Jaunumi
In Memoriam – Normunds Skroderis
Normunds Skroderis
25.07.1932.-30.03.2025.
Skumjās informējam, ka mūžībā devies Latvijas Ārstu biedrības Goda biedrs Normunds Skroderis, kurš darba gaitas pēc Rīgas Medicīnas institūta absolvēšanas 1958. gadā sāka kā terapeits Gulbenē, bet pēc pāris mēnešiem devās uz Smilteni. Tālajos 50jos-60jos gados kā jaunajam ārstam viņam bija jādara viss, kas pacientam vajadzīgs un tajā laikā iespējams. Tāpēc tika iegūta praktiska pieredze, veicot dažādus terapeitam neraksturīgus darbus; gan rtg izmeklējumus tuberkulozes dispanserā, gan komplicētu dzemdību pieņemšanā. No šodienas skata punkta var teikt- viņš pieder pie ārstu paaudzes, kurai profesionālie lēmumi bija jābalsta ne tikai uz zināšanām, bet ļoti lielā mērā arī uz sajūtām, intuīciju un savu pieredzi. Viņam piemita šis intuīcijas talants; to izmantojot gan diagnostikā, gan sarunā ar pacientu.
P. Stradiņa slimnīcas Gastroenteroloģijas centrā Dr. Skroderis strādājis kopš tā dibināšanas. 1968. gadā viņš viens no pirmajiem Latvijā veicis fleksiblo gastroskopiju. Viņa interese vienmēr bijis ārsta praktiskais darbs, tāpēc nebija iesaistījies ne administratīvā, ne zinātniskā karjerā. Taču Gastroenteroloģijas centrā iedibinātās akadēmiskās tradīcijas prof. Nikolaja Skujas un prof. Ilmāra Lazovska vadībā bija teicams veids, kā visas jaunās atziņas tūlīt pielietot arī ārsta praksē.
Dr. Normunda Skrodera aktīvais darba mūžs bija 52 gadi. Taču arī vēl 92 gadu vecumā viņš joprojām bija ārsts; ar savu personisko starojumu, praktiskām zināšanām, spēju ieraudzīt un vēlēšanos palīdzēt. Viņš cilvēkus ārstēja ar motivējošu sarunu par dzīvi.
Dr. Normunda Skrodera ģimene izsaka sirsnīgu pateicību visiem slimnīcas kolēģiem, īpaši 10. nodaļas kolektīvam, par sniegto ārstēšanu un atbalstu, kad tas bija nepieciešams viņam pašam. Bijušo kolēģu atzinībai un sirsnībai ir īpaša vērtība.
Atvadīšanās Rīgas I Meža kapu kapličā 4. aprīlī pīkst. 13.00.
Paziņo “Gada balva medicīnā 2024” laureātus un speciālbalvu saņēmējus
Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotā “Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija šogad notika jau 15. reizi. Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņēma divi izcili ārsti – sirds ķirurgs, profesors Romāns Lācis un gastroenteroloģe, endoskopiste Anita Lapiņa. Savukārt “Gada cilvēks medicīnā 2024” balva tika piešķirta traumatologam ortopēdam Mārtiņam Malzubrim. Par “Gada notikumu medicīnā 2024” tika atzīta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā veiktā operācija, kurā pusaudzim pēc smagas galvas traumas galvaskausa daļa aizstāta ar 3D tehnoloģijā izdrukātu mākslīgo kaulu.
Savā apsveikuma sveicienā pasākuma dalībniekiem Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs saka: “Nozīmīgajā Latvijas mediķu godināšanas pasākumā vēlreiz saku paldies jums visiem par iejūtību, pašaizliedzību un augsti profesionālo darbu, ko jūs ikdienā darāt, palīdzot pacientiem dziedēt savu veselību, gan stacionārā, gan ambulatori. Saku paldies arī tiem Latvijas mediķiem, kuri iepazinuši kara medicīnu vistiešākajā veidā Ukrainā, nesavtīgi sniedzot tik nepieciešamo palīdzību Ukrainas karavīriem un civiliedzīvotājiem. Paldies tiem mediķiem, kuri turpina ievainoto Ukrainas karavīru ārstēšanu Latvijā. Jūsu pašaizliedzīgais veikums ir atzinības vērts un godināms”.
Pasākuma atklāšanā uzrunu teica ministru prezidente Evika Siliņa, sakot: ”Cilvēka labklājības pamatā ir drošība un veselība, un medicīnas jomā strādājošie ir tie, kuri ar savu nesavtīgo darbu stiprina mūsu sabiedrību, rūpējoties par līdzcilvēkiem. Vesels cilvēks var labāk parūpēties par savu ģimeni, par valsti, par mūsu nākotni. No sirds pateicos ikvienam medicīnas darbiniekam par profesionalitāti, atbildību un cilvēcību, ikdienā veicot savu darbu!”
Savukārt veselības ministrs Hosams Abu Meri, uzrunājot pasākuma dalībniekus teica: ”Esmu lepns kopā ar kolēģiem sumināt medicīnas talantus – cilvēkus, kuru darbs ir ne tikai profesija, bet arī misija. Līdzīgi kā mūsu Oskarotajā animācijas filmā Flow, arī mums pašlaik apkārt bango jūras un okeāni. Mēs, veselības aprūpes pārstāvji, esam viena komanda, kas stāv sardzē par mūsu pacientu veselību. Uzticoties, sadarbojoties un atbalstot citam citu, mēs varam ieviest reālas pārmaiņas un pilnveidoties, nodrošinot veselības aprūpes noturību. Spēcīga veselības sistēma ir drošības pamatā, un pacientiem drošība ir katra ārsta, māsas, vecmātes, farmaceita, ārstniecības uzņēmuma un jebkura cita veselības nozares darbinieka kvalitatīvi veikts darbs, pašatdeve un enerģija.”
Ceremonijā tika pasniegtas 22 balvas, tostarp AS “Grindeks” augstākais apbalvojums D.H. Grindeļa balva, kā arī AS “OLPHA” specbalva “Iedvesma”, žurnāla “Ārsts.lv” un “Ievas veselība” speciālbalvas, LĀB specbalva un Latvijas medicīnas fonda balva “Par darbu sabiedrības labā”.
