Skip to content

Author: lab

Mīļās Latvijas Māsas, paldies par sirds darbu!

 

Mīlestība samazina pasaules izmērus /Juris Rubenis/

Mīļas Latvijas Māsas, paldies par sirds darbu!
Lai katra diena sniedz prieku un gandarījumu par paveikto!

Dziļā pateicībā,
Latvijas Ārstu biedrība

Mediķu un pedagogu atklātā vēstule politiķiem

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja
izpildvietniekam Valdim Dombrovskim
LR veselības ministrei Ilzei Viņķelei
LR izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai
LR finanšu ministram Jānim Reiram
LR Saeimas Sociālo un darbu lietas komisijas
priekšsēdētājam Andrim Skridem
LR Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
vadītāja p.i. Andrim Kužniekam

 

Rīgā, 2020. gada 29. aprīlī

ATKLĀTĀ VĒSTULE

     Šogad 4. maijā apritēs 30 gadi kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas, kurai reiz būtu jākļūst ne tikai par valsts augstāko amatpersonu, bet visas tautas svētku dienu… Dienai, kurā katra Latvijas ģimene, katrs bērns un seniors, katrs uzņēmējs, mediķis un pedagogs varētu būt lepns, ka dzīvo valstī, kurai patiesi rūp cilvēki un tautas labklājība. Diemžēl tāpat kā pirms desmit un 20 gadiem, arī šogad daudziem šajā datumā svētku sajūtu aizēnos rūgtums par gadiem nenovērtētu darbu, lojalitāti Latvijas valstij.

Vairāk nekā 90 tūkstošiem pedagogu un veselības aprūpes speciālistu šī būs vien ilgi gaidīta brīvdiena, ko pavadīt kopā ar saviem tuviniekiem, bet daudziem – kārtējā darbadiena un virsstundas. Jo tāpat kā visas iepriekšējās krīzes, arī šī tiek iznesta uz viņu pleciem, tiesa šoreiz ne tikai finansiālā, bet arī burtiskā nozīmē…

Realitāte ir skaudra un ciniska. Aiz Latvijas ārēji spožā veiksmes stāsta cīņā ar COVID-19 un iedzīvotāju pateicības aplausiem slēpjas ne tik skaista un skaudra patiesība! Patiesība par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, nevis tas tiek nodrošināts no valsts budžeta. Mēs izsakām pateicību ikvienam iedzīvotājam par atbalstu, bet uzskatām, ka iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no saviem privātajiem līdzekļiem jālabo viņu pieļautās kļūdas!

Medicīnas darbinieki vēljoprojām atceras 2019.gada novembra protestus un tur solīto, bet vērtējot jau šobrīd valsts pārvaldē notiekošo, kur ar īslaicīgām piemaksām tiek maldināta veselības aprūpes profesionāļu saime, saglabājas bažas par lēmumpieņēmēju izpratnes trūkumu.

Vienlaikus citā, politiķu radītā realitātē, notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei, te atsevišķiem “stratēģiski svarīgiem” uzņēmumiem, bez kautrēšanās ierādot vietu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Sabiedrībai, tāpat kā mediķiem un pedagogiem, šajās “dzīrēs” ierasti mēģinot iedalīt vien vērotāja lomu. Diemžēl, bet ne šoreiz!

Šoreiz mēs prasām citādāku attieksmi un atbilstošu finansējumu, kā to iesaka Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), lai varētu nodrošināt mūsdienīgāku un iekļaujošāku izglītību,  kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu veselības aprūpi. Bieži tiekam salīdzināti ar Igauniju, kura jau iepriekšējās krīzes laikā spēja veiksmīgi panākt vienošanos ar veselības un izglītības nozarēm, nodrošināt pakāpenisku un prognozētu finansējuma pieaugumu, ieguldot to tieši cilvēkresursos.

Aicinām lēmumpieņēmējus apzināties, ka Latvijas veselības aprūpe un vispārējā izglītība pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 50 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme.

Ikdienā un ārkārtējās situācijas laikā pedagogi un mediķi profesionāli un godprātīgi veic savus pienākumus, un aicinām politiķus tikpat atbildīgi veikt arī savus, izpildot Latvijā spēkā esošus likums. Tāpēc Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par iepriekš pielemtā finansējuma piešķiršanu pedagogu un mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados. Pretējā gadījumā gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums. Šī gada notikumi parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks – nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas!

Nepieciešama steidzama visu iesaistīto pušu apspriede un kopīga darbības plāna izstrāde, kā nodrošināt ilgtspēju veselības aprūpes un izglītības darbinieku atalgojumu, kā arī minēto nozaru attīstību atbilstoši laikmeta prasībām. Tāpēc jau tuvākajā laikā sagaidām uzaicinājumu tikties un strādāt kopā.

