Skip to content

JAUNUMI

Rekomendācijas ģimenes ārstiem

Biedrība “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija” ir sagatavojusi materiālu:

Rekomendācijas ģimenes ārstiem COVID-19 pacienta novērošanai un nosūtīšanai uz stacionāru” ar pielikumiem:

Biedrība “Latvijas Ģimenes ārstu asociācija”
Adrese: Blaumaņa iela 5A-43, Rīga, LV-1011
Mob. tālr. ­+371 29421426
birojs@lgaa.lv, www.lgaa.lv

LĀB: Papildus ieņēmumi no akcīzes nodokļa tabakas produktiem ir jānovirza onkoloģijai

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atbalsta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. novembrī pieņemto lēmumu galīgajā lasījumā atbalstīt likuma “Par akcīzes nodokli” grozījumus, kas paredz straujāku akcīzes nodokļa pieaugumu tabakas izstrādājumiem un papildus iegūto līdzekļu novirzīšanu onkoloģijas pacientu ārstēšanai.

“Latvijas Ārstu biedrība pilnībā atbalsta valdības un Saeimas deputātu lēmumu paaugstināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, papildus iegūtos līdzekļu novirzot onkoloģijas pacientu ārstēšanai. Šādi lēmumi atbilst attīstīto valstu labajai praksei un apliecina lēmumpieņēmēju izpratni par veselības aprūpes nozares un pacientu aktuālajām problēmām un vajadzībām. LĀB aicina arī citas ārstu profesionālās asociācijas paust publisku atbalstu Saeimas iecerei, kas varētu sniegt būtisku ieguldījumu onkoloģijas pacientu ārstēšanā un sabiedrības veselībā,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Saskaņā ar SPKC statistikas datiem, katru gadu onkoloģiskās saslimšana Latvijā tiek diagnosticēta vidēji 11 tūkst. cilvēku. Mirstība no bronhu un plaušu ļaundabīgā audzēja ir pirmajā vietā ­– katru gadu no tā mirst aptuveni 1000 cilvēku.

“Eiropas Savienībā katrs otrais smēķētājs nomirst priekšlaicīgi, vidējais smēķētāju mūža ilgums ir  par 14 gadiem īsāks. 25% gadījumu nāves cēlonis ir smēķēšanas izraisīta slimība. Trešais biežākais nāves cēlonis ES ir plaušu vēzis, kas vairāk nekā 80% gadījumu ir smēķēšanas sekas,” norāda pneimonologs un LĀB valdes loceklis Alvils Krams.

Vecumā no 15-74 gadiem regulāri smēķē 22% Latvijas iedzīvotāju, gandrīz 32% vīriešu un 12 % sieviešu. Liels smēķētāju īpatsvars ir jauniešu un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū – vecuma grupā no 15 līdz 24 gadi smēķē 25% vīriešu, bet no 25 līdz 34 gadi – 36% vīriešu. Dramatisks smēķētāju vīriešu īpatsvars ir vecumā no 35 – 54 gadi – teju 50%.

Foto: pexels.com

Prestižo Ilmāra Lazovska balvu saņems infektoloģe Ludmila Vīksna

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ikgadējā balsojumā ir noskaidrojusi 2020. gada Profesora Ilmāra Lazovska balvas laureātu. Šogad prestižo medicīnas apbalvojumu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā saņems infektoloģe profesore Ludmila Vīksna.

Ludmila Vīksna

“Balsošana par balvas pretendentiem notika četrās Latvijas Ārstu biedrības starpdisciplinārajās konferencēs. Biedrības valde balsojumam bija izvirzījusi sabiedrībā un ārstu vidē pazīstamus un visu cienītus kolēģus – Ugu Dumpi, Juriju Perevoščikovu, Ludmilu Vīksnu un Daci Zavadsku. Spraigā balsojumā par šī gada balvas laureāti ir kļuvusi profesore Ludmila Vīksna –  personība – izcila ārste, aizrautīga zinātniece, prasmīga un principiāla studentu un ārstu izglītotāja,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Profesore Ludmila Vīksna ir absolūti uzticīga profesijai un savu skolotāju, tai skaitā profesora I.Lazovska, ideāliem. Pateicoties viņas zināšanām un prasmei saprotami izskaidrot sarežģīto, mūsu valsts iedzīvotāji uzzina svarīgāko par infekcijām. Koleģialitāte, milzīgas darba spējas, nesavtīgums, plašs redzes loks un absolūta humora izjūta ir īpašības, kas raksturo profesores personību. L. Vīksnas uzrakstītās grāmatas atrodamas gan ārstiem uz galda, gan arī Latvijas iedzīvotāju bibliotēkās. Profesora Ilmāra Lazovska balvu Latvijas Ārstu biedrība iedibināja 2011. gadā, godinot izcilā iekšķīgo slimību ārsta, nefrologa, sabiedrības veselības speciālista un medicīnas filozofa piemiņu. Līdz šim Ilmāra Lazovska balvu par fundamentālu ieguldījumu medicīnā vai ārstu izglītībā saņēmuši: kardiologs profesors Andrejs Kalvelis, gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns, torakālais ķirurgs Jāzeps Baško, internists asoc. profesors Jānis Raibarts, oftalmoloģe profesore Guna Laganovska, kardiologs profesors Gustavs Latkovskis, ķirurgs, onkologs ķīmijterapeits, onkoloģijas ķirurgs asoc. profesors Jānis Eglītis, nefrologs profesors Harijs Čerņevskis un bērnu ķirurgs, veselības aprūpes vadības speciālists Edvīns Platkājis.