“Kā katru gadu, pavasara pusē, Latvijas Ārstu biedrība, kopā ar citiem veselibas aprūpes nozares pārstāvjiem un mūsu atbalstītājiem, godina visrūpīgākos medicīnas darbiniekus un saka paldies par to darbu, kas paveikts pagājušā gadā. Mēs esam ļoti pateicīgi kolēģiem, ka neskatoties uz grūtībām, viņi saglabā sirsnību, mīlestību un cilvēcību pret saviem pacientiem un savu darbu veic tā, lai pacienti justos patiešām labi. Šis ir veids, kā mēs sakām paldies viņiem visiem par padarīto. Paldies ir viens no vārdiem, ko mēs sakām visbiežāk ikdienā, bet nekad tā nav par daudz. Sakot paldies, mēs pateicamies ne tikai tam cilvēkam, kas to ir veicis, bet sakām arī paldies Dievam. Ar šo pasākumu mēs sakām paldies arī par to, ka varam turpināt strādāt zem mierīgām Latvijas debesīm un lūgsim par to, lai arī turpmāk mūsu zeme ir brīva un varam dzīvot mierā, “ saka Ilze Aizsilniece, Latvijas Ārstu biedrības prezidente.
Nominācijā “Gada vecmāte 2024” augstāko balsojumu saņēmusi Ventspils Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas vecmāte Krista Kristiāna Zēberga, par kuru viņas pacienti saka, ka Krista ir dzimusi vecmāte, kura savu darbu dara no visas sirds un katram atrod individuālu pieeju. Viņa ar mīlestību izturas pret savu darbu, jaunām māmiņām un jaundzimušajiem. Viņa ir vecmāte, ar kuru slimnīca var lepoties, cilvēks savā vietā.
Par “Gada ģimenes ārsts 2024” sabiedrības balsojumā kļuvusi ģimenes ārste Dzintra Troska no Lielvārdes par kuru pacienti saka – īsta daktere, īstā vietā. Viņu raksturo kā pretimnākošu, zinošu, atbildīgu, izpalīdzīgu un iejūtīgu, sava amata profesionāli, kas sniedz vienmēr nepieciešamo palīdzību un iedziļinās pacientu problēmās. Ārste ar lielo burtu, kura dara vairāk, nekā pienākums prasa.
“Gada ārsts speciālists 2024” šogad ir Jānis Osītis – docētājs, traumatologs ortopēds Ventspils Ziemeļkurzemes reģionālās slimnīcas Kurzemes Mugurkaula ķirurģijas centra vadītājs. Novērtējot Jāņa Osīša darbu, pacienti saka, ka tas ir dakteris ar zelta rokām, raksturojot viņu kā iejūtīgu un cilvēcisku ārstu, kurš ir atsaucīgs, uzmanīgs un augsti profesionāls pret katru pacientu.
Titula “Gada jaunais ārsts 2024″ ieguvējs ir Paula Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas (PSKUS) pneimonologs Gusts Ancāns. Kolēģi viņu raksturo kā mērķtiecīgu un zinošu jauno speciālistu, kas vēlas attīstīt pneimonoloģijas nozari Latvijā un neatlaidīgi “iet” uz savu mērķi. Dr. Ancāns aktīvi, aizrautīgi un neatlaidīgi strādā, lai uzlabotu plaušu vēža pacientu diagnostiku un ārstēšanu. Gusts Ancāns devis lielu ieguldījumu, lai atvieglotu pacienta ceļu no aizdomām par plaušu vēzi līdz diagnozes pierādīšanai un terapijas uzsākšanai. Kopumā tiek domāts ne tikai par jau esošajiem pacientiem, bet arī par kopējo Latvijas populāciju un mērķtiecīgi tiek strādāts pie plaušu vēža skrīninga ieviešanas Latvijā. Lielisks kolēģis, kas neatsaka palīdzību. Gusts Ancāns ir atradis savu ceļu pneimonoloģijas apakšnozarē – bronholoģijā un pēdējā gada laikā aktīvi strādājis šīs jomas attīstībai PSKUS, pamazām paplašinot piedāvātās iespējas pacientiem. Ar savu mērķtiecību ir radījis daudzu jauno rezidentu ieinteresētību par bronholoģiju.
“Gada slimnīca 2024” ir Mazsalacas slimnīca Ziemeļvidzemē, kura tika uzcelta 2000. gadā. Slimnīcā darbojas gan ambulatorā daļa, gan stacionārā daļa. Balsojot, cilvēki ir norādījuši, ka šī ir labākā slimnīca Valmieras rajonā un ārsti te ir paši labākie. Gādīgs personāls, atsaucīgs kolektīvs un jauka atmosfēra – tā slimnīcu raksturo pacienti. Balvu kolektīva vārdā saņēma Edgars Grandāns, slimnīcas valdes priekšsēdētājs.
“Gada zobārsts 2024” ir Ģirts Bīriņš no Veselības centra apvienības “Smaida klīnika” Rīgā, kuru balsojumā cilvēki raksturo kā cilvēcisku un darbā profesionālu, kurš nepārtraukti izglītojas, lai saviem pacientiem ieteiktu un izdarītu visu to labāko. Pacienti uzsver pozitīvo attieksmi un profesionālismu, risinot arī sarežģītus gadījumus. Tāpat kolēģi viņu atzīst par izpalīdzīgu un labsirdīgu kolēģi.
Savukārt “Gada funkcionālais speciālists 2024” ir “Hospiss Māja” fizioterapeite Evija Priževoite, par kuru pacienti atsaucās kā ļoti iejūtīgu, sirsnīgu un patiesi ieinteresētu speciālistu, kas savu darbu dara profesionāli, ar lielu aizrautību un atbildības sajūtu. Patiešām zinošs un izcils speciālists.
