Latvijas Ārstu biedrības valde, izskatot un izvērtējot žurnāla “Latvijas Ārsts” darbību un situāciju , ir pieņēmusi lēmumu žurnāla izdošanu un nenoteiktu laiku apturēt, kamēr tiks izstrādāts jauns žurnāla “Latvijas Ārsts” koncepts.
Valdes izveidotā žurnāla reorganizācijas komisija, pēc detalizēta žurnāla darbības izvērtējuma, ir izvirzījusī mērķi izstrādāt jaunu žurnāla konceptu, kurā tiks ņemta vērā gan Latvijas mērogiem blīvā drukātās periodikas vide, gan “zaļā” domāšana, gan ārstu vēlmes. Izvērtējuma ietvaros Latvijas Ārstu biedrība augustā veica biedru aptauju, kurā savu viedokli izteica vairāki simti kolēģu.
“Žurnāla “ Latvijas Ārsts” vairāk nekā trīsdesmit gadu ilgajā pastāvēšanas laikā, tas ir bijis neatsverama iespēja kolēģiem padziļināt zināšanas, apmainīties viedokļiem un sekot līdzi novitātēm medicīnā. Visa medicīnas nozare mūsdienās attīstās ļoti strauji gan medicīnas tehnoloģiju, gan metožu, gan pētījumu un atklājumu ziņā. Pirmais žurnāls ārstiem latviešu valodā iznāca 1923. gadā, tāpēc šīs mēs varam saukt par simtgades pārmaiņām, jo mainās arī lasītāji un to pasaules uztvere kopumā, tādēļ arī Latvijas Ārstu biedrība savā darbā ne mirkli nedrīkst apstāties attīstībā, uzskatot, ka ir sasniegta pilnība”, norāda Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.
Pirmais žurnāls ārstiem latviešu valodā tika izdots no 1923. gada līdz padomju okupācijas gadiem. Žurnāla “Latvijas Ārsts” pirmais numurs iznāca 1989. gada 23. jūnijā un tika atvērts Pirmā Pasaules latviešu ārstu kongresa laikā Latvijas Ārstu biedrības sēdē Bērnu klīniskās slimnīcas konferenču zālē. Turpinot tradīciju, kura tika aizsākta pirmās Latvijas brīvvalsts laikā, “Latvijas Ārsts” sniedza iespēju latviešu ārstiem dzimtajā valodā lasīt un rakstīt par jaunākajiem sasniegumiem un pētījumiem visās medicīnas nozarēs. Kopumā šo gadu laikā izdoti vairāk nekā 300 žurnāla numuri.
2023. gada 10. augustā svinīgā sarīkojumā Pāvilostas muzejā LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš LĀB godabiedra diplomu pasniedza pāvilostniekam Imantam Stūrmanim.
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) godabiedra statuss noteikts biedrības statūtos. Tas paredz, ka godabiedra nosaukuma piešķiršana ir cieņas un atzinības apliecinājums izciliem ārstiem, kas sekmējuši veselības aprūpes virzību Latvijā, nesavtīgi kalpojuši saviem pacientiem, guvuši panākumus savā profesijā, zinātnē un akadēmiskajā darbā. Kandidātus izvirza ārstu profesionālās asociācijas, teritoriālās organizācijas un LĀB valde. Kandidātam jābūt ar lielu darba stāžu un vismaz 70 gadu vecam. Pirmie divi goda biedri tika apstiprināti 1990. gadā, bet vairāk nekā 30 gadu laikā šo nosaukumu jau saņēmuši vairāk par 200 kolēģiem Latvijā un arī ārzemēs. LĀB valde ir augstu novērtējusi pāvilostnieka Imanta Stūrmaņa garo darba un dzīves gājumu. Ārstu sabiedrības interesi un ievērību ieguvusi unikālā dzīves dienasgrāmata – dokumentējums no piecdesmito gadu sūrās medicīnas studentu dzīves. Par grāmatas rūpīgo rediģēšanu jāpateicas Pāvilostostas izcilajai novadpētniecei un grāmatu autorei Gunai Grimstai-Heniņai.
Stūrmanis Imants, dz. 1929. gada 24. jūlijā Pāvilostā, mācījies Pāvilostas pamatskolā, Liepājas 1. vidusskolā (ģimnāzijā). 1957. gadā beidzis RMI. Ārsts Ziru lauku iecirkņa slimnīcā (1957-61), Pāvilostā (1962-68), Tuberkulozes un plaušu slimību centra funkcionālās diagnostikas kabineta vadītājs, kardiologs (1969-2000). Sarakstījis un izdevis grāmatu „Studenta piezīmes ”, apgāds „Priedaines” (2018). Grāmata ir dienasgrāmata par studiju laiku RMI (1951-57).
10. augustā LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš Pāvilostas muzejā kolēģu un pāvilostnieku sarīkojumā godināja sirmo ārstu un pasniedza LĀB godabiedra diplomu. Viņu apsveica arī Dienvidkurzemes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Priedols. Izrādās, ka cienījamais kolēģis ir bijis arī pašdarbības kinoamatieris un uzņēmis vairākas filmas, kuras arī prēmētas filmu skatēs. Vienu šādu filmu „Sēņotāji” klātesošie arī noskatījās. Pirms neilga laika visi kādreiz nofilmētie materiāli nodoti Foto un kino arhīvam.
