Skip to content

Jaunumi

Vēlmi strādāt Latvijā izrādījuši 60 Ukrainas ārsti

Latvijas Ārstu biedrībā (LĀB) darbam Latvijā pieteikušies 60 Ukrainas ārsti. Visvairāk pieteikumu ir saņemti no zobārstiem – 15 personas, kam seko ginekologi un dzemdību speciālisti, oftalmologi, pediatri un anesteziologi. LĀB ārstiem nodrošina atbalstu nepieciešamo dokumentu sagatavošanā un iesniegšanā, savukārt ASV dibinātā bezpeļņas organizācija Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) apņēmies finansiāli atbalstīt visus veselības aprūpes profesionāļus, kas turpinās darbu medicīnas jomā Latvijā.

“Latvijas Ārstu biedrība Ukrainas bēgļu jautājumos darbojas ciešā saziņā ar Latvijas Veselības ministriju un Ukrainas vēstniecību Latvijā. Savukārt palīdzība un atbalsts kolēģiem Ukrainā tiek koordinēts sadarbībā ar Ukrainas Veselības ministriju un starptautiskajām mediķu organizācijām. Latvijas ārstu saimei tā ir goda lieta palīdzēt saviem kolēģiem un ikvienam cilvēkam, kas cietis šajā bezjēdzīgajā karā, tāpēc Latvijas Ārstu biedrība atbalsta koordinēšanai pieņēmusi darbā papildu personālu un ir pateicīga latviešu ārstu diasporai pasaulē, kas apņēmusies sniegt finansiālu atbalstu,” uzsver LĀB prezidente Dr. Ilze Aizsilniece.  

Tāpat interesi par darbu Latvijā izrādījuši arī vairāku citu specialitāšu ārsti – kardiologi, endokrinologi un neatliekamās medicīnas ārsti, kā arī urologs, ķirurgs, patologs, neirologs, iekšķīgo slimību ārsts, dermatologs un pulmonologs u.c. Lielākā daļa no interesentiem jau ir iesnieguši daļu vai visus nepieciešamos dokumentus, lai uzsāktu darbu Latvijā.

LĀB sarežģītāka darba daļa saistīta ar ukraiņu ārstu izglītības dokumentu apstiprinājuma saņemšanu no Ukrainas. Šā gada 24. martā tika panākta vienošanās, ka arī Ukrainas atbildīgā organizācija sniegs atbildes uz pieprasījumi septiņu dienu laikā. LĀB uzsver, ka ārsta profesija ir reglamentēta profesija, mums ir jārīkojas atbilstoši Eiropas Savienības (ES) Direktīvai. Turklāt Latvija ir viena no retajām ES valstīm, kurā ukraiņu ārsti var saņemt īslaicīgo atļauju, nekārtojot visas formalitātes, kas var aizņemt vairākus mēnešus.

Latvijas Medicīnas fonds aicina visus Ukrainas ārstus, kas bēgļu statusā ieradušies Latvijā un vēlas šeit strādāt, pieteikties LMF vienreizējam finansiālam atbalstam. Ukrainas ārstiem un citiem veselības aprūpes profesionāļiem ir iespēja pieteikties, aizpildot pieteikuma anketu, ko var saņemt gan LĀB, gan arī potenciālajā darba vietā vai LMF interneta mājaslapā latvianmedicalfoundation.org sadaļā Helping Ukraine.

Savukārt Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), turpinot 2019. gadā iesākto darbu bērnu un pusaudžu psihoterapijā, nākamo sarunu diskusiju ZOOM vidē Latvijas kolēģiem organizēs aprīlī un tā būs veltīta tieši kara un bēgļu gaitu ietekmei uz bērniem un pusaudžiem. Šis jau būs 12 seminārs ciklā “Bērnu un pusaudžu psihiskā veselība”.

Labdien!
Godātie Kolēģi,

Pēdējās dienās daudz tiek diskutēts par to, kā labāk un mērķtiecīgāk atbalstīt Ukrainu un tās cilvēkus. Svarīgākais pašlaik ir organizēt atbalstu vienoti un koordinēti, izmantojot jau esošās starptautisko un nacionālo institūciju un organizāciju piedāvātās iespējas, kas var nodrošināt šīs palīdzības nokļūšanu līdz ukraiņiem. 

