Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejs pēc īsas remontdarbu pauzes atkal ir atvērts apmeklētājiem. Pa šo laiku ir labiekārtotas muzeja publiskās telpas, padarot tās pieejamākas. Kā arī esam izstrādājuši publisko programmu dažādām auditorijām – ģimenēm ar bērniem piedāvājam izrādi par dzīvības pazīmēm; Latvijas kultūrtelpā strādājošos aicinām uz īslekcijām un praktisku risinājumu prezentācijām, kas veltītas iekļaušanas un pieejamības tematikai; savukārt Viestura Eglīša priekšlasījumā ikviens interesents aicināts izzināt sarežģīto ceļu, kā tiek attīstīti jauni medikamenti.

Muzeja misija ir veidot izpratni par rūpēm kā ilgtspējīgas sabiedrības pamatu. Balstoties uz dzīvības un sociālo zinātņu pētījumiem un kultūrvēstures liecībām, Muzejs runā ar plašu auditoriju par veselību kā mainīgu priekšstatu kopumu, kas uzrāda dažādu periodu, reģionu un individuālo pieredžu mijiedarbi.

✔️Sarunas par iekļaujošu kultūras piedāvājumu. Pieredze, pētniecība, risinājumi
7. decembrī pl. 16.00 – 19.00
Iekļaušana un pieejamība kā koncepti, stratēģijas un metodes Latvijas kultūrtelpā kļūst arvien klātesošākas un aktuālākas. Lai kartētu situāciju Latvijas kultūrtelpā, Medicīnas vēstures muzejā ar īslekcijām un praktisku risinājumu prezentācijām pulcēsies Latvijas augstskolu absolventi, kuri savos pētnieciskajos un praktiskajos darbos pievērsušies iekļaušanas, pieejamības, veselības un nespējas tematikai.
Pasākuma programma un reģistrācija.

Pasākuma ietvaros eksponēti divi videodarbi: Poļu mākslinieka Artūra Žmijevska (Artur Žmijewski) videodarbs “Dziedāšanas stunda. Pirmā daļa” (2001), kurā Varšavas Nedzirdīgo institūta studenti izpilda Kyrie no Jana Maklakeviča (Jan Maklakiewicz) sarakstītās “Poļu mesas” (1944), un video ar jauniešu kora “BALSIS” zīmju valodā izpildīto Jāņa Lūsēna un Māra Melgalva “Latviešu šūpuļdziesmu” (2023).

✔️Medikamentu pētniecība uz laboratorijas grauzēju pleciem. Dr. Viestura Eglīša priekšlasījums
15. decembrī pl. 18.00 – 19.30
Priekšlasījumā Viesturs Eglītis skaidros sarežģīto ceļu, kā tiek attīstīti jauni medikamenti: no pirmsklīniskajiem pētījumiem ar dzīvniekiem līdz brīdim, kad zāļu terapija kļūst pieejama pacientiem. Lektors atklās, kā šajā ceļā saduras zinātnieku neatlaidīgie centieni uzlabot dzīves kvalitāti ar farmācijas kompāniju ambīcijām nopelnīt, un vairos izpratni par to, kā laboratorijas risinājumi transformējas reālos produktos un integrējas veselības aprūpes ainavā.
Plašāka info.

✔️Dzīvs. Teātra izrāde bērniem no 6 gadu vecuma
10. decembrī pl. 11.00
14. janvārī pl. 11.00 un 13.00
Zeme joprojām ir vienīgā zināmā planēta Visumā, uz kuras ir sastopama dzīvība. Tā ir mājas arī diviem jauniem cilvēkiem, kuri satiekas, lai kopā ar skatītājiem izveidotu kādu dzīvu organismu. Apvienojot muzeja krājumā esošos eksponātus, teātra mākslinieciskās izpausmes līdzekļus un dramaturģiju, skatītājiem tiek piedāvāta iespēja doties izpētes piedzīvojumā un atklāt dažādas pārsteidzošas spējas, kas piemīt it visam dzīvajam.
Biļetes

Uz tikšanos Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā!

