Biedrība “Latvijas Ārstu biedrība” paziņo, ka Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valde 2021. gada 30. novembra sēdē ir pieņēmusi lēmumu par biedru sapulces sasaukšanu pilnsapulces formā.
Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru pilnsapulcenotiks 2022. gada 13. janvārī tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.
Sākums plkst. 15:00; pieslēgšanās iespēja no plkst. 13:30.
Darba kārtībā:
1. Biedru sapulces atklāšana, ziņojums par pieslēgušos un ieradušos biedru skaitu 2. Biedru sapulces vadītāja un protokolētāja, Balsu skaitīšanas komisijas ievēlēšana 3. Balsu skaitīšanas komisijas ziņojums par komisijas priekšsēdētāju 4. Prezidenta ziņojums 5. Profesionālo struktūrvienību (Sertifikācijas padome, Ētikas komisija, Aroda tiesa, Izglītības komisija) vadītāju ziņojumi 6. Revīzijas komisijas ziņojums 7. 2019. gada pārskata apstiprināšana 8. 2020. gada pārskata apstiprināšana 9. Diskusija par biedrības statūtu grozījumiem
Biedru sapulcē nav plānots apstiprināt statūtu grozījumus, bet uzsākt diskusiju par statūtu grozījumu nepieciešamību LĀB domes regulējuma un ģenerālsekretāra amata noteikumu pilnveidošanai.
Biedru pieslēgšanās biedru sapulcei notiks, izmantojot autentifikāciju www.latvija.lv un LĀB informatīvās sistēmas sadaļu “Biedriem” (https://is.arstubiedriba.lv/biedriem), kurā tikai biedriem būs iespēja pieslēgties biedru sapulcei ZOOM programmā. Biedriem uz reģistrētajām e-pasta adresēm tiks izsūtīts skaidrojums un videoinstrukcija par pieslēgšanos un attālinātu dalību biedru sapulcē.
Lūdzam visiem biedriem sākt pieslēgšanos vismaz stundu pirms biedru sapulces sākuma, lai reģistrācijas process neaizkavētu sapulces norisi. Pieslēdzoties biedru sapulcei ZOOM programmā obligāti jānorāda biedra pilns vārds un uzvārds, lai biedru var identificēt. Pirms pieslēgšanās jāiepazīstas ar pieslēgšanās noteikumiem, kas precīzi jāievēro, lai varētu pieslēgties un pilnvērtīgi piedalīties biedru sapulcē.
Biedriem, kuriem nav iespējas pieslēgties tiešsaistē, Biedrība nodrošina iespēju ierasties klātienē. Ja biedrs ir pilnvarojis biedru sapulcē piedalīties citu personu, tad pilnvarnieka dalība biedru sapulcē var notikt tikai klātienē. Biedru-juridisko personu pārstāvji biedru sapulcē var piedalīties tikai klātienē.
Ierašanās klātienē paredzēta Skolas ielā 6, Rīgā, 2022. gada 13. janvārī (reģistrācija no plkst. 14:00), kur biedriem un biedru pārstāvjiem būs iespēja pieslēgties biedru sapulces norisei. Reģistrējoties jāuzrāda personu apliecinošu dokumentu. Ierašanās klātienē pieļaujama, ja biedrs vai pārstāvis uzrāda Covid-19 vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.
Lūdzam biedrus iepriekš, līdz 2021. gada 31. decembrim, paziņot LĀB par biedra vai pārstāvja plānotu ierašanos klātienē.
Biedriem ir tiesības rakstveidā (tai skaitā izmantojot elektroniskos saziņas līdzekļus) balsot pirms biedru sapulces, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:
1) balsojums tiek nodots tādā veidā, kas ļauj biedrībai biedru identificēt;
2) balsojums tiek biedrībai nodots vismaz iepriekšējā dienā pirms biedru sapulces norises dienas.
Balsošana biedru sapulcē tiks organizēta elektroniski, izmantojot ZOOM platformā pieejamās aptaujas formas.
