Šī gada 15. novembrī norisināsies Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) biedru pilnsapulce, kurā notiks biedrības prezidenta, divu viceprezidentu, valdes un profesionālo struktūrvienību un revīzijas komisijas vēlēšanas, kā arī jauno Goda biedru sveikšana. LĀB prezidenta amatam ir izvirzīti divi kandidāti – līdzšinējā biedrības prezidente un ģimenes ārste Ilze Aizsilniece un veselības aprūpes vadības ārsts Pēteris Apinis.
Pilnsapulcē, kas 15. novembrī plkst. 15.00 notiks Rīgas Stradiņa universitātes aulā, Dzirciema ielā 16, Rīgā, piedalīties aicināti visi LĀB 40 juridiskie un 3290 individuālie biedri.
Pilnsapulci ievadīs viesu uzrunas un LĀB prezidentes ziņojums par aizvadītajos četros gados paveikto, kam sekos LĀB prezidenta kandidātu uzstāšanās un vēlēšanas. Tam sekos divu viceprezidentu un valdes vēlēšanas, kā arī Revīzijas, komisijas, Sertifikācijas padomes, Ētikas komisijas, Aroda tiesas un Izglītības komisijas vadītāju ziņojumi un attiecīgo profesionālo struktūrvienību un revīzijas komisijas vēlēšanas. Kopumā LĀB valdē darbojas 15 cilvēki, tai skaitā – prezidents un divi viceprezidenti. Valdes sastāvs veidojas no 7 tieši ievēlētiem valdes locekļiem, prezidenta, diviem viceprezidentiem un 5 nominētiem valdes locekļiem – Latvijas Jauno ārstu asociācijas nominēta pārstāvja un katras LĀB profesionālās struktūrvienības priekšsēdētāja.
Kandidātus ievēlēšanai LĀB izpildinstitūcijā(valdē) un profesionālajās institūcijās var pieteikt, iesniedzot iesniegumu LĀB sekretariātā, Skolas ielā 3, Rīgā, vai iesūtot e-pastā lab@arstubiedriba.lv.
Ojāram Kārlim Veidem šogad 17. aprīlī mēs varētu atzīmēt ārsta 100 dzimšanas dienu. Ir velti zīlēt, kādu medicīnas nozari Ojārs Veide būtu izvēlējies par savu, jo viņa studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē pārtrauca Otrais pasaules karš. Pārtrauca gan studijas, gan viņa dzīves ceļu, jo 1945. gada pavasarī pēc sīvām kaujām Ojārs Veide vairs neatgriezās latviešu leģionāru rindās. Sava brāļa piemiņai Dr. Emma Irēne Groduma, Saskatčevanas Universitātes Medicīnas fakultātes profesore, 1999. gadā no saviem līdzekļiem izveidoja fondu. Nu jau vairāk nekā 20 gadus Fonds finansiāli atbalsta Latvijas jaunos ārstus un kopš 2022. gada arī citus medicīnas jomas speciālistus. Katru gadu 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju $1000 līdz $2000 apmērā. Pieteikumus vērtē fonda valde – LĀZA valdes loceklis Kaspars Tūters, LĀZA vicepriekšsēdis Juris Lazovskis un LĀZA biedre Inese Flude (Kanāda). Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību. Fondu sekmīgi kopš tā dibināšanas pirmās dienas ir vadījis LĀZA eksprezidents, profesors Kaspars Tūters (Kanāda).
Ojāra Veides fonda vadītājs prof. Kaspars Tūters kopā ar dzīvesbiedri 9. Latvijas ārstu kongresa dalībnieku gājienā caur Vecrīgu, 21.09.2022. Foto autors: Jānis Brencis
Finansiālu atbalstu savai profesionālai pilnveidei ārpus Latvijas ārstniecības iestādēs ir saņēmuši jau 66 stipendiāti. Fonda atbalstu saņēmuši daudzi Latvijā cienīti ārsti: Aina Kratovska, Roberts Leibuss, Vita Skuja, Anna Silda, Rasma Vārna, Anna Saliņa, Liene Bērze, Jānis Zariņš, Marija Mohova, Kārlis Rācenis, Matīs Mežals, Dace Zvirgzdiņa, Līga Beķere, Ieva Mičule, Dace Dimante, Ilze Apine, Sniedze Mūrniece, Justīne Rudzīte un vēl daudzi, jo daudzi cienīti jaunie un nu vairs ne tik jaunie kolēģi.
