Skip to content

Jaunumi

PSKUS aicina komandā NEATLIEKAMĀS MEDICĪNAS ĀRSTU,ĀRSTU ANESTEZIOLOGU, REANIMATOLOGU

Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca ir dibināta 1910. gadā un lepojas ar savu ilggadīgo vēsturi un tradīcijām. Apgūstot modernākās tehnoloģijas, sekojot jaunākajām tendencēm un pakalpojuma kvalitātes prasībām, slimnīca ir kļuvusi par lielāko un modernāko ārstniecības iestādi Latvijā, kura šobrīd nodarbina ap 3000 darbinieku. Mūsu panākumu garants ir profesionāli un motivēti darbinieki.

VSIA «Paula Stradiņa klīniskā universitātes slimnīca» aicina pieteikties amatam
SERTIFICĒTUS ĀRSTUS
(NEATLIEKAMĀS MEDICĪNAS ĀRSTS UN ĀRSTS ANESTEZIOLOGS, REANIMATOLOGS)
NEATLIEKAMĀS MEDICĪNAS CENTRĀ
ŠOKA PALĀTĀ

Galvenie amata pienākumi:

  • sniegt pacientiem kvalitatīvu neatliekamo medicīnisko palīdzību, ārstēšanu un lemt par turpmākās veselības aprūpes taktiku atbilstoši pacientu veselības stāvoklim;
  • izvērtējot pacientu veselības stāvokļa izmaiņas, veikt dzīvības glābjošas manipulācijas, nepieciešamības gadījumā organizēt papildus izmeklējumus un konsīlijus pieaicinot slimnīcas atbildīgos ārstus-speciālistus konkrētajā jomā;
  • sadarboties ar citu specialitāšu ārstiem;
  • nepieciešamības gadījumā un pieļaujamā apjomā sniegt tuviniekiem informāciju par pacienta veselību un nozīmīgām tās izmaiņām;
  • pēc struktūrvienības ārstu speciālistu lūguma konsultēt  pacientus;
  • savlaicīgi un atbilstoši slimnīcas un normatīvo aktu prasībām dokumentēt iegūtās ziņas par pacientu veselību un nozīmēto terapiju.

Prasības pretendentiem:

  • augstākā medicīniskā izglītība(ārsta grāds);
  • neatliekamās medicīnas ārsta vai ārsta anesteziologa reanimatologa sertifikāts;
  • reģistrācija ārstniecības personu reģistrā;
  • iepriekšēja darba pieredze specialitātē;
  • teicamas sadarbības un komunikācijas prasmes, spēja darboties patstāvīgi un komandā;
  • spēja ātri reaģēt un darboties neatliekamās situācijās, analītiski domāt un pieņemt lēmumus;
  • precizitāte, iniciatīva, augsta atbildības sajūta;
  • datora prasmes ikdienas lietotāja līmenī (Word, Excel, Outlook, Ārsta Birojs);
  • obligātas valsts valodas zināšanas, vēlamas citu svešvalodu (krievu, angļu, vācu) zināšanas sarunvalodas līmenī.

Piedāvājam:

  • atbildīgu,  dinamisku un izaicinošu darbu;
  • profesionālās izaugsmes iespējas;
  • atvieglotus nosacījumus medicīniskajai aprūpei slimnīcā;
  • sociālās garantijas un stabilu atalgojumu.

Darba laiks: dežūras (12h vai 24h)

Darba samaksa:

  • stabilu atalgojumu (stundas likme 11.20 EUR bruto) un piemaksas atbilstoši darba likumam, likumdošanai un koplīgumam (par darba intensitāti, darba stāžu, darbu nakts stundās, dienas koeficientu).
  • papildus mainīgo darba samaksas daļu (apmērs atkarīgs no sasniedzamo darba mērķu izpildes).

CV un pieteikumu (ar norādi “ĀRSTS NEATLIEKAMĀS MEDICĪNAS CENTRĀ ŠOKA PALĀTĀ”)
sūtīt slimnīcas Personāla vadības daļai elektroniski uz e-pastu: personals@stradini.lv; tālrunis informācijai 6706 9725

Pateicamies par atsaucību un lūdzam ievērot, ka sazināsimies ar kandidātiem, kuri tiks aicināti uz darba interviju!

Mediķu organizācijas: Politiķu attieksme pret veselības nozari ir bezatbildīga

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) uzskata, ka Latvijas politiķu attieksme pret veselības aprūpes nozari ir bezatbildīga, tāpēc cilvēkresursu trūkums medicīnā ir sasniedzis katastrofālu līmeni. Organizācijas uzstāj, ka politiķiem ir jārod papildu finanšu līdzekļi veselības aprūpes prioritātēm. Pretējā gadījumā finansējums veselības aprūpei 2022. līdz 2024. gadam joprojām būs vairāk nekā divas reizes mazāks nekā citās Eiropas valstīs.

