Skip to content

LĀB ziņas

Latvijas Ārstu biedrība iestājas pret vakcinācijas loterijas rīkošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) iestājas par vakcināciju kā pašlaik drošāko un efektīvāko Covid-19 pandēmijas ierobežošanas līdzekli, bet ir kategoriski pret vakcinācijas loterijas rīkošanu. LĀB uzskata, ka fiskālu stimulu izmantošana sabiedrības veselības veicināšanā ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumos. Biedrība aicina pārtraukt nodokļu maksātāju naudas izšķērdēšanu neefektīvām reklāmas kampaņām un naudu novirzīt Latvijas veselības aprūpes stiprināšanai.

LĀB valde uzsver, ka vakcinācijas loterija un viena saukļa reklāmas kampaņas nav labākais veids, kā izglītot un uzrunāt sabiedrību, lai veicinātu vakcināciju pret Covid-19. Vēl vairāk – biedrība uzskata, ka šādas akcijas devalvē cilvēka dzīvības vērtību, jo veselība un vakcinācija nav laimes spēle!

VIENOTI PAR VESELĪBU

Tāpat nav saprotamas plānotās vakcinācijas loterijas izmaksu lietderība un finansiālais pamatojums, jo  gandrīz pusi no kopējā budžeta (520 tūkst. eiro) ir plānots atvēlēt reklāmai, nevis laimestiem. Loterijai atvēlēto naudu būtu lietderīgāk izmantot Covid-19 pacientu ārstēšanai un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes stiprināšanai.

LĀB aicina valdību, atbildīgās ministrijas un Saeimu sabiedrības informēšanai un izglītošanai algot veselības nozares profesionāļus, kā arī vairāk sadarboties ar pašvaldībām un uzņēmējiem, kas spēj daudz tiešāk un efektīvāk uzrunāt konkrētas cilvēku grupas.

Vienlaikus LĀB atzīst, ka Latvija nav unikāla un šādas loterijas tiek rīkotas arī citviet pasaulē. Diemžēl vairumā gadījumu šī pieeja sevi nav attaisnojusies, jo nav vērsta uz konkrētu mērķauditoriju vajadzību uzrunāšanu. Biedrība rosina vakcinācijas aptveres palielināšanai un atsevišķu sabiedrības grupu mēķtiecīgam atbalstam pārdomāt, piemēram, bezmaksas transporta biļešu vai pusdienu/ pārtikas produktu talonu piešķiršanas stratēģiju. LĀB atkārtoti aicina Latvijas iedzīvotājus veikt vakcināciju, bet neskaidros jautājumu par vakcinācijas procesu pārrunāt ar saviem ģimenes ārstiem vai citiem ārstiem speciālistiem.

Mūžībā devusies LĀB goda biedre, torakālā ķirurģe Natālija Bāliņa

Foto no personīgā N.Bāliņas arhīva.

2021. gada 18. jūlijā, tikai nedēļu pirms savas 96. dzimšanas dienas, no mums šķīrusies Latvijas Ārstu biedrības goda biedre Natālija Bāliņa (1925. gada 26. jūlijā Krustpilī – 2021. gada 18. jūlijā Rīgā).

Ārste N. Bāliņa beigusi RMI 1952. gadā. Darba gaitas uzsākusi Krustpils slimnīcā kā ķirurģe un rentgenoloģe. Kopš 1955. gada Paula Stradiņa slimnīcas ķirurģe. No 1957. gada jaundibinātās pirmās torakālās ķirurģijas nodaļas Latvijā ārste un vēlāk vadītāja (1960-80). Torakālās ķirurģijas attīstība ir nesaraujami saistīta ar bronholoģijas dienesta attīstību.

1963. gadā ausu kakla un deguna ārsts Arnis Bute (1924-2014), un N. Bāliņa Paula Stradiņa slimnīcā izdarīja pirmās 17 bronhoskopijas vispārējā anestēzijā. 1970. gadā N. Bāliņa sāka veikt saudzējošu torakotomiju bez muskulatūras šķelšanas un ribu rezekcijas. 1970. gadā N. Bāliņa aizstāvēja promocijas darbu „Videnes jaunveidojumu klīnika un operatīvā ārstēšana“. Gandrīz viss Natālijas Bāliņas darba mūžs aizritējis Paula Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā.

