Skip to content

Jaunumi

Aktualizē brīvās ģimenes ārstu prakses vietas reģionos: aicina strādāt ārpus Rīgas un saņemt finanšu atbalstu

Jaunu ģimenes ārstu piesaiste ir aktuāla daudzviet reģionos, tostarp šobrīd ārpus Rīgas ir brīvas ģimenes ārstu prakses vietas, liecina Nacionālā veselības dienesta dati. Veselības ministrija atgādina, ka ģimenes ārsti, kuri strādās ārpus Rīgas, var saņemt arī ES fondu finanšu atbalstu – naudas kompensāciju par darbu reģionā.

Brīva prakses vieta nozīmē, ka ģimenes ārsts var uzsākt savu praksi, jo uz iedzīvotāju skaitu ir nepietiekams ģimenes ārstu skaits. Informācija, kurās Latvijas vietās ir brīvas prakses, šeit: https://www.vmnvd.gov.lv/lv/brivas-prakses-vietas

Ar mērķi piesaistīt papildu ārstniecības personas reģioniem, tajā skaitā ģimenes ārstus, Veselības ministrija kopš 2017. gada nogales īsteno Eiropas Sociālā fonda projektu “Ārstniecības un ārstniecības atbalsta personu pieejamības uzlabošana ārpus Rīgas”. Nosacījumi paredz, ka uz finanšu atbalstu var pretendēt ārsts, kuram ir derīgs ārsta specialitātes sertifikāts un kurš MK noteikumu spēkā stāšanās dienā 24.03.2017. nav strādājis specialitātē ārpus Rīgas.

Nosacījumi arī paredz, ka uz naudas kompensāciju var pretendēt ģimenes ārsta prakse – pensijas vecuma ģimenes ārsts, kurš nodod praksi jaunajam speciālistam. Finanšu atbalstu saņem abi ārsti. Ģimenes ārsts, kurš pārņem praksi, no 24.03.2017. līdz kompensācijas pieteikuma iesniegšanai nevar būt strādājis par ģimenes ārstu ārpus Rīgas ar pacientu sarakstā reģistrētām personām.

Speciālistiem, kuri saņēmuši atbalstu Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros, ārpus Rīgas jāstrādā vismaz 5 gadus, sniedzot iedzīvotājiem valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus. Pretendentu atlase plānota līdz projektam pieejamā finansējuma apguvei, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. jūlijam.  

Kompensāciju apmēri un nosacījumi šeit: Kompensācijas ārstniecības personām par darbu reģionos | talakizglitiba.lv

Dr. Emma Irēne Groduma un Ojāra Veides fonds

Šī gada 17. oktobrī Ojāra Veides Stipendiju fonda dibinātājaiDr. Emmai Irēnei Grodumai, Saskatčevanas Universitātes Medicīnas fakultātes profesorei  ir 105 gadu jubileja. Dr. Groduma dzimusi Rīgā, 1916. gada 17. oktobrī. 1941. gadā viņa ieguva zobārstniecības diplomu Latvijas Universitātē un pirms izbēgšanas no Latvijas 1944. gadā strādāja par zobārsti Rīgā. 1953. gadā viņa kopā ar vīru Vilhelmu Grodumu emigrēja no Anglijas uz Kanādu, uz Saskačevanas provinci. Tajos laikos, lai Kanādā strādātu par zobārsti, studijas bija jāsāk no paša sākuma. Dr. Groduma izlēma, ka Saskatčevanas Universitātē pārstudēs nevis par zobārsti, bet iegūs doktora grādu neiroanatomijā un patoloģijā. Pēc grāda iegūšanas Dr. Groduma publicēja daudzus zinātniskus darbus un nostrādāja par profesori Saskatčevanas Universitātes Mikrobioloģijas nodaļā līdz aiziešanai pensijā 1982. gadā. Nu jau kopš 2007. gada 20. augusta viņas šīs zemes gaitas ir tikai mūsu atmiņās.