Par izmaiņām Covid-19 pacienta izolācijas izbeigšanas kārtībā

Slimību profilakses un kontroles centrs (turpmāk-SPKC) informē, ka no pirmdienas,  16.novembra,  tiek mainīta Covid-19 pacienta izolācijas izbeigšanas kārtība, kas attiecas uz ārstniecības personām, sociālo iestāžu un izglītības darbiniekiem. Pamatojoties uz pašreiz pieejamajiem zinātniskajiem atzinumiem un citu valstu pieredzi*, turpmāk visiem Covid-19 pacientiem tiek noteikta vienota izolācijas izbeigšanas kārtība.

Ārstējošais ārsts pieņem lēmumu par izolācijas izbeigšanu un darba nespējas lapas noslēgšanu Covid-19 pacientam, balstoties uz šādiem pamatprincipiem:

  1. ja personai, kurai apstiprināta Covid-19 infekcija nav novēroti slimības simptomi (bezsimptomu infekcija), izolāciju var pārtraukt 10. dienā pēc infekcijas laboratoriskās aptirpināšanas.
  2. ja personai Covid-19 infekcija norit ar simptomiem, tad izolāciju var pārtraukt 14. dienā no saslimšanas sākuma ar nosacījumu, ka simptomi (drudzis, klepus  u.c.  akūtas infekcijas  pazīmes) nav novērojami vismaz 3 dienas. 

SPKC vērš uzmanību, ka Covid-19 infekcijas laboratoriskās apstiprināšanas gadījumā kontroles testēšana pirms izolācijas izbeigšanas nav jāveic, bet iesakām ievērot noteikto izolācijas laiku, kad ārstniecības persona var lemt par izolācijas izbeigšanu. Tas nozīmē, ka cilvēks drīkst atsākt ikdienas gaitas, kā arī veikt darba pienākumus klātienē bez kontroles testēšanas, kad  ārstējošais ārsts pieņem šādu lēmumu, ievērojot minētos principus.

Atgādinām, ka šobrīd veicot atkārtotu testu bez ģimenes ārsta nosūtījuma, samaksa par pakalpojumu jāveic no saviem līdzekļiem.

Plašāk informācija par ārsta lēmuma pieņemšanas algoritmu Covid-19 pacienta izolācijas pārtraukšanu un pacientu kontroles testēšanu https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/izolacijas-partrauksana.pdf.

* https://www.ecdc.europa.eu/sites/default/files/documents/Guidance-for-discharge-and-ending-of-isolation-of-people-with-COVID-19.pdf

https://www.cdc.gov/coronavirus/2019-ncov/hcp/duration-isolation.html

Informācijai vadlīnijas, ko izmanto Lielbritānijā primārajā aprūpē***

Dokumentos izklāstīti principi, kā attālināti atbalstīt pacientus, kam ir apstiprināts vai ir aizdomas par saslimšanu ar COVID-19, pielietojot pulsa oksimetru.

*** https://www.england.nhs.uk/coronavirus/wp-content/uploads/sites/52/2020/06/C0445-remote-monitoring-in-primary-care-revised.pdf

Galvenais notikums zinātnē 2021. gada pavasarī – Rīgas Stradiņa universitātes Zinātnes nedēļa

Sveicināti visi, kuriem tuva pētniecība!

2021. gada pavasarī, no 22. līdz 27. martam, esiet aicināti piedalīties starptautiska mēroga multidisciplinārā notikumā – “RSU Zinātnes nedēļa 2021”.

Piecu dienu garumā vienuviet satiksies zinātnieki no daudzām pasaules valstīm. Šī būs iespēja demonstrēt Latvijas pētnieku veikumu starptautiskā mērogā, piedalīties tēžu konkursā, pretendēt uz publicēšanos starptautiskos izdevumos un veidot jaunus profesionālos kontaktus.

