Skip to content
Choose language:

LĀB ziņas

IN MEMORIAM Evalds Ostrovskis

Ik dvēsele alkst siltuma un gaismas,
Ik aizgājējs vēl sapņos mīt.
Caur atmiņām dzīvs paliek sirdī ilgi,
Ko grūti aizmirst – atvirzīt
                              (V. Kokle-Līviņa)

Pēc cīņas ar grūtu slimību mūžībā devies mūsu ilggadējais kolēģis Evalds Ostrovskis (17.11.50. – 27.03.23.). Lielākā viņa darba mūža daļa bija saistīta ar Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcu, Gastroenteroloģijas centru, kur Evalds Ostrovskis sava darba gaitas sāka 1982. gadā. Pirmā darba pieredze tika gūta izcilo gastroenterologu – prof. Nikolaja  Skujas un dr. Anitas Grietēnas vadībā, kas, apvienojot ar personiskajām īpašībām – empātiju, taktiskumu un spēju uzklausīt, padarīja viņu par iecienītu gan kolēģu, gan pacientu vidū.  Evalds Ostrovskis bija īstens darba rūķis, kuram pirmajā vietā bija darbs ar pacientiem. Pacientu pieņemšanas bieži vien ilga līdz vēlam vakaram, likās ka viņa darba spējas bija neizsīkstošas.

Evalds Ostrovskis paliks atmiņā kā izcils skolotājs un praktisks ārsts, kuru apbrīnoja jaunie ārsti un cienīja pieredzējušie kolēģi. Viņš nekad neatteica palīdzību kolēģiem ārstnieciskajā darbā slimnīcā un ārsti to novērtēja, lūdzot izpalīdzēt gan ar pacientu konsultācijām stacionārā, gan Neatliekamajā medicīnas centrā, kur paralēli darbam 10. nodaļā, strādāja no 2006. gada līdz pat 2019. gadam.

Personīgā dzīve Evaldu Ostrovski nelutināja. Pēc pāragrās sievas nāves viņš uzaudzināja un izskoloja abus mazos dēlēnus. To, ka  reizēm neklājas viegli, mēs nojautām vien no atsevišķām personīgām sarunām, kas parasti noritēja darba dienas beigās, bet tās nebija sūdzības. Viņa acīs vienmēr parādījās prieks, runājot par abiem mazdēliņiem, kurus viņam bija lemts sagaidīt, kā arī par ceļojumiem, kuros bija devies, un mākslu, kuru izdevies baudīt no darba brīvajā laikā.

Laiks ir nepielūdzams. Evalds Ostrovskis vienmēr paliks mūsu gaišā piemiņā…

Sit tibi terra levis!

Visdziļākā līdzjūtība Evalda Ostrovska ģimenei un radiniekiem.

Atvadīšanās notiks sestdien 1. aprīlī, plkst. 14:00 Jelgavā, Bezvainīgās Jaunavas Marijas katedrālē, Jelgavā, Katoļu ielā 11.

Gastroenteroloģijas, hepatoloģijas un uztura terapijas centrs

Slimnīcas un veselības aprūpē strādājošie sāk gatavoties ārkārtas situācijai medicīnā

Apzinoties dramatisko situāciju Latvijas veselības aprūpē un smagās sekas, ko jau šogad izraisīs nepietiekamais valsts finansējums, nozarē strādājošo un slimnīcu profesionālās organizācijas ir uzsākušas gatavošanos ārkārtas situācijas izsludināšanai medicīnā. Par smago situāciju Latvijas veselības aprūpē vēstules nosūtītas Eiropas Komisijai, Eiropas ārstu pastāvīgai komitejai (CPME) un Eiropas Medicīnas speciālistu apvienībai (UEMS), lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību. Par gaidāmo valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos jau ir informēti Saeimas deputāti, Latvijas Valsts prezidents un Tiesībsargs.

 Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMa), Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība (LAPPOS), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) un Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA) kopīgā tikšanās vienojās nekavējoties sāk gatavoties ārkārtas situācijas izsludināšanai gan primārajā, gan ambulatorajā, gan neatliekamajā medicīnā.

