izceļams gadījums – apkārt ir vīruss, bet Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mediķi spēj paveikt šo tik ļoti īpaši nozīmīgo, dzīvību glābjošo operāciju. Līdz ar to piemaksu piešķiršanas process ir abstrakts, man īsti neizprotams.

Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 23. aprīļa, numurā!

Aptaujās mediķus, kuri nepieciešamības gadījumā ir gatavi papildus iesaistīties COVID-19 pacientu aprūpē

Lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības iestādes varētu piesaistīt papildu mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm COVID-19 pacientu aprūpē, Veselības ministrija kopā ar Veselības inspekciju aptaujās mediķus par viņu gatavību iesaistīties.

Veselības ministrija ir izstrādājusi speciālu anketu, kuru lūdz aizpildīt praktizēt tiesīgiem ārstiem, māsām, ārsta palīgiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, biomedicīnas laborantiem, māsu palīgiem, laboratorijas speciālistiem, kā arī rezidentiem, medicīnas asistentiem vai medicīnā studējošajiem, kuri ir gatavi nepieciešamības gadījumā palīdzēt un uzņemties apmaksātu papildu darbu.

Anketa pieejama šeit: https://arka.vide.gov.lv/ Lai to aizpildītu, nepieciešams autentificēties caur www.latvija.lv portālu.

Šāds risinājums ieviests, balstoties uz citu valstu pieredzi. Anketā medicīnas darbinieks vai topošais mediķis norāda gan savu specializāciju, gan praktisko darba pieredzi. Īpaši svarīgi ir saprast, kuras no mediķa prasmēm būtu pielietojamas COVID-19 pacientu aprūpē. Tāpat būs iespēja norādīt, cik lielā mērā un kādā veidā konkrētais cilvēks ir gatavs iesaistīties, tostarp, sniedzot psiholoģisko un tehnisko atbalstu.

Patlaban ārstniecības iestādēs resursi ir salīdzinoši pietiekami, taču, prognozējot lielāku skaitu COVID-19 pacientu ar smagu veselības stāvokli, varētu būt nepieciešama šo mediķu papildu iesaiste. Apkopotie dati būs pieejami Veselības inspekcijai, kura pēc ārstniecības iestāžu pieprasījuma koordinēs sazināšanos ar mediķiem, kuri būs pieteikušies. Ņemot vērā, ka šobrīd ar veselības ministres rīkojumi ir daļēji ierobežota plānveidu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, tai skaitā privātajās ārstniecības iestādēs, daļai mediķu noslodze ir mazinājusies. Arī šie speciālisti nepieciešamības gadījumā varētu iesaistīties.

#paliecmājās brīvprātīgo palīdzības kustība

Mēs, #paliecmājās komanda, reaģējot uz ārkārtas situāciju valstī un iespējamu strauju Covid-19 pacientu skaita pieaugumu, apzināmies, ka cilvēki gados vai imūnsupresēti pacienti var negaidīti palikt mājās vieni un bez aprūpes dažādu iemeslu dēļ:
– ģimenes locekļi saslimuši, šobrīd nespēj sniegt palīdzību vai stacionēti
– sociālie darbinieki nokļuvuši slimnīcā u.c.

Paredzam arī situācijas, kad seniori tiek izrakstīti no stacionāra un, lai gan klīniski ir izveseļojušies, tomēr ikdienas pienākumu veikšanā būtu noderīga palīdzība.

Ja pamanāt, ka kāds no Jūsu pacientiem nonācis šādā situācijā un viņam nepieciešama palīdzība (piemēram, pārtikas, higiēnas preču, medikamentu iegāde, mājdzīvnieka izvešana pastaigā vai vienkārši saruna), aicinām apmeklēt interneta vietni www.paliec-majas.lv vai zvanīt 25661991.

Kustība #paliecmājās īpaši aicina pieteikt palīdzību arī cilvēkiem, kuri nelieto digitālās tehnoloģijas.

Variet lejupielādēt #paliecmājās posteri !

Kopā mēs varam vairāk!


Ar cieņu
#paliecmājās komanda