Cerot uz reālu rīcību,

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece
Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Kārlis Rācenis
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga
Latvijas izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns

 

Lejupielādēt: Kopīgā_atklātā_vēstule_29042020_final.edoc

Latvijas Ārstu biedrības konsultatīvais un atbalsta tālrunis ārstiem

Lai sniegtu profesionālo un arī cilvēcisko atbalstu ārstiem, Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) ir izveidojusi bezmaksas konsultatīvo tālruni, kas pieejams katru darbadienu no plkst. 9.00 līdz 17.00. Mobilais tālruņa numurs ir 29335984. Konsultācijas pa tālruni sniegs LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece un Latvijas jaunie ārsti.

“Latvijas mediķi ir pelnījuši mūsu apbrīnu un visa veida atbalstu, jo pašlaik cīnās par Latvijas sabiedrības veselību un valsts ilgtspēju , tāpēc mūsu pienākums ir sniegt viņiem nepārtrauktu atbalstu un jaunāko informāciju, lai viņi spētu pasargāt sevi un palīdzēt pacientiem,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Piesardzība pirmajā vietā – tomēr rīkosimies pareizi un atbildīgi pret vidi

Visu pasauli pāršalkusi vīrusa Covid-19 straujā izplatība, kas mainījusi lielas cilvēku daļas ierasto dzīves ritmu. Arī Latvijā līdz 12. maijam spēkā esošais ārkārtas stāvoklis nozīmē to, ka darbs un mācības joprojām noritēs no mājām. Turpināsies arī infektologu un citu speciālistu nozīmētie piesardzības pasākumi, kurus visiem vajadzētu ievērot. Taču, rūpējoties par sevi, mēs nedrīkstam aizmirst par apkārtējo vidi. Diemžēl pēdējā mēneša laikā, īpaši pie lielveikaliem, stāvlaukumos, vērojama nepatīkama aina – izmantotās maskas un plastmasas vai gumijas cimdi tiek nomesti zemē. Tos jau var redzēt arī pie ūdenstilpnēm, izskalotus krastā. Aizsardzības līdzekļi ir nepieciešami, tomēr arī pandēmija neatbrīvo no pienākuma izturēties saudzīgi pret apkārtējo vidi.

Izlietoto aizsardzības līdzekļu neizmešana atkritumu tvertnēs ne vien nelabvēlīgi ietekmē vidi, bet arī pakļauj mūs un apkārtējos cilvēkus inficēšanās riskam.

Jāatzīmē, ka cimdi, kas pieejami tirdzniecības centros, lai cilvēki varētu sevi pasargāt, dabā pārstrādājas tikpat ilgi, cik plastmasas maisiņi – 20 gadus. Vēl ilgāks laiks nepieciešams nitrila, vinila un lateksa cimdiem. Kopumā ir aptuveni 14 dažādi materiāli, no kuriem tiek ražoti šie cimdi, un to sadalīšanās dabā var ilgt no pāris desmitgadēm līdz pat simtgadēm. Turklāt sadalīšanās periodā dabā nonāk virkne toksīnu, kas atstāj sekas vēl ilgākā laika periodā.

Savukārt, ja runājam par sevis pasargāšanu, ir jāņem vērā, ka papildu inficēšanās risku rada arī nepareiza cimdu novilkšana, tāpēc, tos nēsājot, svarīgi regulāri mazgāt un dezinficēt rokas.

Vienkārši cimdu nēsāšana rada nepamatotu drošības sajūtu, jo pie tiem infekciozais materiāls var “pielipt” vēl pamatīgāk. Ja aizskarsim seju ar rokām, kuras ietērptas cimdos, iespēja inficēties ir pat lielāka.

Plastmasas ietekmi uz organismu lielākā vai mazākā intensitātē mūsdienās izjūt ikviens. Plastmasa satur ksenoestrogēnu jeb mākslīgu sievišķo hormonu, kas izjauc daudzas hormonālās norises cilvēka organismā. Pētījumi liecina, ka negatīvākas sekas tas atstāj uz vīriešu veselību, samazinot iespēju radīt pēcnācējus. Pierādīts, ka plastmasa ir kancerogēna jeb vēzi veicinoša viela.

