Izstādes “Piena dienasgrāmatas” centrā ir demence un ar demenci sirgstošo un viņu tuvinieku pieredzes stāsti. Izstādes ietvaros norisināsies trīs “Datu recepšu darbnīcas” – 21., 28. maijā un 2. jūnijā plkst. 12:00. Tajās apmeklētāji ir aicināti veidot datu receptes savas kognitīvās veselības veicināšanai, ko varēs gan aplūkot, gan izgaršot. Izejas materiāli būs mums ikdienā pieejami un pazīstami pārtikas produkti, kuri darbnīcas laikā iegūs jaunu nozīmi.Darbnīcas radošajā procesā vērosim, kādu stāstu mums var palīdzēt izstāstīt piens? Un vai ar sagrieztu sieru var parādīt statistiku? Paprika, olīvas, rieksti, gurķi – jebkas no pārtikas produktiem kopīgā darbnīcā palīdzēs labāk izprast datus par demenci un pārdomāt mūsu ikdienas ēšanas paradumus.
Darbnīcas norisināsies mākslas mediatoru un mākslinieces Annas Priedolas vadībā, tajās būs iespēja izmēģināt, kā datus par demenci atveidot ar pārtikas produktiem, lai statistiku padarītu vieglāk sagremojamu un izjūtamu ar dažādām maņām. Izstādē vizualizētā statistika ir nepielūdzama – 2015. gadā ar demenci pasaulē slimoja 50 miljonu cilvēku. Prognozēts, ka 2030. gadā demences pacientu skaits sasniegs 82 miljonus, bet 2050. gadā jau 152 miljonus cilvēku.
Darbnīcas apmeklējums ir piemērots ikvienam interesentam, neatkarīgi no vecuma! Īpaši gaidītas ir ģimenes, kurās ir seniori ar demenci un atmiņas traucējumiem un cilvēki, kas ikdienā strādā vai saskaras ar demenci sirgstošajiem! Visi nepieciešamie materiāli tiks nodrošināti.
! 28. maijā darbnīcā būs iepēja satikt projekta “Mākslas terapija kā empātisks rīks lai stiprinātu kognitīvās, fiziskās un piederības spējas cilvēkiem ar demenci” ARTHE vs DEMENTIA partnerus no Slovēnijas (Ļubļana) Spomincica – AlzheimerSlovenija, un Grieķijas (Atēnas) www.alzheimerathens.gr, kas jau ilggadēji strādā ar demences pacientu un tuvinieku atbalsta programmām un īsteno regulāras Alcheimera kafejnīcas un pasākumus. Lūgums sazināties, ja Jums ir interese par projektu uzzināt vairāk, satikt projekta partnerus no Grieķijas un Slovēnijas un par demences atbalsta organizācijām un iniciatīvām NVO sektorā uzzināt vairāk! Plānojam viesoties gan Gaiļezerā, gan labprāt tiktos ar valsts / pašvaldību sektora cilvēkiem, lai par projektu izstāstītu vairāk!
Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) darbam Latvijā pieteikušies 60 Ukrainas ārsti. Visvairāk pieteikumu ir saņemti no zobārstiem – 15 personas, kam seko ginekologi un dzemdību speciālisti, oftalmologi, pediatri un anesteziologi. LĀB ārstiem nodrošina atbalstu nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā, savukārt ASV dibinātā bezpeļņas organizācija Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) apņēmies finansiāli atbalstīt visus veselības aprūpes profesionāļus, kas turpinās darbu medicīnas jomā Latvijā.
“Latvijas Ārstu biedrība Ukrainas bēgļu jautājumos darbojas ciešā saziņā ar Latvijas Veselības ministriju un Ukrainas vēstniecību Latvijā. Savukārt palīdzība un atbalsts kolēģiem Ukrainā tiek koordinēts sadarbībā ar Ukrainas Veselības ministriju un starptautiskajām mediķu organizācijām. Latvijas ārstu saimei tā ir goda lieta palīdzēt saviem kolēģiem un ikvienam cilvēkam, kas cietis šajā bezjēdzīgajā karā, tāpēc Latvijas Ārstu biedrība atbalsta koordinēšanai pieņēmusi darbā papildu personālu un ir pateicīga latviešu ārstu diasporai pasaulē, kas apņēmusies sniegt finansiālu atbalstu,” uzsver LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece.
Tāpat interesi par darbu Latvijā izrādījuši arī vairāku citu specialitāšu ārsti – kardiologi, endokrinologi un neatliekamās medicīnas ārsti, kā arī urologs, ķirurgs, patologs, neirologs, iekšķīgo slimību ārsts, dermatologs un pulmonologs u.c. Lielākā daļa no interesentiem jau ir iesnieguši daļu vai visus nepieciešamos dokumentus, lai uzsāktu darbu Latvijā.
LĀB sarežģītāka darba daļa saistīta ar ukraiņu ārstu izglītības dokumentu apstiprinājuma saņemšanu no Ukrainas. Šā gada 24. martā tika panākta vienošanās, ka arī Ukrainas atbildīgā organizācija sniegs atbildes uz pieprasījumi septiņu dienu laikā. LĀB uzsver, ka ārsta profesija ir reglamentēta profesija, mums ir jārīkojas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Direktīvai. Turklāt Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kurā ukraiņu ārsti var saņemt īslaicīgo atļauju, nekārtojot visas formalitātes, kas var aizņemt vairākus mēnešus.
Latvijas Medicīnas fonds aicina visus Ukrainas ārstus, kas bēgļu statusā ieradušies Latvijā un vēlas šeit strādāt, pieteikties LMF vienreizējam finansiālam atbalstam. Ukrainas ārstiem un citiem veselības aprūpes profesionāļiem ir iespēja pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu, ko var saņemt gan LĀB, gan arī potenciālajā darba vietā vai LMF interneta mājaslapā latvianmedicalfoundation.org sadaļā Helping Ukraine.
Savukārt Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), turpinot 2019. gadā iesākto darbu bērnu un pusaudžu psihoterapijā, nākamo sarunu diskusiju ZOOM vidē Latvijas kolēģiem organizēs aprīlī un tā būs veltīta tieši kara un bēgļu gaitu ietekmei uz bērniem un pusaudžiem. Šis jau būs 12 seminārs ciklā “Bērnu un pusaudžu psihiskā veselība”.
