Skip to content

Jaunumi

Nekas cits visā sertifikācijas procesā netiek mainīts.

Latvijas Ārstu biedrība informē, ka 2020.gada 5.aprīlī ir stājies spēkā “Likums par iestāžu darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību” (https://likumi.lv/ta/id/313730-par-valsts-instituciju-darbibu-arkartejas-situacijas-laika-saistiba-ar-covid-19-izplatibu ), kura 28.pantā noteikts, ka “Lai novērstu ārkārtējās situācijas seku ietekmi uz ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu darbību, visu ārstniecības personu un ārstniecības atbalsta personu spēkā esošās reģistrācijas vai spēkā esošā sertifikāta termiņš tiek pagarināts par sešiem mēnešiem.”

Ievērojot minēto, visu šobrīd spēkā esošo sertifikātu (neatkarīgi no to izdošanas datuma) derīguma termiņš tiek pagarināts par 6 (sešiem) mēnešiem.

Tā, piemēram, tām ārstniecības personām, kurām sertifikāta derīguma termiņš beidzas, 2020.gada 15.jūnijā, tas bez jebkādām ārstniecības personas papildu darbībām automātiski tiks pagarināts par 6 mēnešiem, t.i., tā beigu termiņš būs 2020.gada 15.decembris. Arī tām ārstniecības personām, kurām sertifikāta beigu termiņš ir, piemēram, 2024.gada 15.jūnijs, tas tiks pagarināts par 6 mēnešiem, t.i., līdz 2024.gada 15.decembrim.

Nekas cits visā sertifikācijas procesā netiek mainīts.

Pētījums “Ar dzimumu saistītas vardarbības pieredze ārstu praksē”

Mani sauc Anna Pentjugova, esmu Rīgas Stradiņa universitātes Medicīnas fakultātes 6.kursa studente.

Kopā ar Dr. Miskovu veicu zinātniski pētniecisko darbu par tēmu “Ar dzimumu saistītas vardarbības ietekme uz sieviešu seksuālo funkciju” . Pētījuma īstenošanai tika izveidota anketa, kas ir paredzēta ginekologiem, dzemdību speciālistiem, ģimenes ārstiem un ārstiem-rezidentiem, kā arī citu specialitāšu ārstiem.

Anketas mērķis ir uzzināt par ārstu pieredzi saskaroties ar sievietēm, kas ir piedzīvojušas vardarbību. Anketas beigās ir pievienots pašizveidots standartizēts vardarbības skrīninga protokols. Tā pielietojums ikdienas ārstu praksē varētu palīdzēt atkārtoti pievērst uzmanību vardarbības sarkanā karoga pazīmēm, lai spētu efektīvāk identificēt vardarbības upurus un agrīni uzsākt atbilstošas palīdzības sniegšanu.

Piedalīšanās anketēšanā ir brīvprātīga un anketa ir anonīma, Jūsu sniegtā informācija tiks izmantotas tikai apkopotā veidā šī pētījuma ietvaros. Anketas aizpildīšana neprasīs daudz laika un tas nebūs sarežģīti.

Anketa: https://forms.gle/byzKpAH51ZXTmt2v7

Pētījums par kairinātu zarnu sindromu

Es, LU Medicīnas fakultātes 6.gada students, Rasheed Bazbouz veicu pētījumu par kairinātu zarnu sindromu dr. Intas Zīles vadībā.

Kairinātu zarnu sindroms (KZS) ir 10-20% cilvēku, tas ietekmē kā pašsajūtu, tā arī dzīves kvalitāti. Šī pētījuma mērķis ir labāk izprast KZS un uzlabot tā ārstēšanas iespējas. Latvijā līdz šim nav veikti pētījumi par kairinātu zarnu sindromu šādā aspektā. Jūsu pieredze mums ir svarīga, lai apzinātu, kā KZS ietekmē Latvijas iedzīvotājus.

Aptaujas aizpildīšana prasīs 20-30 minūtes. Dalība pētījumā ir brīvprātīga. Aptaujas jautājumi ir noformulēti skaidri, reti, bet kāds no tiem var radīt nepatīkamas pārdomas. Jebkurā brīdī, pirms ir nospiesta poga “pabeigt”, Jūs varat atsaukt savu dalību pētījumā. Jūsu aizpildītajai anketai tiek piešķirts gadījuma kārtas numurs. Pētījums nodrošinās konfidencialitāti– google nodrošina anonīmo aptaujas formu datu drošību atbilstoši ES Fizisko personas datu aizsardzības regulai. Visi pētījumā iegūtie dati ir anonīmi, tiek izmantoti apkopotā veidā. Pētījuma rezultāti tiks publicēti, lai Jūs un citi pacienti varētu iegūt no pētījumā gūtajām atziņām.