2022. gadā stipendijas saņem pieci kolēģi: SIA “Vidzemes slimnīca” fizioterapeite Linda Kornete, lai apgūtu Feldenkraisa metodes mācības “Feldenkrais-Ausbildung Innsbruck-Tirol 2021-2024”, Austrijā; Dr. Emīls Šmitiņš, Rīgas Stradiņa universitātes bērnu kardioloģijas 3. gada rezidents Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā, dalībai “Cardiovascular Angiography and Interventions 2022 Fellows Course – Congenital Interventional Cardiology Course”, kas norisināsies Maiami, ASV. Rekomendāciju sniedza asoc.prof. Ingūna Lubaua, RSU rezidentūras programmas bērnu kardioloģijā vadītāja; Dr. Nauris Zdanovskis, RSU radioloģijas katedras asistents, studiju kursa Radioloģijas pamati vadītājs, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārsts radiologs, stažēsies Nīderlandē, Roterdamā Erasmus MC. Rekomendāciju sniedz asoc. prof. Ardis Platkājis, Radioloģijas katedras vadītājs RSU; Dr. Kristaps Eglītis, LU vispārējās ķirurģijas programmas 5. gada rezidents, RAKUS, lai apgūtu jaunas prasmes ERASMUS programmā Helsinku universitātes klīnikā plastiskajā ķirurģijā, kā galveno virzienu izvēloties onkoloģiju. Rekomendāciju sniedza Dr. med. Armands Sīviņš, RAKUS Onkoloģijas klīnikas vadītājs. Dr. Artūrs Šilovs, 3. gada rezidents radiologa specialitātē Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcā, lai apmeklētu European course in minimally invasive neurological therapy (ECMINT) Oksfordā, Apvienotajā Karalistē 2022. gada decembrī. Rekomendāciju sniedza Dr. Aina Kratovska, RAKUS Invazīvās radioloģijas nodaļas vadītāja p.i. Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2023/24 gadā, līdz 2023. gada 15. septembrim. Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā ārstniecības vai mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai. Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam Egilam Levitam, premjeram Krišjānim Kariņam un Veselības ministrijai (VM), kurā pauž protestu un dziļu neizpratni par VM pēkšņo lēmumu atsaukt no amata Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) “Vaivari” ilggadējo valdes priekšsēdētāju Andu Nulli. LĀB valdes ieskatā VM Valsts sekretāre Indra Dreika ir pieņēmusi katastrofālu, veselības aprūpei un pacientiem absolūti kaitniecisku un nozares profesionāļiem pilnīgi nesaprotamu lēmumu, kas nodara kaitējumunacionālai drošībai un stabilitātei svarīgajai veselības nozarei.Tāpēc LĀB aicina valsts augstākās amatpersonas aktīvi iesaistīties šī jautājuma taisnīgā noregulējumā.
LĀB vēstulē pauž neizpratni, ka VM savu pēkšņo lēmumu pamatoarinterešu konflikta situāciju, kurai vairāk nekā astoņus gadus atpakaļ pēc Veselības Ministrijas unKNAB pārbaudes jau tika rasts tiesisks risinājums. Lai varētu izvairīties no interešu konflikta,jebkura lēmuma pieņemšana, kas varētu būt saistīta ar A. Nulles tuviniekiem vai uzņēmumu, kurāviņa nelielā slodzē ir darba ņēmēja un strādā kāģimenes ārste (lai saglabātu ārsta sertifikātu), tika deleģēta otram NRC “Vaivari” valdes loceklim.
Vēstulē valsts augstākajām amatpersonām un VM teikts, ka bažas par VM pēkšņā lēmumapolitisko raksturu vairo fakts, ka lēmums steigā pieņemts laikā, kad notiek ne tikai jaunās valdības veidošana un nākamās VM politiskas vadības izraudzīšanās, bet arī konkurss uz NRC “Vaivari” valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu vietām, kurā savu kandidatūru pārliecinoši pieteikusi Anda Nulle.
“Atgādinām, ka valsts un tās institūciju pienākums ir nodrošināt, lai ārstniecības iestādes Latvijā vadītu nozares profesionāļi ar atbilstošu izglītību un pieredzi, īpaši ārkārtas situācijā kādu piedzīvojām Covid-19 pandēmijas laikā un pašlaik, kad mums tepat blakus norisinās Krievijas-Ukrainas karš,” teikts vēstulē. Latvijas Ārstu biedrība atgādina, ka NRC „Vaivari” ilggadējā valdes priekšsēdētāja Anda Nulle kopā ar komandu ir izveidojusi ne tikai spēcīgu un mūsdienīgu rehabilitācijas centru Vaivaros, viņa ir iedzīvinājusi rehabilitācijas pakalpojumus visā Latvijā. Par to viņai ir pateicīgi gan Rīgas, gan reģionu ārstniecības iestāžu vadītāji, bet jo īpaši – pacienti. Arī Ukrainas kara varoņi, kas Andas Nulles vadībā ir saņēmuši pasaules līmeņa rehabilitāciju un iespēju uz cilvēka cienīgu dzīvi. A. Nulle ar savu personību uzskatāmi pierādījusi, ka izcils ārsts ar mūsdienīga menedžera talantu, ne vienmēr ir politiski ērts, bet viennozīmīgi – valstiski svarīgs sabiedrības veselības nodrošināšanā.