“Slims cilvēks – slima valsts! Veselības aprūpē strādājošie ir noguruši ne tikai no pārslodzes, mēs izdegam, jo politiķu nejēdzīgo lēmumu dēļ mēs saviem pacientiem nevaram sniegt mūsdienīgu un efektīvu ārstēšanu. Daudz smagāk par garajām darba stundām ir noskatīties, kā par invalīdiem kļūst vai no dzīves aiziet cilvēki, kurus būtu iespējams izglābt, ja vien valstij būtu ilgtermiņa plāns veselības nozares attīstībai un politiķiem drosme pārskatīt valsts budžeta tēriņu lietderību,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Organizācijas vērš uzmanību, ka valdības sagatavotais valsts budžeta finansējuma piedāvājums neparedz palielināt nozares finansējuma īpatsvaru kopējā valsts budžetā atbilstoši IKP pieauguma prognozei. Plānots, ka 2024. gadā tas joprojām būs tikai 3,9% no IKP. Šāds finansējuma apjoms ne tikai neļaus ieviest jauno atalgojuma modeli, tas nedos iespēju būtiski uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību.

“Īpaši skumji ir tas, ka Lietuva un Igaunija, ar kurām pēc neatkarības atgūšanas mēs startējām no vienām izejas pozīcijām, šajos gados ir spējušas gan reformēt veselības aprūpes sistēmu, gan atvēlēt tai būtiski lielākus valsts budžeta līdzekļus. Kopējais veselības aprūpes finansējums (valsts un privātais) uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā Latvijā bija 1766 eiro, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi – 2505 un 2512 eiro. Vēl dramatiskāka ir atšķirība ar Ziemeļvalstīm, piemēram, Norvēģija viena sava iedzīvotāja ārstēšanai gadā tērē 5748 eiro,” skaidro LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

Katru gadu Latvija zaudē 200 ārstu, kas dodas prom no Latvijas. Savukārt situācija ar ārstu palīgiem, māsām un māsu palīgiem, kas ir vieni no veselības aprūpes sistēmas stūrakmeņiem, ir pavisam dramatiska.

“Māsas jau drīzumā varēsim ierakstīt “sarkanajā grāmatā”, jo to skaits kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir sarucis teju uz pusi, un Latvijā pašlaik trūkst 3500 māsu! Savukārt esošais personāls strauji noveco – ārstu un ģimenes ārstu vidējais vecums – 54 gadi, bet māsu vidējais vecums – 48 gadi,” norāda LMa viceprezidente Ilze Ortveina.

Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība – uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Salīdzinājumam – Igaunijā ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārsti un 7,8 māsas. Savukārt atpalicība no Eiropas attīstītajām valstīm ir vēl dramatiskāka, piemēram, Austrijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 5,2 ārsti, ber Norvēģijā – 17,2 māsas.

Krāslavas slimnīca aicina pieteikties darbā ĀRSTU, TERAPIJAS NOD. VADĪTĀJU

SIA “Krāslavas slimnīca”
(Reģistrācijas Nr.41503032140)
aicina pieteikties darbā ĀRSTU, TERAPIJAS NODAĻAS VADĪTĀJU 

Galvenie pienākumi:

  • pacientu veselības un funkcionālā stāvokļa novērtēšana
  • ārstēšanas plāna izveide
  • pacientu veselības stāvokļa uzraudzība ārstēšanas laikā
  • korekti un savlaicīgi dokumentēt ārstēšanas procesu atbilstoši normatīvajiem aktiem.

Darba vieta – Krāslavas, Rīgas iela 159

Prasības:

  • ārsta grāds ar specializāciju specialitātē
  • reģistrācija ārstniecības personu reģistrā
  • latviešu valodas prasmes, saskaņā ar Valsts valodas likuma prasībām (augstākās kategorijas līmenī)
  • spēja analizēt situācijas un pieņemt profesionālus lēmumus, augsta atbildības sajūta
  • prasme strādāt komandā un veidot pozitīvu sadarbību ar pārējiem komandas speciālistiem
  • labas saskarsmes prasmes

Slimnīca piedāvā:

  • pievienoties profesionālai un motivētai komandai, iegūt lielisku darba pieredzi, ikdienu pavadot dinamiskā darba vidē, labus darba apstākļus, stabilu atalgojumu atbilstoši kvalifikācijai no 1500 euro un sociālās garantijas (veselības apdrošināšanas polise pēc sešiem nostrādātiem mēnešiem).
  • piemaksas atbilstoši darba likumdošanai un koplīgumam;
  • transporta izdevumu kompensāciju;
  • Dienesta dzīvokli.

Motivētu pieteikuma vēstuli, CV un izglītības dokumenta kopiju līdz 08.10.2021. sūtīt elektroniski uz e-pastu kns@krasmed.lv vai iesniegt SIA “Krāslavas slimnīca”, Rīgas iela 159, Krāslavā, Rīgas iela 159, LV-5601.
Tālr. informācijai: 29352353 (Jeļena Ogorelova).

Pamatojoties uz Vispārīgo datu aizsardzības regulu, informējam, ka pieteikuma dokumentos norādītie personas dati tiks apstrādāti, lai nodrošinātu tikai šīs vakances atlases procesu. Datu pārzinis ir SIA “Krāslavas slimnīca”, adrese: Rīgas iela 159, Krāslava, LV-5601.

