Latvijas medicīnas studentiem ir iespēja apliecināt savu domu spēku, savu mērķu skaidrību un pieteikties atbalstam, ko sniedz diasporas ārstu dibinātais Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonds, jau kopš 2005. gada atbalstot nākamos ārstus.
Līdz 15.aprīlim Latvijas medicīnas augstskolu vecāko kursu studentus aicinām pieteikties Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.
Stipendijas tiek piešķirtas Latvijā studējošiem vecāko kursu medicīnas studentiem, kam ir ne tikai labas sekmes mācībās, plašs interešu loks, bet kas arī savu turpmāko dzīvi ir nolēmuši saistīt ar ārsta profesiju Latvijā. Nozīmīga ir arī studenta finansiālā situācija, skaidrība par līdzekļu izlietojumu, aktīva dzīves pozīcija, piedaloties sabiedriskajā dzīvē.
Otrā atlases kārta – intervija notiks klātienē maijā, kad lēmumu pieņems “Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda” stipendiju komisija. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.
Kopš 2016. gada tiek piešķirtas arī veicināšanas stipendijas. Pretendentiem, kas saņēmuši veicināšanas stipendiju, ir iespēja atkārtoti pretendēt uz pilno stipendiju.
Aicinām augstskolu pasniedzējus, īpaši jau tos, kas paši reiz bijuši LĀZA stipendiāti, aktīvi iesaistīties, lai atbalstu saņemtu tie, kam tas visvairāk vajadzīgs! Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Rīgā, 21. jūnijā, kad atkal varēsim tikties ar LĀZA biedriem!
Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas.
Fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.
LĀZA aicina ziedot fonda sekmīgai darbībai, ko var ērti veikt lazariga.lv sadaļā Maksājumi.
Latvijas Ārstu biedrības Goda biedre Dr. h. c. Velta Volksone, izcila valsts galvenā tiesu medicīnas eksperte, ilggadēja Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centra direktore, š.g. 19. februārī atzīmēja savu 93. jubileju! Ārstes V. Volksones nopelni un sasniegumi Latvijā un ārzemēs novērtēti vairākkārt.
Latvijas 79. proklamēšanas gadskārtas priekšvakarā 1997. gada 17. novembrī Rīgas pilī bijušais prezidents Guntis Ulmanis viņai pasniedza Triju Zvaigžņu ordeni, kā arī 2009. gadā piešķirta 1991. gada barikāžu dalībnieka piemiņas zīme. Kā lielu dārgumu viņa mājās vēl šodien glabā Latvijas Tautas frontes biedra karti.
Ir arī apbalvota ar Kitasato universitātes (Japāna) Sociālās medicīnas zinātņu komitejas medaļu un goda rakstu. Godpilnais apbalvojums V. Volksonei piešķirts par tiesu medicīnas speciālistu sadarbības attīstīšanu, veicināšanu un kontaktu uzturēšanu starp Latviju un Japānu.Tā ir atzinība ne tikai par ārstes sabiedrisko darbību, bet galvenokārt par panākumiem profesijā un zinātnē.
V. Volksone aktīvi iesaistījās Latvijas Ārstu biedrības darbībā un viņas augstā medicīniskā kompetence daudzus gadus lieti noderējusi kā Ētikas komisijas loceklei.
Frickausa (dz. Graudiņa) Ingrīda (1940.21.11. Madonā-2024.07.02. Rīgā) ģenētiķe, arodpatoloģe, veselības aprūpes vadītāja.
1966. gadā beigusi RMI. P. Stradiņa KUS ārste (1970-2007), Latvijā pirmās ģenētiskās konsultācijas vadītāja, Konsultatīvās poliklīnikas vadītāja (1986-2007). LĀB goda biedre (2016). Literātu Eglīšu ģimenes: Viktora (1877-1945), Anšlava (1906-1993), Vidvuda (1913-2003) un Hilda Vīkas (1897-1963) tuviniece. Mākslas darbu glabātāja un mecenāte: ģimenes mēbeles un H. Vīkas gleznas nodevusi Dobeles un citiem muzejiem. 2018. gadā līdzējusi izdot H. Vīkas grāmatu „Dobeles karalis”.