Izrādās, ka savā laikā, 20. gs. piecdesmitajos gados, Pāvilostā darba gaitas sākuši vēlāk pazīstami Latvijas ārsti: RMI 1952. gada absolvente, P. Stradiņa slimnīcas rentgenoloģe Zigrīda Brilovska (1925-2014), 1955. gada absolvents ftiziatrs profesors Oļģerts Marga (1929-2018) un 1959. gada absolvents ķirurgs Gunārs Purmalis (dz. 1935. gadā), Latvijas Ķirurgu asociācijas prezidents (1994-2001), RAKUS Ķirurģijas klīnikas vadītājs (1998-2011).
Noslēgusies domnīca par sociālā darba jomas nodarbinātības izaicinājumiem
Labklājības ministrija (LM) projekta “Profesionāla un mūsdienīga sociālā darba attīstība” ietvaros 24. augustā organizēja domnīcu “Sociālā darba speciālistu nodarbinātības izaicinājumi”. LM, nozares darba devēju, izglītības iestāžu, profesionālo asociāciju kopdarba rezultātā tapa idejas, kā risināt sociālā darba speciālistu nepietiekamības problēmu, kā arī ieceres kvalifikācijas prasību nodrošināšanai tiem sociālajiem darbiniekiem, kuri vēlētos strādāt sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomās.
LM valsts sekretāra vietniece Elīna Celmiņa atgādināja par nozares ietvaros apspriestām un plānotām izmaiņām sociālās palīdzības organizēšanas darba regulējumā, kā arī aicināja dažādu sektoru pārstāvjus konstruktīvi un lietišķi modelēt iespējas praktizējošiem sociālajiem darbiniekiem apgūt sociālās aprūpes un sociālās rehabilitācijas darbam nepieciešamās kompetences. Socioloģe Inese Šūpule sniedza datu analīzi par faktoriem, kuri izraisa darbinieku trūkumu pašvaldību sociālajos dienestos, kurā viņa kā pirmo un svarīgāko uzsvēra zemo atalgojumu. Kā galvenos izaicinājumus līdzās zemajam atalgojumam Šūpule minēja pārslodzi darbā, kura izraisa profesionālu izdegšanu, kā arī grūtības praktizējošiem sociālā darba speciālistiem apvienot darbu ar studijām.
Domnīcas dalībnieki darbojās arī nozaru grupās, kurās tapa gan aicinājums turpināt digitālu risinājumu ieviešanu sociālo pabalstu administrēšanā, gan aicinājums stiprināt sociālo darbinieku profesiju, veidojot Sociālā darba skolu, kurā notiktu pēcdiploma studijas un profesionālā pilnveide. Atbalstu izpelnījās arī ideja par specializētu kompetenču apguvi sociālās aprūpes vai sociālās rehabilitācijas jomā, lai speciālisti ar sociālā darba izglītību varētu strādāt šajos amatos. Šāds risinājums mazinātu neprofesionāla pakalpojuma sniegšanas riskus, kad akūta darbinieku trūkuma apstākļos darba devēji priecājas par ikvienu, kurš ir ar mieru strādāt šajos amatos.
“Domnīcas mērķis ir īstenots: dialoga gaitā esam modelējuši iespējas gan saglabāt sociālā darba profesijas identitāti, gan piedāvāt elastīgus risinājumus sociālajiem darbiniekiem jaunu kompetenču apguvei un darbam citās nozares profesijās”, uzskata LM Sociālā darba un sociālās palīdzības politikas departamenta direktore Ilze Skrodele – Dubrovska.
Ojāra Veides Fonds gatavs atbalstīt Latvijas medicīnas speciālistus
Nu jau 12 gadus Ojāra Veides Fonds finansiāli atbalsta Latvijas medicīnu. Katru gadu 4-6 jaunajiem medicīnas speciālistiem ir iespēja saņemt stipendiju līdz $ 2500 apmērā. Stipendija jāizmanto 1,5 gadu laikā un par iegūtajām zināšanām jāsniedz rakstiska atskaite, kā arī finanšu pārskats.
Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai, ja apmācības paredzētas 2023/24 gadā, līdz 2023. gada 15. septembrim. Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā ārstniecības vai mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai. Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas
2022. gadā stipendijas saņēma seši kolēģi: SIA “Vidzemes slimnīca” fizioterapeite Linda Kornete; Dr. Emīls Šmitiņš, Rīgas Stradiņa universitātes bērnu kardioloģijas rezidents; Dr. Nauris Zdanovskis, RSU radioloģijas katedras asistents; Dr. Kristaps Eglītis, Latvijas Universitātes vispārējās ķirurģijas programmas rezidents; Dr. Artūrs Šilovs, Rīgas Austrumu klīniskajā universitātes slimnīcas rezidents radiologa specialitātē un Dr. Vadims Ņefjodovs, RSU Tālākizglītības fakultātes rezidents plastikas ķirurģijā. Finansiālu atbalstu savai profesionālai pilnveidei ārpus Latvijas ārstniecības iestādēs no Ojāra Veides Fonda ir saņēmuši jau 66 stipendiāti. Ar viņu pieredzes stāstiem var iepazīties ikgadējā LĀZA Apkārtrakstā.
Fondu sekmīgi kopš tā dibināšanas pirmās dienas 2009. gadā ir vadījis LĀZA eksprezidents, psihoterapeits un psihiatrs profesors Kaspars Tūters (Kanāda). Ojāra Veides fonds turpina savu darbu, tomēr 2023. gada nogalē tā vadību prof. Kaspars Tūters vēlas nodot reimatologa asoc. prof. Jura Lazovska rokās. Fonda kasiere būs valdes locekle zobārste Inese Flude un fonda valdē ienāks farmakoloģe prof. Ingrīda Selga Šķetre (Ingrida Selga Sketris), Latvijas goda konsule Kanādā Jaunskotijas provincē.
