Skip to content
Choose language:

LĀB ziņas

Balva par mūža ieguldījumu medicīnā piešķirta Haraldam Jansonam un Maijai Eglītei

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) ikgadējais notikums “Gada Balva medicīnā 2005” ir viens no Latvijas veselības nozares nozīmīgākajiem pasākumiem, kurā tiek godināti izcilākie medicīnas jomas profesionāļi.  LĀB balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad pasniegs diviem izciliem ārstiem-  traumatologam, ortopēdam profesoram Haraldam Jansonam un arodveselības un arodslimības ārstei profesorei Maijai Eglītei. Pasākuma svinīgā ceremonija būs skatāma 28. martā ReTV, kad arī tiks paziņoti balvas saņēmēji visās nominācijās. 

“Mūža ieguldījuma balvas saņēmēji ir cilvēki, kuru profesionālais darbs, cilvēcība un pašaizliedzība gadu desmitiem ir veidojusi mūsu veselības aprūpes kvalitāti un stiprinājusi sabiedrības uzticēšanos ārstiem. Šī balva ir mūsu cieņas un pateicības apliecinājums par viņu nenovērtējamo ieguldījumu.  Mūža ieguldījuma balvas laureāti ir tie, kuru darbs pārsniedz amata pienākumus — tā ir misija, aicinājums un kalpošana cilvēkiem. Viņu piemērs apliecina, ka medicīnas centrā vienmēr ir cilvēks, un par to mēs esam patiesi pateicīgi. Šie profesionāļi ar savu mūža darbu ir būtiski ietekmējuši ne tikai pacientu dzīves, bet arī medicīnas attīstību Latvijā kopumā. Viņu pieredze, zināšanas un vērtības ir pamats, uz kura balstās nākamās ārstu paaudzes,” stāsta LĀB prezidenta p.i. Māris Pļaviņš. 

Prof. Dr. hab. med. Haralds Jansons

Traumatologs, ortopēds, viens no medicīniskās un ortopēdiskās biomehānikas pamatlicējiem Latvijā. Dzimis Valmierā, 1959. gadā absolvējis Rīgas Medicīnas institūtu, vēlāk kļūstot par profesoru un ilggadēju Latvijas Traumatoloģijas un ortopēdijas Zinātniskās pētniecības institūta (LTOI), Rīgas Tehniskās universitātes un Rīgas Stradiņa universitātes pētnieku un pasniedzēju. Viņa zinātniskie darbi aptver biomehāniku, rehabilitāciju un mākslīgo kaulu izstrādi, savukārt klīniskajā praksē viņš ilgus gadus strādājis arī kā konsultants Krimuldas bērnu sanatorijā. Jansons ir PSRS Valsts prēmijas laureāts un LPSR Nopelniem bagātais zinātnes darbinieks, LĀB Goda zīmes “Cilvēka laiks” saņēmējs par ieguldījumu traumatoloģijā un ortopēdijā. Haralds Jansons sevi visspilgtāk apliecinājis pētniecībā kā viens no medicīniskās un ortopēdiskās biomehānikas virziena izveidotājiem Latvijā. Nenovērtējams ir viņa ieguldījums Pirmajā Vispasaules latviešu ārstu kongresa organizēšanā un zinātniskās programmas izveidē 1989. gadā. Kongress kļuva par vērienīgāko visas Atmodas kustības virzītājspēku.

Prof. Dr. habil. med. Maija Eglīte

Vadoša arodveselības un arodslimību speciāliste ar vairāk nekā 50 gadu pieredzi. Absolvējusi Rīgas medicīnas institūtu un mērķa aspirantūru Maskavā, vēlāk kļuvusi par profesori un ilggadēju Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra vadītāju. Eglīte ir autore vairāk nekā 360 zinātniskiem rakstiem un 13 grāmatām par darba medicīnu, tostarp plaši izmantoto monogrāfiju “Darba medicīna”. Par savu darbu viņa saņēmusi LĀB Goda biedres statusu un Goda zīmi “Tempus Hominis”.  Profesore gandrīz pusgadsimtu ar lielu enerģiju un pašatdevi vadījusi veselu Latvijas medicīnas nozari – arodmedicīnu, bijusi vadošā pētniece, katedras vadītāja un mācībspēks, kā arī galvenā klīniskā speciāliste šajā medicīnas disciplīnā.

