Skip to content

Nozares aktualitātes

Nosaukti “Gada balva medicīnā 2025” laureāti

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotā “Gada balva medicīnā 2025” svinīgā ceremonija šogad notika jau 16. reizi. Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņēma divi izcili ārsti – traumatologs ortopēds, profesors Haralds Jansons un arodveselības un arodslimības ārste, profesore Maija Eglīte. Savukārt “Gada cilvēks medicīnā 2025” balva tika piešķirta gastroenterologam, profesoram Mārcim Lejam. Par “Gada notikumu medicīnā 2025” tika atzīta modernākās klīniskās laboratorijas atklāšana Baltijā – “Centrālā laboratorija” jaunā, automatizētā un ar mākslīgo intelektu aprīkotā laboratorija Rīgā.

Veselības ministrs Hosams Abu Meri, uzrunājot pasākuma dalībniekus teica: “Veselības aprūpē šobrīd ir nepieciešama ļoti vienota balss, lai iestātos par lielāku finansējumu nozarei. Diemžēl nereti redzam arī savstarpēju sacensību par skaļākajām iniciatīvām un pamanāmību. Mums ir svarīgi šo vienoto balsi virzīt kopīgam mērķim – panākt lielākas investīcijas veselības aprūpē, kas ir ieguldījums visas sabiedrības izaugsmē un nākotnē. Vienlaikus šai sacensībai ir jābeidzas brīdī, kad runājam par ikdienas medicīnu. Tās centrā vienmēr ir pacients – viņa veselība, drošība un cerība. Taču tikpat svarīgi ir neaizmirst arī tos, kuri par šo pacientu rūpējas. Mums ir pienākums rūpēties par ārstniecības personālu – pārskatīt atalgojumu, stiprināt motivācijas instrumentus un nodrošināt cieņpilnus darba apstākļus. Tikai stiprs, novērtēts un motivēts mediķis var sniegt pacientam vislabāko iespējamo aprūpi. Par nozīmīgu tradīciju kļuvušais pasākums “Gada balva medicīnā” dod iespēju izcelt un novērtēt cilvēkus, kuru darbs ikdienā bieži paliek ārpus plašākas uzmanības, bet kuru ieguldījums ir neatsverams. Aiz katra sasnieguma ir profesionāls un pašaizliedzīgs darbs, kā arī cilvēcīga attieksme, kas stiprina mūsu veselības aprūpes sistēmu un sabiedrības uzticēšanos tai. Paldies ikvienam mediķim par viņu darbu, izturību un ieguldījumu Latvijas cilvēku veselībā”.

Ceremonijā tika pasniegtas balvas 15 nominācijās, kā arī sešas specbalvas – AS “Grindeks” augstākais apbalvojums D.H. Grindeļa balva, kā arī AS “OLPHA” specbalva “Iedvesma”, žurnāla “Ārsts.lv” un “Ievas veselība” specbalvas, Latvijas Ārstu biedrības specbalva un Latvijas Medicīnas Fonda “Balva par darbu sabiedrības labā”.

“”Gada balva medicīnā” ir iespēja izcelt cilvēkus, kuru darbs bieži paliek aizkulisēs, bet kuru ieguldījums ir būtisks visai sabiedrībai. Šie cilvēki ar savu profesionalitāti, cilvēcību un neatlaidību stiprina Latvijas medicīnu un iedvesmo kolēģus. Aiz katra balvas saņēmēja stāv milzīgs darbs, atbildība un patiesa rūpe par cilvēku – viņi ikdienā gādā par citu veselību un dzīvību, bieži pārsniedzot savus spēkus. Ar šo balvu mēs sakām – mēs to redzam un novērtējam. Šodien mēs godinām cilvēkus, kuri iemieso medicīnas būtību – zināšanas, atbildību un cilvēcību. Viņu ieguldījums ir pamats stiprai un uzticamai veselības aprūpes sistēmai Latvijā,” saka Māris Pļaviņš, Latvijas Ārstu biedrības prezidenta p.i.

Nominācijā “Gada vecmāte 2025” augstāko balsojumu saņēmusi Ogres slimnīcas vecmāte Vineta Apsīte , kuru viņas pacienti vērtē kā zinošu, savu darbu mīlošu, atbildīgu, prasmīgu un atsaucīgu. Pacienti atzīst, ka Vineta ir cilvēks savā vietā visās nozīmēs, un šis ir sirdsdarbs, kuru viņa jau gadiem pilda ar lielu atbildību, rūpību un sirsnību. Viņa ir bijusi klāt veselas paaudzes ienākšanai šajā pasaulē.

Gada ģimenes ārsts 2025” titulu sabiedrības balsojumā ieguvusi “Veselības centrs 4” ģimenes ārste Sarmīte Breice, kuru pacienti vērtē kā gudru, atsaucīgu un empātisku, kā arī atzīmē, ka ārste ļoti iedziļinās pacienta problēmās. Ārste ir ļoti zinoša, motivējoša smagos gadījumos un ļoti patīkama saskarsmē ar pacientiem. Pacienti norāda, ka ļoti uzticas ārstei un viņas viedoklim.

“Gada ārsts speciālists 2025” šogad ir Mareks Marčuks – Rēzeknes slimnīcas pediatrs algologs. Atsauksmēs par ārstu bērnu vecāki norāda, ka ārsts ir ļoti atsaucīgs un profesionāls pediatrs. Vecāki atzīmē, ka bērni šī ārsta aprūpē jūtas droši un mierīgi, kas vecākiem ir ļoti svarīgi. Pat sarežģītākās situācijās viss tiekot izskaidrots skaidri un bez lieka stresa. Mazo pacientu vecāki saka, ka ir jūtams, ka darbs tiek darīts ar patiesu aicinājumu un rūpēm par bērna veselību un norāda, ka jutās droši, zinot, ka bērns saņem vislabāko aprūpi.