Bet ir viņas darbi, kuru augļus var baudīt Latvijas veselības aprūpes speciālisti jau vairāk nekā 20 gadus – 1999. gadā Kanādā tika nodibināts Ojāra Veides Stipendiju fonds un tam ir ziedojumu nodokļu atlaides kā labdarības organizācijai. Fonda mērķis ir atbalstīt Latvijas jaunos ārstus un citus nozares speciālistus. Fonda vadītājs bija un ir LĀZA valdes loceklis un eksprezidents Kaspars Tūters, bet naudu fonda darbības uzsākšanai deva Dr. Emma Irēne Groduma. Viņas karsta vēlēšanās bija saglabāt sava brāļa Ojāra Veides piemiņu. Būdams jauns medicīnas students Latvijā, viņš zaudēja savu dzīvību, cīnoties Otrā pasaules karā. Ojārs Kārlis Veide piedzima Rīgā 1922. gada 17. aprīlī. Viņš sāka studijas Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātē, bet 1944. gada rudenī tika mobilizēts latviešu leģionā. Cik zināms, pēc sākotnējām apmācībām Ojārs Veide tika norīkots par asistentu pie leģiona kara ārsta Dr. Alberta Vēriņa (dzimis 1917. g. Gaujienā, Latvijā – miris 1987. g. Melburnā, Austrālijā). Pēc Dr. Vēriņa teiktā, 1945. gada pavasarī bija ļoti smagas cīņas. Ojārs Veide neatgriezās no kaujas lauka un vēlāk nav atrasts.

2022. gada 17. aprīlī mēs varēsim atzīmēt Ojāra Veides 100 dzimšanas dienu, bet nāves diena tā arī nav zināma. Ja kādam, kurš lasa šī rindas, ir zināms vēl kas par Ojāru Veidi, tad Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) būs pateicīga par jebkuru informāciju.

Bet Dr. Grodumas dibinātais fonds ir daudz palīdzējis Latvijas ārstiem viņu profesionālajā izaugsmē. Pateicoties Ojāra Veides fonda piešķirtajai stipendijai, arī Liepājas ģimenes ārstei un dietoloģei Justīnei Rudzītei 2021. gada jūnijā bija iespēja iepazīt medicīnas sistēmu un darbu ģimenes ārsta praksē Kalifornijā, tikt uzņemtai ģimeniskā vidē, kā arī ceļot ASV. 

Te neliels ieskats Dr. Justīnes Rudzītes pieredzes aprakstā, kas publicēts LĀZA mājaslapā. „Es esmu sertificēta ģimenes ārste Liepājā. Savu praksi atvēru 2014.gada decembrī.  Tā tika izveidota no nulles, nevis pārņemta no ārsta, kas pārtrauc savu profesionālo darbību.  Manai ģimenes ārsta praksei ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu, kas nosaku, ka mana prakse uzņemas rūpes par 1400 Kurzemes iedzīvotājiem, ārstējot viņu slimības, veicot profilaktiskās apskates, vakcināciju, nosūtot un veicot valstī organizētos vēža skrīningu, rakstot dažāda veida izziņas utt.
Strādājot vairāk nekā piecus gadus savā praksē, nepārtraukti ir domas – vai tas, kā es strādāju, ir tā, kā tam ir jābūt? Kā lai es realizēju visas tās prasības, ko nosaka Nacionālā veselības dienesta (NVD) līguma noteikumi? Kā lai nodrošina labāko veselības aprūpi un pieejamību maniem pacientiem?
Šajā darbā un vispār dzīvē bieži nākas būt radošam. Un es neesmu vienīgais ārsts, kas ar ierobežotiem resursiem diezgan labi spēj šo visu „nožonglēt”.  Tomēr mans radošums bija uz izsīkuma robežās un „žonglēšana” nav tas, ko es vēlos darīt.  Tā arī sapratu, ka vēlētos paskatīties, kā ģimenes ārsti strādā citās valstīs. Gatavošanās un prakses plānošana pagājušā gada garumā ir bijis iedvesmas avots pat jau pirms biju devusies uz ASV.
Vēlos pateikties LĀZA un Ojāra Veides fondam, īpaši Kasparam Tūteram, Dainai Dreimanei un Irēnai Baumanei par doto iespēju ar stipendijas un cilvēciskas sirsnības palīdzību redzēt un izjust Ameriku.”
Pilns raksts http://lazariga.lv/250-iedvesma-gimenes-arsta-darbam