Juris Lazovskis: ”Esmu reimatologs Kanādas Jaunskotijas provincē. Esmu LĀZAs valdes un Ojāra Veides stipendiju fonda loceklis. Esmu pieredzējis pozitīvās pārmaiņas – gan savā, gan kolēģu un studentu profesionālajā izaugsmē, ko veicina iespēja iepazīties ar dažādām pieejām ārstēšanai atšķirīgās veselības aprūpes sistēmās. Liels prieks, ka ar fonda palīdzību šai procesā iespējams līdzdarboties.”
Plašāk par fondu un pieteikšanās kārtību www.lazariga.lv Foto: Ojāra Veides Fonda vadītājs, asoc. prof. Juris Lazovskis Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv tālr. +371 29121922
Par projekta 4.3.6.2.SAM“Veselības un darbspēju ekspertīzesārstu valsts komisijas darbības efektivitātesun kvalitātes uzlabošana” aktivitāti – Semināru organizēšana ģimenes ārstiem un ārstējošiem ārstiem
Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisija (turpmāk – Komisija) atzinīgi novērtē un izsaka pateicību par līdzšinējo sadarbību Latvijas Ārstu biedrībai un ar atbildību vēlamies informēt, ka Komisija īsteno Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 4.3.6. specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt nabadzības vai sociālās atstumtības riskam pakļauto cilvēku, tostarp vistrūcīgāko un bērnu, sociālo integrāciju” 4.3.6.2. pasākuma ”Atbalsta pasākumi Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas klientu apkalpošanas efektivitātes un kvalitātes uzlabošanai, speciālistu profesionālo spēju, invaliditātes informatīvās sistēmas procesu un funkcionalitātes pilnveidei” īstenošanas noteikumi” projektu 4.3.6.2.SAM ”Veselības un darbspēju ekspertīzes ārstu valsts komisijas darbības efektivitātes un kvalitātes uzlabošana” (turpmāk – Projekts). Projektā tiek īstenoti vairāki informatīvi pasākumi sabiedrības izpratnes veicināšanai par invaliditātes noteikšanas sistēmu.
Invaliditātes ekspertīzes pamatā būtisks aspekts ir ģimenes ārstu un ārstējošo ārstu (turpmāk – Ārsti) gatavotā dokumentācija un tās saturs, Projektā plānoti informatīvi izglītojoši semināri ģimenes ārstiem un ārstējošiem ārstiem (turpmāk – Ārsti), kas nosūta savus pacientus uz Komisiju invaliditātes un darbspēju ekspertīzēm. Semināru mērķis sniegt aktuālāko informāciju invaliditātes noteikšanas jomā, tajā skaitā par ekspertīzei nepieciešamajiem dokumentiem, kā arī sniegt vadlīnijas nosūtījuma sagatavošanai.
Komisijas veiktā iepirkuma rezultātā ir noslēgts pakalpojuma līgums ar SIA “Biznesam.lv”, kas Komisijas uzdevumā mērķtiecīgi plānos un organizēs semināru norisi, tai skaitā semināru dalībnieku grupu komplektēšanu. Līdz 2025.gada beigām plānots realizēt aptuveni 30 (trīsdesmit) seminārus tiešsaistes platformā, iekļaujot visus Latvijas reģionus, tādējādi veicinot pēc iespējas plašākas Ārstu auditorijas iesaistīšanu un informēšanu.
Augsti novērtējot līdzšinējo sadarbību, Komisija aicina Jūs kā savas jomas profesionāļus un nozares pārstāvjus būt atsaucīgiem un sadarboties ar SIA “Biznesam.lv” pārstāvjiem, lai aptvertu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju un kopīgi stiprinātu Ārstu zināšanas par nepieciešamās dokumentācijas sagatavošanu un pacientu nosūtīšanu uz invaliditātes un darbspēju ekspertīzi, tādejādi mazinot administratīvo slogu, kas rodas papildu informācijas pieprasīšanā un sagatavošanā un veicinot klientu iesniegumu laicīgu izskatīšanu un lēmuma pieņemšanu.
Jautājumus un informāciju par kontaktpersonu lūdzam sūtīt Projekta koordinatorei Vinetai Vējonei uz e-pastu: vineta.vejone@vdeavk.gov.lv.
Finanšu ministrijas izstrādātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2024. – 2027. gadam projekts paredz elektroniskās kvīts (turpmāk – e-kvīts) ieviešanu kā obligātupar medicīnas un ārstniecisko pakalpojumu izmantošanu un kvalifikācijas paaugstināšanu, specialitātes iegūšanu, izglītības iegūšanu, tai skaitā interešu izglītības programmu apgūšanu bērniem, lai gada ienākumu deklarācijā varētu iekļaut kā attaisnotos izdevumus, paredzētais rezultāts ir samazināt laika un resursu patēriņu gada ienākumu deklarāciju iesniegšanai un apstrādei, veicināt iestāžu un pakalpojumu sniedzēju datu apmaiņu ar Valsts ieņēmumu dienestu, kā arī iedzīvotājiem iespēja ātrāk saņemt pārmaksātā nodokļa atmaksu.
Lai vienkāršotu procesus un gūtu papildu fiskālo efektu, e-kvīšu ieviešanas termiņš ir plānots jau par 2024.gada periodu. Minētā sakarā ir būtiski apzināt, vai veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji un izglītības iestādes ir tam gatavi.
