Skip to content

Nozares aktualitātes

Latvijas Ārstu kongresa atklāšanā tika godināti 200 gadu medicīnas sasniegumi

Latvijas Ārstu biedrība ir noslēgusi 21.06.2022. līgumu Nr. SKV-TL-2022/22 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ERAF-5.png

Šodien, 22. septembrī, 9. Latvijas Ārstu kongresa atklāšanas plenārsēde bija veltīta 200 gadu Latvijas medicīnas sasniegumiem un izaugsmei zinātnē. Plenārsēdi atklāja veselības ministrs Daniels Pavļuts, Kongresa prezidents prof. Mārcis Leja un Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) prezidente Ilze Aizsilniece. Ar īpaši emocionālu ziņojumu tajā uzstājās Latvijas Medicīnas fonda (LMF) līdzdibinātājs un vadītājs, Pirmā Pasaules latviešu kongresa idejas autors prof. Bertrams Zariņš: “Pirmais ārstu kongress bija desmit emociju pilnas dienas, neatkārtojama vienotības sajūta, latviskums, patriotisms, pirmā reize Tēvzemē daudziem no ārzemēm. Tas bija katalizators Latvijas neatkarības cīņā.”

Savukārt LĀB prezidente Ilze Aizsilniece savā uzrunā visiem kongresa dalībniekiem sacīja: “Novēlu jums visiem nepagurt ikdienā un nepadoties! Šodien ir ļoti zīmīgs datums – Baltu vienības diena, kas atgādina par mūsu un brāļu tautu spēku cauri gadsimtiem. Ārsti, šis ir jūsu kongress un Latvijas Ārstu biedrība ir jūsu biedrība, tāpēc jūsu līdzdarbošanās ir bezgalīgi svarīga ne tikai kongresā, bet arī ikdienā. Skaistu mums visiem nākotni Latvijā un zaļās planētasZeme!”

Atklāšanas plenārsēdi vadīja RSU Medicīnas vēstures institūta direktors prof. Juris Salaks, bet ar referātiem tajā uzstājās LĀB viceprezidentsDr. Māris Pļaviņš (“Rīgas praktizējošo ārstu biedrībai 200 gadu”), LZA prezidents Ivars Kalviņš (“Latvijas farmācija laikmeta griežos”), Prof. Jānis Vētra (“Akadēmiskajai medicīnas izglītībai Latvijā 100 gadu”) un Dr. med. Maija Pozemkovska (“Latvijas medicīnas izaugsme – 1918-1940”).

“Virzība uz pacienta centrētu, cilvēcīgu veselības aprūpi ir vienojošais 9.Latvijas Ārstu kongresa temats. Tāds ir arī Veselības ministrijas virsuzdevums. Līdzīgi kā kongresa dienas kārtībai arī veselības aprūpei ir jābūt visaptverošai – ar veselīgu dzīvesveidu, ar profilaksi, ar lētākām zālēm, ar modernu, pieejamu ārstniecību, rehabilitāciju un sociālo atbalstu. Veselības aprūpes turpmākai attīstībai nākamgad un daudzus gadus uz priekšu būs vajadzīgi resursi, pie tā strādāsim roku rokā ar nozari. Sveicu visus kongresa dalībniekus ar atkalsatikšanos pēc pieciem gadiem!” sacīja veselības ministrs Daniels Pavļuts.

Par Latvijas Ārstu kongresu

Lielākais medicīnas forums Latvijā – 9. Latvijas Ārstu kongressno  21. līdz 24. septembrim norisināsies ATTA CENTRE Rīgā, pulcējot vairākus tūkstošus dalībnieku no Latvijas un visas pasaules. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), vienojošais temats šogad būs virzība uz pacienta centrētu precīzijas medicīnu un to 21. septembrī ievadīja vairāki svinīgi pasākumi – Ekumēnisks dievkalpojums Rīgas Domā un svinīgā ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

Šogad aprit 33 gadi kopš pirmā vēsturiskā kongresa 1989. gadā, kas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem un deva impulsu būtiskām izmaiņām praktiski visās medicīnas nozarēs. Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam. Viņš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu rada iespēju 1989. gadā Rīgā rīkot Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu.

Nākamie Latvijas Ārstu kongresi, katrs kļūdams par unikālu un nozīmīgu veselības aprūpes un sabiedrības veselības speciālistu profesionālās dzīves notikumu, kopumā veido nozares kopskatu Latvijā un pasaulē, izceļot būtiskākos notikumus un pavērsienus tās attīstībā.

Paralēli kongresam notiks arī 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, kā arī Latvijas Māsu asociācija (LMa) atzīmēs 100 gadus māsu profesijai Latvijā. Savukārt LĀZAsvinēs 75 gadu pastāvēšanu, kuras centrālie notikumi būs Latvijas Medicīnas fonda stipendiju pasniegšana un plenārsēde “Mūsu ceļš medicīnā – zināšanas, darbs, humānisms: latviešu mediķu pieredze un sasniegumi ārvalstīs”.

22. septembrī, notiks arī plenārsēde “Medicīniska kļūda. Pacientu un ārstu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā”, kā arī vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.Savukārt piektdien, 23. septembrī, notiks virkne diskusiju un starpdisciplināru zinātnisko sekciju un zinātniski praktisko sesiju. Kongress noslēgsies sestdien, 24. septembrī, ar plenārsēdi – “Ieskatoties nākotnē: Latvijas medicīna nākamajā simtgadē”, dodot vielu pārdomām līdz nākamajam Latvijas Ārstu kongresam, kurā atzīmēsim tā 10. jubileju. 

9. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās daļas vadītājs, gastroenterologs, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir LĀZA eksprezidents, Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizators, Latvijas Medicīnas fonda dibinātājs, profesors Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore veselības aprūpes jomā, ārste – infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komisiju veido vairāk nekā 30 vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.

Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks”, AS Sentor farm aptiekas – “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS „Veselības centru apvienība”, kā arī “Roche”.

9. Latvijas Ārstu kongress pulcēs vairākus tūkstošus dalībnieku no visas pasaules

Latvijas Ārstu biedrība ir noslēgusi 21.06.2022. līgumu Nr. SKV-TL-2022/22 ar Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru par atbalsta saņemšanu pasākuma “Starptautiskās konkurētspējas veicināšana” ietvaros, ko līdzfinansē Eiropas Reģionālās attīstības fonds.

Šim attēlam ir tukšs alt atribūts; faila nosaukums ir ERAF-5.png

Lielākais medicīnas forums Latvijā – 9. Latvijas Ārstu kongress, kas no  21. septembra līdz 24. septembrim norisināsies ATTA CENTRE Krasta ielā 60, pulcēs vairākus tūkstošus dalībnieku no Latvijas un visas pasaules. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), vienojošais temats šogad būs virzība uz pacienta centrētu precīzijas medicīnu un to 21. septembrī ievadīs vairāki svinīgi pasākumi – Ekumēnisks dievkalpojums Rīgas Domā un svinīga ziedu nolikšana pie Brīvības pieminekļa.

“Latvijas Ārstu kongress ierasti notiek reizi četros gados, ik reizi pulcējot vairākus tūkstošus ārstu no Latvijas un visas pasaules. Šogad aprit 33 gadi kopš pirmā vēsturiskā kongresa 1989. gadā, kas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem un deva impulsu būtiskām izmaiņām praktiski visās medicīnas nozarēs. Tāpēc mēs ceram, ka šī gada kongress būs nākamais pavērsiena punkts gan Latvijas medicīnā, gan mūsu sabiedrībā un valstī, dodot kvalitatīvu izrāvienu nākamajiem četriem gadiem. Kongresa galvenie vēstījumi tiks fiksēti tā rezolūcijā, kas tiks pieņemta 24. septembrī,” uzsver 9. Latvijas Ārstu kongresa rīcības komitejas vadītāja, LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Paralēli kongresam notiks arī 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongress, kā arī Latvijas Māsu asociācija (LMa) atzīmēs 100 gadus māsu profesijai Latvijā. Savukārt LĀZAsvinēs 75 gadu pastāvēšanu, kuras centrālie notikumi būs Latvijas Medicīnas fonda stipendiju pasniegšana un plenārsēde“Mūsu ceļš medicīnā – zināšanas, darbs, humānisms: latviešu mediķu pieredze un sasniegumi ārvalstīs”.

Pēc svinīgās ziedu nolikšanas pie Brīvības pieminekļa jau 21. septembrī notiks arī pirmās sešas zinātniskās sesijas un kongresa dalībnieku tikšanās neformālā gaisotnē, kā arī Kristas Vāveres un Kaspara Gobas dokumentālās filmas “Kristapa Keggi daudzās dzīves” pirmizrāde. Savukārt ceturtdien, 22. septembrī, notiks kongresa atklāšanas plenārsēde “200 gadu Latvijas medicīnā – zinātne, izaugsme un atklājumi”, kurā piedalīsies arī veselības ministrs Daniels Pavļuts. Plenārsēdi vadīs Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas vēstures institūta direktors, profesors Juris Salaks. Šajā dienā notiks arī plenārsēde “Medicīniska kļūda. Pacientu un ārstu savstarpējo attiecību ētiskie un juridiskie aspekti drošas medicīnas kontekstā”, kā arī vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.

Savukārt piektdien, 23. septembrī, notiks virkne diskusiju un starpdisciplināru zinātnisko sekciju un zinātniski praktisko sesiju. Kongress noslēgsies sestdien, 24. septembrī, ar plenārsēdi – “Ieskatoties nākotnē: Latvijas medicīna nākamajā simtgadē”, dodot vielu pārdomām līdz nākamajam Latvijas Ārstu kongresam, kurā atzīmēsim tā 10. jubileju. 

Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt desmitiem medicīnas preču un recepšu medikamentu stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.

