Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem, draugiem un kolēģiem, atvadoties no ārsta psihoterapeita, RSU docenta, Dr. med. DAIŅA BALOŽA (30.05.1956 – 13.09.2025)
Izvadīšanās notiks ceturtdien, 18. septembrī 2025. gadā, plkst. 13.00
no Rīgas krematorijas, Varoņu iela 3A.
Latvijas Republikas prezidentam Edgaram Rinkēvičam
Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai
Ministru prezidentei Evikai Siliņai
Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
Veselības ministram Hosamam Abu Meri
Rīgā, 2025. gada 11. septembrī Nr. 01.23.2/196
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes atklāta vēstule – paziņojums par 2026. gada budžeta projektu un veselības nozares badināšanas politikas sekām
Medicīnas nozare pēdējos 20 gados Latvijā tika pasludināta par prioritāru, bet patiesībā tas kļuva tikai par deklaratīvu saukli. Gadu no gada izmeklējumu, analīžu un konsultāciju kvotas izbeidzas jau septembrī. Rindas pie speciālistiem un izmeklējumiem ir mēnešiem garas un daudzas vizītes un operācijas jau tagad tiek pārceltas uz nākamo gadu. Izdevumi medicīnai arvien svārstās ap 4% no IKP un no valsts konsolidētā budžeta nepārsniedz 12% gadā, kas ir viszemākie uz vienu iedzīvotāju starp Baltijas valstīm. Latvija ar vidējo dzīves ilgumu 75,5 gadi un 54,2 veselīgas dzīves gadiem ir pēdējā Eiropas Savienībā. Nepietiekams ir ģimenes ārstu institūcijai atvēlētais finansējums, lai gan tieši primārā veselības aprūpe ir sabiedrības veselības, profilakses un veselības aprūpes mugurkauls. Vidējā dzīves ilguma, perinatālās, sirds – asinsvadu un onkoloģisko slimību mirstības rādītāji uzlabojas gausi. Nacionālā veselības dienesta noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām. Tāpēc valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm pieaug parādi un zaudējumi. Valdība nepilda mediķiem dotos solījumus par algu palielināšanu. Valsts medicīnas iestādēs katastrofāli trūkst aprūpes personāla. Šādos apstākļos pieaug iedzīvotāju neapmierinātība, privātie izdevumi un ziedojumu vākšanas apjomi atsevišķu pacientu dzīvības glābšanai. Šāda aprūpe ir netaisna, nesolidāra un negodīga. LĀB stingri iestājas par demokrātiskā un sociāli atbildīgā sabiedrībā jau sen pārbaudītiem principiem un atkārtoti un kategoriski pieprasa veselības aprūpei vismaz sešus procentus no IKP vai 13-14% no valsts konsolidētā budžeta.
Veselības ministrija pamatoti norāda, ka demogrāfijas politika nav iedomājama bez spēcīgas veselības nozares, lai risinātu neauglības, mātes un tēva veselības problēmas, nodrošinātu veselīgu, laimīgu, ilggadīgu un raženu ģimeņu eksistenci. Investīcijas veselības aprūpē ir valsts labklājības, drošības un ekonomikas uzplaukuma nākotnes garants. Tāpat valsts iekšējā un ārējā drošība ir veselīgi dzīves gadi, jauniešu veselība un laba fiziskā un mentālā attīstība, uzticība medicīnas nozarei un valsts drošai nākotnei. Esam par solidāru, taisnīgu, drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, par reāliem pakalpojumu tarifiem un taisnīgu ārstu un visa personāla atalgojumu. Ārstu un medicīnas māsu trūkums tuvākajos gados var izsaukt veselības aprūpes krīzi un sabrukumu. Svarīgi ir stiprināt mediķu profesijas prestižu un nākotnes perspektīvu, veicināt jaunās paaudzes izvēli par labu ārsta un medicīnas māsas profesijai. Bez izsvērtas veselības politikas un nopietnām investīcijām mūsu nozarē tas nebūs iespējams.
Atkārtoti prasām, veidojot nākamā gada valsts budžetu, ņemt vērā nozares intereses un argumentus.
Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā
LĀB prezidenta pienākumu izpildītājs viceprezidents Māris Pļaviņš
Šodien, 3. septembrī, notika Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes pārstāvju un veselības ministra Hosama Abu Meri tikšanās, kurā pārrunāti vairāki nozīmīgi jautājumi par veselības nozares nākotni un attīstību, tai skaitā par 2026. gada veselības aprūpes budžetu, profesionālās disciplināratbildības sistēmas attīstība un LĀB loma tajā, kā arī turpmāko LĀB un Veselības ministrijas sadarbības modeli.
LĀB pārstāvji un ministrs bija vienisprātis, ka veselības aprūpei nepieciešams lielāks finansējums, jo tā ir cieši saistīta ne tikai ar iedzīvotāju veselību, bet arī ar demogrāfijas un valsts drošības jautājumiem. Veselības aprūpei joprojām tiek novirzīti vien aptuveni 4% no IKP un mazāk nekā 12% no valsts konsolidētā budžeta, kas būtiski atpaliek no starptautiskajām rekomendācijām. LĀB uzsver, ka demokrātiskā un sociāli atbildīgā sabiedrībā veselībai jāparedz vismaz 6% no IKP jeb 13–14% no valsts budžeta.
Latvijā rindas pie ārstiem un uz izmeklējumiem jau šobrīd ir vairāku mēnešu garas, kvotas analīzēm un konsultācijām izsīkst vēl pirms gada beigām, un šāda situācija, pēc LĀB domām, nav pieļaujama. LĀB atzīmē, ka cilvēkresursi ir svarīgi un algas ir jāceļ tiem, kur ir vislielākais trūkums un nepieciešamība , tās ir māsas un jaunākais medicīniskais personāls.
“Veselības aprūpei nepieciešams stabils, prognozējams un adekvāts finansējums, taisnīgi tarifi un atalgojums, kā arī kvalitatīvs un pieejams veselības aprūpes pakalpojumu nodrošinājums visiem iedzīvotājiem. Detalizētu viedokli par nākamā gada budžetu Latvijas Ārstu biedrība sniegs nākamajā nedēļā”, skaidro Latvijas Ārstu biedrības prezidenta pienākumu izpildītājs Māris Pļaviņš.
Tikšanās laikā tika apspriesta arī ārstu profesionālās un disciplinārās atbildības sistēmas maiņa. Pašreizējais regulējums, kurā Veselības inspekcija administratīvos sodus piemēro par pārkāpumiem ārstniecības procesā, raksturīgs tikai postpadomju valstīm. LĀB un ministrs bija vienisprātis, ka šī sistēma ir novecojusi un jāpārveido, lai ārstu profesionālās kļūdas un ētikas jautājumus vērtētu paši nozares profesionāļi LĀB ietvaros. Tas tiks iestrādāts normatīvajos aktos, un ministrs solīja rast nepieciešamo finansējumu procesa nodrošināšanai.
LĀB un Veselības ministrija vienojās par regulārām tikšanās reizēm, lai turpinātu viedokļu apmaiņu un sekmīgāk virzītu nozares attīstības jautājumus. Nākamā tikšanās paredzēta gada nogalē.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite-Svarinska
Sabiedrisko attiecību konsultante
Latvijas Ārstu biedrība
Latvijas jaunie ārsti, rezidenti un kā arī citas ārstniecības personas ar augstāko medicīnisko izglītību var iesniegt pieteikumu Ojāra Veides Fonda stipendijai līdz 2025. gada 15. septembrim, ja apmācības ārpus Latvijas paredzētas 2025./26. gadā.
Katru gadu 4-6 jaunajiem medicīnas speciālistiem ir iespēja saņemt stipendiju. Tās apjoms atkarīgs no finansējuma pamatojuma, bet nepārsniedz 5000 $. Ļoti nozīmīgu lomu fonda valde piešķir sniegtajai rekomendācijai un pamatojuma vēstulei. Fonda valde izskata pieteikumus, kas iesniegti arī steidzamības kārtā ārpus noteiktā termiņa. Stipendija jāizmanto 1,5 gadu laikā un par iegūtajām zināšanām jāsniedz rakstiska atskaite, kā arī finansējuma izlietojuma pārskats.
Ojāra Veides fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas speciālistus, kas strādā veselības aprūpes laukā Latvijā un kuriem ir izdevība un vēlēšanās papildināt profesionālās zināšanas kādā ārstniecības vai mācību iestādē ārzemēs. Stipendija paredzēta ceļa naudas, dzīvesvietas, maksas par mācībām, uztura izdevumu segšanai.
Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts Latviešu ārstu un zobārstu apvienībai (LĀZA)uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Pieteikšanās kārtība www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas
Jau kopš 2009. gada Ojāra Veides Fonds finansiāli atbalsta Latvijas medicīnu un jaunos ārstus.
Finansiālu atbalstu savai profesionālai pilnveidei ārpus Latvijas ārstniecības iestādēs no Ojāra Veides Fonda ir saņēmuši jau 75 stipendiāti. Ar viņu pieredzes stāstiem var iepazīties ikgadējā žurnālā LĀZA Apkārtraksts, kā arīLĀZA mājaslapā. Fonds sniedzis savu ieguldījumu arī medicīnas grāmatu izdošanā un LĀZA darbības atbalstam.
Ojāra Veides fonda valdē sabiedriskā kārtā darbojas tā vadītājs reimatologs asoc. prof. Juris Lazovskis (Kanāda), zobārste Inese Flude (Kanāda) un farmakoloģe prof. Ingrīda Selga Šķetre, Latvijas goda konsule Kanādā Jaunskotijas provincē. Ekspriekšsēdis prof. Kaspars Tūters (Kanāda) šobrīd ir kā fonda konsultants.
Ojāra Veides stipendiju fondu 1999. gadā Kanādā dibinājusi Saskačevanas universitātes profesore Emma Irēne Groduma (1916–2007), kas testamentā novēlēja daļu mantojuma fonda izveidei, lai godinātu savu brāli LU medicīnas studentu Ojāru Kārli Veidi, kas zaudēja dzīvību Otrajā pasaules karā. Fonda darbību nodrošina ziedojumi. Kā labdarības organizācijai tam ir nodokļu atlaides Kanādā.
Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību.
Plašāk par fondu un pieteikšanās kārtību www.lazariga.lv
Foto: Ojāra Veides Fonda stipendiātes, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas rezidentes, Dr. Līga Gabrāne un Dr. Dita Dāle prakses laikā pie Karolinskas universitātes slimnīcas, 2024. gads.
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā
www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv
tālr. +371 29121922
2025. gada 29. jūlijā Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes sēdē tika pieņemts lēmums par biedrības prezidenta (valdes priekšsēdētāja) pienākumu izpildītāju iecelt LĀB viceprezidentu Māri Pļaviņu. Lēmums valdes sēdē tika pieņemts, plānojot turpmāko biedrības darba organizāciju pēc pāragri aizsaulē aizgājušās LĀB prezidentes Ilzes Aizsilnieces nāves.
Lēmums tika pieņemts, lai nodrošinātu biedrības darbības nepārtrauktību, labāku pārvaldību un atbildības deleģēšanu šajā pārmaiņu posmā. Dr. Māris Pļaviņš, kurš līdz šim pildīja LĀB viceprezidenta pienākumus, saņēma pārliecinošu valdes atbalstu turpmāk pildīt LĀB prezidenta pienākumus.
Māris Pļaviņš ir ārsts- nefrologs, ilggadējs LĀB valdes loceklis, LĀB viceprezidents no 2006.gada, no 1999. līdz 2006.gadam bijis Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas direktors un valdes priekšsēdētājs.
Latvijas Ārstu biedrība pauž cieņu un piemiņu Ilzei Aizsilniecei, kuras ieguldījums medicīnas profesionāļu intereses pārstāvošās organizācijas attīstībā ir bijis ļoti nozīmīgs.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite-Svarinska
Sabiedrisko attiecību konsultante
Latvijas Ārstu biedrība
Šī gada 13. maijā notikušajā Latvijas Ārstu biedrības valdes sēdē tika pieņemts lēmums turpināt darbu pašreizējā valdes sastāvā līdz tās pilnvaru termiņa beigām. Valdes locekļi vienojās, ka stabilitāte un nepārtrauktība ir būtiska LĀB darbības efektivitātes un pārstāvniecības nodrošināšanai šajā profesionāli un sabiedriski nozīmīgajā laikā.
Saskaņā ar valdes 2024. gada 22. oktobra sēdes lēmumu prezidenta pienākumi tiek īstenoti, deleģējot konkrētus uzdevumus Latvijas Ārstu biedrības viceprezidentiem un citiem valdes locekļiem. Šāda pienākumu sadale ļauj efektīvāk koordinēt organizācijas stratēģiskos mērķus, pārstāvēt ārstu profesionālās intereses dažādos veselības aprūpes nozares līmeņos, kā arī nodrošināt atbildīgu un koleģiālu lēmumu pieņemšanu.