Latvijas mediķiem ir jābūt gataviem palīdzēt cilvēkiem, kuri ieradīsies no Ukrainas, kā arī jau ir saņemts ukraiņu mediķu lūgums palīdzēt ar mikroķirurģijas operācijām. Visu šo darbu mēs plānojam valsts līmenī, ciešā sadarbībā ar Veselības ministriju un citām atbildīgajām iestādēm. Veselības ministrija ciešā sadarbībā ar Latvijas Ārstu biedrību un citiem NVO jau ir izstrādājusi likumdošanas aktus, lai mūsu veselības aprūpes sistēma būtu gatava nodrošināt nepieciešamo palīdzību. 

Latvijas Ārstu biedrība sagatavojusies atbalstīt ukraiņu ārstus, kuri ieradīsies Latvijā, lai pēc iespējas ātrāk varētu atzīt viņu medicīnisko izglītību un ļaut uzsākt profesionālo darbību Latvijā. Tāpat Biedrība ir gatava apzināt mediķus, kas būs gatavi doties uz Ukrainu, ja būs tāda nepieciešamība. 

Esam apkopojuši informāciju, kā un kur varat sniegt palīdzību Ukrainai:

Būsim vienoti cīņā ar agresorvalstīm!

Cieņā
Dr. Māris Pļaviņš
Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents

Ir iznācis LĀZA Apkārtraksts Nr. 170

Ir iznācis LĀZA Apkārtraksts Nr. 170. Tas vēsta par to, kas mūs satrauca, par ko domājām un ko darījām 2021. gadā. 100 lapaspuses gudru sarunu, skaistu notikumu, vērtīgu atziņu un labu nākotnes nodomu – tādu mēs gribējām veidot LĀZA jubilejas gada žurnālu. Šodienas acīm raugoties, 2021. gads ir bijis pavisam mierīgs gads. Covid pandēmijas laiks mācīja vienoties pret vīrusa globālu uzbrukumu, tagadējais laiks māca vienoties pret uzbrukumu cilvēcībai un cilvēcei! Tomēr Apkārtrakstā ir arī kara elpa jūtama, jo latviešu ārstu un zobārstu apvienības tapšana ir cieši saistīta ar Otro pasaules karu, tā dramatiskajām sekām, kad gandrīz divas trešdaļas Latvijas ārstu un zobārstu devās bēgļu gaitās. Bēgļa statuss toreiz un bēgļu gaitas jau šajā gadsimtā. Tik neparedzēta un tomēr pagātnes un tagadnes elpas saplūšana.