Attiecīgi, lai apzinātu e-kvīts ieviešanas praktiskās iespējas, Finanšu ministrija aicina Ekonomikas ministrijas pārstāvjus uz klātienes tikšanos 2023. gada 29. augustā vai 2023. gada 30. augustā.
Ņemot vērā iepriekš minēto, lūdzam aptaujāt Jūsu organizācijas biedrus minētajās nozarēs par e-kvīts ieviešanas praktiskajām iespējām, iespējamiem riskiem un problēmām, un nonāktu pie labākiem un efektīvākiem risinājumiem e-kvīts ieviešanai.
Lūgums iesūtīt mums šo informāciju līdz pirmdienai 28.08.2023
ANDA PAEGLE
Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departaments Vecākā eksperte Tel. nr. 67013242, m.t.: 26158998 anda.paegle@em.gov.lv Brīvības iela 55, Rīga, LV-1519, Latvija pasts@em.gov.lv, www.em.gov.lv
Sociālās integrācijas valsts aģentūra aicina visus, kuri ikdienā sniedz aprūpi saviem tuvākajiem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem, piedalīties jaunajā kompetenču attīstības programmā neformālajiem (neprofesionālajiem) aprūpētājiem. Šī programma ļaus iegūt nepieciešamās prasmes un zināšanas, lai sniegtu atbalstu un aprūpi cilvēkiem ar dažādiem funkcionāliem traucējumiem. Pirmās apmācības sāksies šajā rudenī un tiks piedāvātas divos pamatmoduļos: “Aprūpētāja pašaprūpe” un “Saskarsme”.
Programma ir domāta cilvēkiem, kuri rūpējas par ģimenes locekļiem, kaimiņiem, draugiem vai citiem tuviem cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem. Pilotprojekta ietvaros plānots apmācīt 100 neformālos aprūpētājus, kuri spēs nodrošināt atbilstošu atbalstu un aprūpi cilvēkiem ar traucējumiem, kā arī rūpēties par savu psihoemocionālo labklājību.
Kompetenču attīstības programma tika izstrādāta kopā ar SIA “AC Konsultācijas”, SIVA speciālistiem, sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, kā arī nozaru ekspertiem. Programma ir veidota moduļu veidā un ir savstarpēji ērti salāgojama, lai to piemērotu dažādām neformālo aprūpētāju vajadzībām un ļautu elastīgi iegūt nepieciešamās zināšanas. Tā ietver A pamatmoduļus (5 dienu apmācības) un specializētos B moduļus (1-2 dienu apmācības), kas pielāgoti dažādiem funkcionālo traucējumu veidiem, piemēram, garīgās veselības, redzes vai dzirdes traucējumiem.
Apmācības ietvers praktiskus uzdevumus, lai pilnveidotu neformālo aprūpētāju prasmes un zināšanas. Tajās izcila lektoru komanda – sociālās jomas eksperti, SIVA speciālisti – ārsti, fizioterapeiti, ergoterapeiti, psihologi un citi speciālisti nodrošinās apmācības praktiskā vidē SIVA Koledžā Jūrmalā, ļaujot arī satikties un dalīties pieredzē ar līdzīgu vajadzību cilvēkiem. Apmācībām var pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu SIVA mājaslapā. Vairāk informācijas var uzzināt SIVA mājaslapā un sociālajos medijos.
Šīs kompetenču attīstības programma notiek Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma fonda investīciju projekta “RAITI: Rehabilitācija. Atbalsts. Iekļaušana. TālākIzglītība.” ietvaros. Projekts un apmācības tiek īstenotas ar Eiropas Savienības finansiālu atbalstu.
Jau pavisam drīz, 21. augustā, Bufalo Universitātes profesori Mirdzu Neideri sveiksim lielā un nozīmīgā dzīves jubilejā. Viņa ir dzimusi Latvijā 1933. gadā, bet savas profesionālās zobārsta darba gaitas sāka ASV un 57 gadus bija Bufalo Universitātes pasniedzēja. Tomēr saikne ar Latviju nepārtrūka, tā ir stipra un Latvijai nozīmīga. Plašāk par Mirdzu Neideri rakstā un tam pievienotajās fotogrāfijās. Raksts tapis ar RSU Zobārstniecības fakultātes atbalstu un līdzdalību.
