Author: madara

Godātie kolēģi!
Esiet laipni gaidīti izstādes “Skalpelis un spalvaskāts” atklāšanā 2019. gada 10. decembrī pl. 16.00 Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzejā!
Izstāde veltīta latviešu medicīnas darbiniekiem (ārsti, zobārsti, farmaceiti, medicīnas māsas un citi), kuri savos vaļas brīžos nopietni un nenopietni pievērsās rakstniecībai, izpaužot savas domas un uzskatus dzejā, stāstos, lugās, esejās un atmiņu pierakstos.

Anita Caune

20.07.1930. – 5.12.2019.

5. decembrī aizsaules ceļos devās Latvijas Ārstu biedrības godabiedre, ilggadējā Dzemdību nama vadītāja un galvenā ārste Dr.med. Anita Caune. Sēru vēsti uzzinājām no visu iemīļotās ārstes mazdēla Krišjāņa Caunes:

“Pagājušajā naktī karaliskajā miegā devās mana mīļā Vecmāmiņa. Ilggadējā Rīgas Dzemdību nama vadītāja un galvenā ārste, pirmā Latvijas čempione kalnu slēpošanā, kaislīga teātra mīle, dziesmu karaliene un pirmklasīga personība daudziem jo daudziem, kuriem vijās dzīve ar viņu.

Pateicoties viņai, es iemīlēju skatuvi un atklāju teātra mākslas burvību, bet bērnībā viņa man rādīja zvaigznes un zināja daudz interesanta par tām stāstīt.

Anitas jeb Nitiņas, jeb mūsu ģimenē sauktas par Ninīti fenomens – pāri visiem sasniegumiem un panākumiem viņa bija patiess, īsts, ļoti lielas iedvesmas pilns un neizmērojami mīlošs cilvēks. To, cik liela personība viņa ir, sapratu, kad man bija jau pāri par 20 gadiem, izlasot kādu viņas interviju žurnālā „Latvijas Ārsts” (padalos, jo manuprāt dzīvs stāsts ar skaistu valodu)! Līdz tam viņa bija mana vienmēr iedvesmojošā un pozitīvā Vecmāmiņa, un tāda viņa man vienmēr arī būs.

Anita Caune: “Lai cik stipri mūs mīl, lai cik dāsni dzīve mūs apvelta, katram pienāk tāds brīdis, kad paliec viens ar pasaules nežēlību un nodevību. Tad raud tava dvēsele, un itin neviens tev nespēj palīdzēt, kā tikai tu pats. Tās ir katra cilvēka melnās stundas, kas jāiztur, nedrīkst sabrukt un noslēgties sevī, nedrīkst sākt ienīst un pazemoties. Tas, kurš to ir spējis, ir uzvarējis sevi un lielo tukšumu, un tam cilvēkam vairs ne no kā nav jābaidās.””

Dr. med. Anita Caune pēc augstskolas beigšanas 1955. gadā strādājusi Paula Stradiņa klīniskajā slimnīcā, no 1971. gada bijusi Rīgas Dzemdību nama galvenā ārsta vietniece (1971–1984), vēlāk ilgus gadus galvenā ārste (1984–1996). 1980. gadā ieguvusi LPSR Nopelniem bagātās ārstes nosaukumu. 2009. gadā ievēlēta par Latvijas Ārstu biedrības godabiedri.

Latvijas Ārstu biedrība izsaka visdziļāko līdzjūtību Anitas Caunes tuviniekiem, draugiem, kolēģiem!

Latvijas arodslimību ārstu asociācija (LAĀA) dibināta 1994. gada 9. decembrī. Par tās prezidenti tika ievēlēta profesore Maija Eglīte, par viceprezidenti – Tija Zvagule. Nodibinot asociāciju, sākotnējais biedru skaits bija 35 ārsti. 2006. gadā LAĀA tika pārdēvēta par Latvijas arodslimību ārstu biedrību (LAĀB). Tā sekmīgi darbojas jau 25 gadus, biedru skaits šajos 25 gados ir palielinājies 10 reizes. Pašreiz biedrībā ir 367 ārsti.