Ir iznācis LĀZA Apkārtraksts Nr. 170. Tas vēsta par to, kas mūs satrauca, par ko domājām un ko darījām 2021. gadā. 100 lapaspuses gudru sarunu, skaistu notikumu, vērtīgu atziņu un labu nākotnes nodomu – tādu mēs gribējām veidot LĀZA jubilejas gada žurnālu. Šodienas acīm raugoties, 2021. gads ir bijis pavisam mierīgs gads. Covid pandēmijas laiks mācīja vienoties pret vīrusa globālu uzbrukumu, tagadējais laiks māca vienoties pret uzbrukumu cilvēcībai un cilvēcei! Tomēr Apkārtrakstā ir arī kara elpa jūtama, jo latviešu ārstu un zobārstu apvienības tapšana ir cieši saistīta ar Otro pasaules karu, tā dramatiskajām sekām, kad gandrīz divas trešdaļas Latvijas ārstu un zobārstu devās bēgļu gaitās. Bēgļa statuss toreiz un bēgļu gaitas jau šajā gadsimtā. Tik neparedzēta un tomēr pagātnes un tagadnes elpas saplūšana.
LĀZA Apkārtrakstu nr 170 ievada tās prezidenta Uģa Gruntmaņa pārdomas par aizvadītā gada veikumiem un nākotnes iecerēm. Plašs un bagāts ir materiāls par Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fondu un tā 2021. gada stipendiātiem. Ar lielām cerībām raugāmies uz medicīnas studentiem, kuru piederība ārstu saimei jau ir viņu sirdīs ierakstīta. Profesoram Ilmāram Lazovskim 2021. gads bija 90 gadu jubilejas gads, tāpēc arī žurnālā ir tik sirsnīgas un arī ļoti laikmetu raksturojošas LĀZA biedru impresijas par vienu no Latvijas izcilākajiem prātiem, ko Dr. Kaspars Tūters tik skaiti raksturo – I.L. – Izcils Latvietis. Par savu gūto pieredzi ārvalstu klīnikās stāsta Ojāra Veides fonda stipendiāti. Stipendiātu vārdi – Justīne Rudzīte, Kristīne Amosova – jau plaši izskanējuši arī Latvijas medijos, viņu domas un atziņas pēc pieredzes braucieniem ir klausījušies arī Latvijas kolēģi. Līdz 15. septembrim arī šogad var pieteikties Ojāra Veides fonda atbalstam gan ārsti, gan citi speciālisti. Kā darīt labāk, ko varam mācīties – tas ir arī LMF stipendiātu Roberta Rumbas un Katrīnas Rutkas vēstījums Apkārtrakstā. Jau daudzus gadus LĀZA uzmanības lokā ir arī tēma par augstāko izglītību Latvijā – kā tai straujāk attīstīties un mainīties – par to Uģa Gruntmaņa rakstā, bet Dr. Daina Dreimane, Dr. Atis Bārzdiņš un Dr. Andis Graudiņs ir nopietni analizējuši problēmas, kas mudina ārstus un māsas pamest Latviju. Baiba Niedre-Otomere kā bioloģe, bet Juris Lazovskis kā reimatologs analizē Covid-19 vakcīnas darbības principus un iespējamās ēnas puses, kas tomēr nenoliedzami ir niecīgas, salīdzinot ar vakcinācijas ieguvumiem. Covid laikam tik ierastajā ZOOM vidē arī 2021. gadā turpinājām izglītojošo ciklu par bērnu un pusaudžu psihisko veselību. Semināru-diskusiju nozīmi un vērtību apliecina arī klausītāju atbildes uz aptaujas jautājumiem jau pēc semināriem. “Ir ļoti svētīgi dzirdēt citu valstu psihologu/psihoterapeitu, psihiatru pieredzi latviešu valodā. Tas paplašina ikviena klausītāja redzes lauku, padarot to plašāku un profesionālāku”. Bet nu arī žurnāla lasītājam ir pieejama tēma, par ko runāja psihoterapeite Inta Zīle – bērna ienākšana ģimenē. Viņas raksta noslēguma atziņa: “Nevienam bērnam nevajag ideālus vecākus. Vēl vairāk – tie ir kaitīgi, jo rada viltus realitāti, kurā viss notiek tikai kā kārots, bet neiemāca sadzīvot ar vilšanos, pašam ieslēgt savus resursus un radošumu. Visveselīgākie ir “parastie” jeb “pietiekami labie vecāki”, kas ir ar savām cilvēciskajām kļūdām un nepilnībām, bet spēj tās apzināties, atzīt un meklēt risinājumus.” Vienpadsmit semināri ir jau bijuši un būs vēl. Projektu par bērnu un pusaudžu psihisko veselību ar savu dāsno ziedojumu atbalsta Dr. Lauma Upelnieks-Katis. 2022. gadā turpināsim sarunu ciklu “55 minūtes ar LĀZA” mūsu Facebook vietnē, par kuru saturu un ieguvumiem raksta Daina Dreimane, kas ir šo diskusiju krustmāte. Onkologs-hematologs Atis Bārzdiņš laipni dalās ar piecām no daudzajām atskārsmēm, ko guvis kā ārsts, strādājot gan emocionāli, gan fiziski tik smagā nozarē kā onkoloģija. Viņa raksta kopelpu savulaik izteicis arī prof. Ilmārs Lazovskis: “Ārsta vispārējā māka jeb kompetence balstās uz zināšanām, spējām, pieredzi un prasmi izturēties. Ārsta izturēšanās ir māka, ko var iemācīties. Tā ir trausla, viegli sagraujama un grūti pārveidojama, bet bieži vien nepietiekami novērtēta”.
LĀZA veidoja drosmīgi, gudri un aktīvi cilvēki pirms 75. gadiem. Viens no viņiem ir arī Visvaldis Georgs Nagobads, kam 2021. gada 18. novembrī svinējām 100. dzimšanas dienu. Jubilāra pārdomas arī LĀZA Apkārtrakstā. LĀZA vēsturei šajā reizē vairāk uzmanības – par to runā Kaspars Tūters, to atklājam arī Andra Ritmaņa stāstā “Kā pasaulē gāja jauneklim, kurš gribēja kļūt ārsts”, vēsturi nolasām arī LĀZA visu laiku priekšsēžu portretējumā.
LĀZA darbība ir cieši saistīta ar citām sabiedriskām organizācijām, augstskolām, pētniecības centriem, ārstu profesionālām organizācijām, Latvijas un ārpus Latvijas medijiem. Par šīm sadarbības saitēm arī jaunajā žurnālā.