LĀZA Apkārtrakstu nr 170 ievada tās prezidenta Uģa Gruntmaņa pārdomas par aizvadītā gada veikumiem un nākotnes iecerēm. Plašs un bagāts ir materiāls par Profesora Ilmāra Lazovska Medicīnas fondu un tā 2021. gada stipendiātiem. Ar lielām cerībām raugāmies uz medicīnas studentiem, kuru piederība ārstu saimei jau ir viņu sirdīs ierakstīta. Profesoram Ilmāram Lazovskim 2021. gads bija 90 gadu jubilejas gads, tāpēc arī žurnālā ir tik sirsnīgas un arī ļoti laikmetu raksturojošas LĀZA biedru impresijas par vienu no Latvijas izcilākajiem prātiem, ko Dr. Kaspars Tūters tik skaiti raksturo – I.L. – Izcils Latvietis. Par savu gūto pieredzi ārvalstu klīnikās stāsta Ojāra Veides fonda stipendiāti. Stipendiātu vārdi – Justīne Rudzīte, Kristīne Amosova – jau plaši izskanējuši arī Latvijas medijos, viņu domas un atziņas pēc pieredzes braucieniem ir klausījušies arī Latvijas kolēģi. Līdz 15. septembrim arī šogad var pieteikties Ojāra Veides fonda atbalstam gan ārsti, gan citi speciālisti. Kā darīt labāk, ko varam mācīties – tas ir arī LMF stipendiātu Roberta Rumbas un Katrīnas Rutkas vēstījums Apkārtrakstā. Jau daudzus gadus LĀZA uzmanības lokā ir arī tēma par augstāko izglītību Latvijā – kā tai straujāk attīstīties un mainīties – par to Uģa Gruntmaņa rakstā, bet Dr. Daina Dreimane, Dr. Atis Bārzdiņš un Dr. Andis Graudiņs ir nopietni analizējuši problēmas, kas mudina ārstus un māsas pamest Latviju. Baiba Niedre-Otomere kā bioloģe, bet Juris Lazovskis kā reimatologs analizē Covid-19 vakcīnas darbības principus un iespējamās ēnas puses, kas tomēr nenoliedzami ir niecīgas, salīdzinot ar vakcinācijas ieguvumiem. Covid laikam tik ierastajā ZOOM vidē arī 2021. gadā turpinājām izglītojošo ciklu par bērnu un pusaudžu psihisko veselību.  Semināru-diskusiju nozīmi un vērtību apliecina arī klausītāju atbildes uz aptaujas jautājumiem jau pēc semināriem. “Ir ļoti svētīgi dzirdēt citu valstu psihologu/psihoterapeitu, psihiatru pieredzi latviešu valodā. Tas paplašina ikviena klausītāja redzes lauku, padarot to plašāku un profesionālāku”. Bet nu arī žurnāla lasītājam ir pieejama tēma, par ko runāja psihoterapeite Inta Zīle – bērna ienākšana ģimenē. Viņas raksta noslēguma atziņa:  “Nevienam bērnam nevajag ideālus vecākus. Vēl vairāk – tie ir kaitīgi, jo rada viltus realitāti, kurā viss notiek tikai kā kārots, bet neiemāca sadzīvot ar vilšanos, pašam ieslēgt savus resursus un radošumu. Visveselīgākie ir “parastie” jeb “pietiekami labie vecāki”, kas ir ar savām cilvēciskajām kļūdām un nepilnībām, bet spēj tās apzināties, atzīt un meklēt risinājumus.” Vienpadsmit semināri ir jau bijuši un būs vēl. Projektu par bērnu un pusaudžu psihisko veselību ar savu dāsno ziedojumu atbalsta Dr. Lauma Upelnieks-Katis. 2022. gadā turpināsim sarunu ciklu “55 minūtes ar LĀZA” mūsu Facebook vietnē, par kuru saturu un ieguvumiem raksta Daina Dreimane, kas ir šo diskusiju krustmāte. Onkologs-hematologs Atis Bārzdiņš laipni dalās ar piecām no daudzajām atskārsmēm, ko guvis kā ārsts, strādājot gan emocionāli, gan fiziski tik smagā nozarē kā onkoloģija. Viņa raksta kopelpu savulaik izteicis arī prof. Ilmārs Lazovskis: “Ārsta vispārējā māka jeb kompetence balstās uz zināšanām, spējām, pieredzi un prasmi izturēties. Ārsta izturēšanās ir māka, ko var iemācīties. Tā ir trausla, viegli sagraujama un grūti pārveidojama, bet bieži vien nepietiekami novērtēta”.

LĀZA veidoja drosmīgi, gudri un aktīvi cilvēki pirms 75. gadiem. Viens no viņiem ir arī Visvaldis Georgs Nagobads, kam 2021. gada 18. novembrī svinējām 100. dzimšanas dienu. Jubilāra pārdomas arī LĀZA Apkārtrakstā. LĀZA vēsturei šajā reizē vairāk uzmanības – par to runā Kaspars Tūters, to atklājam arī Andra Ritmaņa stāstā “Kā pasaulē gāja jauneklim, kurš gribēja kļūt ārsts”, vēsturi nolasām arī LĀZA visu laiku priekšsēžu portretējumā.

LĀZA darbība ir cieši saistīta ar citām sabiedriskām organizācijām, augstskolām, pētniecības centriem, ārstu profesionālām organizācijām, Latvijas un ārpus Latvijas medijiem. Par šīm sadarbības saitēm arī jaunajā žurnālā.

2022. gads bija mūsu cerību un svētku nojausmu gads, jo LĀZA atzīmēs savu 75. gadu jubileju. LĀZA svētku programmā ir iecerēti trīs skaisti notikumi:

19. jūnijā – svētku brokastis Dziesmu svētkos Eslingenā, kas ir arī LĀZA dibināšanas pilsēta,

30. jūnijā – svētku konference Minesotā, XV Vispārējo latviešu dziesmu un deju svētku ASV laikā.

23. septembrī LĀZA plenārsēde, diskusiju sesijas un zinātniskie semināri Rīgā, 9. Latvijas Ārstu kongresā, un tad arī LĀZA 75 gadu jubilejas svētku sarīkojums.