2021. gadā sakarā ar COVID pandēmiju mainīta pieteikšanās kārtība – vēl līdz 25. oktobrim fonda valde gaidīs elektroniski pieteikumus stipendijām, ja apmācības paredzētas 2022. gadā. Lai pieteiktos stipendiju konkursam, pretendentiem ir jānosūta pieteikuma e-pasts uz laza@lazariga.lv, pievienojot visus dokumentus (faila nosaukumā norādot uzvārdu un doc. saturu), tēmā norādot Ojāra Veides Stipendiju fondam. Katru gadu 4-6 pretendentiem ir iespēja saņemt stipendiju $1000 līdz $2000 apmērā.

Pieteikumus vērtēs fonda valde – LĀZA valdes loceklis Kaspars Tūters, LĀZA vicepriekšsēdis Juris Lazovskis un LĀZA biedre Inese Flude (Kanāda). Fonda darbība ir cieši saistīta ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienības (LĀZA) darbību.
Plašāk par pieteikuma iesniegšanu un prasībām http://lazariga.lv/stipendijas/ojara-veides-fonda-stipendija

LĀZA vieno ārzemēs un Latvijā dzīvojošos ārstus un zobārstus, kā arī citus veselības nozares profesionāļus, zinātniekus un darbiniekus kopējam mērķim – visiem spēkiem veicināt veselības aprūpē un zinātnē iesaistīto studentu, rezidentu, ārstu un zobārstu izglītību un sadarbību. To dibināja 1947. gadā Eslingenā trimdā devušies latviešu ārsti.

Aicinājums LĀB valdei saistībā ar šīs dienas mediķu profesionālo organizāciju paziņojumu: Veselības aprūpe nav politisks process

Covid19 izraisītā un eskalētā epidemioloģiskā situācija Latvijā un veselības aprūpes sistēmas kapacitātes izsīkums neapstrīdami uzskatāma par kritiskiem. Neapšaubāmi lielākā daļa sabiedrības vēlas un gaida ātrus, radikālus valdības un Saeimas lēmumus. Vienlaikus jāapzinās, ka ar Covid19 saistītie lēmumi skar daudz plašāku sociālo, ekonomisko un arī politisko jautājumu spektru.

Analizējot Latvijas šībrīža politisko vidi, cilvēkiem ar plašāku ģeopolitisku redzējumu nav noslēpums, ka pietiekami aktīvi Latvijā darbojas cilvēki un spēki, kas ieinteresēti valsts stabilitātes iedragāšanā, valsts pārvaldes diskreditācijā, sabiedrības šķelšanā un līdz ar to iespējamu politisku pārmaiņu gatavošanā. Covid19 tēma ir ļoti pateicīga barotne šādai apslēptai hibrīdinvāzijai, kas  sniedzas tālu aiz sabiedrības veselības tematikas.

LĀB vārdā izplatītais paziņojums un aicinājums valdībai demisionēt ir ļoti emocionāls, skarbs un uzstājīgs. Nevar noliegt, ka ārstu emocijas un pacietība sasniegusi galēju robežu. Vienlaikus nevar arī nepamanīt šī dokumenta un tajā formulēto prasību nepārprotamo politisko raksturu, kas redakcionāli vietām pat atgādina nesen dibinātu politiskās opozīcijas partiju uzstādījumus. Šāds dokuments biedrības vārdā būtu apspriežams, pieņemams, balsojams un publiskojams augstākajā organizācijas lēmējinstitūcijā – LĀB valdē.