Mirdza Neidere, Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktore, 2005. gads. RSU arhīva foto
Bufalo Universitātes profesores Mirdzas Neideres vārds ir labi zināms medicīnas pasaule – 1964. gadā ASV viņa kārtoja eksāmenu un kļuva par pirmo sievieti, kas jebkad bija sertificēta mutes un sejas-žokļu patoloģijā. Līdz pat 2021. gadam Mirdza Neidere mācīja ASV Ņujorkas štata Bufalo Universitātes (BU) bakalaura programmas un maģistrantūras zobārstniecības studentus. 1988. un 2001. gadā Alfa Omega zobārstniecības brālība “Alpha Omega dental fraternity” viņu nosauca par “Gada skolotāju”, 2001. gadā Dr. Mirdzai E. Neiderei piešķirts Bufalo Universitātes Kanclera apbalvojums par izcilību apmācīšanā (SUNY Chancellor’s Award for Excellence in Teaching), bet 2002. gadā Mirdza Neidere ieguva “Izcils profesors-pasniedzējs” statusu (“SUNY Distinguished Teaching Professor”). 2004. gadā Mirdza Neidere bija viena no trim pirmajiem Bufalo Universitātes jaunizveidotās balvas “Outstanding Contributions to International Education at UB” saņēmējiem par izcilu ieguldījumu starptautiskajā sadarbībā BU, atzīstot viņas nozīmību universitātes attiecībās ar Latviju. Kā raksta Bufalo Universitātes ziņu izdevums 2004. gada pavasarī – „Jau drīz pēc tam, kad Latvija ieguva neatkarību no bijušās Padomju Savienības, Neidere atbalstīja Latvijas Medicīnas akadēmiju, konsultējot tās Zobārstniecības skolu un uzņemot fakultātes pārstāvjus īslaicīgām vizītēm BU. Viņa bieži atgriežas Latvijā, lai lasītu lekcijas un sniegtu palīdzību Stomatoloģijas institūtam Rīgā” (no UB International ziņu izdevuma, 2004. gada pavasaris). Mirdzas Neideres devums novērtēts arī Latvijā – 2005. gada 29. jūnijā viņa saņēma Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Goda doktora (Doctor Honoris Causa) nosaukumu par RSU Stomatoloģijas fakultātes izglītības attīstības veicināšanu. 57 gadus viņa ir strādājusi gan kā pasniedzēja, gan zinātniece. Mirdzas Neideres ieguldījums pētniecībā ir ne tikai vadītie medicīnas doktoru zinātniskie darbi, bet arī vairāk nekā 100 zinātniskās publikācijas starptautiski atzītos izdevumos. Savas aktīvās darba gaitas Dr. Neidere beidza 2021. gadā, tomēr viņas iesāktais Latvijas medicīnas atbalsta darbs turpinās. Tas aizsākās tūlīt pēc Latvijas neatkarības atgūšanas, vienlaikus ar iesaisti Latviešu ārstu un zobārstu apvienībā (LĀZA). Mirdza Neidere ir bijusi LĀZA valdē, bijusi organizācijas biedrzine, kopā ar Dr. Zaigu Alksni-Phillips izdevusi “LĀZA Ziņas”. Otrais pasaules karš arī viņas likteni pāršķēla – ģimene devās bēgļu gaitās un 1950. gada martā no Vācijas pārcēlās uz ASV. Par Dr. Mirdzas Neideres dzīves daudzajām šķautnēm, par viņas dzīvesceļa liktenīgiem pavērsieniem būtu jāveido jauns raksts, bet šoreiz apstāsimies pie profesores Mirdzas Neideres neizsīkstošās sadarbības ar RSU Stomatoloģijas fakultāti. Par to savās pārdomās Mirdzas Neideres nozīmīgās jubilejas gaidās dalās divi no RSU kolēģiem.
Ilga Urtāne, RSU emeritētā profesore
Bija 1991. gada 18. novembra priekšvakars, Latvijas vēl trauslās neatkarības pirmsākums, kad Bufalo Universitātes profesore Mirdza Neidere ieradās Rīgā. Bija pagājuši 47 gadi, kopš viņa kā 11. gadus veca meitene kopā ar ģimeni 1944. gadā bēgļu gaitās bija atstājusi Latviju. Mirdzas Neideres mērķis bija satikt Zobārstniecības fakultātes mācību spēkus, iepazīties ar Latvijas zobārstniecību un saprast, kā varētu palīdzēt. Pirms kara viņas māte bija ieguvusi zobārsta diplomu un tēvs ārsta diplomu Latvijas Universitātē. Mirdza no savas mātes bija dzirdējusi par profesora Kārļa Barona (1865–1944) laika zobārstniecības izglītību Latvijā, ka tā bijusi apritē ar Eiropu, ka bija izveidotas studentu klīnikas ar Vācijā ražotām iekārtām un tehnisko aprīkojumu, ka daudzi docētāji bija guvuši izglītību Rietumos un izveidojusies tā laika Latvijas docētāju paaudze. Diemžēl pēc 50 padomju gadu ietekmes Latvijā Mirdza Neidere sastapās ar nabadzīgo materiāli tehnisko izglītības bāzi un ar nepietiekamām pasaules zināšanām par zobārstniecības zinātni un tehnoloģijām. Mirdza no sirds vēlējās dāsni dalīties ar to, ko bija ieguvusi Amerikā – ar labu zobārstniecības izglītību, pieredzi un pasaules zinātnes redzējumu. Mēs to ļoti novērtējām, jo mums bija dzirkstoša vēlme mainīties un iet rietumu virzienā.
Pirms vīzītes Latvijā Mirdza Neidere bija iesaistījusies un atbalstīja sadarbības veidošanu ar Rīgas Tehnisko universitāti un profesoru Ivaru Knētu. Viena no RTU studentu grupām jau atradās Bufalo Universitātē, lai apgūtu informācijas tehnoloģiju apmācības kursu. Var teikt, ka šajā laikā veidojās pirmsākumi Rīgas Biznesa skolai pie RTU, ko tagad sekmīgi vada Jānis Grēviņš – toreiz bijušais students Bufalo Universitātē, un tagad sekmīgi turpina attīstīt sadarbību starp universitātēm.