Ja biedru sapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtota biedru sapulce notiks 2022. gada 16. februārī, plkst. 15:00, tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.
Ja biedru sapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, sapulcējušies biedri tiks aicināti noklausīties priekšlasījumus par tēmu “Ārstu aizsardzība draudu izteikšanas gadījumā” un piedalīties diskusijā; par piedalīšanos tiek piešķirti tālākizglītības punkti resertifikācijai. Pasākuma norise plānota aptuveni līdz plkst. 17:00.
Rīgā, 2021. gada 10. decembrī Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” valdes vārdā prezidente Ilze Aizsilniece
LR Valsts prezidentam Egilam Levitam LR Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam LR finanšu ministram Jānim Reiram LR veselības ministram Danielam Pavļutam LR Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem LR Saeimas frakcijas “Jaunā Vienotība” priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim LR Saeimas frakcijas “Attīstībai/Par!” Priekšsēdētājam Jurim Pūcem LR Saeimas Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram LR Saeimas Jaunās konservatīvās partijas frakcijas priekšsēdētājam Jurim Jurašam LR Saeimas sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” frakcijas priekšsēdētājam Jānim Urbanovičam LR Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Uldim Augulim LR Saeimas frakcijas “Neatkarīgie” priekšsēdētājam Aldim Gobzemam LR Tiesībsargam Jurim Jansonam Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidentam Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Gintam Kaminskim Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektorei Līgai Meņģelsonei Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatorei, Latvijas Hemofilijas biedrības un Latvijas Reto slimību alianses prezidentei Baibai Ziemelei
2021. gada 2. decembrī, Rīgā Nr.01.23.2/ 270 Par veselības aprūpes nozares finansējumu un protesta akcijām
Latvijas Ārstu biedrība (turpmāk – LĀB) vēršas pie valsts augstākajām amatpersonām, Saeimas un valdības, kā arī sociālajiem partneriem, jo situācija veselības aprūpē ir sasniegusi kritisko robežu, kas atspoguļojas arī būtiski lielākā cilvēku mirstībā nekā citās Eiropas valstīs. Galvenais iemesls ir hronisks cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē, ko līdzšinējā politiskā elite ir stūrgalvīgi un aroganti noliegusi desmitiem gadu.
Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība – uz 1000 iedzīvotājiem ir 1,5 reizi mazāk ārstu un 2 līdz 3 reizes mazāk māsu nekā vidēji citviet Eiropā. No Latvijas katru gadu aizbrauc 150 līdz 200 ārstu un simtiem māsu.
Pazīmes liecina, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas noturība pret kovid pandēmijas izaicinājumiem nav pietiekama, lai varētu atļauties mazināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus sabiedrībā, kā arī izvairīties no negatīvām sekām pacientu un sabiedrības veselībā. Oficiālās statistikas rādītājos tas izpaužas paaugstinātā gan kovid saistītajā papildu, gan vispārējā mirstībā, bet ilgtermiņā arī augstākā saslimstībā ar hroniskām slimībām. Iedzīvotājiem tas nozīmē tuvinieku zaudēšanu, veselības aprūpes pieejamības mazināšanos un augstākus līdzmaksājumus.
Šādas situācijas iemesli nav radušies pēkšņi, bet gan ilgstošā periodā – jau tā nepietiekamais publiskais finansējums veselības nozarē 2008. gada krīzes novēršanai tika samazināts vēl par 25%, bet atjaunots aptuveni tajā pat līmenī vien 2017. gadā, par ko atbildība ir piekritīga politiskai elitei. Veselības aprūpes sistēma, kas ilgstoši badināta un cieš no hroniskas finanšu „mazasinības”, kopš 20. gs. 90. gadiem ir zaudējusi veselu paaudzi medicīnas māsu, bet valsts budžeta finansējums veselības aprūpei arī nākamajos gados tiek plānots vairāk nekā divas reizes mazāks nekā vidēji citās Eiropas valstīs.