Titula “Gada jaunais ārsts 2025″ ieguvējs ir Emīls Šmitiņš. Viņa kolēģi norāda, ka E. Šmitiņš ir enerģisks, zinošs un mērķtiecīgs jaunais ārsts, kurš ar lielu degsmi attīsta bērnu kardioloģiju Latvijā, ieviešot jaunas metodes un inovācijas. Viņš ir viens no nedaudzajiem speciālistiem valstī, kas nodrošina invazīvās kardioloģijas manipulācijas bērniem, un aktīvi pilnveido savas zināšanas arī starptautiskā vidē. Ar savu profesionalitāti, cilvēcību un spēju veidot uzticību viņš iedvesmo gan kolēģus, gan pacientu ģimenes. Papildus ikdienas darbam viņš iegulda būtisku darbu arī nozares attīstībā, daloties zināšanās un organizējot izglītojošas aktivitātes visā Latvijā.

Gada slimnīca 2025” ir Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīca. Šogad slimnīca piedzīvojusi būtiskas pārmaiņas un izcēlusies ar spēcīgu sadarbības kultūru, komandas darbu un mērķtiecīgu attīstības virzību, kas pelnīti padara to par “Gada slimnīcu 2025”. Slimnīca apliecinājusi sevi kā Latvijas medicīnas inovāciju līderi, atklājot modernāko mugurkaula operāciju zāli valstī, kas aprīkota ar robottehnoloģiju, modernām navigācijas iekārtām un neiromonitorēšanas sistēmām, būtiski paaugstinot pacientu drošību un ļaujot veikt līdz šim nebijušas, sarežģītas mugurkaula operācijas. Pagājušā gadā ieviestas daudz inovācijas vertebroloģijā, jūtama attīstība un vēlme kļūt labākiem, kā arī balsojumā norādīts, ka slimnīcai ir uz pacientiem vērsta attieksme. Balvu kolektīva vārdā saņēma Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas valdes priekšsēdētāja Kristīne Valdusa.

Gada zobārsts 2025” ir Jūlija Hmeļevska no “Dentalfix” zobārstniecības Valmierā, kuru balsojumā cilvēki raksturo kā profesionālu, atbildīgu un rūpīgu ārsti, kura ir uzmanīga un atsaucīga pret pacientiem un darbu veic kvalitatīvi. Pacientu vērtējumā ārstei piemīt augsta profesionalitāte, izcila kvalitāte, godprātīga attieksme un neizmērojams sirds siltums.

Savukārt “Gada funkcionālais speciālists 2025” ir Jelgavas klīnikas audiologopēde Natālija Ērgle. Pacienti balsojumā norāda, ka viņa ir ārsts ar lielu atbildības sajūtu, kura ir ieinteresēta sasniegt vēlamo rezultātu un kura ar savu ilggadējo darbu ir palīdzējusi daudziem bērniem un pieaugušajiem.

Gada docētājs 2025” nominācijā par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) ārstniecības studenti.

Gada docētājs” LU ir LU Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes Jauno mediķu skolas koordinatore Sanita Oklu. Studenti stāsta, ka sarežģītajā studiju laikā katram studentam ir nepieciešams sastapt docētāju, kurš spēj iedrošināt un motivēt, un atzīst, ka viņiem tiešām ir paveicies apgūt klīniskās prasmes un pareizu aprūpes procesu pie docētājas Sanitas Oklu. Šī docētāja ne tikai iedvesmo jau studējošos jauniešus, bet arī topošos mediķus, esot “Jauno mediķu skolas” koordinatore. Studenti saka, ka docētāja ir gaiša, zinoša, atklāta un vienmēr smaidīga – brīnišķīga pasniedzēja, kura neliegs uzdot jautājumus un iespēju uzzināt un parādīt ko vairāk.

“Gada docētājs 2025” Rīgas Stradiņa Universitātē (RSU) ir Valters Vīksne, RSU Pataloģijas centra, pataloģijas nodaļas ārsts. Studenti norāda, ka Valters Vīksna ir aizrautīgs un iedvesmojošs docētājs, kurš katru nodarbību pārvērš par interaktīvu un saistošu stāstu. Viņš spēj sarežģītu patoloģijas mācību vielu izskaidrot saprotami un strukturēti, uzsverot būtiskāko un sasaistot teorētiskās zināšanas ar praktiskiem piemēriem no ārsta ikdienas. Viņa nodarbībās tiek veidota atvērta un droša mācību vide, kur studējošie jūtas iedrošināti uzdot jautājumus un aktīvi iesaistīties. Docētājam patiesi rūp studējošo izpratne un profesionālā attīstība, un viņa pieeja mācīšanai palīdz veidot paliekošas zināšanas un motivāciju apgūt patoloģiju dziļāk.

Gada farmaceits 2025” ir “Mēness aptiekas“ farmaceits Kristaps Moločenko. Balsojumā par gada farmaceitu norādīts, ka Kristaps Moločenko ir zinošs, profesionāls farmaceits, kurš vienmēr ir ieinteresēts klienta vajadzībās. Farmaceits, kurš izdarīs vairāk, nekā no viņa sagaida, lai klients saņemtu labāko farmaceitisko aprūpi. Kristaps vienmēr ir atsaucīgs un laipns, un nav tādas reizes, kad klients izietu no aptiekas, neguvis atbildi uz savu jautājumu par veselību.

Gada ārsta palīgs 2025” ir Gundega Zeme no Dunikas ambulances, Dunikas pagastā. Viņu raksturo kā atsaucīgu un izpalīdzīgu ārsta palīgu, ar patiesu rūpi par sava pagasta iedzīvotāju veselību un labklājību. Pacienti saka, ka viņa ne tikai profesionāli palīdz risināt dažādas veselības problēmas, bet arī vienmēr atrod laiku uzklausīt, iedrošināt un sniegt praktisku atbalstu ikvienam pacientam. Viņas attieksme apliecina viņas augsto profesionalitāti, cilvēcību un patiesu aicinājumu ārsta darbam. Balojumā norādīts, ka ar savu darbu un attieksmi viņa ir kļuvusi par uzticamu balstu vietējiem iedzīvotajiem.

