Skip to content
Choose language:

Nozares aktualitātes

Aicina pacientus un iedzīvotājus izvirzīt mediķus “Gada balvai medicīnā” – sākas balsojums

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību atbalstīt un godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem.  Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2025” 2026. gada pavasarī notiks jau 16. reizi.  Ikviens Latvijas iedzīvotājs var paust savu atbalstu un balsot no šodienas, 2. decembra līdz 2026. gada 8. februārim portālā https://www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina .

“Gada balva medicīnā 2025” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu 10 nominācijās –  “Gada ģimenes ārsts 2025”, “Gada ārsts speciālists 2025”, “Gada zobārsts 2025”, “Gada ārsta palīgs 2025”, “Gada farmaceits 2025”, “Gada māsa 2025”, “Gada māsas palīgs 2025”, “Gada vecmāte 2025” un “Gada funkcionālais speciālists 2025”, kā arī “Gada slimnīca 2025”. s

“Cilvēcība medicīnā ir nākamā gada pasākuma vadmotīvs. Tas ir svarīgs aspekts, kas uzsver cilvēka cienīgu un empātisku pieeju pacientu aprūpē, kā arī attieksmē pret mediķiem. Cilvēcība medicīnā palīdz uzlabot ne tikai pacientu veselības stāvokli, bet arī viņu apmierinātību ar aprūpi un uzticēšanos medicīnas sistēmai kopumā. Tā veicina pozitīvu un atbalstošu veselības aprūpes vidi gan pacientiem, gan veselības aprūpes darbiniekiem,” skaidro Māris Pļaviņš, Latvijas Ārstu biedrības prezidenta p.i.

Tradicionāli “ Gada balva medicīnā”  tiks pasniegta arī nominācijās “ Gada jaunais ārsts 2025″, “Gada cilvēks medicīnā 2025″, “Gada notikums medicīnā 2025″ un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums.

Savukārt nominācijā “ Gada docētājs 2025″ par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

“Gada balva medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite – Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
Tālr.: 29295837

Atskats uz 20. Baltijas Dermatovenerologu asociācijas (BADV) kongresu

2025. gada 6.-7 novembrī, Rīgā, viesnīcas “Islande” konferenču centrā, norisinājās 20.Baltijas Dermatovenerologu asociācijas (BADV) kongress, kurā piedalījās nozares profesionāļi – ārsti, kā arī studenti un rezidenti. Kongress norisinājās klātienē, bet pateicoties kongresa galvenajam Zelta sponsoram AS “Grindeks” un sudraba
“Sanofi” tika nodrošināta iespēja kongresu vērot arī attālināti, bezmaksas “ZOOM” platformā. Kopumā lekcijas lasīja vairāk kā 30 lektori no 13 dažādām valstīm (ASV, Vācijas, Austrijas, Taivānas, Itālijas, Nīderlandes, Latvijas, Lietuvas, Igaunijas, Rumānijas, Slovēnijas, Šveices, Polija). Kongresa programma sastāvēja no vairāk kā 40 lekcijām, kur galvenās izklāstītās tēmas bija par kosmētisko dermatoloģiju, dermatoonkoloģiju, psoriāzi, atopisko dermatītu, seksuāli transmisīvām slimībām un HIV/AIDS. Kongresa atklāšanā uzrunas teica BADV prezidents, profesors Andris Rubins, LR 14. Saeimas deputāte, Sociālo un darba lietu komisijas Sabiedrības veselības apakškomisija priekšsēdētāja, Dr. Līga Kozlovska, Latvijas Zinātņu Akadēmijas prezidents Prof. Ivars Kalviņš, AS “Grindeks” padomes priekšsēdētājs Kirovs Lipmans, Lietuvas parlamenta deputāts, profesors Saulius Čaplinskas, un Kauņas universitātes Dermatoloģijas katedras vadītāja, profesore Skaidra Valiukevičiene, kura būs nākošā BADV kongresa prezidente (2026. gada 5.-6. novembris, Kauņa).