“Gada docētājs 2024” nominācijā par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) un Latvijas Universitātes (LU) ārstniecības studenti. “Gada docētājs” LU ir LU Medicīnas un Dzīvības zinātņu fakultātes gada docētājs Uga Dumpis, kuru studenti izceļ kā zinošu un atsaucīgu pasniedzēju, kurš studentiem zināšanas nodod skaidri un saprotami. Kā skaidro viņa studenti – lekcijas un nodarbības ir aizraujošas un praktiskas, balstītas uz reāliem gadījumiem, kas palīdz studentiem labāk izprast infekciju slimību nozīmi medicīnā. Studenti īpaši novērtē viņa profesionalitāti, spēju rosināt diskusijas un vēlmi dalīties savā pieredzē. Profesors vienmēr esot atvērts jautājumiem un iedvesmo studentus domāt kritiski un patstāvīgi. Savukārt “Gada docētājs” RSU ir docētāja Santa Kursīte pediatre, bērnu alergoloģe, Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Hematoonkoloģijas nodaļas virsārste. Studenti par viņu saka tā – Santa Kursīte ar savu izcilo pasniegšanas metodi un unikālo pieeju spēj padarīt anatomiju saprotamu, loģisku un neaizmirstamu. Viņa izmanto gan precīzus skaidrojumus, gan radošas mācību metodes, kas veicina ilgtermiņa atcerēšanos un klīnisko domāšanu. Tas, kas patiesi izceļ Santu Kursīti, ir viņas cilvēcība un spēja radīt draudzīgu, pozitīvu un atbalstošu atmosfēru. Viņa prot iedvesmot, motivēt un likt katram justies gaidītam savās nodarbībās.
“Gada farmaceits 2024” ir “ Latvijas aptiekas “ Bauskā vadītāja Laila Vāvere. Aptiekas apmeklētāji norāda, ka viņa ir farmaceits, kas vienmēr uzklausa, sniedz padomus, ir iejūtīga un rūpējas par klientu veselību ar profesionalitāti un atbildību. Kolēģi stāsta, ka Laila ir savas profesijas un aptiekas patriots. Viņa ir lieliska sadarbībā gan ar klientiem, gan kolēģiem, gan ārstiem.
“Gada ārsta palīgs 2024” ir Rolands Kristovskis “ Orto klīnika” ārsta palīgs. Kolēģi skaidro, ka darbs viņam ir dzīves aicinājums, ko viņš veic ar apbrīnojamu pacietību, rūpību un ieinteresētību katrā pacientā. Un kā saka pacienti, viņš ir profesionālis ar lielo burtu – cilvēks ar labu sirdi, kas neskaita laiku un nekad neatteiks palīdzību, un padomu pacientiem arī ārpus darba laika.
“Gada māsa 2024” ir Iveta Bērziņa Vidzemes slimnīcas Terapijas nodaļas 2 virsmāsa. Cilvēki par viņu raksta, ka viņa ir sirsnīga, atsaucīga, ļoti mīloša māsiņa. Savukārt kolēģi saka, virsmāsa vienmēr palīdz grūtos brīžos, vienmēr nāk kolektīvam pretī, vienmēr izturas sirsnīgi pret pacientiem un izdara savu darbu kvalitatīvi un kārtīgi. Pie Ivetas Bērziņas var iet pēc padoma, kad to vajag visvairāk, aprunāties kad nejūtas labi, Iveta ir mūsu kolektīva lielākais atbalsts.
Nominācijā “Gada māsas palīgs 2024” balvu saņēma Inita Liepa no Liepājas reģionālās slimnīcas. Viņas pacienti novērtē, ka viņa ir saprotoša, izpalīdzīga, empātiska un sirsnīga, un izdara vairāk, nekā viņas darbs prasa. Māsas palīgs ar vislielāko un plašāko sirdi.
AS “OLPHA” speciālbalvu “Iedvesma” piešķirta RPNC Ambulatorā centra “Veldre”un RSU Psihosomatiskās medicīnas un psihoterapijas katedras vadītājam, ārstam-psihiatram profesoram Mārim Taubem un profesoram Oskaram Kalējam, Rīgas Stradiņa universitātes docētājam, Iekšķīgo slimību katedras vadošajam pētniekam.
AS “Grindeks” D.H. Grindeļa balvu par izciliem sasniegumiem Latvijas medicīnā un ieguldījumu sabiedrības veselībā saņēma Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas Endokrinoloģijas nodaļas vadītāja Ilze Konrāde.
Žurnāls “Ārsts.lv” speciālbalvu par teicamu sadarbību sabiedrības informēšanā un izglītošanā saņēma Agnese Ritene – farmaceite un “Mana aptieka” “Centra aptieka” Tukumā vadītāja.
Jau sesto reizi žurnāls IEVAS Veselība pasniedza arī savu specbalvu atsaucīgākajam konsultantam, ko šogad saņēma Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas nieru ārste, Nefroloģijas centra virsārste un Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Ieva Ziediņa.
“Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” saņēma:
Romāns Lācis Dr. hab. med., Rīgas Stradiņa universitātes profesors, ilggadējs Sirds ķirurģijas centra vadītājs (1998-2017) un tagad vada Sirds ķirurģijas centra konsultatīvo padomi. Profesors Romāns Lācis ir ievērojams Latvijas sirds ķirurgs, pazīstams kā pirmais ārsts valstī, kurš 2002.gada 10. aprīlī veica pirmo sirds transplantāciju Latvijā, iezīmējot nozīmīgu pavērsienu valsts medicīnas vēsturē. 2015.gadā gadā viņa vadībā Latvijā tika veikta pirmā sirds transplantācija bērnam. Par savu ieguldījumu medicīnā profesors Lācis ir saņēmis vairākus apbalvojumus, tostarp, Ministru kabineta balvu (2002), Triju Zvaigžņu ordeņa 4. šķiru (2004) un Paula Stradiņa balvu (2014).
