Jaunumi

“Gada balva medicīnā” šogad tiks pasniegta jau 13. reizi un tās svinīgā ceremonija būs skatāma 1. aprīlī ReTV plkst. 22.00, bet atkārtojumā 2. un 8. aprīlī. Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotajā pasākumā viesus un TV skatītājus uzrunās veselības ministre Līga Meņģelsone un Valsts prezidenta kundze, ginekoloģe Andra Levite. Ceremonijā tiks pasniegta 21 balva, tostarp AS “Grindeks” augstākais apbalvojums D.H. Grindeļa balva, kā arī AS “Olainfarm”, žurnāla Ārsts.lv un “Ievas veselība” speciālbalvas.

Nozīmīgāko no balvām – “Balvu par mūža ieguldījumu medicīnā” šogad saņems divas izcilas personības – anestezioloģe un reanimatoloģe Vija Cera un fiziologs un kardiologs Vilnis Dzērves – Tāluts. Svinīgajā pasākumā uzstāsies pazīstamā pašmāju a cappella grupa “Latvian Voices”, čellists Antons Trocjuks un vijolnieks Daniils Bulajevs, ģitārists Mārcis Auziņš, Katrīna Dimanta un Dakteri Klauni, bet pasākumu vadīs aktieris Mārtiņš Brūveris.

“Neraugoties uz politiķu attieksmi pret veselības aprūpi, Latvijas iedzīvotāji gan nacionālās, gan starptautiskās aptaujās ir atzinuši, ka viņi visvairāk uzticas ārstiem un māsām, nevis politiķiem. Ārsti ir arī profesija, kuru visvairāk izvēlas ēnot Latvijas skolnieki. Tāpēc mēs ar patīkamu satraukumu un prieku gaidām balvas pasniegšanas svinīgo ceremoniju, kurā klātienē esam iecerējuši pulcēt vairāk nekā 400 personības Latvijas medicīnā. Viņu vidū būs gan veselības aprūpē strādājošie, gan lielo un reģionālo slimnīcu vadītāji, jauno mediķu skolotāji un pacientu organizāciju pārstāvji. Mediķu misija ir kalpot cilvēkam, cilvēcei un cilvēcībai, tāpēc mums nav lielākas atzinības, kā pacientu un kolēģu no sirds pateikts paldies!” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.

Tradicionāli balvas tiks pasniegtas nominācijās “Gada ģimenes ārsts”, “Gada ārsts speciālists”, “Gada zobārsts”, “Gada ārsta palīgs”, “Gada farmaceits”, “Gada māsa”, “Gada māsas palīgs”, “Gada vecmāte”, “Gada funkcionālais speciālists” un “Gada slimnīca”. Par šīm nominācijām LĀB interneta mājaslapā varēja balsot ikviens sabiedrības pārstāvis. Kopumā sabiedrība balvām nominēja vairāk nekā 1000 pretendentus, bet unikālo balsotāju skaits pārsniedza 10 tūkstošus.

“Gada balva medicīnā” tiks pasniegta arī nominācijās “Gada jaunais ārsts”, “Gada cilvēks medicīnā”, “Gada notikums medicīnā” un “Gada balva par mūža ieguldījumu medicīnā”. Šajās nominācijās uzvarētājus nosaka Latvijas Ārstu biedrības un Latvijas Jauno ārstu asociācijas ekspertu vērtējums. Savukārt nominācijā “Gada docētājs” par saviem pedagogiem balsoja Rīgas Stradiņa universitātes un Latvijas Universitātes ārstniecības studenti.

“Gada balvas medicīnā” pasākumu organizē LĀB sadarbībā ar Latvijas Jauno ārstu asociāciju un Latvijas Māsu asociāciju, kā arī Latvijas Universitāti un Rīgas Stradiņa universitāti. Pasākuma lieldraugi ir AS “Olainfarm”, AS “Grindeks”, “Mēness aptieka”, SIA “Centrālā laboratorija” un AS “Veselības centru apvienība”, SIA “Latvijas Mobilais Telefons” un SIA “Veselības centrs 4”.  

Apzinoties dramatisko situāciju Latvijas veselības aprūpē un smagās sekas, ko jau šogad izraisīs nepietiekamais valsts finansējums, nozarē strādājošo un slimnīcu profesionālās organizācijas ir uzsākušas gatavošanos ārkārtas situācijas izsludināšanai medicīnā. Par smago situāciju Latvijas veselības aprūpē vēstules nosūtītas Eiropas Komisijai, Eiropas ārstu pastāvīgai komitejai (CPME) un Eiropas Medicīnas speciālistu apvienībai (UEMS), lai pievērstu starptautiskās sabiedrības uzmanību. Par gaidāmo valsts veselības aprūpes pieejamības un kvalitātes pasliktināšanos jau ir informēti Saeimas deputāti, Latvijas Valsts prezidents un Tiesībsargs.