Tā vietā, lai pienācīgi atalgotu tos, kas rūpējas par iedzīvotāju un visas sabiedrības veselību, iecerēts grandiozs algu palielinājums valsts augstākajām amatpersonām, valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošajiem – no 40 līdz pat 450%!
Diemžēl īslaicīgās Covid-19 piemaksas varētu būt radījušas ilūziju sabiedrībā, ka veselības aprūpes speciālistu atalgojuma jautājums Latvijā ir atrisināts, tādēļ nav vairs aktuāls politiskajā darba kārtībā. Iespējams, šie maldi ir pamatā tam, ka 2022. gada budžetā plānotais atalgojuma palielinājums veselības aprūpē strādājošajiem ir vien 4,5%, kas ir tuvu Latvijas Bankas nākamā gada vidējās inflācijas prognozei…
LĀB uzskata, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (turpmāk – LVSADA) prasības par vismaz 10% atalgojuma palielinājumu visiem veselības aprūpē strādājošajiem ir pamatotas. Vēl vairāk – politiķiem ir jātur solījums ne tikai par jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanu, bet arī atlīdzības palielinājumu, pretējā gadījumā tas nozīmēs tikai atlīdzības pārdali.
LĀB solidarizējas ar LVSADA pamatotajām prasībām, tomēr nevar atbalstīt streiku pašreizējos apstākļos, jo tā rezultātā nepārprotami cietīs pacienti, kurus šobrīd nevaram vainot aplamajā un tuvredzīgajā Saeimas un valdības īstenotajā veselības nozares finansēšanas politikā.
LĀB un nozares profesionālās organizācijas pašlaik kopīgi apsver citas protesta formas, jo uzskatām, ka mūsu profesionālais un ētiskais pienākums ir iestāties par pacientu un sabiedrības veselību, kā arī nozarē strādājošo likumīgajām tiesībām.
Latvijas ārstu vārdā aicinām atbildīgās amatpersonas nekavējoties pārskatīt valsts realizēto politiku veselības aprūpē, bet sabiedrību un pacientus kopīgi paust savu pilsonisko nostāju jau tuvākajās Saeimas vēlēšanās.
Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā Dr. Ilze Aizsilniece
Māris Pļaviņš, nefrologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents
2021. gadu varētu nodēvēt par Ilmāra Lazovska (1931-2003) atceres un deviņdesmitās dzimšanas dienas gadu. Latvijas Ārstu biedrības valde, Latvijas Nefrologu asociācija un visa Latvijas ārstu saime 2021. gada 19. novembrī atzīmēs profesora Ilmāra Lazovska nozīmīgo jubileju. Deviņdesmitgadnieku saimē no godabiedriem šogad iekļaujas arī tiesu medicīnas eksperte Velta Volksone un Ilmāra Lazovska kursabiedrs internists profesors Ivars Siliņš. No 1956. gada Rīgas Medicīnas institūta absolventiem LĀB godabiedrs-deviņdemitgadnieks ir arī profesors Jānis Volkolākovs (1931-2020).
l. Lazovskis dzimis 1931. gada 19. novembrī Rīgā un viņa mūžs, līdzīgi kā citiem viņa laikabiedriem, ievijies divos gadsimtos, vismaz divās pretrunīgās pasaulēs, divās nesamierināmās vērtību sistēmās – rietumu demokrātijā un totalitārajā padomju režīmā. Viņš piedzima vēl demokrātiskā un parlamentārā Latvijas Republikā, 1. klasītes durvis vēra jau „Ulmaņlaikos”, pieredzēja padomju okupāciju 1940. gadā un vācu armijas ienākšanu, holokaustu, kara laika grūtības un pēckara represijas. Pēc Staļina nāves 1953. gada 5. martā jaunais medicīnas students Ilmārs kopā ar citiem kursa biedriem pie Laimas pulksteņa nofilmēts Padomju Latvijas kinožurnālā, sniedzot pirmo palīdzību kādai histēriskai krievu sievietei, ko „tautu tēva” nāve novedusi galējā izmisumā. Visi šie notikumi gan netraucēja jaunajam cilvēkam augt vecāku mīlestībā, krāt zināšanas, mācīties valodas, pilnveidot savu personību un kā „jaunam labi audzinātam cilvēkam” ikdienas saskarsmē apburt savus kolēģus un sarunu biedrus, pacientus un dažreiz atbruņot pat savus visstingrākos oponentus. Jā, I. Lazovskis nebija apstākļu cilvēks, bet principu cilvēks, vienmēr uzticīgs cilvēciskajam un savai sirdsapziņai, ārsta nesavtīgai kalpošanai pacientu labā.
