Skip to content

Noderīgi

Informācijai vadlīnijas, ko izmanto Lielbritānijā primārajā aprūpē***

Dokumentos izklāstīti principi, kā attālināti atbalstīt pacientus, kam ir apstiprināts vai ir aizdomas par saslimšanu ar COVID-19, pielietojot pulsa oksimetru.

*** https://www.england.nhs.uk/coronavirus/wp-content/uploads/sites/52/2020/06/C0445-remote-monitoring-in-primary-care-revised.pdf

Galvenais notikums zinātnē 2021. gada pavasarī – Rīgas Stradiņa universitātes Zinātnes nedēļa

Sveicināti visi, kuriem tuva pētniecība!

2021. gada pavasarī, no 22. līdz 27. martam, esiet aicināti piedalīties starptautiska mēroga multidisciplinārā notikumā – “RSU Zinātnes nedēļa 2021”.

Piecu dienu garumā vienuviet satiksies zinātnieki no daudzām pasaules valstīm. Šī būs iespēja demonstrēt Latvijas pētnieku veikumu starptautiskā mērogā, piedalīties tēžu konkursā, pretendēt uz publicēšanos starptautiskos izdevumos un veidot jaunus profesionālos kontaktus.

Zinātnes sasniegumi un pētniecība ir starp RSU galvenajām prioritātēm, tāpēc dalība RSU Zinātnes nedēļā ir bez maksas.

Aicinām slimnīcas pārstāvjus aktīvi iesniegt tēzes dalībai zinātniskās sēdēs. Zinātnes nedēļas pasākumi notiks angļu valodā, tāpēc arī tēzes jāiesniedz angliski. Īpaši aicinām iesniegt tēzes slimnīcā strādājošos docētājus, zinātniekus, esošos un bijušos doktorantus, kā arī rezidentus. Tēžu iesniegšanas beigu termiņš – 2020. gada 15. decembris.

Visa informācija par RSU Zinātnes nedēļas aktivitātēm ir pieejama mājaslapā – https://rw2021.rsu.lv/  

Tehnisku problēmu vai citu jautājumu gadījumos lūdzam sazināties ar RSU Zinātnes nedēļas projekta vadītāju Līgu Hartpengu: e-pasts Liga.Hartpenga@rsu.lv, mob. tālr. 26408489.

Projekta TROPICSAFE ietvaros ir izveidota bezmaksas tiešsaistes mācību kurss par individuālā aizsardzības aprīkojuma (IAL) lietošanu

TROPICSAFE ir projekts kurā kā galvenā problēma tiek pētīta un risināta iespējamo tropisko un infekciju slimību pacientu droša transportēšana un nogādāšana ārstniecības iestādēs. Projekta izstrādē piedalās vairākas kompetentas organizācijas gan ar pieredzi medicīnas jomā, gan projekta vadīšanas un tehnisko risinājumu nodrošināšanā. Projekta gaitā tika izstrādāts mācību protokols pareizai un drošai tropisko infekciju slimību pacientu pārvietošanai un transportēšanai.

2014. gada Ebolas uzliesmojuma un pašreizējās COVID-19 pandēmijas laikā kļuva skaidrs, ka veselības aprūpes sistēmas nav gatava infekcijas slimību (IS) uzliesmojumiem un veselības aprūpes pakalpojumu sniedzējiem vajadzīga labāka apmācība aizsarglīdzekļu lietošanā, lai izvairītos no veselības aprūpes darbinieku inficēšanās. Apmācība vajadzīga arī personālam, kas strādā ar pacientu transportēšanu. Nepieciešamība pēc atbilstošiem aizsardzības pasākumiem IS slimnieku pārvadāšanā nav atkarīga no zonas, kurā slimība iegūta, t.i., nav svarīgi, vai tā ir tropiskā zona, jo daudzas IS ir izplatītas visā pasaulē, un IS var būt bīstamas neatkarīgi no to izcelsmes vietas. Tomēr tā sauktās infekcijas slimības ar smagām sekām (HCID), piemēram, Ebolas vīrusa slimība, ir slimības ar augstu nāves gadījumu skaitu un kurām nav pieejamas vai ir ierobežotas ārstēšanas iespējas un kuras, iespējams, var izplatīties veselības aprūpes iestādēs vai sabiedrībā. Infekcijas slimību grupa ir liela, un tāpēc aizsardzībai nepieciešamie IAL dažādās slimībās ļoti atšķiras. Kamēr SARS-CoV-2 ir nepieciešama pamata IAL, ir tā sauktās infekcijas slimības ar smagām sekām, kuru gadījumā veselības aprūpes personālam jāpielieto pilns IAL aprīkojums aizsardzībai. Lai strādātu ar HCID slimniekiem, nepieciešami īpaši piesardzības pasākumi un apmācība.