Latvijas Ārstu biedrība nosoda naida runu un draudu izteikšanu ārstiem

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) nosoda naida runu un jebkāda veida draudu izteikšanu ārstiem, un aicina sabiedrību ar cieņu un izpratni izturēties pret veselības nozares profesionāļiem. LĀB uzskata, ka ir nepieciešama aktīvāka valsts atbidīgo iestāžu iesaiste ārstu un citu medicīnas profesionāļu aizstāvībā. Biedrība arī aicina visus politiskos spēkus solidarizēties SARS-CoV-2 vīrusa apkarošanā, nevis dažādos veidos noniecināt ārstus, traucējot viņiem pildīt savus profesionālos pienākumus.

LĀB apzinās, ka Covid-19 pandēmijas izplatība ir raisījusi cilvēka dzīves stila un paradumu maiņu, nepieciešamību pielāgoties jaunajiem apstākļiem, atstājot būtisku tiešu un netiešu ietekmi uz cilvēku fizisko un mentālo veselību. Latvijas ārsti, tāpat kā citviet pasaulē, ar šīs infekcijas radītām sekām sastopas ikdienā un redz slimības smagāko pusi – cilvēku nokļūšanu intensīvās terapijas nodaļās, ilgstošu rehabilitāciju un nāvi. Tāpēc ārstu pienākums ir skaidrot šīs slimības nopietnību, rūpējoties par visas sabiedrības veselību.

Aktīva veselības nozares profesionāļu publiskā viedokļa paušana, kas ir ārsta profesionālais pienākums, ir izraisījusi līdz šim nepieredzētu naida un draudu vilni pret ārstiem. Diemžēl ir dzirdami arī naidīgi amatpersonu izteikumi, kas vērsti pret nozares profesionāļiem, kuri ne tikai savā darbā aktīvi cīnās ar Covid-19, bet arī veicina sabiedrības izpratni par esošo situāciju un iespējamiem tās risinājumiem. Ir absolūti nepieņemami, ka ārsti tiek pakļauti psiholoģiskiem un fiziskiem draudiem par sava darba veikšanu sabiedrības labā. Tas veicina izdegšanu un grauj mediķu motivāciju strādāt. Tāpēc Biedrība rosina attiecīgās valsts pārvaldes institūcijas aktīvi vērsties un izskaust šādus gadījumus.

LĀB aicina veselības aprūpē strādājošos, kas saņēmuši draudus vai regulāri cieš no naida runas, neklusēt un informēt par to attiecīgās tiesībsargājošās iestādes.

Šodien, 15. septembrī „Greenpeace” svin 50. dzimšanas dienu

„Greenpeace” ir viena no pasaulē zināmākajām rīcības grupām ar nozīmīgākajiem uzstādījumiem. Organizācijas piecdesmit gadi pasaulē tiek atzīmēti ar skatienu nākotnē „skaties atpakaļ un raugies uz priekšu”

Greenpeace organizācija izveidota 1971. gada 15. septembrī, kad laiva (zvejnieku kuteris) ar tādu pašu nosaukumu centās apturēt ASV kodolizmēģinājumu. Laiva izbrauca no Kanādas ostas Vankūveras ar solījumu apturēt kodolizmēģinājumu pie Aļaskas krastiem. Brauciens sākās idealistiski, beidzās policijā, bet ASV pārtrauca kodolizmēģinājumus Aļaskas salās, bet vēlāk, pateicoties tieši „Greenpeace” aktivitātēm kodolizmēģinājumu skaitu uz zemeslodes ir izdevies reducēt un ierobežot. 

Sākums pirms 50 gadiem

Tālo septiņdesmito gadu sākumā ekoloģijas ideja nebija moderna. Pasaule par plastmasu, atoma izmantošanu un pesticīdiem jūsmoja.

Septiņdesmito gadu sākumā bija atsevišķas dabas aizsardzības grupas, kas centās izveidot vai nosargāt nacionālos parkus un rezervātus, bet globālas organizācijas nudien nebija, kur nu vēl ekoloģiska rīcības kustība, kas iestātos ne tikai par dabu, okeānu, dzīvniekiem, bet arī par mieru un pilsoniskām tiesībām. ASV bērnu zobos un Antarktīdas pingvīnu kaulos jau bija atrastas stroncija pēdas, kas lika saprast, ka pat lokāli kodolizmēģinājumi atstāj pēdas pa visu zemeslodi.

Un vēl – šo tālo septiņdesmito gadu sākumā notika Vjetnamas karš ar neiedomājami plašu ķīmisko vielu izmantošanu. Amerikāņi uzzināja, ka ne tikai viņi pieprot izmantot pesticīdus Vjetnamas džungļu iznīcināšanā, bet arī viņu karavīri dažādos veidos tiek indēti. Savukārt amerikāņu disidenti un pacifisti (patiesībā pret Vjetnamas karu tajā laikā cīnījās ap 50 000 amerikāņu, galvenokārt studenti un uzņēmēji, kuros amerikāņu politiķi un mēdiji redzēja „Kremļa roku”), visi, kas cīnījās pret Vjetnamas karu, pārcēlās uz Kanādu, pulcējās Vankuvērā. Bet Kanādas rietumos valdīja ekoloģiska katastrofa – notika nesaudzīga mežu izciršana, ap visu Vankuvēru dūmoja celulozes rūpnīcas, kas pilnībā iznīcināja dzīvību upēs, ezeros un pat okeāna piekrastē. Un tieši Vankuvērā Bens un Dorotija Metkalifi 1970. gadā izvietoja vides stendus ar lozungu „Ekoloģija? Paskaties! Tu esi tajā iesaistīts”.