Kongresa atklāšanas lekciju par teledermatoloģijas iespējām Taivāna (Synchronous teledermatology consultations for people in countryside and outlying islands inTaiwan: 6 years of weekly services) nolasīja Taivānas profesors Chih Hung-Lee, kurš jau iepriekš ir bijis lektors BADV kongresos.
Savukārt Lietuvas profesors, Lietuvas parlamenta deputāts Saulius Čaplinskas, kurš jau vairākkārt ir piedalījies un arī organizējis BADV kongresu Viļņā, pievērsās HIV/AIDS un migrācijas problēmām Baltijā un Eiropā.
Kongresa noslēgumā Profesoriem Chih Hung-Lee (Taivāna) un Sauliusam Čaplinskam (Lietuva) tika pasniegti BADV Goda biedra diplomi, bet seši jaunie ārsti, rezidenti- Sabīne Kristone un Diāna Druse (Latvija), Evelina Malukaite un Saule Jaskovikaite (Lietuva) un Madison Downs (ASV), Marko Kozelj (Slovēnija) – saņēma diplomus par
labākajām prezentācijām starp jaunajiem ārstiem. Viņiem tika piešķirtas BADV, “Bioderma” un AS “Grindeks” sponsorētas balvas. Kopumā, kongresa norises laikā, tika pulcēti 353 dalībnieki, no kuriem 270 reģistrējās, lai kongresu apmeklētu klātienē, bet 83 dalībnieki izmantoja iespēju kongresu vērot “Zoom” platformas tiešraidē.
Klātienes apmeklētāji varēja arī apskatīt 12 kompāniju izstāžu stendus un iepazīties ar aktuālo viņu produkcijā un iekārtu nodrošinājumā. Baltijas Dermatovenerologu Asociācija pateicas visiem lektoriem par ieguldījumu zinātniskās programmas izveidē, kongresa dalībniekiem par piedalīšanos, kā arī pateicība lielākajiem kongresa atbalstītājiem: galvenajam atbalstītājam – Zelta sponsoram “AS Grindeks” un tā Padomes priekšsēdētājam Kirovam Lipmanam ,
Sudraba sponsoram kompānijai “Sanofi” un Bronzas sponsoriem “Sandoz” un “AbbVie”, kā arī visiem kongresa atbalstītajiem un viesnīcai “Islande” par pasākuma uzņemšanu un atbalstu.

Kongresa mājas lapa: www.badv2025riga.org
Informaciju sagatavoja BADV un 20. BADV kongresa prezidents, Prof. Andris Rubins
(arubins@apollo.lv)

BIOR: Baltijas valstu iedzīvotāji arvien biežāk lieto uztura bagātinātājus

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” pētnieki sadarbībā ar Lietuvas un Igaunijas kolēģiem šovasar veica aptauju, lai noskaidrotu sabiedrības paradumus un attieksmi pret uztura bagātinātājiem.

Rezultāti iezīmē satraucošu tendenci – lielākā daļa par uztura bagātinātāju lietošanu izlēmuši paši, neapspriežoties ar speciālistu, turklāt vairāk nekā 40% aptaujas dalībnieku lieto vienlaikus trīs līdz piecus uztura bagātinātājus.

Galvenie iemesli uztura bagātinātāju lietošanai ir vēlme stiprināt imunitāti, novērst uzturvielu trūkumu un rūpēties par kaulu un locītavu veselību. Bieži minēti arī citi mērķi – pašsajūtas uzlabošana, stresa mazināšana un matu, nagu un ādas veselības uzturēšana.

“Baltijas valstu iedzīvotāji uztura bagātinātājus arvien biežāk uztver kā neatņemamu veselīga dzīvesveida sastāvdaļu,” skaidro BIOR pētnieki. “Tomēr tas rada bažas, jo nereti uztura bagātinātāji aizstāj vai aizēno pašu uztura kvalitāti. Pirms tos lietot, ir svarīgi saprast, vai tie tiešām ir nepieciešami un to lietošana – droša.”