Vija Veisa, Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācijas prezidente: ”Pēdējo gadu pandēmijas diktētie ierobežojumi skāruši arī profesionālo pasākumu norisi, tādēļ ar nepacietību gaidām tikšanos un domu apmaiņu ar kolēģiem klātienē ne tikai savas specialitātes ietvaros, bet arī ar daudzu citu medicīnas jomu pārstāvjiem. Tieši esot kopā ir visvērtīgāk atskatīties uz padarīto, izvērtēt esošo un veidot tālākos mērķus gan savai, gan profesijas attīstībai. “

Reizē ar Latvijas Ārstu kongresu no 22. līdz 24. septembrim Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociācija organizē 9. Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu kongresu un aicina kolēģus dalīties un papildināt zināšanas un pieredzi arī savā jomā,  kopīgi virzīt mērķus nākotnes profesionālajai darbībai.Kongresa ietvaros plānota ķirurģijas meistarklase 22. septembrī profesora Revaz Botchorishvili, starptautiskā endoskopiskās ķirurģijas centra vadītāja, vadībā. Starpdisciplinārā diskusijā 23. septembrī ir aicināts piedalīties arī veselības ministrs Daniels Pavļuts, lai kopā ar dzemdību speciālistiem, vecmātēm, klīnisko un veselības psihologu diskutētu jautājumu par pacientes centrētu aprūpi dzemdībās.Kongresa trijās dienās plānotas zinātniskās sesijas un diskusijas gan par aktuāliem ginekoloģijas jautājumiem, vēža profilaksi un ārstēšanu, gan grūtniecības un dzemdību aprūpi.

9. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās daļas vadītājs, gastroenterologs, Latvijas Universitātes profesors Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir LĀZA eksprezidents, Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizators,Latvijas Medicīnas fonda dibinātājs, profesors Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore veselības aprūpes jomā, ārste – infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komisiju veido vairāk nekā 30 vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.

Reģistrēties dalībai kongresā un iepazīties ar tā programmu var www.arstukongress.lv

Pasākuma lieldraugi ir AS „Olainfarm”, AS „Grindeks”, AS Sentorfarm aptiekas – “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS „Veselības centru apvienība”, kā arī “Roche”.

Par Latvijas Ārstu kongresa vēsturi

Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam. Viņš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu rada iespēju 1989. gadā Rīgā rīkot Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu. Nākamie Latvijas Ārstu kongresi, katrs kļūdams par unikālu un nozīmīgu veselības aprūpes un sabiedrības veselības speciālistu profesionālās dzīves notikumu, kopumā veido nozares kopskatu Latvijā un pasaulē, izceļot būtiskākos notikumus un pavērsienus tās attīstībā.

Latvijas Ārstu kongresu rīko LĀB sadarbībā ar LĀZA, lai dotu iespēju ārstiem no Latvijas un visiem tiem, kas jūtas piederīgi šai valstij – ir dzimuši, auguši, mācījušies vai strādājuši Latvijā, vai arī viņu dzimtas saknes nāk no Latvijas –, īstenot dzīvē Latvijas Ārstu biedrības devīzi “Gensuna sumus” – būt kopā profesionālajos svētkos.

Mediķu un pacientu organizācijas ar partijām paraksta veselības nozares sadarbības memorandu

Šodien, 7. septembrī, pacientu un mediķu profesionālās organizācijas ar politiskajām partijām un to apvienībām parakstīja veselības nozares sadarbības memorandu, pirms 14. Saeimas vēlēšanā vienojoties par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā nākamajos gados.

Memorandu visu ārstu profesionālo asociāciju un Latvijas Ārstu biedrības vārdā parakstīja tās prezidente Dr. Ilze Aizsilniece, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes locekle Dr. Krista Brūna, Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska,Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidenteSarmīte Villere, Latvijas Ambulatorā dienesta ārstu palīgu profesionālās biedrības valdes priekšsēdētājs Juris Raudovs, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” valdes priekšsēdētāja Olga Valciņaun AGIHAS biedrības valdes priekšsēdētājs Andris Veiķenieks. Savukārt partiju un to apvienību vārdā memorandam pievienojās  “Jaunā Vienotība” (Anda Čakša), “Attīstībai/Par!” (Ilmārs Dūrītis), “Apvienotais saraksts” (Ilze Ortveina, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars), “Progresīvie” vārdā (Edgars Labsvīrs), “Latvija pirmajā vietā” (Vladimirs Keidāns),  Zaļo un zemnieku savienība (Armands Krauze) un “Republika” (Sabīne Ulberte). Memorandam aicinātas pievienoties arī citas organizācijas un politiskās partijas, kas vēl to nav parakstījušas.

Memoranda galvenais mērķis irvalstiskā līmenī panākt attieksmes maiņu pret veselības nozari, kas ir Latvijas valsts, tautas un katra indivīda pastāvēšanas un labklājības pamats. Lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, kā arī samazinātu novēršamo nāvju skaitu, nākamajos četros gados ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas veselības aprūpes sistēmas organizācijā, mūsdienīgu pakalpojumu un zāļu pieejamībā.

Valdības izdevumi veselībai (% pret IKP) pandēmijas laikā palielinājās praktiski visās Eiropas Savienības valstīs. Rādītāja kāpumu ietekmēja gan papildus finansējums veselības aprūpei, gan arī IKP kritums lielākajā daļā valstu. Arī Latvijā veselības aprūpes finansējums ir palielinājies vairākus gadus pēc kārtas, tomēr tas joprojām ir zemākais starp ES valstīm – 4,8 % no IKP. Attiecīgi Igaunijā tie ir 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%. Saskaņā ar Eurostat 2020. gada datiem Latvijas valdības tēriņi veselības aprūpei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) bija 11%, kas ir zemākais starp ES valstīm un būtiski atpaliek no vidējā rādītāja (15%), kā arī kaimiņvalstīm – Igaunijas (14,6%) un Lietuvas (13,9%).