1969. gada novembrī Amerikas Savienotās Valstis paziņoja par 5 megatonu kodolbumbas izmēģinājumu, kas bija paredzēts 1971. gada oktobrī Amčitkas salā 4000 kilometru uz ziemeļrietumiem no Vankūveras. Šī sala bija ASV savvaļas dzīvnieku krātuve un ligzdošanas vieta 131 putnu sugai, galvenokārt jūras putniem. Sprādziens uz salas jau bija izdarīts arī iepriekš, tas bija izraisījis zemestrīci 6.9 balles pēc Rihtera skalas un iznīcinājis lielu daļu savvaļas zīdītāju uz salas. Bet Vankuveras ļaudis nobaidīja šīs 6.9 balles. Ja zemestrīce būtu stiprāka, un lielāka atombumba būtu izraisījusi lielāku zemestrīci, varētu rasties cunami. Bobs Hanters uzrakstīja sleju par risku, ka sprādziens varētu izraisīt cunami Kanādas rietumu piekrastē un radīja saukli „Netaisiet vilni”. Irvings Stovs ierosināja pilsoņu grupai apturēt spridzināšanu. Aktīvistu grupa sevi nosauca par viļņa novēršanas komisiju “The Don ‘t Make a Wave Committee”. Un viņi vienojās braukt ar laivu uz Amčitku, lai stātos pretī atombumbas izmēģinājumiem.

Komiteja tikās Unitārajā baznīcā, apspriedās – kā atrast laivu un kapteini, kas vēlētos doties šajā bīstamajā braucienā. Kad sanāksme beidzās, Irvings Stovs ar pirkstiem parādīja zīmi “V” un teica “Miers”. Bet Bils Darnels atbildēja, — lai tas ir zaļš miers. Šis termins “zaļais miers” simbolizēja saplūdušās miera un ekoloģijas kustības.

1971. gada septembrī grupa sēdās 64 pēdu garā zivju laivā (mūsu izpratnē – kuteris) “Phyllis Cormack”, kuru skiperēja makšķernieks Džons Kormaks. Protesta braucienam laivu pārkristīja par „Greenpeace”.

Attēlā: kapteinis Džons Kormaks gatavs doties ceļā uz Amčitkas salu apturēt kodolizmēģinājumu

ASV detonēja bumbu, pirms “Greenpeace” kuģis paguva sasniegt Amčitkas salu, bet šis brauciens radīja tādu rezonansi Kanādā, ASV un Eiropā, ka ASV atcēla visus turpmākos kodolizmēģinājumus Aļaskā.

Šo pirmo braucienu aizsargāt salu no kodolizmēģinājuma, kurā netrūka ASV un Kanādas militāristu pretestības, radioaktīvā apstarojuma un vētru, mēs uzskatām par „Greenpeace” dzimšanas dienu un šogad svinam organizācijas 50 gadus. Toreiz, tālajā 1971. gadā vides un miera aktīvisti Vankūverā bija atklājuši būtiskāko ziņu jebkuram sociālajam cīnītājam: viņi spēja uzvarēt. 

Attīstība, cīņas, zaudējumi un uzvaras

Nākamajā gadā komiteja pieņēma nosaukumu, kas nevainojami atbilda tās garam un idejai: „Greenpeace Foundation”. Bens un Dorotija Metkalifi pārņēma organizācijas vadību un sāka līdzīgu kampaņu pret Francijas atombumbu izmēģinājumiem Klusā okeāna dienvidos.

1972. gadā kanādiešu ekologs Fārlijs Moats un Vankuveras neirobiologs (patiesībā smadzeņu pētnieks, kas pētīja vaļu kognitīvās spējas) Pols Spongs sāka cīņu par vaļu medību aizliegumu. Padomju un Japānas vaļu mednieki tajā laikā jau pilnībā bija iznīcinājuši pelēkos vaļus, bet arī visas citas vaļu sugas gāja mazumā. Spongs ieradās „Greenpeace” ar aicinājumu uzsākt kampaņu, lai glābtu vaļus, izmantojot taktiku, kas līdzinājās pret atombumbu vērstajai taktikai.  

Vaļiem bija vajadzīga palīdzība, un kampaņa pavēra jēdziena „ekoloģija” plašāku nozīmi, tā pēkšņi ļāva rūpēties par pašu planētu Zemi un visiem Zemes radījumiem. „Greenpeace” aktīvisti iefiltrējās Starptautiskās vaļu medību komisijas arhīvā lai izpētītu vaļu mednieku darbību, kā arī pārgāja uz piepūšamajām laivām, un šīs laivas kļuva par Greenpeace ikonu.

