Latvijas Ārstu biedrība piešķīrusi otrās pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” („Cilvēka laiks”) Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas zinātniskās pētniecības institūta direktora vietniekam un 1. Vispasaules latviešu ārstu kongresa (1989. g.) vienam no organizatoriem, profesoram, Dr. hab. med. Haraldam Jansonam par ieguldījumu ortopēdiskās biomehānikas virziena iedibināšanā un attīstībā Latvijā.
Profesors, Dr. hab. med. Haralds Jansons un LĀB prezidente Ilze Aizsilniece
LĀB Goda zīmes nodibinātas 2009. gadā kā oficiāls atzinības un pateicības izteikums par sasniegumiem pasaules vai Latvijas medicīnas attīstībā, kā arī par izcilu ieguldījumu Latvijas medicīnā un tās attīstībā. Goda zīme var tikt pasniegta arī medicīnas darbiniekiem par sevišķiem nopelniem klīniskajā darbā, kā arī citu darbības jomu pārstāvjiem par ievērojamu atbalstu medicīnas nozarei Latvijā.
LĀB goda biedra nosaukuma piešķiršana ir cieņas un atzinības apliecinājums izciliem ārstiem, kas ievērojami sekmējuši medicīnas un veselības aprūpes virzību. Šo nosaukumu piešķir tikai nozares profesionāļiem ar lielu darba stāžu.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), kopā ar partneriem Latvijas Ginekologu un dzemdību speciālistu asociāciju, Latvijas Vecmāšu asociāciju, Latvijas pacientu organizāciju tīkls, biedrību “Papardes zieds”, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un biedrību “Centrs Marta”, aicina rast finansējumu nākamā gada budžetā lai paplašinātu kontracepcijas pasākumus, kas novērtu nevēlamas grūtniecības pārtraukšanu jauniešiem riska grupās. Norādītie pasākumi nepārsniegtu 300 000 eiro papildus izdevumus budžetā, bet ietaupītu miljonus veselības aprūpes un sociālajā budžetā.
Vēstulē Veselības ministrijai, Nacionālā veselības dienestam un Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, LĀB ar partneriem norāda, nepieciešamību kontracepcijas nodrošināšanai riska grupas sievietēm un aicina rast finansējumu un risinājumus kontracepcijas metožu paplašināšanai, vecuma grupas palielināšanai, kā arī izstrādāt mehānisku kontracepcijas metožu apmaksai, norādot uz problēmām un aicinot skatīt šos jautājumus ilgtermiņa perspektīvā.
LĀB ar partneriem norāda, ka ārkārtīgi būtiski būtu nodrošināt pieeju valsts apmaksātiem prezervatīviem, kas ir vienīgā kontracepcijas metode, kas pasargā arī no seksuāli transmisīvām slimībām. Saskaņā ar statistikas datiem, Latvijā šobrīd ir 37 012 jaunieši vecumā no 16 – 17 gadu (ieskaitot) vecumam. Zināms, ka apmēram 50% jaunieši ir uzsākuši dzimumdzīvi šajā vecumā, tātad tie būtu 18,5 tūkstoši jauniešu. Saskaņā ar pētījuma par Latvijas iedzīvotāju seksuālās un reproduktīvās veselības ietekmējošiem faktoriem un paradumiem datiem, prezervatīvus lieto apmēram 70% jauniešu, tie varētu būt līdz 13 tūkstošiem jauniešu. Pat pieņemot, ka katram no viņiem būtu nepieciešami 10 prezervatīvi mēnesī, gadā šīs izmaksas sastādītu līdz 65 tūkstošiem eiro. Ņemot vērā to, cik valstij izmaksā vēlāka neauglības ārstēšana, seksuāli transmisīvu infekciju ārstēšana (t.sk. HIV, Hepatītu ārstēšana), tas būtu ekonomiski pamatots solis.