LĀB izveidotā darba grupa līdz šim izcili pildījusi sev deleģētās funkcijas Covid19 profilakses un apkarošanas jautājumos, mobilizējot gan veselības aprūpes darbiniekus, gan aktīvi ietekmējot sabiedrisko domu, un līdz ar to politiķu rīcību. Saturiski darba grupa līdz šim darbojusies nevainojami un produktīvi, ievērojami uzlabojot biedrības tēlu un reitingus.

Vienlaikus tomēr jāuzsver, ka statūtos formulētie biedrības mērķi ir daudz plašāki. Aktīvai kopējai publiskai darbībai fundamentālu lēmumu pieņemšanā, kas satur arī politiskas un valsts pārvaldes tēzes, nav atbalstāma separātiska rīcība, apejot koleģiāli izveidoto LĀB vadību.

LĀB ir aktīvi jāturpina darboties veselības aprūpes sistēmas, tajā strādājošo ārstniecības personu un pacientu interesēs, vienlaikus rūpējoties par pašu svarīgāko – stabilu Latvijas valsti.

Cieņā V.Boka

LĀB valdes loceklis

Mediķu profesionālās organizācijas: Veselības aprūpe nav politisks process

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) aicina valdību izbeigt skatīties uz krīzes situāciju veselības aprūpē kā politisku procesu un neignorēt ekspertu un veselības aprūpes profesionāļu viedokli. 

LĀB, LJĀA un LMa uzskata, ka valstī esošās ilgstoši smagās situācijas cēlonis ir valdības nespēja konstruktīvi un pārdomāti vadīt krīzi. Diemžēl pēdējo valdības pieņemto un nepieņemto lēmumu sekas būs simtiem un tūkstošiem mirušo. Valdības rīcība vairs nav tikai neizlēmīga, tā ir uzskatāma par nolaidīgu un noziedzīgu pret Latvijas iedzīvotājiem.

Esošajā situācijā vienīgais veids, kā ierobežot nekontrolēto Covid-19 izplatību, ir nekavējoties un maksimāli ierobežot nevajadzīgus iedzīvotāju kontaktus. Ierobežojumiem ir jābūt stingriem, skaidri saprotamiem, tūlītējiem un labi kontrolējamiem. Lēmumu pieņemšana nedrīkst būt novilcināta, tai jābūt operatīvai un konstruktīvai.

Jau šobrīd veselības aprūpes pakalpojumi ir būtiski ierobežoti, kas daudziem liedz saņemt nepieciešamo medicīnisko palīdzību. Ja valdības lēmumi netiks mainīti, veselības aprūpes sistēma nespēs sniegt palīdzību arī simtiem ne-Covid-19 pacientu neatliekamās, dzīvību apdraudošās situācijās. Medicīnas darbinieki jau tagad ir spiesti šķirot pacientus. Tādējādi valdība piespiež ārstus pieņemt lēmumu, kuriem sniegt palīdzību, kuriem nē, kuriem ļaut dzīvot, bet kuriem mirt. Brīdinām, ka ilgtermiņā par to atbildība būs jāuzņemas nevis medicīnas darbiniekiem, bet valdībai un politiķiem.

Covid-19 epidemioloģiskā situācija ir valsts drošības un pastāvēšanas jautājums. Mūsu partneri Eiropā un pasaulē ar bažām seko līdzi notiekošajam Latvijā, mūsu valdības nespējai pieņemt izlēmīgus un valstiski svarīgus lēmumus, nodrošināt pat elementārus slimību ierobežojošus pasākumus.

Valdības vadītājs priecājas par demokrātiski pieņemtiem lēmumiem un norāda, ka ekspertus ir tikai jāuzklausa. Vienlaikus premjers ir aizmirsis, ka politiķiem agrāk vai vēlāk būs jāuzņemas pilna atbildība par pagājušās nedēļas lēmumiem un viņi nevarēs vainot kādu citu. Vai šī valdības atbildība būs tikai morāla un politiska?! Nē! Valdība savos lēmumos ir absolūti neētiska, jo augstāk par cilvēku dzīvību vērtē īstermiņa ieguvumus, piemēram, teātra vai koncerta apmeklējumu. Profesionālās mediķu organizācijas uzskata, ka esošā situācija nepārprotami parāda valdības nespēju risināt krīzes situāciju valstī, tāpēc likumsakarīga būtu valdības demisija un neatkarīgu profesionāļu valdības izveidošana.