Tomēr labāk jau pašiem redzēt nekā simtreiz dzirdēt, tāpēc aicinām ielūkoties LĀZA Apkārtraksta Nr. 170 lapaspusēs. LĀZA biedri saņem Apkārtrakstu savās pasta kastītēs. Tā elektronisko versiju var lasīt LĀZA mājaslapā. https://www.lazariga.lv/publikacijas/laza-apkartraksts LĀZA valde saka paldies visiem, kas gan ar biedra naudas nomaksu, gan arī ziedojumiem atbalsta LĀZA darbību. LĀZA ir atvērta jaunām idejām, atvērta jauniem biedriem no visas plašās pasaules, kuru domas un darbi saskan ar LĀZA mērķiem.

Latvija organizē paneļdiskusiju ANO par sieviešu pārstāvības un līderības veicināšanu vides zinātnē

2022. gada 16. martā Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Sieviešu statusa komisijas 66. sesijas ietvaros Latvija kopā ar Argentīnu, Vāciju, Koreju un Dienvidāfriku organizēja virtuālu paneļdiskusiju par sieviešu pārstāvības un līderības veicināšanu vides zinātnē. Diskusiju atklāja Vācijas vēstniece ANO Ņujorkā un Sieviešu statusa komisijas 66. sesijas biroja priekšsēdētāja vietniece Antje Lēndertse (Antje Leendertse) un ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) priekšsēdētāja vietniece Telma Kruga (Dr. Thelma Krug). Diskusijā piedalījās Argentīnas pārstāve Karolīna Vera (Prof. Carolina Vera) no Buenosairesas Universitātes un Argentīnas Nacionālās zinātniskās un tehniskās pētniecības padomes, Vācijas pārstāve Frauke Mueckška (Dr. Frauke Muecksch) no Rokfellera universitātes, Latvijas pārstāve Brigita Daļecka, Rīgas Tehniskās Universitātes Ūdens Pētniecības Laboratorijas zinātniece (Dr. Brigita Dalecka), Korejas Republikas pārstāve Mūna Jonga Čoi (Prof. Moon Jeong Choi) no Korejas Zinātnes un Tehnoloģiju institūta; kā arī Dienvidāfrikas pārstāve Debra Robertsa (Dr. Debra Roberts), Dienvidāfrikas eTekvini pašvaldības Ilgtspējīgu un izturīgu pilsētu iniciatīvu nodaļas pārstāve un ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes (IPCC) līdzpriekšsēdētāja. Diskusiju moderēja Latvijas vēstnieks ANO Ņujorkā Andrejs Pildegovičs.

Vācijas vēstniece ANO Ņujorkā Antje Lēndertse apliecināja, ka sieviešu līdzdalības un līderības palielināšana ir neatsverama daļa no vides un klimata izaicinājumu risināšanas un norādīja, ka diemžēl vēl aizvien sievietes zinātnē saskaras ar stereotipiem un diskrimināciju. ANO Klimata pārmaiņu starpvaldību padomes priekšsēdētāja vietniece Telma Kruga pauda pārliecību, ka viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem šo izaicinājumu risināšanai ir atbilstošu politikas dokumentu izstrāde un īstenošana. Krugas kundze kā piemēru minēja IPCC dzimumu līdztiesības politikas dokumenta izstrādi ar mērķi veicināt dzimumu līdztiesību un iekļaujošu vidi IPCC procesos.

Diskusijas ietvaros dalībnieces atzīmēja nepieciešamību pēc atbalsta profesionālās un privātās dzīves saskaņošanai, norādot, ka īpaši svarīgs ir bērnu aprūpes pakalpojumu pieejamības aspekts, kas ļauj sievietēm veiksmīgi savienot karjeru zinātnē ar ģimenes dzīvi,  kā arī būtisko sieviešu tīkla atbalstu. Lai gan sieviešu skaits augstākajā izglītībā palielinās – joprojām ir vērojams sieviešu trūkums vadošās pozīcijās pētniecības un zinātnes jomā, tādēļ ir būtiski stiprināt sieviešu reprezentāciju zinātnē, kā arī dot piemērus meitenēm un jaunām sievietēm, lai arvien vairāk sieviešu izvēlētos karjeru pētniecībā. Kā būtisks aspekts tika arī uzsvērta ar dzimumu saistītas vardarbības un seksuālās uzmākšanās izskaušana.