1975. gada aprīlī aktīvisti ar to pašu „Phyllis Cormack” kuģi devās meklēt vaļu zvejas flotes. Jūnijā viņiem izdevās pārtvert padomju vaļu fabrikas kuģi „Дальный Восток” 50 jūras jūdzes uz rietumiem no Kalifornijas. Aktīvisti uzņēma fotogrāfijas un 16 mm filmu, lai dokumentētu satikšanos. Viņiem izdevās parādīt pasaulei vaļu slepkavības un to – kā piepūšama laiva var nostāties starp vaļu harpūnu un dzīvnieku. Ja līdz tam organizāciju „Greenpeace” par saviem niknākajiem ieanidniekiem uzskatīja ASV un franču militāristi, tad kopš tā brīža – arī PSRS. Pēc nedēļas, kad filma un fotogrāfijas bija izplatītas visā pasaulē, „Greenpeace” tika atzīts starptautiski.   

„Greenpeace” metās glābt arī roņus un citus ūras zīdītājus, glābt mežus visā pasaulē. Pēc „Greenpeace” modeļa radās jaunas ekoloģiskas grupas, piemēram, „Zemes draugi”. „Greenpeace” nekad nav pieņēmusi nevienu ziedojumu no valdībām, tikai no zaļi domājošiem cilvēkiem. 1977. gadā publiskie ziedojumi ļāva „Greenpeace” kolēģiem Londonā Ņūbornam un Bellai iegādāties pirmo kuģi – Aberdīnas traleri, kas tika nosaukts par „Rainbow Warrior”, un kurš ir daudz cietis. 1979. gadā Amsterdamā tika nodibināta „Greenpeace International”. Vēl šodien organizācijas galvenā mītne atrodas Amsterdamā, necilā biroju kvartālā.

Starp uzvarām ir arī traģēdija. 1985. gadā Francijas slepenais dienests sašāva un nogremdēja „Greenpeace” flagmaņkuģi “Rainbow Warriors”, kamēr tas atradās Jaunzēlandes dokos, nogalinot portugāļu fotogrāfu Fernando Pereiru.

Kopš tā laika organizācijas sasniegumi ietver palīdzību, lai apturētu komerciālu vaļu ķeršanu, vēršanos pret fosilā kurināmā kompānijām, darbu toksiskās izgāztuves apturēšanā un Antarktīdas aizsargāšanā. Joprojām „Greenpeace” un pasaules zaļi domājoši cilvēki atceras Krievijas rīcību 2013. gadā, kad „Rainbow Warriors”, kurš cīnījās pret naftas urbumiem Arktikā, tika apturēts ar militāru spēku, aktīvisti tika apcietināti un pēc tam ilgi cīnījās ar Krievijas jurispodences īpatnībām.

“Greenpeace” kopš paša sākuma ir ievērojami paplašinājies, un šobrīd tajā strādā vairāk nekā 3500 darbinieku 55 valstīs – gandrīz tikpat liels skaits kā dažos daudznacionālos uzņēmumos, pret kuriem joprojām cīnās „Greenpeace”. 

„Greenpace” bieži rīko drosmīgus protestus, lai uzsvērtu steidzamo nepieciešamību pēc rīcības klimata kontrolē, dabas daudzveidības mazināšanā un pasaules piesārņojuma mazināšanā.

„Greenpeace” tagad arvien vairāk izmanto citas stratēģijas, tostarp uz klimata izmaiņu novēršanu balstītas tiesiskas darbības pret valdībām un piesārņotājiem.  

Organizācijai parādījušies jaunākas paralēlas un radikālākas organizācijas, piemēram, „Extinction Rebellion”, kuras aktīvisti pielīmējas pie ēkām vai bloķē ceļus un tiltus.  

Piecdesmit gadus pēc pirmās kampaņas kuģis šodien atkal ir ceļā no Vankūveras uz Aļasku, bet „Greenpeace” tagad ir nacionālie un reģionālie biroji visā pasaulē. Tā ir gara un nebeidzama cīņa ar ierēdņiem, multimiljonāriem, valdībām, militāristiem, mežu dedzinātājiem, dzīvnieku un cilvēku slepkavām, lai paglābtu Zemi no ekoloģiskas katastrofas.   

Turpmākie piecdesmit gadi 

Pēc 50 gadu ilgām aktivitātēm vides jomā, šodien „Greenpeace” iztēlojas, kā panākt progresu nākamo 50 gadu laikā.

Šobrīd „Greenpeace” nozīmē tūkstošiem vides grupu, vides ministru, vides aģentūru, aizsargājamu zonu, tiesību aktu, zinātnisku dokumentu, brīdinājumu, datu, konferenču, valdības solījumu un publisku protestu. Mums ir miljoniem it kā videi nekaitīgu produktu, ilgtspējīgu procesu un videi draudzīgu korporatīvo misiju paziņojumu. Ar šīm lietām lepojas valdības un skaļi runā Eiropas komisāri, valstu prezidenti un globālie steikholderi. Viņi ir pārņēmuši „Greenpeace” saukļus un lozungus, brauc dārgās mašīnās, dzīvo milzīgās apkurināmās vai kondicionētās mājās, veicina vēl lielāku nevajadzīgi produktu ražošanas apjjomu, bet vārdos runā itin zaļi. Tas daudziem šķiet potenciāli daudzsološi, bet „Greenpeace” šodien, savā 50 dzimšanas dienā uzdod sev un citiem divus vienkāršus jautājums: „Vai cilvēce uz Zemes šodien ir noturīgāka nekā mēs 1971. gadā?”, „Vai augi un dzīvnieki uz zemeslodes ir labāk pasargāti?”