2022. gads bija mūsu cerību un svētku nojausmu gads, jo LĀZA atzīmēs savu 75. gadu jubileju. LĀZA svētku programmā ir iecerēti trīs skaisti notikumi:
19. jūnijā – svētku brokastis Dziesmu svētkos Eslingenā, kas ir arī LĀZA dibināšanas pilsēta,
30. jūnijā – svētku konference Minesotā, XV Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ASV laikā.
23. septembrī LĀZA plenārsēde, diskusiju sesijas un zinātniskie semināri Rīgā, 9. Latvijas Ārstu kongresā, un tad arī LĀZA 75 gadu jubilejas svētku sarīkojums.
Tomēr labāk jau pašiem redzēt nekā simtreiz dzirdēt, tāpēc aicinām ielūkoties LĀZA ApkārtrakstaNr. 170 lapaspusēs. LĀZA biedri saņem Apkārtrakstu savās pasta kastītēs. Tā elektronisko versiju var lasīt LĀZA mājaslapā. https://www.lazariga.lv/publikacijas/laza-apkartraksts LĀZA valde saka paldies visiem, kas gan ar biedra naudas nomaksu, gan arī ziedojumiem atbalsta LĀZA darbību. LĀZA ir atvērta jaunām idejām, atvērta jauniem biedriem no visas plašās pasaules, kuru domas un darbi saskan ar LĀZA mērķiem.
Vācijas vēstniece ANO Ņujorkā Antje Lēndertse apliecināja, ka sieviešu līdzdalības un līderības palielināšana ir neatsverama daļa no vides un klimata izaicinājumu risināšanas un norādīja, ka diemžēl vēl aizvien sievietes zinātnē saskaras ar stereotipiem un diskrimināciju. ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes priekšsēdētāja vietniece Telma Kruga pauda pārliecību, ka viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem šo izaicinājumu risināšanai ir atbilstošu politikas dokumentu izstrāde un īstenošana. Krugas kundze kā piemēru minēja IPCC dzimumu līdztiesības politikas dokumenta izstrādi ar mērķi veicināt dzimumu līdztiesību un iekļaujošu vidi IPCC procesos.
Diskusijas ietvaros dalībnieces atzīmēja nepieciešamību pēc atbalsta profesionālās un privātās dzīves saskaņošanai, norādot, ka īpaši svarīgs ir bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamības aspekts, kas ļauj sievietēm veiksmīgi savienot karjeru zinātnē ar ģimenes dzīvi, kā arī būtisko sieviešu tīkla atbalstu. Lai gan sieviešu skaits augstākajā izglītībā palielinās – joprojām ir vērojams sieviešu trūkums vadošās pozīcijās pētniecības un zinātnes jomā, tādēļ ir būtiski stiprināt sieviešu reprezentāciju zinātnē, kā arī dot piemērus meitenēm un jaunām sievietēm, lai arvien vairāk sieviešu izvēlētos karjeru pētniecībā. Kā būtisks aspekts tika arī uzsvērta ar dzimumu saistītas vardarbības un seksuālās uzmākšanās izskaušana.
Latvijas vēstnieks ANO Ņujorkā Andrejs Pildegovičs atgādināja Latvijas apņemšanos līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, kā arī norādīja uz Latvijas līdzšinējiem sasniegumiem dzimumu līdztiesības jomā. Vēstnieks akcentēja, ka pastāv saikne starp klimata pārmaiņām un dzimumu līdztiesību. Risinājumi diskusijā minētajiem izaicinājumiem meklējami, mainot dzimumu stereotipus izglītībā, nodrošinot mūžizglītības un sadarbības tīklu iespējas, nodrošinot labāku pārstāvību un atbalstošāku politiku darba un privātās dzīves līdzsvarošanai.
Informācijai 2020. gada 14. septembrī Ņujorkā Latvija tika ievēlēta ANO Sieviešu statusa komisijā (United Nations Commission on the Status of Women), kurā darbosies līdz 2025. gadam. ANO Sieviešu statusa komisija dibināta 1946. gadā un ir ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes (ECOSOC) funkcionālā komisija. Tā ir galvenā starpvaldību struktūra ar mērķi apzināt sieviešu dzīves realitātes dažādus aspektus visā pasaulē un veidot globālus standartus dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšanas jomā. Latvijas pārstāvis šobrīd ir ievēlēts arī komisijas birojā, ieņemot vicepriekšsēdētāja amatu.
Biedrība “Latvijas Ķirurgu asociācija” Vienotais reģ. Nr.40008004246 Pilsoņu iela 13, Rīga, LV-1002 tālrunis 26559606 www.kirurgija.lv
Embassy of Ukraine in the Republic of Latvia Kalpaka bulvāris 3, Riga, Latvia
February 25, 2022, Riga, Latvia Dear Citizens of Ukraine, Dear Colleagues,
The recent news about the current situation in Ukraine has left the whole world and the Association of Latvian Surgeons speechless. The military aggression directed towards your country’s sovereignty, freedom, and territorial indivisibility cannot be justified and will not be accepted. We stand together with our allies, ready to support the Ukrainian people with all possible means and measures. The war must stop, and we pray that it happens sooner than later. And when it happens, Ukraine will be reborn as a free and independent country just as the Baltic States and will become a prosperous and strong state in Europe.
God bless Ukraine! Слава Україні!
Sincerely, Asoc.professor Arturs Ozolins President of the Latvian Association of Surgeons
The World Medical Association deplores the unprecedented aggression in Ukraine by the Russian leadership. It calls on Russian leaders to respect the work of doctors and nurses in the country and the neutrality of health care institutions. Our thoughts are with our Ukrainian colleagues and members and we appeal for a speedy end to hostilities.
Veselības ministrija atgādina, ka projekta Nr. 9.2.6.0/17/I/001 “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personāla kvalifikācijas uzlabošana” (turpmāk- Projekts) ietvaros līdz 2023.gada 31.decembrim ārstniecības personām, ārstniecības atbalsta personām, farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzējiem un sociālajā jomā strādājošajiem speciālistiem tiek piedāvāta iespēja bezmaksas mācībās papildināt vispārējās un profesionālās zināšanas un prasmes.
Detalizēta informācija par programmām, mācību laikiem un pieteikšanos mācībām pieejama tīmekļvietnē www.talakizglitiba.lv.