Latvijas Ārstu biedrības valde turpina aktīvi strādāt pie ārstu profesionālās vides stiprināšanas, nozares attīstības jautājumiem un ārstu viedokļa pārstāvniecības valsts institūcijās, vienlaikus saglabājot organizācijas ilgtspēju un atvērtību dialogam ar visu veselības aprūpes kopienu.
Veselības aprūpes sistēma ir valsts nacionālās drošības neatņemama sastāvdaļa- medicīnas profesionāļu rezolūcija sabiedrībai un politiķiem
Nedēļas nogalē noslēdzās 10. Latvijas Ārstu kongress – nozīmīgākais medicīnas nozares forums Latvijā, kas šogad pulcēja ap 5000 veselības aprūpes profesionāļu no visas pasaules. Kongresa noslēguma dienā tika nolasīta un pieņemta 10. Latvijas Ārstu kongresa rezolūcija, kas apkopo veselības aprūpē strādājošo profesionāļu galvenos vēstījumus sabiedrībai un politikas veidotājiem. Tā kalpo kā rīcības uzstādījums nākamajiem gadiem un iezīmē ārstu redzējumu par prioritātēm Latvijas veselības aprūpē
Rezolūcija uzsver, ka veselības aprūpes sistēma ir valsts nacionālās drošības neatņemama sastāvdaļa, bez kuras nav iespējama sabiedrības attīstība, labbūtība un stabilitāte. Tajā arī pausts aicinājums ieviest veselības dimensiju visās politikas jomās, uzsverot, ka ikvienam lēmumam jāvērtē tā ietekme uz cilvēka veselību un riska faktoriem.
“Veselības aprūpes sistēma nav tikai sabiedrības atbalsta mehānisms – tā ir valsts nacionālās drošības pamats. Bez veselības nav ne attīstības, ne drošības, ne cilvēka cienīgas dzīves. Ar šo rezolūciju ārsti skaidri un vienoti pauž: veselība ir politikas centrāla vērtība, nevis tās perifērija,” saka Mārcis Leja, 10.Latvijas Ārstu kongresa prezidents.
Latvijas ārstniecības sabiedrība pauž pārliecību, ka veselības aprūpe Latvijā kļūs patiesi pieejama tikai tad, ja tiks būtiski palielināts tās valsts finansējums. Vienlaikus jāstiprina arī sabiedrības veselībpratība jau no agras bērnības, balstot to slimību profilaksē un veselīga dzīvesveida veicināšanā.
Kongresa rezolūcijā uzsvērts arī, ka cīņa ar mītiem, puspatiesībām un dezinformāciju nav iespējama bez sabiedrības izglītošanas un kritiskās domāšanas veicināšanas. Ārstu darbības pamatā vienmēr jābūt pierādījumos balstītai informācijai, bet ārstniecības profesionāļu autoritāti stiprina sabiedrības uzticība.
Tāpat rezolūcijā teikts, ka veselības aprūpes kvalitātes un noturības pamats ir cilvēkkapitāls – motivēti, profesionāli mediķi pietiekamā skaitā. Īpaši svarīgi ir mērķtiecīgi iesaistīt jaunos ārstus, māsas un citus speciālistus visos veselības sistēmas līmeņos. Līdzās tam būtiska ir arī vienota un kvalitatīva veselības aprūpes digitalizācija, kas nodrošina datu pārvaldību, plānošanu un ārstniecības efektivitāti.
Rezolūcija izceļ arī sadarbības nozīmi ar latviešu ārstiem diasporā un starptautiskajiem kolēģiem, atzīmējot, ka Latvijas medicīnas valoda ir daļa no mūsu identitātes un neatņemama nozares attīstības sastāvdaļa.
Latvijas Ārstu kongress šogad norisinājās ar devīzi “Gens una sumus – Tikai kopā mēs varam”, apliecinot, ka tikai saliedēta un profesionāla veselības aprūpes kopiena spēj nodrošināt ilgtspējīgu, kvalitatīvu un cilvēkcentrētu medicīnu Latvijā.