Latvijas arodslimību ārstu biedrības darbība un arodveselības nozare Latvijā ir cieši saistītas. 2008. gadā Latvijas ārstu biedrībā tika nolemts apvienot vienā specialitātē Latvijas arodveselības ārstus un arodslimību ārstus. Tagad esam viena specialitāte – Arodveselības un arodslimību ārsti (specialitātes kods P 53).

Vieni no galvenajiem LAĀB uzdevumiem ir bijuši attīstīt aroda jeb darba medicīnas specialitāti Latvijā, piedalīties arodveselības un darba drošības (AVDD) stratēģijas veidošanā, ņemot vērā, ka mūsu sabiedrībā un darba dzīvē notiek straujas pārmaiņas, mainās nodarbinātība, notiek darbaspēka demogrāfiskās izmaiņas, palielinās starptautiskās sadarbības iespējas u.c.

Pirms 25 gadiem mēs apzinājām ārstus, kuri padomju laikos jau bija strādājuši rūpniecībā kā t.s. ceha ārsti un uzaicinājām viņus ņemt dalību LAĀB. Mēs noorganizējām viņu kvalifikācijas celšanu un gatavojām jaunus speciālistus.

Toreiz bija svarīgi izprast kā veidot arodveselības sistēmu atbilstoši pasaules paraugiem, pareizi nospraust tās mērķus un uzdevumus, apzināties, ka arodveselības nozare ir komandas darbs, ka arodveselības un arodslimību ārstiem ir jāsastrādā ar pārējiem komandas locekļiem – darba higiēnistiem, darba aizsardzības speciālistiem, inženieriem u.c., jāizstrādā programma speciālistu gatavošanai un nepārtrauktai kvalifikācijas celšanai.

LAĀB galvenie uzdevumi pirms 25 gadiem:

• attīstīt arodveselības un darba jeb aroda medicīnas specialitātes valstī;
• piedalīties arodveselības un darba drošības stratēģijas un nozares attīstībā valstī;
• sagatavot speciālistus aroda veselībā un aroda medicīnā.

LAĀB ir veikusi lielu darbu speciālistu sagatavošanā un arodveselības nozares attīstībā. Tās galvenie darbības virzieni:

• izstrādāta arodveselības un arodslimību ārstu sertifikācijas un resertifikācijas kārtība;
• organizēti pieredzes apmaiņas braucieni uz ārzemēm, piedalīšanās starptautiskos kursos, semināros un konferencēs, kā arī starptautisku pasākumu organizācija Latvijā;
• ņemta līdzdalība arodveselības nozares veidošanā Eiropā;
• sadarbībā ar citu valstu speciālistiem izstrādāti un veikti starptautiski pētniecības projekti par darba vides ietekmi uz nodarbināto veselību;
• regulāri tiek organizētas LAĀB konferences un ārstu kvalifikācijas celšanas kursi, tiek ņemta dalība rezidentu un doktorantu apmācībā; kā arī dalība likumdošanas un normatīvo materiālu izstrādāšanā;
• sagatavoti informācijas materiāli (grāmatas, bukleti, rakstu krājumi, vadlīnijas, lekciju un video materiāli).

Arodveselības un arodslimību ārsti iegulda nozīmīgu darbu arodveselības, aroda medicīnas un darba drošības nozaru attīstībā.  Sakarā ar iestāšanos Eiropas Savienībā Latvijā notiek lielas izmaiņas likumdošanā, mainās normatīvo dokumentu prasības. Par AVDD juridisko pamatu kalpo darba aizsardzības likums (stājies spēkā ar 2002.g. 1. janvāri). Pamatideja – darba aizsardzības pasākumiem ir jābūt balstītiem uz darba vietu riska novērtējuma datiem. Riska novērtējumā ir 2 etapi, kuros loma ir arī arodveselības un arodslimību ārstiem: riska faktoru identifikācija – jāsaprot, kuri ir tie faktori, kas var ietekmēt  nodarbinātos; riska faktoru novērtējums – kādu risku šie faktori rada veselībai.