Šī gada oktobra sākumā Latvijas Ārstu biedrības sadarbības organizācija Vācijas Ārstu biedrība atzīmēja nozīmīgu jubileju, svinīgajā pasākumā“Vācijas Ārstu biedrībai – 75 gadi” tās prezidents Dr. Klauss Reinhards (Klaus Reinhardt) uzstājās ar runu, kurā uzsvēra un pamatoja ārsta profesionālās brīvības saglabāšanu kā medicīniski ētisku pienākumu pret pacientiem un sabiedrības veselību. Piedāvājam iepazīties ar spilgtākajiem runas citātiem, kā arī pilnu runas tulkojumu latviešu valodā.
“Profesionālā brīvība nav novecojusi vērtība, kas mantota no aizgājušajiem laikiem, kaut arī daži politiķi un viens otrs izmaksu sedzējs ļoti uzstājīgi cenšas par to pārliecināt.Nē, profesionālā brīvība ir sinequa non un līdz ar to – pamats, lai cilvēki uzticētos ārstiem.”
“Tie, kuri apšauba ārstu profesionālu brīvību, pakļauj šaubām arī pacientu tiesības uz ārstēšanu saskaņā ar Ženēvas deklarācijas noteikumiem. Un mēs to nepieļausim.”
“Par to, ka ārstu biedrībām patlaban ir vairāk nekā jebkad agrāk nepieciešams uzņemties šo aizsardzības funkciju, liecina lielais valsts iejaukšanās gadījumu skaits un ekonomiski motivēti dažādu pušu mēģinājumi ietekmēt ārstu profesionālo darbību.”
“Visu ārstu medicīniski profesionālā rīcības brīvība un ārstu profesionālās ētikas un medicīnas jomu regulējošajos tiesību aktos noteiktais pienākums uzņemties personīgu atbildību par pacientu labklājību, mūsuprāt, ir kvalitatīvas pacientu aprūpes pamatnosacījums. Šī profesionālā autonomija kalpo tikai un vienīgi pacientu interesēm, un līdz ar to mūsu ieskatā tā arī ir daļa no pacientu tiesībām!”
“Arī šodien joprojām ir vērts regulāri atgādināt politiķiem un izmaksu sedzējiem, ka ārsti netika dalīti ārstos, kas strādā slimnīcās, ārstos, kas darbojas kā ierēdņi un ārstos, kas īsteno pastāvīgu profesionālo darbību kā pašnodarbinātie. Arī militārie ārsti veic darbību brīvajā profesijā – tieši tāpat kā ārsti, kas strādā pastāvīgā darbā veselības aprūpes centros, turklāt arī tad, ja šos centrus pārvalda komercsabiedrības.”
“Profesors JērgsHope (JörgHoppe), kuru vairākums no jums iepazina, kad viņš darbojās Vācijas Ārstu biedrības prezidenta amatā, bija viens no pirmajiem, kurš brīdināja par šādu brīvas profesionālās darbības īstenošanas apdraudējumu. Jērgs Hope ir dedzīgi iebildis pret ietekmēšanu, no medicīnas viedokļa nevajadzīgu standartizāciju un tā saukto „pavārgrāmatu medicīnu”, atņemot ārstiem jebkādu rīcības brīvību, kas ļautu pieņemt patstāvīgus lēmumus par ārstēšanu. Man šķiet, ka daudzi tolaik nemaz nebija aptvēruši šīs problēmas apmērus.”
“Šobrīd Vācijas Ārstu biedrība kā Vācijas ārstu biedrību asociācija pārstāv aptuveni 550 000 ārstu visā Vācijas teritorijā. Tādējādi ārstu pašpārvalde ir būtiska Vācijas veselības aprūpes sistēmas iezīme, un šādā formā tādas nav nekur citur pasaulē, izņemot Austriju.”
“Profesors Taupics (Taupitz) pašpārvaldes būtību ir brīnišķīgi kodolīgā veidā paudis savā rakstā, kuru viņš kā viesautors iesniedza mūsu jubilejas publikācijai: „No socioloģiskā viedokļa pašpārvalde balstās uz līguma starp sabiedrību un kādas profesijas pārstāvjiem. Sabiedrība nodrošina šīs profesijas pārstāvjiem autonomiju tās profesionālās darbības īstenošanā un aizsardzību pret nekvalificētu konkurenci. Pretī tā [sabiedrība] saņem ticamu efektīvas pašregulācijas un paškontroles solījumu. Šādā aspektā ārsta profesijas pārstāvji garantē pacientiem un sabiedrībai medicīniskā personāla profesionālo kompetenci un integritāti.””
