Alūksnes slimnīcas gadījumā jāpieprasa, nevis jālūdz!
www.delfi.lv
Dainis Treijs
Vidzemes bērnu veselības centra “Apelsīns” direktors
Mana sieva, Baiba Treija, ir vienīgais pastāvīgi praktizējošais bērnu neirologs Vidzemē. 26 gadus viņa nostrādāja Valmieras poliklīnikā zem dažādiem nosaukumiem, mainījās varas un īpašnieki. Pēdējais īpašnieks, kurš pirms gadiem četriem nopirka daļu Valmieras veselības centra akciju, ir Marģers Zeitmanis – tas pats, kurš kā privātīpašnieks kontrolē SIA “Balvu – Gulbenes slimnīcu apvienību”.
Toreiz Valmierā M. Zeitmanis palūdza viņam uzrakstīt ģenerālpilnvaru vēl pārējām citu īpašnieku akcijām, iegūstot vairāk kā pusi, lai varētu veikt reorganizāciju un “pozitīvas pārmaiņas”. Tieši tas pats, kas Gulbenes un Balvu slimnīcu gadījumā. Rezultātā – tiklīdz M. Zeitmanis bija ieguvis ģenerālpilnvaru rīkoties ar akcijām, sievieti, no kuras viņš akcijas nopirka, padzina no darba, vēl tagad norit tiesvedība.
Tiklīdz M. Zeitmanis to izdarīja, pie apvāršņa parādījās Alīda Vāne! Atsaucoties uz ekonomisko krīzi, ārstiem Valmieras veselības centrā pazemināja algas, kā rezultātā mana sieva aizgāja no darba. Izveidojām viņai atsevišķu veselības centru, kur sniegt pakalpojumus, un pēdējos divus gadus nodarbojamies ar to, ka cenšamies valstij pierādīt, kad bērnu veselībai paredzētajai naudai ir jāsasniedz bērni, kas joprojām nenotiek.
Tas ir tādēļ, ka bērnu neirologs kā specialitāte Nacionālā veselības dienesta līgumu pielikumos ir zem nosaukuma neirologs, kur ir arī pieaugušo neirologi. Naudas summa, kas iedalīta atlases procedūras rezultātā 2007.un 2008.gadā, joprojām pilnā apmērā tiek piešķirta Valmieras veselības centram, jo neirologa pakalpojumu daudzums kopumā nav krities zem 65 procentiem, lai būtu jāveic jauna atlases procedūra. Tajā pašā laikā bērnu pakalpojumu daudzums ir krities apmēram četras reizes.
No pāri par 4000 sniegto pakalpojumu daudzuma Valmieras veselības centrs apkalpo apmēram 900 pacientus gadā. Pāri par 3000 pacientiem piešķirtā valsts nauda tiek iztērēta pieaugušo veselības pakalpojumu apmierināšanai. No likumiskā viedokļa viss it kā ir pareizi, bet pēc taisnības – galīgi šķērsām.
Šo centāmies pierādīt Veselības ministram Guntim Belēvičam – viņš mums ieteica vērsties tiesā, ko mēs arī izdarījām, nākamā, jau trešā pēc kārtas, tiesas sēde nolikta 15.novembrī – līdz šim nekas nav mainījies. Kad G. Belēvičs aizgāja no ministra posteņa, mums izdevās konstatēt faktu, ka Rīgā ir tāds “Saules medicīnas centrs”, kas pieder divām privātpersonām – Belēviča pirmajai sievai un M. Zeitmaņa sievai Inesei Zeitmanei. Līdz ar to ir skaidrs, kādēļ nauda joprojām sasniedz Zeitmani, nevis kādu citu.
Es pats neesmu mediķis, bet rēķināt māku. Medicīnā tīrā peļņa, ko Zeitmaņu ģimene nopelna, tostarp “Balvu – Gulbenes slimnīcu apvienības” gadījumā, ir apmēram 30 līdz 35 procenti. Līdz ar to nav absolūti nekādu šaubu, kāpēc Alūksnes slimnīcai ir jāpiegriež skābeklis, jo tad automātiski pacienti brauks uz tuvāko medicīnas iestādi – “Balvu – Gulbenes slimnīcu apvienību”, kur Balvos tik tiešām par Eiropas naudu ir izveidotas trīs operāciju zāles, bet kurās nav ķirurga.