Par Saeimas deputāta J. Dombrava izteikumiem

TV24 raidījumā „Preses klubs” 13. Saeimas deputāts (NA) Jānis Dombrava paziņoja, ka Latvijā, salīdzinot ar citām Eiropas valstīm, esot ļoti augsts onkoloģisko saslimšanu līmenis un tā esot tieša ģimenes ārstu nolaidība. Vēl vairāk – Jānis Dombrava paziņoja, ka “Ģimenes ārstiem absolūti nerūp savi pacienti, viņi vienkārši saņem naudu un priecājas, ka pacienti īpaši neinteresējas.”

Latvijas Ārstu biedrības valde uzskata, ka Jāņa Dombravas paziņojumi un spriedumi ne tikai apliecina, ka viņam nav pat aptuvena priekšstata par veselības aprūpi un viņš neorientējas ne primārās veselības aprūpes organizācijā, ne kvalitātes novērtēšanā un tās vadībā, bet atļaujas sniegt paziņojumus, kas satur naida runas elementus pret konkrētu Latvijas iedzīvotāju grupu – ģimenes ārstiem. Šie viennozīmīgie naida runas elementi kurina naidu pret ģimenes ārstiem, samazina uzticamību primārai aprūpei, slimību profilaksei, slimību, tai skaitā onkoloģisko slimību – savlaicīgai diagnostikai. 

Latvijas Ārstu biedrības valde aicina Saeimas deputātu Jāni Dombravu 2 darba dienu laikā (līdz 6. oktobrim plkst. 17.00) sniegt konkrētus pierādījumus, kas pamatotu viņa izteikumus pret ģimenes ārstiem, bet –, ja tādu nav, uz sava rēķina publiski atvainoties.

Latvijas Ārstu biedrības valde aicina partijas – Nacionālās apvienības „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” valdi un Saeimas frakciju paskaidrot –, vai Jāņa Dombravas publiski paustais, naida runu saturošais paziņojums ir vai nav partijas un frakcijas viedoklis, un ja šis ir politiskā spēka viedoklis – 2 darba dienu laikā (līdz 6. oktobrim plkst. 17.00) sniegt konkrētus pierādījumus, kas pamatotu šādu partijas nostāju un negatīvu attieksmi pret ģimenes ārstiem. 

Latvijas Ārstu biedrības valde aicina Saeimas prezidiju divu darba dienu laikā sniegt savu viedokli par deputāta Jāņa Dombravas izteicieniem, un novērst šādus – pret medicīnas darbiniekiem vērstus agresīvus un veselības aprūpi diskreditējošus paziņojumus no vāji izglītotu deputātu puses.   

Latvijas Ārstu biedrības valde atgādina, ka tikai ļoti neprofesionālās un nepārdomātās Ministru kabineta un Veselības ministrijas rīcības dēļ 2020. gadā tika iedragāta savlaicīga onkoloģisko slimnieku savlaicīga diagnostika un agrīna ārstēšana, bet Nacionālā apvienība „Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” kā pozīcijas partija ir līdzatbildīga par valdības  rupjām kļūdām arī Veselības aprūpē.  

Latvijas Ārstu biedrības valde atgādina – Jāņa Dombravas rīcība ir klajā pretrunā ar Saeimas deputātu ētikas kodeksu, tādēļ LĀB, nesaņemot konkrētos pierādījumus, aicinās deputātu nolikt savu mandātu, kā arī vērsīsies tiesībsargājošajās institūcijās par naida runas teikšanu.  