“Veselības aprūpē strādājošie un slimnīcas ir vienotas uzskatā, ka pie esošā veselības aprūpes finansējuma un valdības attieksmes, vēlākais vasarā nozarē iestāsies smaga krīze. Ģimenes ārstu prakses aizveras vai slēdz savas filiāles, trūkst darbaroku un naudas prakšu tālākai uzturēšanai. Savukārt slimnīcās, ambulatorajās iestādēs izveidojušās nepieredzēti garas rindas uz izmeklējumiem, kuru sniegšanu šogad nāksies būtiski samazināt vai pilnībā pārtraukt finansējuma trūkuma dēļ. Ārsti un māsas masveidā plāno pamest nozari un arī valsti… Tāpēc nozare, izjūtot atbildību par Latvijas sabiedrības veselību un iestājoties par pacientu tiesībām, sāk savlaicīgu sagatavošanās darbus ārkārtas situācijas izsludināšanai visā valstī,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.     

Pēc slimnīcu veiktajiem aprēķiniem – kopējais zudums jeb valsts nesamaksātā summa (parāds) slimnīcām 2022. gadā ir 88 miljoni eiro. Valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem jau sen nesedz pat pašizmaksu, situāciju kritisku padarījusi arī augstā inflācija, dārgie energoresursi, apkure un materiāli.

Tāpat joprojām daļa ģimenes ārstu prakšu nav saņēmušas naudu par janvāri, bet 2023. gadā papildus paredzētie nedaudz vairāk par 4 milj. eiro nesegs pat inflāciju un energoresursu izmaksas. Budžeta projektā atvēlētie nepilnie 30 miljoni mediķu atalgojuma palielināšanai, kā arī nepietiekamais finansējums onkoloģijas  u.c. plānu ieviešanai, situāciju būtiski neuzlabos.

Veselības nozarē strādājošo un slimnīcu organizācijas vērš uzmanību, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvija arī šogad un turpmākajos gados bezjēdzīgi zaudēt savus cilvēkus – vismaz 13 dienā un vairāk nekā 150 gadā! Tikai nepiešķirot finansējumu onkoloģijas plānā iekļautajiem medikamentiem šogad cīņu ar slimību var zaudēt vairāk nekā 100 pacientu…

Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums šogad būs zemākais Eiropas Savienībā (ES) un 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Samazinājums ir arī absolūtajos skaitļos – no 2 miljardiem eiro 2022. gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024. gadā. Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5% no IKP, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) – aptuveni 15%.

Latvija cieš no hroniska cilvēkresursu trūkuma – uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā – 5. Tas nav salīdzināms ar ārstu skaitu Rietumeiropā – Francijā – 6,5 ārsti, Itālijā – 8 ārsti. Arī māsu skaits Latvijā ir dramatisks – 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Lietuvā – 9,4 , Igaunijā – 6,6. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas! Latvijā pašlaik trūkst vismaz 4000 māsu un māsu palīgu!

Ārsta speciālista minimālās algas mēneša likme Latvijā – 1555 eiro, vecākā rezidenta – 1506 eiro. Salīdzinājumam – Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme – 2721 eiro, bet vecākā rezidenta – 2521 eiro.

Mediķu organizācijas: Reformas nerisinās hronisku finansējuma un cilvēkresursu trūkumu veselības aprūpē

Latvijas veselības aprūpes nozare jau vairāk nekā 30 gadus cieš no hroniska finansējuma un cilvēkresursu trūkuma,  un to neatrisinās neviena reforma, šodien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un veselības ministri Līgu Meņģelsoni, uzvēra Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāvji.

“Latvijas veselības aprūpe, iespējams, piedzīvojusi tik daudz reformu, kā neviena cita nozare mūsu valstī, ja nu vien vēl izglītības. Turklāt tas darīts bez papildu finansējuma piešķiršanas. Lieki teikt, ka ne viena no tām nav devusi jūtamu rezultātu. Veselības aprūpes pieejamība arvien samazinās un mēs strauji dodamies maksas veselības aprūpes virzienā. Pašlaik mūsu valstī invaliditātes pabalstu saņem vairāk nekā 211 tūkst. cilvēku, un iemesls tam ir savlaicīgas un mūsdienīgas veselības aprūpes nepieejamība. Latvijas cilvēku veselīgi nodzīvoto gadu skaits un vidējais mūža ilgums ir viens no zemākajiem, bet hroniski slimo cilvēku un pāragro nāvju skaits – viens no augstākajiem Eiropā. Savukārt bērnu dzimstība ir dramatiski zema. Mūsu nācija noveco un strauji izmirst, tādejādi zaudējot gan savu ekonomisko konkurētspēju, gan spēju sevi aizsargāt!” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece. 

Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā (ES) un 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Attiecīgi Igaunijā jau pašlaik veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%. Samazinājums ir arī absolūtajos skaitļos – no 2 miljardiem eiro 2022. gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024. gadā.

Saskaņā ar OECD jaunākajiem datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēl nedaudz vairāk par 1500 eiro, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis. Salīdzinājumam Igaunija un Lietuva tie vairākus gadus ir – 2000 – 2200 eiro. Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5% no IKP, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) – aptuveni 15%.

Ārsta speciālista algas mēneša likme Latvijā – 1555 eiro, vecākā rezidenta – 1506 eiro. Salīdzinājumam – Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme – 2721 eiro, bet vecākā rezidenta – 2521 eiro. Vācijā un Lielbritānijā, uz kuru visbiežāk dodas strādāt mūsu ārsti mēneša algu likmes ir sekojošas: Lielbritānijā jaunais ārsts speciālists mēnesī saņem no 7 līdz 10 tūkst. eiro, bet Vācijā no 7 līdz 8,5 tūkst. eiro. Attiecīgi vecākais rezidents Lielbritānijā par savu darbu tiek atalgots ar 5 tūkst. eiro, bet Vācijā ar 6,5 tūkst. eiro mēnesī.

“Zemais nozares finansējums novedis arī pie hroniska cilvēkresursu trūkuma. Trūkst gan ārstu, gan māsu, gan cita ārstniecības personāla. Paaudžu nomaiņa un jauno ienākšana nozarē ir nepietiekama, saskaņā ar LJĀA nesen veikto jauno ārstu aptauju 25% jauno speciālistu pašlaik jau nopietni apsver iespēju doties strādāt uz ārzemēm, bet 12% jau ir pieņēmuši lēmumu veidot karjeru citur. Svarīgi atzīmēt, ka jauno ārstu īpatsvars Latvijā ir ļoti zems un 50% no visiem ārstiem mūsu valstī ir vismaz 50 gadus veci, bet 2/3 ģimenes ārstu ir pirmspensijas vecumā,” skaidro LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā – 5. Tas nav salīdzināms ar ārstu skaitu Rietumeiropā – Francijā – 6,5 ārsti, Itālijā – 8 ārsti. Turklāt kopējais sabiedrības veselības stāvoklis Latvijā ir daudz sliktāks, nekā Rietumeiropā. Arī māsu skaits Latvijā ir dramatisks – 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Lietuvā – 9,4 , Igaunijā – 6,6. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas! Latvijā pašlaik trūkst vismaz 4000 māsu un māsu palīgu!

Balva par mūža ieguldījumu medicīnā piešķirta Vijai Cerai un Vilnim Dzērvem

Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2022”svinīgā ceremonija būs skatāma1.aprīlī plkst. 22.00. kanālā ReTV. Pasākumā balvas tiks pasniegtas 15 nominācijās, būs arī vairākas speciālbalvas. Latvijas Ārstu biedrība balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad pasniegs diviem izciliem ārstiem – anestezioloģeiun reanimatoloģei Vijai Cerai un fiziologam un kardiologam Vilnim Dzērvem – Tālutam.

Vija Cera ir izcila, nesavtīga un savā laikā vadošā savas nozares speciāliste, specializētas septisko un toksikoloģisko pacientu reanimācijas aizsācēja Latvijā.  Bijusi Rīgas 5. slimnīcas nodaļas vadītāja, kā arī vadījusi Gaiļezera slimnīca nodaļu. Ilgstoši bijusi Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) Toksikoloģijas centra vadītāja un virsārste (1987-2015). Triju  Zvaigžņu ordeņa virsniece (1998). Apbalvota ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2010) un ir LĀB goda biedre(2016).

Vilnis Dzērve – Tāluts ir Latvijas Universitātes Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūta vadošais pētnieks, viņa virsvadībā tapuši starptautiski atzīti sirds un asinsvadu slimību un to riska faktoru epidemioloģiskie pētījumi, kas nozīmīgi Latvijas sirds un asinsvadu slimību profilakses programmu veidošanā. V. Dzērve-Tāluts ir vairāk nekā 200 zinātnisku publikāciju autors, tai skaitā publikācijām un pētījumu protokoliem par meldonija klīniskajiem pētījumiem kardioloģijā. Vairāku Latvijas Ārstu kongresu zinātniskais vadītājs. 2018. gadā saņēmis D.H. Grindeļa balvu par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā. LĀB valdes loceklis (2010-2022), viceprezidents (2010-2018). Saņēmis Atzinības krusta 4. šķiru (2012). Apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2011)  un ir LĀB godabiedrs (2022).