Dr. Frickausa bija prasmīga un iejūtīga ārste un ilggadīga liela kolektīva vadītāja. Viņai ir lieli nopelni Černobiļas avārijas seku likvidētāju palīdzības sniegšanā un organizācijā. Lit.: Slimnīcas Ziņas, 2007, Nr.19, 24-25.
Par kolēģes Ingrīdas Frickausas nāvi skumst kursa un darba biedri un draugi. Izsakām līdzjūtību bērniem un tuviniekiem!
Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) no šodienas, 1.februāra, sāk akciju “Saprast un atbalstīt”, kuras laikā vērsīs sabiedrības uzmanību uz to, cik svarīga ir savstarpējā sapratne, uzticēšanās un atbalsts mediķu un pacientu saskarsmē veiksmīgam veselības aprūpes procesam.
Akcijas mērķis ir apkopot informāciju un pieredzes stāstus par tieši tām situācijām, kad sapratne un atbalsts ir devusi pozitīvu rezultātu pacientu un medicīnas personāla komunikācijā un tālākajā veselības aprūpes procesā. “Saprast un atbalstīt” laikā LĀB aicinās iedzīvotājus un medicīnas darbiniekus speciāli izveidotā interneta vietnē dalīties ar savu pieredzi veselības aprūpes procesā. Iegūtā informācija tiks apkopota un analizēta, lai vēlāk izdarītu secinājumus par šīm pieredzēm, tādā veidā iegūstot precīzākas vadlīnijas nepieciešamiem uzlabojumiem abu pušu komunikācijā. Informāciju arī novirzīs tālāk uz konkrētām ārstniecības iestādēm.
Veselības aprūpes jomā arvien biežāk saskaramies ar dažāda veida domstarpībām un sapratnes trūkumu. Bieži vien ārsti nemeklē veselības stāvokļa pasliktināšanās cēloni, bet cenšas ārstēt sekas. Tāpat bieži pacientiem nav pietiekamas zināšanās anatomijā, veselības pratībā, lai varētu izprast savu ķermeni, sajūtas un jēgpilni sagatavoties ārsta vizītei un izskaidrot problēmu. Pacienti bieži līdz galam neuzticas mediķiem un nereti neievēro ārsta norādījumus, lai uzlabotu savu veselības stāvokli.
Medicīnas personāla pārslodze, laika trūkums no vienas puses un pacientu neizpratne un iztrūkstošās zināšanas par veselības pratību, un neuzticēšanās ārsta viedoklim, neveicina pozitīvus apstākļus veselības aprūpes procesā.
“Mēs redzam, ka abām pusēm nepieciešams atbalsts, kā arī skaidrojošais darbs un informācija, lai sadarbība uzlabotos, lai nerastos konflikta, šaubu un neizpratnes situācijas, kas īpaši spilgtas ir smago saslimšanu un reanimācijas nodaļās. Izglītojošais un skaidrojošais darbs par veselības pratību būtu jānodrošina jau skolās. Jo labāk pacienti būs izglītoti veselībpratībā, jo saprotošāka būs saruna ar ārstu un labāka sadarbība veselības uzlabošanā,“ skaidro Ilze Aizsilniece, LĀB prezidente.
No šā gada 1. februāra gan iedzīvotāji, gan medicīnas darbinieki ir aicināti anonīmi dalīties ar saviem stāstiem par pozitīvo un iespējams ne tik pozitīvo pieredzi veselības aprūpes procesa komunikācijā interneta vietnē www.saprastunatbalstit.lv.
Paralēli pieredzes apkopošanai, LĀB informēs par dažādām vadlīnijām un padomiem, kā abām pusēm pareizāk sagatavoties vizītei un plašāk skaidros speciālistu ieteikumus komunikācijas uzlabošanai gan ikdienas vizītēs pie ārsta, gan dažādās situācijās ar smagiem saslimšanas gadījumiem.
Latvijas veselības nozares nozīmīgākais pasākuma “Gada balva medicīnā 2023” svinīgā ceremonija būs skatāma 23.martā plkst. 22.00. kanālā ReTV. Pasākumā balvas tiks pasniegta 15 nominācijās, būs arī vairākas speciālbalvas. Latvijas Ārstu biedrība balvu par mūža ieguldījumu medicīnā šogad pasniegs diviem izciliem ārstiem – traumatologam, ortopēdam un veselības aprūpes vadības ārstam Jānim Petronim un internistam, kardiologam profesoram Ivaram Siliņam.