Svarīga ir arodslimību savlaicīga atklāšana, diagnosticēšana un reģistrācija. Starptautiskā darba organizācija (SDO) regulāri izstrādā arodslimību sarakstus, kam ir rekomendējoša nozīme. Pēdējais arodslimību saraksts apstiprināts SDO ekspertu sapulcē 2009.g. Latvijā ir izstrādāts savs arodslimību saraksts; tas publicēts LR MK noteikumos Nr. 908 (06.11.2006) Arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtība (1. pielikums) ar grozījumiem MK noteikumos Nr. 53 (19.012010.). Minētie MK noteikumi nosaka arodslimību izmeklēšanas un uzskaites kārtību, arodslimību sarakstu, arodslimību izraisītāju faktoru un to lietojuma kategoriju sarakstu.

Arodslimības diagnozi ir tiesības apstiprināt Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Aroda un radiācijas medicīnas centra arodslimību ārstu komisijai, kuras sastāvā ir arodveselības un arodslimību ārsti, neirologs un ja nepieciešams, citi speciālisti. Latvijā novērojama strauja aroda saslimstības palielināšanās – 12 reizes pēdējo 25 gadu laikā. Kā nozīmīgus faktorus šajā sakarībā ir jāmin arodveselības un arodslimību ārstu zināšanu uzlabošanos un nodarbināto obligāto veselības pārbaužu kvalitātes celšanos.

Arodveselības nozares attīstību Latvijā veicina LAĀB līdzdalība arodveselības nozares veidošanā Eiropā, tās biedriem ņemot  dalību dažādās Eiropas organizācijās. LAĀB kļuvusi par biedru Eiropas Vasaras skolu Aroda medicīnā asociācijā (EASOM), kuras mērķis ir apmācīt speciālistus un izplatīt zināšanas aroda medicīnas nozarē Eiropā. Šovasar Vasaras skola ar labām sekmēm augusta beigās tika sarīkota Rīga un tika veltīta tādai svarīgai tēmai kā Aroda onkoloģiskās slimības.

Vairāki LAĀB biedri ir eksperti Medicīnas speciālistu Eiropas apvienības (UEMS) Aroda medicīnas sekcijā; Eiropas darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras Riska novērtēšanas grupā; EK Eiro atoma ekspertu grupā.

Ņemam arī dalību ES Darba drošības un veselības aizsardzības aģentūras Latvijas Nacionālā kontaktpunkta Informācijas padomē (http://osha.lv) un Eiropas veselības veicināšanas darba vietās sadarbības tīkla Latvijas Nacionālā kontaktpunktā (www.enwhp.org).

Mūsdienās arodveselības un arodslimību ārsta loma arvien vairāk palielinās, jo daudzas arodslimības ir iespējams ārstēt, ja tās atklāj sākuma stadijās. Sakarā ar jaunajām problēmām darba vidē  (darbs ar augstām tehnoloģijām, datoriem, jauno materiālu risku, pārāk intensīvu darbu, informācijas pārpilnību u.c.) mūsdienās mainās aroda patoloģijas raksturs. No viena faktora izraisītām tipiskām arodslimībām tās mainās uz daudzu faktoru iztaisītām komplicētām slimībām.

Viss minētais nosaka LAĀB lomu mūsdienu medicīnā. Nospraustie mērķi un uzdevumi 25 gadu laikā lielākā mērā ir realizējušies un aroda veselības un aroda medicīnas specialitātes attīstība turpinās. Cenšamies būt palīgi nodarbinātajiem un darba devējiem.

Maija Eglīte, Dr.habil.med., profesore, Rīgas Stradiņa universitātes Aroda un vides medicīnas katedras vadītāja, Latvijas arodslimību ārstu biedrības prezidente

Ilze Feldberga, Latvijas arodslimību ārstu biedrības sekretāre