10. Latvijas Ārstu kongresa izskaņā tika nolasīts arī Vēstījums 15. Latvijas Ārstu kongresam. To sagatavojuši visu plenārsēžu vadītāji par šobrīd aktuālām tēmām. Tā ir kā “ceļamaize” nākotnei, kas pēc laika kļūs par vēstures liecību. Ar vēstījumu varēs iepazīties Latvijas Ārstu kongresa mājas lapā.
10. Latvijas Ārstu kongresu organizēja Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA) un Latvijas Medicīnas fondu (LMF) un galvenajiem atbalstītājiem Olpha un Eli Lilly, zelta sponsoriem Berlin Chemie, Novo Nordisk, Medison, un sudraba sponsoriem Grindeks, Latvijas Jūras Medicīnas centrs, Viatris, Abbvie, Roche Latvija un Arbor Medical Korporācija.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite -Svarinska
LĀB sabiedrisko attiecību konsultante
dagnijadizbite@gmail.com
Šodien Rīgā sākas 10. Latvijas Ārstu kongress, kas četrās dienās pulcēs vairāk nekā 5000 ārstu un citu medicīnas profesionāļu no Latvijas un ārvalstīm. Šogad aprit 36 gadi kopš Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa, un toreiz iedibinātā tradīcija joprojām tiek turpināta – ik četrus gadus lielākajā medicīnas nozares forumā vienojot mediķus, zinātniekus un sabiedrību kopīgā profesionālā telpā.
“Pirmais vispasaules latviešu ārstu kongress 1989.gadā bija nozīmīgs atmodas laika notikums gan profesionālā, gan politiskā ziņā, tas pulcēja ap sešiem tūkstošiem ārstu, zobārstu, medicīnas māsu un citu nozares speciālistu un zinātnieku. Šogad programmā iezīmējās vairākas principiālas atšķirības salīdzinājumā ar iepriekšējiem Latvijas ārstu kongresiem. Viena no visredzamākajām ir militārās tēmas iekļaušana kongresa programmā, kur gan tie ārsti, kuriem ir praktiska pieredze darbā Ukrainā, gan arī tie, kas palīdz sabiedrībai sagatavoties iespējamām, negaidītām situācijām, dalīsies ar savu pieredzi un zināšanām. Tāpat arī jaunās tehnoloģijas un īpaši mākslīgais intelekts, kas izteikti pēdējo gadu laikā kļūst par mūsu ikdienu, būs sarunu tēma kongresā, diskutējot par to, vai kaut ko nenokavējam, vai kaut kur nepārsteidzamies”, skaidro profesors Mārcis Leja, 10. Latvijas Ārstu kongresa prezidents.
Kongresa atklāšanas diena sāksies ar svinīgo ekumēnisko dievkalpojumu Rīgas Domā, kam sekos pirmā plenārsēde ATTA CENTRE – “Komunikācijas izaicinājumi un ar to saistītie ētikas jautājumi medicīnā”, kurā piedalīsies arī veselības ministrs Hosams Abu Meri. Kā uzsver plenārsēdes vadītājs profesors Vilnis Lietuvietis: “Ārstu medicīnas ētikas jautājumi vienmēr bijuši balstīti atbildībā gan pret pacientiem, gan pret kolēģiem. Pagājušā gadsimtā tam pievienojās vēl viena atbildība – atbildība pret sabiedrību kopumā, tās kopējo veselības stāvokli. Šodien, saskaroties ar aizvien pieaugošo sociālo mediju un mākslīgā intelekta nozīmīgo lomu, ir nepieciešams veidot jauna veida komunikāciju gan ar pacientiem, gan ar sabiedrību kopumā. Plenārsēde nesniegs atbildes, bet atvērs virkni jautājumu par kopīgiem darbības virzieniem, lai ārsti, pacienti un sabiedrība atrastu jaunu līdzsvaru starp tiesībām, pienākumiem, diskrētumu un atklātību”.
