Jaunumi

No trešdienas, 13. maija, tiek paplašināta plānveida veselības aprūpes pakalpojumu pieejamība, kas tāpat kā līdz šim tiks nodrošināta stingri ievērojot piesardzības pasākumus. To paredz veselības ministres izdots rīkojums. 

• sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:
  • speciālistu sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi;
  • izmeklējumi – endoskopija, scintigrāfija, neirogrāfija, mamogrāfija, miogrāfija, osteodensitometrija;
  • ambulatorā rehabilitācija, izņemot dienas stacionāra pakalpojumus;
• dienas stacionārā:
  • koronarogrāfiju, kororonārā angioplastija, invazīvās radioloģijas pakalpojumi;
  • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu;
  • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
  • sejas žokļu ķirurģija;
• sekundārajā stacionārajā veselības aprūpē:
  • izgulējumu, tai skaitā komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu, hronisku ādas, mīksto audu čūlu mikroķirurģiska ārstēšana;
  • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, ja nepieciešama stacionāra ārstēšana;
  • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
  • kohleārā implantācija;
  • orgānu transplantācija;
  • locītavu endoprotezēšana;
• visa veida zobārstniecības pakalpojumi.

• ģimenes ārsta konsultācijas un palīdzība;
• neatliekamā medicīniskā un akūtā palīdzība (arī izmeklējumi un konsultācijas)
• vakcinācija;
• veselības aprūpes pakalpojumi:
  • grūtniecēm;
  • “Zaļā koridora” pacientiem;
  • onkoloģiskajiem pacientiem;
  • HIV/AIDS pacientiem;
  • tuberkulozes pacientiem;
  • psihiatriska profila pacientiem;
  • traumu seku pacientiem;
• veselības aprūpes pakalpojumi mājās;
• pakalpojumi, lai nodrošinātu terapijas nepārtrauktību – ķīmijterapija, bioloģiskie medikamenti, orgānu aizstājējterapija, staru terapija, dienas stacionāra pakalpojumi hematoloģijā, metadona aizvietojošā terapija, kā arī palīdzība pacientiem, kuriem jāturpina vai jāpabeidz stacionāri neatliekamā kārtā uzsākta ārstēšana;
• speciālistu konsultācijas pacientiem ar hroniskām saslimšanām (iespēju robežās attālināti);
• onkoloģiskās, dzīvību glābjošas, kā arī tādas operācijas, kuru atcelšanas rezultātā var iestāties invaliditāte;
• zobārstniecības pakalpojumi akūtos un neatliekamos gadījumos;
• ambulatorie konsiliji (bez pacienta līdzdalības);
• konsultācijas lipīgo ādas slimību un seksuāli transmisīvo slimību pacientiem;
• akūtās un subakūtās rehabilitācijas pakalpojumi personām, kurām šī pakalpojumu atlikšana var radīt invalidizācijas risku un/vai darbaspēju zaudēšanu, tai skaitā bērniem, kuriem rehabilitācijas pakalpojumu atlikšana saistīta ar ievērojamu funkcionēšanas traucējumu pasliktināšanos.

• valsts organizētā krūts vēža skrīninga izmeklējumus (mamogrāfiju);
• ar ģimenes ārsta vai ārsta speciālista nosūtījumu ehokardiogrāfijas, ultrasonogrāfijas, rentgenoloģijas, datortomogrāfijas, doplerogrāfijas, kodolmagnētiskās rezonanses, elektrokardiogrāfijas (tai skaitā Holtera monitorēšanas), veloergometrijas un elektroencefalogrāfijas izmeklējumu veikšanu;
• pirmreizējas endokrinologa, kardiologa, reimatologa, pneimonologa, oftalmologa un neirologa konsultācijas;
• diabētiskās pēdas aprūpi;
• zobārstniecībā uzsākto zobu slimību ārstēšanas procesa un iesākto protezēšanas darbu pabeigšanu un ortodontisko ārstēšanu.

• sekundārajā ambulatorajā veselības aprūpē:
  • speciālistu sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi;
  • izmeklējumi – endoskopija, scintigrāfija, neirogrāfija, mamogrāfija, miogrāfija, osteodensitometrija;
  • ambulatorā rehabilitācija, izņemot dienas stacionāra pakalpojumus;
• dienas stacionārā:
  • koronarogrāfiju, kororonārā angioplastija, invazīvās radioloģijas pakalpojumi;
  • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu;
  • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
  • sejas žokļu ķirurģija;
• sekundārajā stacionārajā veselības aprūpē:
  • izgulējumu, tai skaitā komplicētu ar osteomielītu un ilgstoši nedzīstošu, hronisku ādas, mīksto audu čūlu mikroķirurģiska ārstēšana;
  • acu operācijas, kas bez ķirurģiskas iejaukšanās draud ar aklumu, ja nepieciešama stacionāra ārstēšana;
  • invazīva ārstēšana pacientiem ar sirds ritma traucējumiem;
  • kohleārā implantācija;
  • orgānu transplantācija;
  • locītavu endoprotezēšana;
• visa veida zobārstniecības pakalpojumi.