Būtu nepieciešams arī izveidot nākamo gadu plānus kontracepcijas aptveres palielināšanai jaunietēm vecumā līdz 25 gadiem un jau tagad riska grupā iekļaut pacientes ar psihiskās veselības saslimšanām līdz 25 gadu vecumam.
Šobrīd BKUS ieteikums ir apmaksāt kontracepciju pacientēm ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam, tomēr LĀB un partneri stingri rekomendētu palielināt šo slieksni līdz 25 gadu vecumam pacientēm ar 1. un 2. grupas invaliditāti.
Tāpat vēstulē organizācijas aicina nodrošināt izvēles iespējas pacientēm, paplašinot apmaksājamo metožu klāstu, iekļaujot arī kombinēto hormonālo kontracepciju, primāri, vaginālo riņķi (kas jālieto tikai reizi trīs nedeļās) un transdermālo plāksteri (kas jālieto reizi nedēļā). Ne visas pacientes ir gatavas lietot dzemdes spirāli vai zemādas kontracepcijas implantu, kā arī atsevišķām pacientēm citas metodes var būt piemērotākas. Vienlaikus organizācijas vēstulē uzsver, ka šobrīd nav mehānismu šo kontracepcijas metožu apmaksai. Manipulācijas tarifa apmaksas kārtība nebūtu piemērojama šajā gadījumā, jo pacientes kontracepciju iegādājas reizi mēnesī gada garumā. Šobrīd iekļaušana kompensējamo medikamentu sarakstā ir ārkārtīgi komplicēta un bez farmācijas kompāniju iesaistes vispār nav iespējama. Tā ietver nepieciešamību iesniegt, piemēram, detalizētu izmaksu efektivitātes aprēķinu, salīdzinājumu ar citu valstu noteikto cenu līmeni, apliecinājumus par medikamentu pieejamības nodrošināšanu u.c. dokumentus. Tādējādi sen pieejamas kombinētās hormonālās kontracepcijas tabletes (piemēram, Levonorgestrelum/Ethinylestradiolum saturošas tabletes, kuru izmaksas ir līdz 5 eur mēnesī), kas ir arī ar labu drošības un blakusparādību profilu nemaz nevar tikt izvirzītas iekļaušanai kompensējamo medikamentu sarakstā.
Organizācijas lūdz arī kopīgi meklēt risinājumus, lai kontracepcijas metožu klāsts, ko apmaksā valsts, varētu tikt paplašināts arī ar metodēm, ko nav iespējams nodrošināt vienas vizītes laikā un kurām nav piemērojams manipulācijas apmaksas tarifs.
Beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1964. gadā. Inčukalna Goda Novadnieks (2005), LĀB godabiedrs (2010), Trīszvaigžņu ordeņa kavalieris. Viens no Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas dibinātājiem. Apglabāts Inčukalna Jaunajos kapos blakus savai sievai Birutai.
Ainārs Rudziņš nāca pasaulē 1937.gada oktobrī Skrundā. Tēvs bija uzņēmīgs cilvēks – veikalnieks, maiznieks un viens no kažokādu lapsu audzēšanas biznesa aizsācējiem Latvijā. Bērnībā piedzīvoti un pārdzīvoti kara notikumi: dzīve “Kurzemes katlā”, tranšeju rakšana 7 gadu vecumā un dzemdību pieņemšana krievu gūsteknei ierakumos, konflikts ar uzraugu, kas lika ģimenei izdarīt izvēli un ar trīs bērniem doties bēgļu gaitās uz Vāciju un liktenīga atgriešanās Latvijā Inčukalnā, lai dibinātu zvērsaimniecību “Gauja”. Skolas gadi aizritējuši vietējā Sarkanajā skoliņā, kam sekoja mācības Rīgas 2.vidusskolā ( kur toreiz bija ar profesionālo medicīnas novirzienu) un likumsakarīga profesijas izvēle – dakteris. Ar riteni mērots ceļš no Gaujas uz studijām Medicīnas institūtā.