Protams, ka pilnībā izskaust plastmasu kā materiālu šobrīd nav iespējams, tomēr ir virkne veidu, kā samazināt tās klātbūtni dabā. Tā, piemēram, nenest pastaigā pa iemīļoto dabas taku un mežu līdzi plastmasas iepakojumus, bet gan izvēlēties alternatīvus, vairākkārt lietojamus materiālus. Jūsu organisms būs pateicīgs, ja ūdeni dzersiet no stikla un metāla vai arī speciāla, kaitīgu ķimikāliju nesaturošas plastikas pudelēm. Nedzersim plastmasas zupu, lietosim dzeramo ūdeni! Jāatceras, ka mums ir jāsargā sava veselība un jāstiprina imunitāte, jo tā ir mūsu organisma galvenā aizsardzība pret dažādām slimībām un vīrusiem.

Tāpēc ir ļoti pozitīvi, ka katru gadu, arī šogad 16.maijā, notiks Lielā talka, kuras laikā mēs sakopsim vidi un atbrīvosimies no atkritumiem. To daudzums dabā 12 gadu laikā, kamēr notiek Lielā talka, ir ievērojami samazinājies – vairāk nekā par pusi, tomēr mums ik dienas jāizvērtē savas individuālās aktivitātes un jāierobežo vides piesārņošana. Jo tīrākā vidē dzīvosim, jo veselīgāki būsim.

Liela daļa no piesārņojuma problēmas mazināsies, ja piedomāsim, kā neradīt nevajadzīgus atkritumus. Pirmkārt, ir svarīgi iepērkoties samazināt iepakojumu daudzumu. Ne tikai specializētajos veikalos, bet arī lielveikalos dārzeņiem un augļiem var izmantot vairākkārt lietojamos tīkliņus un papīra maisiņus. Otrkārt, atkritumi jāšķiro – jau pašlaik pieejamā infrastruktūra šo iespēju nodrošina visā Latvijā. Tā palīdz arī ieekonomēt līdzekļus, ko maksājam par atkritumu apsaimniekošanu, un tas var kalpot kā papildu stimuls, ja šķiet, ka šķirošanas konteineri ir pārāk tālu no mājām, kas lielākajos gadījumos nemaz tā nav. Pati šķiroju jau 12 gadus, un tas nemaz nav sarežģīti, vienkārši to jāpierod darīt. Pēdējos gados esmu sākusi arī kompostēšanu – kartupeļu, burkānu un citu dārzeņu mizas, lapas, puķes daudz lietderīgākas būs, nevis tās izmetot atkritumu tvertnē, bet gan izmantojot mēslojuma radīšanai.

 

Ilze Aizsilniece,
Latvijas Ārstu biedrības prezidente

Rokas jāmazgā ne tikai pandēmijas laikā

Par Covid-19 ietekmi uz sabiedrības veselību un ekonomiku, kā arī valdības attieksmi pret mediķiem Guntars Gūte sarunājas ar anesteziologu, reanimatologu, Latvijas Ārstu biedrības valdes locekli Robertu Fūrmani.

Kā vērtējat pašreizējo situāciju kā ārsts? Kas ir galvenie riski un galvenās lietas, ko šobrīd svarīgi mācīties nākotnei?

Pirmkārt, nevienam nav noslēpums, ka situācija globāli ir sarežģīta gan ikvienam iedzīvotājam, gan valdībām, gan ārstniecības personām. Šis laiks ir ļoti sarežģīts no dažādiem skatpunktiem, dažādiem pārdzīvojumiem un jaunām emocijām piesātināts.

Tas, ko varam mācīties – savādāk vērtēt lietas, mainīt attieksmi pret to, kas notiek apkārt, arī novērtēt to brīvību, kas mums bijusi.

Vai sabiedrība kopumā un katrs atsevišķi apzinās risku un apdraudējuma nopietnību visapkārt?

Sabiedrības izpratne un iesaiste esošās situācijas risināšanā ir ļoti dažāda – ir cilvēki, kuri apzinās apkārt notiekošo un respektē, bet ir arī tāda sabiedrības daļa, kuriem ir vienalga. Un ir vēl cita sabiedrības daļa, kas mēģina šo situāciju izmantot savā labā, kaut kādos savtīgos nolūkos, popularizējot kaut kādas savas lietas, kas ir ārpus ētikas normām. Piemēram, nesen skatījos dažādus sižetus par dažām konfesijām, kuru rīcība kaut kādā mērā robežojas ar ļaunprātību.

Ko jūs ar to domājat?

Te ir runa par Zilā krusta patversmi –, manuprāt, viņu rīcība ir nevis labdarība, bet jau zināmā mērā kaitniecība – es runāju par inficētajiem cilvēkiem patversmē. Manuprāt, ar konkrēto rīcību tika vēl vairāk veicināta slimības izplatība.

