LATVIJAS ĀRSTU BIEDRĪBAS INFORMATĪVĀ SISTĒMA
Šobrīd sistēma nav pieejama.
Notiek tehniskie uzlabojumi.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.
Šobrīd sistēma nav pieejama.
Notiek tehniskie uzlabojumi.
Atvainojamies par sagādātajām neērtībām.
In 2020-21, the influenza activity in Europe remained at a low level throughout the flu season, due to
various public health and social measures implemented to reduce transmission of SARS-CoV-2.
However, it is expected that the seasonal influenza virus will circulate much more in the forthcoming
winter, as social mixing and social contact now return in many European countries. In addition,
because of the low incidence of flu last year, a lower level of natural population immunity against
influenza is expected for the 2021-22 season, which could increase transmission and the burden of
disease in people.
Therefore, European healthcare professionals highly recommend people, especially those belonging
to an at-risk group, to adequately protect themselves from potential serious illness by getting an
influenza vaccine also this year. Moreover, it is crucial that people maintain hygiene measures and
avoid unnecessary physical crowding.
In order to secure sufficient protection against the influenza across Europe, the Coalition for
Vaccination specifically reminds healthcare professionals to:
• Lead by example and make sure they are vaccinated against the influenza also this year;
• Be vigilant for potential lower uptake of influenza vaccination among their at-risk patients and
encourage them pro-actively to take the flu vaccine;
• Provide credible and reliable information on vaccinations while discussing possible questions
patients may have.
The Coalition for Vaccination also calls on the EU, national and regional health authorities to:
• Ensure timely supply of influenza vaccines and adequate support to healthcare professionals
who give them;
• Involve and support healthcare professionals as trusted sources for the public in
communication on influenza vaccination to secure sufficient uptake;
• Strengthen collaboration with healthcare professionals’ organisations as key partners to help
increasing trust in vaccines, fighting vaccine hesitancy and achieving higher uptake overall
within local communities.
This statement is launched on the occasion of the Flu Awareness Week, organised by WHO/Europe.
The European Centre for Disease Prevention and Control (ECDC) provides useful information on flu
vaccination here.
The Coalition for Vaccination brings together European associations of healthcare professionals and
relevant student associations in the field. It was convened by the European Commission in 2019 with
an aim to support delivering accurate information to the public, combating myths around vaccines and
vaccination, and exchanging best practices on vaccination. More information about the Coalition for
Vaccination can be found here.
@CoalitionForVax
Covid19 izraisītā un eskalētā epidemioloģiskā situācija Latvijā un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes izsīkums neapstrīdami uzskatāma par kritiskiem. Neapšaubāmi lielākā daļa sabiedrības vēlas un gaida ātrus, radikālus valdības un Saeimas lēmumus. Vienlaikus jāapzinās, ka ar Covid19 saistītie lēmumi skar daudz plašāku sociālo, ekonomisko un arī politisko jautājumu spektru.
Analizējot Latvijas šībrīža politisko vidi, cilvēkiem ar plašāku ģeopolitisku redzējumu nav noslēpums, ka pietiekami aktīvi Latvijā darbojas cilvēki un spēki, kas ieinteresēti valsts stabilitātes iedragāšanā, valsts pārvaldes diskreditācijā, sabiedrības šķelšanā un līdz ar to iespējamu politisku pārmaiņu gatavošanā. Covid19 tēma ir ļoti pateicīga barotne šādai apslēptai hibrīdinvāzijai, kas sniedzas tālu aiz sabiedrības veselības tematikas.
LĀB vārdā izplatītais paziņojums un aicinājums valdībai demisionēt ir ļoti emocionāls, skarbs un uzstājīgs. Nevar noliegt, ka ārstu emocijas un pacietība sasniegusi galēju robežu. Vienlaikus nevar arī nepamanīt šī dokumenta un tajā formulēto prasību nepārprotamo politisko raksturu, kas redakcionāli vietām pat atgādina nesen dibinātu politiskās opozīcijas partiju uzstādījumus. Šāds dokuments biedrības vārdā būtu apspriežams, pieņemams, balsojams un publiskojams augstākajā organizācijas lēmējinstitūcijā – LĀB valdē.