“Gada balva medicīnā 2025” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu desmit nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2025”, “Gada ārsts speciālists 2025”, “Gada zobārsts 2025”, “Gada ārsta palīgs 2025”, “Gada farmaceits 2025”, “Gada māsa 2025”, “Gada māsas palīgs 2025”, “Gada vecmāte 2025”, “Gada funkcionālais speciālists 2025” un “Gada slimnīca 2025”. Balsot var līdz 8. februārim www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina  

Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2025”, “Gada cilvēks medicīnā 2025”, “Gada notikums medicīnā 2025” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2025” par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS „Olpha” un AS „Grindeks”.

Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite -Svarinska
LĀB sabiedrisko attiecību konsultante
dagnijadizbite@gmail.com

In memoriam hematologam un Latvijas Ārstu biedrības godabiedram Olafam Ūdrim

Atnākusi skumja ziņa. Pēc īsas un pēkšņas slimības 91 mūža gadā 18. janvārī miris LĀB godabiedrs Olafs Ūdris.

Viņš dzimis Rīgā 1935. gada 16. martā. Ar sudraba medaļu beidzis tolaik Leona Paegles vārdā nosaukto Rīgas 1. vidusskolu 1952. un Rīgas Medicīnas institūtu 1958. gadā. Ārsta gaitas uzsācis Jēkabpilī. Kopš 1960. gada ārsts Rīgā – Veselības aiz­sardzības ministrijas inspektors, atbildīgs par medicīnas izglītību, kā arī paralēli strā­dājot Paula Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas hematoloģijas nodaļā un vēlāk arī slimnīcas citoloģijas laboratorijā. Blakus tā­dām citoloģijas pirmssākumu speciālistēm kā Ilgai Kundziņai (1926-1997), Dainai Plēģerei (1930-2017) un Romaldai Grigalinovičai (1936-2023) Paula Stradiņa slimnī­cā un Mirdzai Rošonokai (1928-2014) Republikas onkoloģiskajā dispanserā, O. Ūdris uzskatāms par vienu no citoloģijas celmlaužiem mūsu valstī. 1967. gadā aiz­stāvējis tolaik medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju par aminoskābju pētījumiem pie hroniskām leikozēm. Par savu skolotāju un zinātnisko vadītāju ārsts uzskata profesoru Kristapu Rudzīti (1899-1978). Viņa darba kabinetā goda vietā atradās profesora foto. 1967. gadā jaunais zināt­nieks Ūdris kļuva par RMI Centrālās zināt­niski pētnieciskās laboratorijas jaundibinā­tās Leikozoloģijas nodaļas vadītāju. Tur viņa vadībā veikti plaši pētījumi leikožu epide­mioloģijā, diagnostikā un ārstēšanā. Daudz pūļu ieguldījis leikožu izraisīto aknu funkcionālo pārmaiņu pētījumos. Par šo tē­mu dažādu iemeslu dēļ nav izdevies aizstā­vēt medicīnas zinātņu doktora disertāciju, kas mūsdienās atbilstu habilitēta doktora grādam. Zinātnieka darbs 1981. gadā ir no­vērtēts ar ordeni “Goda Zīme”, bet 1985. gadā grupa Leikozoloģijas nodaļas darbinie­ku par hemoblastožu epidemioloģijas un un patoģenēzes izpēti un to diagnostikas, ārstē­šanas un profilakses metožu ieviešanu klī­niskajā praksē saņēmuši LPSR Valsts prēmi­ju. 1993. gadā RMI CZPL Leikozoloģijas nodaļu slēdza un Olafs Ūdris līdz pat šodie­nai bija privāti praktizējošs ārsts Rīgā uzņēmu­mos “Baltmedros” un “Solmed”. LĀB godabiedrs (2022).

Atvadīšanās notiks Krematorija lielajā zālē 27.janvārī plkst. 15.00

Sit tibi terra levis!

150 gadu kopš izcilā Latvijas ārsta, karavīra, mācībspēka un zinātnieka Pētera Sniķera dzimšanas

7. decembrī apritēja 150 gadu kopš izcilā Latvijas ārsta, karavīra, mācībspēka un zinātnieka Pētera Sniķera dzimšanas. Pēteris Sniķers dzimis 1875. gada 7. decembrī Skultes pagasta Kazbuļos. Zemnieku dēlam izdevās iegūt labu izglītību-pabeigt Nikolaja I ģimnāziju Rīgā, iestāties Kara medicīnas akadēmijā Pēterburgā un to sekmīgi beigt 1901. gadā, 1904. gadā iegūstot arī medicīnas doktora grādu.

