Bez tēmas

11. oktobrī par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā un farmācijā Dāvida Hieronīma Grindeļa balva pasniegta kardiologam Vilnim Dzērvem-Tālutam. Savukārt par nozīmīgu veikumu zinātnē “Zelta Pūces” balva piešķirta neiroloģei Zandai Priedei. Godinot Latvijas sasniegumus ķīmijā, bioloģijā, medicīnā un farmācijā, atklāta interaktīva zinātnei veltīta zīmējumu izstāde “Ar aizrautību dzīvībai”, ko sadarbībā ar AS “Grindeks” radījuši gan šī, gan iepriekšējo gadu laureāti, ziņo “Grindeks”.

Ar D.H. Grindeļa balvu par mūža ieguldījumu Latvijas medicīnā apbalvots kardiologs Vilnis Dzērve-Tāluts. Kopš 1977. gada viņš strādā Latvijas Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūtā, kur šobrīd ir vadošais pētnieks. Viņa virsvadībā tapuši starptautiski atzīti sirds un asinsvadu slimību un to riska faktoru epidemioloģiskie pētījumi, kas ir bijuši nozīmīgi Latvijas sirds un asinsvadu slimību profilakses programmu veidošanā. V. Dzērve-Tāluts ir vairāk nekā divsimt zinātnisku publikāciju autors, tai skaitā publikācijām un pētījumu protokoliem par meldonija klīniskajiem pētījumiem kardioloģijā.

Par izcilu sniegumu zinātnē “Zelta Pūces” balva piešķirta neiroloģei Zandai Priedei, Rīgas Stradiņa universitātes Neiroloģijas un neiroķirurģijas katedras docētājai. Z. Priedes pētniecība patlaban vērsta uz neirodeģeneratīvos slimību izpēti un pēc iespējas agrīnāku specifisku smadzeņu šūnu bojāejas biomarķieru atklāšanu, kas ļautu laicīgi atpazīst, piemēram, Alcheimera slimības attīstību un palīdzētu novērst riska faktorus.

Sekojot pasaules tendencēm sarežģītu informāciju pasniegt interesanti un saistoši, tapusi pārsteidzoši vienkārša un tehnoloģiski inovatīva zīmējumu ekspozīcija “Ar aizrautību dzīvībai”. Ar krāsu krītiņiem un zīmuļiem uz vienas lapas 14 eksperti, šī un iepriekšējo gadu “Grindeks” izcilības balvu laureāti, izstāstījuši par saviem nozīmīgākajiem sasniegumiem Latvijas medicīnas un farmācijas attīstībā. Papildinātās realitātes tehnoloģija – Overly – apmeklētājiem palīdzēs iedzīvināt skices un uzzināt viņu stāstus par paveikto. Izstādes mērķis ir veicināt gan jauniešu interesi par eksaktajām studijām, gan visas sabiedrības izpratni par Latvijas zinātnes sasniegumiem, ziņo “Grindeks”.

Izstāde līdz 31. oktobrim apskatāma Rīgas Stradiņa universitātē, Dzirciema ielā 16. Savukārt no 1. novembra tā būs skatāma LU Dabaszinātņu fakultātē, Jelgavas ielā 1. Ieeja izstādē bez maksas.

Izstādē piedalījušies gan šī, gan iepriekšējo gadu “Grindeks” balvu laureāti – Dr. med. Vilnis Dzērve-Tāluts; Dr. med. Zanda Priede; Prof. Dr.habil.biol. Elmārs Grēns; Dr. pharm., Asoc. prof. Vija Eniņa; farmaceite Dace Ķikute; Prof. Dr.habil.med. Jānis Vētra; Dr. chem. Osvalds Pugovičs; Prof. Dr. med. Andrejs Ērglis; Prof. Dr. med. Juris Pokrotnieks; Prof. Dr. med. Ināra Logina; Prof. Dr. pharm. Maija Dambrova; Prof. Dr. hab. chem. Ivars Kalviņš; Dr. pharm. Marina Makrecka-Kūka un Dr. pharm. Edijs Vāvers.