Projektā tiek atbalstīta arī ārstniecības personu un farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēju dalība pieredzes apmaiņas pasākumos (t.sk. kongress, konference, seminārs – gan klātienē, gan tiešsaistē), kas vērsti uz profesionālo zināšanu un prasmju pilnveidi un jaunu ārstniecības un diagnostikas metožu apguvi. Ārstniecības personas var piedalīties pieredzes apmaiņas pasākumos Latvijā un ārpus tās, bet farmaceitiskās aprūpes pakalpojumu sniedzēji pieredzes apmaiņas pasākumos Latvijā.
Izmaksas (t.i. ceļa un dzīvošanas izdevumi, pasākuma dalības maksa un komandējuma dienas nauda), kas saistītas ar pieredzes apmaiņas pasākumiem Latvijā un ārvalstīs, tiek segtas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā atlīdzināmi ar komandējumiem saistītie izdevumi, un atbilstoši Veselības ministrijas apstiprinātajai apmācību kvalitātes novērtēšanas, apmeklējuma uzskaites un pieredzes apmaiņas pasākumu organizēšanas kārtībai (detalizētāks apraksts par pieteikšanos pieredzes apmaiņas pasākumiem un iesniedzamajiem dokumentiem pievienots pielikumā). Aicinām izmantot šo iespēju!
Jautājumu gadījumā, lūdzam sazināties ar Ārstniecības personu tālākizglītības projekta nodaļas vadītāju Elīnu Vilcāni (e-pasts: elina.vilcane@vm.gov.lv, tālr.: 60008327), tālākizglītības eksperti Zaigu Šopo (e-pasts: zaiga.sopo@vm.gov.lv, tālr.: 60008320) vai tālākizglītības eksperti Sandu Terelu (e-pasts: sanda.terela@vm.gov.lv, tālr.: 60005264) .
Latvijas Republikas Valsts prezidentam Egilam Levitam Latvijas Republikas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei Latvijas Republikas Saeimas deputātiem Latvijas Republikas Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam no Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA)
22.11.2021.
atklātā vēstule par Latvijas 2022. gada valsts budžetu
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) visupirms vēlas izteikt vislielāko apbrīnu par veselības aprūpē strādājošo gara spēku un izturību, strādājot pandēmijas apstākļos valstī, kur viņu darbs jau gadiem netiek atbilstoši novērtēts. Veselības ministrija visai optimistiski par nākamā gada nozares budžetu saka: tas ir “solis veselības aprūpes pieejamības virzienā”. Domājot pragmātiski nevis populistiski, jāsaka, ka nākamā gada nozares budžets ir “solis tuvāk bezdibenim”. Pandēmijai sākoties, bija daudz spriedumu par to, ko tā mums visiem mācīs, kā iziesim no tās gudrāki, nekā tajā iegājām, kā iemācīsimies novērtēt patiesās dzīves vērtības un visaugstāko no visām – veselību un dzīvību. Ilūzijas palikušas tur, kur paliek ilūzijas. Latvijas valsts 2022. gada budžeta projekts tam ir vistiešākais apliecinājums – veselības aprūpei kārtējo reiz līdzekļu nepietiek, bet papildus piešķirtais finansējums ir mazāk nekā piektā daļa no Veselības ministrijas pieprasītā. 2021. gadā valsts budžets bija 10.765 miljardi, veselības budžets – 1.4 miljardi, 2022. gada valsts budžets – 12.4 miljardi, veselības budžets 1.38 miljardi, jeb no budžeta tikai 11.1 % (pēc PVO ieteikumiem jābūt 14%). Tas ir pretrunā jebkādam godīgumam un saprātam pēc mediķu absolūtās upurēšanās valsts labā COVID epidēmijas laikā.
Šķiet, tā jau tagad ir tradīcija – nozari badināt. Bet to, ka tādējādi “badināta” ir visa sabiedrība, redz tikai tie, kas seko līdz saslimstības un mirstības rādītājiem. Nav jābūt gaišreģiem, lai saprastu, ka nākamais gads būs pandēmijas turpinājuma vai tās seku gads, abos gadījumos tas būs smags gan nozarei, gan iedzīvotājiem. Valdība un likumdevēji, veidojot 2022. gada budžetu, ir aizmirsuši, ka ignorējošā attieksme pret šo faktu vistiešākā veidā skars cilvēku pamattiesības – tiesības uz veselību. Bet kvalitatīvu un pieejamu veselības aprūpi var nodrošināt tikai tad, ja nozarē strādā kvalificēti, motivēti un nepārguruši darbinieki.
Patlaban nav vairs noslēpjams fakts, ka Latvijā ir katastrofāls veselības aprūpē strādājošo trūkums, viņu finansiālais atalgojums par darbu augstas spriedzes apstākļos ir viens no zemākajiem Eiropā, viņu emocionālā un fiziskā pārslodze kopumā raksturojama ar vienu vārdu – izdegšana. Pirms 16 gadiem, 2005. gadā, Veselības ministrijas sagatavotajās pamatnostādnēs “Cilvēku resursu attīstība veselības aprūpē”, ir norādītas tikai četras galvenās problēmas nozarē, kuru risināšanai ir nepieciešama valdības politika. Viena no tām bija ārstniecības personu nepietiekamais skaits, otra – zemais ārstniecības personu atalgojums. Kas mainījies Latvijā? Šajā jomā – nekas. Attieksmi pret nozari var tēlaini raksturot kā normāli nenormālu – šādu jēdzienisku nesavienojamību virtuozi Saeimai izdevās apvienot 2009. gada aprīlī, pieņemot grozījumus Ārstniecības likumā, papildinot to ar 53.1 pantu, kas noteica, ka ārstniecības personām var noteikt pagarinātu normālo darba laiku līdz 60 stundām nedēļā, bet samaksa par pagarināto normālo darba laiku ir tāda pati, kā par pamata darba laiku. Visām citām nozarēm, ja kāds nezin, virsstundu darbs tiek apmaksāts dubultā. Krīzes laika risinājums aizmēza no dienas kārtības jautājumu par kadru trūkumu un nepietiekamu atalgojumu. COVID-19 vētra sašūpoja rāmos ūdeņus un atsedza patieso ainu.
