Jaunumi

Pēteris Apinis,

Latvijas Ārstu biedrības prezidents

Solīts makā nekrīt, noteica latviešu dzīvesziņa un smaidot noskatījās priekšvēlēšanu solījumos. Ar solījumiem par mediķu algas kāpumu un pieejamiem medicīnas pakalpojumiem partijas neskopojās. Bet solījumi mēdz būt dažādi – tad, kad sola aktieris, kurš pēkšņi kļuvis par tautas priekšstāvi, vēlētāji galvenokārt skata aktiera stāju un šarmu, klausās runas mākslu un dikciju, bet teikto – nu tā īsti par pilnu rubli neņem. Tad, kad sola ministre ar divu gadu amatprasmi, kura piedalījusies divu budžetu pieņemšanā, šarmu un matu sakārtojumu uztver kā pašsaprotamu, bet vārdos klausās. Ja priekšvēlēšanu solījumu došanā tiktu rīkots nacionālais čempionāts, veselības ministre Anda Čakša to būtu pārliecinoši uzvarējusi, saņēmusi kausu, medaļu un arodbiedrības priekšsēža parakstītu diplomu. Viņa solīja pārliecinoši, solīja katru dienu televīzijā, radio, avīzēs un Facebook kontā, solīja milzu algas ārstiem, māsām un neatliekamās palīdzības šoferiem, zaļus koridorus pacientiem ar vēzi, insultu, infarktu, iesnām un pumpām, solīja lielas kvotas, superātru e-veselību un medicīnisko palīdzību visiem NATO karavīriem ar tādu ķirurģisku pieredzi, kādu tikai Sīrijas karā var šobrīd iegūt. Fantastisks solījums bija būtiskākā nākamā gada iecere, lai mazinātu senioru izdevumus par veselības aprūpi, atcelt pensionāriem desmit eiro pacienta līdzmaksājumu par katru slimnīcas gultā pavadīto dienu. Un kur tad vēl ikdienas solījumi, ka zāles kļūs lētākas tieši pēc vēlēšanām.

Lai solījumi būtu ticamāki, viņa parakstīja līgumus un protokolus ar arodbiedrību, Māsu asociāciju, Farmācijas asociāciju, pacientu biedrībām un būtu parakstījusi līgumu ar pašu velnu, ja vien šis būtu uz kādu televīzijas studiju ar pildspalvu rokā ieradies.

Protams, Andas Čakšas solījumos katrs dzirdēja to, kas viņam vislabāk un svarīgāk šķita. HIV/AIDS un C hepatīta slimnieki tur dzirdēja apmaksātas zāles, vēža pacienti – iespēju tikt uz diagnostisku datortomogrāfiju bez rindas, laucinieki – neatliekamās medicīniskās palīdzības mašīnu ar jau ieslēgtām bākugunīm, dežurējošu katrā ciemā, bet mediķi dzirdēja – algas.

Parakstot līgumus un protokolus, arodbiedrības, asociācijas un biedrības tieši un netieši reklamēja labo ministri Andu Čakšu, kas nule atnesīs seifu ar naudu un sadalīs to ārstiem, māsām un pacientiem. Tiesa, solījumiem un spožām reklāmām, rullīšiem Yuotube formātā, ikdienas televīzijas intervijām un milzu plakātiem par čempioniem labajos darbos līdzi nāk bažas – kas par to maksā un cik. Jebkura politiska reklāma ir lieli naudas līdzekļi. Ja kāds gatavs maksāt par politisku reklāmu, tas nozīmē – viņš ir savācis naudu reklāmai par padarītiem vai apsolītiem darbiem vai pirkumiem. Nezināma iemesla dēļ latvieši lieto terminu „20 otkata procenti”, domājot, ka neviens valsts vai pašvaldības iepirkums nenotiek bez kaut kādas starpniecības naudas korumpētam ierēdnim vai politiķim. Skatoties televīzijā priekšvēlēšanu reklāmu, latvieša dzīvesziņa domāja, ka te jau ir kaut kas atlicināts no šiem iepirkumiem. Visvairāk televīzijā, radio un sociālajos tīklos bija veselības ministre Anda Čakša, un latvieša dzīvesziņa domāja – no kura iepirkuma – e-veselības vai zālēm – nāk līdzekļi reklāmai.