D.H.Grindeļa balva ir “Grindeks” pasniegts augstākais profesionālais apbalvojums medicīnas un farmācijas jomā, kas tiek piešķirts par godu pirmajam latviešu izcelsmes dabas zinātniekam, ārstam, farmaceitam un profesoram Dāvidam Hieronīmam Grindelim (1776-1836). Pirmo reizi tā tika pasniegta 1995. gadā. Savukārt “Zelta Pūces” un “Sudraba Pūces”, pasniegtas kopš 1998. gada, tās par izciliem sasniegumiem zinātnē tiek piešķirtas ik pēc diviem gadiem.

1. septembrī Latvijas Ārstu biedrība tradicionāli paziņo Profesora Ilmāra Lazovska balvas laureātu. Šogad prestižo medicīnas apbalvojumu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā saņems nefrologs profesors Harijs Čerņevskis.

Profesora Ilmāra Lazovska balva dibināta 2011. gadā, godinot izcilā iekšķīgo slimību ārsta, nefrologa, sabiedrības veselības speciālista un medicīnas filozofa piemiņu. Balvas laureāts tiek paziņots 1. septembrī – profesora Lazovska vārdadienā un Zinību dienā. Balvas nolikums nosaka, ka Latvijas Ārstu biedrības valde kopā ar ekspertiem balvas saņemšanai izvirza piecus sabiedrībā un ārstu vidē pazīstamus kolēģus par fundamentālu ieguldījumu medicīnā un ārstu izglītībā. Pēc tam Latvijas ārsti no šiem kolēģiem plašākajās tematiskajās un starpdisciplinārajās konferencēs ievēl Ilmāra Lazovska balvas laureātu.

Šā gada balvas ieguvējs Harijs Čerņevskis dzimis 1946. gada 16. septembrī Rīgā. Mācījies Rīgas 4. vidusskolā (tagad Rīgas angļu ģimnāzija). 1971. gadā beidzis Rīgas Medicīnas institūtu. Darba gaitas sācis kā terapeits Ogres poliklīnikā. Kopš 1973. gada Paula Stradiņa Republikas klīniskās slimnīcas ārsts, kopš 1974. gada Hroniskās hemodialīzes nodaļas vadītājs. 1980. gadā aizstāvējis medicīnas zinātņu kandidāta disertāciju „Ambulatoriska hroniskas nieru mazspējas terapija”. 1980. gadā kopā ar vēl 10 citiem kolēģiem saņēmis LPSR Valsts prēmiju par jaunu nieru un aknu mazspējas ārstēšanas metožu izstrādāšanu un ieviešanu klīniskajā praksē. Kopš 1986. gada RMI Fakultātes terapijas katedras asistents, no 1992. gada docents, RSU asociētais profesors no 2005. gada. 2015. gadā ieguvis RSU Studentu asociācijas balvu „Gada cilvēks medicīnas izglītībā 2015”. Profesora zinātniskās intereses saistītas ar hroniskas nieru slimības klīniku un terapiju. Piecu nieru slimībām veltītu grāmatu autors un līdzautors.

Katru gadu profesors par nieru slimību aktuālām tēmām nolasa līdz 50 lekciju. Latvijas ārstu saime Hariju Čerņevski augstu vērtē kā speciālistu nefrologu un internistu, kā arī RSU mācībspēku. Tāpēc kolēģu balsojums un profesora Ilmāra Lazovska balva ir īsts un patiess H. Čerņevska nesavtīgā un pašaizliedzīgā darba novērtējums un vainagojums.

Līdz šim balvu saņēmuši: 2011. gadā kardiologs profesors Andrejs Kalvelis, 2012. gadā gastroenterologs profesors Anatolijs Danilāns, 2013. gadā torakālais ķirurgs Jāzeps Baško, 2014. gadā internists profesors Jānis Raibarts, 2015. gadā oftalmoloģe profesore Guna Laganovska, 2016. gadā kardiologs profesors Gustavs Latkovskis, 2017. gadā onkologs profesors Jānis Eglītis.

Profesora Ilmāra Lazovska balvu par nozīmīgu ieguldījumu medicīnas attīstībā nefrologam Harijam Čerņevskim svinīgi pasniegs Latvijas Ārstu biedrības konferencē „Nieru un urīnceļu slimības” š. g. 28. septembrī Starptautiskajā izstāžu centrā „Ķīpsala”, kur profesors uzstāsies ar lekciju „Diurētiskie līdzekļi: seni preparāti – jaunas indikācijas”.