Argumenti, kas tik pārliecinoši skan no pozīcijas budžeta veidotāju puses, ka veselības aprūpei jau tāpat ir paredzēts vislielākais pieaugums, liecina vien par pilnīgu neizpratni par veselības aprūpes kā nozares pastāvēšanas un funkcionēšanas pamatprincipiem, vai arī par ko sliktāku – nevēlēšanos saprast. Priekšvēlēšanu budžets – tieši tā to atklāti nosauca Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājs Mārtiņš Bondars (AP). Priekšvēlēšanu – tātad budžets veidots ar domu “izpatikt” vēlētājam, piepildīt kādas ļaužu grupas cerības. Paliek atklāts jautājums – kā cerības, bet atbildēts ir jautājums – veselības aprūpē strādājošo un arī visas sabiedrības kopumā cerības tās nav, jo mūsu visu lielākā cerība un arī vajadzība ir palikt un būt veseliem. Un COVID-19 laiks pierādījis un parādījis, ka ne vienmēr tas atkarīgs tikai no katra indivīda labās gribas un centieniem.
Šo vēstuli LĀZA kā sabiedriska organizācija, kas vieno ārpus Latvijas un Latvijā dzīvojošos un strādājošos veselības jomas speciālistus, raksta, lai sniegtu kaut nelielu morālu atbalstu Latvijas mediķu saimei un visai sabiedrībai. Latvijas Jauno ārstu asociācijas vadītājs Artūrs Šilovs savā runā portālā Delfi 15.11. norāda uz totālu ignoranci no visu Saeimas pozīcijas deputātu puses un sajūtu, ka politiķi izmanto mediķu bezizejas stāvokli, jo COVID laiks un milzīgā darba slodze neļauj domāt par nopietniem protestiem.
Jebkura veida izmantošana, ja tā saistīta ar kādas personas vai cilvēku grupas bezpalīdzīgu stāvokli, vienmēr ir tikusi uzskatīta par apkaunojošu rīcību. Budžeta veidotāju retorika, ka COVID skar visas nozares un visiem ir smagi, neiztur kritiku. Līdzīgi kā kara apstākļos – vienīgi tie, kas ir kaujas laukā, zina, ko tas patiesībā nozīmē – cīnīties par citu dzīvību, riskējot ar savu.
Paldies, veselības nozares ļaudis, par jūsu izturību, par domu skaidrību. Un paldies par tiem milzīgajiem upuriem, ko nācies nest daudzām mediķu ģimenēm!
Apstākļi ir jāmaina, ja Latvija grib nevis slīdēt pa straumi, bet uzņemties atbildību par savas medicīnas likteni un uzņemt kursu uz attīstību. Var pievest zirgu pie ūdens, bet nevar to piespiest dzert, ja tas nevēlas. Līdzīgi var teikt par Saeimas deputātu un valdības lēmumiem – var norādīt uz to, kas aplams, bet nevar piespiest aplamības labot.
LĀZA valde: Uģis Gruntmanis, Juris Lazovskis, Zaiga Alksne-Philips, Jānis Dimants, Kaspars Tūters, Ēriks Niedrītis, Daina Dreimane, Andis Graudiņš, Gundars Katlaps, Karīna Beinerte, Atis Bārzdiņš, Aleksandrs Kalniņš, LĀZA biroja vadītāja Latvijā Kamena Kaidaka.
Šā gada 19. novembrī Ilmāram Lazovskim būtu 90. Šo dienu bija paredzēts atzīmēt ar svinīgu sarīkojumu Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā. Tajā profesora ģimene, draugi un kolēģi varētu būt kopā, lai katrs pieminētu jubilāru. Bet tā nebūs. Tomēr pieminēt Ilmāru Lazovski varam arī bez lieliem sarīkojumiem – varam paņemt viņa grāmatas, atšķirt tās daudzās publikācijas, ko atrodam internetā, un mazliet pārsteigti, bet varbūt arī nepārsteigti, secināt, cik vieds cilvēks Ilmārs Lazovskis ir bijis, cik daudzkārt viņa teiktais ir piepildījies. Šajā reizē trīs Latviešu Ārstu un Zobārstu Apvienības biedru apraksti par prof. Ilmāru Lazovski – Kaspara Tūtera, Jura Lazovska un Ata Bārzdiņa impresijas.
Profesors Ilmārs Lazovskis. Rīga, 20. gs. 90. gadi. Fotogrāfs nav zināms1989. gadā 1. Vispasaules latviešu ārstu kongresa laikā Rīgas pils tornī No kreisās: Ilmārs Lazovskis, ?, Ivars Krastiņš, Jānis Meikšāns, Kaspars Tūters (Kanāda), Zigurds Bērzups (ASV), virsmācītājs Jānis Liepiņš, Bertrams Zariņš (ASV), Kristaps Keggi (ASV), Gundars Lācis. Foto no MVM arhīva (publicēts LĀZA Apkārtrakstā Nr.167)Dr. Kaspars Tūters, Dr. Edīte Lazovska, Dr. Ilmārs Lazovskis 1993. gadā Toronto, kur prof. Lazovskis referēja.Te mēs abi medicīnas speciālisti mēģinām atrisināt mazu krīzi, bet ne pārāk efektīvi.Trūkst darba rīku, tā toreiz bija izplatīta problēma Latvijā. Foto no autora personiskā arhīva
Ilmārs Lazovskis un LĀZA
LĀZA vicepriekšsēdis Juris Lazovskis, reimatologs, Kanāda
Manu tēvu viņa 1. ģimnāzijas draugi sauca par Lazīti. Tās bija četrdesmito gadu beigas. Mans tēvs bija palicis Latvijā. Vācu kuģis, uz kuru Ventspils ostā 1944. gadā gaidīja 13 gadīgais Ilmārs Lazovskis un viņa vecāki, tā arī nepienāca. Ģimene līdz ar citām atgriezās Rīgā pēc Kurzemes katlā pavadītās kara pēdējās ziemas. Līdzīgi kā aizbraucējiem arī piespiedu palicējiem bija neziņa par to, kas sagaidāms. Ja izturība, darbīgums un ticība ieraudzīt atkal brīvu Latviju palīdzēja rietumu trimdā nokļuvušajiem Latvijas bēgļiem, tad ar darbu un neatlaidību arī Latvijā palikušie turpināja savu dzīvi okupētajā dzimtenē. Taču ticību Latvijas brīvībai, kas bija tik pašsaprotama rietumu trimdā, dzimtenē palikušiem likās grūtāk saglabāt apkārt valdošās sociālās un morālās degradācijas dēļ. Nebrīvē piedzimstot un padomju doktrīnu apstākļos izaugot, jaunajai paaudzei Latvijas brīvības ideja šķita kaut kas aizvien abstraktāks. Es domāju, ka lēmums doties trimdā 1944. gadā raksturoja manu vecvecāku un tēva attieksmi pret komunistisko iekārtu. 1941. gada izvešana, “melnās bertas” piebraukšana un čekistu ielaušanās pie tēva mātes māsas un viņas vīra, abu izsūtījums un ziņas par viņu nāvi nākamajos gados bija neizdzēšama pieredze. Ja rietumos nokļuvušajiem par trimdu kļuva viņu jaunās mītnes zemes, tad var iedomāties, ka par iekšējo trimdu padomju okupācijas laikā kļuva dzīve mana tēva ģimenei – kaut fiziski Latvijā, tomēr garīgi attālināti no padomju uzspiestās realitātes. Tomēr palīdzēja nepazaudētā ticība, ka Latvija atkal būs brīva, un dziļā pārliecība, ka tas būs iespējams. Iekšējo optimismu stiprināja Rīgas 1. ģimnāzijas neatkarīgais gars. Tur joprojām tai laikā mācīja pirmskara Latvijas skolotāji, arī latīņu valodas skolotājs Augusts Ģiezēns. Ne tikai fundamentālā klasiskā izglītība, seno valodu gaisotne, bet arī morāli ētisko normu demonstrēšana saviem skolniekiem uzturēja pirmskara garīgo atmosfēru. Piemērošanās jaunajai padomju iekārtai bija virspusēja, un gluži neviļus tā varēja maksāt skolniekam vai skolotājam vietas zaudēšanu vai sliktākajā gadījumā – apcietinājumu un izsūtījumu. Varam vien iztēloties skolnieku un skolotāju gara vienību. Kāds padomju virsnieks, ieraudzījis skolas gaitenī apķēpātu Staļina portretu, draudēja pārzinim, tomēr skolnieks netika sodīts par antikomunistisku rīcību. Tā vietā skolas pārzinis izteica audzēknim nosodījumu par nesaprātīgu uzvedību – zīmuļu tērēšanu, kad pēckara periodā tie tik dārgi un grūti dabūjami.
