Skip to content

LĀB ziņas

150 gadu kopš izcilā Latvijas ārsta, karavīra, mācībspēka un zinātnieka Pētera Sniķera dzimšanas

7. decembrī apritēja 150 gadu kopš izcilā Latvijas ārsta, karavīra, mācībspēka un zinātnieka Pētera Sniķera dzimšanas. Pēteris Sniķers dzimis 1875. gada 7. decembrī Skultes pagasta Kazbuļos. Zemnieku dēlam izdevās iegūt labu izglītību-pabeigt Nikolaja I ģimnāziju Rīgā, iestāties Kara medicīnas akadēmijā Pēterburgā un to sekmīgi beigt 1901. gadā, 1904. gadā iegūstot arī medicīnas doktora grādu.

Pēterim Sniķeram ir vislielākie nopelni kā Latvijas armijas sanitārās pārvaldes priekšniekam, no nulles radot armijas medicīnisko dienestu. 1923. gadā ciņu paaugstināja par ģenerāli. P. Sniķeram ir lieli nopelni Latvijas Universitātes dibināšanā 1919. gadā un medicīnas fakultātes izveidošanā. 1923. gadā viņš kļūst par profesoru un nodibina ādas un venerisko slimību katedru. Laikā no 1932. līdz 1938 gadam P. Sniķers bija Latviešu ārstu biedrības priekšnieks.

Svētdien, 7. decembrī LĀB prezidenta p.i. Māris Pļaviņš un LU profesors Dr. hab. med. Andris Rubīns, un asoc. profesors Silvestrs Rubīns, kā arī Jūrmalas muzeja vadošais pētnieks Mārtiņš Vespers nolika ziedus un aizdedzināja sveces P. Sniķera atdusas vietā Rīgas meža kapos.

Skultes baznīcā, kur viņš kristīts, notika aizlūgums profesora piemiņai. Piemiņas sarīkojums P. Sniķera piemiņai jau 4. decembrī notika Jūrmalas muzejā, bet 11. decembrī plkst. 16:00 profesora atceres pasākums “Pēterim Sniķeram 150!” notiks Kara muzejā (Smilšu iela 20).

Reģistrēt dalību klātienes pasākumam https://forms.gle/Yu9pyH8sJktsy9139

Klātienes dalībai ierobežots skaits līdz 85 pers.

Reģistrācija ATTĀLINĀTAI dalībai:

Topic: LU Profesoram,  Latvijas Armijas Ģenerālim Pēterim Sniķeram -150 !

Join Zoom Meeting
https://us02web.zoom.us/j/2010012001?pwd=eK559pZsxXV5UsgcVjejOCq5Yvtinq.1&omn=87141447716

Meeting ID: 201 001 2001
Passcode: 11122025

2025. gada 4.decembra Latvijas Ārstu biedrības Domes sēde

2025. gada 4. decembrī notika Latvijas Ārstu biedrības Domes sēde. Domes sēdē piedalās ārstu profesionālo asociāciju pārstāvji. 2025. gada ārstu centrālais notikums bija 10. Latvijas ārstu kongress, kas Rīgā ATA centrā no 11. jūnija līdz 14. jūnijam pulcēja gandrīz 4000 dalībnieku. Kongresa prezidents profesors Mārcis Leja sniedza pārskatu  par kongresu un rezumēja rezultātus. Tikšanās galvenā tēma bija ziņojumi par ārstu kļūdu un ārstu disciplināratbildību un sadarbību ar Veselības ministriju un Veselības inspekciju. Latvijas Ārstu biedrība sagatavojusi priekšlikumus, lai Izveidotu Ārstniecisko personu disciplinārlietu padomi, kas izskatītu ārstu un citu medicīnas profesiju pārstāvju kļūdas, ētikas un profesionālās darbības pārkāpumus.
Piedāvājam tiešsaistē noklausīties Domes sēdes norisi un profesora Viestura Bokas un advokātes Ilzes Vilkas uzstāšanos par šo tēmu.

