Author: madara

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei
LR Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam
LR finanšu ministram Jānim Reiram
LR veselības ministram Danielam Pavļutam
LR Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas
priekšsēdētājam Mārtiņam Bondaram
LR Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājam Andrim Skridem
LR Saeimas frakcijas “Jaunā Vienotība” priekšsēdētājam Ainaram Latkovskim
LR Saeimas frakcijas “Attīstībai/Par!” Priekšsēdētājam Jurim Pūcem
LR Saeimas Nacionālās apvienības “Visu Latvijai!”–“Tēvzemei un Brīvībai/LNNK”
frakcijas priekšsēdētājam Raivim Dzintaram
LR Saeimas Jaunās konservatīvās partijas frakcijas priekšsēdētājam Jurim Jurašam
LR Saeimas sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa”
frakcijas priekšsēdētājam Jānim Urbanovičam
LR Saeimas Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas priekšsēdētājam Uldim Augulim
LR Saeimas frakcijas “Neatkarīgie” priekšsēdētājam Aldim Gobzemam
LR Tiesībsargam Jurim Jansonam
Latvijas Lielo pilsētu asociācijas prezidentam
Jūrmalas domes priekšsēdētājam Gatim Truksnim
Latvijas Pašvaldību savienības priekšsēdim Gintam Kaminskim
Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektorei Līgai Meņģelsonei
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājam Jānim Endziņam
Latvijas Pacientu organizāciju tīkla koordinatorei, Latvijas Hemofilijas biedrības un
Latvijas Reto slimību alianses prezidentei Baibai Ziemelei

2021. gada 2. decembrī, Rīgā Nr.01.23.2/ 270
Par veselības aprūpes nozares finansējumu un protesta akcijām

Latvijas Ārstu biedrība (turpmāk – LĀB) vēršas pie valsts augstākajām amatpersonām, Saeimas un valdības, kā arī sociālajiem partneriem, jo situācija veselības aprūpē ir sasniegusi kritisko robežu, kas atspoguļojas arī būtiski lielākā cilvēku mirstībā nekā citās Eiropas valstīs. Galvenais iemesls ir hronisks cilvēkresursu trūkums veselības aprūpē, ko līdzšinējā politiskā elite ir stūrgalvīgi un aroganti noliegusi desmitiem gadu.

Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība – uz 1000 iedzīvotājiem ir 1,5 reizi mazāk ārstu un 2 līdz 3 reizes mazāk māsu nekā vidēji citviet Eiropā. No Latvijas katru gadu aizbrauc 150 līdz 200 ārstu un simtiem māsu. 

Pazīmes liecina, ka Latvijas veselības aprūpes sistēmas noturība pret kovid pandēmijas izaicinājumiem nav pietiekama, lai varētu atļauties mazināt Covid-19 izplatības ierobežošanas pasākumus sabiedrībā, kā arī izvairīties no negatīvām sekām pacientu un sabiedrības veselībā. Oficiālās statistikas rādītājos tas izpaužas paaugstinātā gan kovid saistītajā papildu, gan vispārējā mirstībā, bet ilgtermiņā arī augstākā saslimstībā ar hroniskām slimībām. Iedzīvotājiem tas nozīmē tuvinieku zaudēšanu, veselības aprūpes pieejamības mazināšanos un augstākus līdzmaksājumus.

Šādas situācijas iemesli nav radušies pēkšņi, bet gan ilgstošā periodā – jau tā nepietiekamais publiskais finansējums veselības nozarē 2008. gada krīzes novēršanai tika samazināts vēl par 25%, bet atjaunots aptuveni tajā pat līmenī vien 2017. gadā, par ko atbildība ir piekritīga politiskai elitei. Veselības aprūpes sistēma, kas ilgstoši badināta un cieš no hroniskas finanšu „mazasinības”, kopš 20. gs. 90. gadiem ir zaudējusi veselu paaudzi medicīnas māsu, bet valsts budžeta finansējums veselības aprūpei arī nākamajos gados tiek plānots vairāk nekā divas reizes mazāks nekā vidēji citās Eiropas valstīs.

Tā vietā, lai pienācīgi atalgotu tos, kas rūpējas par iedzīvotāju un visas sabiedrības veselību, iecerēts grandiozs algu palielinājums valsts augstākajām amatpersonām, valsts pārvaldē un pašvaldībās strādājošajiem – no 40 līdz pat 450%!