Anketa:

Latviešu val.:  https://docs.google.com/forms/d/1bIBb3nQSWLgE6TxjUznhkSiGovjPgtSUDqbrmaGRn7k/edit?usp=sharing

English: https://docs.google.com/forms/d/1kVl1c0GyzGkmyuFi9ABPqoFJjAsBRfuVZM_i2Bu2bcU/edit?usp=sharing

Mūžībā devies profesors Jānis Raibarts

Mūžībā devies Latvijas Ārstu biedrības Goda biedrs, profesors Jānis Raibarts (17.09.1939.-03.01.2021.).

Jānis Raibarts dzimis 1939. gadā Rīgā, beidzis Rīgas Medicīnas institūtu (1964) un strādājis par ārstu Daugavpilī un Rīgā. Kopš 1968. gada Jānis Raibarts docējis Rīgas Medicīnas institūtā (tagad – Rīgas Stradiņa universitāte), viņa nodarbības bija neaizmirstams posms katra topošā ārsta studijās. Laiks, ko katrs students vadījis kādreizējās Hospitālās terapijas katedrā (tagad – Iekšķīgo slimību katedra), bija sarežģītākais, saturā bagātākais un, iespējams, mācību ziņā grūtākais viņa studiju dzīvē. Jānis Raibarts nevienam studentam nekad nav devis atlaides, līdz ar to nodarbību atstrādes kļuva par otro hospitālās terapijas ciklu. Jāņa Raibarta lekcijas studentiem un ārstiem ir leģendāras. Jānis Raibarts padziļināti pētījis hipertensiju. Profesors piedalījies Latvijas vadlīniju izstrādē internās medicīnas nozarē.

Profesors Jānis Raibarts 2014. gadā saņēma profesora Ilmāra Lazovska balvu par ieguldījumu medicīnā.

Ilgos darba gadus Rīgas 1. slimnīcā un P. Stradiņa klīniskajā universitātes slimnīcā Jānis Raibarts kolēģu vidū bija iemīļots konsultants un padomdevējs, bet pacientiem – zinošs, ieinteresēts, pieredzējis ārsts.

Latvijas Ārstu biedrība izsaka dziļu līdzjūtību tuviniekiem!

Latvijas Ārstu biedrība saka paldies par pozitīvām pārmaiņām un novēl veselīgu Jauno gadu!

Latvijas Ārstu biedrība no sirds saka paldies visiem biedriem, sadarbības partneriem un sabiedrībai par lojalitāti un pleca sajūtu 2020. gadā. Pateicoties jūsu līdzdalībai un atbalstam, mums šajā izaicinājumiem pilnajā gadā ir izdevies paveikt nozīmīgas un paliekošas lietas! Novēlam visiem veselīgu un laimīgu Jauno gadu!

  • Paldies mūsu sociālajiem partneriem Latvijas Jauno ārstu asociācijai, Latvijas Māsu asociācijai, Latvijas Vecmāšu asociācijai, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijai, Latvijas Lielo slimnīcu asociācija, Latvijas Slimnīcu biedrībai, LIZDA un visām nozares profesionālajām organizācijām.
  • Paldies mūsu akadēmiskajiem un pētniecības partneriem Latvijas Universitātei un Rīgas Stradiņa universitātei, Latvijas Zinātņu akadēmijai.
  • Paldies Latvijas slimnīcām un ģimenes ārstu praksēm, NMPD un SPKC, Veselības ministrijai, Nacionālajam veselības dienestam, Veselības inspekcijai, Zāļu valsts aģentūrai, Valsts asinsdonoru centram, Valsts tiesu medicīnas ekspertīzes centram, Paula Stradiņa medicīnas muzejam, Latvijas antidopinga birojam.
  • Paldies mūsu labvēļiem un labdariem AS „Olainfarm” un AS „Grindeks”, SIA “Veselības centrs 4”, SIA MFD Veselības grupa, SIA “Centrālā laboratorija”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons”, SIA “Prike Latvija”, SIA “Rāmkalni”, SIA “Orkla Confectionery & Snacks Latvija” (“Laima”) un SIA “ADE”.   
  • Paldies Latvijas sabiedrībai par atbastu!