Bet atgriezīsimies pie solījumiem celt ārstu, medicīnas māsu un citu profesionāļu algu. Saeima un valdība 2018. gada budžetā medicīnai izdalīja aptuveni 200 miljonus klāt pie esošajiem 800 miljoniem. Ievērojams pieaugums, par ko pateicība būtu jāsadala starp Saeimas Budžeta un nodokļu komisiju, Sociālo un darba lietu komisiju, Finanšu ministriju, premjerministru, visiem lobistiem, arodbiedrību, biedrībām, asociācijām un solidāri – arī Andu Čakšu. Tiesa, publiskajā telpā visu godu, slavinājumus un rokas bučošanu sev pievāca ministre, iespējams, tāpēc, ka citiem nav tik svarīgi, lai roka tiktu pabučota. Ministre nekavējoties paziņoja, ka papildus saņemtā nauda aizies medicīnas darbinieku algām jau 2018. gadā. Anda Čakša portālā „Jauns.lv” pat izteica bažas, ka algu celšana ārstiem būšot pārāk strauja.

Vai tas tā ir noticis? Jā un nē. Austrumu slimnīcas jaunajam vadītājam (pēc izglītības mehāniķim) alga nekavējoties tika paaugstināta no 4000 eiro uz 8000 eiro. Ja mēs sekojam „Pietiek” publikācijām, veselības ministres biroja darbiniekiem algas ir pieliktas, daudzkārt pārmaksātas un dokumenti noslepenoti. Savukārt ārstiem pieaugums bija praktiski neredzams, jo tika „optimizētas” virsstundas un dežūras. Tikai 11% no Latvijas ārstiem ir saņēmuši par 10% lielāku algas pielikumu. Ģimenes ārstu praksēm ir neliels naudas palielinājums, bet neiedomājamo izdevumu pieaugumu dēļ (piemēram, e-veselības uzturēšanas izdevumi) uz rokas ģimenes ārstiem ir reāls naudas samazinājums, kaut gan laikrakstā „Ir” Anda Čakša stāstīja un solīja, ka viņas mērķis ir palielināt ģimenes ārstu algas līdz 4000 eiro.

Nauda ir iztērēta. Piemēram, par 8 miljoniem, kas bija paredzēta hronisku slimnieku ārstēšanai, tika nekavējoši iepirkta dažāda aparatūra, piemēram nierakmeņu skaldīšanas iekārta (tādas jau dažas Latvijā ir), bet vissvarīgākā vajadzība – moderns mamogrāfs Onkoloģijas slimnīcai, kas ļautu precīzi diagnosticēt krūts vēža lokalizāciju, tika noraidīts (domāju, ka par šo lēmumu ministrei vēl nāksies atbildēt pilnīgi citā formā).

Algas reāli netika paaugstinātas, bet tika paaugstināti solījumi nākamajam gadam. Vai Anda Čakša zināja, ka nākamajā gada budžetā šim nolūkam nav paredzēti līdzekļi? Ja ne – vai viņa zina, kas tas budžets tāds ir un kur to veido (Finanšu ministrijā viņas partijas biedrenes vadībā). Tad, kad budžeta projekts parādījās atklātībā, tur līdzekļi medicīnas darbinieku papildu apmaksai nebija ne tik, cik melns aiz naga. Un tad pēkšņi (28. oktobrī)  premjers un finanšu ministre skaidroja, ka algu pieaugumu nav apstiprinājis Ministru kabinets. Tas ir bijis tikai veselības ministres Andas Čakšas solījums. Tās ministres, kura atlaida trīs valsts sekretārus un vismaz vienreiz nomainīja visu struktūrvienību vadītājus uz sev pietuvinātiem. Tā ministres, kura no Veselības ministrijas (un vairākām padotības iestādēm) izsvēpināja profesionālus mediķus un pilnībā visus ārstus, taču izveidoja labi apmaksātu galmu.

Andas Čakšas darbības vērtējums ietverams Einara Repšes folklorizētajā frāzē: „Nu kā var nesolīt!” Lai cik tas arī būtu savādi, bet ZZS kopējā zaudējumā 13. Saeimas vēlēšanās tomēr visvairāk vainojama veselības reforma – ja individuālajiem lauku ražotājiem, mikrouzņēmējiem un māksliniekiem pasaka, ka viņi nesaņems vienlīdzīgu palīdzību, jo nav pilnībā maksājuši sociālo nodokli, tad viņi novēršas no partijas ZZS vispār. Rēķiniet – viena zaudēta vieta katrā reģionā un nesmukums kopvērtējuma rezultātos. Kaut kā piemirsušies tie labo darbu čempioni, palikuši labo solījumu čempioni. Bet varbūt ārstu algas pielikuma naudiņa jau iztērēta priekšvēlēšanu reklāmā?