Zinātnes sasniegumi un pētniecība ir starp RSU galvenajām prioritātēm, tāpēc dalība RSU Zinātnes nedēļā ir bez maksas.

Aicinām slimnīcas pārstāvjus aktīvi iesniegt tēzes dalībai zinātniskās sēdēs. Zinātnes nedēļas pasākumi notiks angļu valodā, tāpēc arī tēzes jāiesniedz angliski. Īpaši aicinām iesniegt tēzes slimnīcā strādājošos docētājus, zinātniekus, esošos un bijušos doktorantus, kā arī rezidentus. Tēžu iesniegšanas beigu termiņš – 2020. gada 15. decembris.

Visa informācija par RSU Zinātnes nedēļas aktivitātēm ir pieejama mājaslapā – https://rw2021.rsu.lv/  

Tehnisku problēmu vai citu jautājumu gadījumos lūdzam sazināties ar RSU Zinātnes nedēļas projekta vadītāju Līgu Hartpengu: e-pasts Liga.Hartpenga@rsu.lv, mob. tālr. 26408489.

Projekta TROPICSAFE ietvaros ir izveidota bezmaksas tiešsaistes mācību kurss par individuālā aizsardzības aprīkojuma (IAL) lietošanu

TROPICSAFE ir projekts kurā kā galvenā problēma tiek pētīta un risināta iespējamo tropisko un infekciju slimību pacientu droša transportēšana un nogādāšana ārstniecības iestādēs. Projekta izstrādē piedalās vairākas kompetentas organizācijas gan ar pieredzi medicīnas jomā, gan projekta vadīšanas un tehnisko risinājumu nodrošināšanā. Projekta gaitā tika izstrādāts mācību protokols pareizai un drošai tropisko infekciju slimību pacientu pārvietošanai un transportēšanai.

2014. gada Ebolas uzliesmojuma un pašreizējās COVID-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka veselības aprūpes sistēmas nav gatava infekcijas slimību (IS) uzliesmojumiem un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem vajadzīga labāka apmācība aizsarglīdzekļu lietošanā, lai izvairītos no veselības aprūpes darbinieku inficēšanās. Apmācība vajadzīga arī personālam, kas strādā ar pacientu transportēšanu. Nepieciešamība pēc atbilstošiem aizsardzības pasākumiem IS slimnieku pārvadāšanā nav atkarīga no zonas, kurā slimība iegūta, t.i., nav svarīgi, vai tā ir tropiskā zona, jo daudzas IS ir izplatītas visā pasaulē, un IS var būt bīstamas neatkarīgi no to izcelsmes vietas. Tomēr tā sauktās infekcijas slimības ar smagām sekām (HCID), piemēram, Ebolas vīrusa slimība, ir slimības ar augstu nāves gadījumu skaitu un kurām nav pieejamas vai ir ierobežotas ārstēšanas iespējas un kuras, iespējams, var izplatīties veselības aprūpes iestādēs vai sabiedrībā. Infekcijas slimību grupa ir liela, un tāpēc aizsardzībai nepieciešamie IAL dažādās slimībās ļoti atšķiras. Kamēr SARS-CoV-2 ir nepieciešama pamata IAL, ir tā sauktās infekcijas slimības ar smagām sekām, kuru gadījumā veselības aprūpes personālam jāpielieto pilns IAL aprīkojums aizsardzībai. Lai strādātu ar HCID slimniekiem, nepieciešami īpaši piesardzības pasākumi un apmācība.

Šī tiešsaistes platforma piedāvā brīvi pieejamus apmācības kursus par pilnīgu individuālā aizsardzības aprīkojuma (IAL) lietošanu, pārvadājot pacientus, kas cieš no infekcijas slimībām.

Piedāvātais tiešsaistes kurss sākas ar pamata higiēnas līdzekļiem līdz pat pilnīgam individuālā aizsardzības aprīkojuma izmantošanai HCID gadījumos. Kurss papildus ietver pamatinformāciju par slimību pārnešanu un vispārīgajām prasmēm saziņā ar pacientiem. Apmācība darbojas ar audio-vizuālo atbalstu, video un grafiskajiem materiāliem, lai labāk skaidrotu saturu un drošības procedūras. E-apmācības platformas beigās ir pašpārbaude ar jautājumiem un atbildēm, lai novērtētu apmācības procesu.