Lai gan profesoram I. Lazovskim ir vislielākie nopelni nefroloģijas un iekšķīgo slimību nozares izaugsmē Latvijā un Paula Stradiņa slimnīcā, tomēr par nefroloģijas dzimšanas dienu mūsu valstī jāuzskata 1964. gada 12. februāris, kad Latvijā tika veikts pirmais mākslīgās nieres seanss. Šo ideju pirmie bija izlolojuši urologi Eduards Smiltens (1918-1992) un Meta Saulīte (1926-2015), bet praktiskajā realizācijā aktīvu dalību vēl ņēma Egons Daugulis (1934-2010), Laima Kazmere (1928–1984) un Nellija Zicmane (1911-1984), kā arī Maskavas speciālisti. 1965.g. 15. novembrī E. Daugulis uroloģijas nodaļā uzsāka arī pirmās peritoneālās dialīzes. Tā Latvijā sākās nieru aizstājterapijas ēra.
Lazovskim savas ārsta karjeras sākumā vissaistošākās gan likās reimatoloģija un kardioloģija. Arī pirmā disertācija bija pētījums par reimatoīdo poliartrītu. Interesants ir nākamā profesora personības raksturojums 1962. gada Rīgas Medicīnas institūta laikraksta “Padomju Mediķis” publikācijā.
Nav nejaušība, ka Ilmārs Lazovskis šodien ir līdzstrādnieks Fakultātes terapijas katedras zinātniskajā laboratorijā, kas pēta saistaudu fizioloģiju un patoloģiju. Ar šīs katedras kolektīvu un tā zinātnisko darbu tematiku Ilmārs saistījies, jau būdams IV kursa students, kad viņš veica zinātniskus pētījumus par izmaiņām saistaudu un asins morfoloģijā, hormonu un vitamīnu ietekmē. Būdams šīs katedras aspirants, I. Lazovskis pētījis reimatoīdo poliartrītu patoģenēzes jautājumus, cenšoties noskaidrot saistaudu un asins morfoloģijas, kā arī bioķīmiskās izmaiņas atkarībā no klīniskās ainas. Darbam ir nozīme praksē – patoģenēzes noskaidrošana paver ceļu racionālas terapijas izstrādāšanai. Ilmārs Lazovskis ir nevien veiksmīgs zinātnieks, bet arī labs klīnicists un vispusīgi izglītots cilvēks. Jāizdara perikarda vai lumbālā punkclja, rektoskopija vai cistoskopija, – to ārsts Lazovskis sekmīgi veiks; jūs apspriežat jaunākos sasniegumus zinātnē, pēdējos notikumus Kubā vai Kongo, iespaidus koncertā vai teātra izrādē–Ilmārs būs interesants sarunu biedrs.
Bet 20. gs. sešdesmitajos gados valsts augstākā vadība jau uzņēma kursu uz specializēto medicīnisko palīdzību un tīri voluntāri augstajos varas gaiteņos Rīgas Medicīnas institūta Fakultātes terapijas klīnikai tika atvēlētas nefroloģijas, gastroenteroloģijas un endokrinoloģijas nodaļas. 1966. gada 3. maijā viena internās terapijas nodaļa tika pārdēvēta par nefroloģijas nodaļu un docents I. Lazovskis, zināmā mērā, apstākļu sakritības dēļ turpmākos 35 gadus kļuva par šīs internās medicīnas nozares galveno un vadošo speciālistu un zinātnisko kuratoru Latvijā.