LR Valsts prezidentam Egilam Levitam LR Ministru prezidentam un partiju apvienības “Jaunā Vienotība” valdes priekšsēdētājam Krišjānim Kariņam Nacionālās apvienības priekšsēdētājam Raivim Dzintaram “Apvienotais saraksts” Ministru prezidenta amata kandidātam Uldim Pīlēnam “Apvienotais saraksts” līdzpriekšsēdētājam Edgaram Tavaram
Rīgā, 2022. gada 12. oktobrī
Par veselības aprūpes nozares profesionāļa izraudzīšanu LR veselības ministra amatā
Ņemot vērā veselības aprūpes nozares izšķirošo nozīmi ikvienas sabiedrības un valsts ilgtermiņa attīstībā, kā arī nākotnes izaicinājumus nozares sakārtošanā, Latvijas Ārstu biedrība aicina Valsts prezidentu un valdību veidojošās partijas LR veselības ministra amatu uzticēt veselības aprūpes nozares profesionālim ar nopietnām zināšanām un pieredzi, kā arī stratēģisku redzējumu un spēju uzņemties līderību.
Latvijas Ārstu biedrības valde uzskata, ka valdību veidojošajām partijām lēmums par Veselības ministrijas politisko vadību ir jāpieņem ar vislielāko atbildību un sabiedrības veselībasinteresēs. Uzņemties vienas no valstī svarīgākās ministrijas vadību ir jābūt ikviena nobrieduša politiskā spēka goda lietai un brieduma pazīmei, tāpēc ceram, ka veselības ministra amatam tiks izraudzīts iespējami labākais un piemērotākais kandidāts, kas spēs sadarboties ar nozares profesionālajām organizācijām kā līdzīgs ar līdzīgu.
Tāpat Latvijas Ārstu biedrība rosina valdības veidošanas procesā izskatīt iespēju Veselības ministrijas un Labklājības ministrijas vadību uzticēt vienam politiskajam spēkam, paverot iespēju daudz plašākai abu šo saistīto nozaru sadarbībai vienotu mērķu vārdā.
Cieņā Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā Prezidente Dr. Ilze Aizsilniece
Aicinām Jūs piedalīties aptaujā par Ekstrakorporālo Membrānas Oksigenācijas Medicīnisko Tehnoloģiju (EKMO) procesu Latvijā!
Jums tiek piedāvāta anketa par Ekstrakorporālo Membrānas Oksigenācijas Medicīnisko Tehnoloģiju, ko ikdienas klīniskā praksē izmanto ITN/RAN kritiski smagiem pacientiem ar atgriezinisku sirds/plaušu nepietiekamību kā “tiltu” uz orgāna transplantāciju, ārstēšanu un izveseļošanos, mākslīga orgāna implantāciju.
Biežākas indikācijas no sirds asinsvadu sistēmas (PATE, kardiogēns šoks, KPR), no respiratorās sistēmas (ARDS, TRALI, VILI).
Anketēšanas uzdevums analizēt Latvijas slimnīcu ITN/RAN cilvēku un tehniskus resursus, gatavības līmeni ieviest EKMO ikdienas klīniskā praksē.
Latviešu ārstu un zobārstu apvienības 75 gadu jubilejas diena ir pavisam drīz – 7. decembris, tomēr jau visu šo gadu mēs runājam un rakstām – LĀZA 75, jo organizācija ir dibināta 1947. gadā. Jubilejas gada sarīkojumi sākās Eslingenas dziesmu svētkos, tad Minesotā, bet no 21. līdz 24. septembrim – Rīgā.
Starp politiskajām priekšvēlēšanu debatēm nepelnīti pieklusināta bija vēsts, ka Rīgā pulcējušies izcili pasaules ārsti, zobārsti, visu medicīnas jomu speciālisti, lai tiktos 9. Latvijas ārstu kongresā, ko rīkoja Latvijas Ārstu biedrība (rīcības komiteju vadītāja LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA). Kongress savā vērienā un satura bagātībā bija izcils notikums. Ar lepnumu var teikt, ka tā organizācijā lielu daļu savas dvēseles ielika arī LĀZA biedri, īpaši jau asoc. prof. Daina Dreimane un prof. Bertrams Zariņš kā kongresa organizācijas komitejas locekļi. Kongresa programma šoreiz bija tik vispusīga un saistoša visu specialitāšu ārstiem, ka bija pat grūti izvēlēties paralēli noritošos pasākumus, kuros tad ņemt dalību. Tomēr labā ziņa visiem dalībniekiem bija, ka kongresa notikumi tika gan translēti tiešsaistē, kā arī ierakstīti un būs pieejami jau arī vēl ilgi pēc kongresa noslēguma.