Aicina pacientus un iedzīvotājus izvirzīt mediķus “Gada balvai medicīnā” – sākas balsojums

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) aicina sabiedrību atbalstīt un godināt veselības nozares profesionāļus un ikvienu piedalīties balsojumā par Latvijas labākajiem mediķiem.  Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākums “Gada balva medicīnā 2025” 2026. gada pavasarī notiks jau 16. reizi.  Ikviens Latvijas iedzīvotājs var paust savu atbalstu un balsot no šodienas, 2. decembra līdz 2026. gada 8. februārim portālā https://www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina .

“Gada balva medicīnā 2025” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu 10 nominācijās  “Gada ģimenes ārsts 2025”, “Gada ārsts speciālists 2025”, “Gada zobārsts 2025”, “Gada ārsta palīgs 2025”, “Gada farmaceits 2025”, “Gada māsa 2025”, “Gada māsas palīgs 2025”, “Gada vecmāte 2025” un “Gada funkcionālais speciālists 2025”, kā arī “Gada slimnīca 2025”. s

“Cilvēcība medicīnā ir nākamā gada pasākuma vadmotīvs. Tas ir svarīgs aspekts, kas uzsver cilvēka cienīgu un empātisku pieeju pacientu aprūpē, kā arī attieksmē pret mediķiem. Cilvēcība medicīnā palīdz uzlabot ne tikai pacientu veselības stāvokli, bet arī viņu apmierinātību ar aprūpi un uzticēšanos medicīnas sistēmai kopumā. Tā veicina pozitīvu un atbalstošu veselības aprūpes vidi gan pacientiem, gan veselības aprūpes darbiniekiem,” skaidro Māris Pļaviņš, Latvijas Ārstu biedrības prezidenta p.i.

Tradicionāli “ Gada balva medicīnā”  tiks pasniegta arī nominācijās “ Gada jaunais ārsts 2025″, “Gada cilvēks medicīnā 2025″, “Gada notikums medicīnā 2025″ un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums.

Savukārt nominācijā “ Gada docētājs 2025″ par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.

“Gada balva medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Veselības ministriju, Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti.

Informāciju sagatavoja:

Dagnija Dižbite – Svarinska
Latvijas Ārstu biedrības sabiedrisko attiecību konsultante
Tālr.: 29295837

Pārrunā ārstu resertifikācijas jautājumus

Piektdien, 28.novembrī, veselības ministrs Hosams Abu Meri tikās ar Latvijas Ārstu biedrības vadību, Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas speciālistiem, lai apspriestu jautājumus par ārstniecības personu sertifikācijas un resertifikācijas procesu, īpaši gadījumos, kad profesionālajā darbībā konstatēti pārkāpumi.

Jau ziņots, ka šonedēļ Ministru kabineta sēdē apstiprināti grozījumi noteikumos Nr. 391 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība”. Tie paredz, ka sertifikācijas komisija, izvērtējot informāciju par resertificējamās personas pieļautajiem profesionālās darbības un ētikas pārkāpumiem, ņem vērā pārkāpuma būtiskumu, skaitu, radušās sekas, darba pieredzi, paskaidrojumus, tālākizglītības punktu apjomu un tēmu daudzveidību. LĀB norādīja, ka šie ir jau iepriekš LĀB sagatavotie priekšlikumi grozījumiem normatīvajā regulējumā, kas ļauj pie resertifikācijas sertifikācijas komisijai izvērtēt saņemto informāciju un nepieciešamības gadījumā noteikt personai atkārtotu sertifikācijas eksāmenu.

Tikšanās laikā tika aktualizēta nepieciešamība ārstniecības personu sertifikācijas noteikumos paredzēt ārstniecības personu pašdeklarāciju par profesionālo darbību ārvalstīs un apliecinājumu, ka tiesības nodarboties ar ārstniecību nav liegtas. Ja IMI sistēmā* konstatēti brīdinājumi vai sods, LĀB varētu lemt par nepieciešamību personai kārtot sertifikācijas eksāmenu.