Gada māsa 2025” balvu iegūst Valentīna Berestova, RAKUS Rokas un plastiskās ķirurģijas nodaļas vispārējās aprūpes māsa. Nodaļas darbiniece kopš tās dibināšanas dienas. Kolēģi norāda, ka viņa ir ilgstoši apliecinājusi augstu profesionalitāti, atbildību un nesavtīgu attieksmi pret pacientu aprūpi. Viņa nodrošina kvalitatīvu, drošu un pacientam centrētu aprūpi, precīzi ievērojot ārstniecības standartus un aktīvi iesaistoties nodaļas ikdienas darbā. Kolēģi uzsver, ka īpaši nozīmīga ir Valentīnas Berestovas iesaiste Ukrainas karavīru aprūpē, kur viņa demonstrē ne tikai profesionālās prasmes, bet arī izcilu cilvēcību, empātiju un psiholoģisko noturību darbā ar pacientiem ar smagām traumām. Viņas attieksme veicina pacientu uzticēšanos, ārstēšanās nepārtrauktību un pozitīvu ārstniecības pieredzi.

Gada māsas palīgs 2025” balvu saņēma Ingrīda Kalna, kura jau vairāk kā 30 gadus ir Liepājas reģionālajās slimnīcas neonatoloģijas nodaļas māsas palīgs. Viņu raksturojot, balsotāji norāda, ka Ingrīdas Kalnas profesionālā pieredze, mierīgais līdzsvars un pārliecinošā rīcība sarežģītās situācijās sniedz drošības sajūtu ikvienam, kas ienāk nodaļā. Kā māsu palīgs viņa izceļas ar īpašu precizitāti higiēnas un aprūpes procedūrās, spēju ātri reaģēt uz izmaiņām bērnu stāvoklī, kā arī prasmēm sagatavot un uzturēt aprīkojumu un vidi drošu un piemērotu jaundzimušajiem. Viņas profesionālā pieeja ir bijusi nenovērtējama gan intensīvās aprūpes situācijās, gan ikdienas darbā, kur svarīga ir pacietība, uzmanība un neatlaidība.

AS “OLPHA” speciālbalvu “ Iedvesma” piešķirta Lienei Sīlei, Nacionālā psihiskās veselības centra psihiatrei, RSU  Psihiatrijas un narkoloģijas katedra docētājai.

AS “ Grindeks” D.H. Grindeļa balvu par izciliem sasniegumiem Latvijas medicīnā un ieguldījumu sabiedrības veselībā saņēma profesors Kārlis Trušinskis, Rīgas Stradiņa universitātes docents Iekšķīgo slimību katedrā, P.Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas Latvijas kardioloģijas centra kardiologs.

Žurnāls “Ārsts.lv” speciālbalvu par teicamu sadarbību sabiedrības informēšanā un izglītošanā saņēma dermatologs venerologs Raimonds Karls.

Jau septīto gadu žurnāls “IEVAS Veselība” pasniedza arī savu specbalvu atsaucīgākajam konsultantam, ko šogad saņēma P. Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas invazīvais kardiologs, RSU asociētais profesors Kārlis Trušinskis.

Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” saņem:

Prof. Dr. hab. med. Haralds Jansons. Traumatologs ortopēds, viens no medicīniskās un ortopēdiskās biomehānikas pamatlicējiem Latvijā. Dzimis Valmierā, 1959. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu, vēlāk kļūstot par profesoru un ilggadēju Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas Zinātniskās pētniecības institūta (LTOI), Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku un pasniedzēju. Viņa zinātniskie darbi aptver biomehāniku, rehabilitāciju un mākslīgo kaulu izstrādi, savukārt klīniskajā praksē viņš ilgus gadus strādājis arī kā konsultants Krimuldas bērnu sanatorijā. Jansons ir PSRS Valsts prēmijas laureāts un LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, LĀB Goda zīmes “Cilvēka laiks” saņēmējs par ieguldījumu traumatoloģijā un ortopēdijā. Haralds Jansons sevi visspilgtāk apliecinājis pētniecībā kā viens no medicīniskās un ortopēdiskās biomehānikas virziena izveidotājiem Latvijā. Nenovērtējams ir viņa ieguldījums Pirmajā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanā un zinātniskās programmas izveidē 1989. gadā. Kongress kļuva par vērienīgāko visas Atmodas kustības virzītājspēku.

Prof. Dr. habil. med. Maija Eglīte. Vadošā arodveselības un arodslimību speciāliste ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi. Absolvējusi Rīgas medicīnas institūtu un mērķa aspirantūru Maskavā, vēlāk kļuvusi par profesori un ilggadēju Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāju. Eglīte ir autore vairāk nekā 360 zinātniskiem rakstiem un 13 grāmatām par darba medicīnu, tostarp plaši izmantoto monogrāfiju “Darba medicīna”. Par savu darbu viņa saņēmusi LĀB Goda biedres statusu un Goda zīmi “Tempus Hominis”. Profesore gandrīz pusgadsimtu ar lielu enerģiju un pašatdevi vadījusi veselu Latvijas medicīnas nozari – arodmedicīnu, bijusi vadošā pētniece, katedras vadītāja un mācībspēks, kā arī galvenā klīniskā speciāliste šajā medicīnas disciplīnā.

“Gada balva medicīnā 2025” nominācijā “Gada cilvēks medicīnā 2025” balvu saņem ārsts Mārcis Leja – Latvijas Universitātes profesoram, gastroenterologam un Medicīnas un dzīvības zinātņu fakultātes Klīniskās un profilaktiskās medicīnas institūta direktoram – par nozīmīgu ieguldījumu 10. Latvijas Ārstu kongresa organizēšanā 2025.gadā. Kā kongresa prezidents un zinātniskās programmas veidotājs viņš ar augstu profesionalitāti, redzējumu un personīgu degsmi apvienoja nozares profesionāļus, radot saturiski bagātu un nozīmīgu notikumu Latvijas medicīnā. Šī balva ir pateicība par viņa darbu, kas stiprina medicīnas kopienu un iedvesmo tās attīstību.