Anita Lapiņa, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas ārste, Endoskopijas nodaļas eksperte gastrointestinālajā endoskopijā. Savlaik ilgstoši vadījusi Endoskopijas nodaļu, ko pati izveidoja pirms vairāk nekā 40 gadiem. Pēc medicīnas studijām Dr. Lapiņa specializējās ķirurģijā un endoskopijā, vēlāk absolvējot klīnisko ordinatūru Maskavas Pirmā Medicīnas institūta ķirurģijas klīnikā. Ārste nodaļu dibinājusi un izveidojusi par mūsu valsts vadošo kompetences centru savā disciplīnā. Šeit norit arī plaša studentu un rezidentu apmācība, kā arī pētniecība. Anita lapiņa vairākkārt jau saņēmusi dažādas valsts un sabiedrības atzinības – MK Atzinības rakstu par pašaizliedzību un panākumiem strādājot Latvijas valsts un tautas labā (2004), LU Pateicības rakstu par sadarbību un ieguldījumu, īstenojot LU ESF projektu “Agrīnas audzēju diagnostikas un novēršanas starpdisciplinārās izpētes grupā” (2011), Atzinības krusta 5. šķiru (2008).
Par “Gada cilvēku medicīnā 2024” šogad kļūst Mārtiņš Malzubris, traumatologs -ortopēds, Traumatoloģijas un ortopēdijas slimnīcas Traumatoloģijas centra vadītājs, Latvijas traumatologu un ortopēdu asociācijas prezidents. Daudz ieguldījis darba septiskās un rekonstruktīvās ķirurģijas attīstīšanā TOS. M.Malzubris ieguldījis lielu darbu Ukrainas ārstu apmācībā Latvijā un Ukrainā. 2024.gadā apmācījis 5 ārstu grupas Latvijā un veicis 5 braucienus uz Ukrainu, kopīgas darbam un apmācībām Ukrainas slimnīcās, kur izoperējis vairāk kā 40 pacietus. Arī TOS pastāvīgi ārstējās 3-5 Ukrainas pacienti.
Par “Gada notikumu medicīnā 2024” šogad atzīta Bērnu klīniskās universitātes slimnīcā veiktā operācija, kurā pusaudzim pēc smagas galvas traumas galvaskausa daļa aizstāta ar 3D tehnoloģijā izdrukātu mākslīgo kaulu. Tas ļāvis ievērojami saīsināt operācijas laiku, mazinot dažādus riskus, kā arī turpmāk uzlabos bērna dzīves kvalitāti. Iespēja aizvietot samērā lielu gabalu no galvaskausa nopietni bojātā kaula ar īpaši precīzā 3D tehnoloģijā izdrukātu mākslīgā kaula daļu Bērnu slimnīcas neiroķirurgiem radās, sadarbojoties ar Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Stomatoloģijas institūta Mutes, sejas un žokļu ķirurģijas klīniku. Galvaskausa daļa izgatavota, izmantojot pacienta datortomogrāfijas 3D izmeklējumu, kas veikts Bērnu slimnīcā. Operācija notika sadarbojoties neiroķirurgam Dāvim Ozoliņam un mutes, sejas un žokļa ķirurgam Ģirtam Šalmam.
Latvijas medicīnas fonds pasākuma laikā piešķīra “Balvu par darbu sabiedrības labā” trīs latviešiem par viņu nozīmīgo darbu cilvēces labā, veicot pašaizliedzīgo dabu un atbalstu Ukrainai, jau kopš kara sākuma. Balvu saņēma traumatologs-ortopēds Mārtiņš Malzubris un brīvprātīgie Pēteris Dimants un Arnis Rukmanis.
Latvijas Ārstu biedrības specbalva tika piešķirta profesorei Jeļenai Storoženko, par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas izglītībā un laboratorās diagnostikas attīstībā izdodot grāmatu “ Laboratoriskie izmeklējumi dažādu slimību diagnostikā,” kas kļūs par vērtīgu ceļvedi ārstiem un studentiem.
“Gada balva medicīnā” svinīgā ceremonija būs skatāma 29. martā ReTV plkst. 22.00, bet atkārtojumā 30.martā plkst. 11.30 un 05.aprīlī plkst. 11.00. “Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS “OLPHA” un AS “Grindeks”.
Latvijas Ārstu biedrības biedru pilnsapulce notiks 2025. gada 15.aprīlī
Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” biedru pilnsapulce notiks 2025. gada 15.aprīlī plkst. 14.00 LĀB ēkā Skolas ielā 3, Rīgā. Biedriem tiks nodrošināta iespēja piedalīties arī tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu. Pieslēgšanās iespēja no plkst. 13.15.
Darba kārtībā:
- LĀB Goda biedra statusa piešķiršana.
- Ilmāra Lazovska balvas pasniegšana.
- Prezidentes ziņojums
- Profesionālo struktūrvienību (Sertifikācijas padome, Ētikas komisija, Aroda tiesa, Izglītības komisija) vadītāju ziņojumi.
- Revīzijas komisijas ziņojums.
- 2024. gada pārskata apstiprināšana.
- Grozījumi Latvijas Ārstu biedrības statūtos.
- Latvijas Ārstu biedrības Domes reglamenta apstiprināšana.
- Informācija par plānoto profesionālās disciplināratbildības regulējumu.
Biedriem, kuri piedalīsies sapulcē tiešsaistē, pieslēgšanās biedru sapulcei notiks, izmantojot autentifikāciju www.latvija.lv un LĀB informatīvo sistēmu https://is.arstubiedriba.lv/biedriem, kurā tikai biedriem būs pieejama ZOOM pieslēguma saite biedru sapulcei. Biedriem uz reģistrētajām e-pasta adresēm tiks izsūtīts skaidrojums par pieslēgšanos un attālinātu dalību biedru sapulcē.
Biedriem, kuri piedalīsies klātienē, reģistrācija sāksies plkst. 13.00.
Lūdzam biedrus iepriekš, līdz 2025. gada 10.aprīlim, informēt LĀB par biedra vai pārstāvja plānotu ierašanos klātienē: https://is.arstubiedriba.lv/events/konferences/list
Ja biedru pilnsapulce nebūs lemttiesīga kvoruma trūkuma dēļ, atkārtota biedru pilnsapulce notiks 2025. gada 15.maijā plkst. 16.00 gan klātienē, gan tiešsaistē, izmantojot ZOOM platformu.