“Gada balva medicīnā ir iespēja ikvienam Latvijas iedzīvotājam atcerēties un izteikt savu atbalstošo viedokli mediķiem, kuri ir palīdzējuši būt veseliem vai izārstēties no slimībām. Apzinoties esošās problēmas nozarē, mēs aicinām šoreiz padomāt par labajām pieredzēm, jo tas rāda pozitīvu piemēru un spēju pilnveidoties visiem nozarē strādājošajiem. Arī šogad pateiksimies ārstiem, kuri savu mūžu veltījuši medicīnai un saviem pacientiem, ārstu izglītošanai un nozares izaugsmes veicināšanai”, stāsta Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.
Ivars Siliņš ir Rīgas Medicīnas institūta (tagad – RSU) pirmā izlaiduma (1956) absolvents, ārsts, kardiologs, zinātnieks, Triju Zvaigžņu ordeņa virsnieks (2004), profesors. Viena no Latvijas medicīnas leģendām gan praktizējošu ārstu vidū, gan akadēmiskajās aprindās. Strādājis slimnīcā “Gaiļezers”, kopš tās atvēršanas 1979. gadā un ilgus gadus bijis Iekšķīgo slimību klīnikas vadītājs. Profesors aktīvi darbojies gan zinātniskajā darbā, gan jaunās mediķu paaudzes skološanā. Atmiņu grāmatas “Mans gājiens” (2016) autors. LĀB Goda biedrs kopš 2001. gada. Apbalvots ar LĀB II pakāpes Goda zīmi “Tempus Hominis” (2011).
Jānis Petronis darba gaitas uzsācis Gulbenes slimnīcā (1970), ilggadējs Rīgas 2. slimnīcas vadītājs un valdes priekšsēdētājs (2019). Ieviesa ceļa locītavas endoprotezēšanas operāciju ar kinemātiskās datornavigācijas sistēmu “Orthopilot (2003). Vairāku publikāciju autors. LĀB Goda biedrs kopš 2014. gada. Apbalvots ar Triju Zvaigžņu ordeni, IV šķira (2000). Saņēmis Rīgas Gada balva sociālajā nozarē (2016), Rīgas domes Atzinības raksts un piemiņas balvu par inovatīvu metožu pielietošanu medicīnā, sabiedrības veselības veicināšanu un Rīgas medicīnas nozares popularizēšanu pasaulē (2019).
“Gada balva medicīnā 2023” tiks pasniegta 15 nominācijās, bet ikvienam sabiedrības pārstāvim ir iespēja balsot par savu kandidātu desmit nominācijās – “Gada ģimenes ārsts 2023”, “Gada ārsts speciālists 2023”, “Gada zobārsts 2023”, “Gada ārsta palīgs 2023”, “Gada farmaceits 2023”, “Gada māsa 2023”, “Gada māsas palīgs 2023”, “Gada vecmāte 2023”, “Gada funkcionālais speciālists 2023” un “Gada slimnīca 2023”. Balsot var līdz 11. februārim www.arstubiedriba.lv/gadabalvamedicina
Tradicionāli “Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts 2023”, “Gada cilvēks medicīnā 2023”, “Gada notikums medicīnā 2023” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus noteiks LĀB ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs 2023” par saviem iedvesmojošākiem pedagogiem balsos Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes medicīnas studenti.
„Gada balvas medicīnā” pasniegšanas pasākumu organizē Latvijas Ārstu biedrība sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma ilggadējie lieldraugi ir AS „Grindeks” un AS „Olainfarm”.
Aicinām iesaistīt veselības aprūpes profesionāļus piedalīties RSU īstenotā projekta DDS-MAP pētījumā, kura mērķis ir noskaidrot, kā veselības aprūpes jomas profesionāļi vērtē savas zināšanas un prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanā mācību procesā un profesionālajā praksē.