LĀB informēja, ka plāno uzlabot informācijas apmaiņu ar sertifikācijas komisijām par ārstiem, kuri lūguši izziņu par tiesībām veikt profesionālo darbību ārvalstīs, lai resertifikācijas gadījumā jau mērķtiecīgi pārbaudītu brīdinājumu neesamību IMI datu bāzē.

Veselības ministrijas skatījumā grozījumi ir būtiski pacientu drošības stiprināšanai un vienlīdzīgas pieejas nodrošināšanai sertifikācijas procesā. Darbs pie regulējuma pilnveides turpināsies, lai novērstu riskus, kas saistīti ar informācijas nepilnībām un ārvalstu prakses pārbaudēm.

Tāpat tikšanās laikā tika pārrunāts jautājums par ārstniecības personu tiesībām izrakstīt e-receptes medikamentu personīgai lietošanai gadījumos, kad personai nav atjaunots sertifikāts. Puses vienojās izvērtēt gan juridiskos aspektus, gan iespējamos tehniskos risinājumus e-veselības sistēmā.

*IMI  ir Eiropas Kopienu Komisijas pārvaldīta informācijas apmaiņas sistēma, ar kuras starpniecību tiek īstenota Eiropas Savienības dalībvalstu un Eiropas Ekonomikas zonas valstu atbildīgo iestāžu savstarpējā administratīvā sadarbība Eiropas Savienības iekšējo tirgu reglamentējošo Eiropas Kopienas tiesību aktu īstenošanā vai piemērošanā. Tajā Latvijas Republikas atbildīgās iestādes sadarbojas un konsultējas ar citu dalībvalstu atbildīgajām iestādēm pakalpojumu sniedzēju un to sniegto pakalpojumu kontroles un uzraudzības jautājumos.

Veselības ministrija
Komunikācijas nodaļa
tālrunis: 67876008, 67876106

SVEICAM LATVIJAS REPUBLIKAS PROKLAMĒŠANAS GADADIENĀ!

Latvijas Republikas 107. proklamēšanas gadadienā godinām mūsu valsts brīvību, demokrātiju un cilvēkus, kuri ik dienu stiprina Latviju ar savu darbu un atbildību. 🇱🇻

Latvijas ārsti, medicīnas māsas, feldšeri un visi veselības aprūpes speciālisti ir sabiedrības drošības un veselības balsts — ar profesionālu sirdsapziņu un neatlaidību, kas ikdienas rūpēs nereti paliek nemanīta. Šodien ar cieņu atgādinām par šo darbu, kas palīdz Latvijai būt stiprai un dzīvotspējīgai.

Lai šī svētku diena iedvesmo mūs turpināt kopt cilvēcību, saliedētību un veselību kā vienu no valsts lielākajām vērtībām.
Daudz laimes Latvijai!

Jāpieņem grozījumi MK noteikumos Nr. 391

Divu Somijā strādājušo ārstu darbību pašlaik pārbaudīt nav juridiska pamata. Normatīvie akti neparedz šādu mehānismu citas valsts administratīvu lēmumu piemērošanai Latvijā. Pārkāpumu ņemšanai vērā resertifikācijas procesā  pagaidām nav pamata, jo Latvijas Ārstu biedrības 2018. gadā rosinātie grozījumi joprojām nav pieņemti.

Latvijas Ārstu biedrība rosina:

1. Beidzot pieņemt grozījumus Ministru kabineta noteikumos Nr. 391, kas dotu tiesības Latvijas Ārstu biedrībai resertifikācijas procesā ņemt vērā pārkāpumus un noteikt eksāmenu. Grozījumu projektu Latvijas Ārstu biedrība sagatavoja jau 2018. gadā.

2. Papildus Ministru kabineta noteikumos Nr. 391 jāparedz ārstniecības personas pašdeklarācija par to, vai sertifikāta darbības laikā tā ir vai nav strādājusi ārvalstīs (EEZ valstīs vai Šveices Konfederācijā), kā arī apliecinājums, ka tai ārvalstīs nav liegtas tiesības nodarboties ar ārstniecību.