Par “Gada notikumu medicīnā 2025” šogad atzīta Centrālās laboratorijas modernākās klīniskās laboratorijas atklāšana Baltijā, kas ir jaunā, automatizētā un ar mākslīgo intelektu aprīkotā laboratorija Rīgā. Laboratorija ir aprīkota ar jaunākās paaudzes iekārtām, kas stundas laikā ļauj veikt līdz pat 5000 testiem par 25% paātrinot rezultātu sagatavošanas laiku. Jaunās laboratorijas izveide par 50% palielinājusi “Centrālās laboratorijas” testēšanas jaudu. Pateicoties jaunajām iekārtām un automatizācijai, papildu resursi tiek novirzīti arī jaunu un inovatīvu analīžu veidu izstrādei un ieviešanai. Jaunā automatizētā laboratorija ir viens no vērienīgākajiem uzņēmuma investīciju projektiem un ierindojas arī starp lielākajiem privātā sektora ieguldījumiem Latvijas veselības aprūpes sistēmā pēdējo gadu laikā.

Latvijas Medicīnas Fonds pasākuma laikā piešķīra “Balvu par darbu sabiedrības labā” Latvijas Radio 5 labdarības maratonam – akcijai “Dod pieci”, kas ir sabiedrību pamodinoša un vienojoša akcija ar konkrētu ikgadēju mērķi un rezultātu. Balva piešķirta par iniciatīvu ziedojumu organizēšanā bērniem un jauniešiem ar neiroloģiskiem kustību traucējumiem, kuriem regulāra rehabilitācija ir izšķiroša cīņā par patstāvību un pārvietošanās spējām un pilnvērtīgu dzīvi.

Latvijas Ārstu biedrības specbalva tika piešķirta Anitai Kamenščikovai ,”Veselības centru apvienība”(VCA) Rezidentūras programmas vadītājai. VCA jau 10 gadu īsteno jauno ārstu izglītības programmu. Ar jauno profesionāļu finansiālo un praktisko atbalstu tiek veicināta turpmāka pēctecīga medicīnas pakalpojumu pieejamība Latvijā. VCA ir vienīgais privātais medicīnas un veselības aprūpes uzņēmums valstī, kas tik lielā apjomā finansiāli atbalsta jauno ārstu izglītību Latvijas augstskolās – Rīgas Stradiņa universitātē un Latvijas Universitātē. Programmas darbības laikā apmācības beiguši jau 20 ārsti un 34 ārsti vēl turpina izglītību VCA rezidentūrā.

Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija būs skatāma 28. martā ReTV plkst. 22.00, bet atkārtojumā 29. martā 11.30 un 4. aprīlī 11.00.

Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS “OLPHA” un AS “Grindeks”.

Par “Gada balvu medicīnā”

Pirmo reizi “Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008. gadā. Ar katru gada šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. “Gada balvas medicīnā” statuetes “Dzīvības asns” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.

Papildu informācija:

Dagnija Dižbite-Svarinska,

LĀB sabiedrisko attiecību konsultante

Medicīnas studentus aicina pieteikties Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai 2026

Latvijas medicīnas studentiem ir iespēja apliecināt savu domu spēku, savu mērķu skaidrību un pieteikties atbalstam, ko sniedz diasporas ārstu dibinātais Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds, jau kopš 2005. gada atbalstot nākamos ārstus.

Līdz 15.aprīlim Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studentus – nākamos ārstus un zobārstus, aicinām pieteikties Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.

Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendiātes Klinta Luīze Sprūdža un Karīna Čudare kopā ar fonda vadītāju Dr. Eriku Niedrīti (ASV) 10. Latvijas ārstu kongresā, 2025. gada 11. jūnijā. Foto: Jānis Brencis

Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā. Nozīmīga ir arī studenta finansiālā situācija, skaidrība par līdzekļu izlietojumu, aktīva dzīves pozīcija, piedaloties sabiedriskajā dzīvē.

Otrā atlases kārta – intervija notiks klātienē maijā, kad lēmumu pieņems “Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda” stipendiju komisija. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.

Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas.

Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Rīgā, jūnijā, kad atkal varēsim tikties ar LĀZA biedriem!

Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.

Līdz 15. septembrim jaunie ārsti un citas ārstniecības personas ar augstāko izglītību var pieteikties Ojāra Veides Fonda stipendijai.

Fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem un Ojāra Veides fonda atbalstam. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Eriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.

LĀZA aicina ziedot fonda sekmīgai darbībai, ko var ērti veikt lazariga.lv sadaļā Maksājumi.

Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā
www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv
tālr. +371 29121922

Balva par mūža ieguldījumu medicīnā piešķirta Haraldam Jansonam un Maijai Eglītei

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) ikgadējais notikums “Gada Balva medicīnā 2005” ir viens no Latvijas veselības nozares nozīmīgākajiem pasākumiem, kurā tiek godināti izcilākie medicīnas jomas profesionāļi.  LĀB balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad pasniegs diviem izciliem ārstiem-  traumatologam, ortopēdam profesoram Haraldam Jansonam un arodveselības un arodslimības ārstei profesorei Maijai Eglītei. Pasākuma svinīgā ceremonija būs skatāma 28. martā ReTV, kad arī tiks paziņoti balvas saņēmēji visās nominācijās. 