11. oktobrī tika pasniegta ikgadējā „Latvijas Ārstu biedrības Veselības gada balva”. Šogad svinīgo apbalvošanas ceremoniju Latvijas Ārstu biedrība veidoja sadarbībā ar Latvijas Sarkano Krustu. „Veselības gada balvas” pasniegšana kļuvusi par skaistu tradīciju, kurā tiek godināti pārtikas ražotāji, sabiedriskās organizācijas, pašvaldības un cilvēki, kas ar savu darbību veido izpratni par sabiedrības veselību. Laureāti dāvanā saņēma Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas topošo mākslinieču īpaši šim pasākumam apgleznotus koka krēslus, katru ar savu stāstu, vēlējumu un simbolu.

Lai arī Latvijā dzīvildze pieaugusi par vairākiem gadiem, mēs daudz sportojam, cenšamies lietot sabalansētu uzturu, piedalāmies talkās, lai sakoptu vidi, darāmā vēl ir ļoti daudz. Pasaules valstis, kas parakstīja Parīzes klimata vienošanos atzīst, ka apņemšanās uz papīra atpaliek no pasākumu īstenošanas dzīvē. Joprojām pasaules okeānos peld plastmasas maisiņu salas un šī plastmasa caur uzturā patērētajām zivīm nonāk mūsu organismā. Joprojām no ezeriem tiek vilktas laukā vecās automašīnu riepas un jūras krastā savākts tonnām atkritumu. Joprojām mūsu ikdienā ir par daudz ķīmijas – kā mājās, tā lauksaimniecībā. Joprojām ārsti ceļ trauksmes zvanus par bērnu mazkustību.

Šogad Latvijas valsts svin 100 gadu jubileju un mums ir iespēja pateikt paldies tiem cilvēkiem, kuri ar savu darbību veicina moto „VESELS CILVĒKS – VESELĀ PASAULĒ” īstenošanu dzīvē. Vienlaikus turpinot dzīvot tā, lai arī vēl pēc 100 gadiem Latvija būtu valsts ar savām robežām, lai tajā valdītu sociāli atbildīga politika, kas garantē visiem pieejamu ārstniecisko pakalpojumu pieejamību un veselīgu dzīvi.

Balvu par mūža ieguldījumu veselības veicināšanā šogad saņēma Latvijas Olimpiskās komitejas goda prezidents Vilnis Baltiņš, kurš ilgus gadus bijis mūsu olimpiskās kustības vadītājs. Pateicoties Baltiņa kunga iniciatīvai 80. gadu beigās, Latvijā  tika atjaunota olimpiskā komiteja un mūsu sportisti piedalās olimpiskajās spēlēs, gūstot uzvaras un popularizējot sportu tieši jauniešu un bērnu vidū.

Nominācijā par tautas sporta organizēšanu balva tika piešķirta ielu vingrošanas kustības Latvijā aizsācējam Kasparam Zlidnim, kurš vingrošanu padarījis par aizraujošu nodarbību, ar  ko nodarbojas tūkstošiem zēnu un meiteņu visā Latvijā. Runājot par kustību prieku, Kaspara acis vienmēr staro un viņš kā pieklājas ir lieliskā fiziskā formā.

Par veselīga uztura ražošanu balvu saņēma uzņēmums „Sēklu muss”, kurā top sēkliņu trifeles un batoniņi  bez pievienota cukura, glutēna un e-vielām. Uzņēmuma idejas autore un izveidotāja ir enerģiskā Agnese Nazareca, kura īstenojusi savu sapni par veselīgiem našķiem ar bērnības garšu. Ikdienā „Sēklu muss” ne tikai ražo našķus, bet dodas ciemos uz skolām un bērnu dārziem, lai stāstītu par veselīgu uzturu un enerģijas avotiem.

Nominācijā par videi draudzīgu dzīvesveida popularizēšanu tika apbalvota iniciatīva „Piekrastes Tīrrade”, kurā apvienojušies cilvēki, kuri vēlas Latvijai simtgadē dāvināt tīru un sakoptu piekrasti, bez plastmasas iepakojumiem, stikla pudelēm un izsmēķiem. Vides izglītības fonda vadītājs, kampaņas „Mana jūra” eksperts Jānis Ulme ir pārliecināts, ka sakopjot kaut nelielu gabaliņu no apkārtējās vides, mēs varam izdarīt daudz.

Šogad nominācijā par nozīmīgu ieguldījumu dabas aizsardzībā paldies par grūto un atbildīgo darbu saņēma Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests, kuram šajā vasarā bija uzlikti lieli pārbaudījumi, dienām ilgi dzēšot mežu ugunskurus. Viens no postošākajiem ugunsgrēkiem plosījās Talsu novada Valdgales pagastā, kur ik dienas strādāja vismaz 150 glābēju no visas valsts.