Diemžēl atbilde uz šiem jautājumiem nepārprotami ir “Nē.” Mēs neesam noturīgāki 2021. gadā kā bijām 1971. gadā. Ir mazāk bioloģiskās daudzveidības, ir vairāk siltumnīcas efekta gāzu atmosfērā, vairāk toksīnu mūsu augsnēs, mazāk oglekļa mūsu augsnēs, mazāk auglīgas augsnes, sausākas upes un nedzīvi ezeri, vairāk okeāna mirušo zonu, mazāk mežu, vairāk tuksneša, vairāk cilvēku, (vismaz 700 miljoni cilvēku dzīvo badā), taču arvien lielākas cilvēku prasības pret visiem sarūkošajiem resursiem.

Kopš 1971. gada cilvēku skaits ir palielinājies vairāk nekā divas reizes (no 3,76 līdz 7,67 miljardiem), bet mugurkaulnieku skaits ir samazinājies par vairāk nekā 30%, un kopā zivis, abinieki, rāpuļi, putni un zīdītāji ir samazinājušies par 60%. Komerciālie zivju krājumi ir noplicināti par 85%, un skābekļa noplicinātās okeāna zonas ir palielinājušās par 75%. Zemeslode ik gadu turpinām zaudēt apmēram 13 miljonus hektāru meža. Tajā pašā laikā kopš 1971. gada cilvēku oglekļa emisijas ir palielinājušās par 250%, no aptuveni 4 līdz 10 gigatonnām gadā.   

It kā ir spēcīga klimata politika, un pēdējos 42 gados notikušas 34 starptautiskas sanāksmes par klimata pārmaiņām, bet mūsu globālās oglekļa emisijas turpina pieaugt. Mēs saskaramies ar daudz vairāk nekā klimata krīzi. Mēs saskaramies ar sarežģītu globāla mēroga ekoloģisku krīzi. Klimata traucējumi ir viens šīs krīzes simptoms.

Kā mēs mainīsim cilvēka trajektoriju, prom no izaugsmes, haosa un sabrukuma? Kāds ceļš mūs vedīs uz patiesu ilgtspēju? Mūsu pēcnācējiem un visām citām sugām uz zemeslodes būs daudz labāk, ja mēs aptversim savas attiecības ar dzīvo Zemi, mācīsimies no pašas dabas, apzināti vienosimies, palēnināsim mūsu ekonomiku un ļausim paplašināties mežonīgajiem dabiskajiem biotopiem.

Aizvakar „Greenpeace USA” publicēja jaunu ziņojumu, kurā pierādīts, ka pēdējo gadu notikumi (t.sk., Covid–19 pandēmija) ir ļāvusi lielajiem naftas uzņēmumi “Exxon”, “Shell” un “Chevron” un citiem piegādāt daudz vairāk plastmasas sveķus vai naftas ķīmikālijas, lai ražotu vienreiz lietojamu iepakojumu galvenajiem zīmoliem, tostarp, „Coca-Cola”, „PepsiCo” un „Nestlé”.    

„Greenpeace USA” izmeklēšanas komanda izsekoja necaurredzamo piegādes ķēdi, kas savieno fosilās degvielas produktus ar katra zīmola plastmasas pudelēm un iepakojumu. Fosilā kurināmā ražotāji ir veicinājuši vienreiz lietojamās plastmasas ražošanu, maskējoties ar vārdiem, ka palīdzot risināt klimata krīzi. Lieli zīmoli, piemēram, „Coca-Cola”, „PepsiCo”, „Nestlé”, „Mondelēz”, „Danone”, „Unilever”, „Colgate Palmolive”, „Procter&Gamble”, „Mars” utt., visi iegādājas iepakojumu no ražotājiem, kas savukārt plastmasas sveķus un naftas ķīmiskās vielas iegādājas no lielajām naftas kompānijām. Lielo zīmolu nepārtrauktā paļaušanās uz vienreiz lietojamu plastmasu ir vides taisnīguma jautājums. Visas pasaules iedzīvotāji šobrīd cieš no plastikāta paplašinātās ražošanas. Šobrīd jautājums nav izolēts – samazināt fosilā kurināmā ieguvi un izmantošanu, jautājums ir komplekss – pārtraukt dramatisko plastmasas ražošanu un okeāna piesārņošanu.  

Pasaule atrodas klimata avārijā, pasaule ir piesārņota ar indēm un plastmasu, tiek izcirsti mūža meži un nodedzināta Sibīrijas taiga, notiek globāla sugu izmiršana gan augu, gan dzīvnieku pasaulē.

Ko mums pašiem darīt savas planētas izdzīvošanas vārdā?

Mūsu katra pienākums ir cīnīties par katru koku Latvijā, pret nesaudzīgu meža iznīcināšanu. Visvairāk Latviju piesārņo pesticīdi, un katram ir tiesības rapša lauka apkaisītāju saukt par dabas un cilvēku slepkavu. Mums ir nepieciešams panākt, ka prioritāte ir cilvēka veselība nevis lielrapšnieku peļņa, un ar likumu aizliegt jebkādu pesticīdu kaisīšanu māju vai ūdenstilpņu tuvumā.