Tā 1966. gadā Fakultātes terapijas klīnikā (vadītājs profesors Kristaps Rudzītis) sāka darboties pirmā nefroloģijas nodaļa Latvijā. Nodaļas vadītāja bija Jefrosīnija Artjomenko (1914-1995), ārstes – Ligita Oga (1928-2006) un Anna Plīnere – Kugele (1924-1986), klīnisko darbu pārraudzīja profesors Ilmārs Lazovskis. Minētie ārsti arī kļuva par Latvijas pirmajiem nefrologiem. Tagad Latvijas Nefrologu asociācija apvieno vairāk nekā 50 ārstu speciālistu.
1968. gadā I. Lazovskis pirmais toreizējā Padomju Savienībā izdarīja transkutānu nieres punkcijas biopsiju rentgena televīzijas kontrolē. 1978.gadā aizstāvētā medicīnas zinātņu doktora disertācija (habilitācijas darbs) „Intersticiālie nefrīti (klīniski un epidemioloģiski pētījumi)” kopā ar līdzstrādnieku centieniem ievadīja plašākus pētījumus nieru slimību patoģenēzē un terapijā.
Laikmetu griežos Ilmāram Lazovskim nācās ne tikai pēc profesora Kristapa Rudzīša (1899-1978) 1972. gadā pārņemt RMI Fakultātes terapijas katedras vadību, bet kopā ar citiem Latvijas patriotiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas locekļiem, cīnīties par latviešu valodas saglabāšanu un attīstību, ne tikai privātās sarunās uzsverot, ka mūsu valoda jau ir priekšpēdējā izdzīvošanas stadijā, kad to vairs nelieto valsts pārvaldē, armijā, policijā, augstākajā izglītībā un zinātniskos rakstos.
Līdz ar tautas trešo Atmodu, profesors kļuva par aktīvu sabiedrisko darbinieku. Latvijas Kultūras fonda valdes loceklis, Spīdolas padomes priekšsēdis, Latvijas Internistu biedrības valdes loceklis un prezidents, Latvijas Ārstu biedrības atjaunotājs un pirmais viceprezidents, Latvijas Tautas frontes pirmās Domes loceklis, Latvijas Nefrologu asociācijas pirmais prezidents, 20. gadsimta 90. gados klāt nāca jauni pienākumi Latvijas Zinātņu akadēmijā un šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Drosmīgas un spilgtas bija I. Lazovska runas vēsturiskajā 1988. gada 1./2. jūnija LPSR Rakstnieku savienības valdes paplašinātajā plēnumā, Latvijas Ārstu biedrības dibināšanas sapulcē 1988.gada 16. septembrī, 1. pasaules latviešu ārstu kongresā un citos sarīkojumos.
Par profesora personības un sabiedriskās dzīves visspilgtāko vainagojumu varēja kļūt viņa ievēlēšana par atjaunotās Latvijas pirmo prezidentu 1993. gadā. Tomēr dažādi starpgadījumi un nejaušības, inteliģences rīcības biklums un politiķu intrigas šim nodomam neļāva piepildīties dzīvē.
Protams, I. Lazovskis jau vispirms bija izcils ārsts – internās klīnikas vadītājs, jauno ārstu audzinātājs – pedagogs un profesors, kuram nācās kļūt par svarīgas Latvijas iekšķīgo slimību zinātniskās skolas Zīle – Rudzītis turpinātāju. Šajā ķēdē vispirms iekļaujas „ Klīnisko simptomu un sindromu” atkārtoti publicējumi, internās medicīnas mācību grāmatas un „ Haosa teorija slimību izcelsmē un fenomenoloģiska pieeja pacientam”. Protams, bija vēl kāda netverama un grūti aprakstāma cilvēciska stīga, kas saistīja profesoru I. Lazovski ar saviem izcilajiem priekšgājējiem.