“Latvijas Ārstu kongress ir svarīga platforma veselības aprūpes profesionāļu dialogam un zināšanu apmaiņai, un mēs kā vietējais zāļu ražošanas uzņēmums atbalstām aktivitātes, kuras veicina mūsu veselības aprūpes sistēmas pilnveidošanu. Šajā reizē kongresa ietvaros organizēsim arī simpoziju par klīniskajiem pētījumiem. Tie ir nozīmīga zinātnes un veselības aprūpes sastāvdaļa, kas tieši ietekmē ārstēšanas kvalitāti un pacientu iespējas saņemt inovatīvus terapijas risinājumus. Mēs ceram, ka šādi un līdzīgi simpoziji ir kā tilts ciešākas sadarbības veicināšanai starp ārstiem, pētniekiem un zāļu ražošanas nozari,” norāda AS Olpha valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis.
11.jūnijā norisināsies arī piecas zinātniskās sesijas, kā arī tiks pasniegtas Latvijas Medicīnas fonda un Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijas un apbalvoti medicīnas vēstures tēžu konkursa labāko darbu autori. Vakars noslēgsies ar neformālu dalībnieku tikšanos.
12. jūnijā kongress sāksies ar svinīgo sēdi “Gens una sumus – tikai kopā mēs varam” un atgādinās par 1989. gada kongresa garu, kad sadarbība un savstarpējs atbalsts kļuva par svarīgu vērtību ceļā uz Latvijas neatkarību. Svinīgajā sēdē uzrunu teiks Dainis Īvāns. Tai sekos plenārsēde “Militārā un katastrofu medicīna”, kas rosinās diskusiju par ģeopolitiskajiem izaicinājumiem un medicīnas gatavību kritiskām situācijām. Dienas turpinājumā – zinātniskās sesijas un profesionālās diskusijas.
13.jūnija programmu veidos divas galvenās plenārsēdes:
“Profilakses vektori. Ārstniecības horizonti” un “Inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizācija”, pēc kurām sekos starpdisciplināras diskusijas un sekcijas. Vakars noslēgsies ar sirsnīgu pasākumu “Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet”.
14. jūnijā, noslēguma dienā, notiks piecas zinātniskās sesijas un kongresa pēdējā plenārsēde “Paradigmu maiņa – pāreja no biomedicīnas uz biopsihosociālu pieeju”, kurā tiks analizēti bioloģiskie, psihoemocionālie un sociālie veselības aspekti.
Kongresa galvenie secinājumi un vēstījumi tiks apkopoti un apstiprināti kongresa rezolūcijā, kuru pieņems kongresa noslēgumā.
Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt medicīnas preču un farmācijas ražotāju stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.
Pēc Latvijas Ārstu biedrības iniciatīvas tapusi filma “Divi brāļi – viena misija”, kas ir stāsts par izcilajiem latviešu ārstiem no ASV – prof. Bertramu Zariņu un prof. Kristapu Zariņu, kuri ir arī Pirmā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizatori. Filmu veidojis režisors Vigo Zaļaiskalns. Pirmizrāde notiks 12.jūnijā plkst. 19:00 “Splendid Palace”.
Kongress notiks no 11.-14.jūnijam ATTA CENTRE Krasta ielā 60, Rīgā, kā arī tiešsaistē. Iepazīties ar detalizētu katras dienas kongresa programmu un reģistrēties var vietnē www.arstukongress.lv.
10. Latvijas Ārstu kongresu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA) un Latvijas Medicīnas fondu (LMF) un galvenajiem atbalstītājiem Olpha un Eli Lilly, zelta sponsoriem Berlin Chemie, Novo Nordisk, Medison, un sudraba sponsoriem Grindeks, Latvijas Jūras Medicīnas centrs, Viatris, Abbvie, Roche Latvija un Arbor Medical Korporācija.
Par Latvijas Ārstu kongresa vēsturi
Pasaules latviešu ārstu kongresa idejas autors ir ortopēds, profesors Bertrams Zariņš (ASV), kurš 1989. gadā kopā ar profesoru Kristapu Kegi, profesoru Viktoru Kalnbērzu un profesoru Haraldu Jansonu organizēja Pirmo vispasaules latviešu ārstu kongresu. Tas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem, sniedzot būtisku ieguldījumu medicīnas attīstībā Latvijā.