Pozitīvi, ka lielākā daļa aptaujāto norādījuši – viņi rūpīgi izlasa lietošanas instrukcijas un interesējas par sastāvu. Tomēr pētnieki norāda arī uz pieaugošu risku – pārmērīgu lietošanu un iespējamu mijiedarbību starp dažādiem preparātiem.

Aptaujas dati rāda, ka 82% patērētāju uztura bagātinātājus iegādājas aptiekās – gan klātienē, gan tiešsaistē. Taču gandrīz trešdaļa tos pērk tieši no ražotājiem vai specializētos interneta veikalos, savukārt 15% – tādās platformās kā iHerb vai Amazon. Tas apliecina e-komercijas strauji pieaugošo ietekmi uz uztura preču tirgu.

Interesanti, ka gados vecāki cilvēki biežāk uzticas sociālo mediju ieteikumiem un reklāmām nekā jaunāki respondenti, savukārt cilvēki ar augstāko izglītību ir kritiskāki pret šādu informāciju.

Lai gan gandrīz puse jeb 45% aptaujāto uztura bagātinātājus sākuši lietot pēc ārsta ieteikuma, tomēr vēl vairāk dalībnieku jeb 48,5% lēmumu pieņēmuši patstāvīgi. 17% ietekmējuši draugi vai ģimenes locekļi, bet katru desmito – reklāmas. Tikai 5% atzinuši, ka sekojuši sociālo tīklu influenceru ieteikumiem.

BIOR pētnieki uzsver – sabiedrība rūpēs par veselību dažkārt pārspīlē. Nepamatota uztura bagātinātāju lietošana, īpaši kombinācijā ar medikamentiem, var radīt riskus. Ja tiek lietotas arī zāles, par visiem lietotajiem uztura bagātinātājiem noteikti jāinformē ārstu, lai novērstu iespējamu mijiedarbību un lieku slodzi organismam.

Eksperti atgādina, ka uztura bagātinātāji var palīdzēt uzturvielu trūkuma gadījumā, taču tie nekad neaizstāj sabalansētu uzturu. Veselīgs uzturs, pietiekams miegs un fiziskās aktivitātes joprojām ir labas veselības pamats.

“Veselības pamatā ir līdzsvars – arī attiecībā uz uztura bagātinātājiem,” uzsver BIOR pētnieki. “Patērētājiem jābūt informētiem un kritiskiem – jāzina, ko viņi lieto un kāpēc. Zināšanas ir labākais papildinājums veselībai.”

EFSA un BIOR sadarbība sabiedrības informēšanā

Aptauju par uztura bagātinātāju lietošanas paradumiem Latvijā, Lietuvā un Igaunijā veica BIOR sadarbībā ar Baltijas partneriem un ar Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atbalstu.

Institūts BIOR Latvijā pilda EFSA nacionālā kontaktpunkta funkcijas – nodrošina informācijas apmaiņu ar EFSA un citu valstu kolēģiem, kā arī veicina sabiedrības izpratni par pārtikas drošību, uzturu un veselību.

Jau piekto gadu pēc kārtas BIOR sadarbībā ar EFSA īsteno kampaņu #Safe2EatEU, kuras mērķis ir sniegt sabiedrībai uzticamu, zinātnē balstītu informāciju par pārtikas drošību Eiropā.

Šī aptauja ir daļa no plašākas Baltijas valstu sadarbības, kas palīdz labāk izprast patērētāju uzvedību un uzticēšanos uztura informācijai. Šādi pētījumi turpmāk ļaus efektīvāk plānot komunikāciju, pielāgojot to sabiedrības zināšanu līmenim un vajadzībām.

Piešķirtas Ojāra Veides Fonda stipendijas 2025. gadā

Ojāra Veides Fonda stipendijas 2025. gadā saņem divas Latvijas jaunās ārstes, lai iegūtu papildu zināšanas ārpus valsts robežām.