Diemžēl īslaicīgās Covid-19 piemaksas varētu būt radījušas ilūziju sabiedrībā, ka veselības aprūpes speciālistu atalgojuma jautājums Latvijā ir atrisināts, tādēļ nav vairs aktuāls politiskajā darba kārtībā. Iespējams, šie maldi ir pamatā tam, ka 2022. gada budžetā plānotais atalgojuma palielinājums veselības aprūpē strādājošajiem ir vien 4,5%, kas ir tuvu Latvijas Bankas nākamā gada vidējās inflācijas prognozei…

LĀB uzskata, ka Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrības (turpmāk – LVSADA) prasības par vismaz 10% atalgojuma palielinājumu visiem veselības aprūpē strādājošajiem ir pamatotas. Vēl vairāk – politiķiem ir jātur solījums ne tikai par jaunā mediķu atalgojuma modeļa ieviešanu, bet arī atlīdzības palielinājumu, pretējā gadījumā tas nozīmēs tikai atlīdzības pārdali.

LĀB solidarizējas ar LVSADA pamatotajām prasībām, tomēr nevar atbalstīt streiku pašreizējos apstākļos, jo tā rezultātā nepārprotami cietīs pacienti, kurus šobrīd nevaram vainot aplamajā un tuvredzīgajā Saeimas un valdības īstenotajā veselības nozares finansēšanas politikā.

LĀB un nozares profesionālās organizācijas pašlaik kopīgi apsver citas protesta formas, jo uzskatām, ka mūsu profesionālais un ētiskais pienākums ir iestāties par pacientu un sabiedrības veselību, kā arī nozarē strādājošo likumīgajām tiesībām.

Latvijas ārstu vārdā aicinām atbildīgās amatpersonas nekavējoties pārskatīt valsts realizēto politiku veselības aprūpē, bet sabiedrību un pacientus kopīgi paust savu pilsonisko nostāju jau tuvākajās Saeimas vēlēšanās.

Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā
Dr. Ilze Aizsilniece

Māris Pļaviņš, nefrologs, Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents

2021. gadu varētu nodēvēt par Ilmāra Lazovska (1931-2003)  atceres un deviņdesmitās dzimšanas dienas gadu. Latvijas Ārstu biedrības valde, Latvijas Nefrologu asociācija un visa Latvijas ārstu saime 2021. gada  19. novembrī atzīmēs profesora Ilmāra Lazovska nozīmīgo jubileju. Deviņdesmitgadnieku saimē  no godabiedriem šogad iekļaujas arī tiesu medicīnas eksperte Velta Volksone un Ilmāra Lazovska kursabiedrs internists profesors Ivars Siliņš. No 1956. gada Rīgas Medicīnas institūta absolventiem LĀB godabiedrs-deviņdemitgadnieks ir arī profesors Jānis Volkolākovs (1931-2020).

l. Lazovskis dzimis 1931. gada 19. novembrī Rīgā un viņa mūžs, līdzīgi kā citiem viņa laikabiedriem, ievijies divos gadsimtos, vismaz divās pretrunīgās pasaulēs, divās nesamierināmās vērtību  sistēmās – rietumu demokrātijā un totalitārajā padomju režīmā. Viņš piedzima vēl demokrātiskā un  parlamentārā Latvijas Republikā, 1. klasītes durvis vēra jau „Ulmaņlaikos”, pieredzēja padomju okupāciju 1940. gadā un vācu armijas ienākšanu, holokaustu, kara laika grūtības un pēckara represijas. Pēc Staļina nāves 1953. gada 5. martā jaunais medicīnas students Ilmārs kopā ar citiem kursa biedriem pie Laimas pulksteņa nofilmēts Padomju Latvijas kinožurnālā, sniedzot pirmo palīdzību kādai histēriskai krievu sievietei, ko „tautu tēva” nāve novedusi galējā izmisumā. Visi šie notikumi gan netraucēja jaunajam cilvēkam augt vecāku mīlestībā, krāt zināšanas, mācīties valodas, pilnveidot savu personību un kā „jaunam labi audzinātam cilvēkam” ikdienas saskarsmē apburt savus kolēģus un sarunu biedrus, pacientus un dažreiz atbruņot pat savus visstingrākos oponentus. Jā, I. Lazovskis nebija apstākļu cilvēks, bet principu cilvēks, vienmēr uzticīgs cilvēciskajam un savai sirdsapziņai, ārsta nesavtīgai kalpošanai pacientu labā.