Latvijas Ārstu kongresus rīko LĀB sadarbībā ar LĀZA, lai dotu iespēju ārstiem no Latvijas un visiem, kuri jūtas piederīgi šai valstij, īstenot Latvijas Ārstu biedrības devīzi “Gens una sumus” – būt vienotiem medicīnas un zinātnes attīstības vārdā.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite -Svarinska
LĀB sabiedrisko attiecību konsultante
Kopš 2022. gadā notikušā Krievijas iebrukuma Ukrainā Eiropa ir iepazinusi pavisam jaunu pasaules kārtību. Karš vairs nav dramatisks sižets vēstures grāmatās vai romānos – tas ir klātesošs un skarbs ikdienas biedrs, vai, precīzāk sakot, – bieds tepat blakus. Šis karš ir izgaismojis neskaitāmus līdz šim apzināti vai neapzināti ignorētus jautājumus, tostarp vienu no būtiskākajiem – militārās medicīnas un civilās veselības aprūpes sagatavotību pilna mēroga karadarbības apstākļiem.
Eiropas valstu veselības aprūpes sistēmas ir nostādītas jauna veida situācijā. Diemžēl tādā, uz kuru vairums nebija, nav un varbūt pat nebūs gatavas. Paredzami, taču Latvija nav izņēmums. Tieši šobrīd, kad politiskā spriedze reģionā pieaug un iespējamība, ka militārs konflikts varētu skart arī Baltijas valstis, kļūst arvien reālāka, ir īstais, es pat teiktu, pēdējais brīdis uzdot sev tiešu, skarbu, tomēr obligātu jautājumu – vai Latvija ir gatava šāda apmēra krīzei, ja tai būs jārisina kara sekas pašiem savās slimnīcās?
Uz šo jautājumu meklēsim atbildes arī no 11. līdz 14. jūnijam notiekošajā 10. Latvijas Ārstu kongresā, kura ietvaros plānota plenārsēde, kas būs veltīta medicīnai kara apstākļos. Tās mērķis nav teorētiska vingrināšanās. Tā ir mēģinājums uzsākt publisku un profesionālu sarunu par iespējamo realitāti, kurā veselības aprūpe kļūs par frontes sastāvdaļu, tik skaļi, lai to sadzirdētu visi – ne tikai mediķi un politiķi, bet arī visi Latvijas iedzīvotāji.
No Latvijas ārstiem, kas darbojas Ukrainā, līdz pat Gazas joslas šausmas pieredzējušiem kolēģiem, mediķu vēstījums ir vienots – reālajā karā neeksistē tādi apstākļi, kādus pieņem mūsu esošie katastrofu medicīnas plāni. Šie plāni Latvijā ir labi uzbūvēti un profesionāli strukturēti, taču tie balstās maldīgā pieņēmumā, ka slimnīcas darbosies normālā režīmā, sakari būs pieejami, piegādes – nodrošinātas, personāls – mobilizējams. Šī ir labākā scenārija prognoze, bet kara loģika tam nepakļaujas. Īstenība stipri atšķiras no nepamatoti optimistiski veidotiem plāniem. Ukrainas pieredze rāda, ka pirmajos kara mēnešos evakuācijas shēmas nestrādā. Tikai vēlāk tās izveidojās un kļuva efektīvas. Latvijā tādu nav un nebūs – mūsu valsts ir pārāk maza, pārāk ātri izolējama, un frontes līnija, ja tā rodas, būtībā atrodas visur.
Gazas pieredze ir vienlīdz šokējoša un domāt, meklēt risinājumus paģēroša. Proti, tur vienīgajā funkcionējošajā daudzprofilu slimnīca bija uz miljons cilvēku bez nekādas ārējas palīdzības, Bez infūzijām, bez antiseptiķiem, bez antibiotikām. Brūces tika skalotas ar baseina ūdeni, kam pievienots trauku mazgājamais līdzeklis – tas bija vienīgais pieejamais “antiseptiskais” risinājums. Pacientus ar 30% ķermeņa apdegumiem lika melnajā kategorijā – viņi vienkārši tika, skarbi izsakoties, norakstīti kā neglābjami. Šādi lēmumi, ko parasti pieņem tikai akūtās situācijās, tur kļuva par ilgtermiņa praksi. Un, ja šāda aina šķiet pārspīlēta, atliek vien apzināties, ka Latvijā jebkura lielā slimnīca var tikt paralizēta – pietiek ar to, ka tai nav logu, ūdens vai elektrības.