Šī tiešsaistes platforma piedāvā brīvi pieejamus apmācības kursus par pilnīgu individuālā aizsardzības aprīkojuma (IAL) lietošanu, pārvadājot pacientus, kas cieš no infekcijas slimībām.

Piedāvātais tiešsaistes kurss sākas ar pamata higiēnas līdzekļiem līdz pat pilnīgam individuālā aizsardzības aprīkojuma izmantošanai HCID gadījumos. Kurss papildus ietver pamatinformāciju par slimību pārnešanu un vispārīgajām prasmēm saziņā ar pacientiem. Apmācība darbojas ar audio-vizuālo atbalstu, video un grafiskajiem materiāliem, lai labāk skaidrotu saturu un drošības procedūras. E-apmācības platformas beigās ir pašpārbaude ar jautājumiem un atbildēm, lai novērtētu apmācības procesu.

Šis kurss ir pieejams četrās valodās – latviešu, spāņu, vācu un angļu valodā. Kursa mērķa grupa ir personāls, kas strādā pacientu transporta nozarē, un medmāsu personāls un citi veselības aprūpes speciālisti. Lai gan tiek pastāv vispārīgi noteikumi un stratēģijas infekcijas slimību pacientu pārvadājumu drošā vadīšanā, skaidrs, ka ir noteiktas valsts normas, kas jāņem vērā pirms šeit sniegto stratēģiju piemērošanas. Tomēr šis apmācības kurss ir brīvi pieejams avots, lai uzlabotu drošību, izmantojot IAL un piemērojot vispārējus higiēnas noteikumus, pārvadājot pacientus ar infekcijas slimībām.

Bezmaksas pamata apmācība sastāv no četriem moduļiem, kam seko testa jautājumi, lai pārbaudītu iegūtās zināšanas.

Mācību platforma atrodama šeit: https://tropicsafetraining.com/

Projektu finansē Eiropas Savienības Erasmus+ programma un projekta izstrādāšanā piedalās piecas organizācijas:

  • Bernhard-Nocht-Institute for Tropical Medicine (BNITM) no Vācijas (vadošais partneris)
  • SGS TECNOS no Spānijas
  • Biedrība Eurofortis no Latvijas
  • Murray Ambulances no Īrijas
  • National Federation of Employers of Ambulance no Spānijas

Par pārskatīto algoritmu Covid-19 pacientu kontaktpersonu medicīniskajai novērošanai un izolācijas pārtraukšanai

Latvijā, tāpat kā parējās Eiropas Savienības valstīs, strauji pieaug Covid-19 saslimstība. Tādēļ Veselības ministrija ļoti augstu novērtē ģimenes ārstu ieguldījumu, iesaistoties Covid-19 laboratoriskās diagnostikas organizēšanā, Covid-19 pacientu ambulatorās aprūpes nodrošināšanā, kā arī kontaktpersonu medicīniskās novērošanas nodrošināšanā. Tā kā pieaugot saslimstības rādītājiem, palielinās arī ģimenes ārstu noslodze, Veselības ministrija ir pārskatījusi algoritmu Covid-19 pacientu kontaktpersonu medicīniskajai novērošanai.

