Bez tēmas

www.diena.lv

Māris Andersons Medicīnas sabiedrības ARS valdes priekšsēdētājs

Ir pagājis gads, kopš Latvijā strādā pašreizējā valdība, un jāatzīst, ka ir pragmatisks piegājiens dažādu jautājumu risināšanai valstī. Veselības nozarē īpaši svarīga ir komunikācija ar sabiedrību. Vienlaikus ir skaidrs, ka radikālas reformas nevar būt populāras – tā tas vienkārši ir.

Joprojām Latvijā ir otrs zemākais finansējums veselības aprūpei Eiropas Savienībā. Trūkstošo summu tiešā vai netiešā veidā pacienti sedz paši. Vispirms cilvēks iestājas rindā uz valsts apmaksātu pakalpojumu, bet, jūtot, ka savu kārtu var arī nepaspēt sagaidīt, vēršas kādā no deviņām privātajām veselības aprūpes iestādēm, pats apmaksādams pakalpojumu.

Skaidrs, ka nauda pati no sevis nerodas un ir jāmeklē jauni risinājumi, kā finansēt veselības aprūpi. Jāatzīst, pozitīvi biju noskaņots, domādams, ka valdība izvēlēsies kādu no privātās apdrošināšanas modeļiem, ar kuru palīdzību finansēt pakalpojumu sniegšanu, taču tas nenotika. Mēs neesam karstasinīgie Dienvideiropas valstu iedzīvotāji, un gadījumā, ja tiktu ieviests kāds privātais līdzmaksājums, mēs nekādās masu demonstrācijās neietu. Tagad valdība ir izvēlējusies valsts apmaksātu veselības aprūpes finansēšanas modeli, un tas būs efektīvs, bet tikai tādā gadījumā, ja valdība konsekventi pildīs savas apņemšanās attiecībā uz finansējumu. Nav jau svarīgi, no kurienes nozarē rodas nauda – galvenais, lai tā vispār būtu.

Valdība ir arī apņēmusies sakārtot veselības aprūpes iestāžu tīklu, un šajā jomā ļoti precīzi ir jānodala stacionārā no ambulatorās aprūpes. Jāsaprot, ka pārsvarā cilvēki izmanto ambulatorās aprūpes pakalpojumus un stacionārā palīdzība tiek sniegta tad, kad ambulatori to nav iespējams izdarīt.

Šodien Latvijā ir izveidojusies totāli aplama situācija, kad ambulatorie pakalpojumi tiek sniegti stacionārās aprūpes iestādēs, lai gan slimnīcām nemaz nav nepieciešamās kapacitātes šādu pakalpojumu sniegšanai.

Rezultātā cieš gan viens, gan otrs pakalpojuma veids. Tāpat jārunā par dažādām izmeklējošām iekārtām, kuru attīstība notiek nepārtraukti, ar katru gadu nodrošinot arvien vairāk iespēju izmeklēt pacientus, savlaicīgi konstatējot viņiem dažādas saslimšanas un tās ārstējot.

Jā, ir taisnība, ka šobrīd iekārtu, kas pirms dažiem gadiem maksāja vienu miljonu eiro, var iegādāties par 700 tūkstošiem eiro. Tomēr jāņem vērā, ka par šiem 700 tūkstošiem eiro var nopirkt tieši tādu pašu iekārtu, kā pirms dažiem gadiem. Savukārt par iekārtu, kas šo dažu gadu laikā ir kļuvusi ievērojami modernāka un kvalitatīvāka, joprojām tiek prasīts miljons. Skaidrs, ka Latvija nevar un arī nevarēs atļauties nodrošināt dārgas, modernas iekārtas un speciālistus, kuri ar tām strādā, katrā ārstniecības iestādē. Tāpēc iespējami ātrāk ir jāreformē veselības aprūpes iestāžu tīkls, ieviešot, ka ambulatoro palīdzību iedzīvotāji var saņemt iespējami tuvu savām mājām, savukārt stacionārie pakalpojumi jāsniedz tikai lielajās ārstniecības iestādēs, kurās ir augstākā līmeņa tehnoloģijas un speciālisti.

