Author: madara
Piektdien darbību uzsāks vakcīnas pret Covid-19 agrīnās pieteikšanās vietne www.manavakcina.lv
Saskaņā ar Latvijā apstiprināto vakcinācijas pret Covid-19 plānu, ir izveidota Covid-19 vakcīnas agrīnās pieteikšanās vietne www.manavakcina.lv, kura tiks atvērta iedzīvotājiem piektdien, 5. februārī, plkst. 10.00. Agrīnās pieteikšanās mērķis ir efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes un jaudas. Iedzīvotāji tiek aicināti nesteigties reģistrēt savus pieteikumus pirmajās vietnes darbības dienās. Pirmie vakcīnas saņems tie iedzīvotāji, kas iekļauti prioritārajās grupās. Visi pārējie viena kalendārā mēneša laikā saņemtie iedzīvotāju pieteikumi tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa.
Jau tuvākajā laikā tiks atvērta arī vakcinācijas tālruņa līnija, kas būtiska daudziem mūsu iedzīvotājiem, tostarp arī daļai mūsu senioru. Iedzīvotāji virs 60 gadu vecuma ir arī viena no pirmajā prioritārajām grupām, kas tiks aicināta vakcinēties – gan tie, kas paši būs pieteikušies, gan arī tie, kurus ģimenes ārsti būs uzrunājuši.
Vakcinācija pret Covid-19 ir brīvprātīga. Vietne palīdzēs iegūt informāciju par iedzīvotāju nodomu vakcinēties, kā arī efektīvi plānot vakcinācijas kabinetu noslodzes.
www.manavakcina.lv ir pirmais no plānotajiem veidiem, kā iedzīvotāji Latvijā varēs pieteikties vakcīnas pret Covid-19 saņemšanai. Šobrīd turpinās darbs pie pārējo reģistrēšanās veidu ieviešanas. Par katra reģistrācijas veida darbības uzsākšanu Veselības ministrija nodrošinās detalizētu informāciju. Drīzumā vietne www.manavakcina.lv būs pieejama arī krievu valodā.
Kopumā Latvijas iedzīvotāji varēs reģistrēties vakcīnas saņemšanai četros veidos:
- vietnē www.manavakcina.lv;
- zvanot pa bezmaksas tālruni (tālruņa līnija uzsāks darbu februāra laikā);
- darba devēji varēs iesniegt savu darbinieku sarakstus (primāri iedzīvotāji tiek aicināti pieteikties individuāli, negaidot darba devēja rīcību);
- ar ģimenes ārstu palīdzību.
Vakcinācijas kārtība tiks plānota pēc prioritāro grupu principa, kur priekšroka vispirms tiek dota cilvēkiem, kuru dzīvība vai veselība Covid-19 dēļ ir visvairāk apdraudēta. Iedzīvotāju prioritārās grupas ir šādas: veselības aprūpes darbinieki, ilgstošas sociālās aprūpes centru darbinieki un to klienti, personas virs 60 gadu vecuma, personas ar hroniskām slimībām, personas, kuras dzīvo vienā mājsaimniecībā ar bērniem, kam ir noteiktas hroniskas un imūnsupresējošas slimības, personas, kas mājās aprūpē smagi slimas personas, izglītības iestāžu darbinieki, operatīvo dienestu darbinieki, nozaru identificētie kritiskie darbinieki, uzņēmumu darbinieki, kas saskaras ar lielu skaitu cilvēku un kur nevar ievērot divu metru distanci un tad visa sabiedrība. Iedzīvotāji tiek aicināti godprātīgi norādīt piederību kādai no šīm grupām, jo šie dati tiks salīdzināti ar veselības vai citos reģistros esošo informāciju.
Nevienam no pieteikšanās kanāliem nav paredzēta priekšrocība vakcinācijas secības plānošanā. Neatkarīgi no tā, vai pieteikums viena mēneša ietvaros tiks saņemts vietnē www.manavakcina.lv vai arī pa tālruni (vēlāk arī citos veidos), brīdī, kad vakcīnas būs pieejamas, šie dati tiks izmantoti vakcinācijas procesa plānošanai un organizēšanai.
Visi saņemtie pieteikumi vakcīnai viena kalendārā mēneša laikā tiks apstrādāti vienlīdzīgi, pēc nejaušības principa. Tas nozīmē, ka februārī saņemtie pieteikumi tiks apstrādāti vienlaicīgi un šie iedzīvotāji saņems aicinājumu vakcinēties uz pieteikumā norādīto e-pasta adresi un tālruņa numuru, tiklīdz vakcīnas būs pieejamas un vakcinācijas punkts pieejams.