“Gada balva medicīnā 2022” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu desmit nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2022”, “Gada ārsts speciālists 2022”, “Gada zobārsts 2022”, “Gada ārsta palīgs 2022”, “Gada farmaceits 2022”, “Gada māsa 2022”, “Gada māsas palīgs 2022”, “Gada vecmāte 2022”, “Gada funkcionālais speciālists 2022” un “Gada slimnīca 2022”. Balsot var līdz 24. februārim www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2022”, “Gada cilvēks medicīnā 2022”, “Gada notikums medicīnā 2022” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2022” par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS „Grindeks” un AS „Olainfarm”.

Par valsts augstāko amatpersonu tikšanos ar veselības aprūpes nozarē strādājošajiem

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) nosūta vēstuli, kurā aicina valsts augstākās amatpersonas nekavējoties tikties par veselības aprūpes finansējumu šim un nākamajiem gadiem.

Latvijas Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam
LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
LR finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
LR veselības ministrei Līgai Meņģelsonei
LR Sociālo un darba lietu komisijas
priekšsēdētājai Ingai Bērziņai
LR Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšsēdētājam Jānim Reiram

Par valsts augstāko amatpersonu tikšanos ar veselības aprūpes nozarē strādājošajiem

Ņemot vērā plānoto Latvijas ekonomikas transformāciju, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) aicina Valsts prezidentu, Saeimu, Ministru prezidentu un valdību uz kopīgu tikšanos, lai nekavējoties pārrunātu plānoto valsts finansējumu veselības nozarei šogad un nākamajos gados, un tā ietekmi uz sabiedrības veselību, valsts ilgtspējīgu attīstību un drošību.

Veselības nozarē strādājošo organizācijas uzskata, ka izeju no kritiskās situācijas nozarē ir  iespējams rast tikai visiem apsēžoties pie viena galda un kopīgi meklējot efektīvus risinājumus. Tāpēc aicina valsts augstākās amatpersonas iespējami ātri rast iespēju visiem tikties klātienē, lai 2023. gada un nākamie valsts budžeti risinātu, nevis padziļinātu problēmas veselības aprūpes nozarē.

LĀB prezidente Ilze Aizsilniece
LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs
LĢĀA prezidente Sarmīte Veide
LMa prezidente Dita Raiska

Valsts finansējums veselības aprūpei ir nāves spriedums valsts apmaksātai medicīnai

LĀB: Valsts finansējums veselības aprūpei ir nāves spriedums valsts apmaksātai medicīnai

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) valde uzskata, ka valdības plānotais valsts budžeta finansējums veselības aprūpei 2023. un 2024. gadā nolemj nozari smagai stagnācijai un ir nāves spriedums valsts apmaksātai veselības aprūpei. Pretēji “Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021. – 2027.gadam”, kā arī priekšvēlēšanu laikā dotiem solījumiem – veselības nozares finansējums šogad un nākamajos gados ne tikai nepieaugs, bet samazināsies, turpinot graut sabiedrības veselību, kas ir valsts pastāvēšanas un labklājības pamats.

“Šogad un nākamgad Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums, kas jau pašlaik ir zemākais Eiropas Savienībā, noslīdēs zem 4% no IKP. Attiecīgi Igaunijā jau pašlaik veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%. Ar esošo veselības aprūpes finansējumu Latvijā jau gadiem ir izveidojusies neatrisināma dilemma – slimnīcu vadītāji nespēj nodrošināt visas nepieciešamās mūsdienīgās zāles un tehnoloģijas klīnikās strādājošajiem ārstiem, kas savukārt nespēj pilnvērtīgi veikt ārsta pienākumu – pacientam nodrošināt iespējami labāko ārstniecību. Šajā un nākamajā gadā paredzētais finansējums draud ar veselu slimnīcu nodaļu un ārstu prakšu slēgšanu, kā arī strauju pārreju uz maksas medicīnu,” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Saskaņā ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēlē vien 1384 eiro, kas ir trešais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis. Salīdzinājumam Igaunija viena sava iedzīvotāja veselībā gadā investē 2327eiro, bet Lietuva – 2302eiro. Tas liedz Latvijas iedzīvotājiem pieeju mūsdienīgai ārstēšanai un zālēm, kas pieejamas citu ES valstu pilsoņiem, tādejādi turpinot būtiski pasliktināt mūsu cilvēku dzīves kvalitāti un sekmē emigrāciju uz citām valstīm.