Jau pirmajā ierašanās reizē Mirdzai Neiderei bija plāns, kā pievērsties zobārstniecības attīstībai. Viņa uzskatīja, ka svarīgi ir mūsu docētājiem dot pasaules redzējumu un zināšanas. Par mūsu ikdienas realitāti, kas tālu atpalika no rietumu pasaules iespējām, viņa mācēja izteikties bez pazemojuma un pārmetumiem, bet uzmundrinot un parādot ceļu. Man pirmajai krita laimīgā loze ar iespēju braukt uz Bufalo Universitāti. Un tā jau 1992. gada februārī Mirdza Neidere bija sagādājusi finanses, kur lielu daļu sedza Sorosa fonds, lai segtu viena mēneša vizīti Bufalo Universitātē (ASV) un dalību Starptautiskajā zobārstniecības zinātnes kongresā Bostonā, kā arī vizīti Kanādā. Viesmīlīgās Mirdzas mājas bija paredzētas tikai vēliem vakariem, naktīm un agriem rītiem, jo viss pārējais laiks bija saplānots pa dienām un stundām, lai iepazītos ar Bufalo Universitātes klīnikām, īpaši ar orālās patoloģijas un periodontoloģijas nodaļu, kurā Mirdza Neidere strādāja un vienlaikus ieņēma augstu pozīciju universitātes zinātnes vadībā. Es redzēju, kāda cieņa un augsta reputācija Mirdzai Neiderei ir no kolēģu puses. Dr. Neidere uzsvēra, ka zobārstniecības attīstībā nozīmīga loma ir zinātnei. Māka rakstīt projektus un dabūt tiem finanses, ir ceļš uz attīstību, bet ja no desmit uzrakstītiem projektiem kaut vai diviem būs veiksmīgs rezultāts, tas arī ir labi. Zobārstniecības izglītības un zinātnes līmenis Bufalo Universitātē bija ļoti augsts pat salīdzinot ar citām ASV universitātēm. Ļoti interesants man bija brauciens uz Bostonu un dalība kongresā, Hārvarda Universitātes apmeklējums un tikšanas ar Bostonas latviešu izcelsmes ārstiem un zobārstiem. Mirdzas entuziasms un spēja sniegt pēc iespējas vairāk informācijas, iepazīstinot ar zobārstniecību un Amerikas dzīves kultūru, bija apbrīnas vērts. Neaizmirstama bija vizīte Toronto; Zobārstniecības skolas apskate ar plašām, bagātām materiāli tehniski nodrošinātām studentu apmācības klīnikām, iepazīšanās ar Kanādas latviešu sabiedrību un īpaši ar Pētera Apses ģimeni, kurai turpmāk bija nozīmīga loma Latvijas zobārstniecības attīstībā. Manas vizītes noslēgumā Mirdza Neidere bija noorganizējusi tikšanos ar latviešu izcelsmes zobārsti Ilzi Lakstīgalu, kura visus turpmākos gadus sadarbojās ar Stomatoloģijas institūtu, gan uzņemot savās mājas institūta speciālistus no Latvijas kongresu un pasākumu braucienos uz Ņujorku, gan dodot iespēju savā privātpraksē apgūt praktiskās iemaņas, kā arī ziedojot līdzekļus pirmās studentu preklīnikas izveidošanai Stomatoloģijas institūtā.
Atmiņas par vizīti Bufalo Universitātē un Mirdzas Neideres augstsirdību glabāju kā dārgu pērli.
Pēc manas vizītes Bufalo Mirdza vairākas reizes ieradās Latvijā, lai tuvāk iepazītos ar mūsu speciālistiem periodontoloģijā un orālajā patoloģijā, novadītu pārrunu seminārus un uzdāvinātu jaunākās grāmatas. Viņa turpināja meklēt iespējas mūsu kolēģiem doties uz Bufalo Universitāti un apmeklēt Amerikas zobārstniecības zinātniskos kongresus. Varētu teikt, ka Mirdza veidoja sadarbības tīklu starp Latviešu izcelsmes zobārstiem, ražotāju kompānijām un Sorosa fondu, lai sniegtu palīdzību Latvijas zobārstniecības attīstībai. Pēc neilga laika Mirdza Neidere bija sagatavojusi vizīti un nodrošinājusi finansējumu Terapeitiskās stomatoloģijas katedras pasniedzējām. Viena no tām bija Ingūna Grīnvalde. Viņa atceras, ka 1996. gada brauciens uz Bufalo Universitāti deva jaunu pavērsienu Latvijas periodontoloģijas attīstībā un jaunu mācību programmu izveidošanā. Uzsākt jaunu virzienu nebija viegli, radās daudzas neskaidrības un šaubas, un šādās reizēs varējām saņemt Mirdzas Neideres padomus. Ciešāka profesionālā sadarbība izveidojās arī ar Orālās patoloģijas katedras vadītāju profesori Ingrīdu Čēmu. Par neizsīkstošu entuziasmu Latvijas zobārstniecības izglītības attīstībā Mirdzai Neiderei 2005. gadā tika piešķirts Rīgas Stradiņa universitātes Goda doktora nosaukums.
Latvijas delegācija Bufalo Universitātē 2022. gada maijā. No kreisā: asoc. prof. Ingus Skadiņš, RSU Medicīnas fakultātes dekāna vietnieks, doc. Jānis Grēviņš, RTU Rīgas Biznesa skolas direktors, prof. Ilze Grope, RSU Tālākizglītības fakultātes dekāne, emeritētā profesore Mirdza Neidere, Bufalo Universitātes Zobārstniecības skola, asoc. prof. Andris Ābeltiņš, RSU Zobārstniecības fakultātes dekāns, Joseph Gambacorta, Bufalo Universitātes Zobārstniecības skolas asociētais dekāns akadēmiskajos jautājumos, un Toms Baumanis, RSU administrācijas un attīstības prorektors. BU arhīva foto
Un atkal Mirdza Neidere, ar vēl joprojām zināmu ietekmi Bufalo Universitātē, dedzīgi atbalsta tālāku, jau augstāka līmeņa, sadarbību starp augstskolām. Viņa visas lietas dara ar entuziasmu un no sirds. Sazinoties ar Mirdzu Neideri, es jūtu, ar kādu entuziasmu viņa gatavo kārtējo vizīti mūsu fakultātes periodontoloģijas docētājai un rezidentūras programmas vadītājai Anetei Vaškevičai. Mirdza Neidere visu dara no sirds.