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD), 2021. gada datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēlvien1383,99 eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ESvidējais līmenis.Salīdzinājumam Igaunijaviena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327,34 eiro, bet Lietuva – 2302,54 eiro. Tas liedz Latvijas iedzīvotājiem pieeju mūsdienīgai ārstēšanai un zālēm, kas pieejamas citu ES valstu pilsoņiem, tādejādi turpinot būtiski pasliktināt mūsu cilvēku dzīves kvalitāti un sekmē emigrāciju uz citām valstīm.

Latvijā hroniski trūkst gan ārstu un ārstu palīgu, gan māsu un māsu palīgu,kā arī cita ārstniecības procesa atbalsta personāla, tāpēc nozarē strādājošie ir pārslogoti un izdeg, krītas veselības aprūpes pakalpojumu kvalitāte un pacientu uzticība sistēmai.Ārstniecības personas tiek nodarbinātas pie vairākiem darba devējiem, radot ne tikai ilūziju par cilvēkresursu pietiekamību, bet arī radot papildus draudus veselības aprūpes sistēmai, piemēram, infekciju slimību izplatības risku. Arī esošā darbaspēka vecuma struktūra un jauno speciālistu zemais īpatsvars jau tuvākajos gados draud ar nespēju nodrošināt līdzšinējo veselības aprūpes pakalpojumu klāstu pieejamību, īpaši reģionos.Viens no galvenajiem problēmas iemesliem ir nekonkurētspējīgs atalgojums un lielā darba slodze. 

Ņemot vērā iepriekšminēto, memoranda parakstītāji ir vienojušies par sekojošiem kopīgiem uzdevumiem nākamajiem gadiem. Pirmkārt, lai nodrošinātu cilvēka centrētu un rezultātu orientētu veselības aprūpi, kopīgi strādājot panākt Latvijas veselības aprūpes sistēmas humanizāciju un debirokratizāciju.

Otrkārt, kopīgi sadarboties tādas veselības aprūpes politikas un publiski finansētas veselības aprūpes sistēmas veidošanā, kas visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm, uzlabotu slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, celtu pacientu aprūpes kvalitāti. Treškārt, veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai valdības izdevumi veselības aprūpei pieaugtu vismaz līdz 6,5% no IKP un Latvijas valdības tēriņi veselības aprūpei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) tuvinātos ES vidējam rādītājam -15%.

Ceturtkārt, panākt, ka Latvijas valdība viena iedzīvotāja veselības aprūpei gadā novirza tikpat lielu finansējumu kā Igaunija un Lietuva, būtiski samazinot iedzīvotāju līdzmaksājumu apjomu. Piektkārt, ieviest izstrādāto jauno atalgojuma modeli atbilstoši “Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam” un panāk, ka no 2027. gada veselības aprūpes nozarē strādājošo atalgojums katru gadu tiek palielināts par 10%, līdz tas sasniedz ES vidējo proporciju pret vidējo algu valstī.

Sestkārt, stiprināt veselības aprūpes sistēmas pārvaldību un kapacitāti, īpaši digitālās transformācijas jomā, reformējot un piesaistot jaunus un spējīgus cilvēkresursus veselības nozarei. Septiņkārt, lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, kopīgi sadarbojoties dot ieguldījumu sabiedrības veselības pratības un pacientu līdzestības palielināšanā.

Latvijas Medicīnas Fonda (LMF) stipendijas 2022/23

Latvijas Medicīnas fonds (LMF) turpina savu atbalstu medicīnas nozarei, atbalstot gan 9. Latvijas Ārstu kongresu, gan Latvijas ārstus, kā arī dodot iespēju ārpus Latvijas dzīvojošajiem jauniešiem iepazīt Latvijas medicīnu un arī valsti. Prof. Bertrams Zariņš būs kongresa delegātu un lektoru vidū un personīgi pasniegs LMF stipendijas 21. septembrī Kongresa atklāšanas sarīkojumā.

Drīz pēc Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa ārsti Kristaps un Bertrams Zariņi ( ASV) dibināja bezpeļņas organizāciju Latvijas Medicīnas fonds (LMF), lai atbalstītu Latvijas medicīnu. Nu jau 30 gadus Latvijas ārsti un studenti saņem LMF stipendijas. Arī šogad LMF atbalsta Latvijas jaunos ārstus. Zariņu studiju ceļojuma stipendiju 4000 USD saņem radioloģijas rezidente Līna Lazdiņa, lai iegūtu zināšanas klīniskajā darbā Lēvenes Universitātes slimnīcas Staru terapijas nodaļā, Beļģijā. Dr. Lazdiņa apgūs jaunākās metodes ļaundabīgo audzēju terapijā. Stipendijai viņu rekomendēja Dr. med. Aija Geriņa Bērziņa, P. Stradiņa KUS Onkoloģijas klīnikas vadītāja.

Dr. Daira Lapse, RSU rezidente patoloģijas specialitātē, saņem Zariņu studiju ceļojuma stipendiju 5000 USD, lai apgūtu jaunas zināšanas neiropatoloģijā National Hospital for Neurology and Neurosurgery, Apvienotajā Karalistē, Londonā. Rekomendāciju sniedza Dr. Jurijs Nazarovs, P. Stradiņa KUS, Patoloģijas institūta vadītājs.