“Mūža ieguldījuma balvas saņēmēji ir cilvēki, kuru profesionālais darbs, cilvēcība un pašaizliedzība gadu desmitiem ir veidojusi mūsu veselības aprūpes kvalitāti un stiprinājusi sabiedrības uzticēšanos ārstiem. Šī balva ir mūsu cieņas un pateicības apliecinājums par viņu nenovērtējamo ieguldījumu.  Mūža ieguldījuma balvas laureāti ir tie, kuru darbs pārsniedz amata pienākumus — tā ir misija, aicinājums un kalpošana cilvēkiem. Viņu piemērs apliecina, ka medicīnas centrā vienmēr ir cilvēks, un par to mēs esam patiesi pateicīgi. Šie profesionāļi ar savu mūža darbu ir būtiski ietekmējuši ne tikai pacientu dzīves, bet arī medicīnas attīstību Latvijā kopumā. Viņu pieredze, zināšanas un vērtības ir pamats, uz kura balstās nākamās ārstu paaudzes,” stāsta LĀB prezidenta p.i. Māris Pļaviņš. 

Prof. Dr. hab. med. Haralds Jansons

Traumatologs, ortopēds, viens no medicīniskās un ortopēdiskās biomehānikas pamatlicējiem Latvijā. Dzimis Valmierā, 1959. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu, vēlāk kļūstot par profesoru un ilggadēju Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas Zinātniskās pētniecības institūta (LTOI), Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku un pasniedzēju. Viņa zinātniskie darbi aptver biomehāniku, rehabilitāciju un mākslīgo kaulu izstrādi, savukārt klīniskajā praksē viņš ilgus gadus strādājis arī kā konsultants Krimuldas bērnu sanatorijā. Jansons ir PSRS Valsts prēmijas laureāts un LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, LĀB Goda zīmes “Cilvēka laiks” saņēmējs par ieguldījumu traumatoloģijā un ortopēdijā. Haralds Jansons sevi visspilgtāk apliecinājis pētniecībā kā viens no medicīniskās un ortopēdiskās biomehānikas virziena izveidotājiem Latvijā. Nenovērtējams ir viņa ieguldījums Pirmajā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanā un zinātniskās programmas izveidē 1989. gadā. Kongress kļuva par vērienīgāko visas Atmodas kustības virzītājspēku.

Prof. Dr. habil. med. Maija Eglīte

Vadoša arodveselības un arodslimību speciāliste ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi. Absolvējusi Rīgas medicīnas institūtu un mērķa aspirantūru Maskavā, vēlāk kļuvusi par profesori un ilggadēju Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāju. Eglīte ir autore vairāk nekā 360 zinātniskiem rakstiem un 13 grāmatām par darba medicīnu, tostarp plaši izmantoto monogrāfiju “Darba medicīna”. Par savu darbu viņa saņēmusi LĀB Goda biedres statusu un Goda zīmi “Tempus Hominis”.  Profesore gandrīz pusgadsimtu ar lielu enerģiju un pašatdevi vadījusi veselu Latvijas medicīnas nozari – arodmedicīnu, bijusi vadošā pētniece, katedras vadītāja un mācībspēks, kā arī galvenā klīniskā speciāliste šajā medicīnas disciplīnā.

“Gada balva medicīnā 2025” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu desmit nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2025”, “Gada ārsts speciālists 2025”, “Gada zobārsts 2025”, “Gada ārsta palīgs 2025”, “Gada farmaceits 2025”, “Gada māsa 2025”, “Gada māsas palīgs 2025”, “Gada vecmāte 2025”, “Gada funkcionālais speciālists 2025” un “Gada slimnīca 2025”. Balsot var līdz 8. februārim www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina  

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2025”, “Gada cilvēks medicīnā 2025”, “Gada notikums medicīnā 2025” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2025” par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS „Olpha” un AS „Grindeks”.

Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite -Svarinska
LĀB sabiedrisko attiecību konsultante
dagnijadizbite@gmail.com

Atskats uz 11. decembra pasākumu

11. decembrī Kara muzeja zālē pulcējāmies, lai atskatītos uz izcilas personības dzīvi un devumu – ģenerāli, profesoru, ārstu un zinātnieku Pēteri Sniķeru, atzīmējot 150 gadus kopš viņa dzimšanas.
Nepārspīlējot var teikt, ka bez Pētera Sniķera Latvijas militārā vēsture būtu citāda. Tas pats attiecas arī uz medicīnas vēsturi un medicīnas zinātnes attīstību. Viņš bija cilvēks, kurā organiski savienojās ārsta precizitāte, karavīra disciplīna un zinātnieka domāšana. Ne velti par viņu mēdza teikt – universitātes auditorijā viņš ienāk kā kazarmā, bet kazarmā – kā auditorijā.
Pasākumā tika izgaismots Sniķera dzīves ceļš – no dzimšanas 1875. gada 7. decembrī Skultes pagasta Kazbuļos, cauri izcilai izglītībai un studijām Kara medicīnas akadēmijā Pēterburgā, līdz viņa nozīmīgajam ieguldījumam gan militārajā medicīnā, gan akadēmiskajā vidē.Paldies visiem klātesošajiem par interesi, klātbūtni un cieņpilno attieksmi pret Latvijas vēsturi.

Foto mirkļi no pasākuma.


Foto autors Jānis Brencis
Visas bildes pieejamas https://failiem.lv/u/3tatdgbamt

IN MEMORIAM GUNĀRS PURMALIS

Šā gada 1. decembrī mūžībā devies Austrumu slimnīcas ilggadējs Ķirurģijas klīnikas vadītājs, Latvijas Ķirurgu asociācijas un Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs, RSU docents Gunārs Purmalis.

Purmalis Gunārs (1935.08.12. Arakstē — 2025.01.12.) ķirurgs. Beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1959. gadā. Ārsts Pāvilostā (1959-62), Aizputes slimnīcas nodaļas vadītājs (1962-70), Jūras medicīnas centra nodaļas vadītājs (1970-98), RAKUS Ķirurģijas klīnikas vadītājas (1998-2011). Rīgas Stradiņu universitātes docētājs (1998-2011). Biedrības “Latvijas Ķirurgu asociācija” prezidents (1994-2001). LAPPOS priekšsēdētājs (1997) Latvijas Ārstu biedrības goda biedrs (kopš 2010).