“LĀB uzstājīgi aicina valdību neuzsākt Latvijas ekonomisko transformāciju ar veselības sektora sagraušanu, bet kopīgi izstrādāt un veikt nepieciešamās izmaiņas normatīvajā regulējumā, lai valdības izdevumi veselības aprūpei pieaugtu vismaz līdz 6,5% no IKP un Latvijas valdības tēriņi nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) tuvinātos ES vidējam rādītājam  – 15%,” uzsver LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš.

Lai jau 2035. gadā Latviju mēs nevarētu uzskatīt par izmirstošu valsti, mums nekavējoties ir  jādomā par veselības ekonomiku un investīcijām mūsu cilvēku veselībā, jo aizvadītajos gados Latvijai nav izdevies veselības aprūpē sakārtot pat lietas, kas neprasa būtiskus finanšu ieguldījumu, piemēram, slimnīcu pārvaldību un primāro aprūpi – ģimenes ārstu pieejamību.

“Gan onkoloģijas, gan reto slimību pacientu biedrību pārstāvji jau valdībai atkārtoti norādījuši, ka pieņemto plānu realizācijai netiek atvēlēts atbilstošs finansējums. Tas pats attiecas un jauno veselības aprūpē strādājošo atalgojumu modeli, kas bez papildus budžeta līdzekļu piešķiršanas ir bezjēdzīgs. Lielā darba slodze un ilgstošs stress rada neizbēgamu profesionālu un emocionālu izdegšanu gan ārstiem, gan ārstu palīgiem un māsām. Savukārt pārstrādājies un ilgstoši nenovērtēts cilvēks agri vai vēlu izvēlas meklēt darbu privātajā sektorā vai dodas prom no Latvijas. Tā gadā Latvija vidēji zaudē 150 līdz 200 ārstu un simtiem māsu, bet vēl vairāk iedzīvotāju, kas dodas dzīvot uz valstīm, kas spēj nodrošināt cilvēka cienīgu un mūsdienīgu veselības aprūpi,” uzsver LĀB viceprezidente prof. Angelika Krūmiņa.

Atgādinām, ka Latvijas Ārstu biedrība un citas veselības aprūpes profesionāļu un pacientu organizācijas ar politiskajām partijām pirms 14. Saeimas vēlēšanām parakstīja Sadarbības memorandu, kurā vienojās par kopējiem mērķiem un konkrētiem uzdevumiem Latvijas veselības nozares sakārtošanā. Viens no tiem bija kopīgi sadarboties tādas veselības aprūpes politikas un publiski finansētas veselības aprūpes sistēmas veidošanā, kas visiem Latvijas iedzīvotājiem nodrošinātu vienlīdzīgu pieeju veselības aprūpes pakalpojumiem un zālēm, uzlabotu slimību agrīnu diagnostiku un ārstēšanu, celtu pacientu aprūpes kvalitāti.

Latvijas Ārstu biedrība iestājas pret Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) atkārtoti vērsusies pie Valsts prezidenta, Ministru prezidenta un veselības ministres par atsauktās Nacionālā rehabilitācijas centra “Vaivari” valdes priekšsēdētājas Andas Nulles reputācijas graušanu un profesionālās darbības ierobežošanu.  LĀB uzsver, ka nav pieļaujams, ka Veselības ministrija (VM) pati sagatavo ziņojumu, kas satur nepatiesas ziņas un apzināti grauj spēcīga kandidāta reputāciju, lai radītu pamatu tā izslēgšanai no konkursa uz Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) “Vaivari” valdes priekšsēdētājas un valdes locekļu amatiem.

“Valsts un tās institūciju pienākums ir nodrošināt, lai ārstniecības iestādes Latvijā vadītu nozares profesionāļi ar atbilstošu izglītību un pieredzi, īpaši ārkārtas situācijā kādu piedzīvojām Covid-19 pandēmijas laikā un pašlaik, kad piedzīvojam akūtu veselības nozares speciālistu, bet jo īpaši – spējīgu vadītāju trūkumu,” teikts LĀB vēstulē.