Lai nodrošinātu maksimāli ātru vakcinācijas procesu, ieplānots darbs pie vienotas vakcinācijas procesa IT sistēmas, kas palīdzēs nodrošināt efektīvu loģistiku brīdī, kad Latvijā ienāks lielākas kravas ar vakcīnām.
www.manavakcina.lv vietnes datu pārzinis un datu apstrādātājs ir Veselības ministrija. Vietni uztur un tā atrodas uz Nacionālā veselības dienesta (NVD) tehniskajiem resursiem. Vietni izstrādāja SIA ZZ Dats. Ņemot vērā agrīnās pieteikšanās uzsākšanu, ir veikti papildinājumi arī biežāk uzdotajos jautājumos par vakcinācijas procesu: https://www.spkc.gov.lv/lv/manavakcinalv
Pēc valstī apstiprinātā vakcinācijas plāna februārī turpināsies mediķu vakcinācija, kā arī tiks uzsākta ilgstošas sociālās aprūpes darbinieku un klientu vakcinācija, kā arī daļa senioru.
Kontakti:
Veselības ministrijas Vakcinācijas projekta birojs
Ieva Stūre, ieva.sture@vm.gov.lv, 29450530
Agnese Strazda, agnese.strazda@vm.gov.lv, 29149306
Veselības nozares organizācijas: Jāpārskata veselības aprūpes pakalpojumu tarifi
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Māsu asociācija (LMa), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA), Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB) un Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) aicina Saeimu un valdību nekavējoties pārskatīt spēkā esošos veselības aprūpes pakalpojumu tarifus, pretējā gadījumā piešķirtais finansējuma palielinājums nozarei nebūs pietiekams, lai 2021. gadā palielinātu mediķu atalgojumu par 25%.
“Veselības nozares profesionālās organizācijas ir nosūtījusi vēstuli Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam un veselības ministram Danielam Pavļutam, kā arī Saeimai, vēršot uzmanību, ka pēdējo gadu veselības aprūpes budžeta pieaugums ir devis iespēju kaut nedaudz palielināt atalgojumu Latvijas veselības aprūpē strādājošajiem, daļēji izlīdzinot gadu desmitiem ilgušo netaisnību. Tomēr tas konceptuāli nerisina katastrofālo finansējuma deficītu šajā valstij un sabiedrībai nozīmīgajā tautsaimniecības nozarē,” atzīmē LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Organizācijas vēstulē valsts amatpersonām norāda, lai Latvijas veselības aprūpe būtu mūsdienīga un atbilstu pacientu vajadzībām, ir steigšus jāpārskata esošie veselības aprūpes pakalpojumu tarifi. Nepieciešams paredzēt lielāku valsts finansējumu veselības aprūpes pakalpojumiem, kas ne tikai segtu visas pakalpojuma izmaksas, ļautu plānveidīgi attīstīt infrastruktūru, bet arī būtiski palielinātu jau esošo pakalpojumu pieejamību un sniegtu iespēju piedāvāt jaunus, mūsdienu vajadzībām atbilstošus pakalpojumus un medikamentus.
“Nav pieņemami, ka ārstniecības iestādes ir spiestas paplašināt maksas pakalpojumu apjomu un cenas, lai tādējādi tiktu nosegta arī valsts apmaksāto pakalpojumu pašizmaksa. Turklāt ārstniecības iestādes vadītājs jau ilglaicīgi atrodas ķīlnieka lomā, jo no šiem zemajiem tarifiem jāspēj segt arī materiālu iegādes un infrastruktūras uzturēšanas izmaksas, kas katru gadu pieaug,” norāda VADDA izpilddirektore Ināra Pētersone.
Pretējā gadījumā (bez tarifu pārskatīšanas) veselības aprūpē strādājošo atalgojuma pielikums arī 2021.gadā nebūs apsolītajā līmenī, jo būs jānodrošina samaksu par personāla aizvietošanu, slimības pabalstiem un atvaļinājumiem, kas pieaugs pateicoties Covid-19 piemaksām un virsstundām. Līdz ar to 2021.gadā tarifu pieaugums nedos iespēju palielināt veselības aprūpē strādājošo algas par plānotajiem 25%. Tāpēc šajā kritiskajā situācijā vissvarīgākais būtu veidot vienotu un ilgtermiņa pieeju veselības aprūpei un tās finansējumam, lai nodrošinātu esošos nozares cilvēkresursu saglabāšanu un jaunu piesaisti nākotnē.
LU gada balva profesoram Andrim Rubinam Alma Mater 2021
Šā gada 28.janvarī LDVA prezidentam, LU MF Dermatoveneroloģijas katedras vadītājam profesoram Andrim Rubinam Latvijas universitates rektors Indriķis Muižnieks pasniedza Gada Balvu par ieguldījumu Dermatoloģijas attīstībā Latvija un Pasaulē.
Pētījums “Ar dzimumu saistītas vardarbības pieredze ārstu praksē”
Mani sauc Anna Pentjugova, esmu Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 6.kursa studente.