Savas karjeras laikā docents Gunārs Purmalis aktīvi piedalījās Baltijas ķirurgu konferencēs, regulāri pilnveidoja zināšanas Eiropas kongresos un kursos, kā arī devis nozīmīgu ieguldījumu zinātnē, publicējot 41 darbu ķirurģijas apakšnozarē.

Ārpus profesionālās dzīves viņš bija daudzpusīga un radoša personība – aizrautīgs ceļotājs, akordeona spēlētājs un daiļdārzniecības cienītājs, kā arī kaislīgs fotogrāfs ar bagātīgu personīgo foto arhīvu.

Atvadīšanās notiks 2025. gada 6. decembrī plkst. 14:00 Saulkrastos, Ainažu ielā 4, Saulkrastu baznīcā.

Aicina pacientus un iedzīvotājus izvirzīt mediķus “Gada balvai medicīnā” – sākas balsojums

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību atbalstīt un godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem.  Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2025” 2026. gada pavasarī notiks jau 16. reizi.  Ikviens Latvijas iedzīvotājs var paust savu atbalstu un balsot no šodienas, 2. decembra līdz 2026. gada 8. februārim portālā https://www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina .

“Gada balva medicīnā 2025” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu 10 nominācijās  “Gada ģimenes ārsts 2025”, “Gada ārsts speciālists 2025”, “Gada zobārsts 2025”, “Gada ārsta palīgs 2025”, “Gada farmaceits 2025”, “Gada māsa 2025”, “Gada māsas palīgs 2025”, “Gada vecmāte 2025” un “Gada funkcionālais speciālists 2025”, kā arī “Gada slimnīca 2025”. s

“Cilvēcība medicīnā ir nākamā gada pasākuma vadmotīvs. Tas ir svarīgs aspekts, kas uzsver cilvēka cienīgu un empātisku pieeju pacientu aprūpē, kā arī attieksmē pret mediķiem. Cilvēcība medicīnā palīdz uzlabot ne tikai pacientu veselības stāvokli, bet arī viņu apmierinātību ar aprūpi un uzticēšanos medicīnas sistēmai kopumā. Tā veicina pozitīvu un atbalstošu veselības aprūpes vidi gan pacientiem, gan veselības aprūpes darbiniekiem,” skaidro Māris Pļaviņš, Latvijas Ārstu biedrības prezidenta p.i.

Tradicionāli “ Gada balva medicīnā”  tiks pasniegta arī nominācijās “ Gada jaunais ārsts 2025″, “Gada cilvēks medicīnā 2025″, “Gada notikums medicīnā 2025″ un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums.

Savukārt nominācijā “ Gada docētājs 2025″ par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

“Gada balva medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite – Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
Tālr.: 29295837

Atskats uz 20. Baltijas Dermatovenerologu asociācijas (BADV) kongresu

2025. gada 6.-7 novembrī, Rīgā, viesnīcas “Islande” konferenču centrā, norisinājās 20.Baltijas Dermatovenerologu asociācijas (BADV) kongress, kurā piedalījās nozares profesionāļi – ārsti, kā arī studenti un rezidenti. Kongress norisinājās klātienē, bet pateicoties kongresa galvenajam Zelta sponsoram AS “Grindeks” un sudraba
“Sanofi” tika nodrošināta iespēja kongresu vērot arī attālināti, bezmaksas “ZOOM” platformā. Kopumā lekcijas lasīja vairāk kā 30 lektori no 13 dažādām valstīm (ASV, Vācijas, Austrijas, Taivānas, Itālijas, Nīderlandes, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Rumānijas, Slovēnijas, Šveices, Polija). Kongresa programma sastāvēja no vairāk kā 40 lekcijām, kur galvenās izklāstītās tēmas bija par kosmētisko dermatoloģiju, dermatoonkoloģiju, psoriāzi, atopisko dermatītu, seksuāli transmisīvām slimībām un HIV/AIDS. Kongresa atklāšanā uzrunas teica BADV prezidents, profesors Andris Rubins, LR 14. Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija priekšsēdētāja, Dr. Līga Kozlovska, Latvijas Zinātņu Akadēmijas prezidents Prof. Ivars Kalviņš, AS “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans, Lietuvas parlamenta deputāts, profesors Saulius Čaplinskas, un Kauņas universitātes Dermatoloģijas katedras vadītāja, profesore Skaidra Valiukevičiene, kura būs nākošā BADV kongresa prezidente (2026. gada 5.-6. novembris, Kauņa).

Kongresa atklāšanas lekciju par teledermatoloģijas iespējām Taivāna (Synchronous teledermatology consultations for people in countryside and outlying islands inTaiwan: 6 years of weekly services) nolasīja Taivānas profesors Chih Hung-Lee, kurš jau iepriekš ir bijis lektors BADV kongresos.
Savukārt Lietuvas profesors, Lietuvas parlamenta deputāts Saulius Čaplinskas, kurš jau vairākkārt ir piedalījies un arī organizējis BADV kongresu Viļņā, pievērsās HIV/AIDS un migrācijas problēmām Baltijā un Eiropā.
Kongresa noslēgumā Profesoriem Chih Hung-Lee (Taivāna) un Sauliusam Čaplinskam (Lietuva) tika pasniegti BADV Goda biedra diplomi, bet seši jaunie ārsti, rezidenti- Sabīne Kristone un Diāna Druse (Latvija), Evelina Malukaite un Saule Jaskovikaite (Lietuva) un Madison Downs (ASV), Marko Kozelj (Slovēnija) – saņēma diplomus par
labākajām prezentācijām starp jaunajiem ārstiem. Viņiem tika piešķirtas BADV, “Bioderma” un AS “Grindeks” sponsorētas balvas. Kopumā, kongresa norises laikā, tika pulcēti 353 dalībnieki, no kuriem 270 reģistrējās, lai kongresu apmeklētu klātienē, bet 83 dalībnieki izmantoja iespēju kongresu vērot “Zoom” platformas tiešraidē.
Klātienes apmeklētāji varēja arī apskatīt 12 kompāniju izstāžu stendus un iepazīties ar aktuālo viņu produkcijā un iekārtu nodrošinājumā. Baltijas Dermatovenerologu Asociācija pateicas visiem lektoriem par ieguldījumu zinātniskās programmas izveidē, kongresa dalībniekiem par piedalīšanos, kā arī pateicība lielākajiem kongresa atbalstītājiem: galvenajam atbalstītājam – Zelta sponsoram “AS Grindeks” un tā Padomes priekšsēdētājam Kirovam Lipmanam ,
Sudraba sponsoram kompānijai “Sanofi” un Bronzas sponsoriem “Sandoz” un “AbbVie”, kā arī visiem kongresa atbalstītajiem un viesnīcai “Islande” par pasākuma uzņemšanu un atbalstu.