Dalība pētījumā ir pilnīgi brīvprātīga. Pētījumā iekļautie jautājumi nav sensitīva rakstura, tomēr, ja jūtaties neērti, atbildot uz jautājumiem, jebkurā brīdī varat pārtraukt aptaujas pildīšanu. Pēc aptaujas aizpildīšanas nebūs iespējams atsaukt iesniegtās atbildes, jo tās nav iespējams identificēt.
Pētījums ir apstiprināts RSU Pētījumu ētikas komitejā.
Papildus informācija par projektu: RSU ir iesaistījies programmas Apvārsnis (Horizon) Eiropa EU4 Health projektā DDS-MAP. DDS-MAP mērķis ir izstrādāt apmācību moduļus, kas pielāgoti veselības aprūpes dienestos strādājošo vajadzībām. DDS-MAP projektā piedalās 15 organizācijas (universitātes, veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, apmācību nodrošinātāji, veselības apdrošinātāji) no visas ES. DDS-MAP tiek finansēts Eiropas Savienības iniciatīvas EU4Health ietvaros. Vairāk par DDS-MAP projektu var uzzināt, klikšķinot uz šīs saites – https://ddsmap.webbaysolutions.com
DDS-MAP satura izstrādes laikā ir svarīgi konsultēties ar veselības aprūpes pakalpojumu jomā strādājošajiem un noskaidrot, kā veselības aprūpes jomas profesionāļi vērtē savas zināšanas un prasmes digitālo tehnoloģiju izmantošanā mācību procesā un profesionālajā praksē.
Saite uz aptauju:Survey – DDS-MAP (easpd.eu) Lūdzu ņemt vērā, ka projekta mājaslpā t.sk. aptaujā ir iespējams izvēlēties valodu (ir pieejama LV versija).
2023. gads bija Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) valdes vēlēšanu gads. Balsstiesīgie LĀZA biedri izteica savu nostāju un ievēlēja jauno valdi nākamajiem četriem gadiem. Balsošana notika elektroniski. 2024. gada 7. janvāra sēdē jaunievēlētā valde pieņēma lēmumu par to, kā tiks sadalīti valdes amati. Balsojumā par valdes amatiem bija liela vienprātība.
Juris Lazovskis, Kanāda – LĀZA priekšsēdis Daina Dreimane, ASV – LĀZA vicepriekšsēde Alda Urtāne, Norvēģija – LĀZA sekretāre Zaiga Alksne–Phillips, ASV – LĀZA kasiere Atis Bārzdiņš, ASV – LĀZA kasiera vietnieks Ēriks Niedrītis, ASV – LĀZA speciālie projekti, Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda vadītājs Laris Galejs, ASV – LĀZA biedrzinis Amerikā Andis Graudiņš, Austrālija – LĀZA biedrzinis Austrālijā un Jaunzēlandē Kārlis Rācenis, Latvija – LĀZA biedrzinis Eiropas Savienībā
LĀZA eksprezidenti – Bertrams Zariņš, Kaspars Tūters, Jānis Dimants un Uģis Gruntmanis aicināti darboties valdē padomdevēju statusā. Paldies, valdes locekļiem, kuri savu darbu LĀZA valdē nevēlējās turpināt, bet ir devuši daudz laba iepriekšējā periodā – Karīnai Beinertei, Gundaram Katlapam un Aleksandram Kalniņam! Neatsverams ir bijis Kaspara Tūtera un Uģa Gruntmaņa devums, lai vienotu un stiprinātu latviešus visur, kur esam!
Ceļamaizei jaunajai valdei LĀZA biedri deva savus ieteikumus: Turpināt fantastiski iesākto darbu! Sadarboties ar Latvijas ārstiem, rīkot pieredzes apmaiņu ārstiem speciālistiem. Turpināt Zoom konferences un konsultatīvās iespējas. Turpināt atbalstīt Latvijas medicīnas sistēmas attīstīšanu uz rietumu pasaules filozofiskām un ētiskām normām un dot atbalstu jauniem ārstiem un studentiem, lai samazinātu ārstu aizplūdi no Latvijas. Sadarbību un dialogu ar Latvijas Ārstu biedrību, lai kopīgi veicinātu dažādu jaunu ideju ieviešanu, paužot kopēju nostāju dažādos ar veselību saistītos jautājumos publiski. Nepagurt! Domāt par jauniem darbiem, bet padarīt arī iesāktos!