Šis kurss ir pieejams četrās valodās – latviešu, spāņu, vācu un angļu valodā. Kursa mērķa grupa ir personāls, kas strādā pacientu transporta nozarē, un medmāsu personāls un citi veselības aprūpes speciālisti. Lai gan tiek pastāv vispārīgi noteikumi un stratēģijas infekcijas slimību pacientu pārvadājumu drošā vadīšanā, skaidrs, ka ir noteiktas valsts normas, kas jāņem vērā pirms šeit sniegto stratēģiju piemērošanas. Tomēr šis apmācības kurss ir brīvi pieejams avots, lai uzlabotu drošību, izmantojot IAL un piemērojot vispārējus higiēnas noteikumus, pārvadājot pacientus ar infekcijas slimībām.

Bezmaksas pamata apmācība sastāv no četriem moduļiem, kam seko testa jautājumi, lai pārbaudītu iegūtās zināšanas.

Mācību platforma atrodama šeit: https://tropicsafetraining.com/

Projektu finansē Eiropas Savienības Erasmus+ programma un projekta izstrādāšanā piedalās piecas organizācijas:

  • Bernhard-Nocht-Institute for Tropical Medicine (BNITM) no Vācijas (vadošais partneris)
  • SGS TECNOS no Spānijas
  • Biedrība Eurofortis no Latvijas
  • Murray Ambulances no Īrijas
  • National Federation of Employers of Ambulance no Spānijas

Par pārskatīto algoritmu Covid-19 pacientu kontaktpersonu medicīniskajai novērošanai un izolācijas pārtraukšanai

Latvijā, tāpat kā parējās Eiropas Savienības valstīs, strauji pieaug Covid-19 saslimstība. Tādēļ Veselības ministrija ļoti augstu novērtē ģimenes ārstu ieguldījumu, iesaistoties Covid-19 laboratoriskās diagnostikas organizēšanā, Covid-19 pacientu ambulatorās aprūpes nodrošināšanā, kā arī kontaktpersonu medicīniskās novērošanas nodrošināšanā. Tā kā pieaugot saslimstības rādītājiem, palielinās arī ģimenes ārstu noslodze, Veselības ministrija ir pārskatījusi algoritmu Covid-19 pacientu kontaktpersonu medicīniskajai novērošanai.

Vadoties pēc esošās pieredzes, Veselības ministrija uzskata, ka, lai nodrošinātu optimālu kontaktpersonu medicīnisko novērošanu esošajā situācijā, kad strauji pieaug Covid-19 infekcijas izplatība un vienlaikus ir ierobežoti resursi, ļoti būtiska ir arī pacienta līdzestība. Lai nodrošinātu optimālu kontaktpersonu medicīnisko novērošanu, ģimenes ārstam būtu personai jāzvana vismaz divas reizes. Tādēļ Covid-19 pacienta kontaktpersonas medicīniskās novērošanas algoritmā šobrīd tiek paredzēts, ka ģimenes ārsts ar kontaktpersonu medicīniskās novērošanas laikā telefoniski sazinās vismaz divas reizes – uzsākot novērošanu, lai skaidrotu personas pienākumus, novērtētu personas veselības stāvokli, sniegtu rekomendācijas un vienotos par saziņu medicīniskās novērošanas laikā, un pirms lēmuma pieņemšanas par mājas karantīnas pārtraukšanu, lai novērtētu personas veselības stāvokli un sniegtu rekomendācijas ikdienas gaitām. Pārējā laikā kontaktpersonai ir pienākums novērot savu veselības stāvokli un informēt ārstu, ja parādās saslimšanas pazīmes. Papildus saziņa ar pacientu tiek rekomendēta, ja kontaktpersona nav līdzestīga un ir aizdomas, ka persona nespēs adekvāti novērtēt savu veselības stāvokli, vai arī personai medicīniskās novērošanas laikā ir veikti izmeklējumi un nepieciešams personai skaidrot to rezultātus un sniegt rekomendācijas. Papildus tiek rekomendēts, ka kontaktpersonas medicīniskās novērošanas vidusposmā ar personu sazinās Veselības inspekcijas pārstāvis.

Vēlamies arī sniegt  papildus informāciju par lēmuma pieņemšanu izolācijas pārtraukšanai Covid-19 pacientam. Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā ir publicēts algoritms[1], pēc kura ģimenes ārsts var vadīties, lai pieņemtu lēmumu par izolācijas pārtraukšanu Covid-19 pacientam. Saskaņā ar šo algoritmu, kontroles testēšana pirms izolācijas pārtraukšanas Covid-19 pacientam netiek rekomendēta. Izņēmuma gadījumos personām, kas nodarbinātas darbos ar risku citu cilvēku veselībai (ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes centros un izglītības iestādēs), kurām izolācija ir jāievēro ilgāk, var pielietot kontroles testēšanu, ja nepieciešams pārtraukt izolāciju pirms noteiktās dienas.


[1] https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/izolacijas-partrauksana.pdf