Diāna Stoldere, bērnu kardioloģijas 3.gada rezidente, papildinās zināšanas Aritmoloģijas klīnikā Bambino Gesú Children hospital, Romā, Itālijā. Bērnu aritmoloģija ir joma, kurā Latvijā vēl nav plašas pieredzes. Rekomendāciju Dr. Stolderei sniedza prof. Ingūna Lubaua, Bērnu kardioloģijas specialitātes programmas vadītāja RSU, Bērnu kardiologu asociācijas prezidente, Dr.med. Elīna Ligere, bērnu kardioloģe un Dr. Valts Ozoliņš, bērnu kardioķirurgs Bērnu kardioloģijas un kardioķirurģijas klīnikas vadītājs Bērnu klīniskajā universitātes slimnīcā. Plānotais prakses laiks –14.10.2025 līdz 31.01.2026. Dr. Diāna Stoldere saņem Ojāra Veides fonda stipendiju – 4000 EUR.

Agate Kristena Krieviņa, 3. gada rezidente otolaringoloģijā, papildinās zināšanas Lietuvas Medicīnas zinātņu universitātes Kauņas klīnikas otorinolaringoloģijas nodaļā 2026. gada martā.

Rekomendāciju sniedza Dr. med. Kaspars Peksis, klīnikas “Headline” vadītājs, LU studiju programmas rezidentūra “Medicīnā” apakšprogrammas “Otolaringoloģija” vadītājs. Dr. Agate Kristena Krieviņa saņem Ojāra Veides fonda stipendiju – 3000 EUR.

Pēc prakses abas stipendiātes sniegs pārskatu par savu prakses laiku kā aprakstu ikgadējā žurnālā “LĀZA Apkārtraksts”.

Līdz katra gada 15. septembrim Ojāra Veides Fonds gaida Latvijas medicīnas speciālistu pieteikumus atbalstam nākamajam periodam. 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju. Tās apjoms atkarīgs no finansējuma pamatojuma, bet nepārsniedz 5000 $. Ļoti nozīmīgu lomu valde piešķir sniegtajai rekomendācijai un pamatojuma vēstulei. Fonda valde izskata pieteikumus, kas iesniegti arī steidzamības kārtā ārpus noteiktā termiņa.

Plašāk par pieteikumu stipendijai LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas

Ojāra Veides Fonda valdē sabiedriskā kārtā darbojas tā vadītājs reimatologs asoc. prof. Juris Lazovskis (Kanāda), zobārste Inese Flude (Kanāda) un farmakoloģe prof. Ingrīda Selga Šķetre, Latvijas goda konsule Kanādā Jaunskotijas provincē. Ekspriekšsēdis – prof. Kaspars Tūters (Kanāda) šobrīd ir kā fonda konsultants.

Fonds ir gatavs savu darbību paplašināt un aicina arī citus tautiešus to atbalstīt. Ojāra Veides fonds kopš tā dibināšanas ir reģistrēts Kanādā. Kā labdarības organizācijai tam ir nodokļu atlaides, kas šo fondu padara finansiāli izdevīgu ziedojumiem. Katrs ziedotājs, ieguldot 2500 Kanādas dolāru fonda darbībā, stiprinās Latvijas medicīnu un arī savu saikni ar Latviju. Fondam ir iespēja sekot līdz stipendiātu profesionālajai izaugsmei un vēstīt par to arī plašākai sabiedrībai. Ojāra Veides fonda stipendiātu pieredzes apraksti ir publicēti LĀZA Apkārtrakstā un arī citos plašsaziņas līdzekļos.