NVD: Sākot ar rītdienu tiek paplašinātas iespējas nodot Covid-19 analīzes

Sākot ar rītdienu, 19. decembri, līdz pat 3. janvārim iedzīvotājiem Covid-19 analīzes būs iespējams nodot arī bez ārsta nosūtījuma, ja ir parādījušies slimības simptomi (akūtas elpceļu infekcijas pazīmes, paaugstināta temperatūra, ožas traucējumi, garšas izjūtas zudums u.c.). Tas nodrošināts, lai saglabātu iedzīvotājiem iespēju brīvi nodot Covid-19 analīzes arī svētku laikā, kad saņemt ģimenes ārsta, ārsta speciālista vai dežūrārsta nosūtījumu analīžu veikšanai varētu būt apgrūtināti.

Covid-19 analīžu nodošanai var pieteikties, zvanot:

  • Tālrunis centralizētam pierakstam Covid-19 analīžu veikšanai – 8303
  • Centrālās laboratorija – 8330
  • E. Gulbja laboratorija – 67801112
  • MFD Laboratorija – 66164606
  • NMS Laboratorija – 67144015
  • Valsts zinātniskais institūts “BIOR” – 28369560

Pieraksta tālruņu un analīžu nodošanas punktu darba laiki pieejami Nacionālā veselības dienesta mājaslapā.

Covid-19 analīžu nodošanai var pieteikties elektroniski:

Analīzes bez nosūtījuma varēs nodot arī pēc augstākminētā laika posma, ja pieteikums uz tām veikts līdz 3. janvārim (ieskaitot).

Analīžu nodošanas vietas un informāciju par katru no tām iespējams atrast interaktīvā kartē: “COVID-19 analīžu nodošanas vietas Latvijā”.

Savukārt, Covid-19 analīžu rezultāti pieejami E-veselības portālā, kā arī analīžu pakalpojumu sniedzēju mājaslapās. Lai rezultātus aplūkotu E-veselībā, jāatver interneta pārlūkprogrammā adrese www.eveseliba.gov.lv, jāizvēlas “Pieslēgties” un “Iedzīvotājs”. Pēc autorizēšanās sistēmā analīžu rezultātu paziņojums būs skatāms sadaļā “Mani rezultāti”.

Ja brīvdienās vai svētku laikā parādās veselības problēmas, tad Nacionālais veselības dienests (NVD) atgādina, ka ārpus ģimenes ārstu darba laika medicīniska rakstura padomus vienkāršu saslimšanu gadījumos, kuru risināšanai nav nepieciešama neatliekamā medicīniskā palīdzība, iespējams saņemt, zvanot uz valsts ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni 66016001. Rīgā un citās lielākajās Latvijas pilsētās valsts apmaksātu medicīnisko palīdzību varēs saņemt pie dežūrārstiem, savukārt traumu (piemēram, apdegumu, lūzumu, mežģījumu) vai pēkšņu saslimšanu gadījumos medicīnisko palīdzību iedzīvotājiem sniegs steidzamās medicīniskās palīdzības punktos. Neatliekamos gadījumos, kad apdraudēta cilvēka veselība vai dzīvība, palīdzību sniegs slimnīcu uzņemšanas nodaļas.

Dzīvībai kritiskās situācijās jāzvana uz ārkārtas tālruni 113 – piemēram, ja cilvēks ir bezsamaņā, ja ir dzīvībai bīstama asiņošana, gūta smaga trauma (ceļu satiksmes negadījums, elektrotrauma, ugunsgrēks, u.c.), ir pēkšņas sāpes krūtīs, kas var liecināt par infarktu, vienas puses pēkšņs vājums, kas var liecināt par insultu, vai jebkurā citā situācijā, kad palīdzības saņemšanā izšķirošas ir minūtes.

Dežūrārstu, steidzamās medicīniskās palīdzības punktu un slimnīcu uzņemšanas nodaļu darba laiks un informācija par citām medicīniskās palīdzības saņemšanas iespējām ir pieejama NVD mājaslapas sadaļā “Kur saņemt medicīnisko palīdzību?”. Atgādinām, ka gadījumos, kad nepieciešama medicīniska palīdzība, ierodoties ārstniecības iestādē, pacientam ir jāievēro 2 metru distance un jālieto sejas aizsargmaska, respirators vai vizieris.