Pēterim Sniķeram ir vislielākie nopelni kā Latvijas armijas sanitārās pārvaldes priekšniekam, no nulles radot armijas medicīnisko dienestu. 1923. gadā ciņu paaugstināja par ģenerāli. P. Sniķeram ir lieli nopelni Latvijas Universitātes dibināšanā 1919. gadā un medicīnas fakultātes izveidošanā. 1923. gadā viņš kļūst par profesoru un nodibina ādas un venerisko slimību katedru. Laikā no 1932. līdz 1938 gadam P. Sniķers bija Latviešu ārstu biedrības priekšnieks.

Svētdien, 7. decembrī LĀB prezidenta p.i. Māris Pļaviņš un LU profesors Dr. hab. med. Andris Rubīns, un asoc. profesors Silvestrs Rubīns, kā arī Jūrmalas muzeja vadošais pētnieks Mārtiņš Vespers nolika ziedus un aizdedzināja sveces P. Sniķera atdusas vietā Rīgas meža kapos.

Skultes baznīcā, kur viņš kristīts, notika aizlūgums profesora piemiņai. Piemiņas sarīkojums P. Sniķera piemiņai jau 4. decembrī notika Jūrmalas muzejā, bet 11. decembrī plkst. 16:00 profesora atceres pasākums “Pēterim Sniķeram 150!” notiks Kara muzejā (Smilšu iela 20).

Reģistrēt dalību klātienes pasākumam https://forms.gle/Yu9pyH8sJktsy9139

Klātienes dalībai ierobežots skaits līdz 85 pers.

Reģistrācija ATTĀLINĀTAI dalībai:

Topic: LU Profesoram,  Latvijas Armijas Ģenerālim Pēterim Sniķeram -150 !

Join Zoom Meeting
https://us02web.zoom.us/j/2010012001?pwd=eK559pZsxXV5UsgcVjejOCq5Yvtinq.1&omn=87141447716

Meeting ID: 201 001 2001
Passcode: 11122025

Pasākuma programma LU-profesoram-ģeneralim-Pēterim-Snikeram150Lejupielādēt
Žurnāla Latvijas Ārsts raksts: Latvijas medicīnas dižgaram
Pēterim Augustam Sniķeram – 150! Lejupielādēt

2025. gada 4.decembra Latvijas Ārstu biedrības Domes sēde

2025. gada 4. decembrī notika Latvijas Ārstu biedrības Domes sēde. Domes sēdē piedalās ārstu profesionālo asociāciju pārstāvji. 2025. gada ārstu centrālais notikums bija 10. Latvijas ārstu kongress, kas Rīgā ATA centrā no 11. jūnija līdz 14. jūnijam pulcēja gandrīz 4000 dalībnieku. Kongresa prezidents profesors Mārcis Leja sniedza pārskatu  par kongresu un rezumēja rezultātus. Tikšanās galvenā tēma bija ziņojumi par ārstu kļūdu un ārstu disciplināratbildību un sadarbību ar Veselības ministriju un Veselības inspekciju. Latvijas Ārstu biedrība sagatavojusi priekšlikumus, lai Izveidotu Ārstniecisko personu disciplinārlietu padomi, kas izskatītu ārstu un citu medicīnas profesiju pārstāvju kļūdas, ētikas un profesionālās darbības pārkāpumus.
Piedāvājam tiešsaistē noklausīties Domes sēdes norisi un profesora Viestura Bokas un advokātes Ilzes Vilkas uzstāšanos par šo tēmu.

Aicina pacientus un iedzīvotājus izvirzīt mediķus “Gada balvai medicīnā” – sākas balsojums

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību atbalstīt un godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem.  Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2025” 2026. gada pavasarī notiks jau 16. reizi.  Ikviens Latvijas iedzīvotājs var paust savu atbalstu un balsot no šodienas, 2. decembra līdz 2026. gada 8. februārim portālā https://www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina .

“Gada balva medicīnā 2025” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu 10 nominācijās –  “Gada ģimenes ārsts 2025”, “Gada ārsts speciālists 2025”, “Gada zobārsts 2025”, “Gada ārsta palīgs 2025”, “Gada farmaceits 2025”, “Gada māsa 2025”, “Gada māsas palīgs 2025”, “Gada vecmāte 2025” un “Gada funkcionālais speciālists 2025”, kā arī “Gada slimnīca 2025”. s

“Cilvēcība medicīnā ir nākamā gada pasākuma vadmotīvs. Tas ir svarīgs aspekts, kas uzsver cilvēka cienīgu un empātisku pieeju pacientu aprūpē, kā arī attieksmē pret mediķiem. Cilvēcība medicīnā palīdz uzlabot ne tikai pacientu veselības stāvokli, bet arī viņu apmierinātību ar aprūpi un uzticēšanos medicīnas sistēmai kopumā. Tā veicina pozitīvu un atbalstošu veselības aprūpes vidi gan pacientiem, gan veselības aprūpes darbiniekiem,” skaidro Māris Pļaviņš, Latvijas Ārstu biedrības prezidenta p.i.