Aināra Rudziņa dzīves 50 gadi veltīti ārstējot Inčukalna iedzīvotājus vairākās paaudzēs. Nevienam netika atteikta palīdzība. Rudziņš bija īsts ģimenes ārsta paraugs. Viņam bija talants uzmundrināt savus pacientus ar pareiziem vārdiem un stāstiem.
Ainārs Rudziņš prata uzrunāt un iedvesmot cilvēkus labiem darbiem.
Sit tibi terra levis!
2016. gada videofilmas “Inčukalna rakstu raksti” fragments ar dakteri Aināru Rudziņu
Kā liecina Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) veiktā aptauja, 61% ārstniecības personu ir saskārušās ar vardarbību no pacientu vai to tuvinieku puses un 72% ir cietuši no vardarbības pat trīs un vairāk reizes. Aptauja izgaismo satraucošus faktus par ārstniecības personu drošību un parāda, ka ārstniecības personas nezina, kā pareizi rīkoties vardarbības gadījumos, kā arī nav stingri normatīvie regulējumi, kas novērstu šādas situācijas.
Šā gada aprīļa mēnesī LĀB aptauja tika veikta pēc Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupas lūguma, lai iegūtu papildus informāciju par vardarbību pret ārstniecības personām un šīs problēmsituācijas iespējamajiem tiesiskajiem risinājumiem.
Apkopotās aptaujas atbildes liecina, ka:
– 61% no visiem respondentiem ir saskārušies ar vardarbību no pacientu vai viņu tuvinieku puses,
– 24% gadījumu šī vardarbība nav bijusi saistīta ar pacienta vai viņa tuvinieku veselības stāvokli – organiskas vai psihiskas saslimšanas dēļ, kura varētu izskaidrot šādu rīcību,
– 30% ir piedzīvojuši vardarbību, kas gan ir saistīta ar pacienta veselības stāvokli, gan arī ir nesaistīta ar veselības stāvokli.
– 72% respondentu ir saskārušies ar vardarbību vairāk kā trīs reizes,
– 63% nevienam neziņo par vardarbības epizodēm.
Kopumā no aptaujātajiem 90 gadījumos ārstniecības personas bija vērsušās tiesībsargājošās iestādēs un 61 gadījumā lieta netika ierosināta. No aptaujas rezultātiem secināms, ka ārstniecības personām trūkst informācijas kā rīkoties, saskaroties ar vardarbību no pacienta vai viņu tuvinieku puses. 69% respondenti norāda, ka viņiem nav zināšanu un informācijas kā sevi tiesiski aizstāvēt.
“ Aptaujas dati nepārprotami parāda, ka situācija ar vardarbību pret ārstniecības personām ir satraucoša. Mums ir jādomā par to, kā mazināt šādu attieksmi sabiedrībā kopumā. Medicīnas nozare ir spilgts spogulis sabiedrības attieksmes un uzvedības normām. Ārstniecības personām, pildot savus pienākumus, ir jājūtas droši un pasargātām, “ norāda Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.
Latvijas Ārstu biedrība turpina uzturēt viedokli par normatīvā regulējuma nepietiekamību, lai nodrošinātu ārstniecības personu aizsardzību pret vardarbību amata pienākumu izpildes laikā.
49% aptaujāto ārstniecības personu uzskata, ka situāciju varētu risināt stigrāki sodi un kriminālatbildības noteikšana par uzbrukumu ārstniecības personai. Savukārt 70% aptaujāto uzskata, ka normatīvajos aktos ir jāiekļauj punkts, ka ārstam ir tiesības atteikties no pacienta.
LĀB aicina Veselības ministriju izstrādāt vadlīnijas ,darbības algoritmu, pēc kura vadīties ārstniecības personām konkrētas vardarbības gadījumā – kur griezties, lai informētu attiecīgo iestādi, kur meklēt psiholoģisko palīdzību un atbalstu.
Tāpat ir jāizstrādā arī informatīva kampaņa pacientiem, lai arī pacienti ir informēti, kāda rīcība nav pieņemama un kādas ir sekas, ja tomēr īsteno emocionālo un fizisko vardarbību pret ārstniecības personu.