 Latvijas Ārstu biedrība (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācija (LJĀA), Latvijas Ģimenes ārstu asociācija (LĢĀA), Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācija (LLĢĀA), Latvijas Māsu asociācija (LMa), Latvijas Ārstniecības personu profesionālo organizāciju savienība (LAPPOS), Latvijas Veselības un sociālās aprūpes darbinieku arodbiedrība (LVSADA), Latvijas Slimnīcu biedrība (LSB), Latvijas Lielo slimnīcu asociācija (LLSA) un Veselības aprūpes darba devēju asociācija (VADDA) kopīgā tikšanās vienojās nekavējoties sāk gatavoties ārkārtas situācijas izsludināšanai gan primārajā, gan ambulatorajā, gan neatliekamajā medicīnā.

“Veselības aprūpē strādājošie un slimnīcas ir vienotas uzskatā, ka pie esošā veselības aprūpes finansējuma un valdības attieksmes, vēlākais vasarā nozarē iestāsies smaga krīze. Ģimenes ārstu prakses aizveras vai slēdz savas filiāles, trūkst darbaroku un naudas prakšu tālākai uzturēšanai. Savukārt slimnīcās, ambulatorajās iestādēs izveidojušās nepieredzēti garas rindas uz izmeklējumiem, kuru sniegšanu šogad nāksies būtiski samazināt vai pilnībā pārtraukt finansējuma trūkuma dēļ. Ārsti un māsas masveidā plāno pamest nozari un arī valsti… Tāpēc nozare, izjūtot atbildību par Latvijas sabiedrības veselību un iestājoties par pacientu tiesībām, sāk savlaicīgu sagatavošanās darbus ārkārtas situācijas izsludināšanai visā valstī,” uzsver LĀB prezidente Ilze Aizsilniece.     

Pēc slimnīcu veiktajiem aprēķiniem – kopējais zudums jeb valsts nesamaksātā summa (parāds) slimnīcām 2022. gadā ir 88 miljoni eiro. Valsts noteiktie tarifi par pakalpojumiem jau sen nesedz pat pašizmaksu, situāciju kritisku padarījusi arī augstā inflācija, dārgie energoresursi, apkure un materiāli.

Tāpat joprojām daļa ģimenes ārstu prakšu nav saņēmušas naudu par janvāri, bet 2023. gadā papildus paredzētie nedaudz vairāk par 4 milj. eiro nesegs pat inflāciju un energoresursu izmaksas. Budžeta projektā atvēlētie nepilnie 30 miljoni mediķu atalgojuma palielināšanai, kā arī nepietiekamais finansējums onkoloģijas  u.c. plānu ieviešanai, situāciju būtiski neuzlabos.

Veselības nozarē strādājošo un slimnīcu organizācijas vērš uzmanību, ka nepietiekamā finansējuma dēļ Latvija arī šogad un turpmākajos gados bezjēdzīgi zaudēt savus cilvēkus – vismaz 13 dienā un vairāk nekā 150 gadā! Tikai nepiešķirot finansējumu onkoloģijas plānā iekļautajiem medikamentiem šogad cīņu ar slimību var zaudēt vairāk nekā 100 pacientu…

Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums šogad būs zemākais Eiropas Savienībā (ES) un 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Samazinājums ir arī absolūtajos skaitļos – no 2 miljardiem eiro 2022. gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024. gadā. Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5% no IKP, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) – aptuveni 15%.

Latvija cieš no hroniska cilvēkresursu trūkuma – uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā – 5. Tas nav salīdzināms ar ārstu skaitu Rietumeiropā – Francijā – 6,5 ārsti, Itālijā – 8 ārsti. Arī māsu skaits Latvijā ir dramatisks – 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Lietuvā – 9,4 , Igaunijā – 6,6. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas! Latvijā pašlaik trūkst vismaz 4000 māsu un māsu palīgu!

Ārsta speciālista minimālās algas mēneša likme Latvijā – 1555 eiro, vecākā rezidenta – 1506 eiro. Salīdzinājumam – Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme – 2721 eiro, bet vecākā rezidenta – 2521 eiro.

Latvijas veselības aprūpes nozare jau vairāk nekā 30 gadus cieš no hroniska finansējuma un cilvēkresursu trūkuma,  un to neatrisinās neviena reforma, šodien, tiekoties ar Valsts prezidentu Egilu Levitu un veselības ministri Līgu Meņģelsoni, uzvēra Latvijas Ārstu biedrības (LĀB), Latvijas Jauno ārstu asociācijas (LJĀA) un Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas (LĢĀA) pārstāvji.