Juris Lazovskis, M.D. Dzimis Latvijā. Beidzis ar izcilību Rīgas Medicīnas institūta Ārstniecības fakultāti (1985). Ārsts Cesvainē un Madonā (1985- 1990). Latvijas Medicīnas akadēmijas (tagad Rīgas Stradiņa universitāte) klīniskais ordinators un lektors iekšķīgās slimībās (1990-1997). Papildinājis zināšanas internajā medicīnā Mineapolē (1997- 2000). Specializējies reimatoloģijā Minesotas Universitātē Mineapolē (2000-2002). Kopš 2003. gada reimatologs Jaunskotijā, Kanādā. No 2009. gada docētājs iekšķīgās slimībās un reimatoloģijā Dalhousie U Halifaksā (Kanāda), no 2018. gada – vieslektors LU. Atlantic Rheumatology Ultrasound Society (ARUS) prezidents. Ojāra Veides Fonda vadītājs kopš 2023. gada. LĀZA valdē kopš 2015. gada. LĀZA sekretārs (2015- 2019), LĀZA vicepriekšsēdis (2020- 2023), LĀZA priekšsēdis no 2024. gada 1. janvāra.
“Saglabājot savu vēsturisko lomu rietumos nokļuvušo ārstu saziņai un atbalstam, kā arī “tilta” misiju ar fokusu uz Latviju, LĀZA turpina ar savu ārpus Latvijas pieredzi piedalīties un palīdzēt Latvijas izcelsmes medicīnas profesionāļiem un Latvijas medicīnas izglītībai. Globālai un lokālai situācijai mainoties aizvien straujāk, tai skaitā paredzot mākslīgās inteliģences ienākšanu arī medicīnā, aizvien jauni izaicinājumi ir realitāte, ar ko sastopas LĀZA kā jebkura organizācija. Uzsākot valdes darbību atjauninātā sastāvā, novēlu saglabāt laikmetam atbilstošu rosīgu garu. Kārlis Apinis kā pirmais LĀZA priekšnieks nevarēja paredzēt izaicinājumus, ar kuriem sastopamies mēs pašreiz – pēc 77 gadiem. No mums pašiem un mūsu adaptācijas spējām un tālredzības ir atkarīga LĀZA tikpat sekmīga pastāvēšana nākotnē. Lai izdodas!”Juris Lazovskis
Daina Dreimane, M.D. Dzimusi Latvijā. Beigusi Rīgas Medicīnas institūta (tagad RSU) Pediatrijas fakultāti (1980) un klīnisko ordinatūru pediatrijā (turpat, 1990). Strādājusi Ogres rajona poliklīnikā (1980-1985), Rīgas 1. Bērnu slimnīcā (1987-1993). Beigusi pediatrijas rezidentūru Texas TechUniversity (1996). Specializējusies bērnu endokrinoloģijā Kalifornijas Universitātē Losandželosā (1996-1999). Kopš 1999. strādāja kā endokrinoloģe ASV Diabēta un endokrīno slimību grupā San Antonio, Teksasā (1999-2002). Mācībspēks Dienvidkalifornijas U Losandželosā (2002-2008). Teksasas Universitātes Pediatrijas departamenta asociētā profesore un Bērnu endokrinoloģijas klīnikas vadītāja (2008-2018). No 2018. gada strādā par bērnu un pusaudžu endokrinoloģi Childrens Hospital Orange County. Ir RSU viesprofesore. Atbalsta Latvijas ārstu un studentu pieredzes apmaiņu. Izveidoja un vada LĀZA Facebook lapu LĀZApasaulē. LĀZA biedre kopš 1999. gada, valdē kopš 2015. gada. LĀZA sekretāre (2020- 2023), LĀZA vicepriekšsēde no 2024. gada 1. janvāra.