Tradicionāli “ Gada balva medicīnā”  tiks pasniegta arī nominācijās “ Gada jaunais ārsts 2025″, “Gada cilvēks medicīnā 2025″, “Gada notikums medicīnā 2025″ un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums.

Savukārt nominācijā “ Gada docētājs 2025″ par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

“Gada balva medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite – Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
Tālr.: 29295837

Pārrunā ārstu resertifikācijas jautājumus

Piektdien, 28.novembrī, veselības ministrs Hosams Abu Meri tikās ar Latvijas Ārstu biedrības vadību, Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas speciālistiem, lai apspriestu jautājumus par ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas procesu, īpaši gadījumos, kad profesionālajā darbībā konstatēti pārkāpumi.

Jau ziņots, ka šonedēļ Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos Nr. 391 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”. Tie paredz, ka sertifikācijas komisija, izvērtējot informāciju par resertificējamās personas pieļautajiem profesionālās darbības un ētikas pārkāpumiem, ņem vērā pārkāpuma būtiskumu, skaitu, radušās sekas, darba pieredzi, paskaidrojumus, tālākizglītības punktu apjomu un tēmu daudzveidību. LĀB norādīja, ka šie ir jau iepriekš LĀB sagatavotie priekšlikumi grozījumiem normatīvajā regulējumā, kas ļauj pie resertifikācijas sertifikācijas komisijai izvērtēt saņemto informāciju un nepieciešamības gadījumā noteikt personai atkārtotu sertifikācijas eksāmenu.

Tikšanās laikā tika aktualizēta nepieciešamība ārstniecības personu sertifikācijas noteikumos paredzēt ārstniecības personu pašdeklarāciju par profesionālo darbību ārvalstīs un apliecinājumu, ka tiesības nodarboties ar ārstniecību nav liegtas. Ja IMI sistēmā* konstatēti brīdinājumi vai sods, LĀB varētu lemt par nepieciešamību personai kārtot sertifikācijas eksāmenu.

LĀB informēja, ka plāno uzlabot informācijas apmaiņu ar sertifikācijas komisijām par ārstiem, kuri lūguši izziņu par tiesībām veikt profesionālo darbību ārvalstīs, lai resertifikācijas gadījumā jau mērķtiecīgi pārbaudītu brīdinājumu neesamību IMI datu bāzē.

Veselības ministrijas skatījumā grozījumi ir būtiski pacientu drošības stiprināšanai un vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanai sertifikācijas procesā. Darbs pie regulējuma pilnveides turpināsies, lai novērstu riskus, kas saistīti ar informācijas nepilnībām un ārvalstu prakses pārbaudēm.

Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par ārstniecības personu tiesībām izrakstīt e-receptes medikamentu personīgai lietošanai gadījumos, kad personai nav atjaunots sertifikāts. Puses vienojās izvērtēt gan juridiskos aspektus, gan iespējamos tehniskos risinājumus e-veselības sistēmā.

*IMI  ir Eiropas Kopienu Komisijas pārvaldīta informācijas apmaiņas sistēma, ar kuras starpniecību tiek īstenota Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu atbildīgo iestāžu savstarpējā administratīvā sadarbība Eiropas Savienības iekšējo tirgu reglamentējošo Eiropas Kopienas tiesību aktu īstenošanā vai piemērošanā. Tajā Latvijas Republikas atbildīgās iestādes sadarbojas un konsultējas ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm pakalpojumu sniedzēju un to sniegto pakalpojumu kontroles un uzraudzības jautājumos.

Veselības ministrija
Komunikācijas nodaļa
tālrunis: 67876008, 67876106

SVEICAM LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAMĒŠANAS GADADIENĀ!

Latvijas Republikas 107. proklamēšanas gadadienā godinām mūsu valsts brīvību, demokrātiju un cilvēkus, kuri ik dienu stiprina Latviju ar savu darbu un atbildību. 🇱🇻

Latvijas ārsti, medicīnas māsas, feldšeri un visi veselības aprūpes speciālisti ir sabiedrības drošības un veselības balsts — ar profesionālu sirdsapziņu un neatlaidību, kas ikdienas rūpēs nereti paliek nemanīta. Šodien ar cieņu atgādinām par šo darbu, kas palīdz Latvijai būt stiprai un dzīvotspējīgai.