Mums ir tiesības un pienākums panākt reālu plastmasas lietošanas ierobežojumu. Covid–19 ēnā mēs esam kļuvuši mežu piesārņošanas liellvalsti ar plastmasas maisiņiem un maskām.

Šogad oktobrī un novembrī Glāzgovā notiks ļoti nozīmīgā COP26 klimata konference, un šo rindu autors tajā piedalīsies un kā iepriekš strādās darba grupā par klimata ietekmi uz cilvēka veselību. Man ir bijis tas gods piedalīties Kioto konferencē 1997. un Parīzes konferencē 2015. gadā, es vienmēr esmu cerējis sasniegt vairāk, un atradies tajā spārnā, kas kopā ar „Greenpeace” bijuši spiesti pamest valdību komfortablās tukšmuldēšanas sēdes, lai atgrieztos un turpinātu cīņu par zaļu planētu. Galvenais jautājums – kāda būs pasaules valstu un valdību atbildes reakcija uz Glāzgovas konferences materiāliem.

Drosmi, izturību un daudz panākumu „Greenpeace” nākamajos 50 gados!

Autors: Pēteris Apinis, ārsts

Latvijas Ārstu biedrība pasniedz I.Lazovska balvu 2020 infektoloģei Ludmilai Vīksnai

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) šodien, 14. septembrī, klātienē sveica 2020. gada Profesora Ilmāra Lazovska balvas laureāti – ievērojamu infektoloģi un Rīga Stradiņa universitātes profesori Ludmilu Vīksnu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā.

“Profesore Ludmila Vīksna ir personība – izcila ārste, aizrautīga zinātniece, prasmīga un principiāla studentu un jauno ārstu izglītotāja, kas ir absolūti uzticīga savai profesijai un savu skolotāju, tai skaitā profesora I.Lazovska, ideāliem,” uzsver LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece.

Laureātes sumināšanā piedalījās LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece un valdes loceklis prof. Viesturs Boka, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Prof. Dr. habil. med. Aigars Pētersons, Veselības studiju prorektors prof. Guntis Bahs un Zinātņu prorektore Phd Agrita Kiopa.

Vairāk informācijas: https://www.arstubiedriba.lv/prestizo-ilmara-lazovska…/

Par aktuālo medicīnā – izstāde “Medbaltica 2021” jau oktobrī!

Jau pēc nepilna mēneša, 7. un 8. oktobrī Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā vienlaikus ar izstādi “Medbaltica 2021” notiks 12 profesionālās konferences, kur aktualitātes medicīnā drošā vidē apspriedīs dažādu veselības nozaru speciālisti.

Konferences mediķiem

Pirmajā izstādes dienā, 7. oktobrī zaļajā drošības režīmā* norisināsies Veselības aprūpes darba devēju asociācijas konference “Veselības aprūpes sistēmas izaicinājumi”, kurā piedalīsies  arī Veselības ministrs Daniels Pavļuts un notiks divas Latvijas Ārstu biedrības konferences (LĀB) – “Neirofizioloģisko  izmeklējumu nozīme  dažādu patoloģiju diagnosticēšanas uzlabošanai” un “Kas palīdzēs palīdzētājiem? Bālinta grupas kā pierādīts līdzeklis pret izdegšanu. Integratīvais modelis”.

Vēl 7. oktobrī notiks Latvijas Farmaceitu biedrības konference “Pareiza zāļu  lietošana. Farmaceitu praktiskā  pieredze” un konference “Aktualitātes onkoloģijā”, ko rīko Operāciju māsu apvienība sadarbībā ar Latvijas Māsu asociāciju (LMA).

Savukārt zobārsti uz Ķīpsalu ir aicināti abas dienas, jo norisināsies Latvijas Zobārstu asociācijas konferences, turklāt 8. oktobrī – arī Latvijas Zobu higiēnistu asociācijas konference un Latvijas Zobārstniecības asistentu asociācijas konference, kas notiks pirmoreiz.

Izstādes otrajā dienā ārsti ir aicināti apmeklēt arī LĀB konferenci  “Aktualitātes Endoskopijā un radioloģijā”, bet plašā māsu saime – Garīgās veselības aprūpes māsu apvienības un LMA konferenci “Aktualitātes garīgās veselības aprūpes māsu praksē COVID-19 pandēmijas laikā”. Skatīt pasākumu programmu: www.bt1.lv/medbaltica/visit.php#events

Jaunākās medicīnas preces un pakalpojumi

Lai arī “Medbaltica 2021” varēs piedalīties uzņēmumu pārstāvji tikai no tām valstīm, kam ir Eiropas Savienībā sadarbspējīgs Covid-19 sertifikāts, jau šobrīd zināms, ka izstādei gatavojas aptuveni 80 uzņēmumu no Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Polijas, Čehijas, Krievijas, Rumānijas, un Šveices.