Toties Alūksnē ir ļoti labi ķirurgi, kuri, ja paliks tur bez darba, būs spiesti meklēt tuvāko vietu, kur sniegt savu zināšanu piepildījumu. Līdz ar to ar vienu šāvienu tiks nošauti divi zaķi, jo dotajā brīdī A.Vāne ir Veselības ministres padomniece, bet uz ministra padomnieku neattiecas valsts ierēdņa statuss. Tas nozīmē, ka ministra padomnieks drīkst būt īpašnieks, kā šajā gadījumā medicīnas iestādē, gan veikt visas pārējās opcijas un mierīgi darboties kā ministra padomnieks!
Alūksnes slimnīcas gadījumā nav jālūdz kaut ko izmainīt, bet jāpieprasa! Un nevis vienkārši jāvāc paraksti slimnīcas saglabāšanai, bet jāvēršas ar atklātu vēstuli pie Latvijas Valsts prezidenta un Ministru prezidenta, kā arī jātaisa ļoti liels publisks skandāls. Pagaidām tas, ko alūksnieši dara, ir reģionāli – vajag valsts līmenī.
Jā, 3.novembrī bija pikets pie Saeimas, bet uz piketiem Latvijas Saeima vairs nereaģē – ir jābūt rakstiskam dokumentam, kas sasniedz konkrētu adresātu, jo uz rakstiskiem dokumentiem ir jāatbild rakstiski. Tā kā mēs turpinām cīņu Valmierā, tā jāturpina Alūksnē. Piemēram, mēs no Konkurences padomes saņēmām atbildi, tiesa, mutisku, ka: ja viņiem būtu tiesības sodīt valsts iestādes, kas pēc Ministru kabineta noteikumiem ir nepieļaujami, tad viņi Nacionālo veselības dienestu kopā ar Veselības ministriju sodītu ar soda naudu, kas lielāka par 50 miljoniem eiro! Diemžēl viņi to nedrīkst darīt pēc likuma – likumi Latvijā ir “ļoti labi” uzrakstīti!
Lattelekom izveidotais portāls, kurā paredzēts strādāt, pagaidām nav savietots ar programmām, ar kurām ikdienā strādā ārsti (vairāk kā puse Latvijas ārstu jau šobrīd dokumentus aizpilda digitāli). Taču interfeiss, ar kuru portāls varētu būt saistīts ar šīm programmām, nav pat redzēts, to sola uz novembra beigām. Savukārt līgumā ārstu spiež noteikt, kādā vidē viņš strādās, kaut jauno vidi viņš vēl nav pat redzējis.
Latvijas Ārstu biedrības priekšlikums ir- novērst “noklusēšanu” par e- veselības kļūdām, pārtraukt vainot ārstus par to, ka viņi nevēlas strādāt ar brāķi (14 miljoni notrallināti par programmatūru, kuras vairāki neatkarīgi eksperti novērtējuši summā ap 100 000 eiro). Mēs aicinām sanākt vienā telpā (piedāvājam- Ārstu biedrībā) Ministru kabineta, Vides un reģionālās ministrijas, Finanšu ministrijas, Veselības ministrijas pārstāvjus, ārstus un e- veselības izstrādātājus, un visiem kopā iepazīties ar šo sistēmu. Citādi publiskajā telpā tiek vaina nogāzta tikai uz ģimenes ārstiem. Bet ko darīs speciālisti, par kuriem līgumsaistības parakstījušas slimnīcu un iestāžu vadītāji, kuriem arī no 1. decembra visas būs receptes un darba nespējas lapas jāizraksta elektroniski, un kas to pat vēl nenojauš? Viņi vēl pat nav redzējuši programmatūru, kurā nāksies strādāt. Ko darīt vai kurš būs vainīgs, ja e- darba nespējas lapa nedarbosies, bet papīra forma būs likvidēta kā suga. Pacientam būs neattaisnots kavējums? Atkal Veselības inspekcija sodīs ārstu?