• dienas stacionāra pakalpojumi, kuros nevajag izmantot vispārējo anestēziju (endotraheālo anestēziju vai laringeālo masku).

Veselības ministrija īpaši aicina cilvēkus ar hroniskā saslimšanām veikt bezmaksas COVID-19 testu arī gadījumos, ja nav saslimšanas simptomu. Šādiem pacientiem jāvēršas pie sava ģimenes ārsta un jālūdz nosūtījums. Hronisko pacientu testēšanu arī bez simptomiem valsts piedāvā jau kopš aprīļa otrās puses, taču cilvēki to reti izmanto. Hronisko slimību pacientiem ir īpaši svarīgi COVID-19 saslimšanu pamanīt laikus, jo tas apdraud viņu veselību un dzīvību.

Ja cilvēkam ir hroniska saslimšana, piemēram, cukura diabēts, hroniska elpceļu slimība, sirds asinsvadu slimība, onkoloģiska slimība u.c., bezmaksas COVID-19 testu var veikt arī tad, ja personai nav bieži minēto saslimšanas simptomu, piemēram, klepus, paaugstināta temperatūra vai tml.

Tāpat aicinām ģimenes ārstus uzrunāt savus pacientus, lai viņi šo iespēju izmantotu. Atgādinām, ka uz pārbaudēm bez slimības pazīmēm var nosūtīt arī pacientus, kuri saņem orgānu aizstājējterapiju, tos, kuriem ir imūndeficīts un personas, kam paredzēta operatīva ārstēšana, piemēram, pirms operācijas. Tā kā šīm personām nav augšējo elpceļu slimības simptomu, uz analīžu nodošanas punktiem cilvēks var doties arī ar sabiedrisko transportu, ja izmanto sejas masku, vai, piemēram, dodoties ar kājām vai velosipēdu.

Tāpat ikvienu personu, kurai ir saslimšanas simptomi (paaugstināta ķermeņa temperatūra, klepus, kakla sāpes, apgrūtināta elpošana), lūdzam sazināties ar savu ģimenes ārstu, kurš nosūtīs uz bezmaksas COVID-19 analīzēm. Pēc nosūtījuma uz izmeklējumu saņemšanas 12 darba stundu laikā laboratorija piezvanīs pacientam un vienosies par laiku un vietu, kur analīzes nodot. Ja ģimenes ārsts izvērtēs, ka pacients pats nevar doties uz analīžu nodošanas punktu, analīzes veiks pie pacienta mājas.

Līdz ar visiem pasaules notikumiem un ierobežojumiem Latvijas Medicīnas fonda (LMF) valde nolēma mainīt pieteikšanās datumus LMF stipendijām.

1. LMF stipendijām, kas paredzētas Latvijas kolēģiem, pieteikšanās laiks pagarināts līdz augustam, bet rezultātus paziņos 1. septembrī. Tiem, kas pieteikumus jau iesnieguši, lūgums sazināties ar prof. Daini Krieviņu.

• 5. vai 6. kursa medicīnas studentiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai studentiem. Stipendijas mērķis ir palīdzēt Latvijas medicīnas studentiem papildināt zināšanas dažādās ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās ES vai Amerikā 1- 2 mēnešu garumā. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti.
• Rezidentiem un jaunajiem ārstiem ir iespēja pieteikties Zariņu medicīnas studiju ceļojuma stipendijai. Stipendija ir plānota studiju ceļojumiem uz ES vai Ameriku 1- 6 mēnešu garumā tiem, kas vēlas apgūt jaunas, līdz šim Latvijā nepielietotas vai mazpielietotas ārstēšanas metodes, Latvijai trūkstošas un pašreiz aktuālas specialitātes. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti.

Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 6000 USD

Papildu informācija par prasībām pretendentiem www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas un sazinoties ar prof. Daini Krieviņu. Pieteikumus var iesūtīt elektroniski laza@lazariga.lv, dainis.krievins@stradini.lv

vai sūtot pa pastu: Prof. Dainim Krieviņam, Pilsoņu iela 13, Rīga, LV-1002

 2. LMF Studentu stipendijai Rietumu latviešu studentiem ir iespēja pieteikties mācībām Latvijā tikai 2021. gadā. Pieteikumu iesniegšanas termiņš vēl neskaidrs. Ja ir jautājumi, tad lūgums sazināties ar Dr. Aleksandru Kalniņu (ASV).