Nevar nepamanīt jūsu skarbo kritiku, ko publiski esat paudis par valsts, politiķu attieksmi un rīcību, tajā skaitā arī par attieksmi finansiālajā ziņā pret mediķiem. Kas ir galvenie faktori, kas jums šķiet nepareizs politiķu attieksmē un rīcībā?

Es to nosaukšu vienā vārdā – tas ir klajš populisms, kas zināmā mērā robežojas ar necieņas izpausmi. Retrospektīvi atskatoties, pirmsākumi tam ir meklējami 2018. gada decembrī, kad Saeimā tika pieņemts likums par finansējuma palielināšanu veselības aprūpei, par kuru nobalsoja deputātu vairākums, arī tie cilvēki, kuri šobrīd ir ministri. 2019. gada decembrī, plānojot šā gada budžetu, visi veselības aprūpē strādājošie brutāli tika piemānīti, un viņiem likumā paredzēto finansējumu neviens tā arī neiedeva. Tad sekoja 2020. gada 20. marts, kad opozīcijas deputāti izvirzīja atkārtoti šo pašu priekšlikumu – palielināt veselības aprūpē finansējumu par 20%, bet atkal priekšlikums tika noraidīts. Tas ir kā divas reizes iespļaut dvēselē. Pēc tam, protams, sekoja valdības apņemšanās piešķirt finansējumu mediķiem, kas strādā ar Covid-19 pacientiem – tika paziņots, ka visiem tagad būs piemaksas un tas populistiskais stāsts ir: šīs piemaksas būs līdz 50%. Taču kritēriji, lai iekļautos šajos 50% piemaksas nosacījumos, ir praktiski neizpildāmi, un ir ierobežots cilvēku skaits, kuriem būtu iespēja pretendēt uz šīm piemaksām.

Taču ne jau šo piemaksu būtība ir svarīga, bet gan kopējais veselībā strādājošo cilvēku novērtējums, jo tas, ko izdarīja valsts – daļu veselības aprūpē strādājošo viņi atstāja vispār bez ienākumiem, apturot dažādu veselības pakalpojumu sniegšanu, bet otrā galā kādiem darbiniekiem piešķirot, es gribētu teikt, mistiskas piemaksas.

Šis sadalījums, kā tika piešķirtas piemaksas, manā skatījumā ir nedaudz dīvains. Piemaksas par Covid-19 pacientu ārstēšanu man šķiet tāds ļoti savdabīgs gājiens, jo, ārstējot citus pacientus, kuru dzīvība nereti ir daudz vairāk apdraudēta, piemaksas šodien nepiešķir, piemēram, par orgānu transplantācijas veikšanu, sevišķi pašreizējos apstākļos šis ir īpaši izceļams gadījums – apkārt ir vīruss, bet Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas mediķi spēj paveikt šo tik ļoti īpaši nozīmīgo, dzīvību glābjošo operāciju. Līdz ar to piemaksu piešķiršanas process ir abstrakts, man īsti neizprotams.

Visu interviju lasiet avīzes Diena ceturtdienas, 23. aprīļa, numurā!

Aptaujās mediķus, kuri nepieciešamības gadījumā ir gatavi papildus iesaistīties COVID-19 pacientu aprūpē

Lai nepieciešamības gadījumā ārstniecības iestādes varētu piesaistīt papildu mediķus, kuri var palīdzēt ar savām zināšanām un prasmēm COVID-19 pacientu aprūpē, Veselības ministrija kopā ar Veselības inspekciju aptaujās mediķus par viņu gatavību iesaistīties.

Veselības ministrija ir izstrādājusi speciālu anketu, kuru lūdz aizpildīt praktizēt tiesīgiem ārstiem, māsām, ārsta palīgiem, fizioterapeitiem, ergoterapeitiem, biomedicīnas laborantiem, māsu palīgiem, laboratorijas speciālistiem, kā arī rezidentiem, medicīnas asistentiem vai medicīnā studējošajiem, kuri ir gatavi nepieciešamības gadījumā palīdzēt un uzņemties apmaksātu papildu darbu.

Anketa pieejama šeit: https://arka.vide.gov.lv/ Lai to aizpildītu, nepieciešams autentificēties caur www.latvija.lv portālu.

Šāds risinājums ieviests, balstoties uz citu valstu pieredzi. Anketā medicīnas darbinieks vai topošais mediķis norāda gan savu specializāciju, gan praktisko darba pieredzi. Īpaši svarīgi ir saprast, kuras no mediķa prasmēm būtu pielietojamas COVID-19 pacientu aprūpē. Tāpat būs iespēja norādīt, cik lielā mērā un kādā veidā konkrētais cilvēks ir gatavs iesaistīties, tostarp, sniedzot psiholoģisko un tehnisko atbalstu.