Pašreizējā valdība ir uzsākusi šo reformu ceļu, un jācer, ka tai izdosies tās realizēt līdz galam. Valdība nebaidās uzņemties atbildību un atzīt, ka kaut kas ir jāmaina. Turklāt raksturīgi ir tas, ka, ja neviens cits nav gatavs uzņemties par kaut ko atbildību, to dara premjers.

www.delfi.lv

Somijas valdība izvirzījusi ambiciozu mērķi tuvāko gadu desmitu laikā pilnībā atbrīvoties no smēķēšanas sērgas. Jau tagad valstī spēkā esošā politika un izglītošanas kampaņas spējušas panākt to, ka smēķē tikai apmēram 2% valsts pilsoņu.

Statistika rāda, ka 2013. gadā smēķēja 16% valsts iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 64 gadiem. Tagad izdevies panākt pamatīgu progresu. Somijā patlaban ir spēkā visdažādākie ierobežojumi smēķēšanas samazināšanai, piemēram, cigarešu reklāmu aizliegums, aizliegums cigaretēm atrasties redzamā vietā veikalos, kā arī pilnībā no smēķēšanas brīvu zonu radīšana sabiedriskās vietās. Ar šo gadu valstī stāsies spēkā vēl vairāk ierobežojumu smēķētājiem, kas būšot visaptveroši, inovatīvi un radoši. Kamēr citas valstis izvēlējušās, tabakas smēķēšanas vietā veicināt šķietami mazāk kaitīgus nikotīna uzņemšanas veidus, piemēram, elektroniskās cigaretes vai šņaucamo tabaku.

Piemēram, Somijas kaimiņvalstī Zviedrijā, kur izdevies pamatīgi samazināt smēķētāju skaitu (2013.gadā Zviedrijā smēķēja 12,7% vīriešu un 15,2% sieviešu), tas daļēji panākts, veicinot tabakas smēķēšanas aizstāšanu ar šņaucamo tabaku un elektroniskajām cigaretēm. Arī virknē citu valstu patlaban tiekot domāts, kā smēķētājus motivēt tabakas vietā izvēlēties citas, šķietami nekaitīgākas nikotīna uzņemšanas metodes.

Tomēr Somijā politiķi to neuzskata par labāko risinājumu. «Mēs negribam iekrist mazāk kaitīgu produktu slazdā,» saka Veselības un sociālo lietu ministrijas kaitējuma novēršanas nodaļas vadītāja Kāri Paso. Viņasprāt, citu alternatīvu smēķēšanai reklamēšana galu galā novedīs pie jaunām atkarībām, ar kurām valstij būs jācīnās vēlāk nākotnē. «Mūsu mērķis ir iznīdēt visus šāda veida produktus,» viņa saka.

Par vienu no efektīvākajiem ieročiem cīņā pret tabakas izplatību globālā mērogā tiek uzskatīti nodokļi. Izmaksām augot, arvien vairāk cilvēku ir spiesti no smēķēšanas atradināties, savukārt tie, kuri to tik un tā atļaujas, ar samaksātajiem nodokļiem sagādā līdzekļus pretsmēķēšanas kampaņu īstenošanai.