Andris Ābeltiņš, asoc. profesors, RSU Zobārstniecības fakultātes dekāns
Pirmo reizi Mirdzu Neideri satiku 2022. gada 5. maijā, kad biju pirmajā vizītē Bufalo Universitātē. Pirms tikšanās jau biju dzirdējis labus vārdus par viņu no Jāņa Grēviņa un Ilgas Urtānes. Mūsu tikšanās notika BU Zobārstniecības skolā (School of Dental Medicine), kur Mirdza Neidere mūs sagaidīja ar uzrunu skaidrā latviešu valodā.
Tālāk bija vairākas tikšanās ar Bufalo Universitātes Zobārstniecības fakultātes pārstāvjiem, kurās Mirdza Neidere ņēma aktīvu dalību un varēja redzēt, ka viņai bija liela autoritāte Amerikas kolēģu vidū. Tikšanās bija ļoti veiksmīgas, un radās priekšnosacījumi tālākai sadarbībai starp universitātēm. Tika panākta vienošanās par Anetes Vaškevičas vizīti Bufalo Universitātē 2023. gada rudenī uz 1 mēnesi, un šīs vizītes izmaksas segtu Mirdza Neidere no saviem personiskajiem līdzekļiem.
Pēc Bufalo Universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes sadarbības līguma parakstīšanas, 2023. gada aprīlis. RSU arhīva foto
Starp BU un RSU 2023. gada aprīļa beigās oficiālā vizītē tika noslēgts līgums par sadarbību zobārstniecības jomā. Līguma parakstīšanas ceremonijā piedalījās arī Mirdza Neidere.
Pēc līguma ceremonijas norisinājās neformāls pasākums School of Dental Medicine, kur bija uzaicināti kolēģi no zobārstniecības specialitātēm un RSU delegācijas pārstāvji. Nākamā bija pilna darba diena ar pārrunām par iespējamo sadarbību, kurā aktīvu dalību ņēma Mirdza Neidere. Vizīti BU uzskatu par ļoti veiksmīgu, un par vienu no veiksmi veidojošajiem faktoriem uzskatu Mirdzas Neideres veikumu BU. Profesores tiešums, asais prāts un lieliskās komunikācijas spējas bija mūsu sadarbības garants.
Tuvojoties Mirdzas Neideres 90 gadu jubilejai, ko atzīmēsim šī gada 21. augustā, Zobārstniecības fakultātes vārdā pateicamies par neizsīkstošu ieguldījumu Latvijas zobārstniecības izglītības attīstībā. Jubilārei vēlam možu garu, dzirkstošu entuziasmu, labu veselību un būt gandarītai par padarīto.
Vēlējumam pievienojas arī LĀZA valde un visi kolēģi, kuriem ir bijusi iespēja būt kopā ar profesori Mirdzu Neideri. Daudz laimes, jubilār!
Dr. Kamena Kaidaka, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) biroja vadītāja Latvijā laza@lazariga.lv +371 29121922 www.lazariga.lv
Ministru kabineta 13.07.2023. sēdē tika apstiprināts Noteikumu projekts “Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumos Nr.265 “Medicīnisko dokumentu lietvedības kārtība””, kur viens no dokumentiem ir 89.pielikums “Atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai”.
Precizēta veidlapas paraksta daļa, aizstājot ārstējošā ārsta paraksta nosaukumu ar parakstu ārstniecības personai, kas aizpildījusi atzinumu, nenosaucot konkrētu profesiju vai specialitāti. Šādu atzinumu izsniedz saskaņā ar Ministru kabineta 2021.gada 21.decembra noteikumiem Nr. 878 “Tehnisko palīglīdzekļu noteikumi” (turpmāk – MK noteikumi Nr.878), kur attiecīgi tiek noteikts, kuras profesijas speciālisti izsniedz šādu atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai.
Uz doto brīdi MK noteikumu Nr.878 5.1.apakšpunkts paredz, ka atzinumu tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai Valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Nacionālais rehabilitācijas centrs “Vaivari”” Vaivaru Tehnisko palīglīdzekļu centrā (turpmāk – VTPC) var iesniegt ne tikai ar ārstējošā ārsta, bet arī ergoterapeita atzinumu. Veidlapa papildināta ar norādi par tehniskā palīglīdzekļa izskatīšanas steidzamību, norādot izskatīšanas iemeslu iespējami ātrākā termiņā.
Saskaņā ar Ārstniecības likumu un atbilstoši MK noteikumiem Nr.878 jauno Atzinuma veidlapu apliecināt ar parakstu no 2023.gada 1.augusta ir iespēja tikai sertificētiem ergoterapeitiem un ārstiem.
Veidlapu, kas spēkā bija līdz 2023.gada 31.jūlijam, ārsti var lietot un apliecināt ar savu parakstu un personīgo spiedogu līdz 31.12.2023., ieskaitot. MK noteikumu Nr.878 5.1. apakšpunktā noteikts, ka Atzinums tehniskā palīglīdzekļa saņemšanai ir derīgs sešus mēnešus no tā sagatavošanas datuma.