Ar biedru sapulcē izskatāmo dokumentu projektiem iespējams iepazīties klātienē LĀB Skolas ielā 3, Rīgā, ierašanās laiku iepriekš saskaņojot e-pastā lab@arstubiedriba.lv
Rīgā, 2025. gada 14.martā
Biedrības “Latvijas Ārstu biedrība” valdes vārdā
viceprezidents Māris Pļaviņs
Baltijas jauno ārstu kopīgs paziņojums par veselības aizsardzību kā daļu no valsts drošības
Marta sākumā Rīgā tikās Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jauno ārstu asociācijas. Tika pārrunāti aktuālie jautājumi katrā no Baltijas valstīm, kā arī kopīgie nākotnes izaicinājumi.
Pārrunātie jautājumi ietvēra šī brīža drošības situāciju reģionā un jauno ārstu lomu veselības aizsardzības ārkārtas situācijās, jauno ārstu psihoemocionālo veselību, atalgojumu, apmācības kvalitāti rezidentūrā, cilvēkresursu plānošanas tendences, kā arī citus jautājumus.
Tikšanās rezultātā Igaunijas, Latvijas un Lietuvas jauno ārstu asociācijas vienojušās kopīgā paziņojumā par veselības aizsardzību kā daļu no valsts drošības.
Paziņojuma teksts latviešu valodā:
Informāciju sagatavoja LJĀA valdes priekšēdētājs Jānis Vētra (+371 26314467)
Latvijas Jauno ārstu asociācija
www.ljaa.lv
Latvijas Ārstu biedrība tikšanās laikā ar veselības ministru pārrunās rosinātās izmaiņas ārstniecības un ētikas pārkāpumu izvērtēšanā
Šodien Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) valdes pārstāvji tiekas ar veselības ministru Hosamu Abu Meri, lai pārrunātu jautājumu par ārstu profesionālo disciplināratbildību un vienotos par tālākajiem soļiem saistībā ar LĀB rosinātajām izmaiņām Ārstniecības likumā. LĀB un ministrs pārrunās tālākos soļus, kā kopā aktīvi strādāt pie normatīvo aktu izmaiņām, lai ārstniecības un ētikas pārkāpumus varētu izvērtēt efektīvāk.
LĀB jau pagājušā gada vasarā uzsāka aktīvu sadarbību ar Veselības ministriju, sniedzot priekšlikumus normatīvo aktu izmaiņām un kopīgi diskutējot par to ieviešanu. LĀB rosina veidot vienu disciplinārlietu padomi, kuras sastāvā būtu arī Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienības un Latvijas Māsu asociācijas deleģēti pārstāvji. Padome būtu tā institūcija, kas normatīvo aktu ietvaros skatītu visus ārstniecības un ētikas pārkāpumus un piemērotu noteiktu disciplināratbildību/ disciplinārsodus.
LĀB ierosina arī normatīvajos aktos noteikt, ka disciplinārlietu lēmumi tiks publiskoti, neatklājot sodītās personas identitāti.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite-Svarinska
Sabiedrisko attiecību konsultante
Latvijas Ārstu biedrība
ĒTISKAIS IETVARS LĒMUMIEM ĀRSTNIECĪBĀ PACIENTA DZĪVES NOGALĒ
Latvijas Ārstu ētikas kodeksa 2.9. pants nosaka: “Kad nāve ir neizbēgama, ārstam jāļauj pacientam nomirt ar cieņu, atvieglojot mirstošajam iespējamās ciešanas”. Ņemot vērā medicīnas tehnoloģiju straujo attīstību, kas ietekmē izpratni par dzīvību un rada jaunus ētikas jautājumus un praktiskas dilemmas, Latvijas Ārstu biedrība uzskata par nepieciešamu sniegt plašāku šī ētikas kodeksa panta skaidrojumu veselības aprūpes speciālistiem un sabiedrībai.
Skaidrojums sniegts, balstoties uz medicīnas ētikas un bioētikas principiem, normām un vērtībām, kas iekļauti Pasaules Medicīnas asociācijas (World Medical Association- WMA) Starptautiskajā Medicīnas ētikas kodeksā un citos WMA dokumentos, Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas (UNESCO) Vispārējā bioētikas un cilvēktiesību deklarācijā (2005), Eiropas Padomes Konvencijā par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā (1997).
1.Personas tiesības nomirt ar cieņu ietver augstas kvalitātes medicīniskās aprūpes pieejamību, pacienta veselības stāvoklim atbilstošu sāpju un ciešanu mazināšanu, psiholoģiskā un garīgā atbalsta, kā arī humānas attieksmes nodrošināšanu dzīves noslēgumā.
2.Ārsti paļaujas uz sabiedrības, likumdevēju, valdības un valsts pārvaldes institūciju izpratni un atbildīgu rīcību, nodrošinot nepieciešamo stratēģisko plānošanu un finansējumu, lai ārsti un citi veselības aprūpes profesionāļi varētu sniegt augstas kvalitātes medicīnisko aprūpi, tai skaitā paliatīvo aprūpi, dzīves noslēgumā visiem pacientiem, kam tā nepieciešama.
3.Ja pacients dzīves noslēgumā ir spējīgs paust savu gribu, ārstam ir jāievēro viņa personas autonomija lēmumu pieņemšanā, izskaidrojot pacientam viņa diagnozi, prognozi, plānoto ārstēšanu un aprūpi, noskaidrojot viņa gribu un, cik iespējams, īstenojot pacienta izvēles medicīnisko indikāciju ietvarā.
4.Balstoties uz savām personiskajām vērtībām un uzskatiem, persona dzīves noslēgumā vai iepriekš jebkurā citā dzīves posmā var paust savu gribu par:
- ārstniecības metodēm un aprūpi, ko persona vēlas vai nevēlas saņemt dzīves noslēgumā, ieskaitot atdzīvināšanas pasākumus un citas dzīvību uzturošas ārstniecības metodes (piemēram, minot situācijas, kurās persona vēlas atteikties no atdzīvināšanas, mākslīgās plaušu ventilācijas, noteikta veida medikamentozās terapijas);
- reliģiskiem apsvērumiem, tradīcijām un rituāliem, kas personai ir nozīmīgi dzīves noslēgumā;
- citiem ar ārstēšanu un aprūpi saistītiem aspektiem dzīves noslēgumā, piemēram, par uzticības personu klātbūtni.