3. Latvijas Ārstu biedrība plāno veikt izmaiņas komunikācijā ar sertifikācijas komisijām, informējot par ārstiem, kuri ir lūguši izsniegt izziņu par tiesībām veikt profesionālo darbību (Certificate of Good Standing). Arī šajā gadījumā nepieciešami grozījumi attiecīgajos Ministru kabineta noteikumos. Latvijas Ārstu biedrība lūgs sertifikācijas komisijas informēt LĀB, ja to rīcībā ir ziņas, ka kolēģi ir strādājuši ārvalstīs, lai mērķtiecīgi varētu pārbaudīt brīdinājumu neesamību IMI datu bāzē.

In memoriam internistam un profesoram Aivaram Lejniekam

(1957.26.05. Jūrmalā – 2025.14.10. Rīgā)

Aprāvies izcilā Latvijas ārsta, zinātnieka un pedagoga Aivara Lejnieka dzīves ceļš.

Viņš beidzis Rīgas Medicīnas institūtu 1983. gadā, iegūstot ārsta grādu, un 1989. gadā aizstāvējis medicīnas doktora (Dr. med.) disertāciju. 1983.–1985. gadā studējis Rīgas Medicīnas institūtā klīniskajā ordinatūrā.

No 1992. gada bijis Latvijas Medicīnas akadēmijas klīnikas “Linezers” vadītājs. Kopš 2001. gada — Rīgas Stradiņa universitātes Iekšķīgo slimību katedras vadītājs, profesors kopš 2004. gada. Kopš 2014. gada — Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis.

Profesors Lejnieks bija ilggadējs Latvijas Internistu biedrības un Latvijas Hipertensijas biedrības vadītājs, vairāk nekā 30 grāmatu un 150 zinātnisku publikāciju autors. Sevišķi nozīmīgs ir viņa unikālais izdevums “Klīniskā medicīna” trīs daļās, kas kļuvis par pamata darbu Latvijas klīniskajā medicīnā.

Bijis Latvijas Ārstu biedrības valdes loceklis (2000–2010), 2017. gadā apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus hominis”, bet 2022. gadā — ar profesora Kristapa Rudzīša balvu.

Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību profesora Aivara Lejnieka tuviniekiem un kolēģiem.

Atvadīšanās 2025. gada 18. oktobrī plkst.13.00 Rīgā, Varoņu ielā 3a, Krematorijas zālē. 

Sit tibi terra levis!

In Memoriam – Jānis Loja

In memoriam Rob Scheel – De Jodan Boys

Ar dziļām skumjām paziņojam, ka mūžībā devies
Jānis Loja
pirmais žurnāla “Latvijas ārsts” literārais redaktors.

Dzimis 1951. gada 1. janvārī Rīgā,
aizgājis mūžībā 2025. gada 9. oktobrī Jūrmalā,
beidzot savas zemes gaitas ar mieru un gaismu.

Jānis Loja bija izcils vārda meistars, kurš ar savu darbu un personību bagātināja Latvijas medicīnas un literatūras saikni. Viņa ieguldījums ārstu rakstītās valodas kultūrā un precizitātē paliks kā dzīva liecība par mīlestību pret vārdu un cilvēku.

Bēres notiks ceturtdien, 16. oktobrī, 1. Meža kapos Rīgā.

Lai miers viņa dvēselei.

Latvijas Ārstu biedrība

Māris Pļaviņš viesojas raidījumā “Dienas personība”

17.septembrī TV24 raidījumā “Dienas personība” pie žurnālistes Veltas Puriņas viesojās Latvijas Ārstu biedŗibas prezidenta p.i. Māris Pļaviņš. Sarunas laikā M. Pļaviņš dalījās ar savu skatījumu par veselības aprūpes sistēmu Latvijā, īpaši uzsverot ārstu drošības problēmas ārstniecības iestādēs, kā arī norādīja, ka slimnīcu uzturēšana reģionos kļūst par dārgu prieku.