Kongresa mājas lapa: www.badv2025riga.org
Informaciju sagatavoja BADV un 20. BADV kongresa prezidents, Prof. Andris Rubins
(arubins@apollo.lv)

BIOR: Baltijas valstu iedzīvotāji arvien biežāk lieto uztura bagātinātājus

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem šovasar veica aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības paradumus un attieksmi pret uztura bagātinātājiem.

Rezultāti iezīmē satraucošu tendenci – lielākā daļa par uztura bagātinātāju lietošanu izlēmuši paši, neapspriežoties ar speciālistu, turklāt vairāk nekā 40% aptaujas dalībnieku lieto vienlaikus trīs līdz piecus uztura bagātinātājus.

Galvenie iemesli uztura bagātinātāju lietošanai ir vēlme stiprināt imunitāti, novērst uzturvielu trūkumu un rūpēties par kaulu un locītavu veselību. Bieži minēti arī citi mērķi – pašsajūtas uzlabošana, stresa mazināšana un matu, nagu un ādas veselības uzturēšana.

“Baltijas valstu iedzīvotāji uztura bagātinātājus arvien biežāk uztver kā neatņemamu veselīga dzīvesveida sastāvdaļu,” skaidro BIOR pētnieki. “Tomēr tas rada bažas, jo nereti uztura bagātinātāji aizstāj vai aizēno pašu uztura kvalitāti. Pirms tos lietot, ir svarīgi saprast, vai tie tiešām ir nepieciešami un to lietošana – droša.”

Pozitīvi, ka lielākā daļa aptaujāto norādījuši – viņi rūpīgi izlasa lietošanas instrukcijas un interesējas par sastāvu. Tomēr pētnieki norāda arī uz pieaugošu risku – pārmērīgu lietošanu un iespējamu mijiedarbību starp dažādiem preparātiem.

Aptaujas dati rāda, ka 82% patērētāju uztura bagātinātājus iegādājas aptiekās – gan klātienē, gan tiešsaistē. Taču gandrīz trešdaļa tos pērk tieši no ražotājiem vai specializētos interneta veikalos, savukārt 15% – tādās platformās kā iHerb vai Amazon. Tas apliecina e-komercijas strauji pieaugošo ietekmi uz uztura preču tirgu.

Interesanti, ka gados vecāki cilvēki biežāk uzticas sociālo mediju ieteikumiem un reklāmām nekā jaunāki respondenti, savukārt cilvēki ar augstāko izglītību ir kritiskāki pret šādu informāciju.

Lai gan gandrīz puse jeb 45% aptaujāto uztura bagātinātājus sākuši lietot pēc ārsta ieteikuma, tomēr vēl vairāk dalībnieku jeb 48,5% lēmumu pieņēmuši patstāvīgi. 17% ietekmējuši draugi vai ģimenes locekļi, bet katru desmito – reklāmas. Tikai 5% atzinuši, ka sekojuši sociālo tīklu influenceru ieteikumiem.

BIOR pētnieki uzsver – sabiedrība rūpēs par veselību dažkārt pārspīlē. Nepamatota uztura bagātinātāju lietošana, īpaši kombinācijā ar medikamentiem, var radīt riskus. Ja tiek lietotas arī zāles, par visiem lietotajiem uztura bagātinātājiem noteikti jāinformē ārstu, lai novērstu iespējamu mijiedarbību un lieku slodzi organismam.

Eksperti atgādina, ka uztura bagātinātāji var palīdzēt uzturvielu trūkuma gadījumā, taču tie nekad neaizstāj sabalansētu uzturu. Veselīgs uzturs, pietiekams miegs un fiziskās aktivitātes joprojām ir labas veselības pamats.

“Veselības pamatā ir līdzsvars – arī attiecībā uz uztura bagātinātājiem,” uzsver BIOR pētnieki. “Patērētājiem jābūt informētiem un kritiskiem – jāzina, ko viņi lieto un kāpēc. Zināšanas ir labākais papildinājums veselībai.”


EFSA un BIOR sadarbība sabiedrības informēšanā

Aptauju par uztura bagātinātāju lietošanas paradumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veica BIOR sadarbībā ar Baltijas partneriem un ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atbalstu.

Institūts BIOR Latvijā pilda EFSA nacionālā kontaktpunkta funkcijas – nodrošina informācijas apmaiņu ar EFSA un citu valstu kolēģiem, kā arī veicina sabiedrības izpratni par pārtikas drošību, uzturu un veselību.

Jau piekto gadu pēc kārtas BIOR sadarbībā ar EFSA īsteno kampaņu #Safe2EatEU, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai uzticamu, zinātnē balstītu informāciju par pārtikas drošību Eiropā.

Šī aptauja ir daļa no plašākas Baltijas valstu sadarbības, kas palīdz labāk izprast patērētāju uzvedību un uzticēšanos uztura informācijai. Šādi pētījumi turpmāk ļaus efektīvāk plānot komunikāciju, pielāgojot to sabiedrības zināšanu līmenim un vajadzībām.

Piešķirtas Ojāra Veides Fonda stipendijas 2025. gadā

Ojāra Veides Fonda stipendijas 2025. gadā saņem divas Latvijas jaunās ārstes, lai iegūtu papildu zināšanas ārpus valsts robežām.

