LĀB ziņas

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
LR Saeimas priekšsēdētajai Inārai Mūrniecei

Rīgā, 2020. gada 1.decembrī Nr. 01.23.2/172

Par ieguldījumu iedzīvotāju informēšanā,  demokrātijas vērtību graušanu un policejiskas valsts izveidi

Vienmēr esmu lepojusies, ka dzīvoju un strādāju demokrātiskā valstī, kurā katram cilvēkam ir tiesības uz vārda un rīcības brīvību, nebaidoties no vajāšanas un represijām. Arī līdzšinējās krīzēs mēs esam spējuši šīs vērtības kopīgi nosargāt, neejot vieglākās pretestības ceļu un nepieņemot aplamus lēmumus. Tāpēc manī neizpratni un bažas raisa Saeimas un Ministru Kabineta visā nopietnībā apsvērtā iecere Krimināllikumā paredzēt atbildību par aicinājumu neievērot Covid-19 ierobežojumus.

Diemžēl COVID-19 pandēmijas krīze ir kļuvusi par smagu pārbaudījumu ne tikai Latvijas ekonomikai un veselības aprūpes sistēmai, bet arī lēmumpieņēmējiem, jo ne visi miera laika lēmumpieņēmēji ir labi pārmaiņu vadītāji paaugstināta stresa apstākļos. Turklāt krīzes vadītājiem ir jābauda nedalīta sabiedrības uzticība un cieņa.  

Uz grūtiem jautājumiem nav vieglu atbilžu! Sarežģītas situācijas prasa kompleksus risinājumus, kam nepieciešama zināšanas un pieredze, spēja uzņemties atbildību un strādāt komandā. Krīzēs labs vadītājs nevis šķeļ, bet apvieno, gudri vada un iedvesmo, neaizmirstot nevienu savas valsts iedzīvotāju. Tāpēc šādu nepārdomātu iniciatīvu virzīšana ir satraucoša un neizprotama, īpaši ņemot vērā to, ka nav līdz šim veikta mūsdienīga iedzīvotāju informēšana. Tā būtu jāorganizē  izmantojot vienkāršus informācijas tehnoloģiju rīkus, ja nepieciešams – vairākās valodās.

Demokrātijās lēmumi tiek pieņemti diskusiju ceļā, spējot pamatoti un plaši sabiedrībai skaidrot to mērķi un ieguvumus. Tikai autoritāros režīmos problēmas tiek risinātās ar aizliegumu un sodu palīdzību, tādejādi novēršot uzmanību no galvenā – nespējas vadīt valsti un sabiedrību. Latvijas valsts un sabiedrība ir pelnījusi cieņu un demokrātisku pārvaldību, kas atbilst 21. gadsimta garam un vispārpieņemtām vērtībām. Tāpēc aicinu valsts augstākās amatpersonas nepieļaut sabiedrības šķelšanu un policejiskas valsts izveidi.

LĀB prezidente
Dr. Ilze Aizsilniece

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir nosūtījusi vēstuli Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru Kabinetam, tai skaitā Veselības ministrijai, kurā lūdz vēlreiz izskatīt jautājumu par veselības aprūpes finansējumu šajā un nākošajos gados. Vēstulē LĀB vērš uzmanību, ka kaimiņvalstīs un citās Eiropas valstīs veselības aprūpei un pacientu ārstēšanai tiek novirzīti daudz lielāki līdzekļi, un arī piemaksas par darbu COVID-19 apstākļos ir ievērojami lielākas nekā Latvijā.  

“Lietuvā piemaksas slimnīcās strādājošajiem mediķiem ir pat līdz 100%, bet Latvijā tās nav lielākas par 20% jeb vidēji tie ir pārdesmit līdz 100 eiro vienam cilvēkam. Latvijas mediķi pašlaik strādā uz spēku izsīkuma un izdegšanas robežas, tāpēc niecīgais atlīdzības palielinājums nav pieņemams un vēlreiz parāda politiķu attieksmi pret veselības nozari un tajā strādājošajiem,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Vienlaikus LĀB prezidente norāda, ka veselības aprūpes savlaicīga nodrošināšana visiem Latvijas iedzīvotājiem ir valsts drošības un attīstības jautājums. ”Vienlaicīgi un nekavējoties ir jārisina jautājums par nepietiekamo finansējumu visa veida pacientu izmeklējumiem, ārstēšanai un rehabilitācijai. Pašlaik nevis politiķi, bet iedzīvotāji un darba devēji paši meklē tam risinājumu, iegādājoties privātās veselības apdrošināšanas polises, bet tas nav stratēģiski pareizi! Ir jādomā par veselības aprūpes pakalpojumu pieejamības uzlabošanu visiem iedzīvotājiem, ne tikai tiem, kuru darba devējiem vai pašiem ir šāda iespēja,” smago situāciju nozarē skaidro I. Aizsilniece.