Lai gan profesoram I. Lazovskim ir vislielākie nopelni nefroloģijas un iekšķīgo slimību nozares izaugsmē Latvijā un Paula Stradiņa slimnīcā, tomēr par nefroloģijas dzimšanas dienu mūsu valstī jāuzskata 1964. gada 12. februāris, kad Latvijā tika veikts pirmais mākslīgās nieres seanss.  Šo ideju pirmie bija izlolojuši urologi Eduards Smiltens (1918-1992) un Meta Saulīte (1926-2015), bet praktiskajā realizācijā aktīvu dalību vēl ņēma Egons Daugulis (1934-2010), Laima Kazmere (1928–1984) un Nellija Zicmane (1911-1984), kā arī Maskavas speciālisti. 1965.g. 15. novembrī E. Daugulis uroloģijas nodaļā uzsāka arī pirmās peritoneālās dialīzes. Tā Latvijā sākās nieru aizstājterapijas ēra.

Lazovskim savas ārsta karjeras sākumā vissaistošākās gan likās reimatoloģija un kardioloģija. Arī pirmā disertācija bija pētījums par reimatoīdo poliartrītu. Interesants ir nākamā profesora personības raksturojums 1962. gada Rīgas Medicīnas institūta laikraksta “Padomju Mediķis” publikācijā.

Nav nejaušība, ka Ilmārs Lazovskis šodien ir līdzstrādnieks Fakultātes terapijas katedras zinātniskajā laboratorijā, kas pēta saistaudu fizioloģiju un patoloģiju. Ar šīs katedras kolektīvu un tā zinātnisko darbu tematiku Ilmārs saistījies, jau būdams IV kursa students, kad viņš veica zinātniskus pētījumus par izmaiņām saistaudu un asins morfoloģijā,  hormonu un vitamīnu ietekmē. Būdams šīs katedras aspirants, I. Lazovskis pētījis reimatoīdo poliartrītu patoģenēzes jautājumus, cenšoties noskaidrot saistaudu un asins morfoloģijas, kā arī bioķīmiskās izmaiņas atkarībā no klīniskās ainas. Darbam ir nozīme praksē – patoģenēzes noskaidrošana paver ceļu racionālas terapijas izstrādāšanai. Ilmārs Lazovskis ir nevien veiksmīgs zinātnieks, bet arī labs klīnicists un vispusīgi izglītots cilvēks. Jāizdara perikarda vai lumbālā punkclja, rektoskopija vai cistoskopija, – to ārsts Lazovskis sekmīgi veiks; jūs apspriežat jaunākos sasniegumus zinātnē, pēdējos notikumus Kubā vai Kongo, iespaidus koncertā vai teātra izrādē–Ilmārs  būs interesants sarunu biedrs.

Bet 20. gs. sešdesmitajos gados valsts augstākā vadība jau uzņēma kursu uz specializēto medicīnisko palīdzību un tīri voluntāri augstajos varas gaiteņos Rīgas Medicīnas institūta Fakultātes terapijas klīnikai tika atvēlētas nefroloģijas, gastroenteroloģijas un endokrinoloģijas nodaļas. 1966. gada 3. maijā viena internās terapijas nodaļa tika pārdēvēta par nefroloģijas nodaļu un docents I. Lazovskis, zināmā mērā, apstākļu sakritības dēļ turpmākos 35 gadus kļuva par šīs internās medicīnas nozares galveno un vadošo speciālistu un zinātnisko kuratoru Latvijā.

Tā 1966. gadā Fakultātes terapijas klīnikā (vadītājs profesors Kristaps Rudzītis)  sāka darboties pirmā nefroloģijas nodaļa Latvijā. Nodaļas vadītāja bija Jefrosīnija Artjomenko (1914-1995), ārstes – Ligita Oga (1928-2006) un Anna Plīnere – Kugele (1924-1986), klīnisko darbu pārraudzīja profesors Ilmārs Lazovskis.  Minētie ārsti arī kļuva par Latvijas pirmajiem nefrologiem. Tagad  Latvijas Nefrologu asociācija apvieno vairāk nekā 50 ārstu speciālistu.

1968. gadā I. Lazovskis pirmais toreizējā Padomju Savienībā izdarīja transkutānu nieres punkcijas biopsiju rentgena televīzijas kontrolē. 1978.gadā aizstāvētā medicīnas zinātņu doktora disertācija (habilitācijas darbs) „Intersticiālie nefrīti (klīniski un epidemioloģiski pētījumi)” kopā ar līdzstrādnieku centieniem ievadīja plašākus pētījumus nieru slimību patoģenēzē un terapijā.