Latvijas Ārstu biedrības valdes vārdā
Latvijas Ārstu biedrības viceprezidents
Dr. Māris Pļaviņš

Latvijas Ārstu biedrība un Latvijas Jauno ārstu asociācija pieprasa valdību nekavējoties rīkoties un ieviest stingrus pasākumus Covid-19 izplatības ierobežošanai

Mēs ar bažām konstatējam, ka valsts veselības aprūpes sistēma šobrīd strādā ar milzīgu pārslodzi un ir reāla kolapsa priekšā. Tā sekas izjutīs ne tikai ar Covid-19 slimojošie, bet potenciāli jebkurš Latvijas iedzīvotājs. Jāpārtrauc dzīvot ilūzijās par Covid-19 gultu un, īpaši, cilvēkresursu rezervēm Latvijas slimnīcās. Ja tuvākajās dienās netiks pieņemti steidzami un radikāli lēmumi, veselības aprūpes sistēmas kapacitātes pārsniegšana ir tikai pāris nedēļu jautājums. Ņemot vērā epidemioloģiskos datus, jāsecina, ka novēlota rīcība jau šobrīd ir pieļāvusi nekontrolētu koronavīrusa izplatību sabiedrībā.  

Gan politiķiem, gan sabiedrībai beidzot ir jāieklausās veselības aprūpes profesionāļos, kas brīdina, ka tik augsta saslimstība Latvijas situācijā nav pieļaujama un to ar jebkādiem līdzekļiem ir jācenšas samazināt. To visātrāk var izdarīt, samazinot nevajadzīgu un nesvarīgu kontaktu skaitu. Šobrīd pasaulē ir zināma konkrētu pasākumu efektivitāte kontaktu ierobežošanā starp cilvēkiem, ar attiecīgu slimības transmisijas un izplatības mazināšanos. Pieeja dažādās valstīs atšķiras, ņemot vērā lokālās īpatnības. Valdībai ir jāpieņem skaidri lēmumi, kuru izpilde ir izkontrolējama, pretējā gadījumā ierobežojumiem nebūs rezultāta.

Vienlaicīgi maksimāli jāveicina vakcinācija ar īpašu fokusu uz riska grupām. Plašākai vakcinācijai nebūs tūlītējs efekts, tā dos rezultātu ilgākā termiņā. Lēmumi par obligāto vakcināciju ir pareizi, diemžēl ļoti novēloti. 

Mēs atkārtoti aicinām iedzīvotājus vakcinēties. Vakcinācija ir ne tikai visefektīvākais Covid-19 profilakses pasākums konkrētam indivīdam, daudzkārtīgi mazinot smagas un fatālas slimības norises, kā arī ilgtermiņa komplikāciju risku, bet ļauj drošāk pasargāt no slimības arī apkārtējos. Būsim solidāri! Veselības aprūpes sistēmas pārslodze un sabrukums rada draudus cilvēku veselībai un dzīvībai arī jebkuras citas slimības gadījumā. Ne tikai Jums personīgi, bet arī Jums tuvajiem un mīļajiem cilvēkiem. 

Pieprasām* valdību godprātīgi veikt savus pienākumus un rūpēties par tās iedzīvotāju veselību un dzīvībām. Valdības neizlēmība ne tikai mazina uzticību valsts varai, bet arī veselības aprūpes sistēmai. Atbildības par savu neizdarību novelšana un iespējamo vainīgo meklēšana veselības nozarē ir negodīga un neētiska.

 Steidzami pieņemot lēmumus, ir nepieciešams pēc iespējas ātrāk informēt sabiedrību, izmantojot visus iespējamos komunikācijus kanālus gan latviešu, gan krievu valodā. 

*Aicināt jau ir par vēlu.

Dāvinām rezidentūras absolventiem iespēju bez maksas kļūt par individuālajiem biedriem!

Latvijas Ārstu biedrība kā individuālos biedrus apvieno visus Latvijas ārstus
neatkarīgi no viņu vecuma, specialitātes un darba stāža.

Dāvinām Jums iespēju bez maksas kļūt par Latvijas Ārstu biedrības
individuālo biedru*!

Jums līdz 15.12.2021. jāaizpilda individuālā biedra anketa un jāiesūta diploma kopija (e-pasts: info@arstubiedriba.lv) vai diploms jāuzrāda LĀB, Skolas ielā 3, Rīgā.
*Biedra statuss no 01.01.2022.