LĀB uzskata, ka ir jāsniedz vairāk informācijas, jāizglīto ārstniecības personas arī par sociālo tīklu lietošanu. Nav pieņemams, kā ārstniecības personai ir jāslēpj sava identitāte sociālajos tīklos, lai izvairītos no agresīviem pacientiem. Ir jālīdzsvaro pacienta un ārsta tiesības un pienākumi gan emocionālas, gan fiziskas vardarbības gadījumos.
LĀB ir aicinājusi atbildīgās ministrijas būtiski pastiprināt atbildību par uzbrukumiem ārstniecības personām un rosināt grozījumus Krimināllikumā, nosakot kriminālatbildības piedraudējumu par uzbrukumu ārstniecības personai. Šobrīd šo jautājumu ir solīts skatīt Tieslietu ministrijas Pastāvīgajās Krimināllikuma darba grupā.
LĀB izsūtīja aptauju saviem biedriem un profesionālajām organizācijām un aptaujai bija ļoti liela atsaucība, tika saņemtas vairāk kā 1700 respondentu sniegtās atbildes.
Informāciju sagatavoja: Dagnija Dižbite-Svarinska Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
Mūžībā devusies interniste, homeopāte, pneimonoloģe, eksperte Inga Dirveika, kas zaudēja cīņā ar onkoloģisku saslimšanu.
Uzaugusi Saldū muzikālā ģimenē. Lai arī vecāki neesot bijuši profesionāli mūziķi, mājās ar prieku spēlēts un dziedāts. Ingas tētis, būdams diplomēts agronoms, brīvos brīžos komponējis melodijas, mudinot meitu sacerēt tām vārdus. Tāpēc jau kopš bērnības rakstīja dzeju. Uzskatīja, ka būt dzejniekam – tas ir stāvoklis, nevis profesija.
“ zīmējums smiltīs zīmējums plaukstā zarojas pakāpjas augstāk un augstāk jūra var kāpas pārcelt un dzēst Dievs manu sirdi apturēt dzīve ir drebošā diedziņā sieta gluži kā balons ko aizraut var vējš vārdus ko rakstījām irdenās smiltīs mirklī aprija vilnis spējš “
Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Biškopības biedrība un Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija iebilst pret Saeimas deputātu kavēšanos lauku iedzīvotājiem nodrošināt reālu aizsardzību no ķīmisko pesticīdu ietekmes.
Organizāciju ieskatā iedzīvotāju aizsardzības pasākumu ieviešana tiek apzināti novilcināta pesticīdu lietotāju interesēs. Lauksaimniecības pesticīdu lietošana lielākā vai mazākā attālumā no mājokļa ietekmē vismaz 225 tūkstošus mājsaimniecību lauku teritorijās.
Pēdējos mēnešos Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijas dienaskārtībā atgriezies Latvijas pilsoņu kolektīvais iesniegums «Par aizliegumu lietot pesticīdus apdzīvoto lauku māju tuvumā», par ko līdzdalības platformā «Mana balss» parakstījušies vairāk nekā 11 tūkstoši pilsoņu.
Tomēr vairākums diskusijā iesaistīto deputātu apzināti cenšas aizkavēt jau tā novilcinātās iniciatīvas virzību. Tā tika iesniegta Saeimā 2020. gada oktobrī, sākotnēji prasot aizliegt lietot pesticīdus kilometra attālumā no apdzīvotām lauku mājām. Pēcāk Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas izstrādātajā risinājumu projektā pesticīdu lietošanas aizlieguma rādiuss saruka līdz 25 metriem.
Satversmes 111. pants nosaka – valsts aizsargā cilvēku veselību. Savukārt saskaņā ar 115. pantu valsts uzdevums ir gādāt par iedzīvotāju tiesībām dzīvot labvēlīgā vidē. Vēlamies uzsvērt, ka ekonomiskās intereses ar sabiedrības interesēm un vides aizsardzību jālīdzsvaro ne tikai mežu apsaimniekošanā, kā to izgaismoja nesenais Satversmes tiesas spriedums par mazāka caurmēra koku ciršanas normas atcelšanu, bet arī lauksaimniecībā.