LĀB izveidotā darba grupa līdz šim izcili pildījusi sev deleģētās funkcijas Covid19 profilakses un apkarošanas jautājumos, mobilizējot gan veselības aprūpes darbiniekus, gan aktīvi ietekmējot sabiedrisko domu, un līdz ar to politiķu rīcību. Saturiski darba grupa līdz šim darbojusies nevainojami un produktīvi, ievērojami uzlabojot biedrības tēlu un reitingus.
Vienlaikus tomēr jāuzsver, ka statūtos formulētie biedrības mērķi ir daudz plašāki. Aktīvai kopējai publiskai darbībai fundamentālu lēmumu pieņemšanā, kas satur arī politiskas un valsts pārvaldes tēzes, nav atbalstāma separātiska rīcība, apejot koleģiāli izveidoto LĀB vadību.
LĀB ir aktīvi jāturpina darboties veselības aprūpes sistēmas, tajā strādājošo ārstniecības personu un pacientu interesēs, vienlaikus rūpējoties par pašu svarīgāko – stabilu Latvijas valsti.
Cieņā V.Boka
LĀB valdes loceklis
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) aicina valdību izbeigt skatīties uz krīzes situāciju veselības aprūpē kā politisku procesu un neignorēt ekspertu un veselības aprūpes profesionāļu viedokli.
LĀB, LJĀA un LMa uzskata, ka valstī esošās ilgstoši smagās situācijas cēlonis ir valdības nespēja konstruktīvi un pārdomāti vadīt krīzi. Diemžēl pēdējo valdības pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas būs simtiem un tūkstošiem mirušo. Valdības rīcība vairs nav tikai neizlēmīga, tā ir uzskatāma par nolaidīgu un noziedzīgu pret Latvijas iedzīvotājiem.
Esošajā situācijā vienīgais veids, kā ierobežot nekontrolēto Covid-19 izplatību, ir nekavējoties un maksimāli ierobežot nevajadzīgus iedzīvotāju kontaktus. Ierobežojumiem ir jābūt stingriem, skaidri saprotamiem, tūlītējiem un labi kontrolējamiem. Lēmumu pieņemšana nedrīkst būt novilcināta, tai jābūt operatīvai un konstruktīvai.
Jau šobrīd veselības aprūpes pakalpojumi ir būtiski ierobežoti, kas daudziem liedz saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Ja valdības lēmumi netiks mainīti, veselības aprūpes sistēma nespēs sniegt palīdzību arī simtiem ne-Covid-19 pacientu neatliekamās, dzīvību apdraudošās situācijās. Medicīnas darbinieki jau tagad ir spiesti šķirot pacientus. Tādējādi valdība piespiež ārstus pieņemt lēmumu, kuriem sniegt palīdzību, kuriem nē, kuriem ļaut dzīvot, bet kuriem mirt. Brīdinām, ka ilgtermiņā par to atbildība būs jāuzņemas nevis medicīnas darbiniekiem, bet valdībai un politiķiem.
Covid-19 epidemioloģiskā situācija ir valsts drošības un pastāvēšanas jautājums. Mūsu partneri Eiropā un pasaulē ar bažām seko līdzi notiekošajam Latvijā, mūsu valdības nespējai pieņemt izlēmīgus un valstiski svarīgus lēmumus, nodrošināt pat elementārus slimību ierobežojošus pasākumus.
Valdības vadītājs priecājas par demokrātiski pieņemtiem lēmumiem un norāda, ka ekspertus ir tikai jāuzklausa. Vienlaikus premjers ir aizmirsis, ka politiķiem agrāk vai vēlāk būs jāuzņemas pilna atbildība par pagājušās nedēļas lēmumiem un viņi nevarēs vainot kādu citu. Vai šī valdības atbildība būs tikai morāla un politiska?! Nē! Valdība savos lēmumos ir absolūti neētiska, jo augstāk par cilvēku dzīvību vērtē īstermiņa ieguvumus, piemēram, teātra vai koncerta apmeklējumu. Profesionālās mediķu organizācijas uzskata, ka esošā situācija nepārprotami parāda valdības nespēju risināt krīzes situāciju valstī, tāpēc likumsakarīga būtu valdības demisija un neatkarīgu profesionāļu valdības izveidošana.