Somija savukārt papildus augstiem nodokļiem nolēmusi ieviest arī savdabīgu tabakas tirgošanas licenci, kuru tirgotāji var iegādāties par zināmu samaksu. Tas savukārt nozīmē, ka mazākie tirgotāji tabakas izstrādājumus diez vai tirgos un tie kļūs arvien mazāk pieejami. Vispirms tirgotājam jāiegādājas tabakas tirgošanas licence, un tad vēl ik gadu būs no savas kabatas jāapmaksā valsts nodrošināta uzraudzība. Proti, tirgotāji apmaksā to, ka viņu veikalus kontrolē amatpersonas, kas uzrauga, lai tirdzniecības vietās tiktu ievēroti visi valstī spēkā esošie likumi, kas attiecas uz tabakas pārdošanu. Vidēji viena vienīga šāda pārbaude katram veikalam var izmaksāt 500 eiro. Un, ja pārbaudes veikalā tiek veiktas 10 reizes gadā, nodeva var sasniegt pat 5000 eiro gadā. Šīs izmaksas regulē pašvaldības – dažādos valsts reģionos un pilsētās maksa var atšķirties.

Tāpat no šā gada Somijas iedzīvotājiem ir iespēja pieteikt savu mājokli kā no dūmiem brīvu vietu, proti, pieprasīt, lai kaimiņi nesmēķē uz saviem balkoniem, ja viņiem tas šķiet traucējoši. Aizliegts smēķēt ir arī privātajās automašīnās, ja tajās atrodas personas, kas jaunākas par 15 gadiem.

Somija vēlas tos pašus ierobežojumus, kas regulē cigarešu apriti, attiecināt arī uz e-cigaretēm. Turklāt, tā kā elektroniskās cigaretes lietotājiem bieži vien šķiet pievilcīgas dažādo pieejamo aromātu dēļ, tos Somija nolēmusi aizliegt. Eksperti Somijā uzskata, ka augļu, ogu un cita veida «garšīgie» aromāti elektronisko cigarešu lietošanai pievilina gados jaunus cilvēkus.

Pasaules Veselības organizācija uzstādījusi mērķi globāli smēķējošo cilvēku skaitu pasaulē samazināt līdz 30%. Šo mērķi plānots sasniegt līdz 2025. gadam.

Tiesa 2016. gada 15. septembrī atzinusikā prettiesisku bijušā veselības ministra Gunta Belēviča 2015. gada 5. maija rīkojumu par disciplinārsoda piemērošanu bijušajai Zāļu valsts aģentūras (turpmāk -aģentūras) direktorei un apmierinājusi viņas prasību, uzdodot Veselības ministrijai atlīdzināt neizmaksātās mēnešalgas daļu.Veselības ministrija (turpmāk – VM) tiesas lēmumu nav pārsūdzējusi un tas stājies spēkā.

Ar 2016. gada 15. septembra Administratīvās rajona tiesas Rīgas tiesu nama spriedumu Veselības ministra Gunta Belēviča 2015. gada 5. maija rīkojums Nr. 13.3-04/90 “Par disciplinārsoda piemērošanu I. Adovičai” atzīts par prettiesisku un VM jāizmaksā Inguna Adovičai atlīdzinājums par mantiskiem zaudējumiem- neizmaksāto mēnešalgas daļu un valsts nodevu (Lieta Nr. A420220015). VM tiesas lēmumu nav pārsūdzējusi un tas stājies spēkā.

Tiesa konstatējusi, ka Zāļu valsts aģentūras toreizējā direktore nav pārkāpusi statistikas konfidencialitātes principus un normatīvos aktus unatzinusi disciplinārsoda lēmumu par prettiesisku, jo Adovičas rīcībā nav disciplinārā pārkāpuma sastāva- nav tiesību normu pārkāpuma. Viņas rīcībā nav konstatējama neviena no Disciplināratbildības likuma 5. pantā paredzētajām vainas formām, pat ne viegla neuzmanība.

Tiesa atzīst, ka veselības ministra interešu konflikts ir varējis ietekmēt disciplinārsoda lēmumu pēc būtības. Tas ir patstāvīgs pamats lēmuma atzīšanai par prettiesisku neatkarīgi no šajā spriedumā iepriekš atzītā, ka Adovičas rīcībā nav disciplinārpārkāpuma sastāva.