LMF Studentu stipendija dod rietumu latviešu medicīnas studentiem, kas mācās ārpus Latvijas universitātēs, koledžās vai medicīnas skolās, iespēju gūt praktisku pieredzi Latvijā P.Stradiņa Klīniskajā universitātes slimnīcā vai kādā citā ārstniecības iestādē, lai papildinātu zināšanas un praktiskās iemaņas medicīnā. Tā būs iespēja piedalīsies klīniskajā darbā, palīdzēt pētniecības darbā un publikāciju sagatavošanā.

Pretendentam ir jāprot latviešu valodā gan sarunāties, gan rakstīt.

Prakses laiks ir vismaz 8 nedēļas. Tiks atbalstīti 2-3 pretendenti.

Stipendija ir $ 2500. $1500 tiks izmaksāti prakses sākumā, bet $1000 – pēc prakses pabeigšanas, atskaites un apraksta iesniegšanas LMF.

Pretendentam jāiesniedz:

• 1 lpp garu aprakstu par savu kvalifikāciju un savu interesi iegūt pieredzi veselības aprūpes vai medicīnas zinātnes jomā, norādot ārstniecības iestādi, kura būs prakses vieta,
• CV un 2 rekomendācijas vēstules.

LMF Studentu stipendiju ir saņēmuši jau septiņi rietumu latviešu studenti.

Pieteikumus LMF Studentu stipendijai elektroniski jāsūta alekskalnins@gmail.com Aleksandram Kalniņam, MD/MBA

Plašāka informācija par Latvijas Medicīnas Fondu (LMF) un tā stipendijām http://latvianmedicalfoundation.org/

Latvijas Medicīnas Fonds ir dibināts 1990. gadā kā privāta bezpeļņas organizācija ar mērķi atbalstīt veselības aprūpi Latvijā. Fonds vēsturiski bijis saistīts ar Latviešu ārstu un zobārstu apvienību (LĀZA). Fonda valdē ir latviešu ārsti profesori Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV). Kopējais stipendiju fonds gadā ir līdz 25 000 USD.

Kamena Kaidaka,
LĀZA biroja vadītāja Latvijā
laza@lazariga.lv
+371 29121922

LR Valsts prezidentam Egilam Levitam
LR Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam
Eiropas Komisijas priekšsēdētāja
izpildvietniekam Valdim Dombrovskim
LR veselības ministrei Ilzei Viņķelei
LR izglītības un zinātnes ministrei Ilgai Šuplinskai
LR finanšu ministram Jānim Reiram
LR Saeimas Sociālo un darbu lietas komisijas
priekšsēdētājam Andrim Skridem
LR Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas
priekšsēdētājam Arvilam Ašeradenam
Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā
vadītāja p.i. Andrim Kužniekam

Rīgā, 2020. gada 29. aprīlī

ATKLĀTĀ VĒSTULE

     Šogad 4. maijā apritēs 30 gadi kopš Latvijas Republikas Neatkarības atjaunošanas dienas, kurai reiz būtu jākļūst ne tikai par valsts augstāko amatpersonu, bet visas tautas svētku dienu… Dienai, kurā katra Latvijas ģimene, katrs bērns un seniors, katrs uzņēmējs, mediķis un pedagogs varētu būt lepns, ka dzīvo valstī, kurai patiesi rūp cilvēki un tautas labklājība. Diemžēl tāpat kā pirms desmit un 20 gadiem, arī šogad daudziem šajā datumā svētku sajūtu aizēnos rūgtums par gadiem nenovērtētu darbu, lojalitāti Latvijas valstij.

Vairāk nekā 90 tūkstošiem pedagogu un veselības aprūpes speciālistu šī būs vien ilgi gaidīta brīvdiena, ko pavadīt kopā ar saviem tuviniekiem, bet daudziem – kārtējā darbadiena un virsstundas. Jo tāpat kā visas iepriekšējās krīzes, arī šī tiek iznesta uz viņu pleciem, tiesa šoreiz ne tikai finansiālā, bet arī burtiskā nozīmē…

Realitāte ir skaudra un ciniska. Aiz Latvijas ārēji spožā veiksmes stāsta cīņā ar COVID-19 un iedzīvotāju pateicības aplausiem slēpjas ne tik skaista un skaudra patiesība! Patiesība par to, ka 30 gadus pēc neatkarības atjaunošanas, politiķi aicina sabiedrību ziedot naudu veselības aprūpē strādājošiem, bet pedagogiem ir jāizmanto privātie līdzekļi attālināto mācību nodrošināšanai, nevis tas tiek nodrošināts no valsts budžeta. Mēs izsakām pateicību ikvienam iedzīvotājam par atbalstu, bet uzskatām, ka iedzīvotājiem nav jādara politiķu darbs un no saviem privātajiem līdzekļiem jālabo viņu pieļautās kļūdas!