Natālijas Bāliņas darbs savā laikā guvis augstu novērtējumu – viņai piešķirta LPSR valsts prēmija un nopelniem bagātās ārstes goda nosaukums.

Sit tibi terra levis!
Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!

Aicinām Latvijas sabiedrību sekot ārstu piemēram un vakcinēties pret Covid-19

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību sekot ārstu piemēram un vakcinēties pret Covid-19, lai pasargātu sevi un līdzcilvēkus. LĀB apkopotie dati par Latvijas lielākajām slimnīcām liecina, ka pašlaik ārstu vakcinācijas aptvere ir vairāk nekā 90%. 

Latvijas Ārstu biedrība aicina izvēlēties vakcināciju kā pašlaik drošāko, efektīvāko un zinātniskajos pētījumos balstītu veidu Covid-19 pandēmijas ierobežošanai. Vienlaikus LĀB aicina ar izpratni un atbalstu izturēties pret tiem cilvēkiem, kuriem ir nepieciešams ilgāks laiks, lai izlemtu par labu vakcinācijai.  

Latvijas Ārstu biedrības valde uzsver, ka mazināt nākamo potenciālo Covid-19 pandēmijas viļņu postošās sekas sabiedrības veselībai un valsts eknonomikai var tikai visaptveroša vakcinācija. Uzticība ārstam un viņa sniegtajiem ieteikumiem vienmēr ir bijis viens no veselības aprūpes stūrakmeņiem.

“Valstij ir jāuzticas veselības aprūpē strādājošajiem, kuru augstākais mērķis nemainīgi ir sabiedrības drošība un veselība. Mediķi, nevis reklāmas kampaņas un loterijas, ir tie, kas vislabāk spēj sniegt zinātniski pamatotu informāciju un pārliecināt par vakcinācijas nepieciešamību. Tāpēc valsts atbalsts un finansējums ir novirzāms veselības aprūpē strādājošajiem,” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Saskaņā ar Rīgas Stradiņa universitātes veikto aptauju, gandrīz 77% medicīnas darbinieku atbalsta pret Covid-19 vakcināciju.

Mūžībā devies profesors Viktors Kalnbērzs

19. jūnijā, Viktoru dienā aizsaulē aizgājis izcils latviešu ortopēds, viens no pasaulē pazīstamākajiem latviešu ārstiem un zinātniekiem, LZA akadēmiķis VIKTORS KALNBBĒRZS.

Profesors Kalnbērzs dzimis 1928. gada 2. jūlijā Maskavā ārsta, vēlākā profesora Konstantīna Kalnbērza ģimenē. 1940. gadā kopā ar vecākiem ieradās Rīgā, kur viņa tēvs kļuva par Latvijas PSR Veselības tautas komisāra vietnieku, bet kara gadus pavadīja Baškortostānā kur Konstantīns Kalnbērzs vadīja Latviešu medicīnas māsu skolu. 1945. gadā kara pēdējās dienās bojā gāja viņa brālis. Pēc kara Viktors Kalnbērzs sāka studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, bet 1951. gadā beidza jau Rīgas Medicīnas institūtu – un kā pirmais saņēma (sarkano) diplomu augstskolā, ko šodien pazīstam kā Rīgas Stradiņā universitāti. Šajā augstskolā viņš uzreiz kļuva Hospitālās ķirurģijas katedras asistentu, un piedalījās pirmajās sirds operācijās Latvijā.

1958. un 1968. gadā aizstāvēja divas disertācijas, 1969. gadā Viktoru Kalnbērzu ievēlēja par RMI Traumatoloģijas un ortopēdijas katedras vadītāju un profesoru, kā arī PSRS Medicīnas Zinātņu akadēmijas korespondētājlocekli.

Profesora mūža darbs bija Traumatoloģijas un ortoipēdijas zinātniski pētnieciskais institūts, ko profesors vadīja no 1959. līdz 1994. gada, izveidoja šo medciīnas iestādi par nozīmīgāko savas jomas zinātniski pētniecisko – ārstniecisko iestādi PSRS. Viņa vadībā tika izstrādātas simtiem distertācijas un zinātniski pētījumi, inovācijas un atklājumi. Vēsturē paliks profesora izstrādātais ārējās fiksācijas aparāts, kas bija īpaši piemērots kara apstākļiem. Afganistānas kara laikā profesors kā galvenais ārsts veica simtiem operāciju Kabulas kara hospitālī.