“Latvijas veselības aprūpe, iespējams, piedzīvojusi tik daudz reformu, kā neviena cita nozare mūsu valstī, ja nu vien vēl izglītības. Turklāt tas darīts bez papildu finansējuma piešķiršanas. Lieki teikt, ka ne viena no tām nav devusi jūtamu rezultātu. Veselības aprūpes pieejamība arvien samazinās un mēs strauji dodamies maksas veselības aprūpes virzienā. Pašlaik mūsu valstī invaliditātes pabalstu saņem vairāk nekā 211 tūkst. cilvēku, un iemesls tam ir savlaicīgas un mūsdienīgas veselības aprūpes nepieejamība. Latvijas cilvēku veselīgi nodzīvoto gadu skaits un vidējais mūža ilgums ir viens no zemākajiem, bet hroniski slimo cilvēku un pāragro nāvju skaits – viens no augstākajiem Eiropā. Savukārt bērnu dzimstība ir dramatiski zema. Mūsu nācija noveco un strauji izmirst, tādejādi zaudējot gan savu ekonomisko konkurētspēju, gan spēju sevi aizsargāt!” norāda LĀB prezidente Ilze Aizsilniece. 

Latvijas veselības aprūpes nozares finansējums ir zemākais Eiropas Savienībā (ES) un 2023. gadā un nākamajos gados noslīdēs zem 4% no IKP. Attiecīgi Igaunijā jau pašlaik veselības aprūpei tiek atvēlēti 6,7%, bet Lietuvā – 5,9%. Samazinājums ir arī absolūtajos skaitļos – no 2 miljardiem eiro 2022. gadā uz 1,6 miljardiem eiro 2023. un 2024. gadā.

Saskaņā ar OECD jaunākajiem datiem Latvijā viena cilvēka ārstēšanai valsts gadā atvēl nedaudz vairāk par 1500 eiro, kas ir ceturtais zemākais rādītājs starp ES valstīm un ir trīs reizes mazāk nekā ES vidējais līmenis. Salīdzinājumam Igaunija un Lietuva tie vairākus gadus ir – 2000 – 2200 eiro. Lai Latvija panāktu kaimiņus un tuvotos Eiropas vidējam līmenim, saskaņā ar valdības pieņemtajām “Sabiedrības veselības pamatnostādnes 2021.–2027. gadam” veselības aprūpes nozarei būtu jānovirza 6,5% no IKP, bet Latvijas valdības tēriņiem nozarei (% īpatsvars no visiem izdevumiem) – aptuveni 15%.

Ārsta speciālista algas mēneša likme Latvijā – 1555 eiro, vecākā rezidenta – 1506 eiro. Salīdzinājumam – Igaunijā ārsta minimālā mēneša likme – 2721 eiro, bet vecākā rezidenta – 2521 eiro. Vācijā un Lielbritānijā, uz kuru visbiežāk dodas strādāt mūsu ārsti mēneša algu likmes ir sekojošas: Lielbritānijā jaunais ārsts speciālists mēnesī saņem no 7 līdz 10 tūkst. eiro, bet Vācijā no 7 līdz 8,5 tūkst. eiro. Attiecīgi vecākais rezidents Lielbritānijā par savu darbu tiek atalgots ar 5 tūkst. eiro, bet Vācijā ar 6,5 tūkst. eiro mēnesī.

“Zemais nozares finansējums novedis arī pie hroniska cilvēkresursu trūkuma. Trūkst gan ārstu, gan māsu, gan cita ārstniecības personāla. Paaudžu nomaiņa un jauno ienākšana nozarē ir nepietiekama, saskaņā ar LJĀA nesen veikto jauno ārstu aptauju 25% jauno speciālistu pašlaik jau nopietni apsver iespēju doties strādāt uz ārzemēm, bet 12% jau ir pieņēmuši lēmumu veidot karjeru citur. Svarīgi atzīmēt, ka jauno ārstu īpatsvars Latvijā ir ļoti zems un 50% no visiem ārstiem mūsu valstī ir vismaz 50 gadus veci, bet 2/3 ģimenes ārstu ir pirmspensijas vecumā,” skaidro LJĀA valdes priekšsēdētājs Artūrs Šilovs.

Latvijā uz 1000 iedzīvotājiem ir 3,3 ārsti, Lietuvā – 5. Tas nav salīdzināms ar ārstu skaitu Rietumeiropā – Francijā – 6,5 ārsti, Itālijā – 8 ārsti. Turklāt kopējais sabiedrības veselības stāvoklis Latvijā ir daudz sliktāks, nekā Rietumeiropā. Arī māsu skaits Latvijā ir dramatisks – 4,6 māsas uz 1000 iedzīvotājiem. Salīdzinājumam Lietuvā – 9,4 , Igaunijā – 6,6. Skandināvijas valstīs tās ir 15-17 māsas! Latvijā pašlaik trūkst vismaz 4000 māsu un māsu palīgu!