Atklātajā vēstulē LĀB norāda, ka VM ziņojumā ietvertās ziņas, kas kalpoja par pamatojumu Andas Nulles atstādināšanai,  ārste tiesu lūgusi atzīt par nepatiesām un viņas godu un cieņu aizskarošām. Tiesa Andas Nulles pieteikumu ir pieņēmusi, tādejādi par ziņojumā ietverto ziņu patiesumu pastāv juridisks strīds. Tāpēc Latvijas Ārstu biedrība rūpīgi sekos līdzi, lai kā pamatotas šaubas vai pierādījumi konkursā uz NRC “Vaivari” valdi un valdes priekšsēdētāja amatiem netiktu izmantotas ziņas, par kuru patiesumu tiek pārbaudītas tiesas procesā.

LĀB atkārtoti vērš uzmanību, ka VM savu pēkšņo lēmumu atstādināt A.Nulli pamatoja ar šķietamu interešu konflikta situāciju, lai gan A.Nulle bija ievērojusi iepriekš pašas VM un KNAB dotos norādījumus un rīkojusies KNAB noteiktā tiesiskā risinājuma ietvaros. Bažas par lēmuma politisko raksturu joprojām uztur fakts, ka lēmums tika pieņemts laikā, kad notika jaunās valdības veidošana un tika izsludināts konkurss uz NRC “Vaivari” valdes priekšsēdētāja un valdes locekļu vietām, kurā viennozīmīgi Anda Nulle varētu pārliecinoši pieteikt savu kandidatūru kā spēcīgs pretendents.

Jāatgādina, ka VM ziņojums ir ticis izplatīts arī plašsaziņas līdzekļos pēc Veselības ministrijas sniegtās informācijas un Veselības ministrijas valsts sekretāres Indras Dreikas raksts “Indra Dreika: Plašāk par Andas Nulles atsaukšanu no amata “Vaivaros”” arī publicēts vienā no Latvijas lielākajiem interneta ziņu portāliem DELFI. Rakstā valsts sekretāre, atsaucoties uz minēto ziņojumu turpina nepatiesas un sagrozītas informācijas izplatīšanu, izraujot no konteksta un sagrozot faktus. Tas nozīmē to, ka Andas Nulles goda un cieņas aizskārums izdarīts publiski ļoti plaši.

Konkursa nolikuma prasību 1.punktā norādīts, ka valdes priekšsēdētājam un valdes locekļiem ir  nepieciešama “nevainojama reputācija, kas nozīmē, ka nav iemesla pamatotām šaubām par personas nevainojamu reputāciju un nav pierādījumu, kas liecinātu par pretējo”.

Nav šaubu, ka valsts kapitālsabiedrības valdes priekšsēdētājam ir jābūt ar nevainojamu reputāciju, to nosaka arī citi normatīvie akti. Vienlaikus LĀBvērš uzmanību, ka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums nosaka, ka valdes locekļa nominēšanas process atbilst korporatīvās pārvaldības labās prakses principiem, nodrošina atklātu, godīgu un profesionālu valdes locekļu atlasi, kas veicina profesionālas un kompetentas kapitālsabiedrības pārvaldes institūcijas izveidi.

Jau pērn vairākkārt gan vēstulēs atbildīgajām amatpersonām, gan publiski medijos LĀB ir paudusi dziļu neizpratni par Veselības ministrijas (VM) rīcību, atsaucot no amata Nacionālā rehabilitācijas centra (NRC) “Vaivari” valdes priekšsēdētāju Andu Nulli, un uzsverot, ka “VM Valsts sekretāre Indra Dreika ir pieņēmusi katastrofālu, veselības aprūpei un pacientiem absolūti kaitniecisku un nozares profesionāļiem pilnīgi nesaprotamu lēmumu, kas nodara kaitējumu nacionālai drošībai un stabilitātei svarīgajā veselības nozarē”.