Diāna Stoldere, bērnu kardioloģijas 3.gada rezidente, papildinās zināšanas Aritmoloģijas klīnikā Bambino Gesú Children hospital, Romā, Itālijā. Bērnu aritmoloģija ir joma, kurā Latvijā vēl nav plašas pieredzes. Rekomendāciju Dr. Stolderei sniedza prof. Ingūna Lubaua, Bērnu kardioloģijas specialitātes programmas vadītāja RSU, Bērnu kardiologu asociācijas prezidente, Dr.med. Elīna Ligere, bērnu kardioloģe un Dr. Valts Ozoliņš, bērnu kardioķirurgs Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Plānotais prakses laiks –14.10.2025 līdz 31.01.2026. Dr. Diāna Stoldere saņem Ojāra Veides fonda stipendiju – 4000 EUR.

Agate Kristena Krieviņa, 3. gada rezidente otolaringoloģijā, papildinās zināšanas Lietuvas Medicīnas zinātņu universitātes Kauņas klīnikas otorinolaringoloģijas nodaļā 2026. gada martā.

Rekomendāciju sniedza Dr. med. Kaspars Peksis, klīnikas “Headline” vadītājs, LU studiju programmas rezidentūra “Medicīnā” apakšprogrammas “Otolaringoloģija” vadītājs. Dr. Agate Kristena Krieviņa saņem Ojāra Veides fonda stipendiju – 3000 EUR.

Pēc prakses abas stipendiātes sniegs pārskatu par savu prakses laiku kā aprakstu ikgadējā žurnālā “LĀZA Apkārtraksts”.

Līdz katra gada 15. septembrim Ojāra Veides Fonds gaida Latvijas medicīnas speciālistu pieteikumus atbalstam nākamajam periodam. 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju. Tās apjoms atkarīgs no finansējuma pamatojuma, bet nepārsniedz 5000 $. Ļoti nozīmīgu lomu valde piešķir sniegtajai rekomendācijai un pamatojuma vēstulei. Fonda valde izskata pieteikumus, kas iesniegti arī steidzamības kārtā ārpus noteiktā termiņa.

Plašāk par pieteikumu stipendijai LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas

Ojāra Veides Fonda valdē sabiedriskā kārtā darbojas tā vadītājs reimatologs asoc. prof. Juris Lazovskis (Kanāda), zobārste Inese Flude (Kanāda) un farmakoloģe prof. Ingrīda Selga Šķetre, Latvijas goda konsule Kanādā Jaunskotijas provincē. Ekspriekšsēdis – prof. Kaspars Tūters (Kanāda) šobrīd ir kā fonda konsultants.

Fonds ir gatavs savu darbību paplašināt un aicina arī citus tautiešus to atbalstīt. Ojāra Veides fonds kopš tā dibināšanas ir reģistrēts Kanādā. Kā labdarības organizācijai tam ir nodokļu atlaides, kas šo fondu padara finansiāli izdevīgu ziedojumiem. Katrs ziedotājs, ieguldot 2500 Kanādas dolāru fonda darbībā, stiprinās Latvijas medicīnu un arī savu saikni ar Latviju. Fondam ir iespēja sekot līdz stipendiātu profesionālajai izaugsmei un vēstīt par to arī plašākai sabiedrībai. Ojāra Veides fonda stipendiātu pieredzes apraksti ir publicēti LĀZA Apkārtrakstā un arī citos plašsaziņas līdzekļos.

Fonds būs pateicīgs par jebkura apjoma ziedojumu. Vairāk informācijas par ziedojumu Kanādā reģistrētam Ojāra Veides Fondam iespējams saņemt pa e pastu: fludehome@gmail.com vai juris.lazovskis@nshealth.ca

Ojāra Veides stipendiju fondu 1999. gadā Kanādā dibinājusi Saskačevanas universitātes profesore Emma Irēne Groduma (1916-2007), kas testamentā novēlēja daļu mantojuma fonda izveidei, lai godinātu savu brāli LU medicīnas studentu Ojāru Kārli Veidi, kas zaudēja dzīvību Otrajā pasaules karā. Fonda darbību nodrošina ziedojumi. Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību.

Kamena Kaidaka,
LĀZA biroja vadītāja Latvijā
laza@lazariga.lv
tālr. +371 29121922
www.lazariga.lv

In memoriam internistam un profesoram Aivaram Lejniekam

(1957.26.05. Jūrmalā – 2025.14.10. Rīgā)

Aprāvies izcilā Latvijas ārsta, zinātnieka un pedagoga Aivara Lejnieka dzīves ceļš.

Viņš beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1983. gadā, iegūstot ārsta grādu, un 1989. gadā aizstāvējis medicīnas doktora (Dr. med.) disertāciju. 1983.–1985. gadā studējis Rīgas Medicīnas institūtā klīniskajā ordinatūrā.

No 1992. gada bijis Latvijas Medicīnas akadēmijas klīnikas “Linezers” vadītājs. Kopš 2001. gada — Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras vadītājs, profesors kopš 2004. gada. Kopš 2014. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Profesors Lejnieks bija ilggadējs Latvijas Internistu biedrības un Latvijas Hipertensijas biedrības vadītājs, vairāk nekā 30 grāmatu un 150 zinātnisku publikāciju autors. Sevišķi nozīmīgs ir viņa unikālais izdevums “Klīniskā medicīna” trīs daļās, kas kļuvis par pamata darbu Latvijas klīniskajā medicīnā.

Bijis Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis (2000–2010), 2017. gadā apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus hominis”, bet 2022. gadā — ar profesora Kristapa Rudzīša balvu.

Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību profesora Aivara Lejnieka tuviniekiem un kolēģiem.

Atvadīšanās 2025. gada 18. oktobrī plkst.13.00 Rīgā, Varoņu ielā 3a, Krematorijas zālē. 

Sit tibi terra levis!