Patlaban ārstniecības iestādēs resursi ir salīdzinoši pietiekami, taču, prognozējot lielāku skaitu COVID-19 pacientu ar smagu veselības stāvokli, varētu būt nepieciešama šo mediķu papildu iesaiste. Apkopotie dati būs pieejami Veselības inspekcijai, kura pēc ārstniecības iestāžu pieprasījuma koordinēs sazināšanos ar mediķiem, kuri būs pieteikušies. Ņemot vērā, ka šobrīd ar veselības ministres rīkojumi ir daļēji ierobežota plānveidu veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, tai skaitā privātajās ārstniecības iestādēs, daļai mediķu noslodze ir mazinājusies. Arī šie speciālisti nepieciešamības gadījumā varētu iesaistīties.

ABBOTT LAUNCHES MOLECULAR POINT-OF-CARE TEST TO DETECT NOVEL CORONAVIRUS IN AS LITTLE AS FIVE MINUTES

Testing being performed on Abbott’s ID NOW platform
– The Abbott
ID NOW™ COVID-19 test brings rapid testing to the front lines
– Test to run on Abbott’s point-of-care ID NOW platform – a portable instrument that can be deployed where testing is needed most
– ID NOW has the largest molecular point-of-care installed base in the U.S. and is available in a wide range of healthcare settings
– Abbott will be making ID NOW COVID-19 tests available next week and expects to ramp up manufacturing to deliver 50,000 tests per day
– This is the company’s second test to receive Emergency Use Authorization by the FDA for COVID-19 detection; combined, Abbott expects to produce about 5 million tests per month
ID NOW test components being made in Abbott’s U.S. manufacturing facility

Obligātās veselības pārbaudes ārkārtas situācijas laikā var neveikt

Labdien, kolēģi!

Līdz ārkārtas situācijas atcelšanai obligātās veselības pārbaudes strādājošajiem nav jāveic.

Izņēmums ir personas, kas nodarbinātas bīstamos apstākļos.

Pielikumā nosūtam vēstuli no Labklājības ministrijas.

Ar cieņu, Dr.Ilze Aizslniece


Labdien!

Valstī noteiktās ārkārtas situācijas dēļ, ir ierobežoti vairāki medicīnas pakalpojumi, tostarp pašlaik ir neiespējami veikt obligātās veselības pārbaudes. Tāpēc rodas situācijas, kad ne jaunais, ne esošais darbinieks nevar savam darba devējam iesniegt izziņu par šādu pārbaudi.

Labklājības ministrija skaidro, ka saskaņā ar Ministru Kabineta rīkojumu, darba devējs šādā ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes.

Egils Zariņš
Labklājības ministrijas
Komunikācijas nodaļas
sabiedrisko attiecību speciālists
tel.64331829
www.lm.gov.lv
Twitter:@Lab_min
Flickr.com:Labklājības_ ministrija
Youtube.com:labklajibasministrija

 

PIELIKUMS: veselības_pārbaudes_300320

Svarīga informācija! Jauni tālruņi

Kolēģi,

Lūgums pievērst uzmanību un informēt arī pacientus.

NMPD ir izveidojis bezmaksas tālruni 8303 COVID-19 analīžu pieteikšanai! Tālrunis ir bez maksas un darbojas katru dienu no plkst. 9.00 līdz 18.00.

 Tāpat joprojām aktuāli ir arī pārējie tālruņi:

  • Ja no ārvalstīm atgriežas pacienti, kuriem parādās akūtas respiratoras infekcijas simptomi, ir jāzvana uz 113. Analīzes tiks paņemtas mājās vai pacientus novirzīs uz analīžu telti. Jārēķinās ar ilgu gaidīšanu, bet nav par to jāsatraucas. Var zvanīt Gulbja laboratorijai pa tālr.: +371 67801112.
  • Jautājumiem un konsultācijām par COVID – 19 ir domāts tālr.: 67387661.
  • Gadījumā, ja operatīvajiem dienestiem ārkārtas situācijā nepieciešams sazināties ar SPKC, lūdzam izmantot šādus kontakttālruņus: darba dienās, SPKC darba laikā (no 8:30 līdz 17:00) lūdzam zvanīt uz telefona numuru 67271738 .Savukārt ārpus SPKC darba laika, no plkst. 17:00 līdz 08:30, kā arī svētku un atpūtas dienās, iespējams sazināties ar dežurējošo epidemiologu, zvanot pa mobilo tālruni 28343552 .

 

Veselību un izturību!
Latvijas Ārstu biedrība