21. septembra rīts ausa saulains un silts. Kongress sākās ar Ekumenisko dievkalpojumu Rīgas Domā. Svinīgajā un apskaidrotajā gaisotnē vairākkārt skanēja mums visiem tik vajadzīgie vārdi – ticība, cerība, mīlestība. Tā vien šķiet, ka, reiz izskanējuši, tie pavadīja kongresa dalībniekus visu kongresa laiku. Aiz Latvijas karoga, Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa karoga un Latvijas Ārstu biedrības karoga kongresa dalībnieku ceļš vijās caur vecpilsētas ielām līdz Brīvības piemineklim, kur noliecām galvas cieņā un guldījām ziedus.
Lielākais medicīnas forums Latvijā par savu mājvietu bija izvēlējies ATTA CENTRE Rīgā, kur vienlaikus vairāki tūkstoši klausītāju varēja piedalīties kongresa norisē gan klātienē, gan attālināti. Pirmā kongresa diena bija veltīta arī tēmai par psihisko veselību sabiedrības krīžu laikā, un savu lekciju sniedza arī LĀZA valdes locekle, bērnu psihiatre Karīna Beinerte, kas pēc studijām Londonā nu ir atgriezusies Latvijā un strādā Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Kongresa atklāšanas sarīkojumā ikgadējās Latvijas Medicīnas Fonda stipendijas pasniedza prof. Bertrams Zariņš. Dienu noslēdza negaidīts pārsteigums – dokumentālās filmas “Kristapa Keggi daudzās dzīves” pirmizrāde. Filmas veidotāji: Krista Vāvere un Kaspars Goba.
22. septembrī notika kongresa atklāšanas plenārsēde “200 gadu Latvijas medicīnā – zinātne, izaugsme un atklājumi”. Par tās emocionālāko mirkli kļuva prof. Bertrama Zariņa lekcija par Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu, kas norisinājās Latvijā 1989. gadā. Šķiet, tā bija viena no tām reizēm, kad gan lektoram, gan klausītājiem emocijas pildīja sirdis un acīs riesās asaras – ne skumju, bet gaismas asaras, par to, cik nozīmīgos un skaistos brīžos mums ir bijis lemts piedalīties. Nenoliedzami, ka Pirmais vispasaules latviešu ārstu kongress ir nozīmīgs ne tikai Latvijas medicīnas attīstības ceļā, bet arī Latvijas brīvības ceļā. Un nozīmīgs tas bija arī LĀZA biedru dzīves ceļā, jo daudziem tā bija ilgi lolotā atgriešanās Dzimtenē, bet daudziem arī pirmā reize Tēvu zemē. LĀZA guva reālus mērķus – ne vairs vērstus uz trimdā mītošo interesēm, bet gan vēršot skatu uz Tēvzemes kolēģu un latviešu tautas vajadzībām.
23. septembra rītā LĀZA priekšsēdis Uģis Gruntmanis LĀZA 75 gadu jubilejai veltīto plenārsēdi sāka ar vārdiem – LĀZA ir organizācija, kas iedvesmo. Un tam nevar nepiekrist neviens, kas kaut nedaudz ir sekojis līdz latviešu ārstu trimdas ceļiem pēc Otrā pasaules kara. Pārvarot kara grūtības, svešuma smagumu, trimdas ārsti, un ne tikai ārsti, rada spēku veidot savu un savu bērnu dzīves ceļus tā, lai pēc daudziem gadiem spētu palīdzēt Latvijai. Brīvās Latvijas gados LĀZA izvirzīja par mērķi turpināt aktīvi sadarboties ar Latvijas kolēģiem, bet pēdējās desmitgadēs arī ar “jauno diasporu”, pārsvarā Eiropā, galveno uzsvaru liekot uz atbalstu jauno ārstu izglītībai un pieredzes apmaiņai. Likumsakarīgi, ka arī Profesora Ilmāra Lazovska piemiņai dibinātā Medicīnas fonda stipendijas Dr. Ēriks Niedrītis Latvijas studentiem pasniedza jubilejas plenārsēdē. Uģis Gruntmanis kā sēdes vadītājs nolasīja Latvijas Ministru prezidenta Krišjāņa Kariņa apsveikuma vēstuli LĀZA jubilejā, bet klātesošos tiešsaistē uzrunāja eksprezidente prof. Vaira Vīķe-Freiberga.LĀZA ir organizācija, kas iedvesmo labiem darbiem – to apliecināja arī filma “LĀZA 75 gadi”, kuras tapšanā liels nopelns režisoram Viktoram Dukam.
Izcilus priekšlasījumus sniedza LĀZA biedri Zane Jaunmuktāne un Jānis Tupesis. Sēdi vadīja LĀZA valdes locekļi Daina Dreimane un Kaspars Tūters. Kongresā referēja arī Andis Graudiņš, Daina Dreimane, Uldis Kopeika, diskusijas vadīja Uģis Gruntmanis un Kamena Kaidaka.