Tas nozīmē, ka lauksaimniecības sistēmas modelis ir jāmaina, lai piesārņotāji uzņemtos lielāku atbildību par savu ietekmi uz vidi un tuvumā dzīvojošo dzīves kvalitāti. Vienlaikus jāatzīmē, ka sabiedrības veselības un vides aizsardzība nedrīkst būt brīvprātīgs pasākums, ko ievērotu tikai daļa lauksaimnieku, bet tai jāattiecas uz visiem pesticīdu lietotājiem. Lauksaimniecība tiek subsidēta no sabiedrības maka, taču iedzīvotāju iespējas uzstāt uz savām tiesībām jautājumos, kas saistīti ar riskiem no pesticīdu izplatības, līdz šim ir bijušas ļoti ierobežotas.
Aicinām ne tikai apturēt sintētisko pesticīdu patēriņa pieaugumu Latvijā, bet arī izstrādāt pesticīdu lietošanas kontroles mehānismu, kas ietvertu tuvumā dzīvojošo fizisku aizsardzību no piesārņojuma ietekmes (nosakot buferzonu), iedzīvotāju savlaicīgu apziņošanu par ķīmisko pesticīdu lietošanu, kompensāciju fonda izveidi (piemēram, gadījumiem, kad pesticīdi nonāk citu pārtikas ražotāju produkcijā, tādējādi radot zaudējumus), kā arī pastiprināta vides monitoringa sistēmas ieviešanu.
Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente:
– Ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības uz veselību. Šīm tiesībām ir jābūt par pamatu, virzot visus turpmākos lēmumus. Pesticīdi ir toksiskas vielas visām bioloģiskām būtnēm, tajā skaitā cilvēkam. Pesticīdu pārmērīgu devu uzņemšana (ieelpošana, ādas kontakts, apēšana) izraisa smagus akūtas saindēšanās gadījumus, bet arī relatīvi nelielās devās, bet regulāra pesticīdu uzņemšana atstāj nelabvēlīgu ietekmi uz cilvēka veselību ilgtermiņā, izraisot ne tikai elpošanas, endokrīnās, reproduktīvās, nervu un imūnās sistēmas bojājumus, bet kaitē arī citām sistēmām mūsu organismā. Pesticīdu ekspozīcija grūtniecības laikā rada nopietnus veselības draudus auglim. Tādu slimību kā onkoloģisko, autoimūno, neirodeģeneratīvo slimību un pāru neauglības globālais “uzplaukums” saistāms ar intensīvo pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā un pārtikas ražošanā.
Guntars Melnis, Latvijas Biškopības biedrības valdes priekšsēdētājs:
– Biškopjiem pesticīdu nepareiza lietošana ir ļoti sāpīgs jautājums, jo tas ietekmē ne tikai biškopības nozari un produktus, bet arī saimniecībā esošo medus bišu veselību. Medus bites ir ļoti nozīmīgas mūsu ekosistēmā, jo kopā ar citiem kukaiņiem piedalās augu apputeksnēšanā. Tāpēc politiķiem un ierēdņiem beidzot ir jāsakārto pesticīdu izplatīšanas un lietošanas tiesību akti, lai to lietošana ir godīga un caurskatāma. Tā, lai Latvijā arī biškopjiem un bioloģisko lauksaimniecības produktu ražotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas saimniekot līdzās citiem lauksaimniekiem. Politiķiem šajā jautājumā ir jāspēj uzņemties atbildība un jānodrošina efektīvi aizsardzības pasākumi pret pesticīdu radīto piesārņojumu, rūpējoties par Latvijas iedzīvotāju veselību un vides saglabāšanu.