Fonds būs pateicīgs par jebkura apjoma ziedojumu. Vairāk informācijas par ziedojumu Kanādā reģistrētam Ojāra Veides Fondam iespējams saņemt pa e pastu: fludehome@gmail.com vai juris.lazovskis@nshealth.ca

Ojāra Veides stipendiju fondu 1999. gadā Kanādā dibinājusi Saskačevanas universitātes profesore Emma Irēne Groduma (1916-2007), kas testamentā novēlēja daļu mantojuma fonda izveidei, lai godinātu savu brāli LU medicīnas studentu Ojāru Kārli Veidi, kas zaudēja dzīvību Otrajā pasaules karā. Fonda darbību nodrošina ziedojumi. Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību.

Kamena Kaidaka,
LĀZA biroja vadītāja Latvijā
laza@lazariga.lv
tālr. +371 29121922
www.lazariga.lv

In memoriam internistam un profesoram Aivaram Lejniekam

(1957.26.05. Jūrmalā – 2025.14.10. Rīgā)

Aprāvies izcilā Latvijas ārsta, zinātnieka un pedagoga Aivara Lejnieka dzīves ceļš.

Viņš beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1983. gadā, iegūstot ārsta grādu, un 1989. gadā aizstāvējis medicīnas doktora (Dr. med.) disertāciju. 1983.–1985. gadā studējis Rīgas Medicīnas institūtā klīniskajā ordinatūrā.

No 1992. gada bijis Latvijas Medicīnas akadēmijas klīnikas “Linezers” vadītājs. Kopš 2001. gada — Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras vadītājs, profesors kopš 2004. gada. Kopš 2014. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Profesors Lejnieks bija ilggadējs Latvijas Internistu biedrības un Latvijas Hipertensijas biedrības vadītājs, vairāk nekā 30 grāmatu un 150 zinātnisku publikāciju autors. Sevišķi nozīmīgs ir viņa unikālais izdevums “Klīniskā medicīna” trīs daļās, kas kļuvis par pamata darbu Latvijas klīniskajā medicīnā.

Bijis Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis (2000–2010), 2017. gadā apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus hominis”, bet 2022. gadā — ar profesora Kristapa Rudzīša balvu.

Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību profesora Aivara Lejnieka tuviniekiem un kolēģiem.

Atvadīšanās 2025. gada 18. oktobrī plkst.13.00 Rīgā, Varoņu ielā 3a, Krematorijas zālē. 

Sit tibi terra levis!

In Memoriam: Dzidra Maija Zlemete

In Memoriam | Houston City College (HCC) | Local Focus. Global Reach.

Dzidra Maija Zlemete (1939. gada 2. jūlijs — 2025. gada 5. oktobris)

Ar smagu sirdi paziņojam, ka 2025. gada 5. oktobrī mūžībā aizgājusi cienījamā pediatre Dzidra Maija Zlemete.

Dz. Zlemete absolvējusi Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti 1966. gadā. Savā profesionālajā karjerā viņa strādājusi par pediatri Sabilē un Talsos, bet kopš 20. gadsimta 70. gadu sākuma — Rīgā. Visilgāk viņa kalpojusi Rīgas pilsētas 7. bērnu poliklīnikā, darbojoties gan kā iecirkņa ārste, gan nodaļas vadītāja. 80./90. gadu mijā Dz. Zlemete strādājusi bērnu ftiziatrijā Rīgas prettuberkulozes dispanserā Martas ielā.

Pateicamies par viņas ieguldījumu pediatrijā, profesionālismu un rūpēm par bērnu veselību. Mūsu līdzjūtība tuviniekiem un kolēģiem.

Latvijas Nacionālās operas un baleta piedāvājums

Latvijas Nacionālā opera un balets vēlas iepriecināt ārstniecības iestāžu darbiniekus,
piedāvājot apmeklēt izrādes ar 20% atlaidi.

Piedāvājumā ietilpst:
Leoša Janāčeka opera “JENŪFA” 2. oktobrī plkst. 19.00;
Franca Lehāra operete “JAUTRĀ ATRAITNE” 9. oktobrī plkst. 19.00

Biļetes pieejamas LNO kasēs un internetā www.opera.lv.
Ar īpašo kodu MED20 saņemsiet biļetes cenas atlaidi 20% apmērā.