Aicinām sākt lietot jauno veidlapu, jo iepriekšējā veidlapa pēc pārejas perioda beigām, netiks vairs pieņemta. Kā arī, izrakstot tehniskos palīglīdzekļus, aicinām vadīties pēc spēkā esošo MK noteikumu Nr.878 aktuālās 2.pielikuma redakcijas.
2023. gadā Latvijas Medicīnas fonds piešķīra Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendiju astoņiem jaunajiem Latvijas ārstiem, lai viņiem būtu iespēja apgūt jaunas zināšanas pasaules vadošajās klīnikās un vest tās uz Latviju. LMFStudentu Stipendiju saņems seši ASV latviešu jaunieši, kuriem būs iespēja strādāt un iepazīt Latviju un veselības aprūpes iestādes. 2023. gadā LMF stipendijām dos 48 250 USD. LMF stipendiju komisija rūpīgi izvērtēja līdz 15. maijam iesniegtos pieteikumus un ļoti atbildīgi pieņēma lēmumu par atbalstu.
Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendiju 4000 USD saņem Dr. Marta Paeglīte, BKUS 3. gada rezidente bērnu psihiatrijā, lai apgūtu praktiskās zināšanas Maudsley Hospital Londonā; 6000 USD atbalstu saņem Dr. Zane Ruduša un kolēģes Indra Surkova un Marika Čakare, lai Ļubļanas Onkoloģijas institūtā varētu apgūt jaunu ārstēšanas metodi onkoloģijas pacientēm un pielietot to Latvijā; 5000 USD atbalstu saņem 4. gada rezidents ķirurģijā Dr. Pāvils Plūme un dosies apgūt aknu ķirurģiju Karolinskas klīniskajā universitātes slimnīcā Zviedrijā; 3500 USD saņem bērnu kardioloģe Dr. Luīze Auziņa, lai papildinātu savas zināšanas bērnu kardioloģijas intensīvās terapijas nodaļā Boston children’s hospital; Dr. Edgars Ķiecis saņem 4000 USD, lai varētu turpināt apgūt dermatoveneroloģijas diagnostikas un terapijas metodes Hospital Universitario Central de Asturias (HUCA), Spānijā; uroloģijas rezidente Dr. Ieva Znotiņa saņem 6000 USD stipendiju, lai apgūtu jaunākās ķirurģijas metodes uroloģijā Massachusetts General Hospital, ASV; radioloģijas rezidents Dr. Artūrs Šilovs saņem 4000 USD stipendiju, lai stažētos neiroinvazīvās radioloģijas centrā Bufalo, ASV. Medicīnas studente Veronika Solovjova saņem 750 EUR atbalstu apmācībām vasaras skolā Anaesthesia directed to acute medicine Nīderlandē.
LMFStudentu Stipendija,lai dotu iespēju jauniešiem, kas dzīvo un mācās ārpus Latvijas universitātēs, koledžās vai medicīnas skolās, iespēju gūt praktisku pieredzi Latvijā P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vai kādā citā ārstniecības iestādē un papildinātu zināšanas un praktiskās iemaņas medicīnā, šogad saņem Darius Baginskis, Tija Sīka, Lukas Grivins, Ieva Griffin, Ērika Heinze, Lija Ābele. Stipendijas apjoms šogad – 2500 USD.
Stipendijas kuratori ir LMF valdes loceklis Dr. Aleksandrs Kalniņš un LMF valdes loceklis prof. Dainis Krieviņš.
7. jūlijs bija īpaša diena visiem stipendiātiem un arī LMF valdei, jo dziesmu svētku pacēluma gaisotnē notika tikšanās viesnīcas Grand Poet mājīgajās telpās. Arī LMF dibinātājs prof. Bertrams Zariņš savulaik kā jauns ārsts saņēmis stipendiju, lai dotos apgūt artroskopiju. Tikai tā, ar mērķtiecīgu atbalstu, var notikt attīstība medicīnā. Tā ir nozare, kurā ir personības, bet kurā ir arī kopēja atbildība par katra cilvēka veselību. LMF savu atbalstu Latvijas medicīnai sniedz jau kopš 1990. gada. LMF sniegtais atbalsts nesarūk, tas tikai palielinās gan skaitļos, gan darbības plašumā.
Plašāka informācija par Latvijas Medicīnas Fondu (LMF) un tā stipendijām http://latvianmedicalfoundation.org/
Foto: LMF valde un LMF Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendiju saņēmēji. No kreisās: LMF valdes locekļi prof. Kristaps Zariņš, prof. Dainis Krieviņš, stipendiāti Dr. Luīze Auziņa, Dr. Marta Paeglīte, Dr. Pāvils Plūme, Dr. Zane Ruduša, Dr. Edgars Ķiecis, Dr. Ieva Znotiņa, LMF valdes locekļi Kristaps Zariņš Jr., prof. Bertrams Zariņš un prof. Jānis Tupesis. Hotel Grand Poet, 2023. gada 7. jūlijs.
Latvijas Medicīnas Fonds ir dibināts 1990. gadā kā privāta bezpeļņas organizācija ar mērķi atbalstīt veselības aprūpi, zinātni un izglītību.
Kamena Kaidaka, LMF administratore Latvijā lmf.latvia@gmail.com +371 29121922
Šī tīmekļa vietne izmanto sīkfailus
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