TV24 raidījumā „Preses klubs” 13. Saeimas deputāts (NA) Jānis Dombrava paziņoja, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, esot ļoti augsts onkoloģisko saslimšanu līmenis un tā esot tieša ģimenes ārstu nolaidība. Vēl vairāk – Jānis Dombrava paziņoja, ka “Ģimenes ārstiem absolūti nerūp savi pacienti, viņi vienkārši saņem naudu un priecājas, ka pacienti īpaši neinteresējas.”
Latvijas Ārstu biedrības valde uzskata, ka Jāņa Dombravas paziņojumi un spriedumi ne tikai apliecina, ka viņam nav pat aptuvena priekšstata par veselības aprūpi un viņš neorientējas ne primārās veselības aprūpes organizācijā, ne kvalitātes novērtēšanā un tās vadībā, bet atļaujas sniegt paziņojumus, kas satur naida runas elementus pret konkrētu Latvijas iedzīvotāju grupu – ģimenes ārstiem. Šie viennozīmīgie naida runas elementi kurina naidu pret ģimenes ārstiem, samazina uzticamību primārai aprūpei, slimību profilaksei, slimību, tai skaitā onkoloģisko slimību – savlaicīgai diagnostikai.
Latvijas Ārstu biedrības valde aicina Saeimas deputātu Jāni Dombravu 2 darba dienu laikā (līdz 6. oktobrim plkst. 17.00) sniegt konkrētus pierādījumus, kas pamatotu viņa izteikumus pret ģimenes ārstiem, bet –, ja tādu nav, uz sava rēķina publiski atvainoties.
Latvijas Ārstu biedrības valde aicina partijas – Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” valdi un Saeimas frakciju paskaidrot –, vai Jāņa Dombravas publiski paustais, naida runu saturošais paziņojums ir vai nav partijas un frakcijas viedoklis, un ja šis ir politiskā spēka viedoklis – 2 darba dienu laikā (līdz 6. oktobrim plkst. 17.00) sniegt konkrētus pierādījumus, kas pamatotu šādu partijas nostāju un negatīvu attieksmi pret ģimenes ārstiem.
Latvijas Ārstu biedrības valde aicina Saeimas prezidiju divu darba dienu laikā sniegt savu viedokli par deputāta Jāņa Dombravas izteicieniem, un novērst šādus – pret medicīnas darbiniekiem vērstus agresīvus un veselības aprūpi diskreditējošus paziņojumus no vāji izglītotu deputātu puses.
Latvijas Ārstu biedrības valde atgādina, ka tikai ļoti neprofesionālās un nepārdomātās Ministru kabineta un Veselības ministrijas rīcības dēļ 2020. gadā tika iedragāta savlaicīga onkoloģisko slimnieku savlaicīga diagnostika un agrīna ārstēšana, bet Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kā pozīcijas partija ir līdzatbildīga par valdības rupjām kļūdām arī Veselības aprūpē.
Latvijas Ārstu biedrības valde atgādina – Jāņa Dombravas rīcība ir klajā pretrunā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu, tādēļ LĀB, nesaņemot konkrētos pierādījumus, aicinās deputātu nolikt savu mandātu, kā arī vērsīsies tiesībsargājošajās institūcijās par naida runas teikšanu.
Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā
Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents
Dr. Māris Pļaviņš
Konferences programma
14.00 – 14.05 | Konferences atklāšana |
14.05 – 14.35 | Neirogrāfijas praktiskā nozīme Maksims Timčenko, neirologs |
14.35 – 15.15 | Elektromiogrāfija un tās indikācijas Dr. med. Viktorija Ķēniņa, neiroloģe |
15.15 – 15.45 | Elektroencefalogrāfijas pielietošanas vadlīnijas Santa Ašmane, neiroloģe |
15.45 – 16.00 | PĀRTRAUKUMS |
16.00 – 16.30 | Neirofizioloģiskie izmeklējumi (QST/QSART/neirometrija) smalko šķiedru polineiropātijas diagnozes noteikšanā Dmitrijs Glazunovs, neirologs Profesors Guntis Karelis, neirologs |
16.30 – 17.00 | Ultrasonogrāfija un perifēro nervu slimības Profesors Guntis Karelis, neirologs |
17.00 – 17.30 | Miega izmeklējumi klīniskā praksē Madara Mičule, neiroloģe, miega speciāliste Marta Celmiņa, pediatre, miega speciāliste |
* Programmā iespējamas izmaiņas
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” par dalību konferencē ārstniecības personām tiek piešķirti 6 tālākizglītības punkti.