1993. gada 1. decembrī I. Lazovskis referēja Latvijas medicīnas vēsturnieku sarīkotā viduslaiku ārsta Paracelza 500 gadu jubilejas sēdē. Runas nobeigumā viņš atzina Paracelza vārdu patiesīgumu – „Dziedniecības augstākā māksla ir mīlestība. Cik mūsos ir mīlestības, tik mēs gūsim arī panākumus pie slimniekiem. Tieši mīlestība ir tā māksla, kura pavada katru veiksmīgu ārstu.”
1999. gadā nāca ziņa par profesora smago slimību. Kāds loks, kāda augšupēja dzīves spirāle sāka saspringt savā pēdējā vijumā. Profesora Ilmāra Lazovska dzīves pavediens aprāvās 2003. gada 19. oktobrī.
Lazovska vienmēr dzīvinošās piemiņas vārdā viņa skolnieku pienākums ir sekot viņa augstajiem inteliģences, morāles un ētikas kritērijiem, kopt un attīstīt iedibinātās zinātniskās sadarbības un medicīniskās prakses tradīcijas.
2001. gadā Inčupē. No kreisās puses – Ilmārs Lazovskis, ģimenes draugi Modris Ģelzis un viņa sieva Ilga Hincenberga. No labās puses – Lazovska sieva Edīte Lazovska.Ilmārs un Edīte Lazovski 2002. gadā Inčupē.Ilmārs Lazovskis ar saviem diviem mazdēliem (dēla Jura Lazovska dēliem) – Jāni un Pēteri.
For submitting/receiving documents for certificate of current professional status and good standing please arrange your appointment time by writing to an e-mail: info@arstubiedriba.lv or call to +371 20276668.
Visitors without prior appointment time are not accepted!
Jaunu ģimenes ārstu piesaiste ir aktuāla daudzviet reģionos, tostarp šobrīd ārpus Rīgas ir brīvas ģimenes ārstu prakses vietas, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Veselības ministrija atgādina, ka ģimenes ārsti, kuri strādās ārpus Rīgas, var saņemt arī ES fondu finanšu atbalstu – naudas kompensāciju par darbu reģionā.
Brīva prakses vieta nozīmē, ka ģimenes ārsts var uzsākt savu praksi, jo uz iedzīvotāju skaitu ir nepietiekams ģimenes ārstu skaits. Informācija, kurās Latvijas vietās ir brīvas prakses, šeit:https://www.vmnvd.gov.lv/lv/brivas-prakses-vietas
Ar mērķi piesaistīt papildu ārstniecības personas reģioniem, tajā skaitā ģimenes ārstus, Veselības ministrija kopš 2017. gada nogales īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas”. Nosacījumi paredz, ka uz finanšu atbalstu var pretendēt ārsts, kuram ir derīgs ārsta specialitātes sertifikāts un kurš MK noteikumu spēkā stāšanās dienā 24.03.2017. nav strādājis specialitātē ārpus Rīgas.
Nosacījumi arī paredz, ka uz naudas kompensāciju var pretendēt ģimenes ārsta prakse – pensijas vecuma ģimenes ārsts, kurš nodod praksi jaunajam speciālistam. Finanšu atbalstu saņem abi ārsti. Ģimenes ārsts, kurš pārņem praksi, no 24.03.2017. līdz kompensācijas pieteikuma iesniegšanai nevar būt strādājis par ģimenes ārstu ārpus Rīgas ar pacientu sarakstā reģistrētām personām.
Speciālistiem, kuri saņēmuši atbalstu Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros, ārpus Rīgas jāstrādā vismaz 5 gadus, sniedzot iedzīvotājiem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Pretendentu atlase plānota līdz projektam pieejamā finansējuma apguvei, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. jūlijam.
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