Vadoties pēc esošās pieredzes, Veselības ministrija uzskata, ka, lai nodrošinātu optimālu kontaktpersonu medicīnisko novērošanu esošajā situācijā, kad strauji pieaug Covid-19 infekcijas izplatība un vienlaikus ir ierobežoti resursi, ļoti būtiska ir arī pacienta līdzestība. Lai nodrošinātu optimālu kontaktpersonu medicīnisko novērošanu, ģimenes ārstam būtu personai jāzvana vismaz divas reizes. Tādēļ Covid-19 pacienta kontaktpersonas medicīniskās novērošanas algoritmā šobrīd tiek paredzēts, ka ģimenes ārsts ar kontaktpersonu medicīniskās novērošanas laikā telefoniski sazinās vismaz divas reizes – uzsākot novērošanu, lai skaidrotu personas pienākumus, novērtētu personas veselības stāvokli, sniegtu rekomendācijas un vienotos par saziņu medicīniskās novērošanas laikā, un pirms lēmuma pieņemšanas par mājas karantīnas pārtraukšanu, lai novērtētu personas veselības stāvokli un sniegtu rekomendācijas ikdienas gaitām. Pārējā laikā kontaktpersonai ir pienākums novērot savu veselības stāvokli un informēt ārstu, ja parādās saslimšanas pazīmes. Papildus saziņa ar pacientu tiek rekomendēta, ja kontaktpersona nav līdzestīga un ir aizdomas, ka persona nespēs adekvāti novērtēt savu veselības stāvokli, vai arī personai medicīniskās novērošanas laikā ir veikti izmeklējumi un nepieciešams personai skaidrot to rezultātus un sniegt rekomendācijas. Papildus tiek rekomendēts, ka kontaktpersonas medicīniskās novērošanas vidusposmā ar personu sazinās Veselības inspekcijas pārstāvis.

Vēlamies arī sniegt  papildus informāciju par lēmuma pieņemšanu izolācijas pārtraukšanai Covid-19 pacientam. Slimību profilakses un kontroles centra mājaslapā ir publicēts algoritms[1], pēc kura ģimenes ārsts var vadīties, lai pieņemtu lēmumu par izolācijas pārtraukšanu Covid-19 pacientam. Saskaņā ar šo algoritmu, kontroles testēšana pirms izolācijas pārtraukšanas Covid-19 pacientam netiek rekomendēta. Izņēmuma gadījumos personām, kas nodarbinātas darbos ar risku citu cilvēku veselībai (ārstniecības iestādēs, sociālās aprūpes centros un izglītības iestādēs), kurām izolācija ir jāievēro ilgāk, var pielietot kontroles testēšanu, ja nepieciešams pārtraukt izolāciju pirms noteiktās dienas.


[1] https://www.spkc.gov.lv/sites/spkc/files/data_content/izolacijas-partrauksana.pdf

Rekomendācijas mediķiem cīņā ar SARS-COV-2

Iespējamais inkubācijas periods Sars- COV-2 ir 5-6 dienas, bet var būt arī no 2  līdz 14 dienām! Tas nozīmē, ka no inficēšanās līdz brīdim, kad parādās pirmie slimības simptomi parasti paiet 5-6 dienas.

Dažiem cilvēkiem slimības simptomi parādās jau trešajā dienā, bet citiem tikai pēc 14 dienām. Analīzes var būt pozitīvas 1-2 dienas pirms simptomu parādīšanās, kad cilvēkam nekādu simptomu vēl nav.

Svarīgi saprast, ka daļai cilvēku simptomi vispār neparādās, bet var būt pozitīva analīze (asimptomātiska slimības forma). Šādi cilvēki var inficēt citus!