1) KONFERENCE NOTIKS TIEŠSAISTĒ!!! Konferences tiešraidi 2021.gada 29. oktobrī varēs skatīties dalībnieki, kuru dalības maksa LĀB būs saņemta līdz 27. oktobrim. (Ja dalības maksa tiek veikta 27. oktobrī vai vēlāk, nepieciešams atsūtīt uz e-pastu macibucentrs@arstubiedriba.lv maksājuma uzdevumu.)
28. oktobrī dalībnieki pieteikumā norādītajā e-pastā saņems informāciju par pieslēgšanos konferences tiešraidei.
2) PĒC KONFERENCES visi, kas būs samaksājuši dalības maksu, varēs skatīties konferences video ierakstu www.kursiarstiem.lv
Dalības maksa:
– 15 EUR – LĀB individuālajiem biedriem, rezidentiem, studentiem, ārstu palīgiem, funkcionālajiem speciālistiem, māsām
– 20 EUR – pārējiem
KONFERENCES DALĪBAS MAKSA NETIEK ATMAKSĀTA! VISIEM, KAS BŪS SAMAKSĀJUŠI DALĪBAS MAKSU, BET KONFERENCES DIENĀ NEVARĒS PIEDALĪTIES, TIKS NODROŠINĀTA IESPĒJA NOSKATĪTIES KONFERENCES IERAKSTU UN SAŅEMT TĀLĀKIZGLĪTĪBAS PUNKTUS*
* Tālākizglītības punktu skaits tiešraidei un lekciju ierakstam www.kursiarstiem.lv neatšķiras!
APLIECĪBA pēc konferences pieejama vietnē www.arstubiedriba.lv vai lab.arstubiedriba.lv – sadaļā “Mans profils”.
Lai saņemtu apliecību par dalību konferences tiešraidē, dalībniekam:
– Zoom tiešraides laikā jānorāda savu VĀRDU un UZVĀRDU;
– jāpiedalās vismaz 80% no konferences laika.
Ja ir jautājumi, sazinieties ar Latvijas Ārstu biedrības mācību centru: e-pasts macibucentrs@arstubiedriba.lv un tālr. 29428133
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) uzskata, ka Latvijas politiķu attieksme pret veselības aprūpes nozari ir bezatbildīga, tāpēc cilvēkresursu trūkums medicīnā ir sasniedzis katastrofālu līmeni. Organizācijas uzstāj, ka politiķiem ir jārod papildu finanšu līdzekļi veselības aprūpes prioritātēm. Pretējā gadījumā finansējums veselības aprūpei 2022. līdz 2024. gadam joprojām būs vairāk nekā divas reizes mazāks nekā citās Eiropas valstīs.
“Slims cilvēks – slima valsts! Veselības aprūpē strādājošie ir noguruši ne tikai no pārslodzes, mēs izdegam, jo politiķu nejēdzīgo lēmumu dēļ mēs saviem pacientiem nevaram sniegt mūsdienīgu un efektīvu ārstēšanu. Daudz smagāk par garajām darba stundām ir noskatīties, kā par invalīdiem kļūst vai no dzīves aiziet cilvēki, kurus būtu iespējams izglābt, ja vien valstij būtu ilgtermiņa plāns veselības nozares attīstībai un politiķiem drosme pārskatīt valsts budžeta tēriņu lietderību,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.
Organizācijas vērš uzmanību, ka valdības sagatavotais valsts budžeta finansējuma piedāvājums neparedz palielināt nozares finansējuma īpatsvaru kopējā valsts budžetā atbilstoši IKP pieauguma prognozei. Plānots, ka 2024. gadā tas joprojām būs tikai 3,9% no IKP. Šāds finansējuma apjoms ne tikai neļaus ieviest jauno atalgojuma modeli, tas nedos iespēju būtiski uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību.
“Īpaši skumji ir tas, ka Lietuva un Igaunija, ar kurām pēc neatkarības atgūšanas mēs startējām no vienām izejas pozīcijām, šajos gados ir spējušas gan reformēt veselības aprūpes sistēmu, gan atvēlēt tai būtiski lielākus valsts budžeta līdzekļus. Kopējais veselības aprūpes finansējums (valsts un privātais) uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā Latvijā bija 1766 eiro, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi – 2505 un 2512 eiro. Vēl dramatiskāka ir atšķirība ar Ziemeļvalstīm, piemēram, Norvēģija viena sava iedzīvotāja ārstēšanai gadā tērē 5748 eiro,” skaidro LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.