LĀZA 75 gadu jubilejas vakars aizritēja sirsnīgā gaisotnē P. Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā, kur arī glabājas LĀZA arhīva materiāli un daudzu ārstu un māsu privātie dāvinājumi muzejam. Savu īpašo dāvanu klātesošajiem sniedza pianiste Dzintra Erliha, atskaņojot Lolitas Ritmanes skaņdarbu – veltījumu COVID upuriem. Tomēr domas un sarunas bija možas un cerību pilnas, ka LĀZA ceļš ir garš un būs vēl garāks, jo mums ir, kurp doties. Un ceļamaizei viens no daudzajiem vēlējumiem:
“Dāsnums un atbalsts, ko LĀZA sniedz esošajiem un topošajiem ārstiem, veicina tieksmi pēc izcilības. Tas iedrošina spert ļoti nozīmīgus soļus pašizaugsmes virzienā, nodrošinot sajūtu, ka viņi nav vieni. Šis nesavtīgais atbalsts ietekmē Latvijas nākotni, kura kļūst arvien bagātāka ar teicamiem un izciliem speciālistiem. Paldies!”Tīna Luīze Čupāne, medicīnas studente, Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiāte 2022
Vairāk nekā 20 Skandināvijas, Rietumeiropas un Baltijas eksperti stāstīs par bērnu un pieaugušo onkoloģisko saslimšanu ārstēšanas jaunākajām iespējām Precīzijas medicīnas tīklošanās forumā. Pasākums notiks no 13. līdz 14. oktobrim Rīgas Stradiņa universitātes Lielajā aulā.
“Brīžos, kad mēs runājam ar pacientu vecākiem par onkoloģisku saslimšanu ārstniecību, mēs zinām, ka viņi sagaida tikai un vienīgi izcilus ārstniecības rezultātus. Latvija ir maza valsts, tādēļ iekļaušanās starptautiskā sadarbībā ir izšķiroši svarīga, lai nodrošinātu kā bērniem, tā pieaugušajiem aizvien efektīvākas, zinātniski pamatotas ārstniecības metodes. Es ceru, ka šis forums mums izgaismos ne tikai ilgtermiņa attīstības vīziju, bet arī parādīs vairākas mazas lietas, ko ieviest Latvijā jau tuvākajā laikā,” stāsta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājs Valts Ābols.
Precīzijas medicīna ir jauna pieeja slimību ārstēšanai un profilaksei, kurā ņemta vērā katra cilvēka ģenētiskā daudzveidība, vide un dzīvesveids. Foruma laikā starptautiski atzīti eksperti runās par tādām tēmām kā:
Molekulārās diagnostikas attīstības virzieni bērnu un pieaugušo onkoloģijā;
Diagnostika, pētniecība un citas jaunas iespējas pacientiem ar neskaidrām un retām onkoloģiskām saslimšanām;
Multidisciplināras sadarbības loma un molekulāro ģenētiķu, bioinformātikas un patoloģijas vieta ārstniecības komandā;
Biobanku nozīme un attīstība, to pielietojums pētniecībā, ārstniecībā un profilaksē;
Starptautiskā sadarbība pētniecībā, jaunāko ārstniecības metožu ieviešanā;
Datu un tehnoloģiju loma veselības aprūpes nākotnē;
Latvijas biomedicīnas ekosistēmas projekti, attīstības scenāriji un iekļaušanās globālajā mērogā;
Valsts sniegtais atbalsts pētniecības finansēšanai – valsts pētījumu programmas un Inovāciju fonds;
Klīnisko pētījumu izmantošanas iespējas un finansēšanas modeļi;
Eiropas Komisijas un Latvijas īstenotās iniciatīvas vienotas datu politikas īstenošanai t.sk. veselības aprūpē.
Foruma laikā noritēs padziļinātas diskusijas par biomedicīnas ekosistēmas ieviešanu, tostarp, iekļaujot ekonomisko perspektīvu un starpnozaru sadarbības lomu.
Kā uzsver Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks tautsaimniecības jautājumos Raimonds Lapiņš, biomedicīna ir viena no piecām Latvijas viedās specializācijas jomām, kas ir būtiskas ekonomiskajai attīstībai: “Latvijai ir visi nepieciešamie priekšnoteikumi tam, lai attīstītu precīzijas medicīnu globālā mērogā – mums ir spēcīgi uzņēmumi ar pasaules līmeņa produktiem un izstrādēm, zinātniskā ekselence, speciālisti un infrastruktūra, kā arī tādu globālo spēlētāju atbalsts kā Roche, Microsoft un Google. Savienojot cilvēku zināšanas un prasmes ar tehnoloģiju iespējām un vidi, mēs kļūstam par augstākās raudzes problēmu risinātājiem.” Tāpat viņš norāda uz unikāliem digitāliem risinājumiem plaušu vēža ārstniecībā ar milzīgu potenciālu ieinteresēt arī starptautisko zinātnisko auditoriju.