Zariņu studiju ceļojuma stipendiju 5000 USD saņem arī RSU rezidente anestezioloģijā reanimatoloģijā Dr. Darja Smirnova, lai padziļinātu zināšanās nieru un aknu aizstājterapijas jomā un apgūtu jaunas metodes, ko pielietot sepse gadījumā International Renal Research Institute Vicenza, San Bortolo Hospital, Itālijā. Rekomendāciju sniedza asoc. prof. Oļegs Sabeļņikovs, RSU Klīnisko prasmju un medicīnas tehnoloģiju katedras vadītājs.

Kopš 2016. gada vasaras Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) ir izveidojis jaunu stipendiju – LMF Studentu Stipendija,lai dotu iespēju jauniešiem, kas dzīvo un mācās ārpus Latvijas universitātēs, koledžās vai medicīnas skolās, iespēju gūt praktisku pieredzi Latvijā P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vai kādā citā ārstniecības iestādē un papildinātu zināšanas un praktiskās iemaņas medicīnā. Šogad šo stipendiju 1250 USD saņem Sarma Ejups (ASV), lai gūtu ieskatu Latvijas rehabilitācijas nozarē rehabilitācijas centrā Vaivari. Stipendijas kurators ir LMF un LĀZA valdes loceklis Dr. Aleksandrs Kalniņš.

Brāļu Zariņu vārds ir cieši saistāms ar Latvijas Ārstu kongresu vēsturi. LMF vienmēr atbalstījis ar finansiālu ziedojumu visus Latvijas Ārstu kongresus, un arī šogad ar 5000 $ ziedojumu atbalsta 9. Latvijas Ārstu kongresu, kas notiks no 21.-24. septembrim. LMF stipendijas šogad pasniegs prof. Bertrams Zariņš kongresa atklāšanas sarīkojumā 21. septembrī ATTA CENTRE, Rīgā.

Plašāka informācija par Latvijas Medicīnas Fondu (LMF) un tā stipendijām http://latvianmedicalfoundation.org/

Latvijas Medicīnas Fonds ir dibināts 1990. gadā kā privāta bezpeļņas organizācija ar mērķi atbalstīt veselības aprūpi Latvijā. Fonds vēsturiski bijis saistīts ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA).

Kamena Kaidaka,
LMF un LĀZA administratore Latvijā
lmf.latvia@gmail.com, +371 29121922

Aicinām uz veselības aprūpes nozarē strādājošo un pacientu organizāciju un politisko partiju sadarbības memoranda svinīgo parakstīšanu

IELŪGUMS

Aicinām uz veselības aprūpes nozarē strādājošo un pacientu organizāciju un politisko partiju sadarbības memoranda svinīgo parakstīšanu, kas notiks 7. septembrī plkst. 14.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā Antonijas ielā 1 Rīgā.

Pirms gaidāmajām 14. Saeimas vēlēšanām pacientu un mediķu profesionālās organizācijas kopīgā diskusijā ar politiskajām partijām un to apvienībām ir vienojušās par kopējiem mērķiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā un uz cilvēku centrētas un rezultātu orientētas veselības aprūpes attīstības veicināšanā.

Memoranda galvenais mērķis ir valstiskā līmenī panākt attieksmes maiņu pret veselības nozari, kas ir Latvijas valsts, tautas un katra indivīda pastāvēšanas un labklājības pamats. Lai palielinātu Latvijas iedzīvotāju dzīvildzi un veselīgi nodzīvoto gadu skaitu, kā arī samazinātu novēršamo nāvju skaitu, nākamajos četros gados ir nepieciešams veikt būtiskas izmaiņas veselības aprūpes sistēmas organizācijā, mūsdienīgu pakalpojumu un zāļu pieejamībā. Lai sasniegtu šo mērķi un nodrošinātu veselības aprūpes sistēmas ilgtspēju, ir nepieciešams palielināt valsts finansējumu veselības aprūpes nozarei, tuvinot to Eiropas Savienības vidējam līmenim.

Memoranda parakstīšanā piedalīsies:

  • Olga Valciņa, Latvijas Onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības “Onkoalianse” dibinātāja un valdes priekšsēdētāja
  • Andris   Veiķenieks, AGIHAS biedrības valdes priekšsēdētājs
  • Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente
  • Dita Raiska, Latvijas Māsu asociācijas prezidente
  • Sarmīte Villere, Latvijas Republikas Neatliekamās medicīnas asociācijas prezidente
  • Jānis Vētra, Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes loceklis
  • Juris Raudovs, Latvijas ambulatorā dienesta ārsta palīgu profesionālā biedrības valdes priekšsēdētājs
  • Anda Čakša, “Jaunā Vienotība”
  • Ilmārs Dūrītis, “Attīstībai / Par!”
  • Edgars Labsvīrs, “Progresīvie”
  • Ilze Ortveina, Edvards Smiltēns, Edgars Tavars, Apvienotais saraksts
  • Vladimirs Keidāns, “Latvija Pirmajā Vietā”
  • Armands Krauze, Zaļo un Zemnieku Savienība
  • Sandis Ģirģens, “Republika”

Papildu informācija:

Evija Ansonska, LĀB sabiedrisko attiecību vadītāja Mob. tālr.: 26011887, e-pasts: evija@arstubiedriba.lv

Ultrasonogrāfijas kongress EUROSON 2023 notiks Rīgā no 25. līdz 27. maijam

Man ir patiess prieks, ka Eiropas nozīmīgākais ultrasonogrāfijas kongress EUROSON 2023 notiks Rīgā no 25. līdz 27. maijam. Tas ir kā pagodinājums un novērtējums mūsu paveiktajam darbam starptautiskās sadarbības veidošanā

Ultrasonogrāfija, kas apvieno ir vadošā tēma šajā 34. EUROSON kongresā. 