“Aizejošā valde ir funkcionējusi kā draudzīga un saliedēta komanda, un mēs esam pierādījuši, ka kopā varam darboties organizācijas mērķu un misijas piepildīšanai. Es ļoti priecājos, kas esmu atkal ievēlēta valdē, un tas nozīmē, ka varēšu turpināt savus iemīļotos projektus ar Facebook un “55 minūtes ar LĀZA”, sadarbojoties ar kolēģiem Latvijā un ārvalstīs.Raugoties uz priekšu un plānojot darbu kopā ar LĀZA jaunievēlēto valdi, no tās sagaidu jaunas idejas un iespējas. Esmu pārliecināta, ka organizācijas 75 gados veidotais pamats kalpos kā tramplīns tam, ko mēs kopā jaunā sastāvā varam paveikt nākamajā gadā un turpmāk.Dzīvojot pasaulē, kur turpinās asiņaini konflikti, ciešanas un netaisnība, gribu novēlēt mums visiem spēkiem cīnīties par mieru, lai varam turpināt veidot savu un mūsu nācijas kopīgo likteni.Lai 2024. gads sniedz prieku, labklājību un piepildījumu ikvienam no jums un jūsu mīļajiem.”Daina Dreimane
Sīkfaili palīdz mums dot jums iespējami labāko pieredzi, pastāvīgi pilnveidot mūsu vietni un sniegt jums informāciju labāk un ātrāk. Noklikšķinot uz pogas “Atļaut sīkfailus”, jūs piekrītat šādu sīkfailu izmantošanai. Ja vēlaties gūt papildu informāciju par to, kā lietojam šos sīkfailus, vai mainīt savu izvēli, ko varat darīt jebkurā laikā, lūdzu, klikšķiniet uz "Rādīt detalizēti".
Sīkdatne ir neliela teksta datne, kas tiek nosūtīta uz Jūsu datoru vai mobilo ierīci tīmekļa vietnes apmeklēšanās laikā un ko tīmekļa vietne saglabā Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē, kad Jūs atverat vietni. Katrā turpmākajā apmeklējuma reizē sīkdatnes tiek nosūtītas atpakaļ uz izcelsmes vietni vai uz citu vietni, kas atpazīst šo sīkdatni. Sīkdatnes darbojas kā konkrētas vietnes atmiņa, ļaujot šai vietnei atcerēties Jūsu datoru vai mobilo ierīci nākamajās apmeklējuma reizēs, tai skaitā sīkdatnes var atcerēties Jūsu iestatījumus vai padarīt vietnes lietošanu ērtāku.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, kā arī to, kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē www.aboutcookies.org
Kādam nolūkam mēs izmantojam sīkdatnes?
Latvijas Ārstu biedrības tīmekļa vietnē www.arstubiedriba.lv tiek izmantotas sīkdatnes, lai:
atcerētos, vai esat jau piekritis tam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes;
analizētu apmeklētāju darbības tīmekļa vietnē (pieslēguma laiku, ilgumu, skatītākās sadaļas).
Ar sīkdatnēm saistītā informācija netiek izmantota, lai Jūs personiski identificētu.
Kā kontrolēt vai izdzēst sīkdatnes?
Ja vēlaties, Jūs varat sīkdatnes kontrolēt un izdzēst.
Plašāk lasiet https://www.aboutcookies.org/
Jūs varat izdzēst visas sīkdatnes, kuras ir Jūsu datorā, un lielāko daļu pārlūkprogrammu var iestatīt tā, lai tiktu bloķēta sīkdatņu ievietošana datorā. Taču tādā gadījumā Jums manuāli būs jāpielāgo iestatījumi ikreiz, kad apmeklēsiet tīmekļa vietni, turklāt pastāv iespējamība, ka daži pakalpojumi un funkcijas nedarbosies.
Papildu informāciju par sīkdatnēm, tostarp par to, kādas sīkdatnes ir iestatītas Jūsu datorā vai mobilajā ierīcē un kā tās iespējams pārvaldīt vai izdzēst, varat iegūt tīmekļa vietnē https://www.aboutcookies.org/
Nepieciešamie sīkfaili palīdz padarīt tīmekļa vietni par izmantojamu, nodrošinot pamata funkcijas, piemēram, lappuses navigāciju un piekļuvi drošām vietām tīmekļa vietnē. Tīmekļa vietne bez šiem sīkfailiem nevar pareizi funkcionēt.