Raivis Bahšteins, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs:
– Esam nonākuši situācijā, kad jāsecina – sabiedrības balsij kā griezei pļavā politiski tiek pārbraukts ar buldozeru. Vienlaikus apzināti tiek kultivēts bīstams mīts, ka pesticīdi ir pielīdzināmi vitamīniem un ka tos lietojam maz. Tomēr Eurostat statistika rāda, ka Latvija ir ne tikai līdervalsts visā ES pesticīdu lietošanas pieauguma tempu ziņā aizvadītajā desmitgadē, bet arī lietojums uz aramzemes hektāru Latvijā ir lielāks, nekā citviet Baltijā un tuvākajās Ziemeļvalstīs. Laikā, kad piedzīvojam reģionu iztukšošanos, dzīves kvalitātes uzlabošanai lauku reģionos vajadzētu būt starp valsts prioritātēm, taču notiek pretējais – šauru ekonomisko interešu vārdā turpinām apdraudēt laukos dzīvojošos. Tāpat paredzams, ka arvien biežāk saskarsimies ar gadījumiem, kad migrējošais pesticīdu piesārņojums no blakus lauka ietekmēs bioloģisko produktu ražotājus, radot lielus zaudējumus, kas valstij būs jākompensē.
Plašāka informācija:
Ieva Liepniece, Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija
Latvijas Ārstu biedrība ir nosūtījusi vēstuli Vides, klimata un enerģētikas apakškomisijai, Latvijas Republikas Saeimas Sociālo un darba lietu komisijai, Veselības ministrijai, Zemkopības ministrijai, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai, kurā vērš uzmanību uz pēdējiem pētījumiem saistībā ar pesticīdu lietošanu lauksaimniecībā un to ietekmi uz cilvēku veselību.
Latvijas Ārstu biedrība iestājas par pesticīdu lietošanas aizliegumu vismaz 25 metru attālumā no cilvēku mītnēm. Lauksaimniekiem, kuri plāno izmantot pesticīdus, herbicīdus, insekticīdus un fungicīdus, šādā lauksaimniecības zemju tuvumā dzīvojošie iedzīvotāji rakstiski, kā arī izmantojot attiecīgās pašvaldības oficiālās informācijas vietnes jāinformē vismaz vienu nedēļu pirms plānotā līdzekļa lietošanas. Paziņojamajai informācijai jāietver ziņas par dienu, laiku un kādu augu aizsardzības līdzekli plānots izmantot. Pesticīdu lietošana apdzīvotās teritorijās, piemēram, pilsētās un ciemos, nav pieļaujama.
Viennozīmīgi nedrīkstētu pieļaut situāciju, kurā lauksaimniecībā iesaistītie uzņēmēji var izmantot pesticīdu iegādei subsīdijas. Pēc būtības Latvijas iedzīvotāju nodokļu nauda tiek izmantota viņu veselības pasliktināšanai. Ne mazāk svarīgi ir informēt un izglītot Latvijas iedzīvotājus par pesticīdu ietekmi uz vidi un viņu veselību.
Pesticīdu lietošanas ierobežošana ir būtisks priekšnoteikums ikviena Latvijas iedzīvotāja veselības saglabāšanā un nākamo paaudžu veselības nodrošināšanā.
99. dzīves gadā mūžībā aizsaukts viens no visvecākajiem Latvijss ārstiem Izidors Sjakste (1925.18.01. Nirzā-2024.27. 03. Rīgā). 1954. gadā beidzis RMI. Dr. med. (1963). RMI aspirants, docētājs (1954-94), docents (1965), mācību prorektors (1963-1976). LĀB godabiedrs (2014). Viņa ķirurga praktiskais darbs saistīts ar Paula Stradiņa klīnisko universitātes slimnīcas ķirurģijas klīniku. Prasmīgs ķirurgs, mīlēts un nosvērts pasniedzējs, atbildīgs un cienīts prodekāns – tāds kolēģu, viņa studentu un darba biedru atmiņā palicis Izidors Sjakste.
Izsakām līdzjūtību tuviniekiem un draugiem. Sit tibi terra levis!
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