Trīs dienās ATTA Centrā, Rīgā, vadošie pasaules eksperti un profesionāļi dalīsies ar savām atziņām par multidisciplināri plaši pielietojamo metodi – ultrasonogrāfiju. Iepazīstinās ar jaunākajiem pētījumiem un atklājumiem tādās jomās kā multiparametriskā ultrasonogrāfija, mākslīgā intelekta iespēju un POCUS jeb Point-of-Care pielietojums.

Aicinām pieteikties jau tagad un izmantot īpašo privilēģiju dalībniekiem no Latvijas, kas būs pieejama līdz šī gada 1. novembrim, lietojot kodu RIGA2023 dalības maksa ar 15% atlaidi.

Reģistrēties iespējams šeit – https://www.euroson2023.com/register

Tēzes aicinām pieteikt līdz 2022. gada 1. decembrim, sniedzot iespēju tos prezentēt Eiropas zinošākajai auditorijai ultrasonogrāfijas jomā https://www.euroson2023.com/submit-abstract/ 

Lūdzam augstāk minēto informāciju izplatīt saviem biedriem un iespēju robežās izvietot vizuālo informāciju (baneri) savās mājas lapās un medijos.

Kongresa organizatoru un zinātniskās komitejas vārdā,
EUROSON 2023 kongresa prezidente
Maija Radziņa

WHO/Europe training course on NCD 2022

WHO/Europe training course on noncommunicable diseases 2022

30 August is the last day to register for the WHO/Europe training course on noncommunicable diseases 2022If you are a researcher, policy maker or postgraduate scholar with an interest in noncommunicable diseases (NCDs), you have an opportunity to take part in a unique WHO training course developed for early or mid-career health professionals.

The course will enable participants to:

  • understand novel challenges in the area of NCDs, and work on solution-oriented approaches to tackle the burden of NCDs;
  • acquire skills in developing NCD prevention approaches;
  • gather, analyze and publish NCD-related data;
  • build capacity and learn how to transfer research into policy-related contexts; and
  • network with colleagues.

Learn more and register here.

The course is jointly developed by the WHO European Office for the Prevention and Control of Noncommunicable Diseases (NCD Office), WHO collaborating centres and partner organizations.

Please feel free to share the information on the WHO NCD training course 2022 among your professional networks.

Ārsti speciālisti par darbu ārstniecības iestādē ārpus Rīgas var saņemt naudas kompensāciju

Ārsti speciālisti par darbu ārstniecības iestādē ārpus Rīgas var saņemt naudas kompensāciju

Veselības ministrija aicina jaunos ārstus speciālistus reģionospieteikties un saņemt kompensāciju par darbu ārstniecības iestādē, t.sk. stacionāros, ģimenes ārstu praksē, kurā pacientiem nodrošina valsts apmaksātus veselības aprūpes pakalpojumus. Atbilstot nosacījumiem, ārsti speciālisti var saņemt naudas kompensāciju par darbu reģionā, par ģimenes locekļiem un uzturēšanās izdevumiem.

Finanšu atbalsts tiek izmaksāts Veselības ministrijai īstenojot Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas” ar mērķi piesaistīt ārstniecības personālu valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai pacientiem.

Lai pieteiktos kompensācijai:

  • ir jāaizpilda pieteikuma veidlapa,
  • jāpievieno darba līguma kopija,
  • dokumenti jāiesniedz Veselības ministrijā.

Galvenie nosacījumi:

  • ārsts, tajā skaitā ģimenes ārsts,ir sertificēts specialitātē;
  • darba līgumsar ārstniecības iestādi ārpus Rīgas ir noslēgtsuz nenoteiktu laiku par normālo darba laiku (t.sk. saīsināto) neatkarīgi no darba laika organizācijas;
  • ārstsspeciālists specialitātē ārpus Rīgas nestrādāja 2017. gada 24. martā (dienā, kad stājās spēkā MK noteikumi par atbalsta ieviešanu), savukārt zobārsti šajā dienā nesniedza valsts apmaksātus zobārstniecības pakalpojumus ārpus Rīgas;
  • pieteikuma iesniegšanas brīdī ārsts nav pensijas vecumā;
  • kompensācijas saņēmējam atbilstoši projekta nosacījumiem ārpus Rīgas jāstrādāvismaz 5 gadus.

Ārsti speciālisti reģionos var pieteikties trīs veidu kompensācijām, ko aprēķinasaskaņā ar 2021. gada 1. jūnijā spēkā esošajiem normatīviem par zemākajām mēnešalgām ārstniecības personām (sertificētiem ārstiem 1489 eiro):

1) par darbu reģionā (5 zemākās mēnešalgas),

2) par ģimenes locekļiem (viena zemākā mēnešalga par katru ģimenes locekli),

3) uzturēšanās izmaksām (3600 eiro).