Latvijas Ārstu biedŗiba ir saņēmusi Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas vēstuli un atbalsta tās nostāju. Nekāda veida vardarbība pret medicīnas personālu nav pieļaujama.

Latvijas Republikas Veselības ministrijai
Latvijas Republikas Tiesībsargam
Latvijas Ārstu biedrībai
LV portālam

Vēstule

2023. gada 27. novembris

Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācija izsaka atbalstu savai kolēģei – anestezioloģei, reanimatoloģei, kura, laikā, kad pildīja savus darba pienākumus, cieta no fiziskas un emocionālas vardarbības no pacienta tuvinieku puses.

Asociācija uzsver, ka verbāla vai fiziska vardarbība, iebiedēšana vai draudi veselības aprūpes darbiniekiem darba vietā, kā arī ārpus tās, ir absolūti nepieņemami un tiem var būt paliekošas un ilgstošas sekas ne vien uz cietušās personas veselību, bet arī uz Latvijas veselības aprūpes kvalitāti kopumā.

Anesteziologi, reanimatologi, nozarē strādājošas medicīnas māsas un māsu palīgi savā darba vietā ikdienā saskaras ar daudziem izaicinājumiem. Diemžēl tieši vardarbība ir traumējošākā gan emocionālā, gan fiziskā izpratnē: psiholoģiski tās sekas izpaužas kā pēctraumatisks stress, bailes, izdegšana, depresija, trauksme, bet pēc fiziskā uzbrukuma – arī kā fiziski radītas traumas. Šādi paaugstināta stresa un iespējama fiziskā apdraudējuma apstākļi kalpo kā papildus stimuls lēmumam pamest darba vietu, padziļina medicīnas personāla trūkumu valsts slimnīcās, kā arī saasina komunikācijas problēmas starp pacientiem, viņu tuviniekiem un mediķiem.

Aptaujā, kuras rezultāti tika prezentēti 2023.gada ISICEM (Eiropas Intensīvās Terapijas Asociācija) kongresā, 73% no 598 ārstiem no 69 valstīm pauda, ka viņi, pildot savus darba pienākumus, pēdējā gada laikā ir piedzīvojuši vardarbību. Visizplatītākā vardarbības forma norādīta verbāla, bet tai seko emocionāla un fiziska vardarbība. Rezultāti atklāja, ka vardarbīgās personas galvenokārt bija pacienti vai viņu ģimenes locekļi.

Latvijas veselības aprūpes speciālisti, iestādes un organizācijas ir vāji sagatavotas, lai novērstu pret personālu vērstu vardarbību vai kā reaģētu uz to. Lai arī atsevišķas medicīnas iestādes atklāti iestājas pret jebkāda veida vardarbības toleranci, nereti darbinieki nepietiekami jūt medicīnas iestāžu un sabiedrības atbalstu piedzīvotas vardarbības gadījumā. Masu mediju un sociālo tīklu komentāros atrodami izteicieni, kurus varētu raksturot kā pret mediķiem un viņu darbu vērstu naida runu. Ikdienas sadzīviskais un slimības radītais stress, politiskās un ekonomiskās variabilitātes valstī nedrīkst būt kā atruna sabiedrības agresivitātei pret mediķiem.

Droša darba vide ir nozīmīgs priekšnosacījums ne vien veselības aprūpes speciālistu emocionālajai un fiziskajai veselībai, bet arī augstas kvalitātes ārstniecības un aprūpes nodrošināšanai pacientiem. Nekāda veida vardarbība pret medicīnas personālu nav pieļaujama un pret to jāattiecas ar nulles toleranci kā medicīnas iestādēm un organizācijām, tā arī sabiedrībai.

Latvijas Anesteziologu un reanimatologu asociācijas
Valdes vārdā
priekšsēdētāja Dr. med. Iveta Golubovska