Jūs jau esat iepazinušies ar mūsu tālākizglītības pasākuma dalībnieka kartēm. Tās darbojas vienkārši – ar mobilo ierīci pirms un pēc konferences tiek nolasīts kvadrātkods  (QR kods) uz jūsu kartes, un jūsu kontā tiek ieskaitīti tālākizglītības punkti. Manuprāt, tas itin labi darbojās gan Latvijas Ārstu kongresā, gan konferencēs. 10. marta konferencē mēs izdalījām anketas, lai noskaidrotu, kā mūsu sistēma patīk kolēģiem, pajautājām arī dažu citu lietu, kas Ārstu biedrībai kā konferenču organizatoram šķiet būtiski. Kolēģi ar savām atbildēm balsoja, ka Ārstu biedrības konferences arī turpmāk vēlas apmeklēt Rīgas Stradiņa universitātes aulā, sestdienās un labprātāk par dažādām tēmām vienlaikus, nevis monotematiskas. Atbildot uz jautājumu – kur ārsti iegūst informāciju par konferencēm –, aptuveni 43% atzina, ka no mājaslapas www.arstubiedriba.lv, bet vairāk nekā 90% – kopumā no interneta resursiem. Tā lielā mērā ir atbilde ministrijas demagoģiskajiem paziņojumiem, ka ārsti nemīl E-veselību, jo nemāk strādāt ar datoru. Patiesībā ir tieši otrādi – ārsti māk strādāt ar datoru, bet ar to pat attālu pazīstami nebija E-veselības radītāji (vai arī viņiem visiem abas rokas bija kreisās).

Kolēģi visumā pozitīvi atsaucās par dalībnieku kartēm, atzīmējot, ka tās atbrīvo no stāvēšanas rindā pēc apliecības, un daudzi atzina, ka viņiem tīk, ka visa informācija par tālākizglītību atrodas vienuviet. Izrādījās, ka 44% kolēģu mājās pēc konferencēm tik un tā apliecības izdrukā. Tas lika Latvijas Ārstu biedrības valdei diskutēt – kā panākt, lai lielākā daļa no tālākizglītības punktiem uzkrājas katra kolēģa profilā www.arstubiedriba.lv, lai apliecinājums par tālākizglītības punktiem nav jāizdrukā un tos visus kopā vienā digitālā dokumentā var nosūtīt sertifikācijas komisijai. Loģika būtu gauži vienkārša – ja ārstam šajā profilā ir sakrāti 250 tālākizglītības punkti piecu gadu laikā ar tām atrunām, ko katras asociācijas sertifikācijas komisija paģērējusi (piemēram – obligāti neatliekamās palīdzības kursi), tad šādi sakrātie punkti ir pietiekams arguments, lai resertifikācijai nenestu nevienu citu sertifikātu, diplomu, izdruku papīra formā.

Tad nu Latvijas Ārstu biedrības valde aicina visus konferenču, kongresu, semināru, simpoziju organizatorus reģistrāciju veikt ar Ārstu biedrības karti un uzreiz tālākizglītības punktus guldīt katra kolēģa kontā.

Iztēlojieties – jums ir slimnīcas rīta konference, par kuru katrs dalībnieks varētu saņemt 2 tālākizglītības punktus. Kādam no konferences organizatoriem mobilajā telefonā ir aplikācija, kas viņam ļauj visiem kolēģiem nolasīt QR kodus pirms un pēc konferences. Jūsu profilā tiek pieskaitīti divi punkti ar aprakstu. Viss. Tie parādās izdrukā vai elektroniskā vēstulē resertifikācijas laikā, un nekādu lieku papīru.

Līdzīgi tas būtu arī asociāciju sēdēs – piemēram, asociācijas sekretāram ir aplikācija, viņš nolasa visu dalībnieku QR kodus, un dati krājas.

Mūsdienās galvenā problēma ir informācijas aprite. Arī šo rakstu izlasīs ne jau visi, kam būs pienācis žurnāls, un galīgi ne visi tie, kas organizē konferences, kongresus, seminārus un simpozijus. Jums – proti, tiem, kas šo rakstu izlasa, – ir iespēja saviem lekciju vai semināru organizatoriem pateikt, ka jūs vēlaties, lai jūsu kontā par šo pasākumu nonāktu punkti, un jūs vēlaties, lai tie nonāktu pēc tam uz sertifikācijas komisijas priekšsēdētāja galda bez liekiem papīra sertifikātiem, kas var piecu gadu laikā kaut kur noklīst.