No lietas materiāliem izriet, ka G. Belēvičs kā SIA “Saules aptieka” valdes loceklis un SIA “Baltacon” pilnvarotā perona, nebūdams apmierināts ar aģentūras rīcību, kas attiecas uz SIA “Saules aptieka” un SIA “Baltacon”, vērsās Veselības ministrijā ar 2014. gada 3. septembra sūdzību, kurā lūdza saukt pie disciplinārās atbildības I. Adoviču. VM šo sūdzību noraidīja, nekonstatējot I.Adovičas rīcībā nekādus tiesību normu pārkāpumus.

Pēc tam, kad G. Belēvičs bija kļuvis par veselības ministru, ministrijā atkārtoti tika saņemta SIA “Saules aptieka” un SIA “Baltacon” sūdzība (2014. gada 30. decembrī) par to pašu aģentūras lēmumu. Tajā bija norādīts uz iepriekšējās, G. Belēvičam adresētās, ministrijas atbildes vēstules nepareizību un lūgts tomēr ierosināt disciplinārlietu pret I. Adoviču. SIA “Saules aptieka” un SIA”Baltacon” valdes locekļi un kapitāla daļu īpašnieki tajā laikā bija G. Belēviča laulātā un dēls. Nu jau kā ministrs G.Belēvičs personīgi reaģēja uz 2014. gada 30. decembra sūdzību, izveidoja pārbaudes komisiju, attiecīgi pēc tam ierosināja disciplinārlietu pret I. Adoviču, un galu galā piemēroja disciplinārsodu. VM izveidotās komisijas pilnībā sastāvēja no G.Belēviča padotībā esošām ministrijas amatpersonām.

Tādejādi īstenojās G. Belēviča kā SIA “Saules aptieka” un SIA “Baltacon” Veselības ministrijai lūgtais par I. Adovičas saukšanu pie disciplinārās atbildības. Šo savu lūgumuīstenoja pats G. Belēvičs, kļūstot par veselības ministru, ierosinot dienesta pārbaudi, disciplinārlietu un piemērojot sodu saistībā ar tiem pašiem apstākļiem, par kuriem savulaik kā komersantu pārstāvis bija lūdzis saukt I. Adoviču pie disciplinārās atbildības.

Tiesas spriedums par labu Ingunai Adovičai apstiprina, ka aģentūras ekspertu viedoklis un tās direktores lēmums ir bijis profesionāls un tiesisks, taču viņa par to ir tikusi nepamatoti sodīta ar disciplinārsodu. Tas liek domāt, ka toreizējā veselības ministra un ministrijas atbildīgo personu profesionālā kompetence un spriedumu neatkarība nav bijusi pietiekama, lai tiesiski un objektīvi izvērtētu ar veselības ministra Gunta Belēviča ģimeni saistītu komersantu sūdzību par ZVA direktores lēmumu.

Zāļu valsts aģentūra ir veselības ministra pārraudzībā esoša valsts iestāde. Inguna Adovičabijaaģentūras direktore no 2005. gada līdz 2015. gada novembrim.Veselības ministrs Guntis Belēvičs nolēma viņu neiecelt atkārtoti direktores amatā.Vienlaicīgi ministrs bez konkursa par aģentūras direktoru iecēla Svenu Henkuzenu, bijušo Veselības ministrijas Investīciju un Eiropas Savienības fondu uzraudzības departamenta direktora vietnieku, bet minētās dienesta pārbaudes komisijas priekšsēdētājs un disciplinārlietas izmeklēšanas komisijas loceklis, toreizējais VM Farmācijas departamenta direktors Jānis Zvejnieks, tagad ir aģentūras direktora vietnieks.

25.10.2016.

18. VESELĪBAS DIENAS 2016
19. gada 5. – 7.augusts

Atpūtas komplekss “Turbas”, Tīnūžu pagasts, Ikšķiles novads

Nolikums         Pieteikuma anketa