Balstoties uz šiem datiem par SARS-COV-2  ieteicams:

  1. Pēc neaizsargāta kontakta ar SARS-Cov-2 inficētu personu uzsākt pašizolāciju;
  2. Analīzes vislabāk veikt 5.-6. dienā pēc kontakta. Ja simptomi parādās agrāk, COVID-19 testu var veikt 3.dienā pēc  kontakta ar inficētu personu, bet labāk turpināt pašizolāciju un testu veikt 5.-6.dienā;
  3. COVID-19 pacienti pēc 14 dienām no simptomu pirmās dienas var pārtraukt karantīnu, kontroles testu COVID-19 pacientiem vai asimptomātiskām personām nav jāveic, ja nav kādas speciālas indikācijas, piemēram, sagatavošana operācijai;
  4. Ja SPKC personu ir atzinis par COVID-19 kontaktpersonu, personai nosaka mājas karantīnu 14 dienas pēc pēdējā kontakta ar personu, kam apstiprināta Covid-19 infekcija. Mājas karantīnas laikā persona:
  5. uzturas dzīvesvietā vai citā uzturēšanās vietā un ir pieejama saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām;
  6. nepakļauj citas personas inficēšanās riskam, neveido tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņem viesus, nedodas privātās vizītēs, uz darbu, sabiedriskām un publiskām vietām un telpām, kur uzturas daudz cilvēku);
  7. ievēro centra epidemiologa un ārsta norādījumus;
  8. mājas karantīnu pārtrauc tikai ar ārstējošā ārsta atļauju.
  • Mājas karantīnu var pārtraukt agrāk, ja, veicot COVID-19 laboratorisko diagnostiku ne agrāk kā mājas karantīnas 10. dienā, ir saņemts negatīvs testa rezultāts (attiecināms uz personām, kuras pēc kontakta ar COVID-19 inficētu pacientu nav inficējušās).
  • COVID-19 pacientiem darba vieta nevar pieprasīt kontroles testu. Ģimenes ārsts sagatavo izziņu ar šādu tekstu:

“Apliecinu, ka PACIENTS ( vārds, uzvārds) var izbeigt karantīnu  saistībā ar COVID-19  saslimšanu atbilstoši Ministru Kabineta noteikumiem Nr.360 (09.06.2020)”

Skaidrojumi:

  1. Izolācija – obligāta inficētas personas nošķiršana no veselām personām dzīvesvietā, uzturēšanās vietā vai ārstniecības iestādē ārstniecības personas uzraudzībā ārstēšanai, nodrošinot atbilstošus apstākļus, lai nepieļautu veselu personu inficēšanos. Par izolācijas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa;
  2. Mājas karantīna – ciešā kontaktā ar inficēto personu bijušas personas nošķiršana no citām personām Covid-19 infekcijas inkubācijas periodā dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā ārstniecības personas uzraudzībā, lai veiktu personas medicīnisko novērošanu un novērstu inficēšanās riskus citām personām. Par mājas karantīnas laiku personai var tikt izsniegta darbnespējas lapa;
  3. Pašizolācija – personas nošķiršanās no citām personām dzīvesvietā vai uzturēšanās vietā, lai novērstu inficēšanās riskus citām personām, ja ir epidemioloģiski pamatotas aizdomas, ka šī persona ir atradusies paaugstināta inficēšanās riska apstākļos. Par pašizolācijas laiku darbnespējas lapa netiek izsniegta;

https://likumi.lv/ta/id/315304-epidemiologiskas-drosibas-pasakumi-covid-19-infekcijas-izplatibas-ierobezosanai

Noderīga informācija:

https://www.spkc.gov.lv/lv/jautajumi-un-atbildes-par-covid-19-infekcijas-uzliesmojumu

https://www.spkc.gov.lv/lv/valsts-apmaksatas-covid-19-analizes-kam-tas-veic-un-ka-jarikojas

https://www.who.int/docs/default-source/coronaviruse/situation-reports/20200402-sitrep-73-covid-19.pdf?sfvrsn=5ae25bc7_6