Atklāts sabiedrības balsojums par “Gada balvu medicīnā 2022”

Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2022”nākamā gada pavasarī notiks jau 13. reizi un tā svinīgā ceremonija būs skatāma 1.aprīlī plkst. 22.00. kanālā ReTV, ar atkārtojumiem – 2. un 8.aprīlī. Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem. Lai iespējami daudz Latvijas iedzīvotāju varētu paust savu viedokli, balsot var no 2023. gada2. janvāra līdz 24. februārim portālā www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina

“Neraugoties uz straujo medicīnas tehnoloģiju attīstību, kas paver vēl nebijušas diagnostikas un ārstniecības iespējas, mūsdienīga un uz pacientu centrēta veselības aprūpe nav iedomājama bez zinošiem un empātiskiem profesionāļiem – ārstiem, ārstu palīgiem, vecmātēm, māsām un māsu palīgiem, kā arī farmaceitiem un funkcionālajiem speciālistiem. Cilvēks un cilvēcība ir mūžīgas vērtības, ko katru gadu aicinām godināt, balsojot par labākajiem veselības nozares darbiniekiem, kas pelnījuši saņemt nozīmīgāko no nozares apbalvojumiem  – “Gada balva medicīnā”,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

“Gada balva medicīnā 2022” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu desmit nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2022”, “Gada ārsts speciālists 2022”, “Gada zobārsts 2022”, “Gada ārsta palīgs 2022”, “Gada farmaceits 2022”, “Gada māsa 2022”, “Gada māsas palīgs 2022”, “Gada vecmāte 2022”, “Gada funkcionālais speciālists 2022” un “Gada slimnīca 2022”.

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2022”, “Gada cilvēks medicīnā 2022”, “Gada notikums medicīnā 2022” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2022” par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS „Olainfarm” un AS „Grindeks”.

Par “Gada balvu medicīnā”

Pirmo reizi “Gada balva medicīnā” tika pasniegta 2008. gadā. Ar katru gada šī balva kļuvusi arvien nozīmīgāka un pašlaik tā ir veselības aprūpes nozares gada nozīmīgākais pasākums. Šajos gados strauji pieaugusi arī sabiedrības iesaiste un pašlaik cilvēki savus pieteikumus sūta pat no ārzemēm, vēloties godināt labākos no labākajiem mediķiem. „Gada balvas medicīnā” balsojumā 2022. gadā piedalījās gandrīz 9 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju un balva tika pasniegta 15 nominācijās. “Gada balvas medicīnā” statuetes “Dzīvības asns” autors ir metālmākslinieks Armands Jēkabsons.

Mūžībā devies Anatolijs Ņikitins

23.12.2022. no mums ir aizgājis ārsts, docents Anatolijs Ņikitins (1928-2022). 2018.gadā saņēmis Gada balvu medicīnā.
Izvadīšana 29.12.2022 plkst. 14:00 no Rīgas Krematorija lielās zāles.

Anatolijs Ņikitins dzimis 1928. gada 1. jūlijā. 1954. gadā ar izcilību absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu (tagad – RSU), turpinājis mācīties Ķirurģijas katedras aspirantūrā (1954–1958), līdztekus tam no 1957. gada strādājis Rīgas pilsētas 1. slimnīcas Ķirurģijas klīnikā. Vēl būdams jauns ķirurgs, 1958. gadā sācis veikt sirds operācijas pacientiem ar iedzimtu vai iegūtu sirdskaiti.

1969. gadā, apkopojot savu pieredzi, kas iegūta 218 sirds operāciju gaitā, Anatolijs Ņikitins aizstāvējis disertāciju un viņam piešķirts medicīnas zinātņu kandidāta zinātniskais grāds (1992. gadā nostrifikācijas gaitā viņam piešķirts medicīnas doktora zinātniskais grāds).

A. Ņikitins apvienojis ķirurģisko praksi ar darbu Rīgas Medicīnas institūta Hospitālās ķirurģijas katedrā. No 1984. līdz 1995. gadam bijis šīs katedras vadītājs un vienlaikus arī Rīgas pilsētas 1. slimnīcas Ķirurģijas klīnikas vadītājs.

Anatolija Ņikitina ārstnieciskā darbība gan zinātniskajā, gan praktiskajā sfērā bija saistīta ar sirds slimību ķirurģiju, vēdera dobuma un krūšu kurvja orgānu ķirurģiju, akūto saslimšanu un traumu ārstēšanu.

Vairāk nekā 70 zinātnisko publikāciju autors, mācību grāmatas Ķirurģija (2001) un vairāku izgudrojumu līdzautors.

1998. gadā ārsts Anatolijs Ņikitins apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni.


Ja nepieciešama papildus informācija, lūdzu sazinieties ar Lieni Nikitinu-Zaķi, t. 26111290, liene.nikitina-zake@rsu.lv