Pilnu interviju iespējams noskatīties TV24 arhīvā:

LĀB vēstule Valsts prezidentam, Saeimas priekšsēdētājai, Ministru prezidentei, Finanšu ministram un Veselības ministram

Latvijas Republikas prezidentam Edgaram Rinkēvičam
Saeimas priekšsēdētājai Daigai Mieriņai
Ministru prezidentei Evikai Siliņai
Finanšu ministram Arvilam Ašeradenam
 Veselības ministram Hosamam Abu Meri

Rīgā, 2025. gada 11. septembrī Nr. 01.23.2/196

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes atklāta vēstule – paziņojums par 2026. gada budžeta projektu un veselības nozares badināšanas politikas sekām

Medicīnas nozare pēdējos 20 gados Latvijā tika pasludināta par prioritāru, bet patiesībā tas kļuva tikai par deklaratīvu saukli. Gadu no gada izmeklējumu, analīžu un konsultāciju kvotas izbeidzas jau septembrī. Rindas pie speciālistiem un izmeklējumiem ir mēnešiem garas un daudzas vizītes un operācijas jau tagad tiek pārceltas uz nākamo gadu. Izdevumi medicīnai arvien svārstās ap 4% no IKP un no valsts konsolidētā budžeta nepārsniedz 12% gadā, kas ir viszemākie uz vienu iedzīvotāju starp Baltijas valstīm. Latvija ar vidējo dzīves ilgumu 75,5 gadi un 54,2 veselīgas dzīves gadiem ir pēdējā Eiropas Savienībā. Nepietiekams ir ģimenes ārstu institūcijai atvēlētais finansējums, lai gan tieši primārā veselības aprūpe  ir sabiedrības veselības, profilakses un veselības aprūpes mugurkauls. Vidējā dzīves ilguma, perinatālās,  sirds – asinsvadu un onkoloģisko slimību mirstības rādītāji uzlabojas gausi. Nacionālā veselības dienesta noteiktie tarifi par medicīnas pakalpojumiem neatbilst reālajām izmaksām. Tāpēc valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēm pieaug parādi un zaudējumi. Valdība nepilda mediķiem dotos solījumus par algu palielināšanu. Valsts medicīnas iestādēs katastrofāli trūkst aprūpes personāla. Šādos apstākļos pieaug iedzīvotāju neapmierinātība, privātie izdevumi un ziedojumu vākšanas apjomi atsevišķu pacientu dzīvības glābšanai. Šāda aprūpe ir netaisna, nesolidāra un negodīga. LĀB stingri iestājas par demokrātiskā un sociāli atbildīgā sabiedrībā jau sen pārbaudītiem principiem un atkārtoti un kategoriski pieprasa veselības aprūpei vismaz sešus procentus no IKP vai 13-14% no valsts konsolidētā budžeta.

Veselības ministrija pamatoti norāda, ka demogrāfijas politika nav iedomājama bez spēcīgas  veselības nozares, lai risinātu neauglības, mātes un tēva veselības problēmas, nodrošinātu veselīgu, laimīgu, ilggadīgu un raženu ģimeņu eksistenci. Investīcijas veselības aprūpē ir valsts labklājības, drošības un ekonomikas uzplaukuma nākotnes garants. Tāpat valsts iekšējā un ārējā drošība ir veselīgi dzīves gadi, jauniešu veselība un laba fiziskā un mentālā attīstība, uzticība medicīnas nozarei un valsts drošai nākotnei. Esam par solidāru, taisnīgu, drošu un kvalitatīvu veselības aprūpi, par reāliem pakalpojumu tarifiem un taisnīgu ārstu un visa personāla atalgojumu. Ārstu un medicīnas māsu trūkums tuvākajos gados var izsaukt veselības aprūpes krīzi un sabrukumu. Svarīgi ir stiprināt mediķu profesijas prestižu un nākotnes perspektīvu, veicināt jaunās paaudzes izvēli par labu ārsta un medicīnas māsas profesijai. Bez izsvērtas veselības politikas un nopietnām investīcijām mūsu nozarē tas nebūs iespējams.

Atkārtoti prasām, veidojot nākamā gada valsts budžetu, ņemt vērā nozares intereses un argumentus.

Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā

LĀB prezidenta pienākumu izpildītājs viceprezidents Māris Pļaviņš