Ar sveicieniem

Latvijas Nacionālā opera un balets
www.opera.lv

10. Latvijas ārstu kongress – vai labs darbiņš padarīts?

Kad nu jau trīs mēneši pagājuši kopš lielākā medicīnas foruma Latvijā – 10. Latvijas ārstu kongresa, kas notika 2025. gada 11.-14. jūnijā ATTA CENTRE Rīgā, tiem, kas kongresu organizēja, un arī tiem, kas tajā bija vai nebija, ir vērts padomāt un paklausīties, kas iegūts vai kas zaudēts vienā vai otrā gadījumā.

Tāpēc savas nākamās “55 min ar LĀZA” 24.septembrī plkst. 18.00 pēc Latvijas laika, kas notiks ZOOM platformā LĀZA Facebook vietnē un pieeja arī būs caur mūsu mājaslapu, veltīsim kongresam. Aicinām interesentus pievienoties sarunai!

Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) un Latvijas Medicīnas fonds (LMF) ir stāvējuši pie kongresa šūpuļa un ikreiz tajā arī aktīvi piedalījušies gan finansiāli atbalstot, gan ar savu zināšanu un pieredzes krājumu. Kā jau visiem vecākiem, arī šoreiz mums savs bērns ir mīļš. Bet tā nav akla vecāku mīlestība, kas mūs pārņēmusi. Gribam saprast, kādi tad ir tie iemesli, kuru dēļ daudzi Latvijas un arī diasporas medicīnas nozares speciālisti un zinātnieki pieņēma lēmumu nenākt uz kongresu – lielāko un arī vēsturiski skaistāko no medicīnas forumiem. Savas dzimšanas gadā, 1989. gadā, Pirmais vispasaules latviešu ārstu kongress vairāk līdzinājās Dziesmusvētkiem vai Dziesmotai revolūcijai (pār kādu tas faktiski arī kļuva), nekā vienas nozares kongresam. Protams, ir jauni laiki, jaunas iespējas, ko jau šobrīd tik plaši izmanto nozares speciālisti – pasaule ir gandrīz bez robežām. Un tomēr, jaunajā laikā mums visiem ir parādījušies jauni izaicinājumi, kuriem arī nav robežu – daži draudīgi, kā karš Eiropā, daži vēl nesaprotami – kā globalizācija, vispasaules pandēmijas, digitalizācija, mākslīgais intelekts.

Latvijas Ārstu biedrība, kā galvenais kongresa organizators ir, arī veikusi dalībnieku aptauju par kongresa pieredzi. Aptaujas rezultātus dzirdēsim “55. min ar LĀZA”. Bet varbūt ir laiks otrai aptaujai, kurā respondenti būtu tie, kas uz kongresu nedevās?

Kongresa fotogrāfi ir centušies apturēt mirkļus – un tajos prieks staro par tikšanos, sajūta, ka esam viena cilts – Gens una sumus. Lai tā būtu, lai nākamajā kongresā 2029. gadā mājās un malā palicēju ir mazāk!

No kreisās: 10. Latvijas Ārstu kongresa dalībnieki Dr. Juris Jansons (Latvija) un LĀZA valdes loceklis, Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda vadītājs Dr. Ēriks Niedrītis (ASV). Fotogrāfs: Jānis Brencis

Preses relīzi sagatavoja
Kamena Kaidaka, Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) biroja vadītāja
+371 29121922

In memoriam: Danis Balodis

Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību ģimenei, tuviniekiem, draugiem un kolēģiem, atvadoties no ārsta psihoterapeita, RSU docenta, Dr. med. DAIŅA BALOŽA (30.05.1956 – 13.09.2025)

Izvadīšanās notiks ceturtdien, 18. septembrī 2025. gadā, plkst. 13.00
no Rīgas krematorijas, Varoņu iela 3A.