5. Jebkurai personai jābūt pieejamam juridiski skaidram, vienkāršam un saprotamam veidam, kā iepriekš dzīves laikā vai dzīves noslēgumā paust un nepieciešamības gadījumā mainīt savu gribu par medicīniskām darbībām dzīves noslēgumā.
6. Pacientam, kurš ir spējīgs paust savu gribu, arī dzīves noslēgumā ir tiesības atteikties no jebkuras ārstniecībā vai aprūpē izmantojamās metodes, neatsakoties no ārstniecības un aprūpes kopumā. Pacienta atteikšanās no kādas ārstniecības metodes nozīmē ārstniecības mērķa un/vai plāna maiņu, nevis ārstniecības pārtraukšanu.
7. Īstenojot pacienta pausto gribu un ņemot vērā medicīniskās indikācijas, ārsti var pieņemt lēmumu gan par noteiktu medicīnisku manipulāciju neuzsākšanu, gan par iepriekš uzsāktu medicīnisku manipulāciju pārtraukšanu. Ja medicīniska manipulācija nepalīdz sasniegt visu iesaistīto pušu (veselības aprūpes speciālistu, pacienta, pacienta likumisko pārstāvju) kopīgi noteiktos ārstēšanas un aprūpes mērķus, nepastāv ētiski nozīmīga atšķirība starp medicīniskas manipulācijas neuzsākšanu un pārtraukšanu.
8. Attiecībā uz personām, kuras dzīves noslēgumā nespēj paust savu gribu un īstenot autonomiju, jāveic īpaši pasākumi šo personu tiesību un interešu aizsardzībai. Ja pacients pats nespēj paust gribu un pieņemt lēmumu par ārstniecību un aprūpi, tiesības pieņemt lēmumus ir pacienta likumiskajam pārstāvim, tomēr prioritāri ir jāņem vērā pacienta paša iepriekš paustā griba par medicīniskām manipulācijām un aprūpi dzīves noslēgumā. Ārstam vienmēr ir jārīkojas šāda pacienta labākajās interesēs.
9. Ārstam jāatturas no tādu medicīnisku manipulāciju nozīmēšanas un veikšanas, kas pacientam nesniedz labumu, nav indicētas un pastiprina vai pagarina pacienta ciešanas dzīves noslēgumā. Ārstam ir pastāvīgi jāizvērtē medicīnisko manipulāciju efektivitāte konkrētajam pacientam un nepieciešamības gadījumā jāpārtrauc veltīga ārsta darbība, ļaujot dabīgi iestāties nāvei un vienlaikus atvieglojot pacienta ciešanas.
10. Balstoties uz dubultefekta principu, atsevišķas medicīniskas manipulācijas, kas mazina nepanesamas sāpes un ciešanas dzīves noslēgumā (paliatīvās sedācijas ietvaros), termināli slimam pacientam ar neārstējamu slimību ir pieļaujamas arī tad, ja to blakusparādības var paātrināt nāves iestāšanos. Šādas medicīniskas manipulācijas var tikt veiktas ar pacienta vai viņa likumisko pārstāvju informēto piekrišanu, un to primārajam mērķim ir jābūt pacienta ciešanu un sāpju atvieglošanai, tās nedrīkst tikt veiktas ar mērķi tīši izraisīt pacienta nāvi.
11. Ārstniecības iestādei ir jānodrošina pacienta privātums dzīves noslēgumā, nodrošinot mirstošajam pacientam privātu telpu, uzticības personu klātbūtnes iespēju, kā arī uzticības personu iespējas cieņpilni un privāti atvadīties no mirstošās un/vai mirušās personas.
12. Veselības aprūpes sistēmā ir nepieciešamas rekomendācijas, balstoties uz kurām ārstniecības iestāde izstrādā iekšējās kārtības noteikumus veselības aprūpes speciālistiem par uzticības personu informēšanu pacienta nāves gadījumā, kā arī ir veic tālākizglītību par ētiski un psiholoģiski atbilstošu komunikāciju ar mirstoša vai miruša pacienta uzticības personām. Šīs tēmas ietveramas valsts līmeņa tālākizglītības programmās, ārstniecības iestāžu un profesionālo organizāciju īstenotos tālākizglītības pasākumos un augstskolu programmās.
13. Attīstoties tehnoloģijām un ģenētiskajiem izmeklējumiem, grūtniecības laikā ir palielinājusies iespēja atpazīt potenciāli letālas vai letālas slimības gaidāmajam bērnam. Šādos gadījumos vecāki, balstoties uz ārstu sniegto informāciju, var pieņemt lēmumu par noteiktu medicīnisku manipulāciju neuzsākšanu vai pārtraukšanu bērnam pēc piedzimšanas. Veselības aprūpes personāla uzdevums šādos gadījumos ir neveikt veltīgu intensīvu aprūpi jaundzimušajam, nodrošinot kvalitatīvu medicīnisku atbalstu un paliatīvo aprūpi, mazinot gan jaundzimušā, gan viņu vecāku ciešanas. Ja auglim perinatāli ir diagnosticēta potenciāli letāla vai letāla slimība, ņemot vērā vecāku vēlmes, dzemdības var vadīt mātes interesēs – nemonitorējot augli dzemdību laikā un neveicot augļa kardiotokogrāfiju.
Ētiskais ietvars apstiprināts LĀB Ētikas komisijā 27.05.2021. un LĀB valdē 02.11.2022.
Lielākais medicīnas forums Latvijā – 10. Latvijas Ārstu kongress notiks no 11. līdz 14. jūnijam
Lielākais medicīnas forums Latvijā – 10. Latvijas Ārstu kongress notiks 2025. gada 11.-14. jūnijā ATTA CENTRE, Krasta ielā 60, Rīgā. Kongresa, kuru organizē Latvijas Ārstu biedrība (LĀB) un Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA), desmitgades vienojošais temats šogad būs inovācijas, sadarbība un rezultāts. Dalībai kongresā var reģistrēties un iepazīties ar programmu vietnē www.arstukongress.lv.