Profesoram bija zelta rokas un zelta sirds. Viņš varēja veikt operācijas, kuras neviens pirms tam nebija veicis, viņš viegli noorganizēt globālas konferences un kongresus. Bez profesora iniciatīvas un atbalsta nebūtu ne Pirmā pasaules latviešu ārstu kongresa 1989. gadā, ne žurnāla „Latvijas Ārsts”. Profesoram kopā ar Kristapu Kegi izdevās ieviest modernu endoprotezēšanu ne tikai Latvijā, bet visā PSRS.

Es pateicos savam profesoram par mūsu ilgajām sarunām un viedo padomu. Es pateicos par mūsu kopdarbu – grāmatu „Operējošs ķirurgs”

Nav jēgas uzskaitīt apbalvojumus un goda nosaukumus. Profesors Viktors Kalnbērzs vienkārši bija dižs cilvēks.

Autors: P. Apinis

Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!

In Memoriam Aivars Stengrevics

Plašais pasaules procesu redzējums un ārsta daudzpusīgās intereses bija saistītas ar onkoloģijas jomu.

Aivars Stengrevics bijis viens no prof. Veltas Brambergas skolniekiem, ilgus gadus vadījis LEKMI laboratoriju, kuras darbība bija saistīta ar onkoloģijas jomas zinātniskajiem pētījumiem. Aizstāvējis Dr.med. disertācijas darbu par limfogrāfijas diagnostisko izmantošanu onkoloģijā, kanilējot un kontrastējot sīkos limfvadus un limfmezglus. Faktiski limfogrāfiju var uzskatīt par mūsdienās plaši izmantotās sargmezglu kontrastēšanas un diagnostikas priekšteci, bez kuras nav iedomājama lielākā daļa krūts vēža un melanomas pacientu ķirurģiskā ārstēšana.

Daudzus jaunības gadus veltījis basketbolam gan Liepājā, gan vēlāk Rīgas Medicīnas institūta un citās mediķu komandās.

Ārsts vairāk kā 30 gadus ir konsultējis un operējis onkoloģiskos pacientus Latvijas Onkoloģijas centrā un dzimtajā Liepājā, bijis Latvijas Onkoloģijas centra galvenā ārsta vietnieks, ilgus gadus bijis viens no Latvijas Onkologu asociācijas vadītājiem un praktiskā darba darītājiem.

Aivars Stengrevics ir bijis modernā/mūsdienu vēža reģistra pamatlicējs Latvijā, to izveidojot līdz ar valsts neatkarības atjaunošanu un vadot līdz 2008. gadam, pēc kura tas nonāca SPKC pārvaldībā.

Ir daudzu publikāciju un zinātnisku pētījumu autors, kā arī grāmatas „Onkoloģija ģimenes ārstam” autors, kur grāmatas priekšvārdā ir teikts: „Onkoloģiskā slimnieka liktenis un dzīvība pirmām kārtām atkarīga no ārsta, pie kura slimnieks vērsies vispirms un visbiežāk tas ir primārās aprūpes ārsts. Tā kā onkoloģisko slimnieku skaits joprojām ir liels un nākotnē nebūt nemazināsies, ārstiem jābūt gataviem sniegt šiem cilvēkiem iespējami optimālu palīdzību.„

Latvijas Onkologu asociācija un Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!

Mediķi aicina prezidentu iestāties par finansējuma palielināšanu veselības nozarei

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācijas (LMa) pārstāvji šodien, 5. maijā, neklātienē tikās ar Latvijas Valsts prezidentu Egilu Levitu, lai vērstu uzmanību uz valdības plāniem nākamajos gados samazināt veselības aprūpes nozares finansējumu. Vienlaikus veselības nozares profesionālās organizācijas aicināja prezidentu uzsākt publisku diskusiju par nulles budžeta veidošanu valsts prioritāšu un visu izmaksu pozīciju atklātu pārskatīšanu.