Katru gadu Latvija zaudē 200 ārstu, kas dodas prom no Latvijas. Savukārt situācija ar ārstu palīgiem, māsām un māsu palīgiem, kas ir vieni no veselības aprūpes sistēmas stūrakmeņiem, ir pavisam dramatiska.
“Māsas jau drīzumā varēsim ierakstīt “sarkanajā grāmatā”, jo to skaits kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir sarucis teju uz pusi, un Latvijā pašlaik trūkst 3500 māsu! Savukārt esošais personāls strauji noveco – ārstu un ģimenes ārstu vidējais vecums – 54 gadi, bet māsu vidējais vecums – 48 gadi,” norāda LMa viceprezidente Ilze Ortveina.
Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība – uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Salīdzinājumam – Igaunijā ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārsti un 7,8 māsas. Savukārt atpalicība no Eiropas attīstītajām valstīm ir vēl dramatiskāka, piemēram, Austrijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 5,2 ārsti, ber Norvēģijā – 17,2 māsas.
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) nosoda naida runu un jebkāda veida draudu izteikšanu ārstiem, un aicina sabiedrību ar cieņu un izpratni izturēties pret veselības nozares profesionāļiem. LĀB uzskata, ka ir nepieciešama aktīvāka valsts atbidīgo iestāžu iesaiste ārstu un citu medicīnas profesionāļu aizstāvībā. Biedrība arī aicina visus politiskos spēkus solidarizēties SARS-CoV-2 vīrusa apkarošanā, nevis dažādos veidos noniecināt ārstus, traucējot viņiem pildīt savus profesionālos pienākumus.
LĀB apzinās, ka Covid-19 pandēmijas izplatība ir raisījusi cilvēka dzīves stila un paradumu maiņu, nepieciešamību pielāgoties jaunajiem apstākļiem, atstājot būtisku tiešu un netiešu ietekmi uz cilvēku fizisko un mentālo veselību. Latvijas ārsti, tāpat kā citviet pasaulē, ar šīs infekcijas radītām sekām sastopas ikdienā un redz slimības smagāko pusi – cilvēku nokļūšanu intensīvās terapijas nodaļās, ilgstošu rehabilitāciju un nāvi. Tāpēc ārstu pienākums ir skaidrot šīs slimības nopietnību, rūpējoties par visas sabiedrības veselību.
Aktīva veselības nozares profesionāļu publiskā viedokļa paušana, kas ir ārsta profesionālais pienākums, ir izraisījusi līdz šim nepieredzētu naida un draudu vilni pret ārstiem. Diemžēl ir dzirdami arī naidīgi amatpersonu izteikumi, kas vērsti pret nozares profesionāļiem, kuri ne tikai savā darbā aktīvi cīnās ar Covid-19, bet arī veicina sabiedrības izpratni par esošo situāciju un iespējamiem tās risinājumiem. Ir absolūti nepieņemami, ka ārsti tiek pakļauti psiholoģiskiem un fiziskiem draudiem par sava darba veikšanu sabiedrības labā. Tas veicina izdegšanu un grauj mediķu motivāciju strādāt. Tāpēc Biedrība rosina attiecīgās valsts pārvaldes institūcijas aktīvi vērsties un izskaust šādus gadījumus.
LĀB aicina veselības aprūpē strādājošos, kas saņēmuši draudus vai regulāri cieš no naida runas, neklusēt un informēt par to attiecīgās tiesībsargājošās iestādes.