10. Latvijas Ārstu kongresa prezidents ir Latvijas Universitātes profesors, Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas zinātniskās darbības galvenais speciālists, GASTRO Centra gastroenterologs, Mārcis Leja. Savukārt prezidenta vietnieki ir Masačūsetsas vispārējās slimnīcas Bostonā ASV Sporta medicīnas nodaļas vadītājs, Latvijas Medicīnas fonda līdzdibinātājs un Hārvarda Universitātes Medicīnas skolas profesors ortopēdiskajā ķirurģijā Bertrams Zariņš, kā arī Ogres rajona slimnīcas direktore Veselības aprūpes jomā, ārste – infektoloģe un hepatoloģe, Rīgas Stradiņa universitātes profesore un LĀB valdes locekle Angelika Krūmiņa. Kongresa Zinātnisko komiteju veido vairāk nekā 30 Latvijas vadošie veselības aprūpes speciālisti un medicīnas zinātnieki.
“Šis jubilejas kongress dos mums iespēju atskatīties gan uz iepriekšējo kongresu vēsturisko nozīmi, gan arī censties ieskatīties nākotnes izaicinājumos. Tālab arī veidosim kongresu kā nozares svētkus! Kongresa programma veidota ar mērķi būt saistošai un noderīgai dažādu specialitāšu ārstu auditorijai. Zinātniskā komiteja vērtējusi profesionālo asociāciju un pētnieku grupu rosināto plenārsēžu, zinātnisko sesiju, diskusiju tēmas un plānoto saturu; izvēlējusi vissaistošākās tēmas, un pat balsojusi par to, kuras tēmas iekļaut kongresa gala programmā. Kongresa noslēgumā plānots formulēt vēstījumu 15. Latvijas Ārstu kongresam, kas eventuāli notiks pēc nākamajiem 10 gadiem. Šī kongresa dalībnieki tad varēs izvērtēt, cik tuvu vai tālu no patiesības esam bijuši 2025. gadā!”, norāda Mārcis Leja, Latvijas Ārstu kongresa prezidents.
Trešdien, 11. jūnijā, notiks svinīgs ekumēniskais dievkalpojums Rīgas Domā, kam ATTA CENTRE sekos pirmā kongresa plenārsēde “Komunikācijas izaicinājumi un ar to saistītie ētikas jautājumi medicīnā” un piecas zinātniskās sesijas. Vakara gaitā tiks pasniegtas Latvijas Medicīnas fonda un profesora Ilmāra Lazovska stipendijas, tiks apbalvoti LĀZA organizētā tēžu konkursa labāko darbu autori. Kongresa dalībnieki no Latvijas un ārvalstīm baudīs atkal redzēšanos neformālā gaisotnē.
Ceturtdien, 12. jūnijā, notiks kongresa atklāšanas plenārsēde “Gens una sumus – tikai kopā mēs varam”, kuras laikā atskatīsimies uz Pirmā vispasaules latviešu ārstu kongresa raisītajām pāmaiņām, kā arī domāsim par personības lomu mainīgajā vidē un profesionālismu medicīnā modernās pasaules izaicinājumu kontekstā. Otrā plenārsēde “Militārā un katastrofu medicīna” mudinās domāt par ģeopolitisko situāciju pasaulē un mūsu gatavību stāties pretī izaicinājumiem kritiskās situācijās. Dienas otrajā pusē notiks vairākas zinātniski praktiskās sesijas un diskusijas, dodot iespēju jebkuram Latvijas ārstam nepastarpināti iesaistīties kongresa darbā.
Piektdien, 13. jūnijā, notiks divas plenārsēdes “Profilakses vektori. Ārstniecības horizonti” un “Inovācijas, jaunās tehnoloģijas un digitalizācija”, kas savstarpēji papildinās viena otru. Savukārt pēcpusdienā notiks vairākas diskusijas un starpdisciplinārās sekcijas. Piektdienas vakarā visi dalībnieki ir aicināti uz muzikāli saviesīgu pasākumu “Sanāciet, sadziediet, sasadancojiet” turpat ATTA CENTRE, lai baudītu radošo-talantīgo ārstu sagatvotos priekšnesumus un kopā būšanas prieku.
14. jūnija dienas pirmajā daļā notiks piecas zinātniskās sesija, bet kongresa izskaņā plenārsēdē “Paradigmu maiņa – pāreja no biomedicīnas uz biopsihosociālu pieeju”, kurā visi kopā paraudzīsimies uz bioloģisku, psihoemocionālu un sociālu faktoru būtību un nozīmi, kā arī šī brīža iespējām tos izvērtēt un ietekmēt.
Kongresa norises starplaikos tā dalībniekiem būs iespēja apmeklēt medicīnas preču un recepšu farmācijas stendus, kā arī iepazīties ar stenda referātiem.
Par Latvijas Ārstu kongresa vēsturi
Pasaules latviešu ārstu kongresa ideja pieder ASV ortopēdam, profesoram Bertramam Zariņam, kurš kopā ar profesoru Kristapu Kegi un profesoru Viktoru Kalnbērzu organizēja Pirmo Vispasaules latviešu ārstu kongresu 1989. gadā. Tas kļuva par vienu no Trešās atmodas nozīmīgākajiem notikumiem, sniedzot būtisku ieguldījumu medicīnas attīstībā Latvijā.
Latvijas Ārstu kongresus rīko LĀB sadarbībā ar LĀZA, lai dotu iespēju ārstiem no Latvijas un visiem, kuri jūtas piederīgi šai valstij, īstenot Latvijas Ārstu biedrības devīzi “Gens una sumus” – būt vienotiem medicīnas un zinātnes attīstības vārdā.
Latvijas Ārstu kongresa atbalstītāji ir Olpha, Latvijas Medicīnas fonds, Grindeks, Jūras medicīnas centrs, Eli Lilly.
Informāciju sagatavoja:
Dagnija Dižbite -Svarinska
LĀB sabiedrisko attiecību konsultante
dagnijadizbite@gmail.com
LĀZA aicina Latvijas medicīnas studentus pieteikties Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai 2025!
“Cik mūsos ir mīlestības, tik mēs gūsim arī panākumus pie slimniekiem. Tieši mīlestība ir tā māksla, kura pavada katru veiksmīgu ārstu.”
Prof. Ilmārs Lazovskis
Latviešu ārstu un zobārstu apvienība (LĀZA) aicina Latvijas medicīnas augstskolu studentus pieteikties ikgadējai Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda stipendijai.