Papilduskompensācijas saņemšanai var pieteikties ģimenes ārsts, kurš sasniedzis pensijas vecuma un vēlas nodod savu praksi jaunajam ārstam.

Plašāka informācija, tajā skaitā nosacījumi, pieteikumu veidlapas un kontaktinformācija pieejama projekta mājas lapā talakizglitiba.lv: Kompensācijas ārstniecības personām par darbu reģionos | talakizglitiba.lv.

Pieteikumus no ārstniecības personām projektā plānots pieņemt līdz 2023. gada 31. jūlijam vai līdz pieejamā finansējuma apguvei.

ESF projekts Nr. 9.2.5.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas”  tiek līdzfinansēts darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” 9.2.5.specifiskā atbalsta mērķa “Uzlabot pieejamību ārstniecības un ārstniecības atbalsta personām, kas sniedz pakalpojumus prioritārajās veselības jomās iedzīvotājiem, kas dzīvo ārpus Rīgas” ietvaros. Specifiskā atbalsta ietvaros pieejamais kopējais attiecināmais finansējums ir 14 612 707 eiro, tai skaitā Eiropas Sociālā fonda finansējums – 12 420 800 eiro un valsts budžeta finansējums – 2 191 907 eiro.Projekta īstenošana sākās 2017. gada nogalē.

Jaunu pakalpojums – Atelpas brīdis

Sociālais uzņēmums “Hospiss māja” sadarbībā ar finanšu institūciju ALTUM piedāvā jaunu pakalpojumu – Atelpas brīdis

Savā praksē noteikti esat novērojuši, ka, ģimenes, kuras ilgstoši rūpējas par savu tuvinieku – onkoloģisko, neiroloģisko un neārstējami slimo (paliatīvo un hospiss) pacientu aprūpi, nogurst ne tikai fiziski, bet arī psiholoģiski. Īpaši tas novērojams, rūpējoties par slimnieku viņa pēdējās dzīves nedēļās vai mēnešos.
Daudzi tuvinieki, ilgstoši dzīvojot šādos stresa apstākļos, zaudē pašpaļāvību un spēku.
Sociālais pakalpojums “Atelpas brīdis“ dod iespēju tuviniekiem veltīt laiku sev, lai atpūstos un parūpētos par savām vajadzībām.
Piedāvājam rūpēties par neārstējami slimiem pacientiem viņa dzīvesvietā (pakalpojums “Mobilā brigāde”) vai speciāli šādai aprūpei paredzētās telpās (pakalpojums “Aprūpe iestādē”).
Mūsu komandā strādā augsti kvalificēti hospiss aprūpētāji, paliatīvās aprūpes ārsts, medmāsas, fizioterapeits, psihologs, kapelāns, podopogs un ir iespēja pieaicināt citus speciālistus.
Pakalpojums pieejams Rīgā un Pierīgā.
Līdz 30. septembrim pakalpojums pieejams par īpašu cenu.
Sīkāku pakalpojuma aprakstu un informāciju atradīsiet šīs vēstules pielikumā un mājaslapā www.atelpasbridis.lv

Inga Ņeļubina
Pakalpojuma Atelpas brīdis koordinātors – sociālais darbinieks
Tālr. +371 26123255
E-pasts info@hospissmaja.lv

Slimību profilakses un kontroles centra ieteikumi ārstniecības personām vakcinācijai

Ieteikumi ārstniecības personām vakcinācijai pret Covid-19, t. sk. otrās balstvakcinācijas pret Covid-19 saņemšanai 2022. gada vasaras periodā

Slimību profilakses un kontroles centrs informē, ka ņemot vērā pieaugošo Covid-19 izplatību Eiropas Savienībā, Eiropas Komisija un Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs aicina valstis aktīvāk veicināt primāro un balstvakcināciju, tai skaitā pēc iespējas ātrāk veikt otro balstvakcināciju senioriem, kā arī jebkura vecuma personām ar veselības traucējumiem, kuru dēļ viņiem ir augsts smagas slimības risks. Tāpat arī Eiropas Komisija aicina veicināt vakcinācijas aptveri to cilvēku vidū, kam pienākas vakcinācija un kas to nav saņēmuši (tai skaitā primārā vakcinācija un pirmā balstvakcinācija) un maksimāli izmantot jau šobrīd pieejamās vakcīnas, kā arī aicina ņemt vērā, ka tuvākajā laikā tiek sagaidītas pielāgotās divvērtīgās vakcīnas pret SARS-CoV-2 Omikrona variantu.

Šobrīd saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām otrās balstvakcinācijas devas ievade ir stingri rekomendējama personām ar imūnsupresiju[i], kā arī personām vecumā no 65 gadiem, kuras ir pakļautas īpašam Covid-19 radītam apdraudējumam (t. i., situācijās, kad pat viegla akūtās infekcijas norise radītu augstus veselības riskus), var veikt otro balstvakcināciju, ievērojot vismaz 4-6 mēnešu intervālu no pirmās balstvakcinācijas. Saskaņā ar Imunizācijas valsts padomes rekomendācijām imūnsupresētām personām tiek rekomendēta arī papildu deva primārās vakcinācijas shēmas ietvaros, kura netiek uzskaitīta par pirmo balstvakcināciju.