Un konferences organizatoram patiesībā būs daudz mazāk darba arī pašam – ko nozīmē vākt parakstus uz lapām, tos atšifrēt, rakstīt sertifikātus vai diplomus un darīt citas darbietilpīgas lietas.

Latvijas Ārstu biedrība kopā ar SKDS rīkos aptauju

Pagājušajā gadā augustā aptaujājām ārstus par virkni mūs un Veselības ministriju interesējošu jautājumu. Tiesa, ministrija pēc šīs ārstu aptaujas apvainojās un rezultātus pārāk nelasīja, jo “patiesība jau acīs kož”. Bet mēs toreiz uzzinājām, ka viens Latvijas ārsts tiešā kontaktā ar pacientiem strādā vidēji 33,51 stundu nedēļā, viens Latvijas ārsts strādā vidēji 1,92 darbavietās, viens Latvijas ārsts gūst ienākumus no ārstnieciskās darbības vidēji 1,71 darbavietā. Un tad mēs uzzinājām, ka viens ārsts dokumentu, atskaišu aizpildīšanai un administratīvajam darbam velta vidēji 15,49 stundas nedēļā. Šis rādītājs bija pieaudzis kopš 2013. gadā, kad tam tērēja 13,31 stundu. Izrādījās, ka ģimenes ārstiem, arodārstiem un vēl citām profesijām nedēļā dokumentiem jātērē vairāk par 25 stundām, iedomājieties – 25 stundas papīru smērēšanai, nevis pacientu diagnostikai, ārstniecībai, rehabilitācijai. Toreiz mums tika sniegta atbilde – atnāks E-veselība, birokrātija samazināsies. Vai tas tā ir noticis? Ministrija un Nacionālais veselības dienests atbild, ka tā ir, ārsti saka – nav. Vienīgais iespējamais pierādījums ir kolektīvs viedoklis, ko var iegūt pētījumā. Pašlaik mūsu eksperti izstrādā jautājumus, lai iegūtu pilnvērtīgu priekšstatu par E-veselības labajām un sliktajām jomām.

Valdība šogad mums tiešām ir nākusi pretī un veselības aprūpei izdalījusi papildu līdzekļus, no kuriem pusi – “algu celšanai”, taču šos līdzekļus “iestrādājusi tarifos”. Iepriekš tika solīts, ka ārstu un medicīnas profesionāļu algas tiks celtas par 30–80%. Ministre pat bažījās, ka ārstu algas pieaugs pārāk strauji (http://jauns.lv/raksts/par-veselibu/ 250182-caksa-satraucas-ka-mediku-algas-pieaugs-parak-strauji). Pašlaik šis algu pieaugums ir noticis, un lielākā daļa saņēmusi jau palielināto algu par janvāri un februāri. Mēs esam lasījuši, ka jaunieceltajam Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas valdes priekšsēdētājam ar mehāniķa izglītību alga uzreiz pacelta no 4000 uz 8000 eiro. Interneta portāli informē arī par bagātīgām piemaksām ministrijas darbiniekiem. Diemžēl ne visi kolēģi, kas tīši vai netīši iegriezušies Ārstu biedrībā, ir tikpat optimistiski. Un tādēļ – mēs vēlamies jums pajautāt – kā šī izslavētā algu reforma ir notikusi, vai valdības izdalītā nauda ir sasniegusi savus mērķus vai tomēr nogūlusi farmācijas nozares pārstāvju kabatās.

Kolēģi! Aprīlī Latvijas Ārstu biedrība kopā ar SKDS veiks aptauju par vairākiem mums visiem nozīmīgiem jautājumiem. Esiet, lūdzu, atsaucīgi, aptauja jums neprasīs vairāk par 6–8 minūtēm. Aptaujāsim kolēģus tikai elektroniski.

Aptaujā mēs gaidīsim arī jūsu priekšlikumus gan par mūsu pasākumiem – konferencēm, žurnāliem, sabiedrības veselības aktivitātēm –, gan par mūsu vēlmēm no valdības un ministrijas.