Lai šī svētku diena iedvesmo mūs turpināt kopt cilvēcību, saliedētību un veselību kā vienu no valsts lielākajām vērtībām.
Daudz laimes Latvijai!

Jāpieņem grozījumi MK noteikumos Nr. 391

Divu Somijā strādājušo ārstu darbību pašlaik pārbaudīt nav juridiska pamata. Normatīvie akti neparedz šādu mehānismu citas valsts administratīvu lēmumu piemērošanai Latvijā. Pārkāpumu ņemšanai vērā resertifikācijas procesā  pagaidām nav pamata, jo Latvijas Ārstu biedrības 2018. gadā rosinātie grozījumi joprojām nav pieņemti.

Latvijas Ārstu biedrība rosina:

1. Beidzot pieņemt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 391, kas dotu tiesības Latvijas Ārstu biedrībai resertifikācijas procesā ņemt vērā pārkāpumus un noteikt eksāmenu. Grozījumu projektu Latvijas Ārstu biedrība sagatavoja jau 2018. gadā.

2. Papildus Ministru kabineta noteikumos Nr. 391 jāparedz ārstniecības personas pašdeklarācija par to, vai sertifikāta darbības laikā tā ir vai nav strādājusi ārvalstīs (EEZ valstīs vai Šveices Konfederācijā), kā arī apliecinājums, ka tai ārvalstīs nav liegtas tiesības nodarboties ar ārstniecību.

3. Latvijas Ārstu biedrība plāno veikt izmaiņas komunikācijā ar sertifikācijas komisijām, informējot par ārstiem, kuri ir lūguši izsniegt izziņu par tiesībām veikt profesionālo darbību (Certificate of Good Standing). Arī šajā gadījumā nepieciešami grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Latvijas Ārstu biedrība lūgs sertifikācijas komisijas informēt LĀB, ja to rīcībā ir ziņas, ka kolēģi ir strādājuši ārvalstīs, lai mērķtiecīgi varētu pārbaudīt brīdinājumu neesamību IMI datu bāzē.

In memoriam internistam un profesoram Aivaram Lejniekam

(1957.26.05. Jūrmalā – 2025.14.10. Rīgā)

Aprāvies izcilā Latvijas ārsta, zinātnieka un pedagoga Aivara Lejnieka dzīves ceļš.

Viņš beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1983. gadā, iegūstot ārsta grādu, un 1989. gadā aizstāvējis medicīnas doktora (Dr. med.) disertāciju. 1983.–1985. gadā studējis Rīgas Medicīnas institūtā klīniskajā ordinatūrā.

No 1992. gada bijis Latvijas Medicīnas akadēmijas klīnikas “Linezers” vadītājs. Kopš 2001. gada — Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras vadītājs, profesors kopš 2004. gada. Kopš 2014. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Profesors Lejnieks bija ilggadējs Latvijas Internistu biedrības un Latvijas Hipertensijas biedrības vadītājs, vairāk nekā 30 grāmatu un 150 zinātnisku publikāciju autors. Sevišķi nozīmīgs ir viņa unikālais izdevums “Klīniskā medicīna” trīs daļās, kas kļuvis par pamata darbu Latvijas klīniskajā medicīnā.

Bijis Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis (2000–2010), 2017. gadā apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus hominis”, bet 2022. gadā — ar profesora Kristapa Rudzīša balvu.

Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību profesora Aivara Lejnieka tuviniekiem un kolēģiem.

Atvadīšanās 2025. gada 18. oktobrī plkst.13.00 Rīgā, Varoņu ielā 3a, Krematorijas zālē. 

Sit tibi terra levis!

In Memoriam – Jānis Loja

In memoriam Rob Scheel – De Jodan Boys

Ar dziļām skumjām paziņojam, ka mūžībā devies
Jānis Loja
pirmais žurnāla “Latvijas ārsts” literārais redaktors.

Dzimis 1951. gada 1. janvārī Rīgā,
aizgājis mūžībā 2025. gada 9. oktobrī Jūrmalā,
beidzot savas zemes gaitas ar mieru un gaismu.

Jānis Loja bija izcils vārda meistars, kurš ar savu darbu un personību bagātināja Latvijas medicīnas un literatūras saikni. Viņa ieguldījums ārstu rakstītās valodas kultūrā un precizitātē paliks kā dzīva liecība par mīlestību pret vārdu un cilvēku.

Bēres notiks ceturtdien, 16. oktobrī, 1. Meža kapos Rīgā.

Lai miers viņa dvēselei.

Latvijas Ārstu biedrība