Apkārtējo ačgārnību pieņemšana zināšanai, adaptācija sistēmai, nepazaudējot principus, un ticība brīvas Latvijas idejai – viss reizē prasīja diezgan lielu garīgu žonglēšanu. Tas deva pieredzi un rūdījumu. Medicīnas studijas un pēcstudiju ārsta prakse ļāva tēvam rast garīgu piepildījumu. Kad es piedzimu 1960. gadā, mani vecāki jau bija atgriezušies no savas Gulbenes prakses. Tēvs uzsāka studijas aspirantūrā un sekojoši ieguva vietu Fakultātes terapijas katedrā pie izcilā skolotāja profesora Kristapa Rudzīša. Domāju, ka laime allaž būt izcilību tuvumā un ietekmes sfērā ir ne tikai veidojusi tēva uzskatus un sniegusi mācības, bet nostiprinājusi jau bērnībā ieliktos ētiskos principus. Pacienta psihi izprotoša attieksme, pacienta intereses nostādot kā primārās, koleģialitāte un respekts vienlīdzīgi pret jebkuru līmeni – studentu, profesoru, māsu un sanitāru – tādu atceros savu tēvu.
Patiesa aizrautība ir lipīga. Pateicoties mammas nenogurdināmībai, rūpējoties par māsas un manu audzināšanu un mājas soli, tēvam bija iespēja sava gara enerģiju gandrīz nedalīti veltīt darbam – klīniskam, zinātniskam un pedagoģiskam. Mana tēva atbruņojošais smaids, iemantotās un noslīpētās runas dotības, intuīcija, izcilā klasiskā un medicīniskā izglītība un pieredze nostiprināja viņa kā ārsta, docētāja un iedvesmotāja tēlu. Ja Gorbačova gadi daļai Latvijas bija apjukuma un šaubu piepildīti, tad mans tēvs šķita gatavs pārmaiņām un tās lielās netaisnības – atņemtās Latvijas brīvības – atkalatgūšanai. 20. gadsimta 80. un 90. gadu mijas notikumi kļuva lielāki par cilvēkiem, kas tajos piedalījās. Necīnoties pēc prominences, atpazīstamības un tituliem, tautas kustība pati izvēlēja sev vadoņus. Ne tikai profesionālus un harizmātiskus, bet arī savus principus iznesušus cauri apspiestības gadiem: tos, kuri bija palikuši imūni gan pret abstrakto “komunisma cēlāja morāli”, gan pret tās transformāciju – “domā vienu, saki otru, dari trešo”. Kad 1989. gadā 1. Vispasaules latviešu ārstu kongresa laikā LĀZA pirmoreiz ieradās Latvijā, 57-gadīgais Ilmārs Lazovskis, medicīnas zinātņu doktors, iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs, sagaidīja trimdas latviešu ārstus. Sagaidīšana Rīgas lidostā un videolentē uzņemtā tikšanās starp manu tēvu un LĀZA Kaspara Tūtera personā ir kļuvusi par vienu no emblēmiskākajām epizodēm. Cieņpilnas un patiesa prieka pilnas acis un emocijas Latvijas un rietumu ārstiem – tās ir jūtas, kas uzplaiksnī, pēc ilgas nošķirtības sanākot atkal kopā vienai ciltij. “Gens una sumus” – „Esam viena cilts” bija noslēguma vārdi mana tēva runai Latvijas Ārstu biedrības dibināšanas sapulcē 1988. gadā. “Viņš šķita kā viens no “mūsējiem””, manu tēvu raksturoja no Ņujorkas iebraukušais ārsts, tagadējais LĀZA valdes loceklis Ēriks Niedrītis, ar kuru tāpat kā ar citiem trimdas ārstiem maniem vecākiem vēlāk izveidojās cieša draudzība. Lai palīdzētu studentiem iegūt zināšanas un pieredzi ārzemēs, Ēriks Niedrītis 2003. gadā izveidoja un turpina vadīt Ilmāra Lazovska Medicīnas fondu, kas saistībā ar LĀZA piešķir stipendijas izcilākajiem Latvijas medicīnas studentiem.
Atskatoties uz mana tēva dzīvi, varu droši teikt, ka viņa principi un rosība tika veltīta LĀZA devīzē rakstītajam – “visiem spēkiem veicinātu veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu, ārstu sadarbību un izglītību”. LĀZA un arī mana tēva saglabāto principu noturība varētu būt kā zināms nemainīguma etalons, ar ko samēroties gan toreiz – Otrā pasaules kara uzspiestās trimdas, personiskajās un valstiskajās traģēdijās, gan pašreiz – tik šķietami mainīgajā pasaulē. Ja tēvs būtu dzīvs, viņš varētu te piebilst – plus ça change, plus c’est la même chose – jo vairāk kas mainās, jo vairāk tas paliek tas pats.