Par vakcīnām, devām un intervāliem aicinām sekot informācijai Vakcinācijas rokasgrāmatā (https://www.vmnvd.gov.lv/lv/vakcinacijas-rokasgramata-informativais-materials-vakcinacijas-veicejiem) un vakcīnu lietošanas instrukcijās.

Ņemot vērā pašreiz esošo informāciju un rekomendācijas:

  1. nepieciešams veicināt, lai ikviens, kam pienākas vakcinācija pret Covid-19 un kurš nav saņēmis primāro vakcināciju vai pirmo balstvakcināciju, to saņemtu;
  2. rekomendēt otro balstvakcināciju perosnām ar imūnsupresiju un personām vecumā no 65 gadiem, kuras ir pakļautas īpašam Covid-19 radītam apdraudējumam (t. i., situācijās, kad pat viegla akūta infekcijas izpausme radītu augstus veselības riskus);
  3. pieņemot lēmumu par otro balstvakcināciju vadīties no Eiropas slimību profilakses un kontroles centra apsvērumiem vakcinācijas veicināšanai: 1)vakcinācijas mērķis ir samazināt Covid-19 izraisītu hospitalizācijas un nāves gadījumu skaitu un aizsargāt veselības aprūpes sistēmu no kritiskas pārslodzes;
    2)pabeigts vakcinācijas kurss un savlaicīgi veikta balstvakcinācija pret Covid-19 būtiski samazina smagas slimības un letāla iznākuma risku Covid-19 pacientiem;
    3)Covid-19 gadījumu ar smagu klīnisko gaitu analīze liecina, ka starp personām, kuras saņēmušas pirmo balstvakcinācijas devu, stacionēšanas un nāves gadījumu īpatsvars ir zems (attiecīgi 0,6% un 0,1%), tomēr hospitalizācijas un nāves gadījumu risks ir augstāks vīriešiem un personām vecuma grupā virs 60 gadiem, kuri pirmo balstvakcinācijas devu saņēmuši vairāk nekā pirms trim mēnešiem;
    4)vakcīnas efektivitāte pret smagiem SARS-CoV-2 vīrusa Omikrona varianta izraisītiem slimības iznākumiem joprojām ir augsta, arī vecāka gadagājuma cilvēku grupām ar nepārtrauktu spēcīgu aizsardzību (parasti aptuveni 80-90%) apmēram 2-3 mēnešus pēc pirmās balstvakcinācijas un saskaņā ar dažiem pētījumiem samazinās pēc aptuveni 3-4 mēnešiem;
    5)otra balstvakcinācija ar mRNS vakcīnu atjauno vakcīnas efektivitāti pret smagu slimības gaitu, kas saglabājas stabila līdz 10 nedēļām (nav datu par ilgāku novērošanas periodu);
    6)ierobežotie dati, kas pieejami no pētījumiem Dienvidāfrikā, liecina, ka BA.4/BA.5 dominējošā periodā saglabājas augsta vakcīnas efektivitāte pret smagu slimības gaitu;
    7)uz doto brīdi nav datu, kas liecinātu par otrās balstvakcinācijas devas nepieciešamību personām jaunākām par 60 gadiem un bez imūnsupresijas vai citām slimībām, sakarā ar kurām viņiem ir augsts smagas Covid-19 risks;
    8)lemjot par veselības aprūpes un ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs strādājošo vakcināciju ar šobrīd pieejamajām vakcīnām, ir jāvērtē riski un ieguvumi;
    9)tiek plānots, ka:
    * rudens/ziemas periodā būs nepieciešama turpmāka papildu balstvakcinācijas deva (tostarp arī trešā balstvakcinācija) to cilvēku vidū, kam ir augsts risks veselībai saistībā ar Covid-19, piemēram cilvēki vecumā 60+ vai cilvēki ar imūnsupresiju, vai citām hroniskām slimībām;
    *atjauninātās Omikrona variantam pielāgotās vakcīnas visticamāk lietošanai ES teritorijā būs reģistrētas 2022.gada septembrī;

Tāpat jāņem vērā, ka vakcinējamo grupas būs plašākas, ja Covid-19 epidēmija attīstīsies pēc otrā vai trešā scenārija, proti, ja infekcija būtu grūti pārvaldāma vai nevaldāma ar lielu ne tikai saslimušo, bet arī hospitalizēto un mirušo cilvēku skaitu.

Ņemot vērā gan saslimstības, gan smagas slimības epizožu pieaugumu, kas pašlaik tiek novērots Latvijā un daudzās citās valstīs, ir svarīgi turpināt centienus palielināt vakcinācijas aptveri, veicot primāro vakcinācijas kursu un pirmo balstvakcināciju ar pieejamām vakcīnām, kurām ir augsta efektivitāte smagas slimības riska samazināšanā, un šiem pacientiem nebūtu jāgaida jaunās SARS-CoV-2 vīrusa omikrona variantam pielāgotās vakcīnas.

Šī gada augusta sākumā būs pieejama Imunizācijas valsts padomes atjaunotās rekomendācijas, tādēļ aicinām sekot jaunākajai informācijai Slimību profilakses un kontroles centra tīmekļa vietnē vai Vakcinācijas rokasgrāmatā https://www.vmnvd.gov.lv/lv/media/17990/download.

Aicinām izplatīt šo vēstuli Ārstu biedrības biedriem, kā arī Nacionālā veselības dienesta līguma partneriem.

Dzintars Mozgis, direktora p.i