LĀB vēstule Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentei, Finanšu ministram un Veselības ministram

Latvijas Republikas prezidentam Edgaram Rinkēvičam
Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai
Ministru prezidentei Evikai Siliņai
Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
 Veselības ministram Hosamam Abu Meri

Rīgā, 2025. gada 11. septembrī Nr. 01.23.2/196

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes atklāta vēstule – paziņojums par 2026. gada budžeta projektu un veselības nozares badināšanas politikas sekām

Medicīnas nozare pēdējos 20 gados Latvijā tika pasludināta par prioritāru, bet patiesībā tas kļuva tikai par deklaratīvu saukli. Gadu no gada izmeklējumu, analīžu un konsultāciju kvotas izbeidzas jau septembrī. Rindas pie speciālistiem un izmeklējumiem ir mēnešiem garas un daudzas vizītes un operācijas jau tagad tiek pārceltas uz nākamo gadu. Izdevumi medicīnai arvien svārstās ap 4% no IKP un no valsts konsolidētā budžeta nepārsniedz 12% gadā, kas ir viszemākie uz vienu iedzīvotāju starp Baltijas valstīm. Latvija ar vidējo dzīves ilgumu 75,5 gadi un 54,2 veselīgas dzīves gadiem ir pēdējā Eiropas Savienībā. Nepietiekams ir ģimenes ārstu institūcijai atvēlētais finansējums, lai gan tieši primārā veselības aprūpe  ir sabiedrības veselības, profilakses un veselības aprūpes mugurkauls. Vidējā dzīves ilguma, perinatālās,  sirds – asinsvadu un onkoloģisko slimību mirstības rādītāji uzlabojas gausi. Nacionālā veselības dienesta noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām. Tāpēc valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm pieaug parādi un zaudējumi. Valdība nepilda mediķiem dotos solījumus par algu palielināšanu. Valsts medicīnas iestādēs katastrofāli trūkst aprūpes personāla. Šādos apstākļos pieaug iedzīvotāju neapmierinātība, privātie izdevumi un ziedojumu vākšanas apjomi atsevišķu pacientu dzīvības glābšanai. Šāda aprūpe ir netaisna, nesolidāra un negodīga. LĀB stingri iestājas par demokrātiskā un sociāli atbildīgā sabiedrībā jau sen pārbaudītiem principiem un atkārtoti un kategoriski pieprasa veselības aprūpei vismaz sešus procentus no IKP vai 13-14% no valsts konsolidētā budžeta.

Veselības ministrija pamatoti norāda, ka demogrāfijas politika nav iedomājama bez spēcīgas  veselības nozares, lai risinātu neauglības, mātes un tēva veselības problēmas, nodrošinātu veselīgu, laimīgu, ilggadīgu un raženu ģimeņu eksistenci. Investīcijas veselības aprūpē ir valsts labklājības, drošības un ekonomikas uzplaukuma nākotnes garants. Tāpat valsts iekšējā un ārējā drošība ir veselīgi dzīves gadi, jauniešu veselība un laba fiziskā un mentālā attīstība, uzticība medicīnas nozarei un valsts drošai nākotnei. Esam par solidāru, taisnīgu, drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, par reāliem pakalpojumu tarifiem un taisnīgu ārstu un visa personāla atalgojumu. Ārstu un medicīnas māsu trūkums tuvākajos gados var izsaukt veselības aprūpes krīzi un sabrukumu. Svarīgi ir stiprināt mediķu profesijas prestižu un nākotnes perspektīvu, veicināt jaunās paaudzes izvēli par labu ārsta un medicīnas māsas profesijai. Bez izsvērtas veselības politikas un nopietnām investīcijām mūsu nozarē tas nebūs iespējams.

Atkārtoti prasām, veidojot nākamā gada valsts budžetu, ņemt vērā nozares intereses un argumentus.

Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā

LĀB prezidenta pienākumu izpildītājs viceprezidents Māris Pļaviņš