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atbalsta Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas 11. novembrī pieņemto lēmumu galīgajā lasījumā atbalstīt likuma “Par akcīzes nodokli” grozījumus, kas paredz straujāku akcīzes nodokļa pieaugumu tabakas izstrādājumiem un papildus iegūto līdzekļu novirzīšanu onkoloģijas pacientu ārstēšanai.

“Latvijas Ārstu biedrība pilnībā atbalsta valdības un Saeimas deputātu lēmumu paaugstināt akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem, papildus iegūtos līdzekļu novirzot onkoloģijas pacientu ārstēšanai. Šādi lēmumi atbilst attīstīto valstu labajai praksei un apliecina lēmumpieņēmēju izpratni par veselības aprūpes nozares un pacientu aktuālajām problēmām un vajadzībām. LĀB aicina arī citas ārstu profesionālās asociācijas paust publisku atbalstu Saeimas iecerei, kas varētu sniegt būtisku ieguldījumu onkoloģijas pacientu ārstēšanā un sabiedrības veselībā,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Saskaņā ar SPKC statistikas datiem, katru gadu onkoloģiskās saslimšana Latvijā tiek diagnosticēta vidēji 11 tūkst. cilvēku. Mirstība no bronhu un plaušu ļaundabīgā audzēja ir pirmajā vietā ­– katru gadu no tā mirst aptuveni 1000 cilvēku.

“Eiropas Savienībā katrs otrais smēķētājs nomirst priekšlaicīgi, vidējais smēķētāju mūža ilgums ir  par 14 gadiem īsāks. 25% gadījumu nāves cēlonis ir smēķēšanas izraisīta slimība. Trešais biežākais nāves cēlonis ES ir plaušu vēzis, kas vairāk nekā 80% gadījumu ir smēķēšanas sekas,” norāda pneimonologs un LĀB valdes loceklis Alvils Krams.

Vecumā no 15-74 gadiem regulāri smēķē 22% Latvijas iedzīvotāju, gandrīz 32% vīriešu un 12 % sieviešu. Liels smēķētāju īpatsvars ir jauniešu un ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vidū – vecuma grupā no 15 līdz 24 gadi smēķē 25% vīriešu, bet no 25 līdz 34 gadi – 36% vīriešu. Dramatisks smēķētāju vīriešu īpatsvars ir vecumā no 35 – 54 gadi – teju 50%.

Foto: pexels.com

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ikgadējā balsojumā ir noskaidrojusi 2020. gada Profesora Ilmāra Lazovska balvas laureātu. Šogad prestižo medicīnas apbalvojumu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā saņems infektoloģe profesore Ludmila Vīksna.

“Balsošana par balvas pretendentiem notika četrās Latvijas Ārstu biedrības starpdisciplinārajās konferencēs. Biedrības valde balsojumam bija izvirzījusi sabiedrībā un ārstu vidē pazīstamus un visu cienītus kolēģus – Ugu Dumpi, Juriju Perevoščikovu, Ludmilu Vīksnu un Daci Zavadsku. Spraigā balsojumā par šī gada balvas laureāti ir kļuvusi profesore Ludmila Vīksna –  personība – izcila ārste, aizrautīga zinātniece, prasmīga un principiāla studentu un ārstu izglītotāja,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Profesore Ludmila Vīksna ir absolūti uzticīga profesijai un savu skolotāju, tai skaitā profesora I.Lazovska, ideāliem. Pateicoties viņas zināšanām un prasmei saprotami izskaidrot sarežģīto, mūsu valsts iedzīvotāji uzzina svarīgāko par infekcijām. Koleģialitāte, milzīgas darba spējas, nesavtīgums, plašs redzes loks un absolūta humora izjūta ir īpašības, kas raksturo profesores personību. L. Vīksnas uzrakstītās grāmatas atrodamas gan ārstiem uz galda, gan arī Latvijas iedzīvotāju bibliotēkās. Profesora Ilmāra Lazovska balvu Latvijas Ārstu biedrība iedibināja 2011. gadā, godinot izcilā iekšķīgo slimību ārsta, nefrologa, sabiedrības veselības speciālista un medicīnas filozofa piemiņu. Līdz šim Ilmāra Lazovska balvu par fundamentālu ieguldījumu medicīnā vai ārstu izglītībā saņēmuši: kardiologs profesors Andrejs Kalvelis, gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns, torakālais ķirurgs Jāzeps Baško, internists asoc. profesors Jānis Raibarts, oftalmoloģe profesore Guna Laganovska, kardiologs profesors Gustavs Latkovskis, ķirurgs, onkologs ķīmijterapeits, onkoloģijas ķirurgs asoc. profesors Jānis Eglītis, nefrologs profesors Harijs Čerņevskis un bērnu ķirurgs, veselības aprūpes vadības speciālists Edvīns Platkājis.