Latvija ievērojami atpaliek atbalstā pacientiem no citām ES valstīm, lai arī kā Eiropas Savienības dalībvalsts jau tagad īsteno vairākas nozīmīgas iniciatīvas, kas iekļaujas starptautiski nozīmīgos procesos. Lai nodrošinātu, ka bērniem un pieaugušajiem pieejamas aizvien efektīvākas, zinātniski pamatotas ārstniecības metodes un ļautu pieņemt datos balstītus lēmumus, ir nepieciešama ārstu, zinātnieku, slimnīcu administrāciju un valsts pārvaldes darbinieku sadarbība.
Sadarbībā ar Veselības ministriju un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju tiek īstenotas vairākas iniciatīvas vienotai veselības aprūpes datu politikas īstenošanai Latvijā, kas ir būtisks priekšnoteikums arī precīzijas medicīnas attīstībai. Viens no foruma diskusiju dalībniekiem, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas valsts sekretāra vietnieks digitālās transformācijas jautājumos Gatis Ozolsnorāda: “Precīzijas medicīna apvieno medicīnas, IT un datu analītikas disciplīnas, kam ir potenciāls būtiski pilnveidot ārstniecības procesu, to personalizējot. Sekmīga rezultāta sasniegšanai nenovērtējama nozīme ir arī sabiedrības līdziesaistei pētniecības procesā, tāpēc svarīgs ir uzsāktais darbs pie datu sekundārās izmantošanas regulējuma, kā arī risinājumiem datu izmantošanas atļauju ērtai sniegšanai.”
Veselības ministrijas valsts sekretāres vietniece digitalizācijas un pārmaiņu vadības jautājumos Aiga Balode: “Veselības pratība un digitālā pratība ir ļoti būtiskas precīzijas medicīnas nodrošināšanai. Zināšanu un prasmju pilnveide, kā arī multidisciplinārā sadarbība ir jautājumi, kuri šajā starptautiskajā forumā izskan daudzkārt, akcentējot ne tikai datu apstrādes vides maiņu, bet arī sadarbības un zināšanu pilnveides modeli.”
Valsts prezidenta padomnieks viedo tehnoloģiju jautājumos Rolands Lappuķe: “Saprotot, ka Latvijas nelielā iedzīvotāju skaita dēļ ar vēzi saslimušo bērnu skaits ir tik zems (ap 50), ka šī slimība var tikt ierindota starp retajām slimībām, kļuva skaidra precizījas medicīnas iespējamā loma pediatriskajā onkoloģijā. Patiesībā slimība ir reta, jo bērns pats ir rets un dārgs, un mums ir jādara viss iespējamais, lai viņa dzīvību glābtu. Protams, to jau ikdienā cenšas darīt onkologi, bet viņiem jādod papildu instrumenti, lai pēc iespējas ātrāk un precīzāk sniegtu diagnostiku bērnam un izlemtu par labāko ārstēšanas veidu. Ja mīlam savus bērnus, tad ir jārīkojas konsekventi.”
Forumu organizē Latvijas Bērnu onkoloģijas fonds, Bērnu slimnīcas fonds, Bērnu klīniskā universitātes slimnīca, Rīgas Stradiņa universitāte, Ekonomikas ministrija, Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centrs, Amerikas Tirdzniecības palāta Latvijā, Latvijas Universitāte un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra.Atbalsta Valsts prezidenta kanceleja, Latvijas Onkologu un ķīmijterapeitu asociācija un Latvijas Onkologu asociācija.
Forumam var reģistrēties bez maksasun to apmeklēt aicināti onkologi, ģenētiķi, molekulārie biologi, bioinformātiķi, zinātnieki, ģimenes ārsti, veselības aprūpes atbalsta un administratīvie darbinieki, datu zinātnieki, rezidenti, studenti, kā arī citi interesenti. Īpaši aicināti arī pacientu organizāciju pārstāvji.
“Tiesu namu aģentūras” grāmatu apgādā klajā nācis grāmatas „Medicīnas tiesības” otrais papildinātais izdevums. Tas sagatavots Santas Slokenbergas un Latvijas Universitātes (LU) Medicīnas fakultātes asociētās profesores Solvitas Olsenas zinātniskā redakcijā.