Konferences programma
9.30–9.35 | Konferences atklāšana |
9.35–10.10 | Aktualitātes hepatobiliārajā endoskopijā Asoc. prof. Aldis Puķītis, gastroenterologs, internists |
10.10–10.45 | Jaunumi augšējā endoskopijā Eduards Krustiņš, gastroenterologs, internists |
10.45–11.20 | Hromoendoskopija vakar, šodien un rīt Prof. Juris Pokrotnieks, gastroenterologs, internists |
11.20–11.55 | Aktualitātes kolonoskopijā Poļina Zaļizko, gastroenteroloģe, interniste |
11.55–12.25 | 30 min. pārtraukums |
12.25–13.00 | Kādos gadījumos pielietojama Kontrasta ultrasonogrāfija Asoc. prof. Maija Radziņa, radioloģe |
13.00–13.35 | Ko varam sagaidīt no pozitroniem diagnostikā? Marika Kalniņa, radioloģe |
13.35–14.10 | Krūšu dziedzeru profilaktiskās un diagnostiskās izmeklēšanas principi Ilze Eņģele, radioloģe |
14.10-14.40 | 30 min. pārtraukums |
14.40-15.15 | Perifēro artēriju slimība un tās minimāli invazīvas ārstēšanas iespēju novitātes Aina Kratovska, radioloģe, invazīvā radioloģe |
15.15-15.50 | Covid-19 radioloģiskās atrades īpatnības akūtā periodā un pēc pārslimošanas Dāvis Sīmanis Putriņš, radiologs rezidents |
15.50-16.30 | Diskusijas un konferences noslēgums |
* Programmā iespējamas izmaiņas
Saskaņā ar MK noteikumiem Nr. 943 “Ārstniecības personu sertifikācijas kārtība” par dalību konferencē ārstniecības personām tiek piešķirti 12 tālākizglītības punkti.
1) KONFERENCE NOTIKS TIEŠSAISTĒ!!! Konferences tiešraidi 2021.gada 9. oktobrī varēs skatīties dalībnieki, kuru dalības maksa LĀB būs saņemta līdz 8. oktobrim. (Ja veicat maksājumu 8. oktobrī vai vēlāk, nepieciešams atsūtīt uz e-pastu macibucentrs@arstubiedriba.lv maksājuma uzdevumu.)
2) PĒC KONFERENCES visi, kas būs samaksājuši dalības maksu, varēs skatīties konferences video ierakstu www.kursiarstiem.lv
Dalības maksa:
– 25 EUR – LĀB individuālajiem biedriem, rezidentiem, studentiem, ārstu palīgiem, funkcionālajiem speciālistiem, māsām
– 35 EUR pārējiem
KONFERENCES DALĪBAS MAKSA NETIEK ATMAKSĀTA! VISIEM, KAS BŪS SAMAKSĀJUŠI DALĪBAS MAKSU, BET KONFERENCES DIENĀ NEVARĒS PIEDALĪTIES, TIKS NODROŠINĀTA IESPĒJA NOSKATĪTIES KONFERENCES IERAKSTU UN SAŅEMT TĀLĀKIZGLĪTĪBAS PUNKTUS*
* Tālākizglītības punktu skaits tiešraidei un lekciju ierakstam www.kursiarstiem.lv neatšķiras!
APLIECĪBA pēc konferences pieejama vietnē www.arstubiedriba.lv vai lab.arstubiedriba.lv – sadaļā “Mans profils”.
Lai saņemtu apliecību par dalību konferences tiešraidē, dalībniekam:
– Zoom tiešraides laikā jānorāda savu VĀRDU un UZVĀRDU;
– jāpiedalās vismaz 80% no konferences laika.
Ja ir jautājumi, sazinieties ar Latvijas Ārstu biedrības mācību centru: e-pasts macibucentrs@arstubiedriba.lv un tālr. 29428133
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) šodien, 14. septembrī, klātienē sveica 2020. gada Profesora Ilmāra Lazovska balvas laureāti – ievērojamu infektoloģi un Rīga Stradiņa universitātes profesori Ludmilu Vīksnu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā.
“Profesore Ludmila Vīksna ir personība – izcila ārste, aizrautīga zinātniece, prasmīga un principiāla studentu un jauno ārstu izglītotāja, kas ir absolūti uzticīga savai profesijai un savu skolotāju, tai skaitā profesora I.Lazovska, ideāliem,” uzsver LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece.
Laureātes sumināšanā piedalījās LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece un valdes loceklis prof. Viesturs Boka, Rīgas Stradiņa universitātes rektors Prof. Dr. habil. med. Aigars Pētersons, Veselības studiju prorektors prof. Guntis Bahs un Zinātņu prorektore Phd Agrita Kiopa.
Vairāk informācijas: https://www.arstubiedriba.lv/prestizo-ilmara-lazovska…/