“Veselības nozare vēršas pie Valsts prezidenta, jo līdzšinējā nesaprātīgā politiķu attieksme draud jau šogad un nākamajos gados radīt, iespējami, smagāko un visaptverošāko krīzi veselības aprūpes nozarē kopš Latvijas neatkarības atjaunošanas. Ja šovasar netiks pieņemti kardināli un veselības nozarei labvēlīgi lēmumi, tad mums neatliks nekas cits, kā lemt par premjera un valdības demisijas pieprasīšanu, kā  arī jau rudenī atkal gatavoties mediķu protestiem,” tiekoties ar Valsts prezidentu sacīja Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

LĀB, LJĀA un LMa tikšanās laikā vērsa uzmanību, ka jau gadu Latvijas iedzīvotāji praktiski nesaņem plānveida veselības aprūpes pakalpojumus, bet mediķi, kuru vidējais vecums ir vairāk nekā 50 gadi, ir izdeguši. Tāpat organizāciju pārstāvji brīdināja Valsts prezidentu, ka turpinot sistēmas badināšanu, ir gaidāms mediķu emigrācijas vilnis, īpaši – māsu un jauno ārstu.

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Ilze Aizsilniece: “Jau 2019. gadā mediķi rosināja Saeimu un valdību sākt darbu pie nulles budžeta, jo nav jābūt finansistam, lai būtu skaidrs, ka šajā valstī jau gadu desmitiem nauda tiek apzināti šķērdēta pilnīgi absurdām lietām, tā vietā, lai to novirzītu, piemēram, Latvijas iedzīvotāju veselībai.  Šķiet mēs dzīvojam paralēlās realitātēs. No vienas puses mums ir vairāk naudas nekā jebkad, bet no otras puses – Saeimas Sociālo un darba lietu komisija spriež, ka nevaram atrast 400 tūkstošu eiro onkoloģijas pacientiem…”

Sarunas laikā tika uzsvērts, ka veselības aprūpes nozarē strādā gudri cilvēki ar plašu redzesloku un zināšanām par to, kas notiek citās valstīs. Tepat kaimiņos ir Igaunija, kuras valsts budžets ir līdzīgs Latvijas, bet situācija veselības aprūpē ir kā diena pret nakti. Turklāt visās jomās – gan kopējā naudas apjomā, kas tiek novirzīts veselības nozarei, gan vienam pacientam atvēlētais finansējums, gan mediķu algas. Daudz labāka situācija ir arī Lietuvā un arī citās Austrumeiropas valstīs. Piemēram, tāda nelielas valstis kā Slovākija ne tikai no Eiropas Atveseļošanās un noturības plānā panākušas daudz lielāku kopējo finansējumu – 7,6 miljardi eiro, bet arī jau definējušas, ka būtiska tā daļa tiks novirzīta tieši veselības aprūpes sistēmas pilnveidei.

“Tā vietā, lai šajā smagajā cīņā ar pandēmiju no valsts saņemtu lojalitāti, politisku, tiesisku un finansiālu atbalstu, veselības aprūpē strādājošajiem ir bijis nemitīgi jācīnās par savām tiesībām un katru papildu eiro. Tā tas bija 2019. un 2020. gadā, gan ar atalgojuma palielināšanu, gan Covid-19 piemaksām. Un tā tas ir arī ar jauno veselības aprūpē strādājošo atalgojuma modeli, kura izstrādē mediķi starp dežūrām pavadīja gadu, lai valdība to noraidītu 20 minūtēs… Vēlamies atgādināt, ka tieši mediķi Covid-19 pandēmiju ir iznesuši un turpina iznest uz saviem pleciem, vienlaikus mēģinot sakārtot arī veselības aprūpes nozari un, patiesību sakot – darot politiķu darbu!” sarunas laikā uzsvēra Latvijas Māsu asociācijas prezidente Dita Raiska.

Nozares pārstāvji prezidentam sacīja, ka mediķi vēlas redzēt skaidru vismaz piecu gadu plānu, kurā precīzi iezīmēts finansējums veselības aprūpes nozarei un tajā strādājošo atalgojumam. Lai to panāktu, Saeimai, ministrijām un valsts iestādēm ir jāsāk sadarboties un koordinēti strādāt vienota mērķa labā.