“Līdz ar zinātnes attīstību mūsdienu medicīna spēj piedāvāt aizvien jaunas iespējas cilvēka dzīvības un veselības aizsardzībai. Taču cilvēkam, izdarot savu izvēli, kā tieši tapt dziedinātam, tāpat kā sendienās joprojām pamatā ir jāpaļaujas uz mediķu padomiem, jo izprast medicīnisko manipulāciju jēgu un sekas lielākoties spēj tikai paši mediķi. Būtiski ir atcerēties, ka galvenās izvēles par to, kas notiek ar cilvēku, ar cilvēka ķermeni un garu, arī šajā gadījumā ir paša cilvēka rokās. Tās ir cilvēka tiesības pašnoteikties, lemt pašam par savu ķermeni gan dzīves laikā, gan izteikt savu gribu par to, kas ar ķermeni notiks pēc personas nāves,” grāmatas ievadā uzsver LU Juridiskās fakultātes profesore Sanita Osipova.
Medicīnas tiesību grāmatas papildinātais izdevums aptver nozares pamatus un sniedz lasītājam par tiesību pamatprincipiem ikvienā veselības aprūpes situācijā. Vienlaikus lasītājiem tiek piedāvāts padziļināts ieskats atsevišķos nozares jautājumos.
Grāmatu veidojuši ne tikai autori ar eksperta līmeņa zināšanām medicīnas tiesību jautājumos, bet arī medicīnas un medicīnas ētikas speciālisti. Zinātnisko redaktoru Dr.iur. Santas Slokenbergas un Dr.iur. Solvitas Olsenas vadībā grāmatas 18 nodaļu sagatavošanā iesaistījušies Agnese Gusarova, Aldis Lieljuksis, Aleksands Potaičuks, Anita Slokenberga, Ilze Vilka, Karina Palkova, Laura Kadile, Laura Šāberte, Liene Elizabete Tauriņa, Niāra Zālīte, Olga Šķerberga, Ronalds Rožkalns un Signe Mežinska.
Autori pauž cerību, ka izdevumā iekļautā informācija stiprinās medicīnas tiesību attīstību Latvijā, tā kalpojot galvenajam mērķim – pacientu tiesību un interešu aizsardzībai. Šis izdevums noderēs ikvienam – ne tikai juristiem, bet arī un jo īpaši pacientiem un veselības aprūpes nozares profesionāļiem.
2022. gada 22.-24. septembrī, Latvijas Universitātē, Lielajā Aulā, norisinājās 18. BADV kongress, kurā piedalījās nozares profesionāļi, kā arī studenti un rezidenti. Kongress notika hibrīda formātā un dalībnieki varēja piedalīties gan klātienē, gan attālināti. Kongresa prezidents bija Latvijas Universitātes Medicīnas Fakultātes dermatoveneroloģijas katedras vadītājs, profesors Andris Rubins, kurš sapulcināja plašu lektoru sastāvu. Kopumā lekcijas lasīja 38 lektori no 15 dažādām valstīm (ASV, Vācijas, Taivānas, Itālijas, Nīderlandes, Somijas, Polijas, Dānijas, Čehijas, Slovēnijas, Norvēģijas, Austrijas, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas). Kongresa programma sastāvēja no vairāk kā 60 lekcijām, kur galvenās izklāstītās tēmas bija par psoriāzi, atopisko dermatītu, kosmētisko dermatoloģiju un bakteriālajām infekcijām. Pasākuma noslēgumā pieci jaunie ārsti, rezidenti saņēma sertifikātus par labākajām prezentācijām kongresa ietvaros un viņiem piešķīra “AS Grindeks” un BADV sponsorētu balvu.
No kreisās: LU MF dermatoveneroloģijas katedras vadītājs un BADV prezidents Prof. Andris Rubins; LU Rektors, Prof. Indriķis Muižnieks; Latvijas Zinātņu Akadēmijas Prezidents, LU padomes priekšsēdētājs Prof. Ivars Kalviņš
Kopumā, kongresa norises laikā, tika pulcēti 376 dalībnieki, no kuriem 218 piedalījās attālināti, Zoom platformā un 158 klātienē. Klātienes apmeklētāji varēja arī apskatīt 13 kompāniju izstāžu stendus un iepazīties ar aktuālo viņu produkcijā. Baltijas Dermatovenerologu Asociācija pateicas visiem lektoriem par ieguldījumu zinātniskās programmas izveidē, kongresa dalībniekiem par piedalīšanos, kā arī pateicība lielākajiem kongresa atbalstītājiem- Zelta sponsoriem “AS Grindeks”, “Novartis”, Sudraba sponsoriem “Janssen”, “Sandoz”, Bronzas sponsoram “Abbvie”, kā arī Latvijas Universitātei un citiem atbalstītājiem. Kongresa mājas lapa: www.badv2022riga.org
Pirmās dienas kopbilde pēc Prof. Klaus Fritz (Vācija) atklāšanas lekcijas
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