“Gens una sumus”/ “Esam viena cilts”
Latvijas Ārstu biedrības valde
2021. gada septembrī

Mediķu organizācijas: Politiķu attieksme pret veselības nozari ir bezatbildīga

Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA) un Latvijas Māsu asociācija (LMa) uzskata, ka Latvijas politiķu attieksme pret veselības aprūpes nozari ir bezatbildīga, tāpēc cilvēkresursu trūkums medicīnā ir sasniedzis katastrofālu līmeni. Organizācijas uzstāj, ka politiķiem ir jārod papildu finanšu līdzekļi veselības aprūpes prioritātēm. Pretējā gadījumā finansējums veselības aprūpei 2022. līdz 2024. gadam joprojām būs vairāk nekā divas reizes mazāks nekā citās Eiropas valstīs.

“Slims cilvēks – slima valsts! Veselības aprūpē strādājošie ir noguruši ne tikai no pārslodzes, mēs izdegam, jo politiķu nejēdzīgo lēmumu dēļ mēs saviem pacientiem nevaram sniegt mūsdienīgu un efektīvu ārstēšanu. Daudz smagāk par garajām darba stundām ir noskatīties, kā par invalīdiem kļūst vai no dzīves aiziet cilvēki, kurus būtu iespējams izglābt, ja vien valstij būtu ilgtermiņa plāns veselības nozares attīstībai un politiķiem drosme pārskatīt valsts budžeta tēriņu lietderību,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Organizācijas vērš uzmanību, ka valdības sagatavotais valsts budžeta finansējuma piedāvājums neparedz palielināt nozares finansējuma īpatsvaru kopējā valsts budžetā atbilstoši IKP pieauguma prognozei. Plānots, ka 2024. gadā tas joprojām būs tikai 3,9% no IKP. Šāds finansējuma apjoms ne tikai neļaus ieviest jauno atalgojuma modeli, tas nedos iespēju būtiski uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un pieejamību.

“Īpaši skumji ir tas, ka Lietuva un Igaunija, ar kurām pēc neatkarības atgūšanas mēs startējām no vienām izejas pozīcijām, šajos gados ir spējušas gan reformēt veselības aprūpes sistēmu, gan atvēlēt tai būtiski lielākus valsts budžeta līdzekļus. Kopējais veselības aprūpes finansējums (valsts un privātais) uz vienu iedzīvotāju 2020. gadā Latvijā bija 1766 eiro, bet Lietuvā un Igaunijā attiecīgi – 2505 un 2512 eiro. Vēl dramatiskāka ir atšķirība ar Ziemeļvalstīm, piemēram, Norvēģija viena sava iedzīvotāja ārstēšanai gadā tērē 5748 eiro,” skaidro LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

Katru gadu Latvija zaudē 200 ārstu, kas dodas prom no Latvijas. Savukārt situācija ar ārstu palīgiem, māsām un māsu palīgiem, kas ir vieni no veselības aprūpes sistēmas stūrakmeņiem, ir pavisam dramatiska.

“Māsas jau drīzumā varēsim ierakstīt “sarkanajā grāmatā”, jo to skaits kopš pagājušā gadsimta 90. gadiem ir sarucis teju uz pusi, un Latvijā pašlaik trūkst 3500 māsu! Savukārt esošais personāls strauji noveco – ārstu un ģimenes ārstu vidējais vecums – 54 gadi, bet māsu vidējais vecums – 48 gadi,” norāda LMa viceprezidente Ilze Ortveina.

Latvijā ir dramatiska medicīnas personāla un iedzīvotāju attiecība – uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,2 ārsti un 4,6 māsas. Salīdzinājumam – Igaunijā ir 3,4 ārsti un 6,2 māsas, bet Lietuvā – 4,5 ārsti un 7,8 māsas. Savukārt atpalicība no Eiropas attīstītajām valstīm ir vēl dramatiskāka, piemēram, Austrijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 5,2 ārsti, ber Norvēģijā – 17,2 māsas.