I.L. – Ilmārs Lazovskis/Izcils Latvietis
LĀZA valdes loceklis prof. Kaspars Tūters, psihoterapeits/psihoanalitiķis, Kanāda
Mana iepazīšanās ar prof. Ilmāru Lazovski notika nejauši un strauji. Tas bija 1989. gada aprīlī, kad Latvijas Tautas fronte (LTF) ieradās Ziemeļamerikā savā pirmajā vizītē. Šī tikšanās kā skanīgs zvans ieskandināja Atmodas laiku Latvijas tautai, kā arī man personīgi deva iespēju atkal iepazīties ar latviešiem Latvijā un pašu Latviju. Tos biju zaudējis, dodoties bēgļu gaitās 1944. gadā.
Man piezvanīja šī brauciena organizētāji un lūdza, vai es varētu dot naktsmājas kādam ārstam no Latvijas, kurš bija viens no LTF pārstāvjiem. Viņa vārds esot Ilmārs Lazovskis.
Es to arī labprāt uzņēmos. Tā bija pirmā reize, kad es satiku Ilmāru. Braucienā no Toronto lidostas uz manām mājām mums abiem bija ļoti pārsteidzoša un jūtu pilna iepazīšanās. Mana sajūta bija, it kā es esmu atradis manu vecāko pazudušo brāli.
Izrādījās, ka Ilmārs bija studējis medicīnu kopā ar manu onkuli Rīgā, un viņi viens otru labi pazinuši. Vēl pārsteidzošāk bija dzirdēt, ka mēs abi esam dzimuši tanī pašā slimnīcā Rīgā un tas pats akušieris prof. Jānis Āboliņš mūs saņēma šinī pasaulē, un mūsu mātes esot samīlējušās Dr. Āboliņā (kā tas bieži notiek šādā situācijā).
Nākamajā rītā bija vēl viens negaidīts pārsteigums. Kad mēs abi pie brokastīm runājām par mūsu lielo interesi par pasaules literatūru un dramaturģiju, Ilmārs tūlīt citēja skaidrā angļu valodā Hamleta monologu no Šekspīra lugas. Tanī pašā dienā es teicu manai sievai, ka nekad neesmu saticis tik interesantu kolēģi/ārstu ar tik plašām zināšanām un interesi ne tikai medicīnā, bet arī literatūrā, filozofijā, mūzikā. Un pa virsu visam tam – viņš ir īsts latvietis no Latvijas!
Vēl viena kopīga interese mums bija ārstnieciskā pieeja slimniekam – izprast viņu visā pilnībā – fizisko un psihisko daļu, un kā tā viena otru spēcīgi iespaido. Ilmārs mani pierunāja pieteikties Pirmajam vispasaules latviešu ārstu kongresam Rīgā, 1989. gada jūnijā un pasniegt referātu par kādu psihodinamisko tematu. Tā bija pirmā reize, kad atgriezos Latvijā kopš 1944. gada. Nekad nebiju domājis, ka man būs jārunā latviešu valodā pāris tūkstošu cilvēku priekšā. Mana latviešu valoda un Latvijas latviešu valoda atšķīrās, jo gadu desmitiem dzīvoju ārpus Latvijas. Te man Ilmārs nāca palīgā ar savu valodas un terminoloģijas ekspertīzi. Eventuāli viņš man arī palīdzēja izstrādāt vārdnīcu psihoanalītiskiem terminiem no angļu uz latviešu valodu. Ilmārs ar savu lielo pieredzi man bija neatvietojams atbalsts.
Dažus gadus vēlāk Ilmārs man zvanīja un lūdza manu kā profesionāļa padomu, kā atrast risinājumu sarežģītā situācijā – viņam esot piedāvāta iespēja kļūt par nākamo Latvijas prezidentu, bet tas viņā raisot dalītas jūtas, pat lielu iekšēju konfliktu – viņš jūtas pagodināts, bet nespēj atrauties no sava ārsta darba. Ilmārs nespēja atstāt savus slimniekus, savus studentus un kolēģus. Es viņam piekritu, jo viņa pienesums savai profesijai bija tik liels, ka, atstājot to uz pāris gadiem, tas būtu liels zaudējums, kaut arī viņš būtu bijis izcila kandidatūra prezidenta amatam.
Nākamos 13 gadus man bija tas gods un privilēģija iepazīties vēl tuvāk ar Ilmāru un Edīti Lazovskiem. Pirmos pāris gadus viņi mani uzņēma savās mājās Martas ielā un vasarnīcā Saulkrastos, un iepazīstināja mani ar Rīgu, Latviju un tās vēsturi. Pirmo reizi es apjēdzu, ko īsti nozīmē tautas dziesma “Še, kur līgo priežu meži”. Sevišķi Edīte veda mani apskatīt daudzos skaistos pieminekļus Rīgā. Caur abiem Lazovskiem es iepazinos ar mirušām un dzīvām Latvijas slavenībām (Meža kapos, Rundāles pilī, Nacionālajā operā, u.c.).
Vienu vasaru Ilmārs paņēma īsu atvaļinājumu un mēs abi apceļojām Latviju, galvenokārt Kurzemi, lai parādītu man savas iemīļotās vietas un palīdzētu man atklāt Latvijas skaistumu un vēsturi.
No Ilmāra Lazovska iemācījos daudz ko jaunu – par zinātni, medicīnu, haosa teoriju un kā tikt cauri grūtām situācijām. Varēju redzēt, kāpēc viņš bija tik iecienīts ne tikai ārstniecības laukā, bet arī visā sabiedrībā. Kas viņu padarīja manās acīs vēl izcilāku, bija viņa godīgums un respekts savstarpējās attiecībās. Viņš ir bijis mans ideālais piemērs akadēmiskajā vidē – kā pasniegt skaidras un kodolīgas lekcijas un kā ieinteresēt klausītājus. Citiem vārdiem sakot, viņš man reprezentēja ārstu un latvieti, kādu reti kur var sastapt.
Atmiņas par prof. Ilmāru Lazovski
LĀZA valdes loceklis Atis Bārzdiņš, onkologs-hematologs, ASV
Nevaru teikt, ka pazinu Ilmāru Lazovski tuvu un personīgi. Mūsu vienīgā tiešā saskare, šķiet, bija man kā studentam, noklausoties kādu duci viņa lasīto lekciju iekšķīgās slimībās. Ducis nav daudz, taču profesoru Lazovski atceros kā spēku, kas atstājis neizdzēšamu iespaidu gan uz mani, gan manas paaudzes ārstiem kopumā.