Par ilgtspējīgas vides sakārtošanu šajā reizē balvu saņēma „Amatciema” idejas autors un izveidotājs Aivars Zvirbulis (saukts par Čiri), kurš  pirms 18 gadiem Amatas novadā sāka veidot privātmāju ciematu. Tur cilvēks var baudīt dabas skaistumu, vienlaikus izmantojot visas mūsdienu ērtības un tehnoloģiskos risinājumus. Tiesa ciematā ir sava kārtība –  katru īpašumu ieskauj ūdens,  mājām nav žogu un vakaros nedrīkst trokšņot.    Nominācijā Par daudzpusīgu veselības un sociālā darba organizēšanu balva tika pasniegta „Kalnu svētības kopienas” Bruknā izveidotājam  priesterim Andrejam Mediņam. Kopienu A. Mediņš  dēvē vietu, kur sasildīs, samīļos un pažēlos dzīves sistos un nesaprastos. Līdz šim kopienas vārds sabiedrībā plašāk bija pazīstams ar  labdarības koncertiem „Uzcel savu baznīcu” palīdzību atkarībās nonākušajiem. Šobrīd Andrejs Mediņš ar komandu izveidojuši arī skolu zēniem ar ornitoloģijas un aiviācijas  interešu izglītību.

Par nozīmīgu ieguldījumu sabiedrības izglītošanā paldies vides žurnālistei un zaļā dzīvesveida piekritējai  Anitrai Toomai. Daudzus gadus , liekot lietā savas zināšanas, kā arī žurnālistes talantu, viņa izglītojusi sabiedrību dabas aizsardzības jautājumos. Ilgus gadus veido žurnālu „Vides vēstis”, kā arī Latvijas radio raidījumu par vides jautājumiem „Zaļais vilnis”. Viņa ir kā saucēja balss tuksnesī, kas reizēm tiek arī sadzirdēta.

Savukārt Par nopelniem sabiedrības veselības veicināšanā balvu šogad saņēma  Liepājas pašvaldība, kas pēdējos gados lielas investīcijas ieguldījusi attīstot fiziskām aktivitātēm un sportam paredzētās būvēs un objektos – vieglatlētikas manēžā, kas ir nodota ekspluatācijā, pirms gada. Tūlīt spāru svētki tiks svinēti jaunajai tenisa hallei un tiek plānots uzsākt futbola laukuma izbūvi.  Liepājas sauklis – atbrauc un izvējojies ir viens no vadmotīviem veselības kontekstā kopumā, jo, kā sacīja Liepājas vicemērs Gunārs Ansiņš: „ Šī izvējošanās nav tikai fiziska,bet arī praktiska, kad atbrīvo savu ķermeni , atbrīvo domas un kļūsti brīvs”.

Godpilnā balva nominācijā Gada cilvēks sabiedrības veselībā tika pasniegta Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un epidemioloģijas katedras vadītājam profesoram Ģirtam Briģim, ārstu aprindās profesoru Ģirtu Briģi dēvē par  Latvijas sabiedrības veselības tēvu, gluži saprotamu iemeslu dēļ. Tieši profesors spēj vienkāršiem vārdiem izskaidrot veselības pamatnostādnes. Vesela latviešu ārstu paaudze ir mācījusies epidemioloģijas pamatnostādnes pie profesora, tā iemācījušies domāt un pamatot savus spriedumus medicīnā balstītos pētījumos. Turklāt, tieši ar viņa iniciatīvu 90 gados izveidota sabiedrības veselības katedra. To absolvējuši jau vairāk kā simts augstas klases profesionāļi.

„Latvijas Ārstu biedrības Veselības gada balvas 2018” pasniegšanas svinīgo ceremoniju vadīja LĀB prezidents Pēteris Apinis, LĀB viceprezidents Māris Pļaviņš, LĀB valdes loceklis Roberts Fūrmanis, A/S „Repharm” direktoru padomes priekšsēdētājs Dins Šmits un Latvijas radio raidījuma „Kā labāk dzīvot” vadītājs Elvis Jansons, bet par  muzikālu baudījumu gādāja Annija Putniņa, Grēta Grantiņa, Evelīna Kalniņa kopā ar Raimondu Petrauski pie taustiņiem, Ernestu Mediņu pie sitaminstrumentiem, Rūtu Sīpolu ar flautu.

Šogad „Veselības gada balvu 2018” Latvijas Ārstu biedrība pasniedza kopā ar Latvijas Sarkano Krustu.  Svinīgā ceremonija notika 11. oktobrī plkst. 19.00 Koka ēku renovācijas centrā „Koka Rīga” Krāsotāju ielā 12. Atkārtojums – 13.oktobrī plkst. 13.00 „Rīga TV 24”.