Esošais katastrofu plāns neparedz, kā rīkoties, ja nav komunikācijas. Ja sabrūk sakaru tīkls, slimnīcām nav nekādas iespējas koordinēt palīdzību. Tad atliek tikai katras iestādes pašu izveidots, vienkāršots, realizējams plāns. Dažās – piemēram, traumu un ortopēdiskās specializācijas iestādēs – to vēl var paveikt, bet universitātes slimnīcās, kurās darbojas neskaitāmas sarežģītas sistēmas, šāda plāna sagatavošana ir ārkārtīgi sarežģīta.
Un vēl viens būtisks aspekts – personāla pieejamība. Kara apstākļos līdz pat puse mediķu var pārstāt strādāt. Tie, kuri paliek, faktiski dzīvo slimnīcā. Visi plānveida pacienti tiek izrakstīti. Hronisku pacientu ārstēšana praktiski apstājas, jo priekšplānā izvirzās tikai akūtie gadījumi, kuru ir daudz un kuru traumas bieži vien nav tipiskas civilajai medicīnai.
Tomēr ne viss atkarīgs tikai no mediķiem. Kara pieredze rāda, cik svarīgi ir, lai arī sabiedrība būtu sagatavota – jo vairāk, jo labāk, taču kaut vai minimāli. Ukrainā kara sākumā karavīri mira no noasiņošanas, jo neprata vai nespēja pareizi uzlikt žņaugus. Šobrīd situācija ir uzlabojusies, taču daudzas ekstremitātes joprojām tiek zaudētas, jo trūkst prasmes pareizā brīdī nomainīt žņaugu pret spiedošu pārsēju. Šīs ir vienkāršas manipulācijas, kuras varētu iemācīt arī civiliedzīvotājiem – nevis tikai teorētiski, bet praktiski un pamatīgi, līdz to iemācās kā alfabētu. Latvijā pirmās palīdzības kursi bieži vien tiek uztverti kā formalitāte – tie vairāk nodrošina prasību izpildi, bet nedod cilvēkiem reālas un praktiskas iemaņas. Taču tagad šī pieeja ir jāpārskata.
Šobrīd mēs dzīvojam laikā, kad iespējamā militārā konflikta varbūtība vairs nav teorētiska – tā palielinās ar katru mēnesi. Katra diena, kad Ukrainā nelido droni, nozīmē to, ka tie krājas noliktavās. Kad būs pamiers, tie meklēs nākamo mērķi – un Baltijas valstis diemžēl ir neapskaužamā situācijā. Tāpēc runāt par gatavību nav vairs tikai izvēle – tā ir nepieciešamība.
Gaidāmais ārstu kongress nav vienkārši pasākums medicīnas profesionāļiem – tas ir brīdis, kad domāt un, galvenais, rīkoties jāaicina ne tikai ārsti, bet arī slimnīcu administrācijas, politiķi un visa mūsu sabiedrība. Nav vajadzības uzrakstīt vēl vienu smalku plānu, ko nevarēs īstenot. Mums vajadzīga kustība – domāšana, sarunas, ideju realizācija un plāni, kurus katra iestāde spēj izpildīt pat tad, ja viss cits apstājas. Jo karš nav tikai militāra konfrontācija – bez visa cita tam piemītošā traģisma, tas ir arī veselības aprūpes izturības pārbaudījums. Un šobrīd, kamēr vēl nav par vēlu, mums jābūt drosmīgiem to ne vien atzīt, bet operatīvi un konstruktīvi rīkoties.
Autors: traumatologs ortopēds, mikroķirurgs Mārtiņš Malzubris traumatologs ortopēds, mikroķirurgs
Marta sākumā Rīgā tikās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jauno ārstu asociācijas. Tika pārrunāti aktuālie jautājumi katrā no Baltijas valstīm, kā arī kopīgie nākotnes izaicinājumi.
Pārrunātie jautājumi ietvēra šī brīža drošības situāciju reģionā un jauno ārstu lomu veselības aizsardzības ārkārtas situācijās, jauno ārstu psihoemocionālo veselību, atalgojumu, apmācības kvalitāti rezidentūrā, cilvēkresursu plānošanas tendences, kā arī citus jautājumus.
Tikšanās rezultātā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jauno ārstu asociācijas vienojušās kopīgā paziņojumā par veselības aizsardzību kā daļu no valsts drošības.
Paziņojuma teksts latviešu valodā:
Informāciju sagatavoja LJĀA valdes priekšēdētājs Jānis Vētra (+371 26314467)
Latvijas Jauno ārstu asociācija
www.ljaa.lv