Laikmetu griežos Ilmāram Lazovskim nācās ne tikai pēc profesora Kristapa Rudzīša (1899-1978) 1972. gadā pārņemt RMI Fakultātes terapijas katedras vadību, bet kopā ar citiem Latvijas patriotiem, Latvijas Zinātņu akadēmijas Terminoloģijas komisijas locekļiem, cīnīties par latviešu valodas saglabāšanu un attīstību, ne tikai privātās sarunās uzsverot, ka mūsu valoda jau ir priekšpēdējā izdzīvošanas stadijā, kad to vairs nelieto valsts pārvaldē, armijā, policijā, augstākajā izglītībā un zinātniskos rakstos.

Līdz ar tautas trešo Atmodu, profesors kļuva par aktīvu sabiedrisko darbinieku. Latvijas Kultūras fonda valdes loceklis, Spīdolas padomes priekšsēdis, Latvijas Internistu biedrības  valdes loceklis un prezidents, Latvijas Ārstu biedrības atjaunotājs un pirmais viceprezidents, Latvijas Tautas frontes pirmās Domes loceklis,  Latvijas Nefrologu asociācijas pirmais prezidents, 20. gadsimta 90. gados klāt nāca jauni pienākumi Latvijas Zinātņu akadēmijā  un šo uzskaitījumu varētu turpināt vēl un vēl. Drosmīgas un spilgtas bija I. Lazovska runas vēsturiskajā 1988. gada 1./2. jūnija LPSR Rakstnieku savienības valdes paplašinātajā plēnumā, Latvijas Ārstu biedrības dibināšanas  sapulcē 1988.gada 16. septembrī, 1. pasaules latviešu ārstu kongresā un citos sarīkojumos.

Par profesora personības un sabiedriskās dzīves visspilgtāko vainagojumu varēja kļūt viņa ievēlēšana par  atjaunotās Latvijas  pirmo prezidentu 1993. gadā. Tomēr dažādi starpgadījumi un nejaušības, inteliģences rīcības biklums un politiķu intrigas šim nodomam neļāva piepildīties dzīvē.

Protams, I. Lazovskis jau vispirms bija izcils ārsts – internās klīnikas vadītājs, jauno ārstu audzinātājs – pedagogs un profesors, kuram nācās kļūt par svarīgas Latvijas iekšķīgo slimību zinātniskās skolas Zīle – Rudzītis turpinātāju. Šajā ķēdē vispirms iekļaujas „ Klīnisko simptomu un sindromu” atkārtoti  publicējumi,  internās medicīnas mācību grāmatas un „ Haosa teorija slimību izcelsmē un fenomenoloģiska pieeja pacientam”. Protams, bija vēl kāda netverama un grūti aprakstāma cilvēciska stīga, kas saistīja profesoru I. Lazovski ar saviem izcilajiem priekšgājējiem.

1993. gada 1. decembrī I. Lazovskis referēja Latvijas medicīnas vēsturnieku sarīkotā viduslaiku ārsta Paracelza 500 gadu jubilejas sēdē. Runas nobeigumā viņš atzina Paracelza vārdu patiesīgumu – „Dziedniecības augstākā māksla ir mīlestība. Cik mūsos ir mīlestības, tik mēs gūsim arī panākumus pie slimniekiem. Tieši mīlestība ir tā māksla, kura pavada katru veiksmīgu ārstu.”

1999. gadā nāca ziņa par profesora smago slimību. Kāds loks, kāda augšupēja dzīves spirāle sāka saspringt savā pēdējā vijumā. Profesora Ilmāra Lazovska dzīves pavediens aprāvās 2003. gada 19. oktobrī.

Lazovska vienmēr dzīvinošās piemiņas vārdā viņa skolnieku pienākums ir sekot viņa augstajiem inteliģences, morāles un ētikas kritērijiem, kopt un attīstīt iedibinātās zinātniskās sadarbības un medicīniskās prakses tradīcijas.

Godātie kolēģi!

Latvijas Ārstu biedrība organizē savu darbu attālināti.

Apmeklētājus pieņemam tikai pēc iepriekšēja pieraksta!

Ja vēlaties saņemt vai iesniegt dokumentus klātienē, lūgums iepriekš zvanīt pa tālr. 20276668 vai rakstīt e-pastu: info@arstubiedriba.lv.

Aicinām maksājumus, pēc iespējas, veikt elektroniski internetbankā.

LĀB darba laiki, kontakti un rekvizīti: https://www.arstubiedriba.lv/kontakti-rekviziti/

For submitting/receiving documents for certificate of current professional status and good standing please arrange your appointment time by writing to an e-mail: info@arstubiedriba.lv or call to +371 20276668.

Visitors without prior appointment time are not accepted!

Paldies par sapratni!
Latvijas Ārstu biedrība