Latvijas vēstnieks ANO Ņujorkā Andrejs Pildegovičs atgādināja Latvijas apņemšanos līdz 2050. gadam sasniegt klimata neitralitāti, kā arī norādīja uz Latvijas līdzšinējiem sasniegumiem dzimumu līdztiesības jomā. Vēstnieks akcentēja, ka pastāv saikne starp klimata pārmaiņām un dzimumu līdztiesību. Risinājumi diskusijā minētajiem izaicinājumiem meklējami, mainot dzimumu stereotipus izglītībā, nodrošinot mūžizglītības un sadarbības tīklu iespējas, nodrošinot labāku pārstāvību un atbalstošāku politiku darba un privātās dzīves līdzsvarošanai.

Pilns pasākuma ieraksts pieejams šeit: https://youtu.be/TY5TTT7Sl98

Informācijai 2020. gada 14. septembrī Ņujorkā Latvija tika ievēlēta ANO Sieviešu statusa komisijā (United Nations Commission on the Status of Women), kurā darbosies līdz 2025. gadam. ANO Sieviešu statusa komisija dibināta 1946. gadā un ir ANO Ekonomisko un sociālo lietu padomes (ECOSOC) funkcionālā komisija. Tā ir galvenā starpvaldību struktūra ar mērķi apzināt sieviešu dzīves realitātes dažādus aspektus visā pasaulē un veidot globālus standartus dzimumu līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšanas jomā. Latvijas pārstāvis šobrīd ir ievēlēts arī komisijas birojā, ieņemot vicepriekšsēdētāja amatu.

Izstrādāts informatīvs buklets veselības aprūpes speciālistiem “Pacients sportists”

Latvijas Antidopinga birojs informē, ka ir izveidots informatīvais materiāls “PACIENTS SPORTISTS”, kas domāts plaša profila specialitāšu ārstiem, farmaceitiem, fizioterapeitiem un ikvienam, kurš palīdz sportistam sasniegt viņa mērķus un sniedz objektīvu informāciju, kā arī ieteikumus dopinga jautājumos. Pasaules Antidopinga kodeksa kontekstā veselības aprūpes speciālists ir viena no sportista atbalsta personām, kas ar atlētu strādā, kuru ārstē un kuram palīdz sporta sacīkšu norises vai sacensību gatavošanās laikā. Izveidotais materiāls palīdzēs medicīnas speciālistam saprast arī viņa lomu godīga sporta aizsardzībā un apzināt ar antidopinga noteikumiem saskaņotu rīcību. 

Izveidotajā materiāla ir atrodama informācija par:

  • dopinga definīciju Pasaules Antidopinga kontekstā;
  • kas ir aizliegto vielu un metožu saraksts?;
  • kā tiek veidots aizliegto vielu un metožu saraksts?;
  • piemēri ar atļautiem un aizliegtiem medikamentiem, dažādu saslimšanu ārstēšanai;
  • kur pārbaudīt zāles, vai tās satur sportā aizliegtās vielas?;
  • kā rīkoties, ja sportistam ir nepieciešams lietot vielu, kas ir iekļauta aizliegto vielu un metožu sarakstā?;
  • glikokortikoīdu injekcijas (izmaiņas ar 2022. gada 1. janvāri);
  • uzmanīgi – uztura bagātinātāji;
  • sportistu palīgpersonāla funkcijas un pienākumi.
     

Pasaules Antidopinga kodekss nosaka stingras atbildības principu, kas definē, ka sportists ir atbildīgs par visām vielām, ko viņš lieto un, kas ir atrodamas viņa ķermenī. Tādēļ, strādājot kopā ar sportistu vai personu, kura varētu tikt uzaicināta uz dopinga kontroli (Latvijas normatīvie akti nosaka, ka uz dopinga kontroli var uzaicināt jebkuru fizisku personu, kura nodarbojas ar sportu un piedalās sporta pasākumos), ir nepieciešams zināt ārstēšanas iespējas, kā arī izmantot savu ietekmi uz sportistu, lai veicinātu sportista veselību, aizstāvot godīga un patiesa sporta vērtības.

Materiāls pieejams pdf. formātā:  download (antidopings.gov.lv)