Kopā ar Dr. Miskovu veicu zinātniski pētniecisko darbu par tēmu “Ar dzimumu saistītas vardarbības ietekme uz sieviešu seksuālo funkciju” . Pētījuma īstenošanai tika izveidota anketa, kas ir paredzēta ginekologiem, dzemdību speciālistiem, ģimenes ārstiem un ārstiem-rezidentiem, kā arī citu specialitāšu ārstiem.
Anketas mērķis ir uzzināt par ārstu pieredzi saskaroties ar sievietēm, kas ir piedzīvojušas vardarbību. Anketas beigās ir pievienots pašizveidots standartizēts vardarbības skrīninga protokols. Tā pielietojums ikdienas ārstu praksē varētu palīdzēt atkārtoti pievērst uzmanību vardarbības sarkanā karoga pazīmēm, lai spētu efektīvāk identificēt vardarbības upurus un agrīni uzsākt atbilstošas palīdzības sniegšanu.
Piedalīšanās anketēšanā ir brīvprātīga un anketa ir anonīma, Jūsu sniegtā informācija tiks izmantotas tikai apkopotā veidā šī pētījuma ietvaros. Anketas aizpildīšana neprasīs daudz laika un tas nebūs sarežģīti.
Pētījums par kairinātu zarnu sindromu
Es, LU Medicīnas fakultātes 6.gada students, Rasheed Bazbouz veicu pētījumu par kairinātu zarnu sindromu dr. Intas Zīles vadībā.
Kairinātu zarnu sindroms (KZS) ir 10-20% cilvēku, tas ietekmē kā pašsajūtu, tā arī dzīves kvalitāti. Šī pētījuma mērķis ir labāk izprast KZS un uzlabot tā ārstēšanas iespējas. Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par kairinātu zarnu sindromu šādā aspektā. Jūsu pieredze mums ir svarīga, lai apzinātu, kā KZS ietekmē Latvijas iedzīvotājus.
Aptaujas aizpildīšana prasīs 20-30 minūtes. Dalība pētījumā ir brīvprātīga. Aptaujas jautājumi ir noformulēti skaidri, reti, bet kāds no tiem var radīt nepatīkamas pārdomas. Jebkurā brīdī, pirms ir nospiesta poga “pabeigt”, Jūs varat atsaukt savu dalību pētījumā. Jūsu aizpildītajai anketai tiek piešķirts gadījuma kārtas numurs. Pētījums nodrošinās konfidencialitāti– google nodrošina anonīmo aptaujas formu datu drošību atbilstoši ES Fizisko personas datu aizsardzības regulai. Visi pētījumā iegūtie dati ir anonīmi, tiek izmantoti apkopotā veidā. Pētījuma rezultāti tiks publicēti, lai Jūs un citi pacienti varētu iegūt no pētījumā gūtajām atziņām.
Anketa:
Latviešu val.: https://docs.google.com/forms/d/1bIBb3nQSWLgE6TxjUznhkSiGovjPgtSUDqbrmaGRn7k/edit?usp=sharing
English: https://docs.google.com/forms/d/1kVl1c0GyzGkmyuFi9ABPqoFJjAsBRfuVZM_i2Bu2bcU/edit?usp=sharing
Mūžībā devies profesors Jānis Raibarts
Mūžībā devies Latvijas Ārstu biedrības Goda biedrs, profesors Jānis Raibarts (17.09.1939.-03.01.2021.).
Jānis Raibarts dzimis 1939. gadā Rīgā, beidzis Rīgas Medicīnas institūtu (1964) un strādājis par ārstu Daugavpilī un Rīgā. Kopš 1968. gada Jānis Raibarts docējis Rīgas Medicīnas institūtā (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte), viņa nodarbības bija neaizmirstams posms katra topošā ārsta studijās. Laiks, ko katrs students vadījis kādreizējās Hospitālās terapijas katedrā (tagad – Iekšķīgo slimību katedra), bija sarežģītākais, saturā bagātākais un, iespējams, mācību ziņā grūtākais viņa studiju dzīvē. Jānis Raibarts nevienam studentam nekad nav devis atlaides, līdz ar to nodarbību atstrādes kļuva par otro hospitālās terapijas ciklu. Jāņa Raibarta lekcijas studentiem un ārstiem ir leģendāras. Jānis Raibarts padziļināti pētījis hipertensiju. Profesors piedalījies Latvijas vadlīniju izstrādē internās medicīnas nozarē.
Profesors Jānis Raibarts 2014. gadā saņēma profesora Ilmāra Lazovska balvu par ieguldījumu medicīnā.
Ilgos darba gadus Rīgas 1. slimnīcā un P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Jānis Raibarts kolēģu vidū bija iemīļots konsultants un padomdevējs, bet pacientiem – zinošs, ieinteresēts, pieredzējis ārsts.
Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!