Būdams ierindas medicīnas students Latvijas Medicīnas akadēmijā 1980to beigās vai 90to gadu sākumā, es zināju Ilmāru Lazovski vispirms kā slavenību, ko biju redzējis televīzijā Atmodas un Tautas frontes aktivitātēs. Kad pirmo reizi viņu ieraudzīju Stradiņa slimnīcas koridorā, man nebija jāskaidro, kas ir šis elegantais kungs ar jauneklīgu matu šķipsnu un nosvērto balsī.
Profesors Lazovskis man kā medicīnas studentam bija augstas inteliģences, profesionālisma un cilvēcības paraugs. Viņa tumši zilā grāmata “Iekšķīgo slimību pamati” bija pirmais ievads manā specialitātē. Tā bija saprotama un deva pietiekamu pamatu, uz kā tālāk būvēt zināšanas, lasot literatūru, kas parasti vairs nebija latviešu valodā. Runājot par latviešu valodu, protams, nevar aizmirst profesora Lazovska interesi tās izkopšanā, īpaši, paplašinot medicīnisko terminoloģiju.
Gribu arī pieminēt nozīmīgus saskares punktus ģimeniskā līmenī. 1995. gadā manam tēvam izveidojās stenokardijas simptomi. Tobrīd koronārās slimības ārstēšana Latvijā pamatā vēl bija tikai medikamentoza. Mans tēvs kā datorzinātņu profesors Latvijas Universitātē bieži tikās ar profesoru Lazovski Latvijas Zinātnes padomes sēdēs. Tieši tur viņš neformālā sarunā ar profesoru saņēma iedrošinājumu iziet koronāro angioplastiju. Šī procedūra tikai nesen bija kļuvusi pieejama Stradiņos. Tēvam tā izrādījās ļoti veiksmīga un, šķiet, izglāba viņa dzīvību, ņemot vērā, cik kritiska un centrāla stenoze tika atrasta angiogrammā. Vienu paaudzi tālāk, profesora dēls Juris Lazovskis, radikāli ietekmēja arī manu dzīvi, radot interesi par iespēju tālāk izglītoties ASV, Latvijas Medicīnas akadēmijas avīzītē publicējot paziņojumu par Dr. Ainas Galējas stipendijām. Juris man arī palīdzēja šo stipendiju izmantot un virzīties cauri procesam, kas ļāva iziet rezidentūru Ņujorkā un izveidot ārsta karjeru ASV.
Profesors Ilmārs Lazovskis bija viens no spilgtākajiem sava laika Latvijas inteliģences paraugiem, kas pievērsa uzmanība ne tikai šauri profesionāliem jautājumiem, bet arī tautas kultūrai un dzīves izkopšana kopumā. Tieši šāda daudzšķautņaina darbība dažādās dzīves sfērās radīja profesora īpašo reputāciju un ietekmi, kas turpinās arī ilgi pēc viņa aiziešanas.
LĀZA vieno ārzemēs un Latvijā dzīvojošos ārstus un zobārstus, kā arī citus veselības nozares profesionāļus, zinātniekus un darbiniekus kopējam mērķim – visiem spēkiem veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu, ārstu un zobārstu izglītību un sadarbību. To dibināja 1947. gadā Eslingenā trimdā devušies latviešu ārsti.
Ņemot vērā Veselības ministrijas (VM) ilgstoši pieļautās kļūdas krīzes vadībā un plānoto mediķu mobilizācijas izsludināšanu, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) pieprasa veselības ministra Daniela Pavļuta demisiju. LĀB aicina valdības vadītāju nekavējoties pārskatīt krīzes vadību valstī un lēmumu pieņemšanā iesaistīt veselības nozares profesionālās organizācijas un ekspertus.
LĀB pauž visas mediķu sabiedrības sašutumu par veselības ministra Daniela Pavļuta un VM neprofesionālo pieeju Covid-19 radītās krīzes risināšanā. Tāpēc biedrība atkārtoti uzsver, ka tālāk nav pieļaujama situācija, ka visa atbildība par valdības un VM kļūdainajiem vai savlaicīgi nepieņemtajiem lēmumiem tiek novelta uz veselības aprūpē strādājošajiem, kuru viedoklis ir klaji ignorēts divus gadus. Arī par VM ieceri jau novembrī izsludināt mediķu mobilizāciju veselības nozare uzzināja šodien no masu medijiem.
Biedrība pieprasa, lai VM un veselības ministrs pārstāj graut Latvijas veselības aprūpes sistēmu, un uzņemas atbildību par vakcinācijas procesa organizācijas kļūdām. Jānorāda arī uz to, ka kopš 2021. gada jūlija VM nav apstiprinājusi pacientu prioritizēšanas vadlīnijas, kā to paredz Ministru Kabineta noteikumi. Šis svarīgais uzdevums ir novilcināts un vadlīniju neesamība rada vēl lielāku apgrūtinājumu Covid-19 pacientu ārstēšanā iesaistīto mediķu darbā.
LĀB arī uzskata, ka pašlaik VM ar paziņojumu par mobilizāciju rada nevajadzīgu trauksmi iedzīvotāju un arī mediķu vidū, lai gan kopš 2020. gada pavasara nav uzrunāts vairums no speciālistiem, kuri brīvprātīgi pieteicās strādāt ar Covid-19 pacientiem. Pirms mobilizācijas uzsākšanas ir jāveic mērķtiecīga resursu plānošana, kā arī Covid-19 pacientu ārstēšanā iesaistīto mediķu apmācība. Tāpat nav plāna par to, kur mobilizētie speciālisti tiks nosūtīti.
Vakcinācija ir svarīgākais Covid-19 profilakses līdzeklis, kura organizēšanai paredzētie līdzekļi ir iztērēti bez reālas atdeves no ieguldījumiem. Sākotnēji ģimenes ārstu darbs tika noniecināts, bet tagad kolēģi tiek vainoti visās ar vakcināciju saistītās problēmās. Tāpat tā vietā, lai risinātu veselības aprūpē strādājošo darbinieku atalgojuma jautājumu, valdība visā nopietnībā diskutē par ārvalstu speciālistu piesaisti, kas vēl vairāk demotivē esošo, uz izdegšanas sliekšņa strādājošo, personālu.
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