Modernākās zobārstniecības, ķirurģijas, ortopēdijas, rehabilitācijas, oftalmoloģijas, farmācijas un citas medicīnas tehnoloģijas, iekārtas, materiālus, apģērbu un pakalpojumus piedāvās gan tādi ilggadēji izstādes dalībnieki kā “Dentoflex Schumann”, “Plandent”, “Dentsply Sirona”, “Kulzer”, “GC Nordic”, “Altex”, “Arde Dental”, “Kmik”, “Malli”, “Dinastija”, “Arbor Medical Korporācija”, “Prāna Ko”, gan “Aliance Plast”, “Biosan”, “DAB Dental”, “Medirent1” (skabeklaterapija.lv) u.c., kas izstādi “Medbaltica” kā atbalstu savām biznesa aktivitātēm ir izvēlējušies pirmoreiz.

Vēl var pieteikt dalību!

Izstādes “Medbaltica 2021” ekspozīcijas platība jau ir gandrīz aizņemta, tomēr vēl ir iespēja pieteikt dalību izstādē. Ja ir interese, lūdzam sazināties ar “Medbaltica” vadītāju Mārtiņu Druvkalnu (tālr.: 67065036; e-pasts: martins.druvkalns@bt1.lv).

Izstādi “Medbaltica” rīko Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.


Vairāk par izstādi un pasākumiem: www.medbaltica.com
Seko “Medbaltica” jaunumiem arī www.facebook.com/medbaltica

Izstādes darba laiks:

7. oktobrī 10.00–18.00

8. oktobrī 10.00–18.00

Ieejas biļete izstādē – 3 €

Lai reģistrētos dalībai konferencēs, interesentiem jāvēršas atbilstošajā asociācijā vai biedrībā.

Autostāvvieta – 3 €

Ieeja tikai ar derīgu ES sadarbspējīgu Covid-19 sertifikātu un personu apliecinošu dokumentu.

* Epidemioloģiskās drošības noteikumu izpratnē kā zaļu jeb drošu saprot vidi, kurā atrodas tikai tās personas, kuras ir vakcinējušās pret Covid-19 vai pēdējā pusgada laikā ir izslimojušas šo slimību. Zaļais režīms ir visvairāk pietuvināts laikam pirms pandēmijas – ne izstāžu dalībniekiem, ne apmeklētājiem nevajadzēs valkāt sejas maskas un ievērot savstarpēju distanci. Tāpat nebūs ierobežots apmeklētāju skaits un norises laiks.

Latvijas Ārstu biedrības Covid-19 infekcijas profilakses darba grupas paziņojums par Covid-19 vakcīnas trešo devu

Covid-19 vakcīnas trešās devas ievadīšana ir aktuāls jautājums ne tikai Latvijā, bet arī citur pasaulē. Lēmumi par šī procesa uzsākšanu nereti vairāk tiek argumentēti ar lokāliem pieņēmumiem, nevis zinātniski pamatotiem faktiem. 

Latvijas Ārstu biedrība (turpmāk – LĀB) uzsver, ka šobrīdnav pieejami zinātnē balstīti pierādījumi par nepieciešamību veikt Covid-19 trešās devas injicēšanu ikvienam iedzīvotājam. To apliecina Pasaules Veselības organizācija (WHO) [1,2], Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs (ECDC) [3] un Eiropas Zāļu aģentūra (EMA) [4]. Vakcīnu galvenais mērķis ir novērst smagu slimības gaitu, hospitalizāciju un nāvi, savukārt zinātniskie pētījumi un epidemioloģiskie dati norāda, ka pabeigta primārā vakcinācija ar Eiropas Savienībā lietotām vakcīnām nodrošina šādu aizsardzību. [2]

LĀB aicina politiķus ieklausīties nozares profesionāļos un respektēt viņu viedokli un kompetencē balstītās rekomendācijas, un šobrīd uzsākt trešās devas ievadi tikai rekomendētajai ļoti augsta riska grupai, proti, pacientiem ar būtiski novājinātu imūno sistēmu [5].  

LĀB atkārtoti uzsver, ka pirmreizēja pilna vakcinācija pret COVID-19 ir vissvarīgākais no pandēmijas apkarošanas pasākumiem un aicina visus sabiedrības locekļus, kam pienākas vakcinācija un kas līdz šim nav vakcinējušies, to izdarīt gan savas veselības, gan visas sabiedrības labā.Latvijas Ārstu biedrība aicina visus Latvijas ārstus, jo īpaši ģimenes ārstus, aktīvāk mudināt pacientus vakcinēties, īpaši un proaktīvi uzrunājot tieši augstākā riska grupas – vecumā virs 50 gadiem un pacientus ar hroniskām slimībām, kam saslimšana ar Covid-19 var būt liktenīga. Kategoriski nav pieļaujams, ka ārsts varētu atrunāt pacientu no vakcinācijas bez pamatota iemesla. 

Joprojām vissvarīgākais ir panākt pēc iespējas lielākas iedzīvotāju daļas aizsardzību pret smagu slimības norisi, aktīvāk veicinot un īstenojot jau uzsākto Covid-19 vakcinācijas procesu. LĀB aicina gan politiķus, gan iedzīvotājus, gan ārstus uzticēties zinātnē un pierādījumos balstītiem ieteikumiem.

LĀB Covid-19 infekcijas profilakses darba grupa
Roberts Fūrmanis
Alvils Krams
Gustavs Latkovskis
Kārlis Rācenis