Sakarā ar ģeopolitisko situāciju, ko nevar ignorēt, šoreiz Fonds atbalstīs studentus, kuri nāks ar saviem ierosinājumiem, kā popularizēt un/ vai arī apgūt vienu no svarīgākajām prasmēm – spēju sniegt pirmo palīdzību iedzīvotājiem. Labām idejām sniegsim arī finansiālu atbalstu, lai tās realizētu.
Latvijas medicīnas studentiem ir iespēja apliecināt savu radošo prātu un izpratni par rīcību krīzes situācijās.
Šoreiz atbalstu var saņemt arī kopējs darbs – atbalstīsim sadarbību starp studentiem. Vairāki studenti var pieteikt kopēju projektu par pirmās palīdzības apmācību dažādās vecuma grupās un dažādai auditorijai.
Otrā atlases kārta – intervija notiks klātienē maijā, kad lēmumu pieņems “Prof. Ilmāra Lazovska Medicīnas fonda” stipendiju komisija. Darbu prezentē viens līdz divi studenti. Stipendijas apjoms ir no 400 līdz 1000 EUR.
Aicinām augstskolu pasniedzējus atbalstīt projektu pieteikumu izstrādi, sniedzot savus ieteikumu un konsultāciju.
Stipendiju svinīga pasniegšana notiks Rīgā, 11. jūnijā, 10. Latvijas Ārstu kongresā.
Informācija par pieteikšanās kārtību LĀZA mājaslapā www.lazariga.lv sadaļā Stipendijas. Par vienu projektu jāaizpilda viena pieteikuma anketa. https://ej.uz/pieteikums_LAZA_stipendijai_2025
Fonds pastāv, pateicoties LĀZA biedru, draugu un atbalstītāju ziedojumiem. Latviešu ārsta, profesora Ilmāra Lazovska (1931–2003) piemiņa ir saglabāta. Fondu drīz pēc profesora nāves izveidoja LĀZA biedrs Dr. Ēriks Niedrītis (Ņujorka), kurš ir arī fonda vadītājs.
LĀZA aicina ziedot fonda sekmīgai darbībai, ko var ērti veikt lazariga.lv sadaļā Maksājumi.
Kamena Kaidaka, LĀZA biroja vadītāja Latvijā
www.lazariga.lv; laza@lazariga.lv
tālr. +371 29121922
Latvijas Medicīnas fonds (LMF) izsludina pieteikšanos LMF Zariņu stipendijai
- Zariņu medicīnas studiju stipendija ārstiem – Latvijas jaunajiem ārstiem un rezidentiem ir iespēja pieteikties līdz 1. maijam. Stipendija ir plānota profesionālai pilnveidei ES, ASV u.c. 1- 6 mēnešu. Atbalsta stipendija paredzēta līdz 6000 USD.Konferences netiek atbalstītas. Atkārtoti LMF stipendiju nepiešķir. Pieteikumā ļoti nozīmīgs ir mācību brauciena pamatojums un rekomendācija, ko sniedz mācību vai darba vieta.
- Zariņu medicīnas studiju stipendijai studentiem – 5. vai 6. kursa medicīnas studentiem ir iespēja pieteikties līdz 1. maijam. Stipendijas mērķis ir palīdzēt Latvijas medicīnas studentiem papildināt zināšanas dažādās ārzemju augstskolās un zinātniskās laboratorijās ES vai Amerikā 1- 2 mēnešu garumā. Studiju ceļojuma stipendijas paredzētas līdz 3000 USD. Pieteikumā ļoti nozīmīgs ir mācību brauciena pamatojums un rekomendācija, ko sniedz mācību vai darba vieta.
- Atgādinājums! LMF Andras Kalniņas Stipendija – Rietumu jauniešiem, kas vēlas savu dzīvi saistīt ar medicīnu, lai viņi var iepazīties ar Latvijas veselības aprūpes iestādēm un gūt praktisku pieredzi, ir iespēja pieteikties līdz 15. martam. Prakse kādā no Latvijas ārstniecības iestādēm vismaz 8 nedēļas. Stipendija ir 3000 USD.
Viss par LMF stipendijām un pieteikšanās kārtību http://latvianmedicalfoundation.org/ sadaļā Education, kur arī pieteikuma anketa.
Stipendijas svinīgi pasniegs 10. Latvijas Ārstu kongresa laikā Rīgā, 11. jūnijā.
“Man bija lieliska iespēja un pieredze pavadīt mēnesi Invazīvās pneimonoloģijas komandas darbā UCLA, kas vairākus gadus pēc kārtas ir viena no līderiem ASV plaušu patoloģiju diagnostikā un ārstēšanā. Jāsaka, ka šis mēnesis Losandželosā paskrēja nemanot un ir devis gan lielisku perspektīvu, gan teorētiski praktisku zināšanu bāzi, ko mēģināt ieviest un pielietot ikdienas praksē. Svarīgi tomēr ir nedaudz izkāpt no savas komforta zonas, braukt, skatīties, iemācīties, lai paskatītos uz sevi un ikdienu nedaudz no cita skatupunkta un iegūtu jaunu motivācijas devu. Ir jāmēģina un jādara, jo attīstība un izaugsme sākas aiz ierastajiem ikdienas rāmjiem.
Pateicos Latvijas Medicīnas fondam un visām iesaistītajām pusēm par atbalstu!”
Dr. Andra Krūmiņa, LMF stipendiāte 2024
Latvijas Medicīnas Fonds (LMF) ir dibināts 1990. gadā ASV kā privāta bezpeļņas organizācija ar mērķi atbalstīt veselības aprūpi, zinātni un izglītību. Fondu veidoja latviešu ārsti prof. Bertrams un Kristaps Zariņi (ASV).
Foto: LMF dibinātājs prof. Bertrams Zariņš, Dr. Kamena Kaidaka un LMF stipendiāte Dr. Andra Krūmiņa, pneimonoloģe RAKUS. Latvijas Ārstu biedrībā, 21.06.2024
Saziņai:
Dr. Kamena Kaidaka, LMF administratore Latvijā
lmf.latvia@gmail.com
+371 29121922