Medicīnas darbinieki vēljoprojām atceras 2019.gada novembra protestus un tur solīto, bet vērtējot jau šobrīd valsts pārvaldē notiekošo, kur ar īslaicīgām piemaksām tiek maldināta veselības aprūpes profesionāļu saime, saglabājas bažas par lēmumpieņēmēju izpratnes trūkumu.

Vienlaikus citā, politiķu radītā realitātē, notiek sarunas par miljardiem, dāsni dalot desmitiem miljonus te vienai nozarei, te atsevišķiem “stratēģiski svarīgiem” uzņēmumiem, bez kautrēšanās ierādot vietu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Sabiedrībai, tāpat kā mediķiem un pedagogiem, šajās “dzīrēs” ierasti mēģinot iedalīt vien vērotāja lomu. Diemžēl, bet ne šoreiz!

Šoreiz mēs prasām citādāku attieksmi un atbilstošu finansējumu, kā to iesaka Eiropas Komisija un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija (OECD), lai varētu nodrošināt mūsdienīgāku un iekļaujošāku izglītību,  kā arī visiem pieejamu un uz pacientu orientētu veselības aprūpi. Bieži tiekam salīdzināti ar Igauniju, kura jau iepriekšējās krīzes laikā spēja veiksmīgi panākt vienošanos ar veselības un izglītības nozarēm, nodrošināt pakāpenisku un prognozētu finansējuma pieaugumu, ieguldot to tieši cilvēkresursos.

Aicinām lēmumpieņēmējus apzināties, ka Latvijas veselības aprūpe un vispārējā izglītība pašlaik ir atkarīga no cilvēkiem, kuru vidējais vecums ir 55 gadi. Tas ir tāpat kā balstīt valsts drošību uz armiju, kuras kareivju vidējais vecums ir 50 gadi. Tā nav nopietna, tālredzīga un politiski atbildīga attieksme.

Ikdienā un ārkārtējās situācijas laikā pedagogi un mediķi profesionāli un godprātīgi veic savus pienākumus, un aicinām politiķus tikpat atbildīgi veikt arī savus, izpildot Latvijā spēkā esošus likums. Tāpēc Latvijas veselības aprūpes darbinieku un pedagogu profesionālās organizācijas pieprasa nekavējoties valdībā un Saeimā atsākt sarunas par iepriekš pielemtā finansējuma piešķiršanu pedagogu un mediķu atalgojuma palielināšanai jau šogad un nākamajos gados. Pretējā gadījumā gan izglītības, gan veselības aprūpes sistēmai draud sabrukums. Šī gada notikumi parāda, ka lielākais Latvijas neatkarības drauds var izrādīties iekšpolitisks – nepietiekami finansētās veselības aprūpes, izglītības un zinātnes jomas!

Nepieciešama steidzama visu iesaistīto pušu apspriede un kopīga darbības plāna izstrāde, kā nodrošināt ilgtspēju veselības aprūpes un izglītības darbinieku atalgojumu, kā arī minēto nozaru attīstību atbilstoši laikmeta prasībām. Tāpēc jau tuvākajā laikā sagaidām uzaicinājumu tikties un strādāt kopā.

Cerot uz reālu rīcību,

Latvijas Ārstu biedrības prezidente Dr. Ilze Aizsilniece
Latvijas Māsu asociācijas viceprezidente Ilze Ortveina
Latvijas Jauno ārstu asociācijas valdes priekšsēdētājs Dr. Kārlis Rācenis
Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrības priekšsēdētāja Inga Vanaga
Latvijas izglītības vadītāju asociācijas priekšsēdētājs Rūdolfs Kalvāns

Lejupielādēt: Kopīgā_atklātā_vēstule_29042020_final.edoc

CPME (Eiropas ārstu pastāvīgā komisija) lūdz Latvijas ārstus atbildēt uz jautājumiem par vakcināciju Latvijā.

Aptauja ir latviešu un krievu valodā. Atbilžu sniegšanas termiņš ir 8. maijs.

***

CPME is assisting the European Commission in their 2020 ‘State of Vaccine Confidence in the EU’ report.

Therefore, we want to invite you to answer and disseminate this short survey to map doctors’ confidence in vaccination in Latvia.

The questionnaire is available in Latvian and Russian here:

https://surveys.globaltestmarket.com/survey/lsh/v1/emea/92194916_2?list=99&countryCode=LV&l=38

The deadline to answer is Friday, 8 May 2020.

Moreover, please find the 2018 ‘State of Vaccine Confidence’ report here.

Thank you in advance for cooperating!

Best regards,
Markus Kujawa
EU Policy Adviser
CPME
Comité Permanent des Médecins Européens
Standing Committee of European Doctors
15 Rue Guimard – 1040 Brussels
tel: +32 2732 72 02
markus.kujawa@cpme.eu
www.cpme.eu